1. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

1.1. ārkārtas situācija – stihiska nelaime vai iepriekš neparedzami, no personas darbības neatkarīgi apstākļi (piemēram, ugunsgrēks, plūdi, vētra u.c.), kuru rezultātā persona (ģimene) nespēj apmierināt pamatvajadzības;

1.2. ģimenes locekļi – laulātie, bērni un personas, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī;

1.3. ienākumus un materiālo stāvokli apliecinoši dokumenti – dokumenti, kas apliecina personas ienākumus, īpašumus un uzkrājumus, likumīgo apgādnieku esamību, noslēgtos uztura līgumus un parādsaistības;

1.4. izdevumus apliecinoši dokumenti – kases čeka, stingrās uzskaites kvīts vai faktūrrēķina oriģināls, kurā norādīts sociālās palīdzības pieprasītāja vārds, uzvārds, personas kods, maksājuma mērķis un samaksas summa;

1.5. klients – šo saistošo noteikumu izpratnē ir persona un viņa ģimenes locekļi, kuri tieši vai ar pārstāvja palīdzību vēršas sociālajā dienestā un lūdz sociālo pabalstu;

1.6. medicīniskie līdzekļi – autiņbiksītes, absorbējoši paladziņi un ieliktņi, kas paredzēti urīna nesaturēšanas gadījumos, glikēmijas teststrēmeles, medikamentu inhalācijas krājtelpas;

1.7. sociālā rehabilitācija – pasākumu komplekss klienta sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanai vai uzlabošanai, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā.

(Grozīts ar Rīgas domes 01.06.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.75)

2. Šie saistošie noteikumi nosaka Rīgas pilsētas pašvaldības sociālo pabalstu (turpmāk – pabalsti) veidus, piešķiršanas kārtību, apmēru, kā arī personas, kurām ir tiesības saņemt šos pabalstus.

2.¹ Saistošie noteikumi nosaka algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos prioritāri iesaistāmo bezdarbnieku kategorijas.

(Rīgas domes 17.01.2012. saistošo noteikumu Nr.159 redakcijā)

3. Pabalsti ir pašvaldības materiāls atbalsts naudas izteiksmē vai samaksa par pakalpojumu personai (ģimenei) situācijās, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad šī persona (ģimene) objektīvu iemeslu dēļ nespēj gūt ienākumus, lai apmierinātu savas pamatvajadzības.

4. Tiesības saņemt šajos saistošajos noteikumos paredzētos pabalstus ir personām, kuras ir deklarējušas pamata dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā (turpmāk – dzīvesvieta) ne mazāk kā divpadsmit mēnešus pirms pabalsta pieprasīšanas (izņemot šo saistošo noteikumu 6.1., 6.7., 6.8.apakšpunktā minētos pabalstus), dzīvo atbilstoši norādītajai adresei un kuru vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz Ls 135 katram ģimenes loceklim mēnesī un nepārsniedz Ls 165 atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējam mēnesī (izņemot šo saistošo noteikumu 6.1., 6.7., 6.8. un 6.9.apakšpunktā minētos pabalstus).

(Rīgas domes 01.06.2010. saistošo noteikumu Nr.75 redakcijā)

4.¹ Šo saistošo noteikumu 6.1., 6.2., 6.3., 6.4., 6.6., 6.9.apakšpunktā minētos pabalstus personai (ģimenei) piešķir, ja:

4.¹1. tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi, vērtspapīri vai īpašums, izņemot saistošo noteikumu 5.punktā minēto;

4.¹2. tā nav noslēgusi uztura līgumu;

4.¹3. tā nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai tā neatrodas ieslodzījumā;

4.¹4. persona ir reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks vai darba meklētājs, izņemot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 37.panta otrajā daļā minētos gadījumus.

