1. Šie noteikumi nosaka personas, kuras ir tiesīgas saņemt Liepājas pilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk – palīdzība), kārtību, kādā personas reģistrējamas pašvaldības palīdzības reģistrā un izslēdzamas no tā, palīdzības sniegšanas kārtību, kā arī pašvaldības institūcijas, kuras reģistrē personas un sniedz likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 3.pantā noteiktos palīdzības veidus.

2. Personas, kurām ir nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā un kuras ir tiesīgas to saņemt, veidojot attiecīgu uzskaiti, reģistrē pašvaldības iestādes “Nekustamā īpašuma pārvalde” Mājokļu nodaļa:

2.1. pašvaldībai piederošo vai tās nomāto dzīvojamo telpu izīrēšanai;

2.2. sociālo dzīvokļu izīrēšanai;

2.3. palīdzības sniegšanai īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu.

3. Persona, kura atbilstoši tiesiskam pamatojumam ir deklarējusi dzīvesvietu Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā, iesniedz rakstveida iesniegumu un dokumentus, kas apliecina, ka persona ir tiesīga saņemt pašvaldības palīdzību šo noteikumu 2.punktā noteiktajā pašvaldības institūcijā, iesniegumā norādot, kādi palīdzības veidi personai nepieciešami. Ja iesniegumu iesniedz ģimene, to paraksta visi pilngadīgie ģimenes locekļi.

4. Lēmumu par to, vai persona ir iekļaujama palīdzības reģistrā atbilstoši palīdzības veidam, kāds norādīts personas iesniegumā, vai par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt šo palīdzību, kā arī lēmumu par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra pieņem Liepājas pilsētas domes Dzīvokļu komisija (turpmāk – Komisija).

5. Personas, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, tiek reģistrētas atbilstoši katram noteikumu 2.punktā noteiktajam palīdzības veidam.

6. Likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.pantā noteiktās personas, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā un kuras ir tiesīgas to saņemt pirmām kārtām, ir:

6.1. personas, kurām saskaņā ar likumu “Par dzīvojamo telpu īri” ir sniedzama palīdzība gadījumos, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas un ja tās ir:

6.1.1. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir invalīdi,

6.1.2. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds;

6.2. politiski represētās personas, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.² panta pirmajā daļā, 28.³ panta pirmajā daļā vai 28.⁴ panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā, ja to lietošanā nav citas dzīvojamās telpas;

6.3. personas, kuras tiek izliktas no tām piederoša dzīvokļa, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem, un ja tās ir:

6.3.1. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir invalīdi,

6.3.2. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds,

6.3.3. politiski represētās personas, ja to lietošanā nav citas dzīvojamās telpas;

6.4. bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, – pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā, ja bērnu dzīvesvieta līdz viņu nodošanai ārpusģimenes aprūpē bijusi Liepājā;

6.5. repatrianti, kuri izceļojuši no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā, vai repatrianti, kuri dzimuši ārvalstīs vai izceļojuši no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija un izceļošanas brīdī bijuši nepilngadīgi, ja repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku dzīvesvieta pirms izceļošanas ir bijusi Liepājā;

6.6. maznodrošinātas politiski represētās personas;

6.7. maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvojušas Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā un ja tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā. Šis nosacījums neattiecas uz tām personām, kuras devušas piekrišanu privatizēt to īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgušas vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas izbeigšanu vai ar kuru piekrišanu dzīvoklis ir pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā persona zaudējusi attiecīgā dzīvokļa lietošanas tiesības.

7. Papildus likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.pantā minētajām personām, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā un kuras ir tiesīgas to saņemt pirmām kārtām, reģistrē:

7.1. maznodrošinātas personas, kuras zaudējušas dzīvojamo telpu krāpniecisku darbību rezultātā, par ko ierosināta krimināllieta, ja tās atbilst likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 36.¹ pantā noteiktajai personu kategorijai;

7.2. maznodrošinātas personas, kuras ir izliktas saskaņā ar tiesas spriedumu (izņemot personas, kuras tiesības uz dzīvojamo telpu zaudējušas saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.¹ panta pirmajā daļā minētajiem īres līguma pārkāpumiem) un atbilst likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 36.¹ pantā noteiktajai personu kategorijai;

