Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.512
Rīgā 2007.gada 24.jūlijā (prot. Nr.42 28.§) Upeņu atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodika
Izdoti saskaņā ar Augu šķirņu aizsardzības likuma 18.panta otro daļu
1. Noteikumi nosaka atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodiku (turpmāk - šķirnes pārbaude) upeņu Ribes nigrum L. (Saxifragaceae) šķirnēm. 2. Šo noteikumu izpildes uzraudzību un kontroli veic Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk - dienests). 3. Šķirnes pārbauda atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā organizē un veic šķirnes pārbaudi un pieņem lēmumu par šķirnes pārbaudes rezultātu atzīšanu. 4. Persona iesniedz dienestā iesniegumu par šķirnes pārbaudi un šķirnes apraksta tehnisko anketu (1.pielikums), kā arī piegādā pārbaudāmo materiālu, kas atbilst šo noteikumu 5.punktā minētajām prasībām. 5. Pārbaudāmais materiāls atbilst šādām prasībām: 5.1. minimālais iesniedzamā materiāla daudzums ir seši spēcīgi viendabīgi augi ar vismaz trim labi attīstītiem dzinumiem; 5.2. materiāls ir vizuāli vesels, bez attīstības traucējumiem, slimību un kaitēkļu bojājumiem; 5.3. materiāls nav bijis pakļauts nekāda veida ķīmiskai apstrādei, kas varētu ietekmēt šķirnes pazīmju izpausmi (2.pielikums). 6. Lai novērtētu augļu ražošanai paredzēto šķirņu atšķirīgumu, iegūst vismaz divas pārbaudāmo augu augļu ražas. 7. Šķirni pārbauda vienā vietā. Ja kādu pazīmi šajā vietā nevar konstatēt, šķirnes pārbaudi var turpināt citā vietā. 9. Pārbaudes lauks ir tik liels, lai, ņemot augu vai augu daļu paraugus mērīšanai un skaitīšanai, neietekmētu un netraucētu novērojumus, kurus veic līdz veģetācijas perioda beigām. 11. Novērojumus un mērījumus var veikt atsevišķos pārbaudes laukos, ja vien tie atrodas vienādos vides apstākļos. 12. Ja klimatisko apstākļu vai citu iemeslu dēļ nevar noteikt kādu šķirnes pazīmi, veic papildu pārbaudi. 13. Viendabīgumu un stabilitāti veģetatīvi pavairotām upeņu šķirnēm nosaka, noskaidrojot, vai pēc pētāmajām pazīmēm iesniegtais stādāmais materiāls ir viendabīgs, bez mutācijām un piemaisījumiem. 14. Viendabīguma noteikšanai izmanto populācijas standartu viens procents ar ticamību 95 procenti. Ja ir četri pārbaudāmie augi, maksimālā pieļaujamā atšķirīgā pazīmes izpausme nav pieļaujama nevienam augam. 19. Visus lapu novērojumus veic augļu nogatavošanās stadijā tipiska viengadīgā dzinuma augšējā trešdaļā. 21. Visus ogu novērojumus veic pilnā vākšanas gatavībā, kad 90 procenti ogu ieguvušas šķirnei raksturīgo krāsu. 23. Lai atvieglotu atšķirīguma novērtēšanu, pārbaudāmās šķirnes grupē pēc šķirnes pazīmēm, kas šķirnes robežās nemainās vai mainās maz. Šķirņu grupēšanai izmanto šādas šķirnes pazīmes: 23.1. augļa lielums (2.pielikuma 16.punkts); 23.2. ogu nogatavošanās laiks (2.pielikuma 23.punkts). Ministru prezidents A.Kalvītis
Zemkopības ministrs M.Roze Zemkopības ministrs M.Roze
I. Pazīmju tabula
Piezīme. * Pazīmes, kuras jānovēro ik gadu visām šķirnēm un obligāti jāiekļauj šķirnes aprakstā, izņemot gadījumus, ja pazīmes izpausmes pakāpe vai reģiona vides apstākļi to neļauj. II. Šķirņu pazīmju grafiskie attēli Lapa: plātnes pamatnes forma Pumpuru plaukšanas laiks (attīstības fāzes novērošanai) Zemkopības ministrs M.Roze
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Upeņu atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodika
Statuss:
Zaudējis spēku
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|