(Rīgas domes 01.06.2010. saistošo noteikumu Nr.75 redakcijā)

5. Par īpašumu šo saistošo noteikumu izpratnē nav uzskatāmi:

5.1. dzīvokļa vai mājas iekārta, apģērbs, sadzīves priekšmeti, bērnu piederumi, kā arī manta, uz kuru nevar vērst piedziņu pēc izpildu dokumentiem saskaņā ar Civilprocesa likuma 1.pielikuma 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8.punktu.;

5.2. nekustamais īpašums vai tā daļa, kur savu dzīvesvietu deklarējis un dzīvo palīdzības pieprasītājs un viņa ģimenes locekļi, vai īpašums vai tā daļa, kas pieder palīdzības pieprasītājam vai kādam no ģimenes locekļiem un kur dzīvo ģimenes locekļu pirmās pakāpes radinieki, kuriem nepieder cits nekustamais īpašums;

5.3. viena garāža, viens automobilis, kas ģimenes (personas) īpašumā ir ilgāk par 24 mēnešiem, kā arī viens velosipēds katram ģimenes loceklim vai motocikls, motorollers vai mopēds, kas ir ģimenes (personas) īpašumā.

(Rīgas domes 01.06.2010. saistošo noteikumu Nr.75 redakcijā)

5.¹ (Svītrots ar Rīgas domes 01.06.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.75)

5.² (Svītrots ar Rīgas domes 01.06.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.75)

6. Pabalstu veidi:

6.1. pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) nodrošināšanai;

6.2. pabalsts veselības aprūpei;

6.3. pabalsts aprūpes mājās nodrošināšanai;

6.4. pabalsts mācību līdzekļu iegādei;

6.5. (svītrots ar Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.39);

6.6. pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai;

6.7. vienreizējs pabalsts ārkārtas situācijā;

6.8. apbedīšanas pabalsts;

6.9. dzīvokļa pabalsts.

(Grozīts ar Rīgas domes 09.12.2008. saistošajiem noteikumiem Nr.148)

6.¹ Šo saistošo noteikumu 6.9.apakš­punktā minētā pabalsta piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību nosaka atsevišķi sais­tošie noteikumi.

(Rīgas domes 09.12.2008. saistošo noteikumu Nr.148 redakcijā)

7. (Svītrots ar Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.39)

8. Lai saņemtu 6.punktā minētos pabalstus, klients vēršas Rīgas Sociālajā dienestā (turpmāk – Sociālais dienests) ar rakstveida vai mutvārdu iesniegumu, iesniedz ienākumus un materiālo stāvokli apliecinošus dokumentus, izdevumus apliecinošus dokumentus un aizpilda iztikas līdzekļu deklarāciju, kas noteikta normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu (turpmāk – deklarācija). Parakstot deklarāciju, klients Sociālajam dienestam dod atļauju izmantot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju par ģimeni (personu). Lūdzot šo saistošo noteikumu 6.7. un 6.8.apakšpunktā minētos pabalstus, klientam ienākumus un materiālo stāvokli apliecinošie dokumenti nav jāiesniedz.

(Rīgas domes 08.12.2009. saistošo noteikumu Nr.39 redakcijā)

9. Izdevumus apliecinošie dokumenti Sociālajā dienestā iesniedzami ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no izdevumu rašanās brīža.

9¹. Ja attaisnojošu iemeslu dēļ nokavēts 9.punktā minēto dokumentu iesniegšanas termiņš, Sociālais dienests lemj par pabalsta piešķiršanu.

(Rīgas domes 18.12.2007. saistošo noteikumu Nr.103 redakcijā)

10. Sociālā dienesta sociālā darba speciālisti, veicot klienta sniegto datu apstrādi pašvaldības sociālās palīdzības administrēšanas elektroniskajā sistēmā un izmantojot valsts vienotās informācijas sistēmas, pārbauda klienta sniegtās ziņas un novērtē klienta dzīves apstākļus, apsekojot klientu dzīvesvietā, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai.

(Rīgas domes 12.05.2009. saistošo noteikumu Nr.167 redakcijā)

11. Sociālais dienests lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, kā arī par pabalsta apmēru pieņem ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad saņemts klienta iesniegums, šo saistošo noteikumu 8.punktā minētie dokumenti, aizpildīta un parakstīta deklarācija.

(Rīgas domes 12.05.2009. saistošo noteikumu Nr.167 redakcijā)

12. Ja Sociālais dienests pieņēmis lēmumu piešķirt klientam pabalstu, pabalsts tiek izmaksāts, pārskaitot uz klienta norādīto norēķinu kontu vai klientam skaidrā naudā līdz nākamā mēneša 20.datumam. Ja pieņemts lēmums nepiešķirt pabalstu, Sociālais dienests atteikumu pamato, kā arī norāda lēmuma pārsūdzības termiņu un kārtību.

