|
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta rīkojums Nr.423 Rīgā 2007.gada 5.jūlijā (prot. Nr.37 55.§) Par koncepciju "Valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija". Sabiedriskās televīzijas tehnoloģiskās attīstības koncepcija 2008.-2012.gadam"
1. Atbalstīt koncepcijā "Valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija". Sabiedriskās televīzijas tehnoloģiskās attīstības koncepcija 2008.-2012.gadam" (turpmāk - koncepcija) ietverto 1.risinājuma variantu. 2. Noteikt, ka par tehnoloģisko iekārtu iepirkumu un uzstādīšanu atbildīgā institūcija ir valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija". 3. Finanšu ministrijai izveidot darba grupu, kas uzraudzīs ar ēkas projektēšanu un būvniecību saistītos tehniskos pasākumus. 4. Noteikt Satiksmes ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā. 5. Satiksmes ministrijai steidzami nodrošināt Ministru kabineta komitejas 2007.gada 25.jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.23 1.§) 3.2.apakšpunktā dotā uzdevuma izpildi un iesniegt rīkojuma projektu Valsts kancelejā. Ministru prezidents A.Kalvītis Satiksmes ministrs A.Šlesers
(Ministru kabineta 2007.gada 5.jūlija rīkojums Nr.423) Valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija". Sabiedriskās televīzijas tehnoloģiskās attīstības koncepcija 2008.-2012.gadam Koncepcijas izstrādes pamatojums un mērķis Koncepcija izstrādāta, pamatojoties uz Ministru kabineta 2006.gada 19.septembra sēdes protokollēmuma Nr.48 28.§ "Par Latvijas Televīzijas jaunas ēkas būvniecību" 3.punktu. Koncepcijas mērķis ir piedāvāt tehnoloģiskās attīstības risinājumu sabiedriskās televīzijas darbības nodrošināšanai, ņemot vērā tehnikas attīstības līmeni un sabiedrības pieprasījumu. Koncepcijā tiek ņemta vērā tehnoloģiju savietojamība ar citu Eiropas reģiona sabiedrisko raidorganizāciju tehnoloģijām, lai nodrošinātu programmu apmaiņas iespējas vienotā informatīvajā telpā. Koncepcija izstrādāta un Ministru kabinets 2005.gada 19.jūlijā (prot. Nr.42 20.§ 1.punkts) pieņēma zināšanai Ministru prezidenta izveidotās darba grupas iesniegto ziņojumu ar tajā iekļauto rīcības plānu par valsts bezpeļņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija" ēkas uzturēšanas izmaksām un jaunas ēkas būvniecības nepieciešamību. Koncepcijā netiek izskatīti jaunās ēkas ārējās tehnoloģiskās energoapgādes principi (elektroenerģija, ūdens un siltumapgāde), kā arī ārējās sakaru komunikācijas, jo to risinājumu un izmaksas iespējams noteikt tikai pēc konkrētās objekta atrašanās vietas apstiprināšanas. 1. Problēmas formulējums un detalizēts izklāsts Latvijas Televīzija uzsākusi darbību kā valsts raidorganizācija 1954.gadā šim nolūkam pielāgotās telpās Rīgā, L.Nometņu ielā 62. Laika posmā no 1979.gada līdz 1988.gadam televīzijas vajadzībām uzbūvēta jauna ēka Rīgā, Zaķusalas krastmalā 3. Ēkas projekta izstrāde uzsākta 1973.gadā un būvniecības laikā projekts pastāvīgi koriģēts, atbilstoši tajā laikā izmantojamajām tehnoloģijām. Latvijas Televīzijas projektētā ražošanas jauda ēkā Zaķusalas krastmalā 3 bija paredzēta vienas televīzijas programmas ražošanai ar apjomu vidēji sešas stundas oriģinālraidījumu diennaktī un kopējo raidlaiku līdz 14 stundām diennaktī, izmantojot analogo televīzijas tehnoloģiju un 50 mm platas videolentas. Ēka būvēta, izmantojot tā laika ekonomikas apstākļos pieejamos materiālus un balstoties uz televīzijas programmu ražošanas tehnoloģiju pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidū. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas 1991.gadā Latvijas Televīzija pilda sabiedriskās televīzijas funkcijas un saskaņā ar "Nacionālās radio un televīzijas padomes Latvijas elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nacionālo koncepciju 2006.-2008. gadam" pašlaik veido divas sabiedriskās televīzijas programmas "LTV-1"un "LTV-7". Vidējais oriģinālraidījumu un kopdarbu apjoms 2006.gadā sastāda 11 stundas diennaktī, neskaitot neatkarīgo producentu gatavotos raidījumus, kas tiek veidoti, neizmantojot Latvijas Televīzijas tehnoloģiskos līdzekļus. Abu programmu summārais raidlaika apjoms 2006.gadā ir vidēji 32,31 stunda diennaktī. Kopš 1997. gada Latvijas Televīzijā savu programmu ražošanā uzsākta pāreja uz ciparu tehnoloģijām. Programmu ražošanas tehniskā bāze iespēju robežās tiek uzturēta un pakāpeniski tiek atjaunota, tomēr nepietiekamā finansējuma dēļ tās ekspluatācijas laiks pārsniedz paredzēto amortizācijas laiku, līdz ar to veidojas problēmas ar iekārtu rezerves daļām un remonta materiāliem, kurus rūpniecība vairs neražo. Liela daļa esošās aparatūras joprojām darbojas ar analogo televīzijas signālu, kura vizuālā kvalitāte ir zemāka par mūsdienās pasaulē izmantoto ciparu signālu apstrādes tehnoloģijā sasniegto. Savukārt aizvien plašāka ārvalstu televīzijas programmu pieejamība augstā kvalitātē caur mūsdienu elektronisko sakaru līdzekļiem veicina Latvijas skatītāju pieprasījumu pēc līdzvērtīgas kvalitātes programmām. Uz 2007.gada 1.aprīli Latvijas Televīzija Eirovīzijas pasākumam, kas 2003.gadā notika Latvijā, ir iegādājusies pārvietojamo televīzijas staciju 949 018 Ls vērtībā, kā arī gaismas tehniku 87 504 Ls vērtībā NATO sammitam Latvijā, kas norisinājās 2006.gadā. Pašlaik spēkā esošā Nacionālās radio un televīzijas padomes apstiprinātā Latvijas elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nacionālā koncepcija 2006.-2008.gadam nosaka: "Par būtiskāko tuvākajos desmit gados var uzskatīt tehnoloģiju konverģenci. Mazāk dinamiska un ietekmīga būs industriju un pakalpojumu piegādes saplūšana. Internets un telekomunikāciju tīkls neaizstās šobrīd trīs galvenos programmu izplatīšanas veidus : DVB - T, DVB - S, DVB - C, bet piedāvās jaunus pakalpojumus, kas nav realizējami tradicionālajās apraides sistēmās". Eiropas audiovizuālajā vidē pastāv tendence veidot skaitliski lielāku programmu skaitu, aktuālāki kļūs to satura jautājumi palielinātas konkurences apstākļos. Tuvākajā laikā ļoti strauji attīstīsies programmu izplatīšana, izmantojot DSL (datu pārraides tīkli) un citus platjoslu tīklus, kas ļaus televīzijas programmas pārraidīt pa ciparu tālruņa līnijām vai citos veidos, piemēram, izmantojot otrās un trešās