1. Noteikumi nosaka dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības kārtību šo noteikumu 1.pielikumā minētajām dārzeņu sugām, kuras paredzētas lauksaimniecības produkcijas ražošanai.

2. Sēklas iedala šādās kategorijās:

2.1. izlases sēklas (IS);

2.2. pirmsbāzes sēklas (PB);

2.3. bāzes sēklas (B);

2.4. sertificētas sēklas (C);

2.5. standartsēklas (ST).

3. Izlases sēklas (IS) ir neliels sēklu daudzums, kas nodrošina šķirnes īpašību saglabāšanu vairākās paaudzēs. Selekcionārs vai šķirnes uzturētājs šīs sēklas iegūst, ievērojot šķirnes uzturēšanas shēmu. Pēc selekcionāra vai šķirnes uzturētāja iniciatīvas var veikt izlases sēklu sertifikāciju, lai noteiktu to faktisko kvalitāti.

4. Pirmsbāzes sēklas (PB) ir sēklas, kas:

4.1. izaudzētas no izlases sēklām selekcionāra vai šķirnes uzturētāja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemto praksi šķirnes uzturēšanai;

4.2. paredzētas bāzes sēklu (B) un sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklu ražošanai;

4.3. atbilst šajos noteikumos bāzes sēklām vai saskaņā ar speciālu norādi arī pirmsbāzes sēklām noteiktajām prasībām;

4.4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

5. Bāzes sēklas (B) ir sēklas, kas:

5.1. iegūtas no pirmsbāzes sēklām vai tieši no izlases sēklām;

5.2. audzētas selekcionāra vai šķirnes uzturētāja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemto praksi šķirnes uzturēšanai;

5.3. paredzētas sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklu ražošanai;

5.4. atbilst šajos noteikumos bāzes sēklām noteiktajām prasībām;

5.5. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

6. Sertificētas sēklas (C) ir sēklas, kas:

6.1. iegūtas tieši no bāzes sēklām (pēc selekcionāra vai šķirnes pārstāvja vēlmes, bet, ja nav selekcionāra, pēc šķirnes uzturētāja vēlmes, - arī no augstākas kategorijas sēklām);

6.2. paredzētas galvenokārt dārzeņu ražošanai;

6.3. atbilst šajos noteikumos sertificētām sēklām noteiktajām prasībām;

6.4. visā sēklu audzēšanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

7. Standartsēklas (ST) ir sēklas, kas:

7.1. atbilst šajos noteikumos sertificētām sēklām noteiktajām šķirnes tīrības prasībām;

7.2. atbilst šajos noteikumos standartsēklām noteiktajām prasībām;

7.3. paredzētas galvenokārt dārzeņu ražošanai;

7.4. pakļautas Valsts augu aizsardzības dienesta pēcpārbaudei.

8. Katrs sēklaudzētājs var audzēt vienas vai vairāku sugu grupu, šķirņu un kategoriju sēklas, ja sēklaudzētājam ir atbilstoša materiāltehniskā bāze un iespējas nodrošināt, lai dažādu šķirņu vai kategoriju sēklas nesajauktos.

9. Šķirņu sēklaudzēšanas laukus izvieto tikai pēc piemērotiem vismaz divus gadus audzētiem priekšaugiem, nepieļaujot šķirnes tīrības pazemināšanos, slimību un kaitēkļu izplatīšanos. Siltumnīcā pieļaujama sēklaudzēšana vairākus gadus pēc kārtas, ja tiek veikta dezinfekcija un substrāta maiņa. Augu maiņu sēklaudzēšanas laukos pa gadiem un siltumnīcā veiktos pasākumus ieraksta lauku vēstures grāmatā.

10. Atklātā laukā minimālie attālumi starp atsevišķiem sēklaudzēšanas sējumiem un stādījumiem (turpmāk - sējumi), radniecīgiem kultūraugiem un savvaļas augiem ir noteikti šo noteikumu 2.pielikumā. Starp pašapputes sugu sējumiem un vienas pašapputes sugas dažādu šķirņu un kategoriju sējumiem minimālie attālumi nav mazāki par 0,5 m.

11. Minimālie attālumi neattiecas uz sējumiem, kuriem ir nodrošināta pilnīga aizsardzība pret jebkādu nevēlamu svešapputi, vai sējumiem, kuri ir atdalīti ar fizisku barjeru, kas nodrošina sēklu nesajaukšanos un aiztur slimību, īpaši vīrusu un kaitēkļu, izplatīšanos.

12. Sēklaudzēšanas laukos pieļaujamais inficēto un kaitēkļu invadēto augu skaits ir noteikts šo noteikumu 3.pielikumā. Sēklaudzēšanas laukos nav pieļaujama vējauzu (Avena fatua, Avena sterilis), Ludovika auzu (Avena ludoviciana) un augu karantīnas organismu klātbūtne.

13. Ja biešu (Beta vulgaris L.) sēklas paredzētas izplatīšanai atbilstošā aizsargājamā zonā, ievēro normatīvajos aktos augu karantīnas jomā noteiktās prasības.

14. Bioloģiskajos sēklaudzēšanas laukos inficētos un kaitēkļu invadētos augus novērtē atbilstoši pieļaujamajam augu skaitam, kas ir noteikts šo noteikumu 3.pielikumā, un ņemot vērā 4.pielikumā norādīto bioloģiskajos sēklaudzēšanas laukos pieļaujamo inficēto un kaitēkļu invadēto augu īpatsvaru.