(Grozīts ar Rīgas domes 01.06.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.75)

13. Klienta pienākums ir:

13.1. sniegt patiesas un pilnīgas ziņas par sevi un ģimenes locekļiem;

13.2. nekavējoties ziņot par izmaiņām apstākļos, kuri nosaka pabalsta saņemšanu vai apmēru;

13.3. aktīvi iesaistīties savas problēmas risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus;

13.4. sadarboties ar Sociālā dienesta sociālā darba speciālistiem;

13.5. piedalīties algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, sociālās rehabilitācijas pasākumos darba un sociālo prasmju saglabāšanai, atjaunošanai un apgūšanai, kā arī pašvaldības organizētajos nodarbinātību veicinošajos pasākumos.

(Grozīts ar Rīgas domes 17.01.2012. saistošajiem noteikumiem Nr.159)

14. Pabalsta izmaksu saskaņā ar motivētu lēmumu pārtrauc vai arī samazina tā apmēru, ja klients, aizpildot deklarāciju, ir sniedzis nepatiesas ziņas vai bez attaisnojoša iemesla nepilda līdzdarbības pienākumus.

15. Klients ir atbildīgs par sniegto ziņu patiesumu un savu rīcību, kā arī ir atbildīgs par zaudējumu, kas Sociālajam dienestam radušies viņa vainas vai nelikumīgas rīcības dēļ, atlīdzināšanu.

16. Lai tiktu novērtēti ienākumi un materiālais stāvoklis, klients aizpilda de­klarāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(Rīgas domes 09.12.2008. saistošo noteikumu Nr.148 redakcijā)

17. Klients, aizpildot deklarāciju, uzrāda Sociālā dienesta sociālā darba speciālistam personu apliecinošu dokumentu un iesniedz ienākumus un materiālo stāvokli apliecinošus dokumentus.

18. Deklarācijā klients sniedz ziņas par sevi, ģimenes locekļiem, kā arī par atsevišķi dzīvojošu laulāto un/vai bērna vecāku.

(Grozīts ar Rīgas domes 01.06.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.75)

19. Sociālā dienesta sociālā darba speciālists aizpilda deklarāciju, ko paraksta gan klients, gan sociālā darba speciālists.

20. Deklarācija ir spēkā uz periodu, kāds noteikts normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu. Ja ģimenē nav pilngadīgu un darbspējīgu personu, deklarācija ir spēkā ne ilgāk kā sešus mēnešus. Pēc šī perioda beigām klients var vērsties Sociālajā dienestā ar lūgumu atkārtoti izvērtēt viņa ienākumus un materiālo stāvokli, iesniedzot Sociālajā dienestā ienākumus un materiālo stāvokli apliecinošus dokumentus.

(Grozīts ar Rīgas domes 01.06.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.75)

21. Līdzdarbības pienākumu mērķis ir attīstīt personas problēmu risināšanas prasmes, lai uzlabotu patstāvīgas funkcionēšanas spējas un veicinātu personas iekļaušanos sabiedrībā.

22. Līdzdarbības pienākumi tiek noteikti, Sociālā dienesta sociālā darba speciālistam savstarpēji vienojoties ar klientu. Vienošanās par līdzdarbības pienākumu pildīšanu noslēdzama saskaņā ar normatīvo aktu par kārtību, kādā aprēķināms, piešķirams un izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību. Vienošanos par līdzdarbības pienākumu pildīšanu paraksta abas puses.

(Grozīts ar Rīgas domes 08.09.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.7)

22.¹ Sociālais dienests algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos prioritāri iesaista bezdarbniekus, kuri saņem šo saistošo noteikumu 6.1. un/vai 6.9.apakšpunktā minētos pabalstus un kuriem ir tiesības piedalīties Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos.

(Rīgas domes 17.01.2012. saistošo noteikumu Nr.159 redakcijā)

23. Vienošanās tiek sastādīta divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie klienta, bet otrs Sociālajā dienestā.