paaudzes mobilo telefonu tīklu datu servisus. Vienlaikus prognozējams pieaugums pakalpojumiem pēc individuāla pieprasījuma, kur izvēlētās televīzijas programmas par atsevišķu samaksu tiks piegādātas konkrētajiem abonentiem, izmantojot Interneta protokolu kabeļtelevīzijas tīklā. Analizējot sabiedriskās televīzijas raidorganizāciju attīstības tendences Eiropas Savienībā, var secināt, ka pieaug sabiedrības pieprasījums pēc sabiedriskās televīzijas programmu pakalpojumiem jaunās tehnoloģijās, tādās, kā mobilā televīzija DVB-H un augstas izšķirtspējas televīzija HDTV. Šīs tehnoloģijas iespējams realizēt tikai ar ciparu televīzijas aparatūru, kāda pašlaik nav Latvijas Televīzijas rīcībā. Ministru kabineta 2006.gada 10.oktobra sēdē tika izskatīta koncepcija "Par zemes ciparu televīzijas raidīšanas attīstību Latvijā" (prot.Nr.52 33.§), ar kuru akceptēts programmu raidīšanas variants. Taču nav apskatīti programmu veidošanas bāzes risinājumi. Koncepcijas projekts "Valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija". "Sabiedriskās televīzijas tehnoloģiskās attīstības koncepcija 2008.-2012.gadam" ir atsevišķs rīcības politikas dokuments, kas apskata programmu veidošanas tehnoloģiskos risinājumus un tā izstrāde nav pretrunā ar Ministru kabinetā apstiprināto raidīšanas koncepciju. Abās koncepcijās aplūkotās tehnoloģijas un to izmaksas nav savstarpēji saistītas. 2. Politikas plānošanas dokumenti un tiesību akti, kas ir saistīti ar televīzijas attīstību Pašlaik Latvijas Televīzijas kā sabiedriskās raidorganizācijas darbību un attīstību nosaka sekojoši politikas plānošanas dokumenti un tiesību akti: a) Radio un televīzijas likums; b) likums "Par arhīviem", uz kuru atsaucas Radio un televīzijas likuma 63. pants; c) Latvijas elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nacionālā koncepcija 2006.-2008.gadam; d) Nacionālās radio un televīzijas padomes Koncepcija zemes ciparu televīzijas (DVB-T) ieviešanai Latvijā. 3. Problēmas risinājums, kas ietver prognozi par sekām, kas radīsies, ja netiks risināta problēma Nerisinot jautājumu par jaunu tehnoloģiju ieviešanu sabiedriskās televīzijas programmu ražošanā, radīsies šādas problēmas: a) arvien pieaugs analogās televīzijas ražošanas aparatūras uzturēšanas izmaksas; b) analogajā tehnoloģijā sagatavotos raidījumus raidīšanai nāksies konvertēt uz ciparu formātu, tādējādi zaudējot signāla kvalitāti; c) tiks uzturēta neefektīva analogās televīzijas ražošanas tehniskā infrastruktūra, kas nenodrošina kvalitatīvu un konkurētspējīgu televīzijas programmu sagatavošanu un pārraidīšanu; d) netiks attīstīta interaktīvo pakalpojumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu līnija. e) saglabājot analogo televīzijas ražošanas tehnoloģiju, jau tagad kļūst neiespējami nodrošināt atsevišķu tehnoloģisko mezglu darbību, jo rūpniecība vairs neražo rezerves daļas šai aparatūrai; f) nebūs iespējas piemērot ražošanu jauniem kvalitatīviem programmu pakalpojumiem (mobilā televīzija, augstas izšķirtspējas televīzija); g) nākotnē nebūs iespējams nodrošināt pasaules mēroga notikumu atspoguļošanu, tādu, kā, piemēram, NATO sammits, Pekinas Olimpiskās spēles vai Eiropas mēroga sporta sacensības, kuru atspoguļošanai katram pasākumam pašlaik nepieciešamas lielas papildu dotācijas no valsts budžeta. 