15. Ja sēklaudzētājam pieder gan bioloģiskās lauksaimniecības saimniecība (vai tās daļa), gan saimniecība (vai tās daļa), kurā ražo konvencionālās lauksaimniecības dārzeņu sugu sēklas, tad bioloģiskās lauksaimniecības saimniecībā drīkst iegūt tās pašas šķirnes sēklas, kuras iegūst konvencionālās lauksaimniecības saimniecībā (vai tās daļā), ja ir izpildītas Komisijas 2008.gada 5.septembra Regulā (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu, minētās prasības par sēklu pastāvīgu nošķiršanu, informācijas sniegšanu bioloģiskās lauksaimniecības kontroles institūcijai par bioloģiskās un konvencionālās sēklas novākšanas laiku un iegūto daudzumu, kā arī par pārejas plānu un kontroles pasākumiem.

(MK 18.08.2009. noteikumu Nr.935 redakcijā)

16. Sēklaudzēšanas lauki atdalāmi no citiem sējumiem.

17. Sēklaudzētājs kārto lauku vēstures grāmatu, norādot lauku izvietojuma shēmu un informāciju par konkrētajā laukā lietoto sēklu, mēslojumu un augu aizsardzības līdzekļiem.

18. Lai novērtētu sēklaudzēšanas lauku vispārīgo stāvokli, to atbilstību šo noteikumu III nodaļā noteiktajām prasībām un noteiktu šķirnes tīrību saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu, veic lauku apskati.

19. Lauku apskati veic Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori (turpmāk - inspektori).

20. Sēklaudzētājs katru gadu pirms sēklu audzēšanas uzsākšanas (viengadīgām kultūrām - ne vēlāk kā līdz 15.aprīlim, divgadīgām un daudzgadīgām kultūrām - ne vēlāk kā līdz 15.jūlijam) iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā sēklaudzēšanas lauku apskates iesniegumu (turpmāk - lauku apskates iesniegums) saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikumu. Ja lauku apskates iesniegums tiek iesniegts pēc norādītā termiņa, tam pievieno rakstisku informāciju par termiņa neievērošanas iemesliem.

21. Inspektors, pieņemot lauku apskates iesniegumu:

21.1. pārbauda, vai lauku apskates iesniegumā ir norādīta visa šo noteikumu 6.pielikumā noteiktā informācija;

21.2. novērtē, vai pieteiktajai šķirnei drīkst veikt lauku apskati;

21.3. pārbauda, vai sēklaudzētājam ir reģistrēta licence par attiecīgas aizsargātās šķirnes izmantošanas tiesībām.

22. Pirms lauka apskates inspektors iepazīstas ar sēklu kvalitāti apliecinošiem dokumentiem un ierakstiem lauku vēstures grāmatā.

23. Ja lauku apskates iesniegumā nav norādīta visa šo noteikumu 6.pielikumā minētā informācija vai nav uzrādīti šo noteikumu 21.punktā minētie dokumenti, vai nav reģistrēta licence par attiecīgas aizsargātās šķirnes izmantošanas tiesībām, inspektors triju darbdienu laikā par to rakstiski informē sēklaudzētāju, norādot nepilnības un termiņu trūkumu novēršanai.

24. Izsētās sēklas kvalitāti apliecina:

24.1. Latvijā sertificētajai sēklai - sēklas materiāla iesaiņojuma etiķete ar norādi "Eiropas Savienības tiesību akti" (ja sēkla paredzēta tirdzniecībai) un sēklas sertifikāts;

24.2. izsētajai izlases sēklai, ko šķirnes uzturētājs izsējis turpmākai pavairošanai, - selekcionāra pilnvarojums un šķirnes uzturēšanas shēmas;

24.3. citā Eiropas Savienības dalībvalstī sertificētajai sēklai - sēklas materiāla iesaiņojuma etiķete ar norādi "Eiropas Savienības tiesību akti" un dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu.

25. Inspektors pieņem lēmumu atteikt lauku apskati un sējumu vai stādījumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu jau pirms lauku apskates, par to triju darbdienu laikā rakstiski informējot sēklaudzētāju, ja:

25.1. norādītajā termiņā netiek novērsti šo noteikumu 23.punktā minētie trūkumi;

25.2. nav izsētās sēklas kvalitāti apliecinošo dokumentu vai tie neatbilst šo noteikumu 23.punkta nosacījumiem;

25.3. pārbaudot ierakstus lauku vēstures grāmatā, ir konstatēti šo noteikumu 9.punkta pārkāpumi vai neatbilstība lauku apskates iesniegumā norādītajai informācijai;

25.4. nav lauku vēstures grāmatas;

25.5. lauku apskates iesniegums iesniegts pēc šo noteikumu 20.punktā norādītā termiņa un augi sasnieguši tādas fenoloģiskās attīstības fāzes, kad vairs nav iespējams konstatēt šķirņu atšķirīgās morfoloģiskās pazīmes.

26. Lauka apskati veic vismaz reizi veģetācijas periodā tādā kultūraugu attīstības fāzē, kad vizuāli vislabāk saskatāmas šķirnes morfoloģiskās īpatnības un visprecīzāk iespējams noteikt šķirnes tīrību, kā arī konstatēt inficētos augus. Lauku apskates laiku un skaitu katrā konkrētā gadījumā nosaka inspektors. Inficēto vai invadēto augu īpatsvaru var vērtēt atsevišķā lauku apskates reizē.