7.3. maznodrošinātas personas, kuras īrē dzīvokli denacionalizētā mājā, ja denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās mājas īpašnieks (denacionalizētā māja ir atgūta pirms 7 gadiem vai senāk) ir pieņēmis lēmumu veikt kapitālo remontu un nevar to veikt, īrniekam dzīvojot mājā, saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.⁴ pantu un ja tās atbilst likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 36.¹ pantā noteiktajai personu kategorijai;

7.4. Personas, kuras atbilst likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 36.¹ pantā noteiktajai personu kategorijai un vismaz piecus gadus ir īrējušas fiziskajai vai juridiskajai personai piederošu dzīvojamo telpu, ja dzīvojamās telpas īres līguma termiņš netiek pagarināts likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 6.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos;

7.5. Personas, kuras atbilst likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 36.¹ pantā noteiktajai personu kategorijai, tiek izliktas no tām vai to ģimenes locekļiem piederoša nekustamā īpašuma par hipotekārā kredīta, kas ņemts tā iegādei vai/un remontam, parādsaistību nepildīšanu, ar nosacījumu, ka īpašuma atsavināšanas (pārdodot izsolē) apmērs ir vienāds vai mazāks par parādsaistību apmēru atsavināšanas brīdī.

(Grozīts ar Liepājas pilsētas domes 21.03.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.4)

8. Pašvaldības palīdzības saņemšanai vispārējā kārtībā reģistrē:

8.1. personas, kuras līdz 2001.gada 31.decembrim saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” normām bija reģistrētas 3.grupā valsts un pašvaldību palīdzības dzīvokļa jautājuma risināšanā saņemšanai un 2002.gadā tika pārreģistrētas atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

8.2. personas, kuru pašvaldības mājā īrēto vai īpašumā esošo dzīvojamo telpu pašvaldības iestādes “Nekustamā īpašuma pārvalde” Dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisija ir atzinusi par avārijas stāvoklī esošu (vai ir būvekspertīzes slēdziens) un pieņēmusi lēmumu par iedzīvotāju izvietošanu;

8.3. maznodrošinātas personas, kuras īrē tādu dzīvojamo telpu, kurā vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām (izņemot laulātos), kuras vecākas par deviņiem gadiem, un kuras deklarējušas dzīvesvietu šajā dzīvojamā telpā, ja turklāt:

8.3.1. ar personu kopā dzīvo un tās apgādībā ir vismaz trīs nepilngadīgi bērni,

8.3.2. tās audzina bērnu invalīdu,

8.3.3. ģimenē visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensionāri vai invalīdi,

8.3.4. tās ir atsevišķi dzīvojošas pensijas vecuma personas, kurām nav apgādnieku,

8.3.5. tie ir atsevišķi dzīvojoši invalīdi, kuriem nav apgādnieku;

8.4. pensijas vecumu sasniegušas personas, par pirmās vai otrās grupas invalīdiem atzītas personas vai citas personas, kuras strādā, ja šīs personas regulāri pilda sociālās dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus;

8.5. personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā, ir lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai un ir saņēmušas uzteikumu no mājas īpašnieka, ja šo personu lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas;

8.6. personas, kuras dzīvo dzīvoklī, kura īpašnieka maiņa notikusi līdz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” spēkā stāšanās brīdim valsts īpašuma konversijas rezultātā vai starpsaimniecību uzņēmumu privatizācijas rezultātā un kurš nav privatizēts likumos “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju” un “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” noteiktajā kārtībā, un ir saņēmušas uzteikumu no īpašnieka, ja šo personu lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas;

8.7. personas, kuras ir Liepājas pilsētai nepieciešami speciālisti, un pašvaldības, tās iestāžu vai uzņēmumu darbinieki, ja tās dzīvo citā pašvaldībā un to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas. Šīs personas reģistrē ar darba devēja un Liepājas pilsētas domes (turpmāk – Dome) vadības saskaņojumu;

8.8. Ja nekustamajā īpašumā dzīvo un ir deklarējušas savu pamata dzīves vietu personas, kuras ir atsevišķas ģimenes, un tajās ir vismaz viens nepilngadīgs bērns vai ir gaidāma bērna piedzimšana, ja šīm personām nepieder cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa;

8.9. Ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, kuras vismaz sešus mēnešus pēc kārtas bijušas izceļojušas no pastāvīgās dzīvesvietas Latvijas Republikas Liepājas pilsētā, un ir atgriezušās Liepājas pilsētā, ja tās nav nodrošinātas ar atsevišķu dzīvojamo platību.