24. Sociālā dienesta sociālā darba speciālists atbilstoši klienta individuālajai situācijai var noteikt šādus līdzdarbības pienākumus:

24.1. personiski ierasties Sociālajā dienestā, ja šajos saistošajos noteikumos nav noteikts citādi;

24.2. pakļauties medicīniskajai izmeklēšanai un ārstēšanai atbilstoši rehabilitācijas plānam;

24.3. darbspējīgai personai ir pienākums aktīvi iesaistīties darba tirgū, lai palielinātu savu pelnītspēju;

24.4. atļaut Sociālā dienesta sociālā darba speciālistam veikt apsekošanu dzīvesvietā;

24.5. pildīt citus līdzdarbības pienākumus saskaņā ar noslēgto vienošanos.

25. Klientam, pirmo reizi vēršoties pēc palīdzības Sociālajā dienestā, Sociālā dienesta sociālā darba speciālists novērtē klienta dzīves apstākļus un aizpilda veidlapu par klienta apsekošanu dzīvesvietā, kuru paraksta abas puses. Veidlapas par klienta apsekošanu dzīvesvietā paraugu apstiprina ar Rīgas domes Labklājības departamenta direktora rīkojumu. Turpmāk apsekošana dzīvesvietā tiek veikta atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā reizi divos gados.

26. Klienta apsekošana dzīvesvietā var notikt, Sociālā dienesta sociālā darba speciālistam vienojoties ar klientu vai ar kādu no viņa pilngadīgajiem ģimenes locekļiem par apsekošanas datumu un laiku. Sociālā dienesta sociālā darba speciālists ir tiesīgs veikt apsekošanu arī bez iepriekšējas saskaņošanas ar klientu.

27. Ja klients atsakās no apsekošanas dzīvesvietā, Sociālais dienests ir tiesīgs atteikt piešķirt pabalstu.

28. Tiesības saņemt pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa (GMI) nodrošināšanai ir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kas atbilst trūcīgas ģimenes (personas) statusam.

29. Garantētā minimālā ienākumu līmeņa apmērs klientam mēnesī ir:

29.1. pilngadīgai personai – Ls 40 mēnesī;

29.2. bērnam – Ls 45 mēnesī;

29.3. vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem – Ls 90 mēnesī.

(Rīgas domes 08.12.2009. saistošo noteikumu Nr.39 redakcijā)

29.¹ Ģimenei ar bērniem, kurā visi apgādājamie ir nepilngadīgi, bērnam vecumā no pusotra līdz sešu gadu vecumam (ieskaitot), tiek noteikta piemaksa pie garantētā minimālā ienākumu līmeņa Ls 50 mēnesī.

(Rīgas domes 08.12.2009. saistošo noteikumu Nr.39 redakcijā)

30. (Svītrots ar Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.39)

31. Pabalstu piešķir no tā mēneša, kurā pabalsts pieprasīts (saņemts klienta iesniegums un pabalsta saņemšanas tiesības apliecinošie dokumenti), aizpildīta un parakstīta deklarācija un ar darbspējīgām personām noslēgta rakstveida vienošanās par līdzdarbības pienākumu veikšanu.

(Grozīts ar Rīgas domes 09.12.2008. saistošajiem noteikumiem Nr.148)

32. (Svītrots ar Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.39)

33. Klientam, kurš saņem patversmes/naktspatversmes pakalpojumu no aprēķinātā pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai, atskaita naudas summu, par kādu patversmē/naktspatversmē tiek nodrošināta ēdināšana. Pārējo pabalsta daļu pēc aprēķina veikšanas izmaksā naudā.

34. Lai sekmētu klienta veselības aprūpi, Sociālais dienests piešķir:

34.1. personai, kura saņem vecuma vai invaliditātes pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, – pabalstu pacienta iemaksu segšanai, kopsummā nepārsniedzot Ls 50 kalendārajā gadā. Šo pabalstu nepiešķir personai, kurai ir spēkā esoša veselības apdrošināšanas polise, un personai, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbrīvota no pacienta iemaksas. Kalendārajam gadam paredzēto pabalsta kopsummu, kas noteikta šajā apakšpunktā, samazina proporcionāli mēnešu skaitam, kādā personai bija spēkā esoša veselības apdrošināšanas polise;

34.2. (izslēgts ar Rīgas domes 09.12.2008. saistošajiem noteikumiem Nr.148);

34.3. pabalstu zāļu un medicīnisko līdzekļu, kuri iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā, iegādes izdevumu daļas (t.i., valsts nekompensētās daļas) samaksai;

34.4. (svītrots ar Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.167);

34.5. pensionāriem un invalīdiem ar slimību izraisītu vidēju un smagu inkontinenci, kuriem nav tiesību šos līdzekļus saņemt kā kompensētos medicīniskos līdzekļus, – pabalstu inkontinences līdzekļu iegādei, kopsummā nepārsniedzot Ls 240 kalendārajā gadā;

34.6. (svītrots ar Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.39).