27. Morfoloģisko atbilstību šķirnei nosaka:

27.1. gurķiem, kabačiem, cukini, patisoniem - kad 25 % augu izveidojušies pirmie sēklas augļi;

27.2. bietēm, burkāniem, kāļiem, pastinakiem, sakņu pētersīļiem un selerijām, sakņu cigoriņiem, rutkiem, rāceņiem, turnepšiem - sakņu saimnieciskajā gatavībā;

27.3. melnsaknēm - pirms sakne ir sasniegusi saimniecisko gatavību, bet jau redzamas šķirnei raksturīgās pazīmes;

27.4. galviņkāpostiem un virziņkāpostiem - kad galviņas sasniegušas šķirnei raksturīgu lielumu un blīvumu;

27.5. rožkāpostiem - kad augam saimniecisko gatavību ir sasniegušas ne mazāk kā 50 % galviņu;

27.6. lapu kāpostiem - pilnas lapu rozetes fāzē, pirms sāk dzeltēt apakšējās lapas;

27.7. kolrābjiem - kad stublāja bumbuļa diametrs sasniedzis šķirnei raksturīgo lielumu;

27.8. ķirbjiem, arbūziem, melonēm - bioloģiskajā gatavībā, kad parādās šķirnei raksturīgā krāsa un piebriedušas sēklas;

27.9. ziedkāpostiem un brokoļiem - kad ziedgalviņa pilnībā izveidojusies, bet vēl nav sākusi izirt, lauka apskati atkārtoti veic sēklinieku ziedēšanas sākumā;

27.10. zirņiem, pupiņām, pupām - ziedēšanas laikā un kad pirmās pākstis vai sēklas sasniegušas saimniecisko gatavību;

27.11. lapu pētersīļiem un selerijām, endīvijām, lapu salātiem, spinātiem, skābenēm - kad pilnīgi attīstījusies lapu rozete un atsevišķiem augiem sāk veidoties ziednesis;

27.12. dārza sīpoliem - sīpola pilnīgas izveidošanās fāzē (ārējo zvīņu un sakņu kakliņa iežūšanas sākumā);

27.13. rabarberiem, kātu selerijām, mangoldiem - kātu saimnieciskās gatavības fāzē;

27.14. tomātiem, paprikai, baklažāniem - kad vismaz 20 % augu ir gatavi pirmie augļi;

27.15. fenheļiem - saimnieciskajā gatavībā un pirms ziedēšanas;

27.16. Ķīnas (Pekinas) kāpostiem:

27.16.1. lapu šķirnēm - kad izveidojušās pilnas lapu rozetes;

27.16.2. galviņu šķirnēm - masveida galviņu izveidošanās fāzē un ziedēšanas laikā;

27.17. dillēm - saimnieciskā gatavībā un atkārtoti - centrālā čemura sēklu nobrūnēšanas stadijā;

27.18. redīsiem - masveida sakņu paresninājuma izveidošanās fāzē un ziedēšanas laikā.

28. Divgadīgajiem dārzeņiem lauka apskati veic divas reizes:

28.1. pirmo reizi - pirmajā veģetācijas gadā, kad augiem iespējams noteikt morfoloģisko atbilstību šķirnei;

28.2. otro reizi - otrajā veģetācijas gadā pirms ziedēšanas vai ziedēšanas fāzes pašā sākumā, kad nosaka telpiskās izolācijas ievērošanu un augu viendabību pēc morfoloģiskajām pazīmēm un novērtē faktisko sēklinieku stāvokli;

28.3. ja divgadīgo dārzeņu sēklas tiek iegūtas vienā gadā, šo noteikumu 28.1. un 28.2.apakšpunktā minētās lauka apskates veic vienā gadā.

29. Sākot lauka apskati, inspektors:

29.1. apejot laukam pa perimetru, ziedēšanas gadā pārbauda minimālos attālumus starp atsevišķu šķirņu sējumiem vai savvaļas augiem, ar kuriem var notikt svešappute (2.pielikums), un, ja nav ievērota telpiskās izolācijas josla, platības atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamām;

29.2. par šo noteikumu 29.1.apakšpunktā minētajām darbībām izdara attiecīgu ierakstu dārzeņu sēklaudzēšanas lauka apskates primāro datu tabulā un dārzeņu sēklaudzēšanas lauka apskates protokolā;

29.3. pārliecinās par šķirnes identitāti (atbilstību oficiālajam šķirnes morfoloģisko pazīmju aprakstam).

30. Lauku apskates laikā inspektors vispirms pārliecinās par sējumā esošas šķirnes identitāti (atbilstību oficiālajam šķirnes aprakstam). Ja šķirnes identitāte neatbilst pieteiktajam šķirnes nosaukumam, inspektors sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu.

31. Analizējamais augu skaits sēklaudzēšanas sējumos vai stādījumos un augu skaits paraugā norādīts šo noteikumu 7.pielikumā.

32. Paraugu vietas nosaka vienmērīgos attālumos vienu no otra, ejot laukam pa diagonāli.

33. Ja, veicot lauka apskati vai izsēto sēklu dokumentu pārbaudi, konstatē šo noteikumu pārkāpumus vai sējuma neatbilstību vērtējamajai sēklu kategorijai, inspektors sēklu kategoriju samazina līdz atbilstošai kategorijai. Ja trūkumus iespējams novērst, pēc inspektora norādījumu izpildes lauka apskati veic atkārtoti, bet ne vēlāk kā piecas dienas pēc iepriekšējās lauka apskates.

34. Ja sējums neatbilst šo noteikumu 5.pielikumā noteiktajai šķirnes tīrībai un III nodaļā noteiktajām prasībām, inspektors sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu.

35. Ja lauku apskatē konstatēts, ka sējums atbilst šo noteikumu prasībām, inspektors pieņem lēmumu par tā atbilstību attiecīgās kategorijas sēklu ieguvei.