(Grozīts ar Liepājas pilsētas domes 21.03.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.4)

9. Sociālā dzīvokļa (vai sociālās dzīvojamās telpas) izīrēšanai reģistrē mazno­drošinātas personas, uz kurām attiecināms viens no šādiem nosacījumiem:

9.1. stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.² panta pirmo daļu, 28.³ panta pirmo daļu vai 28.⁴ panta otro daļu;

9.2. persona īrē pašvaldības īpašumā esošu dzīvojamo telpu, kuru nodod pašvaldībai, jo ir izteikusi vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli;

9.3. persona ir bārenis un nav nodrošināta ar dzīvojamo telpu;

9.4. persona, kura atbilst likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 36.¹ pantā noteiktajai personu kategorijai, vismaz piecus gadus ir īrējusi fiziskajai vai juridiskajai personai piederošu dzīvojamo telpu, ja izīrētājs dzīvojamās telpas īres līgumu izbeidz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 6.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos;

9.5. personas, kuras īrē dzīvojamo telpu istabu plānojuma sociālajā dzīvojamā mājā un regulāri pilda sociālās dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus.

10. Palīdzības saņemšanai īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu reģistrē personas, kuras vēlas pašvaldības īpašumā esošo vai tās nomāto dzīvojamo telpu apmainīt pret mazāku dzīvojamo telpu, pret dzīvojamo telpu, par kuru jāmaksā zemāka maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (dzīvojamā telpa ar zemāku labiekārtojuma līmeni), kā arī veselības stāvokļa dēļ vēlas dzīvojamo telpu dzīvojamo māju pirmajos stāvos.

10.¹ Palīdzības saņemšanai īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu reģistrē personas, kuras vēlas pašvaldības īpašumā esošo vai tās nomāto dzīvojamo telpu apmainīt pret lielāku vai labiekārtotāku dzīvojamo telpu sakarā ar bērna piedzimšanu vai citiem pamatotiem apstākļiem, ja personai par dzīvojamo telpu nav īres un komunālo maksājumu parāda.

(Liepājas pilsētas domes 21.03.2013. saistošo noteikumu Nr.4 redakcijā)

11. Persona apliecina tiesības saņemt palīdzību, iesniedzot rakstveida iesniegumu, kuram jāpievieno šādi dokumenti:

11.1. dzīvesvietas deklarēšanas izziņa, kurā norādīts ģimenes sastāvs;

11.2. ja reģistrēta laulība vai ir nepilngadīgs bērns, kuru dzīvesvieta deklarēta citur, laulātā vai/un bērna dzīvesvietas deklarēšanas izziņa;

11.3. pases kopija, uzrādot oriģinālu;

11.4. pašvaldības iestādes “Liepājas pilsētas domes Sociālais dienests” (turpmāk – Sociālais dienests) izziņa par maznodrošinātas personas statusa piešķiršanu (ja atbilstoši likumam vai šiem noteikumiem palīdzība sniedzama maznodrošinātai personai).

12. Papildus noteikumu 11.punktā norādītajiem dokumentiem jāpievieno:

12.1. noteikumu 6.1., 6.2., 6.3., 7.2., 9.1. un 9.4.apakšpunktā minētajām personām:

12.1.1. tiesas sprieduma, kurš stājies spēkā, noraksta kopija,

12.1.2. pensionāra vai invalīda apliecības kopija; vai bērnu dzimšanas apliecību vai bāriņtiesas lēmumu par aizbildnības nodibināšanu un par aizbildņa iecelšanu kopijas; vai politiski represētās personas apliecības kopija un rakstveida apliecinājums, ka personas lietošanā nav citas dzīvojamās telpas;

12.2. noteikumu 6.4. un 9.3.apakšpunktā minētajām personām:

12.2.1. lēmums par bērna ārpusģimenes aprūpi,

12.2.2. izziņa par bērna atrašanos ārpusģimenes aprūpē,

12.2.3. dzimšanas apliecības kopija,

12.2.4. invalīdiem – invalīda apliecības kopija;

12.3. noteikumu 6.5.apakšpunktā minētajām personām:

12.3.1. repatrianta statusu apliecinošs dokuments,

12.3.2. arhīva izziņa par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo dzīvesvietu pirms izceļošanas no Latvijas;

12.4. noteikumu 6.6.apakšpunktā minētajām personām jāiesniedz represētas personas apliecības kopija;