4. Piedāvātie problēmas risinājuma varianti 4.1. Pirmais variants Latvijas Televīzijas vajadzībām tiek uzcelta jauna ēka. Paredzamais oriģinālprogrammu skaits: divas ar maksimālo raidlaiku līdz 24 stundām diennaktī katra. Papildus tām, ņemot vērā jaunās televīzijas programmu izplatīšanas tehnoloģijas, tiks raidīts viens multipleksēts kanāls mobilās uztveršanas vajadzībām (DVB-H), kuru veidos abu oriģinālprogrammu saturs, sagrupēts kā 12 līdz 16 tematiski kanāli ar regulāriem atkārtojumiem ik pēc 2 - 3 stundām. Vairāku Eiropas valstu pieredze liecina par lielu pieprasījumu pēc šāda pakalpojuma. Tiks veidota arī viena augstas izšķirtspējas televīzijas (HDTV) programma ar raidlaiku no 6 līdz 8 stundām diennaktī. Kopējais studijās ražotās oriģinālprodukcijas apjoms plānots 13,5 stundas vidēji diennaktī. Programmu izplatīšana jāparedz visos elektronisko sakaru tīklu veidos, ņemot vērā Latvijas elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nacionālā koncepcijā 2006.-2008.gadam norādītās un arī nākotnes perspektīvās tehnoloģijas. Ēkas tehnoloģiskās telpas konstruktīvi sadalītas vismaz divos blokos: programmu raidīšanas bloks un programmu producēšanas bloks. Programmu arhivācijas bloks var atrasties kā vienā, tā otrā no iepriekšminētajiem blokiem. Informācijas tehnoloģiju sistēmas aptver visu televīzijas ēku. 4.1.1. Programmu raidīšanas bloks (turpmāk - PRB) Tā sastāvā ietilpst vadības un komutācijas centrs, divi savstarpēji rezervēti serveru kompleksi, kas izvietoti atsevišķās telpās, divas ziņu studijas ar atbilstošām aparātu telpām, un viena diktoru studija nelielām intervijām, surdotulkojumiem un aizkadra tulkojumiem (sk. 1.pielikuma 1.variantu). PRB sastāvā ietilpst četras programmu nodrošināšanas sekcijas, aprīkotas ar atbilstošām automatizācijas iekārtām. No drošības viedokļa PRB jāizvieto arī audiovizuālo fondu materiālu arhīvs. Ziņu dienests ar montāžas un biroja telpām atrodas PRB. Ziņu raidījumu gatavošanai paredzēts atsevišķs serveris ar rezervēšanas mezgliem. Ziņu materiālu montāžai paredzētas 40 darba vietas, kas vienlaicīgi ir arī žurnālistu darba vietas. Materiāliem, kuriem nepieciešama papildu apstrāde, piemēram, attēla izgaismojuma korekcija, tulkojums vai nevēlamu skaņas signālu aizklāšana, paredzētas piecas darba vietas ar standarta izšķirtspēju un piecas darba vietas augstas izšķirtspējas televīzijas standartā. Visa datu apmaiņa PRB notiek, izmantojot slēgtu datu pārraides tīklu. PRB jānodrošina ar trīskāršu elektrobarošanu - no divām neatkarīgām augstsprieguma apakšstacijām un dīzeļģeneratora ar 24 stundu darbības resursu, tai skaitā diktoru studijas specapgaismošanas ierīču darbība. Datorsistēmu un televīzijas traktu elektronisko iekārtu darbība jānodrošina ar nepārtrauktās elektrobarošanas avotu (UPS), paredzot darbības resursu vismaz 15 minūtēm. PRB jābūt divām neatkarīgām klimata uzturēšanas sistēmām. 