36. Pēc pēdējās lauku apskates, pamatojoties uz lauku apskates rezultātiem, inspektors triju darbdienu laikā pieņem lēmumu par šķirnes sējumu atbilstību sēklu iegūšanai un sagatavo lauku apskates protokolu divos eksemplāros saskaņā ar šo noteikumu 8.pielikumu. Pirmo eksemplāru izsniedz sēklaudzētājam, otrais eksemplārs paliek Valsts augu aizsardzības dienestā.

37. Sēklaudzētājs inspektora lēmumu par lauku apskates rezultātiem saskaņā ar Sēklu aprites likuma 8.pantu var apstrīdēt triju darbdienu laikā administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

38. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrēta persona iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā vidējā sēklu parauga noņemšanas, analīžu veikšanas un etiķešu izgatavošanas iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 9.pielikumu.

39. Sēklu paraugus sertificēšanai un pēcpārbaudei noņem inspektors, kurš ir ieguvis Valsts augu aizsardzības dienesta sēklu paraugu noņēmēja kvalifikāciju vai Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) sēklu paraugu noņēmēja kvalifikāciju.

40. Inspektors sēklu kvalitātes novērtēšanai noņem paraugu no katras sagatavotās viendabīgas sēklu partijas.

41. Par partijas neviendabīgumu liecina:

41.1. dažādi sēklu partijas saiņojumi;

41.2. dažādi saiņojumu lielumi sēklu partijā;

41.3. dažādi marķējumi un etiķetes vai dažāda informācija etiķetēs;

41.4. dažādi zīmogojuma veidi;

41.5. dažādi sēklu apstrādes veidi;

41.6. sēklu vizuālās atšķirības;

41.7. dažādi piemaisījumu veidi.

42. Ja tiek konstatēta kāda no šo noteikumu 41.punktā minētajām partijas neviendabīguma pazīmēm, inspektors veic sēklu partijas neviendabīguma analīzi atbilstoši Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (turpmāk - ISTA) metodēm, lai noteiktu sēklu tīrību, dīgtspēju un citu augu sēklu saturu. Sēklu paraugus noņem tikai pēc neviendabīguma analīzes rezultātu saņemšanas.

43. Ja, veicot šo noteikumu 42.punktā minēto analīzi, tiek konstatēts, ka sēklu partija nav pietiekami viendabīga un neatbilst ISTA prasībām, sēklu partijas novērtēšanu atsaka.

44. No sēklu partijas, kuras masa nepārsniedz šo noteikumu 10.pielikuma 1.punktā norādīto daudzumu, noņem vidējo parau­gu, kas sastāv no trim daļām:

44.1. no parauga sēklu kvalitatīvo īpašību noteikšanai (minimālā masa norādīta šo noteikumu 10.pielikuma 1.punktā);

44.2. no parauga sēklu pēcpārbaudei (minimālā masa norādīta šo noteikumu 10.pielikuma 1.punktā);

44.3. no parauga sēklu mitruma un kaitēkļu invāzijas noteikšanai (minimālā masa norādīta šo noteikumu 10.pielikuma 2.punktā). Šo paraugu ievieto hermētiski noslēgtā iesaiņojumā.

45. Sēklu paraugus pēc kvalitātes rādītāju noteikšanas Valsts augu aizsardzības dienesta Nacionālajā sēklu kontroles laboratorijā (turpmāk - laboratorija) uzglabā vismaz gadu. Sēklu pēcpārbaudes parauga atlikušo daļu uzglabā, līdz pabeigta parauga novērtēšana.

46. Sēklu kvalitatīvie rādītāji noteikti šo noteikumu 11.pielikumā.

47. Ja pirmsbāzes kategorijas (PB) vai bāzes kategorijas (B) sēklu partijas sēklām analīzē noteiktā dīgtspēja neatbilst šo noteikumu 11.pielikumā noteiktajai minimālajai sēklu dīgtspējai, persona var iesniegt Valsts augu aizsardzības dienestā iesniegumu atļaujas saņemšanai uz laiku tirgot sēklas, kuras neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām (turpmāk - iesniegums) (12.pielikums), pievienojot sēklu kvalitāti apliecinošā dokumenta kopiju.

48. Valsts augu aizsardzības dienests līdz 5.janvārim apkopo iesniegtos iesniegumus un informē Nacionālo augu šķirņu padomi, norādot pa sugām un šķirnēm kopējo iesniegumu skaitu, partiju skaitu, kopējo sēklu apjomu un konstatēto minimālo dīgtspēju.

49. Nacionālā augu šķirņu padome piecu darbdienu laikā pēc Valsts augu aizsardzības dienesta informācijas saņemšanas, izvērtējot attiecīgās šķirnes sēklas nodrošinājumu Latvijas tirgū, sniedz priekšlikumus par zemāko iespējamo dīgtspēju, ar kuru var atļaut uz laiku tirgot sēklas, kuras neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām.

50. Valsts augu aizsardzības dienests, pamatojoties uz personas iesniegumu un Nacionālās augu šķirņu padomes sniegtajiem priekšlikumiem, pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu tirgot sēklas, kuras neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām. Par pieņemto lēmumu triju darbdienu laikā paziņo personai.

51. Persona lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju tirgot sēklas, kuras neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām, var apstrīdēt vai pārsūdzēt administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

52. Ja Valsts augu aizsardzības dienests ir pieņēmis lēmumu atļaut uz laiku tirgot sēklas, kuras neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām, sēklu iesaiņojumus etiķetē ar speciālām etiķetēm, kurās norāda sēklu dīgtspēju, sēklu partijas numuru, kā arī tirgotāja vārdu, uzvārdu (juridiskai personai - nosaukumu) un adresi.