(Grozīts ar Rīgas domes 09.12.2008. saistošajiem noteikumiem Nr.148; Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.167; Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.39; Rīgas domes 01.06.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.75)

35. Saistošo noteikumu 34.1., 34.3., 34.5.apakšpunktā minētos pabalstus Sociālais dienests piešķir pēc izdevumus apliecinošu dokumentu saņemšanas.

(Rīgas domes 08.12.2009. saistošo noteikumu Nr.39 redakcijā)

36. Lai saņemtu pabalstu inkontinences līdzekļu iegādei, klients reizi gadā iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu un ārsta speciālista atzinumu par nepieciešamību lietot inkontinences līdzekļus.

37. Pabalstu aprūpes mājās nodrošināšanai Sociālais dienests piešķir:

37.1. personām, kuras slimības laikā vai atveseļošanās periodā vecuma dēļ, garīga vai fiziska rakstura traucējumu dēļ nevar veikt ikdienas mājas darbus un savu personisko aprūpi un kurām nav likumisko apgādnieku vai arī tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj sniegt minētajām personām nepieciešamo palīdzību;

37.2. bērniem invalīdiem vai pieaugušām personām ar fiziska vai garīga rakstura traucējumiem, kurām likumiskie apgādnieki, ģimenes locekļi vai citas personas nodrošina aprūpes mājās pakalpojumus.

38. Pabalstu aprūpes mājās nodrošināšanai piešķir klientam, kuram saskaņā ar sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu ir nepieciešams aprūpes mājās pakalpojums atbilstoši aprūpes 1.– 4.līmenim un kuram ir persona, kas veic aprūpi.

39. Lai saņemtu šo pabalstu, klients reizi gadā iesniedz Sociālajā dienestā ārsta atzinumu par veselības stāvokli un funkcionālo traucējumu pakāpi.

40. Lai saņemtu pabalstu aprūpes mājās nodrošināšanai, klients, persona, kura veic klienta aprūpi un Sociālais dienests noslēdz vienošanos par klienta aprūpi. Vienošanās par klienta aprūpi mājās veidlapas paraugu apstiprina ar Rīgas domes Labklājības departamenta direktora rīkojumu.

41. Pabalsta aprūpes mājās nodrošināšanai apmērs ir:

41.1. personām, kurām nepieciešams aprūpes mājās pakalpojums atbilstoši aprūpes 1.līmenim – Ls 10 mēnesī;

41.2. personām, kurām nepieciešams aprūpes mājās pakalpojums atbilstoši aprūpes 2.līmenim – Ls 20 mēnesī;

41.3. personām, kurām nepieciešams aprūpes mājās pakalpojums atbilstoši aprūpes 3.līmenim – Ls 30 mēnesī;

41.4. personām, kurām nepieciešams aprūpes mājās pakalpojums atbilstoši aprūpes 4.līmenim – Ls 40 mēnesī.

(Rīgas domes 09.12.2008. saistošo noteikumu Nr.148 redakcijā)

42. Pabalstu mācību līdzekļu iegādei, uzsākot mācību gadu, piešķir vispārizglītojošās vai profesionālās izglītības iestādes audzēknim, kurš nav sasniedzis 20 gadu vecumu un nav stājies laulībā. Sociālās korekcijas klašu audzēkņiem pabalstu piešķir bez vecuma ierobežojuma.

43. Pabalsta mācību līdzekļu iegādei apmērs ir Ls 25.

(Rīgas domes 08.12.2009. saistošo noteikumu Nr.39 redakcijā)

44. Iesniegumu šī pabalsta saņemšanai un izglītības iestādes izziņu klients iesniedz Sociālajā dienestā no 1.jūnija līdz 31.oktobrim.