4.1.2. Programmu producēšanas bloks (turpmāk - PPB) Tā sastāvā ietilpst trīs lielas studijas ar kopējo platību aptuveni 2700 m2. Viena no tām varētu būt multifunkcionāla, transformējama par koncertzāli vai sporta zāli. Lielajām studijām jāparedz stacionārās aparātu telpas, kā arī iespēju pieslēgt pārvietojamās televīzijas stacijas. Bez tam jāierīko trīs līdz četri uzņemšanas paviljoni ar kopējo platību aptuveni 1000 m2 bez stacionāras aparatūras, bet ar iespēju pieslēgties lielo studiju aparatūrai vai mobiliem signālu producēšanas tehniskajiem līdzekļiem. PPB sastāvā ietilpst serveru komplekss un nelineārās montāžas darba vietas atbilstoši programmu apjomam. Jāparedz aparātu telpas dažādiem videoierakstu formātiem, potenciāliem nākotnes formātiem un informācijas nesējiem, kā arī formātu transformācijai (sk. 2.pielikuma 1.variantu). PPB elektrobarošana jānodrošina no divām neatkarīgām augstsprieguma apakšstacijām, elektronisko iekārtu barošanas nodrošināšanai jāparedz nepārtrauktās elektrobarošanas avoti (UPS) ar vismaz 15 minūšu darbības resursu. PPB jābūt gaisa kondicionēšanas sistēmai. Dekorāciju, rekvizītu un tērpu izgatavošana paredzēta kā ārpakalpojums. 4.1.3. Audiovizuālo fondu materiālu arhīvs - programmu arhivēšanas bloks (turpmāk - PAB) Latvijas Televīzijas veidotie raidījumi ir ar unikālu kultūrvēsturisko vērtību, tajos piedalījušies visu laiku labākie aktieri, mākslinieki un citas izcilas personības. Šo materiālu fondu saglabāšanai nākošajām paaudzēm jāpievērš īpaša uzmanība. Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, vislabākās informācijas saglabāšanas iespējas ir ciparu formā. Pagaidām zināmajās tehnoloģijās visperspektīvāk arhīvu veidot uz hologrāfiskajiem diskiem vai datu lentēm, taču iespējamas arī nākotnes tehnoloģijas. Patlaban fondos uzglabātie audiovizuālie materiāli uz analogajiem informācijas nesējiem (kinofilmas, videomagnetofonu lentas un skaņu ierakstu magnētiskās lentas jāklasificē, iespēju robežās jārestaurē attēla un skaņas kvalitāte un gala produkts jāfiksē ciparu informācijas nesējā. Iekārtas būs iespējams izmantot ne tikai Latvijas Televīzijas vajadzībām, bet arī citu Latvijas audiovizuālo materiālu restaurācijai (sk. 3.pielikuma 1.variantu). Jāveido vienlaikus vismaz divi arhīva ieraksta eksemplāri, no kuriem viens būtu uzglabājams ārpus Latvijas Televīzijas ēkas. Ņemot vērā mūsdienu datu nesēju nelielos fiziskos izmērus, vajadzētu apsvērt iespēju vienas rezerves kopijas uzglabāšanai, piemēram, Valsts kinofoto fono dokumentu arhīvā vai Nacionālās bibliotēkas fondu glabātuvē. Fondu materiāli nekādos apstākļos netiek izsniegti ārpus arhīva telpām, nepieciešamības gadījumā to saturs tiek pārsūtīts uz producēšanas bloka vai raidīšanas bloka serveriem vai arī arhīvā tiek izgatavota kopija uz fiziska nesēja. 