53. Sēklu saiņotājs iesaiņojuma materiālu izvēlas tā, lai tiktu saglabāta sēklu kvalitāte un masa un sēklas nesajauktos.

54. Dārzeņu sēklu partijas ir viendabīgas.

55. Sēklu partijas masa ir noteikta šo noteikumu 10.pielikumā. Noteikto maksimālo sēklu partijas masas lielumu nedrīkst pārsniegt vairāk kā par pieciem procentiem.

56. Ja sēklu partijas masa pārsniedz šo noteikumu 10.pielikumā noteikto lielumu vairāk nekā par pieciem procentiem, to sadala vairākās sēklu partijās atbilstoši sugai.

57. Sēklas var saiņot nelielos iesaiņojumos. Par nelieliem Eiropas Savienības iesaiņojumiem uzskata sēklu iesaiņojumus, kuros saiņo sertificētas sēklas, kuru masa nepārsniedz šo noteikumu 58.punktā norādīto.

58. Nelielos Eiropas Savienības iesai­ņojumos sēklu masa nepārsniedz:

58.1. pākšaugiem - 5 kg;

58.2. sīpoliem, lapu bietēm, galda bietēm, rāceņiem, turnepšiem, lielaugļu ķirbjiem, kabačiem, cukini, patisoniem, burkāniem, redīsiem, melnsaknēm, spinātiem, lapu kārvelēm, sparģeļiem, arbūziem un lauka salātiem - 500 g;

58.3. pārējiem dārzeņiem - 100 g.

59. Saiņotājs Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā veic šādas saiņošanas darbības:

59.1. sēklu iesaiņojumu (noslēgšanu) etiķetēšanu (izņemot nelielos Eiropas Savienības iesaiņojumus un standartsēklu iesaiņojumus);

59.2. atkārtotu etiķetēšanu vai atkārtotu pārsaiņošanu (izņemot standart­sēklu iesaiņojumus).

60. Sēklaudzētājs, sēklu sagatavotājs, saiņotājs, tirgotājs vai ievedējs sēklu partiju noliktavā novieto tā, lai jebkurai iesaiņojuma vienībai varētu brīvi piekļūt un noņemt paraugu.

61. Sēklu iesaiņojuma oficiālās etiķetes (turpmāk - oficiālās etiķetes) ir Valsts augu aizsardzības dienesta uzskaitē. Oficiālās etiķetes minimālais izmērs ir 110 x 67 milimetri. Tās krāsa noteikta šo noteikumu 13.pielikumā. Oficiālā etiķete var būt ar auklas caurumu, uzlīmējama vai piešujama.

62. Oficiālās etiķetes, ietverot šo noteikumu 14.pielikumā minēto informāciju, lieto šādiem sēklas materiālu iesaiņojumiem:

62.1. pirmsbāzes sēklām;

62.2. bāzes sēklām;

62.3. sertificētām sēklām (izņemot nelielus Eiropas Savienības iesaiņo­jumus);

62.4. sēklām, kas nav līdz galam sertificētas (saskaņā ar šo noteikumu 75.punktu).

63. Ja sēklas atbilst normatīvajos aktos augu karantīnas jomā noteiktajām īpašajām prasībām, augu pasi drīkst aizstāt ar etiķeti, ja tajā norādīts:

63.1. nosaukums "EK - Augu pase";

63.2. apzīmējums "ZP", ja sēklas paredzētas izplatīšanai aizsargājamā zonā.

64. Pēc sēklu saiņotāja pieprasījuma Valsts augu aizsardzības dienests nelieliem Eiropas Savienības sēklu iesaiņojumiem var izsniegt oficiālās etiķetes, piemērojot šo noteikumu VII nodaļas prasības.

65. Noslēdzot šo noteikumu 62.punktā minētos sēklu iesaiņojumus, tiem ārpusē piestiprina nelietotu oficiālo etiķeti, kurā norādītā informācija atbilst šo noteikumu 14.pielikumā noteiktajam saturam.

66. Ja netiek lietotas uzlīmējamas vai nenoplēšamas oficiālās etiķetes vai zīmogojums, iesaiņojumā ievieto dokumentu (14.pielikuma B daļa) oficiālās etiķetes krāsā. Dokumenta tipogrāfiskais noformējums atšķiras no oficiālās etiķetes, lai tos nevarētu sajaukt.

67. Ja lieto oficiālo etiķeti ar auklas caurumu, etiķetes piestiprinājumu aizzīmogo.

68. Sēklu iesaiņojumam oficiālo etiķeti piestiprina (pirmoreiz vai atkārtoti) tikai Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā.

69. Ja sēklas ir apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai ķimikālijām, to norāda oficiālajā etiķetē.

70. Ja dārzeņu šķirne ir ģenētiski modificēta, to norāda oficiālajā etiķetē, kā arī jebkurā citā sēklu kvalitāti apliecinošā dokumentā.

71. Ja sertifikācijas procesā noteiktā sēklu partijas kvalitāte neatbilst šo noteikumu prasībām un to nevar apliecināt ar sēklu sertifikātu, attiecīgās sēklu partijas oficiālās etiķetes likvidē Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā.

72. Ja oficiālās etiķetes pasūtītas un sēklu saiņotājam piegādātas pirms sēklu saiņošanas un sēklu parauga noņemšanas, inspektors pārliecinās par oficiālo etiķešu izlietojumu, pārbaudot saiņojumu lielumu un saiņojumu skaitu. Ja inspektors konstatē, ka:

72.1. sēklu partijas glabāšanas vietā ir mazāk iesaiņojuma vienību, nekā pasūtīts oficiālo etiķešu, inspektors nodrošina neizlietoto etiķešu iznīcināšanu un sastāda par to aktu;

72.2. vietā, kur glabājas etiķetētā sēklu partija, ir vairāk iesaiņojuma vienību, nekā pasūtīts oficiālo etiķešu, inspektors sēklu paraugu nenoņem, kamēr nav nodalītas liekās saiņojuma vienības.