12.5. noteikumu 6.7.apakšpunktā minētajām personām:

12.5.1. brīvības atņemšanas vietas izdota noteikta parauga izziņas (veidlapa A) kopija, kurā norādīts atbrīvošanas pamats un faktiski izciestais brīvības atņemšanas soda laiks,

12.5.2. arhīva izziņa no pēdējās dzīvesvietas (izziņā uzrādot pieraksta ilgumu, pierakstītās personas un radniecību ar tām);

12.6. noteikumu 7.1.apakšpunktā minētajām personām jāiesniedz policijas vai prokuratūras izziņa par krimināllietas ierosināšanu;

12.7. noteikumu 7.3.apakšpunktā minētajām personām:

12.7.1. dzīvojamās telpas īres līguma kopija,

12.7.2. lēmuma kopija par namīpašuma denacionalizāciju vai atdošanu likumīgajam īpašniekam vai tiesas sprieduma kopija par īpašuma tiesību atjaunošanu (iesniedz mājas īpašnieks),

12.7.3. likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.4 panta trešajā daļā norādītie dokumenti; vai bērnu dzimšanas apliecību vai bāriņtiesas lēmumu par aizbildnības nodibināšanu un par aizbildņa iecelšanu kopijas; vai pensionāra vai invalīda apliecības kopija;

12.8. noteikumu 8.2.apakšpunktā minētajām personām jāiesniedz dzīvojamās telpas īres līguma vai dzīvojamās telpas īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta kopija;

12.9. noteikumu 8.3.apakšpunktā minētajām personām:

12.9.1. dzīvojamās telpas īres līguma kopija,

12.9.2. dzīvokļa plāns,

12.9.3. bērnu dzimšanas apliecību kopijas vai bāriņtiesas lēmumu par aizbildnības nodibināšanu un par aizbildņa iecelšanu kopijas; vai pensionāra vai invalīda apliecības kopija,

12.9.4. ja pēdējo piecu gadu laikā mainīta dzīvesvieta, tad dzīvesvietas deklarēšanas izziņa no iepriekšējās dzīvesvietas un iepriekšējās dzīvojamās telpas īres vai apsaimniekošanas līguma kopija;

12.10. noteikumu 8.4. un 9.5.apakšpunktā minētajām personām:

12.10.1. dzīvojamās telpas īres līguma kopija,

12.10.2. izziņa par pensijas vai sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru vai darbavietas izziņa,

12.10.3. atzinums par sociālās dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumu izpildi;

12.11. noteikumu 8.5. un 8.6.apakšpunktā minētajām personām:

12.11.1. dzīvojamās telpas īres līguma kopija,

12.11.2. mājas vai dzīvojamās telpas īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta kopija (iesniedz mājas vai dzīvojamās telpas īpašnieks),

12.11.3. mājas vai dzīvojamās telpas īpašnieka rakstveida uzteikums;

12.12. noteikumu 8.7.apakšpunktā minētajām personām:

12.12.1. darba devēja un Domes vadības atzinums,

12.12.2. rakstveida apliecinājums, ka personas lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Liepājā;

12.13. noteikumu 9.2.apakšpunktā minētajām personām jāiesniedz dzīvojamās telpas īres līguma kopija;

12.14. noteikumu 10.punktā minētajām personām:

12.14.1. dzīvojamās telpas īres līguma kopija,

12.14.2. izziņa, kas apliecina, ka veselības stāvokļa dēļ nepieciešama dzīvojamās telpas apmaiņa, ja apmaiņa tiek prasīta veselības stāvokļa dēļ,

12.14.3. izziņa, kas apliecina ikmēneša īres un komunālo pakalpojumu izmaksas.

13. Iesniedzot 12.punktā minēto dokumentu kopijas, personas uzrāda šo dokumentu oriģinālus.

14. Palīdzības reģistrā iekļautās personas pienākums ir iesniegt Sociālā dienesta izziņu par maznodrošinātas (trūcīgas) personas statusa pagarināšanu, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas izziņas kopiju par invaliditātes termiņu, dzīvesvietas deklarēšanas izziņu, izziņu par ģimenes sastāvu, dzīvojamās telpas īres vai apsaimniekošanas līguma kopiju (ja mainījies ģimenes sastāvs) un citus dokumentus par izmaiņām ģimenē.

15. Komisija pieņem lēmumu atteikt atzīt personu par tiesīgu saņemt likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 3.panta 1.punktā minēto palīdzību šā likuma 7.panta piektajā daļā noteiktajos un papildus šādos gadījumos:

15.1. piecus gadus pēc tam, kad persona ir pasliktinājusi dzīves apstākļus, iemitinoties dzīvojamā telpā, kas nav dzīvošanai derīga;

15.2. piecus gadus pēc tam, kad persona ir pasliktinājusi dzīves apstākļus, apmainot dzīvojamo telpu pret mazāku;

15.3. persona dzīvojamā telpā ir iemitinājusi likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9.pantā noteiktās citas personas vai
apakšīrniekus, samazinot dzīvojamās telpas platību uz vienu cilvēku.

16. Ikvienu neizīrētu, pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu vispirms piedāvā īrēt personām, kurām likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 13.pantā noteiktajos gadījumos pašvaldības palīdzība sniedzama neatliekami.

17. Personai piedāvā īrēt dzīvojamo telpu (izņemot personas, kurām likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 13.pantā noteiktajos gadījumos pašvaldības palīdzība sniedzama neatliekami – 8.2., 8.5., 8.6. un 8.7.apakšpunktā minētās personas), ievērojot šādus kritērijus:

17.1. vienistabas dzīvokli – ģimenei, kurā ir 1 līdz 3 cilvēki;

17.2. divistabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir 3 līdz 5 cilvēki;

17.3. trīsistabu vai lielāku dzīvokli – ģimenei, kurā ir vairāk nekā 5 cilvēki.

18. Noteikumu 8.2, 8.5., 8.6. un 8.7.apakš­punktā minētajām personām piedāvā īrēt dzīvojamo telpu atbilstoši ģimenes sastāvam.

19. Ja nav saņemti iesniegumi no personām, kurām likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 13.pantā noteiktajos gadījumos pašvaldības palīdzība sniedzama neatliekami vai tās visas rakstveidā atteikušās īrēt attiecīgo dzīvojamo telpu, to piedāvā īrēt noteikumu 6. un 7.punktā minētajām personām, vispirms piedāvājot tām 6.1.apakšpunktā minētajām personām, kurām palīdzība jānodrošina saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 36.3 panta prasībām, un noteikumu 6.4.apakšpunktā minētajām personām.

20. Ja nav saņemti iesniegumi no personām, kurām likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 13.pantā noteiktajos gadījumos pašvaldības palīdzība sniedzama neatliekami un 6. un 7.punktā minētajām personām, kurām izīrējamā dzīvojamā telpa piedāvājama atbilstoši noteikumu 17.punkta nosacījumiem, iesniegumu reģistrācijas secībā dzīvojamo telpu piedāvā īrēt personām, kuras reģistrētas pašvaldības palīdzības reģistrā 8.punktā noteiktajā kārtībā.

21. Ar noteikumu 6. un 7.punktā minētajām personām, izliktām no pašvaldības dzīvojamām telpām, kurām saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.² panta trešo daļu un 36.¹ pantu ir sniedzama palīdzība un kuras pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā pilnībā ir nomaksājušas īres un pakalpojumu maksājumu parādu, kā arī atlīdzinājušas zaudējumus par dzīvojamās telpas neatbrīvošanu, var tikt noslēgts jauns īres līgums bez privatizācijas un atsavināšanas tiesībām.

22. Noteikumu 9.punktā minētajām personām dzīvojamo telpu piedāvā iesniegumu reģistrācijas secībā, ņemot vērā personas (ģimenes) nodrošinātību ar dzīvokli.

23. Noteikumu 10.punktā minētajām personām dzīvojamo telpu piedāvā apmaiņai iesniegumu reģistrācijas secībā, vispirms dzīvojamo telpu piedāvājot maznodrošinātām personām.

24. Personas, kuras līdz šo noteikumu pieņemšanai ir reģistrētas kapitāli remontējamas dzīvojamās telpas izīrēšanai, netiek izslēgtas no pretendentu saraksta. Kapitāli remontējamas dzīvojamās telpas izīrē, ievērojot šo noteikumu 6., 7. un 8.punkta kārtībā reģistrēto personu priekšrocības.

Kapitāli remontējamas dzīvojamās telpas reģistrē sarakstā, ja ir sastādīts akts par kapitālā remonta nepieciešamību un šīs dzīvojamās telpas ir dzīvošanai nederīgas.