4.1.4. Informācijas tehnoloģijas sistēmas (turpmāk - IT) Mūsdienu ražošana nevienā nozarē nav iedomājama bez informācijas tehnoloģijām. Latvijas Televīzijai tās nepieciešamas sākot ar audiovizuālo materiālu pirmapstrādi uz raidījumu veidotāju un producentu datoriem viņu biroju telpās un beidzot ar vispārējo uzņēmuma darbības plānošanu, vadīšanu un administrēšanas automatizāciju. Jaunajā ēkā nepieciešams izveidot koplietošanas datortīklu ar 300 datoriem un datorus apgādāt ar licencētu programmatūru atbilstoši katras darba vietas specifikai. Ņemot vērā IT straujo attīstību, pašlaik ir ļoti grūti prognozēt datoru un it īpaši programmatūras izmaksas ēkas celtniecības pēdējā gadā, 2006.gada cenās tam būtu nepieciešami 713 700 Ls. 4.1.5. Kopējās prasības tehnoloģiskajam risinājumam Ēkas tuvumā jābūt vietai satelītu raidošās stacijas uzstādīšanai ar radioredzamību dienvidu virzienā. Jāprecizē pārvietojamo televīzijas staciju radioreleju līniju izmantošana un uztverošo iekārtu novietojums. Jāparedz ēkas savienojošie sakaru tīkli ar programmu izplatīšanas elektronisko sakaru tīkliem, kā arī elektronisko sakaru līnijas datu pārraides/saņemšanas un telefonijas vajadzībām. Kā neatņemama tehnoloģisko iekārtu sastāvdaļa jāparedz automātiskā telefonu centrāle, kas izmantojama arī operatīvo tehnoloģisko sakaru vajadzībām, interaktīvām telefona aptaujām un skatītāju zvanu pieņemšanai tiešraidēs. Ēkas tuvumā jābūt arī tehnoloģiskā autotransporta bāzei ar apsildāmām garāžām. Šāda risinājuma kopējās izmaksas ir 19.441.646 Ls, ieskaitot projektēšanas un personāla apmācības izmaksas. Šie aprēķini veikti, balstoties uz attiecīgo tehnoloģisko iekārtu izmaksām 2006.gadā. Aprēķinos izmantotās cenas ir vidējās tirgus cenas Eiropā. Katrs televīzijas programmu ražošanas objekts tehnoloģiskā ziņā ir unikāls un tehnoloģiju ieviešanas izmaksas tajos nav savstarpēji salīdzināmas. Ņemot vērā atsevišķu iekārtu iespējamo sadārdzinājumu vai pašlaik neparedzamas izmaiņas tehnoloģijā, papildus šai summai jāparedz aptuveni 3% rezerve, līdz ar to kopējās izmaksas rēķināmas 20 miljonu latu apmērā. Tehnoloģiskā projekta izstrādei izmaksas līdzīgos objektos vidēji ir 7% no kopējās summas, kas orientējoši ir 1 400 000 lati, bet tehnoloģisko iekārtu iepirkumam, montāžai, regulēšanai un personāla apmācībai nepieciešami 18 600 000 lati. Piedāvātā varianta priekšrocības ir: Latvijas Televīzija, nepārtraucot ražošanas procesu, iegūst mūsdienu prasībām atbilstošas telpas ar visām tehnoloģiskajām iekārtām un var izdarīt kvalitatīvu lēcienu programmu ražošanā un pārraidīšanā. Tiks nodrošināta iespēja bez papildus investīcijām organizēt starptautiskas televīzijas pārraides no Latvijā organizētiem liela mēroga pasākumiem (tādiem, kā Eirovīzijas dziesmu konkurss vai Pasaules čempionāts hokejā), kā arī pilnvērtīgi piedalīties EBU kopprojektos. Bez tam, ņemot vērā samērā nelielo audiovizuālo materiālu veidošanas tirgu, Latvijā nespēj izveidoties ekonomiski dzīvotspējīgas televīzijas tehnikas nomas un pakalpojumu firmas. Ar jaunā kompleksa tehnoloģisko bāzi Latvijas Televīzija arī turpmāk, kā līdz šim, spēs daļēji nodrošināt arī neatkarīgo producentu veidotos projektus ar atsevišķiem tehniskiem pakalpojumiem. Risinājuma trūkums ir tas, ka līdz pat raidīšanas uzsākšanai no jaunās ēkas nav iespējams pārtraukt televīzijas tehnisko līdzekļu darbu vecajā ēkā, un tādējādi pārnest esošos