73. Ja sēklu partija ir etiķetēta ar sēklu iesaiņojuma etiķetēm, bet, veicot atkārtotu sertifikācijas parauga kvalitātes noteikšanu pēc sertifikāta derīguma termiņa beigām vai pagarinot sertifikāta derīguma termiņu, tiek konstatēts, ka sēklu partijas kvalitāte neatbilst šo noteikumu prasībām, inspektors:

73.1. nekavējoties par to paziņo sēklu partijas īpašniekam un pārbauda sēklu partijas apriti;

73.2. nodrošina izlietoto etiķešu iznīcināšanu un sastāda par to aktu.

74. Ja etiķetēto sēklu partiju pārsaiņo cita lieluma iesaiņojuma vienībās vai veic sēklu partijas ķīmisko apstrādi, inspektors nodrošina etiķetētās partijas etiķešu iznīcināšanu un sastāda par to aktu.

75. Sēklas, kas nav līdz galam sertificētas, bet kas novāktas:

75.1. citā valstī un atbilst Sēklu aprites likuma prasībām, var līdz galam sertificēt Latvijā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu aprites likuma un šo noteikumu VI nodaļas un šīs nodaļas prasībām. Sēklu iesaiņojumiem piestiprina etiķeti un pievieno pavaddokumentu (15.pielikums);

75.2. Latvijā un ir paredzētas sertificēšanai citā valstī, iesaiņo Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu aprites likuma un šo noteikumu VI nodaļas un šīs nodaļas prasībām. Sēklu iesaiņojumiem piestiprina etiķeti un pievieno pavaddokumentu (15.pielikums);

75.3. Latvijā vienā lauksaimniecības uzņēmumā un paredzētas sertificē­šanai citā lauksaimniecības uzņēmumā Latvijā, ie­saiņo Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu aprites likuma un šo noteikumu VI un VII nodaļas prasībām. Sēklas iesaiņojumiem piestiprina etiķeti, kura paredzēta sēklām, kas nav līdz galam sertificētas.

76. Šo noteikumu 75.punktā noteiktās prasības par iesaiņošanu un etiķetēšanu neattiecas uz gadījumiem, par kuriem Valsts augu aizsardzības dienests vienojies ar citas valsts pilnvaroto iestādi.

77. Saiņotāja (piegādātāja) etiķetes (turpmāk - saiņotāja etiķetes) lieto šādiem sēklas materiālu iesaiņojumiem:

77.1. nelieliem Eiropas Savienības ie­sai­ņojumiem;

77.2. standartsēklu (ST) iesaiņojumiem.

78. Neliela Eiropas Savienības iesaiņojuma etiķetē saiņotājs norāda šo noteikumu 14.pielikumā minēto informāciju.

79. Personas, kuras atbild par saiņotāja etiķešu piestiprināšanu standarta sēklām, kas paredzētas tirdzniecībai:

79.1. informē Valsts augu aizsardzības dienestu par savu darbību sākumu un beigām;

79.2. kārto uzskaiti par visām standarta sēklu partijām un glabā to vismaz trīs gadus;

79.3. ražotāji vismaz divus gadus glabā to šķirņu sēklu kontrolparaugus, kam uzturēšana nav vajadzīga;

79.4. ņem paraugus no katras tirdzniecībai paredzētas partijas un glabā tos vismaz divus gadus.

80. Šo noteikumu 79.2. un 79.4.apakš­punktā minēto darbību oficiālo uzraudzību izlases veidā veic Valsts augu aizsardzības dienests.

81. Saiņotājs, noslēdzot nelielus Eiropas Savienības sēklu iesaiņojumus, nodrošina, lai tos nevarētu atvērt, nebojājot plombējumu vai neatstājot redzamus bojājumus uz saiņotāja etiķetes vai iesaiņojuma.

82. Ja neliels Eiropas Savienības iesai­ņojums ir caurspīdīgs, attiecīgo saiņotāja etiķeti drīkst likt iesaiņojuma iekšpusē, ja to caur iesaiņojumu var izlasīt.

83. Nelielu Eiropas Savienības sēklu iesaiņojumu atkārtota etiķetēšana atļauta tikai Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā.

84. Saiņotājs sēklu uzskaites žurnālā norāda visu informāciju par nelielos Eiropas Savienības iesaiņojumos iekļautajām sēklu partijām, nodrošinot sēklu partiju izsekojamību un iespēju pārbaudīt sēklas materiāla identitāti.

85. Saiņotājs, lietojot savas etiķetes, ievēro šo noteikumu 81. un 82.punktā noteiktās prasības.

86. Sēklu tirdzniecība atļauta pēc tam, kad tās atzītas par pirmsbāzes (PB), bāzes (B) vai sertificētām (C) sēklām. Standartsēklas (ST) atļauts tirgot bez oficiālas atzīšanas.

87. Tirgo tikai saiņotas un viendabīgas sēklu partijas.

88. Sakņu cigoriņa sēklas tirgo tikai tad, ja tās atbilst pirmsbāzes (PB), bāzes (B) vai sertificētu (C) sēklu kategorijas prasībām.

89. Sēklu saiņotājs garantē sēklu kvalitāti. Ja pircējs sēklu iesaiņojumu maina, bojā vai iegādājas sēklas bez šiem noteikumiem atbilstoša sēklu sertifikāta un etiķetes, viņš zaudē tiesības izteikt pretenzijas pret sēklu tirgotāju.