(Nodaļa svītrota ar Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.39

48. Sociālās rehabilitācijas mērķis ir novērst vai mazināt invaliditātes, darbnespējas, brīvības atņemšanas soda izciešanas, atkarības vai vardarbības un citu faktoru izraisītās negatīvās sociālās sekas klienta dzīvē, nodrošināt sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā.

49. Sociālā darba speciālists pēc klienta individuālo vajadzību izvērtēšanas lemj par individuālās sociālās rehabilitācijas plāna sastādīšanu. Individuālās sociālās rehabilitācijas plāna veidlapas paraugu apstiprina ar Rīgas domes Labklājības departamenta direktora rīkojumu.

50. Lēmumu par pabalsta sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai piešķiršanu pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz individuālās sociālās rehabilitācijas plānu, izvērtējot klienta sociālo situāciju un paredzamos rehabilitācijas rezultātus.

51. Pabalstu izmaksā ar pārskaitījumu pakalpojuma sniedzējam vai arī skaidrā naudā klientam pēc izdevumus apliecinošu dokumentu iesniegšanas sociālā darba speciālistam.

52. Sociālajam dienestam ir tiesības piešķirt klientam vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā bez ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanas.

53. Lēmumu par pabalsta piešķiršanu un apmēru pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darba speciālista sniegto atzinumu, izvērtējot klienta sociālo situāciju.

54. Lai saņemtu šo pabalstu, klients iesniedz Sociālajā dienestā dokumenta oriģinālu, kas apliecina ārkārtas situācijas faktu.

55. Apbedīšanas pabalstu personas nāves gadījumā piešķir mirušā, kura pēdējā deklarētā dzīvesvieta bija Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, ģimenes loceklim (apgādniekam) vai personai, kura uzņēmusies apbedīšanu.

(Grozīts ar Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.167)

56. Apbedīšanas pabalsta apmērs ir līdz Ls 300, bet ne vairāk par faktiskajiem izdevumiem mirušās personas apbedīšanai. Pabalsta apmēru samazina par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātā valsts apbedīšanas pabalsta apmēru, ja par mirušo personu ir bijušas tiesības saņemt minēto valsts pabalstu.

(Rīgas domes 11.03.2008. saistošo noteikumu Nr.110 redakcijā)

57. Sociālais dienests apbedīšanas pabalstu piešķir gadījumos, ja nav tiesību uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vai tas ir mazāks par 56.punktā noteikto.

58. Personai, kura uzņēmusies apbedīšanu, apbedīšanas pabalstu piešķir bez ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanas.

59. Lai šo pabalstu saņemtu, pabalsta pieprasītājs iesniedz Sociālajā dienestā:

59.1. miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

59.2. izziņu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un/vai citas institūcijas par to, vai par mirušo personu ir izmaksāts valsts apbedīšanas pabalsts, kā arī par izmaksāto summu;

59.3. apbedīšanas pakalpojumu izdevumus apliecinošu dokumentu oriģinālus.

60. Sociālā dienesta pieņemto lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt klients normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Rīgas domes Labklājības departamentā.

61. Rīgas domes Labklājības departamenta lēmumu klients var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

62. (Svītrots ar Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.167)

63. Ar 01.01.2008. spēku zaudē Rīgas domes 15.02.2005. saistošie noteikumi Nr.84 “Par paaugstinātu garantēto minimālo ienākumu līmeni Rīgā” (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Rīgas domes 21.02.2006. sais­tošajiem noteikumiem Nr.41 “Grozījumi Rīgas domes 15.02.2005. saistošajos noteikumos Nr.84 “Par paaugstinātu garantēto minimālo ienākumu līmeni Rīgā”).

64. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Rīgas domes 15.02.2005. saistošie noteikumi Nr.85 “Par Rīgas pašvaldības pabalstu veselības aprūpei” (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Rīgas domes 17.10.2006. saistošajiem noteikumiem Nr.56 “Grozījumi Rīgas domes 15.02.2005. saistošajos noteikumos Nr.85 “Par Rīgas pašvaldības pabalstu veselības aprūpei”).

65. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “5 min” un stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

66. Rīgas domes Labklājības departaments ir atbildīgs par saistošo noteikumu izpildes novērošanu.