ražošanas līdzekļus uz jauno ēku. Līdz ar to visas tehnoloģiskās iekārtas jaunajai ēkai ir jāpiegādā celtniecības beigu fāzē, praktiski celtniecības pēdējā gadā. Bez tam ekonomiski neizdevīgi pārcelt uz jauno ēku tehnoloģiskās iekārtas, kuras pēc pārvietošanas varētu izmantot tikai 1 - 2 gadus, jo pārvietošanas izmaksas būs augstākas, nekā iekārtu atlikusī vērtība. Kā rezultāts tam ir lielākas daļas tehnoloģisko iekārtu iepirkuma budžeta līdzekļu nepieciešamība ļoti īsā laika periodā. 4.2. Otrais variants Jaunā televīzijas ēka tiek būvēta tādiem pat ražošanas apjomiem, kā pirmajā variantā, bet netiek paredzētas tehnoloģiskās iekārtas programmu ražošanai mobilās televīzijas (DVB-H) un augstās izšķirtspējas (HDTV) tehnoloģijās, uzskatot, ka šīs tehnoloģiskās iekārtas tiks iegādātas pēc 2012.gada pēc atsevišķām investīcijām. Šāda risinājuma kopējās izmaksas ir 17 611 090 Ls, ieskaitot projektēšanas un personāla apmācības izmaksas. Šie aprēķini veikti, balstoties uz attiecīgo tehnoloģisko iekārtu izmaksām 2006.gadā (sk. 1.,2.,3.pielikuma 2.variantu). Ņemot vērā atsevišķu iekārtu iespējamo sadārdzinājumu vai pašlaik neparedzamas izmaiņas tehnoloģijā, papildus šai summai jāparedz aptuveni 3% rezerve, līdz ar to kopējās izmaksas rēķināmas 18,14 miljonu latu apmērā. Tehnoloģiskā projekta izstrādei izmaksas līdzīgos objektos vidēji ir 7% no kopējās summas, kas orientējoši ir 1 285 000 lati, bet tehnoloģisko iekārtu iepirkumam, montāžai, regulēšanai un personāla apmācībai nepieciešami 16 326 000 lati. Piedāvātā varianta priekšrocības ir: nedaudz mazākas tehnoloģisko iekārtu izmaksas, salīdzinot ar pirmo variantu. Risinājuma trūkums ir uz nenoteiktu laiku atliktas iespējas veidot jaunus televīzijas programmu pakalpojumus progresīvās tehnoloģijās. Pilnvērtīga ciparu apraides iespēju neizmantošana (HDTV, DVB-H) varētu būt iemesls sabiedriskas televīzijas vājajai konkurētspējai nākotnē. 5. Nepieciešamie tiesību aktu projekti Likumā "Par valsts budžetu" iekļaujamas Valsts bezpeļņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija" finanšu saistības tehnoloģisko iekārtu projektēšanas, iegādes un montāžas, kā arī personāla apmācības nodrošināšanai. Atkarībā no pieņemtā koncepcijas varianta, summa nepieciešama 18 mēnešu periodā pirms jaunās ēkas nodošanas ekspluatācijā 1.(pirmajam) variantam vai vienmērīgi 5 gadu periodā (no 2008.gada līdz 2012.gadam) 2. (otrajam) variantam. Satiksmes ministrs A.Šlesers
1.pielikums
Satiksmes ministrs A.Šlesers
2.pielikums
Satiksmes ministrs A.Šlesers
3.pielikums
Satiksmes ministrs A.Šlesers |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par koncepciju "Valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija". Sabiedriskās ..
Statuss:
Zaudējis spēku
Saistītie dokumenti
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Šajā vietnē oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu sistematizācijas funkciju. Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. |
Par Likumi.lv Aktualitātes Noderīgas saites Atsauksmēm Kontakti |
Mobilā versija Lietošanas noteikumi Privātuma politika Sīkdatnes |
|