90. Sertificētu sēklu (C) un standartsēklu (ST) kategorijas sēklas ar pazeminātu dīgtspēju tirgo atsevišķā stendā ar norādi "Sēklas ar pazeminātu dīgtspēju". Šādos gadījumos uz katra iesaiņojuma vienības (arī sīkpaciņas) norāda sēklu faktisko dīgtspēju.

91. Ja nepietiekama sēklu daudzuma dēļ nav iespējams noņemt šo noteikumu 10.pielikumā noteikto sēklu paraugu sēklu dīgtspējas noteikšanai, sēklas novieto atsevišķā stendā vai vietā ar norādi "Sēklas ar iespējamu pazeminātu dīgtspēju". Ar šādu norādi tiek apzīmēta katra attiecīgās partijas sēklu sīkpaciņa.

92. Ja saskaņā ar Sēklu aprites likuma 17.pantu vairāk nekā divus kilogramus sēklu ieved no valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, etiķetē norāda sugu, šķirni, kategoriju, ražotājvalsti, sertificētājinstitūcijas nosaukumu, nosūtīšanas valsti, tirgotāju un daudzumu.

93. Uz tirdzniecībā esošajiem nelielajiem sēklu iesaiņojumiem sugas nosaukumu norāda latviešu valodā.

94. Valsts augu aizsardzības dienests kontrolē Latvijas tirgū ievestās sēklas saskaņā ar sēklu apriti regulējošo normatīvo aktu prasībām.

95. Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē sēklu ievešanu Latvijā.

(MK 18.08.2009. noteikumu Nr.935 redakcijā)

96. Valsts augu aizsardzības dienests reģistrē sēklaudzētājus, sēklu sagatavotājus, saiņotājus, ievedējus un tirgotājus, kā arī izsniedz sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrācijas apliecības.

97. Lai reģistrētos Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā (turpmāk - reģistrs), persona Valsts augu aizsardzības dienestā iesniedz iesniegumu personas iekļaušanai Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā (turpmāk - reģistrācijas iesniegums) saskaņā ar šo noteikumu 16.pielikumu un atkarībā no darbības veida pievieno šādus dokumentus:

97.1. sēklaudzētājs:

97.1.1. sēklaudzēšanai paredzētos lauku plānus, norādot platību (ha);

97.1.2. informāciju par lauku vēstures kārtošanu;

97.2. sēklu sagatavotājs un saiņotājs - materiāltehniskās bāzes aprakstu, norādot tās piederību. Sēklu maisījumu sagatavotājs pievieno arī informāciju par sēklu maisījumu sagatavošanas iekārtām, kuras nodrošina gatavā sēklu maisījuma viendabīgumu;

97.3. sēklu tirgotājs un ievedējs - informāciju par tirdzniecībai paredzēto sēklu izcelsmi, norādot sadarbības partnerus.

98. Ja persona visus šo noteikumu 97.punktā minētos dokumentus neiesniedz vai iesniegtā informācija ir nepilnīga, inspektors nosaka termiņu trūkumu novēršanai.

99. Valsts augu aizsardzības dienests:

99.1. 10 darbdienu laikā izvērtē reģistrācijas iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un pieņem lēmumu par personas reģistrāciju reģistrā;

99.2. pēc lēmuma pieņemšanas piecu darbdienu laikā informē personu par pieņemto lēmumu un izsniedz Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistra reģistrācijas apliecību saskaņā ar šo noteikumu 17.pielikumu, ja lēmums ir pozitīvs;

99.3. katrai personai piešķir reģistrācijas kodu. Tā pirmās divas zīmes norāda personas adresi (rajona pasta indeksa pirmie divi cipari), pārējās zīmes - kārtas numuru;

99.4. pieņem lēmumu par reģistrācijas anulēšanu divu nedēļu laikā pēc personas rakstiska iesnieguma saņemšanas vai atkārtoti konstatējot šo noteikumu VII, VIII, X vai XI nodaļā noteikto prasību neievērošanu, ja par to ir sastādīts akts;

99.5. piecu darbdienu laikā paziņo personai lēmumu par reģistrācijas anulēšanu.

100. Persona lēmumu par reģistrāciju un reģistrācijas anulēšanu var apstrīdēt vai pārsūdzēt administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

101. Sēklu kvalitāti apliecinoši dokumenti ir:

101.1. Latvijā sertificētajai sēklai - sēklas materiāla iesaiņojuma etiķete ar norādi "Eiropas Savienības tiesību akti" (ja sēkla paredzēta tirdzniecībai) un sēklas sertifikāts;

101.2. citā Eiropas Savienības dalībvalstī sertificētajai sēklai - sēklas materiāla iesaiņojuma etiķete ar norādi "Eiropas Savienības tiesību akti" vai atbilstošs marķējums nelieliem un standartsēklu iesaiņojumiem.

102. Sēklu sertifikātu (18.pielikums), pamatojoties uz lauka apskates un sēklu parauga novērtēšanas rezultātiem, Valsts augu aizsardzības dienests izsniedz reģistrā reģistrētajām personām, ja visi sēklu partijas vidējā parauga novērtēšanas rezultāti atbilst attiecīgās sugas sēklu attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām.

103. Pārskatu "Sēklu novērtēšanas rezultāti" (19.pielikums) izsniedz, ja sēklu kvalitāte neatbilst šo noteikumu prasībām (ja attiecīgajai sēklu kategorijai noteiktajām prasībām neatbilst kāds no sēklu partijas pilnajā novērtēšanā iegūtajiem rezultātiem), kā arī tad, ja novērtēti tikai atsevišķi rādītāji.

104. Sēklu sertifikātu vai pārskatu "Sēklu novērtēšanas rezultāti" izsniedz triju darbdienu laikā pēc tam, kad pabeigta sēklu parauga novērtēšana.

105. Valsts augu aizsardzības dienests pēc sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja vai saiņotāja rakstiska pieprasījuma izsniedz ISTA sertifikātu.

106. Sēklu sertifikāta derīguma termiņš no sēklu dīgtspējas analīzes pabeigšanas dienas ir šāds:

106.1. ķirbjaugiem - trīs gadi;

106.2. burkāniem, kāpostaugiem, pākš­augiem, redīsiem, rutkiem, salātiem un tomātiem - divi gadi;

106.3. pārējām dārzeņu sugām, kā arī sēklām, kuru sertifikāta derīguma termiņš tiek pagarināts, - viens gads;

106.4. sēklām, kas invadētas ar ērcēm vai citiem dzīviem kaitēkļiem, kuri bojā sēklas to uzglabāšanas laikā, - trīs mēneši.

107. Sēklu sertifikāta derīguma termiņš beidzas, ja sēklas pārsaiņo dažādu veidu saiņojumos vai sēklu partijas ķīmiski apstrādā, izņemot gadījumu, kad sēklu ķīmiska apstrāde ir nepārtraukta procesa sastāvdaļa.

108. Ja sēklu sertifikāta derīguma termiņu vēlas pagarināt, pirms sēklu sertifikāta derīguma termiņa beigām veic atkārtotu sēklu pārbaudi dīgtspējas un kaitēkļu invāzijas noteikšanai.

109. Ja līdz sēklu sertifikāta derīguma termiņa beigām atkārtotā analīzē noteiktais sēklu dīgtspējas rādītājs atbilst iepriekš noteiktās sēklu kategorijas prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests sēklu sertifikāta derīguma termiņu pagarina līdz attiecīgajam šo noteikumu 106.punktā minētajam termiņam un izsniedz sēklu sertifikāta pielikumu (20.pielikums).

110. Reģistrā reģistrētā persona kārto sēklu uzskaites žurnālu. Žurnālā reģistrē visas attiecīgās sugas, šķirnes sēklu sagatavošanas operācijas un izmantošanas veidus, norādot katrā darbībā izmantoto sēklu daudzumu (kilogramos). Ierakstu pareizību ar parakstu apliecina sēklu īpašnieks vai tā pilnvarota persona. Komerciālos darījumos nepieciešama arī norāde par pircēju.

111. Sēklu tirgotājs, kurš tirgo Latvijā ražotu sēklu, sēklu kvalitāti apliecina ar sēklu sertifikāta kopiju, kurā ieraksta konkrētajam pircējam pārdotās sēklas daudzumu. Informāciju par izsniegtajām sertifikāta kopijām sēklu tirgotājs divas reizes gadā (pēc stāvokļa uz 1.jūniju un 1.novembri) iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā.

112. Sēklu tirgotājs, kas tirgo citās valstīs sertificēto sēklu, reizi gadā (pēc stāvokļa uz 1.jūliju) iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā informāciju par Latvijā ievestajām sēklu sugām un daudzumiem.

113. Ja pircējs ir iegādājies sēklas bez sēklu sertifikāta vai etiķetes vai arī nav ievērojis šajos noteikumos noteiktās sēklu uzglabāšanas vai saiņošanas prasības, pircējs zaudē tiesības izteikt pretenzijas sēklu tirgotājam.

114. Sēklu kvalitāti apliecinošo dokumentu kopijas katrā tirdzniecības vietā var aizstāt ar sarakstu, kuru izsniedz sēklu vairumtirgotājs. Minētajā sarakstā par katru konkrētajā tirdzniecības vietā esošo sēklu partiju iekļauj:

114.1. partijas numuru;

114.2. sugu, šķirni;

114.3. atbildīgās personas parakstu, kas apliecina, ka norādītā informācija ir patiesa.

115. Lai pārliecinātos, vai sēklu pavairošanas procesā ir nodrošināta un saglabājusies šķirnes identitāte un tīrība, Valsts augu aizsardzības dienests organizē sēklu pēcpārbaudi.

116. Pēcpārbaudi veic Latvijā izaudzētām šādu kategoriju sēklām:

116.1. pirmsbāzes sēklām (PB) un bāzes sēklām (B);

116.2. izlases veidā - sertificētām sēklām (C) un standartsēklām (ST).

117. Ja pēcpārbaudē konstatēts, ka kāda no sēklu partijām neatbilst šķirnes identitātes vai šķirnes tīrības prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests pieņem lēmumu par sēklu partijas turpmākas pavairošanas iespējām. Par pieņemto lēmumu Valsts augu aizsardzības dienests sēklaudzētājam, sēklu sagatavotājam, saiņotājam vai tirgotājam paziņo septiņu darbdienu laikā.

118. Persona lēmumu par sēklu partijas turpmākas pavairošanas iespējām var apstrīdēt vai pārsūdzēt administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

119. Sēklu partiju pēcpārbaudes rezultāti ir pieejami elektroniski Valsts augu aizsardzības dienesta mājas lapā internetā.

120. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 14.oktobra noteikumus Nr.575 "Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 147.nr.).

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2002.gada 13.jūnija Direktīvas 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību;

2) Komisijas 2006.gada 5.decembra Direktīvas 2006/124/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 92/33/EEK par tirdzniecību ar dārzeņu pavairošanas un stādāmo materiālu, kas nav sēklas, un Padomes Direktīvu 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību.