Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.417

Rīgā 2007.gada 26.jūnijā (prot. Nr.37 2.§)
Par Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem
Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 2. punktu
(MK 01.03.2016. noteikumu Nr. 130 redakcijā)

1. Pasaules Veselības asamblejā 2005.gada 23.maijā pieņemtie Starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi ar šiem noteikumiem tiek pieņemti un apstiprināti.

2. Saskaņā ar Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu 4.pantu nacionālais Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu kontaktpunkts Latvijā ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.

(Grozīts ar MK 01.03.2016. noteikumiem Nr. 130)

Ministru prezidents A.Kalvītis

Veselības ministra vietā - labklājības ministre D.Staķe
Projekts pieņemts un apstiprināts
ar Ministru kabineta
2007.gada 26.jūnija noteikumiem Nr.417
Starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi

I DAĻA - DEFINĪCIJAS, MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA, PRINCIPI UN ATBILDĪGĀS IESTĀDES

1. pants. Definīcijas

1. Starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos (turpmāk tekstā - SVAN jeb - Noteikumi) lietotie termini:

"skartais" ir infekcioza persona, kā arī bagāža, krava, konteineri, transportlīdzekļi, preces, pasta pakas vai cilvēku mirstīgās atliekas, kas ir inficētas vai piesārņotas vai kurās ir sabiedrības veselību apdraudošu infekciju vai piesārņojuma avoti;

"skartā zona" ir konkrēta ģeogrāfiskā vieta, kurai PVO saskaņā ar šiem noteikumiem ir ieteikusi veselības aizsardzības pasākumus;

"gaisa kuģis" ir gaisa kuģis, kas veic starptautisku reisu;

"lidosta" ir lidosta, kurā pienāk vai no kuras iziet starptautiski avioreisi;

transportlīdzekļa "pienākšana" ir:

a) jūras kuģa gadījumā — pienākšana vai pietauvošanās noteiktā ostas vietā,

b) gaisa kuģa gadījumā — ielidošana lidostā,

c) starptautiskā reisā esoša iekšzemes navigācijas kuģošanas līdzekļa gadījumā — pienākšana iebraukšanas vietā,

d) vilciena vai autotransporta līdzekļa gadījumā — pienākšana iebraukšanas vietā;

"bagāža" ir ceļotāja personiskās lietošanas priekšmeti;

"krava" ir transportlīdzeklī vai konteinerā pārvadājamās preces;

"kompetentā iestāde" ir iestāde, kas ir atbildīga par veselības aizsardzības pasākumu īstenošanu un piemērošanu saskaņā ar šiem noteikumiem;

"konteiners" ir transportlīdzekļa aprīkojuma priekšmets:

a) pastāvīgi izmantojams un attiecīgi pietiekami izturīgs, lai to varētu izmantot atkārtoti,

b) īpaši projektēts, lai atvieglotu preču pārvadājumus, izmantojot vienu vai vairākus transporta veidus, bez minēto preču pārkraušanas,

c) aprīkots ar ierīcēm tā vieglai pārvietošanai, jo īpaši tā pārvietošanai no viena transporta veida uz citu, un

d) īpaši projektēts, lai to viegli piepildītu un iztukšotu;

"konteineru iekraušanas vieta" ir vieta vai iekārta, kas paredzēta starptautiskajā satiksmē izmantojamiem konteineriem;

"piesārņojums" ir sabiedrības veselību apdraudošu infekciozu vai toksisku aģentu vai vielu klātbūtne uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa virsmas, patēriņam sagatavotā produktā vai uz tā, vai uz citiem priekšmetiem, tostarp transportlīdzekļiem;

"transportlīdzeklis" ir gaisa kuģis, kuģis, vilciens, autotransporta līdzeklis vai cits starptautiskā reisā esošs transportlīdzeklis;

"pārvadātājs" ir par pārvadājumu atbildīga fiziska vai juridiska persona vai tās pārstāvis;

"komanda" ir transportlīdzeklī esošās personas, izņemot pasažierus;

"dekontaminācija" ir procedūra, ar ko veic veselības aizsardzības pasākumus, lai likvidētu sabiedrības veselību apdraudošu infekciozu vai toksisku aģentu vai vielu klātbūtni uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa virsmas, patēriņam sagatavotā produktā vai uz tā, vai uz citiem priekšmetiem, to­starp transportlīdzekļiem;

"izbraukšana" attiecībā uz personām, bagāžu, transportlīdzekļiem vai precēm ir teritorijas atstāšanas darbība;

"deratizācija" ir procedūra, ar ko veic veselības aizsardzības pasākumus, lai kontrolētu vai iznīcinātu cilvēku slimību pārnēsātājus grauzējus, kas iebraukšanas vietā atrodas bagāžā, kravā, konteineros, transportlīdzekļos, ierīcēs, precēs un pasta pakās;

"ģenerāldirektors" ir Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektors;

"slimība" ir saslimšana vai medicīnisks stāvoklis, kas rada vai var radīt būtisku kaitējumu cilvēkiem, neatkarīgi no izcelsmes vai avota;

"dezinfekcija" ir procedūra, ar ko, tieši iedarbojoties ķīmiskiem vai fizikāliem aģentiem, veic veselības aizsardzības pasākumus, lai kontrolētu vai iznīcinātu uz cilvēka vai dzīvnieka ādas virsmas vai bagāžā, kravā, konteineros, transportlīdzekļos, precēs un pasta pakās, vai uz tām esošos infekcijas izraisītājus;

"dezinsekcija" ir procedūra, ar ko veic veselības aizsardzības pasākumus, lai kontrolētu vai iznīcinātu cilvēku slimību pārnēsātājus kukaiņus, kas atrodas bagāžā, kravā, konteineros, transportlīdzekļos, ierīcēs, precēs un pasta pakās;

"gadījums" ir slimības izpausme vai slimības parādīšanās, kas rada slimības izcelšanās iespēju;

"brīvā prakse" [free pratique] ir atļauja kuģim ienākt ostā, pasažieriem uzkāpt uz tā vai nokāpt no tā, izkraut vai iekraut kravu vai krājumus, atļauja gaisa kuģa pasažieriem pēc nosēšanās izkāpt no tā vai iekāpt tajā, izkraut vai iekraut kravu vai krājumus, un atļauja sauszemes transportlīdzekļa pasažieriem pēc tā pienākšanas izkāpt no tā vai iekāpt tajā, izkraut vai iekraut kravu vai krājumus;

"preces" ir materiāli izstrādājumi, iekļaujot dzīvniekus un augus, ko pārvadā starptautiskā reisā, tostarp transportlīdzeklī izmantojamie;

"sauszemes robežšķērsošanas vieta" ir zemes punkts iebraukšanai dalībvalstī, iekļaujot punktu, ko izmanto autotransporta līdzekļi un vilcieni;

"sauszemes transportlīdzeklis" ir motorizēts starptautiskā reisā esošs sauszemes transportlīdzeklis, tostarp vilcieni, pasažieru autobusi, kravas furgoni un automašīnas;

"veselības aizsardzības pasākums" ir procedūras, ko izmanto, lai novērstu slimības vai piesārņojuma izplatīšanos; veselības aizsardzības pasākumā nav iekļauti tiesībaizsardzības vai drošības pasākumi;

"slima persona" ir indivīds, kas ir fiziski nevesels vai ir tādas slimības skarts, kura var apdraudēt sabiedrības veselību;

"infekcija" ir sabiedrības veselību apdraudoša infekcijas izraisītāja iekļūšana un attīstība vai vairošanās cilvēka vai dzīvnieku organismā;

"pārbaude" ir vietas, bagāžas, konteineru, transportlīdzekļu, ierīču, preču vai pasta paku apskate, ko veic kompetentā iestāde vai kas notiek tās uzraudzībā, iekļaujot attiecīgos datus un dokumentāciju, lai noteiktu, vai pastāv sabiedrības veselības apdraudējums;

"starptautiskā satiksme" ir personu, bagāžas, kravu, konteineru, transportlīdzekļu, preču vai pasta paku pārvietošana pāri starptautiskai robežai, iekļaujot starp­tautisko tirdzniecību;

"starptautisks reiss" ir:

a) pārvadājuma gadījumā - reiss starp iebraukšanas vietām vairāk nekā vienas valsts teritorijā vai reiss starp iebraukšanas vietām vienas un tās pašas valsts teritorijā vai teritorijās, ja transportlīdzeklim reisā ir saskare ar kādas citas valsts teritoriju, bet tikai attiecībā uz minēto saskari,

b) ceļotāja gadījumā - brauciens, kas saistīts ar iebraukšanu valsts teritorijā, kura nav tās valsts teritorija, kurā ceļotājs uzsāk braucienu;

"apgrūtinošs" ir tāds, kas var radīt neērtības tuvas vai intīmas saskares vai izvaicāšanas dēļ;

"invazīvs" ir ādas pārduršana vai iegriešana vai instrumenta vai svešķermeņa ievadīšana organismā, vai ķermeņa dobuma izmeklēšana. Šajos noteikumos - auss, deguna un mutes medicīniskā apskate, temperatūras novērtēšana, izmantojot auss, mutes vai ādas termometru, vai termoattēla iegūšana; medicīniskā apskate; auskultācija; ārēja palpācija;

retinoskopija; urīna, fekāliju vai siekalu paraugu ārēja savākšana; asinsspiediena ārēja mērīšana un elektrokardiogrāfija ir uzskatāma par neinvazīvu;

"izolēšana" ir slimu vai infekciozu personu vai skartas bagāžas, konteineru, transportlīdzekļu, preču vai pasta paku nošķiršana no citām tā, lai novērstu infekcijas vai piesārņojuma izplatīšanos;

"medicīniskā apskate" ir personas primāra medicīniskā pārbaude, ko veic pilnvarots medicīnas darbinieks vai cita amatpersona kompetentās iestādes tiešā uzraudzībā, lai noteiktu personas veselības stāvokli un iespējamo sabiedrības veselības apdraudējumu citiem, un tā var iekļaut veselības dokumentu rūpīgu pārbaudi un fizisku apskati, ja to pamato individuālā gadījuma apstākļi;

"nacionālais SVAN kontaktpunkts" ir katras dalībvalsts izraudzīts nacionālais centrs, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nepārtraukti ir pieejams saziņai ar PVO SVAN kontaktpunktiem;

"organizācija" jeb PVO ir Pasaules Veselības organizācija;

"pastāvīgā dzīvesvieta" ir ar nozīmi, kas noteikta attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos;

"personas dati" ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu;

"iebraukšanas vieta" ir pāreja ceļotāju, bagāžas, kravas, konteineru, transportlīdzekļu, preču un pasta paku starptautiskai iebraukšanai vai izbraukšanai, kā arī aģentūras un apgabali, kas tiem sniedz pakalpojumus iebraucot vai izbraucot;

"osta" ir jūras osta vai osta iekšējos ūdeņos, kur pienāk vai atiet kuģi starptautiskā reisā;

"pasta paka" ir adresēts izstrādājums vai paka, ko starptautiski pārvadā, izmantojot pasta vai kurjera pakalpojumus;

"starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums" ir ārkārtējs gadījums, par ko saskaņā ar šiem noteikumiem ir konstatēts:

i) ka tas izraisa sabiedrības veselības apdraudējumu citām valstīm, slimībai starp­tautiski izplatoties, un,

ii) ka šajā gadījumā, iespējams, vajadzīga koordinēta starptautiska reaģēšana;

"sabiedrības veselības stāvokļa novērošana" ir ceļotāja veselības stāvokļa uzraudzība noteiktā laika periodā, lai noteiktu slimības pārnešanas risku;

"sabiedrības veselības apdraudējums" ir tāda gadījuma iespējamība, kas var nevēlami ietekmēt cilvēku populācijas veselību, uzsverot tādu, kas var izplatīties starptautiski vai var izraisīt īpaši kaitīgu un tiešu apdraudējumu;

"karantīna" ir iespējami slimu personu, kam nav redzamu slimības simptomu, darbības ierobežojums un/vai nošķiršana no citiem vai pamatoti aizdomīgas bagāžas; konteineru, transportlīdzekļu vai preču nošķiršana tādā veidā, lai novērstu iespējamu infekcijas vai piesārņojuma izplatību;

"ieteikums" un "ieteicams" attiecas uz pagaidu vai pastāvīgiem ieteikumiem, kas izdoti saskaņā ar šiem noteikumiem;

"infekcijas avots" ir dzīvnieks, augs vai viela, kurā vairojas infekcijas izraisītājs un kura klātbūtne var apdraudēt sabiedrības veselību;

"autotransporta līdzeklis" ir sauszemes transporta līdzeklis, kas nav vilciens;

"zinātniski pierādījumi" ir informācija, kas nodrošina ar izstrādātām un akceptētām zinātniskām metodēm pamatotu pierādījumu līmeni;

"zinātniski principi" ir akceptēti fundamentāli dabas likumi un fakti, kas ir atklāti ar zinātnisku metožu starpniecību;

"kuģis" ir starptautiskā reisā esošs jūras vai iekšējo ūdeņu navigācijas kuģošanas līdzeklis;

"pastāvīgs ieteikums" ir par specifisku notiekošu sabiedrības veselības apdraudējumu PVO izdots nesaistošs padoms atbilstoši 16. pantam attiecībā uz atbilstošiem regulāri vai periodiski piemērojamiem veselības aizsardzības pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu vai samazinātu slimības starptautisku izplatīšanos un līdz minimumam samazinātu starptautiskās satiksmes traucējumu;

"uzraudzība" ir sistemātiski notiekoša datu vākšana, salīdzināšana un analīze sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā un sabiedrības veselības aizsardzības informācijas savlaicīga izplatīšana tās novērtēšanai un vajadzības gadījumā - rīcībai, kas vērsta uz sabiedrības veselības aizsardzību;

"pamatoti aizdomīgas" ir iespējami slimas personas, bagāža, krava, konteineri, transportlīdzekļi, preces vai pasta pakas, ko dalībvalsts uzskata par pakļautām vai iespējami pakļautām sabiedrības veselības apdraudējumam un kas varētu būt iespējams slimības izplatīšanās avots;

"pagaidu ieteikums" ir PVO izdots nesaistošs padoms atbilstoši 15. pantam attiecībā uz laikā ierobežotu apdraudējumam specifisku piemērošanu, reaģējot uz starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu, lai novērstu vai samazinātu slimības starptautisku izplatīšanos un līdz minimumam samazinātu starptautiskās satiksmes traucējumu;

"pagaidu dzīvesvieta" ir ar nozīmi, kas noteikta attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos;

"ceļotājs" ir fiziska persona, kas dodas starptautiskā braucienā;

"slimības pārnēsātājs" ir kukainis vai cits dzīvnieks, kas parasti pārnēsā sabiedrības veselību apdraudošu infekcijas izraisītāju;

"verificēšana" ir dalībvalsts veikta tādas informācijas sniegšana PVO, ar ko apstiprina attiecīgā gadījuma statusu minētās dalībvalsts teritorijā vai teritorijās;

"PVO SVAN kontaktpunkts" ir PVO vienība, kas nepārtraukti ir pieejama saziņai ar nacionālo SVAN kontaktpunktu.

2. Ja kontekstā nav paredzēts vai noteikts citādi, norāde uz šiem noteikumiem iekļauj to pielikumus.

2. pants. Mērķis un darbības joma

Šo noteikumu mērķis un darbības joma ir novērst un kontrolēt slimības starptautisku izplatīšanos, aizsargāt pret to un nodrošināt pret to rīcību sabiedrības veselības aizsardzībai tādos virzienos, kas ir samērīgi un atbilstoši sabiedrības veselības apdraudējumam un kas nevajadzīgi netraucē starptautisko satiksmi un tirdzniecību.

3. pants. Principi

1. Šo noteikumu īstenošanā pilnīgi tiek ievērota personu cieņa, cilvēktiesības un pamatbrīvības.

2. Šie noteikumi tiek īstenoti saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem un Pasaules Veselības organizācijas konstitūciju.

3. Šie noteikumi tiek īstenoti saskaņā ar to mērķi - universāli piemērot visas cilvēces aizsardzībai pret slimības starptautisku izplatīšanos.

4. Valstīm saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem un starptautisko tiesību normām ir suverēnas likumdošanas tiesības, kā arī tiesības īstenot starptautiskos tiesību aktus saskaņā ar savu veselības aizsardzības politiku. Šajā nolūkā tām ir jāatbalsta šo noteikumu mērķis.

4. pants. Atbildīgās iestādes

1. Katra dalībvalsts saskaņā ar šiem noteikumiem izraugās vai izveido nacionālo SVAN kontaktpunktu un tās jurisdikcijā esošās atbildīgās iestādes veselības aizsardzības īstenošanai.

2. Nacionālie SVAN kontaktpunkti nepārtraukti ir pieejami saziņai ar šā panta 3. punktā paredzētajiem PVO SVAN kontaktpunktiem. Nacionālo SVAN kontaktpunktu funkcijas ir šādas:

a) steidzamu paziņojumu nosūtīšana PVO SVAN kontaktpunktiem attiecīgās dalībvalsts vārdā par šo noteikumu īstenošanu, jo īpaši atbilstoši 6. līdz 12. pantam, un

b) informācijas izplatīšana attiecīgās dalībvalsts attiecīgajiem administrācijas sektoriem un to ieguldījuma konsolidēšana iekļaujot sektorus, kas atbildīgi par uzraudzību un ziņošanu, iebraukšanas vietām, sabiedrības veselības dienestiem, klīnikām un slimnīcām, kā arī citām valsts pārvaldes iestādēm.

3. PVO izraugās SVAN kontaktpunktus, kas nepārtraukti ir pieejami saziņai ar nacionālajiem SVAN kontaktpunktiem. PVO SVAN kontaktpunkti attiecībā uz šo noteikumu īstenošanu, jo īpaši atbilstoši 6. līdz 12. pantam, nosūta steidzamus paziņojumus attiecīgo dalībvalstu nacionālajiem SVAN kontaktpunktiem. PVO var izraudzīties PVO SVAN kontaktpunktus Organizācijas vadības vai reģionālajā līmenī.

4. Dalībvalstis sniedz PVO kontaktinformāciju par saviem nacionālajiem SVAN kontaktpunktiem, un PVO nodrošina dalībvalstīm kontaktinformāciju par saviem PVO SVAN kontaktpunktiem. Minēto kontaktinformāciju pastāvīgi atjaunina un ik gadu apstiprina. Nacionālo SVAN kontakt­informāciju, ko PVO saņem atbilstoši šim pantam, tā dara zināmu visām dalībvalstīm.

II DAĻA - INFORMĀCIJA UN SABIEDRĪBAS VESELĪBAS AIZSARDZĪBAS REAĢĒŠANAS DARBĪBAS

5. pants. Uzraudzība

1. Iespējami drīz, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā konkrētajā dalībvalstī, katra dalībvalsts attīsta, nostiprina un uztur resursus, lai konstatētu, novērtētu un brīdinātu par attiecīgiem gadījumiem un paziņotu par tiem saskaņā ar šiem noteikumiem, kā norādīts 1. pielikumā.

2. Pēc 1. pielikuma A daļas 2. punktā norādītā novērtējuma dalībvalsts var sniegt ziņojumu PVO, balstoties uz pamatotu vajadzību un īstenošanas plānu, un, to darot, iegūt divu gadu pagarinājumu, kurā izpildīt šā panta 1. punktā minēto pienākumu. Izņēmuma apstākļos, kā arī pamatojoties uz jaunu īstenošanas plānu, dalībvalsts var lūgt ģenerāldirektoram, kurš pieņem lēmumu, turpmāku pagarinājumu, kas nepārsniedz divus gadus, ņemot vērā atbilstoši 50. pantam izveidotās komitejas (turpmāk tekstā - Pārskatīšanas komiteja) tehniskās konsultācijas. Pēc šā panta 1. punktā minētā laika posma dalībvalsts, kas ir ieguvusi pagarinājumu, ik gadus ziņo PVO par sasniegto virzību uz pilnīgu īstenošanu.

3. Pēc dalībvalstu lūguma PVO palīdz tām attīstīt, nostiprināt un uzturēt šā panta 1. punktā minētos resursus.

4. PVO ar savu uzraudzības darbību starpniecību vāc informāciju par attiecīgiem gadījumiem, lai izvērtētu to potenciālu izraisīt slimības starptautisku izplatīšanos un iespējamu starptautiskās satiksmes traucējumu. Informāciju, ko PVO saņēmusi atbilstoši šim punktam, attiecīgi izmanto atbilstoši 11. un 45. pantam.

6. pants. Paziņošana

1. Katra dalībvalsts novērtē savā teritorijā konstatētos gadījumus, izmantojot 2. pielikumā minētos lēmumu pieņemšanas norādījumus. Katra dalībvalsts ar visefektīvākajiem pieejamiem sakaru līdzekļiem, izmantojot nacionālo SVAN kontaktpunktu un 24 stundu laikā pēc veselības aizsardzības informācijas novērtējuma, paziņo PVO par visiem gadījumiem, kas var izraisīt starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu tās teritorijā, saskaņā ar lēmumu pieņemšanas norādījumiem, kā arī par visiem veselības aizsardzības pasākumiem, kas īstenoti, reaģējot uz attiecīgajiem gadījumiem. Ja PVO saņemtais paziņojums attiecas uz Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) kompetenci, PVO to nekavējoties paziņo Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai.

2. Pēc paziņošanas dalībvalsts turpina izplatīt PVO savlaicīgu, precīzu un pietiekami sīku veselības aizsardzības informāciju, kas tai pieejama par paziņoto gadījumu, vajadzības gadījumā iekļaujot saslimšanas gadījumu noteikšanas veidu, laboratorijas rezultātus, apdraudējuma avotu un veidu, saslimšanas gadījumu un nāves gadījumu skaitu, apstākļus, kuri ietekmē slimības izplatīšanos, un pielietotos veselības aizsardzības pasākumus, un vajadzības gadījumā tā ziņo par grūtībām, ar kurām sastopas un vajadzīgo atbalstu, reaģējot uz iespējamo starptautiskas nozīmes ārkārtējo sabiedrības veselības apdraudējumu.

7. pants. Informācijas izplatīšana neparedzētu vai neierastu sabiedrības veselības gadījumu laikā

Ja dalībvalstij savā teritorijā neatkarīgi no izcelsmes vai avota ir pierādījumi par neparedzētu vai neierastu sabiedrības veselību ietekmējošu gadījumu, kas var izraisīt starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu, tā sniedz PVO visu attiecīgo sabiedrības veselības aizsardzības informāciju. Tādā gadījumā pilnībā piemēro 6. panta noteikumus.

8. pants. Konsultācijas

Ja dalībvalsts teritorijā ir konstatēti gadījumi, par kuriem nav jāziņo, kā paredzēts 6. pantā, jo īpaši tādi gadījumi, par kuriem nav pietiekami daudz pieejamas informācijas, lai aizpildītu lēmumu pieņemšanas norādījumus, dalībvalsts tomēr var par tiem nepārtraukti ziņot PVO ar nacionālā SVAN kontaktpunkta starpniecību un konsultēties ar PVO par piemērotiem veselības aizsardzības pasākumiem. Šādu paziņojumu gadījumā rīkojas atbilstoši 11. panta 2. līdz 4. punktam. Dalībvalsts, kuras teritorijā gadījums ir konstatēts, var lūgt PVO palīdzību, lai novērtētu minētās dalībvalsts iegūtos epidemioloģiskos pierādījumus.

9. pants. Pārējie ziņojumi

1. PVO var ņemt vērā ziņojumus no avotiem, kas nav paziņojumi vai konsultācijas, vērtējot minētos ziņojumus saskaņā ar izveidotiem epidemioloģijas principiem un pēc tam izplatot informāciju par gadījumu dalībvalstij, kuras teritorijā gadījums, iespējams, ir konstatēts. Pirms veic ar šādiem ziņojumiem pamatotus pasākumus, PVO konsultējas ar dalībvalsti, kuras teritorijā gadījums, iespējams, konstatēts un atbilstoši 10. pantā noteiktajai procedūrai cenšas iegūt no tās verifikāciju. Šajā nolūkā PVO saņemto informāciju dara zināmu dalībvalstīm, un tikai tad, ja tas ir pietiekami pamatoti, PVO var saglabāt avota konfidencialitāti. Attiecīgo informāciju izmanto atbilstoši 11. pantā noteiktajai procedūrai.

2. Dalībvalstis, cik tas praktiski iespējams, informē PVO 24 stundu laikā par pierādījumu saņemšanu attiecībā uz tādu sabiedrības veselības apdraudējumu ārpus to teritorijas, kas var izraisīt slimības starptautisku izplatīšanos, kas izpaužas kā ievesti vai izvesti:

a) cilvēku saslimšanas gadījumi;

b) pārnēsātāji, kas pārnēsā infekciju vai piesārņojumu vai

c) preces, kas ir piesārņotas.

10. pants. Verificēšana

1. PVO atbilstoši 9. pantam pieprasa dalībvalstij verificēt ziņojumus no avotiem, kas nav paziņojumi vai konsultācijas, par gadījumiem, kuri var izraisīt starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu un kuri, iespējams, konstatēti minētās valsts teritorijā. Tādos gadījumos PVO informē attiecīgo dalībvalsti par ziņojumiem, ko tā pieprasa verificēt.

2. Saskaņā ar iepriekšējo punktu un atbilstoši 9. pantam katra dalībvalsts, ja PVO to pieprasa, verificē un sniedz:

a) sākotnējo atbildi uz PVO pieprasījumu vai tā apstiprinājumu 24 stundu laikā;

b) pieejamo veselības aizsardzības informāciju par PVO pieprasījumā minēto gadījumu statusu 24 stundu laikā un

c) informāciju Pasaules Veselības organizācijai novērtējuma kontekstā atbilstoši 6. pantam, iekļaujot attiecīgo informāciju, kas aprakstīta minētajā pantā.

3. Ja PVO saņem informāciju par gadījumu, kas var izraisīt starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu, tā piedāvā sadarboties ar attiecīgo dalībvalsti, lai novērtētu slimības starptautiskas izplatīšanās iespēju, iespējamu starptautiskās satiksmes traucējumu un kontroles pasākumu atbilstību. Tādas darbības var iekļaut sadarbību ar citām standartu noteicējām organizācijām un piedāvājumu mobilizēt starptautisko palīdzību, lai atbalstītu valsts iestādes veikto situācijas novērtējumu un koordinēšanu uz vietas. Ja dalībvalsts pieprasa, PVO sniedz informāciju, kas atbalsta šādu piedāvājumu.

4. Ja dalībvalsts nepieņem sadarbības piedāvājumu, PVO var, ja to pamato sabiedrības veselības apdraudējuma apjoms, izplatīt tai pieejamo informāciju citām dalībvalstīm, tikmēr mudinot attiecīgo dalībvalsti pieņemt PVO sadarbības piedāvājumu, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts viedokli.

11. pants. Informācijas sniegšana, ko veic PVO

1. Atbilstoši šā panta 2. punktam PVO iespējami drīz un ar visefektīvākajiem pieejamiem līdzekļiem konfidenciāli nosūta visām dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā attiecīgajām starpvaldību organizācijām to veselības aizsardzības informāciju, ko tā ir saņēmusi atbilstoši 5. līdz 10. pantam ieskaitot un kas ir nepieciešama, lai dalībvalstis varētu reaģēt uz sabiedrības veselības apdraudējumu. PVO citām dalībvalstīm paziņo informāciju, kas varētu tām palīdzēt novērst līdzīgus gadījumus.

2. Atbilstoši 6. un 8. pantam un 9. panta 2. punktam saņemto informāciju PVO izmanto verifikācijas, novērtējuma un palīdzības nolūkos saskaņā ar šiem noteikumiem un, ja nav citāda nolīguma ar attiecīgajos noteikumos minētajām dalībvalstīm, minēto informāciju nedara vispārpieejamu citām dalībvalstīm līdz tam laikam, kad:

a) ir noteikts, ka attiecīgais gadījums izraisa starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu atbilstoši 12. pantam, vai

b) PVO saskaņā ar izveidotajiem epidemioloģijas principiem ir apstiprinājusi informāciju, kas apliecina infekcijas vai piesārņojuma starptautisku izplatīšanos, vai

c) ir pierādījumi, ka:

i) starptautiskās izplatīšanās kontroles pasākumiem nav sagaidāmas sekmes piesārņojuma specifikas, slimības izraisītāja, pārnēsātāja vai infekcijas avota īpašību dēļ vai

ii) dalībvalstij nav pietiekamu resursu, lai veiktu slimības turpmākas izplatīšanās novēršanai nepieciešamos pasākumus, vai

d) ceļotāju, bagāžas, kravu, konteineru, transportlīdzekļu, preču vai pasta paku starptautiskās kustības veidam un darbības jomai, ko var ietekmēt infekcija vai piesārņojums, ir nepieciešama starptautisko kontroles pasākumu tūlītēja piemērošana.

3. PVO apspriežas ar dalībvalsti, kuras teritorijā attiecīgais gadījums ir konstatēts, par tās nodomu padarīt informāciju pieejamu atbilstoši šim pantam.

4. Ja informācija, ko PVO ir saņēmusi atbilstoši šā panta 2. punktam, ir darīta pieejama dalībvalstīm saskaņā ar šiem noteikumiem, PVO var to darīt arī pieejamu sabiedrībai, ja cita informācija par to pašu gadījumu jau ir kļuvusi pieejama sabiedrībai un ir vajadzība izplatīt autoritatīvu un neatkarīgu informāciju.

12. pants. Starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma situācijas noteikšana

1. Pamatojoties uz saņemto informāciju, jo īpaši no dalībvalsts, kuras teritorijā gadījums konstatēts, ģenerāldirektors nosaka, vai attiecīgais gadījums ir starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma situācija saskaņā ar šajos noteikumos norādītajiem kritērijiem un procedūru.

2. Ja ģenerāldirektors, pamatojoties uz novērtējumu saskaņā ar šiem noteikumiem, uzskata, ka ir radies starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums, ģenerāldirektors par šo provizorisko noteikšanu apspriežas ar dalībvalsti, kuras teritorijā gadījums ir konstatēts. Ja ģenerāldirektors un dalībvalsts par minēto noteikšanu ir vienojušies, ģenerāldirektors atbilstoši 49. pantā noteiktajai procedūrai pieprasa atbilstoši 48. pantam izveidotās komitejas (turpmāk tekstā - Ārkārtējo situāciju komiteja) viedokli par piemērotiem pagaidu ieteikumiem.

3. Ja pēc šā panta 2. punktā minētās konsultācijas ģenerāldirektors un dalībvalsts, kuras teritorijā gadījums konstatēts, 48 stundu laikā nepanāk konsensu par to, vai attiecīgais gadījums izraisa starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu, noteikšanu veic atbilstoši 49. pantā norādītajai procedūrai.

4. Nosakot to, vai gadījums izraisa starp­tautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu, ģenerāldirektors ņem vērā:

a) dalībvalsts sniegto informāciju;

b) 2. pielikumā esošos lēmumu pieņemšanas norādījumus;

c) Ārkārtējo situāciju komitejas konsultācijas;

d) zinātniskos principus, kā arī pieejamos zinātniskos pierādījumus un citu būtisku informāciju un

e) cilvēku veselības apdraudējuma, slimības starptautiskas izplatīšanās apdraudējuma un starptautiskās satiksmes traucējuma riskus.

5. Ja ģenerāldirektors pēc konsultācijām ar dalībvalsti, kuras teritorijā starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums ir radies, uzskata, ka starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums ir beidzies, viņš pieņem lēmumu atbilstoši 49. pantā norādītajai procedūrai.

13. pants. Sabiedrības veselības aizsardzības reaģēšanas darbības

1. Katra dalībvalsts iespējami drīz, bet ne vēlāk kā piecus gadus pēc šo noteikumu stāšanās spēkā attiecībā uz minēto dalībvalsti, attīsta, nostiprina un uztur resursus, lai nekavējoties un efektīvi reaģētu uz sabiedrības veselības apdraudējuma un starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma situācijām, kā norādīts 1. pielikumā. PVO, konsultējoties ar dalībvalstīm, publicē vadlīnijas, lai atbalstītu dalībvalstis sabiedrības veselības aizsardzības reaģēšanas spēju pilnveidošanā.

2. Atbilstoši 1. pielikuma A daļas 2. punktā norādītajam novērtējumam dalībvalsts var sniegt ziņojumu PVO, balstoties uz pamatotu nepieciešamību un īstenošanas plānu, un, to darot, iegūt divu gadu pagarinājumu, kurā izpildīt šā panta 1. punktā minēto pienākumu. Izņēmuma apstākļos, kā arī, pamatojoties uz jaunu īstenošanas plānu, dalībvalsts var lūgt ģenerāldirektoram, kurš pieņem lēmumu, turpmāku pagarinājumu, kas nepārsniedz divus gadus, ņemot vērā Pārskatīšanas komitejas tehniskās konsultācijas. Pēc šā panta 1. punktā minētā laika posma dalībvalsts, kas ieguvusi pagarinājumu, ik gadus ziņo PVO par sasniegto virzību uz pilnīgu īstenošanu.

3. Pēc dalībvalsts lūguma PVO ar to sadarbojas, veicot pasākumus, lai novērstu sabiedrības veselības apdraudējumu un citus gadījumus, nodrošinot tehniskās vadlīnijas un novērtējot kontroles pasākumu efektivitāti uz vietas, vajadzības gadījumā iekļaujot starptautisku ekspertu komandu mobilizāciju palīdzībai uz vietas.

4. Ja PVO, konsultējoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, kā paredzēts 12. pantā, nosaka, ka pastāv starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums, tā papildus šā panta 3. punktā norādītajam atbalstam var piedāvāt dalībvalstij turpmāku palīdzību, iekļaujot starptautiskā apdraudējuma smaguma un kontroles pasākumu atbilstības novērtējumu. Tāda sadarbība var iekļaut piedāvājumu mobilizēt starptautisko palīdzību, lai atbalstītu valsts iestādes novērtējuma izdarīšanā un koordinēšanā uz vietas. Ja dalībvalsts pieprasa, PVO sniedz informāciju, kas atbalsta šādu piedāvājumu.

5. Ja PVO pieprasa, dalībvalstīm iespējamā apmērā jānodrošina atbalsts reaģēšanas darbībām, ko koordinē PVO.

6. PVO pēc attiecīga pieprasījuma nodrošina atbilstošas vadlīnijas un palīdzību citām dalībvalstīm, ko ietekmē vai apdraud starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums.

14. pants. PVO sadarbība ar starpvaldību organizācijām un starptautiskām struktūrām

1. PVO sadarbojas un attiecīgā gadījumā koordinē savas darbības ar citām starpvaldību organizācijām vai starptautiskām struktūrām šo noteikumu īstenošanā, iekļaujot nolīgumu un citu līdzīgu vienošanos noslēgšanu.

2. Tajos gadījumos, kad paziņošana par attiecīgo gadījumu vai tā verificēšana vai reaģēšana uz to galvenokārt ir citu starpvaldību organizāciju vai starptautisko struktūru kompetencē, PVO saskaņo savas darbības ar tādām organizācijām vai struktūrām, lai nodrošinātu atbilstošu sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu piemērošanu.

3. Neatkarīgi no iepriekš minētā šie noteikumi neliedz PVO vai neierobežo to sniegt konsultācijas, atbalstu vai tehnisko vai citu palīdzību sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā.

III DAĻA - IETEIKUMI

15. pants. Pagaidu ieteikumi

1. Ja atbilstoši 12. pantam ir noteikts, ka pastāv starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums, ģenerāldirektors izdod pagaidu ieteikumus saskaņā ar 49. pantā norādīto procedūru. Tādus pagaidu ieteikumus var attiecīgi grozīt vai paplašināt, tostarp pēc tam, kad ir noteikta starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma izbeigšanās, var izdot citus pagaidu ieteikumus, kas vajadzīgi, lai novērstu vai tūlīt noteiktu tās atkārtošanos.

2. Pagaidu ieteikumi var iekļaut veselības aizsardzības pasākumus, kas jāīsteno dalībvalstij, kurā pastāv starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums, vai citām dalībvalstīm attiecībā uz personām, bagāžu, kravu, konteineriem, transportlīdzekļiem, precēm un/vai pasta pakām, lai novērstu vai samazinātu slimības starptautisku izplatīšanos un izvairītos no nevajadzīga starptautiskās satiksmes traucējuma.

3. Pagaidu ieteikumus var izbeigt atbilstoši 49. pantā norādītajai procedūrai jebkurā laikā, un tie automātiski beidzas trīs mēnešu laikā pēc to izdošanas. Tos var grozīt vai pagarināt par papildu laika posmiem līdz trim mēnešiem. Pagaidu ieteikumus nevar piemērot ilgāk kā līdz otrajai Pasau­les Veselības asamblejai pēc tam, kad noteikta starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma situācija, uz kuru tie attiecas.

16. pants. Pastāvīgie ieteikumi

PVO var sniegt pastāvīgos ieteikumus atbilstošu veselības aizsardzības pasākumu regulārai vai periodiskai piemērošanai atbilstoši 53. pantam. Tādus pasākumus dalībvalstis var veikt attiecībā uz personām, bagāžu, kravu, konteineriem, transportlīdzekļiem, precēm un/vai pasta pakām pret īpašiem, notiekošiem sabiedrības veselības apdraudējumiem, lai novērstu vai samazinātu slimības starptautisku izplatīšanos un izvairītos no nevajadzīga starptautiskās satiksmes traucējuma. PVO atbilstoši 53. pantam var attiecīgi grozīt vai izbeigt šādus ieteikumus.

17. pants. Ieteikumu kritēriji

Izdodot, grozot vai izbeidzot pagaidu vai pastāvīgos ieteikumus, ģenerāldirektors ņem vērā:

a) tieši iesaistīto dalībvalstu viedokli;

b) Ārkārtējo situāciju komitejas vai Pārskatīšanas komitejas konsultācijas atkarībā no gadījuma;

c) zinātniskos principus, kā arī pieejamos zinātniskos pierādījumus un informāciju;

d) veselības aizsardzības pasākumus, kas, pamatojoties uz apstākļiem atbilstošu riska novērtējumu, mazāk ierobežo starptautisko satiksmi un tirdzniecību un ir personām mazāk apgrūtinošs nekā pamatoti pieejamās alternatīvas, lai sasniegtu atbilstošu veselības aizsardzības līmeni;

e) attiecīgos starptautiskos standartus un tiesību aktus;

f) darbības, ko uzņēmušās citas attiecīgas starpvaldību organizācijas un starptautiskās struktūras, un

g) citu atbilstošo un specifisko informāciju, kas attiecas uz attiecīgo gadījumu.

Attiecībā uz pagaidu ieteikumiem ģenerāldirektora apsvērumi par šā panta e) un f) apakšpunktu var būt atkarīgi no steidzamu apstākļu uzliktiem ierobežojumiem.

18. pants. Ieteikumi attiecībā uz personām, bagāžu, kravu, konteineriem, transportlīdzekļiem, precēm vai pasta pakām

1. Ieteikumi, ko PVO iesaka dalībvalstīm attiecībā uz personām, var būt šādi:

- īpaši veselības aizsardzības pasākumi netiek ieteikti;

- notikušo braucienu vēstures pārskatīšana skartajās zonās;

- medicīniskās apskates pierādījumu un laboratorijas analīžu pārskatīšana;

- medicīnisko apskašu prasība;

- vakcinācijas pierādījumu vai citas profilakses pārskatīšana;

- vakcinācijas vai citas profilakses prasība;

- iespējami slimu personu veselības stāvokļa novērošana;

- iespējami slimu personu karantīnas īstenošana vai citu veselības aizsardzības pasākumu veikšana;

- skarto personu izolēšana un ārstēšana vajadzības gadījumā;

- iespējami slimu vai skartu personu kontaktu izsekošanas īstenošana;

- iebraukšanas atteikums iespējami slimām un skartām personām;

- iebraukšanas atteikums neskartām personām skartajās zonās un

- drošības pārbaužu un/vai ierobežošanas īstenošana personām izbraukšanas gadījumā no skartajiem apgabaliem.

2. Ieteikumi, ko PVO izdod dalībvalstīm attiecībā uz bagāžu, kravu, konteineriem, transportlīdzekļiem, precēm vai pasta pakām, var būt šādi:

- īpaši veselības aizsardzības pasākumi netiek ieteikti;

- kravas deklarāciju un maršruta pārskatīšana;

- pārbaužu īstenošana;

- pierādījumu pārskatīšana par veiktajiem pasākumiem infekcijas vai piesārņojuma novēršanai, izbraucot vai braucot tranzītā;

- bagāžas, kravas, konteineru, transportlīdzekļu, preču, pasta paku vai cilvēku mirstīgo atlieku apstrādes īstenošana, lai likvidētu infekciju vai piesārņojumu, to­starp pārnēsātājus un infekcijas avotus;

- īpašu veselības aizsardzības pasākumu veikšana, lai nodrošinātu drošu rīcību ar cilvēku mirstīgajām atliekām un to drošu transportu;

- izolēšanas vai karantīnas īstenošana;

- inficētās vai piesārņotās vai pamatoti aizdomīgas bagāžas, kravas, konteineru, transportlīdzekļu, preču vai pasta paku arestēšana un iznīcināšana kontrolētos apstākļos, ja pieejamā apstrāde vai process citu iemeslu dēļ nebūtu veiksmīgs, un

- izbraukšanas vai iebraukšanas atteikums.

IV DAĻA - IEBRAUKŠANAS VIETAS

19. pants. Vispārējās prasības

Katra dalībvalsts papildus citām šajos noteikumos paredzētajām saistībām:

a) nodrošina, lai izraudzīto iebraukšanas vietu resursus, kas norādīti 1. pielikumā, attīstītu 5. panta 1. punktā un 13. panta 1. punktā paredzētajā termiņā;

b) norāda kompetentās iestādes katrā izraudzītajā iebraukšanas vietā tās teritorijā un,

c) ja, reaģējot uz konkrētu iespējamu sabiedrības veselības apdraudējumu, to pieprasa PVO, cik tas praktiski iespējams, sniedz tai attiecīgo informāciju par infekcijas vai piesārņojuma avotiem, kas varētu izraisīt slimības starptautisku izplatību, tostarp pārnēsātājiem un infekcijas avotiem savās iebraukšanas vietās.

20. pants. Lidostas un ostas

1. Dalībvalstis izraugās lidostas un ostas, kas attīsta 1. pielikumā paredzētos resursus.

2. Dalībvalstis nodrošina, lai Kuģu sanitārās apstrādes kontroles atbrīvojuma apliecības un Kuģu sanitārās apstrādes kontroles apliecības izdotu atbilstoši 39. panta prasībām un 3. pielikumā norādītajam paraugam.

3. Katra dalībvalsts nosūta PVO sarakstu par ostām, kas pilnvarotas piedāvāt šādus pakalpojumus:

a) Kuģu sanitārās apstrādes kontroles apliecību izsniegšanu un 1. un 3. pielikumā minēto pakalpojumu sniegšanu vai

b) tikai Kuģu sanitārās apstrādes kontroles atbrīvojuma apliecību izdošanu un

c) Kuģu sanitārās apstrādes kontroles atbrīvojuma apliecību pagarināšanu par vienu mēnesi līdz kuģa pienākšanai ostā, kurā var saņemt apliecību.

Katra dalībvalsts informē PVO par visām izmaiņām, kas var ietekmēt uzskaitīto ostu statusu. PVO publicē atbilstoši šim punktam saņemto informāciju.

4. PVO pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma un atbilstošas izpētes var vienoties par tās teritorijā esošās lidostas vai ostas sertificēšanu, ka tā atbilst šā panta 1. un 3. punktā minētajām prasībām. PVO var regulāri pārskatīt minētos sertifikātus, konsultējoties ar dalībvalsti.

5. PVO sadarbībā ar kompetentajām starpvaldību organizācijām un starptautiskajām struktūrām atbilstoši šim pantam izstrādā un publicē lidostu un ostu sertificēšanas vadlīnijas.

PVO publicē arī sertificēto lidostu un ostu sarakstu.

21. pants. Sauszemes robežšķērsošanas vietas

1. Pamatojoties uz sabiedrības veselības apsvērumiem, dalībvalsts vai izraudzīties sauszemes robežšķērsošanas vietas, kas attīsta 1. pielikumā paredzētos resursus, ņemot vērā:

a) dažādu veidu starptautiskās satiksmes apjomu un biežumu salīdzinājumā ar citām iebraukšanas vietām dalībvalsts saus­zemes robežšķērsošanas vietās, ko varētu izraudzīties, un

b) sabiedrības veselības apdraudējumu, kas pastāv vietās, kur ir starptautiskās satiksmes izcelsme vai caur kurām satiksme virzās pirms pienākšanas konkrētā sauszemes robežšķērsošanas vietā.

2. Dalībvalstīm, kam ir kopīgas robežas, jāapsver:

a) divpusēju vai daudzpusēju nolīgumu vai vienošanos noslēgšana attiecībā uz slimības starptautiskas izplatīšanās novēršanu vai kontroli sauszemes robežšķērsošanas vietās atbilstoši 57. pantam un

b) blakusesošo sauszemes robežšķērsošanas vietu kopēja izraudzīšanās attiecībā uz 1. pielikumā norādītajiem resursiem atbilstoši šā panta 1. punktam.

22. pants. Kompetento iestāžu loma

1. Kompetentās iestādes:

a) ir atbildīgas par bagāžas, kravu, konteineru, transportlīdzekļu, preču, pasta paku un cilvēku mirstīgo atlieku izvešanu vai to pienākšanu no skartajām zonām uzturot tādā kondīcijā, lai tajās nebūtu infekcijas avotu vai piesārņojuma, tostarp pārnēsātāju un infekcijas avotu;

b) nodrošina, cik tas praktiski iespējams, lai labierīcības, ko ceļotāji izmanto iebraukšanas vietās, uzturētu medicīniski sanitārā stāvoklī un lai tajās nebūtu infekcijas avotu vai piesārņojuma, tostarp pārnēsātāju un infekcijas avotu;

c) ir atbildīgas attiecīgi par deratizācijas, dezinfekcijas, dezinsekcijas vai piesārņojuma likvidēšanas uzraudzību attiecībā uz bagāžu, kravu, konteineriem, transportlīdzekļiem, precēm, pasta pakām un cilvēku mirstīgajām atliekām vai medicīniski sanitārajiem pasākumiem attiecībā uz personām saskaņā ar šiem noteikumiem;

d) iespējami ilgi iepriekš informē pārvadātājus par nodomu veikt transportlīdzekļa kontroles pasākumus un sniedz rakstisku informāciju, ja tā ir pieejama, par izmantojamām metodēm;

e) ir atbildīgas par piesārņota ūdens vai barības, cilvēku vai dzīvnieku fekāliju, notekūdeņu un citu piesārņotu materiālu aizvākšanu no transportlīdzekļa un to drošu iznīcināšanu;

f) veic visus realizējamos pasākumus atbilstoši šiem noteikumiem, lai uzraudzītu un kontrolētu to notekūdeņu, atkritumu, balasta ūdens un citu potenciāli slimības izraisošu materiālu, kas varētu piesārņot ostu, upju, kanālu, jūras šaurumu, ezeru vai citu starptautisko ūdensceļu ūdeņus, izgāšanu no kuģiem;

g) ir atbildīgas par pakalpojumu sniedzēju uzraudzību attiecībā uz pakalpojumiem, kas attiecas uz ceļotājiem, bagāžu, kravu, konteineriem, transportlīdzekļiem, precēm, pasta pakām un cilvēku mirstīgajām atliekām iebraukšanas vietās, vajadzības gadījumā iekļaujot pārbaudes un medicīniskās apskates;

h) tām ir efektīvi ārkārtas rīcības pasākumi, lai rīkotos neparedzēta sabiedrības apdraudējuma gadījumā, un

i) sazinās ar nacionālo SVAN kontaktpunktu par attiecīgiem sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem, ko veic saskaņā ar šiem noteikumiem.

2. Veselības aizsardzības pasākumus, ko PVO iesaka attiecībā uz ceļotājiem, bagāžu, kravu, konteineriem, transportlīdzekļiem, precēm, pasta pakām un cilvēku mirstīgajām atliekām, kas pienāk no skartās zonas, var veikt vēlreiz pēc pienākšanas, ja ir pārbaudāmas norādes, ka, izbraucot no skartās zonas, veiktie pasākumi nav bijuši veiksmīgi.

3. Dezinsekciju, deratizāciju, dezinfekciju, piesārņojuma likvidēšanu un citas medicīniski sanitārās procedūras veic tā, lai, cik iespējams, izvairītos no kaitējuma un neērtību radīšanas personām vai kaitējuma videi tādā veidā, kas ietekmē sabiedrības veselību, vai kaitējuma bagāžai, kravai, konteineriem, transportlīdzekļiem, precēm un pasta pakām.

V DAĻA - SABIEDRĪBAS VESELĪBAS AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

I nodaļa - Vispārīgi noteikumi

23. pants. Veselības aizsardzības pasākumi, iebraucot valstī un izbraucot no tās

1. Saskaņā ar piemērojamiem starptautiskiem nolīgumiem un šo noteikumu attiecīgajiem pantiem dalībvalsts sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā, iebraucot valstī vai izbraucot no tās var pieprasīt:

a) attiecībā uz ceļotājiem:

i) informāciju par ceļotāja galamērķi, tā lai ar ceļotāju varētu sazināties,

ii) informāciju par ceļotāja maršrutu, lai pārliecinātos, vai brauciens bijis skartajā zonā vai tās tuvumā vai arī bijuši citi iespējami kontakti ar infekciju vai piesārņojumu pirms ierašanās, kā arī ceļotāja veselības dokumentu pārbaudi, ja tos pieprasa saskaņā ar šiem noteikumiem,

iii) neinvazīvu medicīnisko apskati, kas ir vismazāk apgrūtinošā apskate, lai sasniegtu sabiedrības veselības aizsardzības mērķi;

b) bagāžas, kravas, konteineru, transportlīdzekļu, preču, pasta paku un cilvēku mirstīgo atlieku apskati.

2. Pamatojoties uz sabiedrības veselības apdraudējuma pierādījumiem, kas iegūti, veicot šā panta 1. punktā paredzētos pasākumus vai izmantojot citus līdzekļus, dalībvalstis var veikt papildu veselības aizsardzības pasākumus saskaņā ar šiem noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz iespējami slimiem vai skartiem ceļotājiem, atkarībā no gadījuma vismazāk apgrūtinošo un invazīvo medicīnisko apskati, lai sasniegtu sabiedrības veselības aizsardzības mērķi - novērst slimības starptautisku izplatību.

3. Medicīnisko apskati, vakcināciju, profilaksi vai citus veselības aizsardzības pasākumus saskaņā ar šiem noteikumiem neveic ceļotājiem bez viņu vai viņu vecāku vai aizbildņu iepriekšējas apzinātas piekrišanas, izņemot 31. panta 2. punktā paredzēto, un veic saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem un starptautiskajām saistībām.

4. Ceļotājus, kas jāvakcinē vai kam jāpiedāvā profilakse saskaņā ar šiem noteikumiem, vai viņu vecākus vai aizbildņus informē par risku, kas saistīts ar vakcināciju vai atteikšanos no vakcinācijas, kā arī ar profilakses izmantošanu vai atteikšanos no tās saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem un starptautiskajām saistībām. Dalībvalstis informē ārstniecības personas par šīm prasībām saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem.

5. Jebkuru medicīnisko apskati, medicīnisku procedūru, vakcināciju vai citu profilaksi, kas ietver slimības pārnešanas risku, veic vai nozīmē ceļotājam saskaņā ar izveidotām valsts vai starptautiskām vadlīnijām un standartiem tā, lai šādu risku samazinātu līdz minimumam.

II nodaļa - Īpaši noteikumi attiecībā uz pārvadājumiem un pārvadātājiem

24. pants. Pārvadātāji

1. Dalībvalstis veic visus šiem noteikumiem atbilstošos lietderīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pārvadātāji:

a) atbilst veselības aizsardzības pasākumiem, ko ieteikusi PVO un pieņēmusi dalībvalsts;

b) informē ceļotājus par veselības aizsardzības pasākumiem, ko ieteikusi PVO un pieņēmusi dalībvalsts, un

c) pastāvīgi nodrošina, lai transportlīdzekļos, par kuriem viņi ir atbildīgi, nebūtu infekcijas vai piesārņojuma avotu, tostarp pārnēsātāju un infekcijas avotu. Ja ir atrasti atbilstoši pierādījumi, var pieprasīt infekcijas vai piesārņojuma avotu kontroles pasākumu piemērošanu.

2. Īpaši noteikumi par pārvadājumiem un pārvadātājiem atbilstoši šim pantam ir norādīti 4. pielikumā. Īpaši pasākumi, ko piemēro attiecībā uz pārvadājumiem un pārvadātājiem attiecībā uz slimību pārnēsātāju izraisītām slimībām, ir norādīti 5. pielikumā.

25. pants. Tranzītā esošie kuģi un gaisa kuģi

Atbilstoši 27. un 43. pantam vai, ja vien to neparedz piemērojamie starptautiskie nolīgumi, dalībvalsts neveic veselības aizsardzības pasākumus šādos gadījumos:

a) kuģim, kas neienāk no skartās zonas un kas šķērso jūras kanālu vai ūdensceļu minētās dalībvalsts teritorijā, dodamies uz ostu citas valsts teritorijā. Katram tādam kuģim kompetentās iestādes uzraudzībā atļauj uzņemt degvielu, ūdeni, pārtiku un krājumus;

b) kuģim, kas šķērso tās jurisdikcijā esošos ūdeņus, neiegriežoties ostā vai krastā, un

c) tranzītā esošam gaisa kuģim tās jurisdikcijā esošā lidostā, ja vien gaisa kuģis netiek ierobežots konkrētā lidostas platībā bez iekāpšanas un izkāpšanas vai iekraušanas un izkraušanas. Tomēr katram tādam gaisa kuģim atļauj kompetentās iestādes uzraudzībā uzņemt degvielu, ūdeni, pārtiku un krājumus.

26. pants. Tranzītā esošie civilie kravas furgoni, vilcieni un tālsatiksmes autobusi

Atbilstoši 27. un 43. pantam vai, ja vien to neparedz piemērojamie starptautiskie nolīgumi, veselības aizsardzības pasākumus neveic civilajam kravas furgonam, vilcienam vai tālsatiksmes autobusam, kas neierodas no skartas zonas un kas šķērso teritoriju bez pasažieru iekāpšanas vai izkāpšanas vai iekraušanas vai izkraušanas.

27. pants. Skartie transportlīdzekļi

1. Ja transportlīdzeklī esošiem pasažieriem ir konstatētas slimības klīniskās pazīmes vai simptomi, un ir saņemta informācija, kas pamatojas uz sabiedrības veselības apdraudējuma faktu vai pierādījumiem, iekļaujot infekcijas un piesārņojuma avotus, kompetentā iestāde uzskata transportlīdzekli par skartu un var veikt šādus pasākumus:

a) attiecīgā gadījumā veikt transportlīdzekļa dezinfekciju, dekontamināciju, dezinsekciju vai deratizāciju, vai likt šos pasākumus veikt savā uzraudzībā un

b) katrā gadījumā izlemt, kādu metodi lietot, lai nodrošinātu sabiedrības veselības apdraudējuma atbilstošu kontroles līmeni, kā paredzēts šajos noteikumos. Ja ir PVO ieteiktas metodes vai materiāli, tie ir jāizmanto, ja vien kompetentā iestāde nenosaka tikpat drošas un uzticamas citas metodes.

Kompetentā iestāde var īstenot veselības aizsardzības papildu pasākumus, vajadzības gadījumā iekļaujot transportlīdzekļu izolēšanu, lai novērstu slimības izplatīšanos. Par tādiem papildu pasākumiem jāziņo nacionālajam SVAN kontaktpunktam.

2. Ja iebraukšanas vietas kompetentā iestāde nespēj veikt atbilstoši šim pantam paredzētos kontroles pasākumus, skartajam transportlīdzeklim tomēr var atļaut aizbraukt saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a) kompetentā iestāde izbraukšanas laikā informē nākamās zināmās iebraukšanas vietas kompetento iestādi par informācijas veidu, kas norādīts saskaņā ar b) apakšpunktu, un

b) kuģa gadījumā - atrastos pierādījumus un vajadzīgos kontroles pasākumus reģistrē Kuģa sanitārās apstrādes kontroles apliecībā.

Katram tādam transportlīdzeklim atļauj kompetentās iestādes uzraudzībā uzņemt degvielu, ūdeni, pārtiku un krājumus.

3. Transportlīdzekli, kas ir bijis uzskatīts par skartu, izbeidz uzskatīt par tādu, ja kompetentā iestāde ir pārliecināta, ka:

a) šā panta 1. punktā paredzētie pasākumi ir veikti efektīvi

un

b) transportlīdzeklī nav tādu priekšnoteikumu, kas varētu izraisīt sabiedrības veselības apdraudējumu.

28. pants. Kuģi un gaisa kuģi iebraukšanas vietās

1. Atbilstoši 43. pantam vai, kā paredzēts piemērojamos starptautiskos nolīgumos, kuģim vai gaisa kuģim sabiedrības veselības aizsardzības apsvērumu dēļ neliedz iebraukt iebraukšanas vietās. Tomēr, ja iebraukšanas vieta nav aprīkota veselības aizsardzības pasākumu piemērošanai saskaņā ar šiem noteikumiem, kuģim vai gaisa kuģim var dot rīkojumu uz savu risku doties uz tuvāko tam pieejamo piemēroto iebraukšanas vietu, ja vien kuģim vai gaisa kuģim nav darbības problēmu, kas attiecīgo novirzīšanos padarītu nedrošu.

2. Atbilstoši 43. pantam vai, kā paredzēts piemērojamos starptautiskos nolīgumos, dalībvalstis kuģiem vai gaisa kuģiem sabiedrības veselības aizsardzības iemeslu dēļ neliedz brīvo praksi, jo īpaši nekavē iekāpšanu tajos vai izkāpšanu no tiem, kravas vai krājumu izkraušanu vai iekraušanu vai degvielas, ūdens, pārtikas un krājumu uzņemšanu. Dalībvalstis brīvo praksi var piešķirt atkarībā no pārbaudes rezultātiem un tad, ja kuģī vai gaisa kuģī ir konstatēts infekcijas vai piesārņojuma avots, no veiktās dezinfekcijas, dekontaminācijas, dezinsekcijas vai deratizācijas vai citiem pasākumiem, kas nepieciešami infekcijas vai piesārņojuma izplatības novēršanai.

3. Ja tas praktiski iespējams un atbilstoši minētā panta iepriekšējam punktam, dalībvalsts atļauj piešķirt brīvo praksi kuģim vai gaisa kuģim pa radio vai citiem sakaru līdzekļiem, ja, pamatojoties uz informāciju, kas no tā saņemta pirms tā ierašanās, dalībvalsts uzskata, ka kuģa vai gaisa kuģa ierašanās dēļ neizcelsies vai neizplatīsies slimība.

4. Kuģu komandējošie virsnieki vai gaisa kuģu kapteiņi vai to pārstāvji iespējami drīz pirms to pienākšanas ostā vai ielidošanas lidostā paziņo galamērķa ostas vai lidostas vadībai par saslimšanas gadījumiem, kas norāda uz infekcijas slimību, vai sabiedrības veselības apdraudējuma pierādījumiem kuģī vai lidmašīnā, tiklīdz par tādām saslimšanām vai sabiedrības veselības apdraudējumiem ir paziņots iepriekšminētajiem virsniekam vai kapteinim. Minētā informācija tūlīt ir jāpārraida ostas vai lidostas kompetentajai iestādei. Steidzamos gadījumos kuģu komandējošajiem virsniekiem vai gaisa kuģu kapteiņiem tāda informācija ir jāpaziņo tieši attiecīgajai ostas vai lidostas iestādei.

5. Ja pamatoti aizdomīgs vai skarts gaisa kuģis vai kuģis tādu iemeslu dēļ, kas nepakļaujas gaisa kuģa kapteiņa vai kuģa komandējošā virsnieka kontrolei, nosēžas citur, nevis lidostā, kurā gaisa kuģim bija jānosēžas, vai pietauvojas citur, nevis ostā, kurā kuģim bija jāpietauvojas, uz to attiecas šādi norādījumi:

a) gaisa kuģa kapteinis vai kuģa komandējošais virsnieks vai cita atbildīga persona dara visu iespējamo, lai tūlīt sazinātos ar tuvāko kompetento iestādi;

b) tikko kompetentā iestāde ir informēta par minēto ierašanos, tā var veikt PVO ieteiktos pasākumus vai citus šajos noteikumos paredzētos veselības aizsardzības pasākumus;

c) ja vien tas nav nepieciešams operatīvai rīcībai vai saziņai ar kompetento iestādi, gaisa kuģī vai kuģī esošie ceļotāji neatstāj tā apkārtni un nepārvieto kravu no minētās apkārtnes, ja to nav atļāvusi kompetentā iestāde, un

d) ja ir pabeigti visi kompetentās iestādes pieprasītie veselības aizsardzības pasākumi, gaisa kuģis vai kuģis var, ciktāl tas attiecas uz minētajiem veselības aizsardzības pasākumiem, doties uz lidostu vai ostu, kurā tam vajadzēja nosēsties vai pietauvoties, vai, ja tehnisku iemeslu dēļ tas nevar to darīt, uz piemēroti izvietotu lidostu vai ostu.

6. Neatkarīgi no šā panta noteikumiem kuģa komandējošais virsnieks vai gaisa kuģa kapteinis var veikt tādus neatliekamus pasākumus, kādi var būt nepieciešami kuģī vai gaisa kuģī esošo ceļotāju veselībai un drošībai. Viņš iespējami drīz informē kompetento iestādi par pasākumiem, kas veikti atbilstoši šim punktam.

29. pants. Civilie kravas furgoni, vilcieni un tālsatiksmes autobusi iebraukšanas vietās

PVO, apspriežoties ar dalībvalstīm, izstrādā tādu veselības aizsardzības pasākumu pamatprincipus, ko veic kravas furgoniem, vilcieniem un tālsatiksmes autobusiem iebraukšanas vietās un izbraucot caur sauszemes robežšķērsošanas vietām.

III nodaļa - Īpaši noteikumi ceļotājiem

30. pants. Ceļotāji, kas pakļauti sabiedrības veselības stāvokļa novērošanai

Atbilstoši 43. pantam vai, kā paredzēts piemērojamos starptautiskos nolīgumos, iespējami slims ceļotājs, kura veselība pēc ierašanās pakļauta veselības stāvokļa novērošanai, var turpināt starptautisku braucienu, ja ceļotājs nerada nenovēršamu sabiedrības veselības apdraudējumu un dalībvalsts informē galamērķa iebraukšanas vietas, ja tā ir zināma, kompetento iestādi par ceļotāja sagaidāmo ierašanos. Pēc ierašanās ceļotājs ziņo par to minētajai iestādei.

31. pants. Veselības aizsardzības pasākumi attiecībā uz ceļotāju iebraukšanu

1. Invazīva medicīniskā apskate, vakcinācija vai cita profilakse nav nepieciešams nosacījums ceļotāju iebraukšanai dalībvalsts teritorijā, ja vien atbilstoši 32., 42. un 45. pantam šie noteikumi neliedz dalībvalstīm pieprasīt medicīnisko apskati, vakcināciju vai citu profilaksi šādos gadījumos:

a) ja jānosaka, vai pastāv sabiedrības veselības apdraudējums;

b) kā nosacījumu ceļotāju iebraukšanai, kas lūdz pagaidu vai pastāvīgo dzīvesvietu;

c) kā nosacījumu ceļotāju iebraukšanai atbilstoši 43. pantam vai 6. un 7. pielikumam vai,

d) ko var veikt atbilstoši 23. pantam.

2. Ja ceļotājs, kura medicīnisko apskati, vakcināciju vai citu profilaksi dalībvalsts var pieprasīt atbilstoši šā panta 1. punktam, nepiekrīt kādam no minētajiem pasākumam vai atsakās sniegt 23. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju vai dokumentus, attiecīgā dalībvalsts var atbilstoši 32., 42. un 45. pantam attiecīgajam ceļotājam liegt iebraukšanu. Ja ir pierādījumi par nenovēršamu sabiedrības veselības apdraudējumu, dalībvalsts var saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem, kā arī tāda riska kontrolei nepieciešamajā apjomā pieprasīt ceļotājam vai ieteikt ceļotājam atbilstoši 23. panta 3. punktam izdarīt:

a) vismazāk invazīvo un apgrūtinošo medicīnisko apskati, lai sasniegtu sabiedrības veselības aizsardzības mērķi;

b) vakcināciju vai citu profilaksi vai

c) papildus noteiktus veselības aizsardzības pasākumus, lai novērstu vai kontrolētu slimības izplatīšanos, iekļaujot izolēšanu, karantīnu vai ceļotāja veselības stāvokļa novērošanu sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā.

32. pants. Attieksme pret ceļotājiem

Īstenojot veselības aizsardzības pasākumus saskaņā ar šiem noteikumiem, dalībvalstu attieksme pret ceļotājiem ir tāda, lai ievērotu viņu cieņu, cilvēktiesības un pamatbrīvības un līdz minimumam samazinātu ar šādiem pasākumiem saistītās neērtības vai ciešanas, tādējādi nodrošinot:

a) laipnības un cieņas pilnu attieksmi pret visiem ceļotājiem;

b) ceļotāju dzimuma, sociāli kulturālo, etnisko vai reliģisko uzskatu ievērošanu un,

c) nodrošinot vai noorganizējot atbilstošu apgādi ar pārtiku un ūdeni, piemērotu mājvietu un apģērbu, bagāžas un pārējā īpašuma aizsardzību, piemērotu ārstēšanu, nepieciešamos sakaru līdzekļus, ja iespējams, viņiem saprotamā valodā un citu piemērotu palīdzību ceļotājiem, kuri atrodas karantīnā, izolācijā vai uz kuriem attiecas medicīniskās apskates vai citas procedūras sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā.

IV nodaļa - Īpaši noteikumi par precēm, konteineriem un konteineru iekraušanas laukumiem

33. pants. Tranzītā esošās preces

Atbilstoši 43. pantam vai, ja vien to neparedz piemērojamie starptautiskie nolīgumi, uz tranzītā esošām precēm, kas nav dzīvi dzīvnieki, bez pārkraušanas neattiecas veselības aizsardzības pasākumi saskaņā ar šiem noteikumiem vai aizturēšana sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā.

34. pants. Konteineri un konteineru iekraušanas laukumi

1. Dalībvalstis nodrošina, cik tas praktiski iespējams, lai konteineru nosūtītāji izmantotu starptautiskās satiksmes konteinerus, kas nesatur infekcijas vai piesārņojuma avotus, tostarp pārnēsātājus un infekcijas avotus, jo īpaši pakošanas gaitā.

2. Dalībvalstis nodrošina, cik tas praktiski iespējams, lai konteineru iekraušanas laukumos nebūtu infekcijas vai piesārņojuma avotu, tostarp pārnēsātāju un infekcijas avotu.

3. Ja vien pēc dalībvalsts atzinuma starptautiskās konteineru satiksmes apjoms ir pietiekami liels, kompetentās iestādes veic visus praktiski izpildāmos pasākumus saskaņā ar šiem noteikumiem, iekļaujot pārbaudes, lai novērtētu konteineru iekraušanas laukumu un konteineru sanitāros apstākļus, lai nodrošinātu šajos noteikumos esošo saistību izpildi.

4. Ierīces konteineru pārbaudei un izo­lēšanai, cik tas praktiski iespējams, ir pieejamas konteineru iekraušanas laukumos.

5. Konteineru saņēmēji un sūtītāji dara visu iespējamo, lai izvairītos no krusteniskās kontaminācijas, ja izmanto vairākkārtējas lietošanas konteineru iekraušanu.

VI DAĻA - VESELĪBAS APRŪPES DOKUMENTI

35. pants. Vispārīgs noteikums

Starptautiskajā satiksmē nepieprasa nekādus citus veselības aprūpes dokumentus, kas nav paredzēti saskaņā ar šiem noteikumiem vai PVO izdotajos ieteikumos, tomēr ar nosacījumu, ka šo pantu nepiemēro ceļotājiem, kas lūdz pagaidu vai pastāvīgo dzīvesvietu, un nepiemēro dokumentu pieprasījumiem attiecībā uz starptautiskajā tirdzniecībā esošu preču vai kravas sabiedrības veselības statusu saskaņā ar piemērojamiem starptautiskiem nolīgumiem. Kompetentā iestāde var pieprasīt, lai ceļotāji aizpilda informācijas veidlapas un anketas par savu veselību atbilstoši 23. pantā norādītajām prasībām.

36. pants. Vakcinācijas vai citas profilakses apliecības

1. Vakcinācija un profilakse ceļotājiem, ko nozīmē saskaņā ar šiem noteikumiem vai ieteikumiem, un apliecības, kas uz tiem attiecas, atbilst 6. pielikuma noteikumiem un attiecīgā gadījumā - 7. pielikuma noteikumiem par konkrētām slimībām.

2. Ceļotājam, kam ir vakcinācijas vai citas profilakses apliecība, kura izdota atbilstoši 6. pielikumam un attiecīgā gadījumā - 7. pielikumam, neliedz iebraukt slimības dēļ, uz kuru attiecas apliecība, pat ja tas ierodas no skartās zonas, ja vien kompetentajai iestādei nav pārbaudāmas norādes un/vai pierādījumi, ka vakcinācija vai cita profilakse nav bijusi efektīva.

37. pants. Jūras sanitārā deklarācija

1. Kapteinis pirms ierašanās pirmajā piestāšanas ostā dalībvalsts teritorijā pārliecinās par veselības stāvokli kuģī un, izņemot gadījumus, kad dalībvalsts to nepieprasa, kapteinis pēc kuģa ierašanās vai pirms tās, ja kuģis ir tā aprīkots un dalībvalsts pieprasa tādu iepriekšēju piegādi, aizpilda un piegādā attiecīgās ostas kompetentajai iestādei Jūras sanitāro deklarāciju, ko ar parakstu apstiprinājis kuģa ārsts, ja tāds kuģī ir.

2. Kapteinis vai kuģa ārsts, ja tāds kuģī ir, piegādā visu kompetentās iestādes prasīto informāciju attiecībā uz veselības stāvokli kuģī starptautiska reisa laikā.

3. Jūras sanitārā deklarācija atbilst 8. pielikumā norādītajam paraugam.

4. Dalībvalsts var nolemt:

a) nepieprasīt, lai no visiem pienākošajiem kuģiem tiktu iesniegtas Jūras sanitārās deklarācijas vai

b) pieprasīt Jūras sanitāro deklarāciju iesniegšanu saskaņā ar ieteikumu par kuģiem, kas ierodas no skartajām zonām, vai pieprasīt to no kuģiem, kas varētu būt infekcijas vai piesārņojuma avots citu iemeslu dēļ.

Dalībvalsts par šīm prasībām informē kuģošanas operatorus vai viņu pārstāvjus.

38. pants. Gaisa kuģu ģenerāldeklarācijas veselības sadaļa

1. Gaisa kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis lidojuma laikā vai pēc nosēšanās dalībvalsts teritorijā esošajā lidostā iespējami drīz, izņemot gadījumus, ja dalībvalsts to nepieprasa, aizpilda un piegādā attiecīgās lidostas kompetentajai iestādei Gaisa kuģa ģenerāldeklarācijas veselības sadaļu, kas atbilst 9. pielikumā norādītajam pa­raugam.

2. Gaisa kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis sniedz visu dalībvalsts pieprasīto informāciju attiecībā uz veselības apstākļiem gaisa kuģī starptautiska reisa laikā un veselības aizsardzības pasākumiem, kas pielietoti gaisa kuģim.

3. Dalībvalsts var nolemt:

a) nepieprasīt, lai visi pienākošie gaisa kuģi iesniedz Gaisa kuģa ģenerāldeklarācijas veselības sadaļu, vai

b) pieprasīt Gaisa kuģa ģenerāldeklarācijas veselības sadaļu iesniegšanu saskaņā ar ieteikumu attiecībā uz gaisa kuģiem, kas ierodas no skartajām zonām, vai pieprasīt to no gaisa kuģiem, kas varētu būt infekcijas vai piesārņojuma avots citu iemeslu dēļ.

Dalībvalsts par šīm prasībām informē gaisa kuģu ekspluatantus vai viņu pārstāvjus.

39. pants. Kuģu sanitārās apstrādes apliecības

1. Kuģa sanitārās apstrādes kontroles atbrīvojuma apliecības un Kuģa sanitārās apstrādes kontroles apliecības ir derīgas uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Minēto laika posmu var pagarināt par vienu mēnesi, ja ostā nevar pabeigt vajadzīgos pārbaudes vai kontroles pasākumus.

2. Ja nav uzrādīta derīga Kuģa sanitārās apstrādes kontroles atbrīvojuma apliecība vai Kuģa sanitārās apstrādes kontroles apliecība, vai kuģī ir atrasti sabiedrības veselības apdraudējuma pierādījumi, dalībvalsts var rīkoties, kā paredzēts 27. panta 1. punktā.

3. Šajā pantā minētās apliecības atbilst 3. pielikumā norādītajam paraugam.

4. Ja vien iespējams, kontroles pasākumus veic, kad kuģis un kravas telpas ir tukšas. Ja kuģim ir jāuzņem balasts, minētie pasākumi ir jāveic pirms iekraušanas.

5. Ja ir vajadzīgi kontroles pasākumi un tie ir veiksmīgi pabeigti, kompetentā iestāde izdod Kuģa sanitārās apstrādes kontroles apliecību, kurā reģistrēti atrastie pierādījumi un veiktie kontroles pasākumi.

6. Kompetentā iestāde var izdot Kuģa sanitārās apstrādes kontroles atbrīvojuma apliecību jebkurā ostā, kas norādīta atbilstoši 20. pantam, ja kuģis atbilst tam, ka tajā nav infekcijas un piesārņojuma, tostarp pārnēsātāju un infekcijas avotu. Tādu apliecību parasti izdod tikai tad, ja ir veikta kuģa pārbaude un kravas telpas ir tukšas vai ja tās satur tikai balastu vai citu tāda veida vai tā izvietotu materiālu, ka tas dod iespēju rūpīgi pārbaudīt kravas telpas.

7. Ja nosacījumi, kuriem atbilstoši veic kontroles pasākumus, ir tādi, ka saskaņā ar ostas, kurā veic darbību, kompetentās iestādes atzinumu apmierinošu rezultātu nevar panākt, kompetentā iestāde to reģistrē Kuģa sanitārās apstrādes kontroles apliecībā.

VII DAĻA - MAKSĀJUMI

40. pants. Maksājumi par veselības aizsardzības pasākumiem attiecībā uz ceļotājiem

1. Ja vien tas neattiecas uz ceļotājiem, kas lūdz pagaidu vai pastāvīgo dzīvesvietu, un atbilstoši šā panta 2. punktam dalībvalsts saskaņā ar Noteikumiem neuzliek maksājumus par šādiem sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem:

a) šajos noteikumos paredzētajām medicīniskajām apskatēm vai papildu apskatēm, ko attiecīgā dalībvalsts varētu pieprasīt, lai noskaidrotu izmeklētā ceļotāja veselības stāvokli;

b) vakcināciju vai citu profilaksi, kas paredzēta ceļotājam pēc ierašanās un kas nav publicēta prasība vai ir tāda prasība, kura publicēta agrāk par 10 dienām pirms vakcinācijas vai citiem profilakses pasākumiem;

c) atbilstošām ceļotāju izolēšanas vai karantīnas prasībām;

d) ceļotājam izdotām apliecībām, kurās norādīti veiktie pasākumi un to veikšanas datums, vai

e) ceļotāja bagāžai veiktajiem veselības aizsardzības pasākumiem.

2. Dalībvalstis var uzlikt maksājumus par veselības aizsardzības pasākumiem, kas nav minēti šā panta 1. punktā, iekļaujot tos, kas galvenokārt ir ceļotāja labā.

3. Ja maksājumus ceļotājiem uzliek par šādu veselības aizsardzības piemērošanu saskaņā ar šiem noteikumiem, katrā dalībvalstī ir tikai viens tādu maksājumu tarifs un katrs maksājums:

a) atbilst attiecīgajam tarifam;

b) nepārsniedz sniegtā pakalpojuma faktisko cenu un

c) tiek uzlikts, nešķirojot pēc attiecīgā ceļotāja tautības, pastāvīgās dzīvesvietas vai dzīvesvietas.

4. Tarifu un tā grozījumus publicē vismaz 10 dienas pirms jebkuru tam atbilstošu maksājumu uzlikšanas.

5. Šie noteikumi neliedz dalībvalstīm pieprasīt atlīdzināt izdevumus, kas radušies, nodrošinot šā panta 1. punktā minētos veselības aizsardzības pasākumus:

a) no pārvadātājiem vai īpašniekiem attiecībā uz viņu darbiniekiem;

b) no attiecīgajiem apdrošināšanas avotiem.

6. Nekādos apstākļos ceļotājiem vai pārvadātājiem neliedz aizbraukt no dalībvalsts teritorijas līdz šā panta 1. vai 2. punktā minēto maksājumu samaksai.

41. pants. Maksājumi par bagāžu, kravu, konteineriem, transportlīdzekļiem, precēm vai pasta pakām

1. Ja maksājumus saskaņā ar šiem noteikumiem uzliek par veselības aizsardzības pasākumu piemērošanu attiecībā uz bagāžu, kravu, konteineriem, transportlīdzekļiem, precēm vai pasta pakām, katrā dalībvalstī ir tikai viens tādu maksājumu tarifs un katrs maksājums:

a) atbilst attiecīgajam tarifam;

b) nepārsniedz sniegtā pakalpojuma faktisko cenu un

c) tiek uzlikts, nešķirojot pēc tautības, karoga, attiecīgās bagāžas, kravas, konteineru, transportlīdzekļu, preču vai pasta paku reģistra vai piederības. Nav īpaši jānodala attiecīgās valsts un ārvalstu bagāža, kravas, konteineri, transportlīdzekļi, preces vai pasta pakas.

2. Tarifu un tā grozījumus publicē vismaz 10 dienas pirms jebkuru tam atbilstošu maksājumu uzlikšanas.

VIII DAĻA - VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

42. pants. Veselības aizsardzības pasākumu īstenošana

Veselības aizsardzības pasākumus, ko veic saskaņā ar šiem noteikumiem, uzsāk un pabeidz nekavējoties un piemēro pārredzamā un nediskriminējošā veidā.

43. pants. Veselības aizsardzības papildu pasākumi

1. Šie noteikumi neliedz dalībvalstīm saskaņā ar saviem attiecīgajiem tiesību aktiem un saistībām atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem, reaģējot uz konkrēta sabiedrības veselības apdraudējuma vai starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma situācijām, īstenot veselības aizsardzības pasākumus, kas:

a) sasniedz tādu pašu veselības aizsardzības līmeni kā PVO ieteikumi vai to pārsniedz;

b) kas citādi aizliegti atbilstoši 25. pantam, 26. pantam, 28. panta 1. un 2. punktam, 30. pantam, 31. panta 1. punkta c) apakš­punktam un 33. pantam, ar nosacījumu, ka tādi pasākumi ir citādi saderīgi ar šiem noteikumiem.

Tādi pasākumi mazāk ierobežo starp­tautisko satiksmi un ir personām mazāk invazīvi vai apgrūtinoši nekā pamatoti pieejamās alternatīvas, lai sasniegtu atbilstošu veselības aizsardzības līmeni.

2. Nosakot to, vai nepieciešams īstenot šā panta 1. punktā minētos medicīniski sanitāros pasākumus vai papildu pasākumus atbilstoši 23. panta 2. punktam, 27. panta 1. punktam, 28. panta 2. punktam un 31. panta 2. punkta c) apakšpunktam, dalībvalstis savos lēmumos pamatojas uz:

a) zinātniskiem principiem;

b) pieejamiem zinātniskiem pierādījumiem par apdraudējumu cilvēku veselībai vai arī, ja tādi pierādījumi ir nepietiekami, uz pieejamo informāciju, iekļaujot informāciju no PVO un citām attiecīgām starpvaldību organizācijām un starptautiskajām struktūrām;

c) visām pieejamām konkrētām PVO vadlīnijām vai konsultācijām.

3. Īstenojot šā panta 1. punktā minētos veselības aizsardzības papildu pasākumus, kas ievērojami traucē starptautisko satiksmi, dalībvalsts sniedz PVO sabiedrības veselības aizsardzības motīvus un attiecīgo zinātnisko informāciju par tiem. PVO izplata šo informāciju citām dalībvalstīm un izplata arī informāciju par īstenotajiem veselības aizsardzības pasākumiem. Šajā pantā būtisks traucējums parasti nozīmē iebraukšanas vai izbraukšanas atteikumu starptautiskajiem ceļotājiem, bagāžai, kravai, konteineriem, transportlīdzekļiem, precēm un tamlīdzīgi vai to aizkavēšanu ilgāk par 24 stundām.

4. Atbilstoši šā panta 3. un 5. punktam sniegtajai informācijai un citas attiecīgās informācijas novērtējumam PVO var pieprasīt, lai attiecīgā dalībvalsts vēlreiz pārskata pasākumu piemērošanu.

5. Dalībvalsts, kas īsteno veselības aizsardzības papildu pasākumus, kuri ievērojami traucē starptautisko satiksmi, 48 stundu laikā, uzsākot to īstenošanu, informē PVO par tādiem pasākumiem un to motīviem, ja vien uz tiem neattiecas pagaidu vai pastāvīgais ieteikums.

6. Dalībvalsts, kas īsteno veselības aizsardzības papildu pasākumu atbilstoši šā panta 1. vai 2. punktam, trīs mēnešu laikā pārskata šādu pasākumu, ņemot vērā PVO konsultācijas un šā panta 2. punktā minētos kritērijus.

7. Neskarot dalībvalsts tiesības atbilstoši 56. pantam, jebkura dalībvalsts, ko ietekmē atbilstoši šā panta 1. vai 2. punktam veiktais pasākums, var pieprasīt, lai dalībvalsts, kas īsteno šādu pasākumu, ar to konsultētos. Tādu konsultāciju mērķis ir precizēt pasākuma pamatā esošo zinātnisko informāciju un sabiedrības veselības aizsardzības motīvus un atrast savstarpēji pieņemamu risinājumu.

8. Šā panta noteikumus var piemērot pasākumiem, kas attiecas uz ceļotājiem, kuri piedalās masu pulcēšanās vietās.

44. pants. Sadarbība un palīdzība

1. Dalībvalstis apņemas iespējamā apmērā savstarpēji sadarboties:

a) attiecīgo gadījumu atklāšanā, to novērtēšanā un reaģēšanā uz tiem, kā paredzēts šajos noteikumos;

b) tehniskās palīdzības un materiāli tehniskā atbalsta nodrošināšanā vai veicināšanā, jo īpaši sabiedrības veselības aizsardzības resursu pilnveidošanā, nostiprināšanā un uzturēšanā saskaņā ar šiem noteikumiem;

c) finanšu resursu mobilizēšanā, lai atvieglotu saistību izpildi saskaņā ar šiem noteikumiem, un

d) ierosināto tiesību aktu un administratīvo aktu formulēšanā šo noteikumu īstenošanai.

2. PVO iespējamā apmērā pēc dalībvalstu lūguma sadarbojas ar tām:

a) to sabiedrības veselības aizsardzības resursu auditā un novērtēšanā, lai atvieglotu šo noteikumu efektīvu īstenošanu;

b) tehniskās sadarbības un materiāli tehniskā atbalsta nodrošināšanā vai veicināšanā dalībvalstīm un

c) finanšu resursu mobilizēšanā, lai atbalstītu jaunattīstības valstis 1. pielikumā minēto resursu izstrādāšanā, pilnveidošanā un uzturēšanā.

3. Sadarbību atbilstoši šim pantam var īstenot ar daudzpusējo kanālu, tostarp divpusējo, starpniecību, kā arī reģionālo tīklu un PVO reģionālo biroju, starpvaldību organizāciju un starptautisko struktūru starp­niecību.

45. pants. Personas datu apstrāde

1. Veselības aizsardzības informāciju, ko dalībvalsts savākusi vai saņēmusi saskaņā ar šiem noteikumiem no citas dalībvalsts vai no PVO un kas attiecas uz identificētu vai identificējamu personu, glabā konfidenciāli un apstrādā anonīmi, kā paredzēts valsts tiesību aktos.

2. Neskarot 1. punktu, dalībvalstis var atklāt un apstrādāt personas datus, ja tas ir būtiski sabiedrības veselības apdraudējuma novērtēšanai un pārvaldībai, bet dalībvalstīm saskaņā ar valsts tiesību aktiem un PVO ir jānodrošina, lai personas dati būtu:

a) godīgi un likumīgi apstrādāti un turpmāk nebūtu apstrādāti ar minēto nolūku nesaderīgā veidā;

b) adekvāti, attiecībā uz minēto nolūku un ne pārmērīgi attiecībā uz to;

c) precīzi un vajadzības gadījumā atjaunināti; ir jāveic visi pieņemamie etapi, lai nodrošinātu to, ka neprecīzie vai nepilnīgie dati būtu dzēsti vai izlaboti, un

d) nebūtu saglabāti ilgāk nekā nepieciešams.

3. Pēc indivīda lūguma PVO, cik tas praktiski iespējams, sniedz viņam šajā pantā minētos personas datus saprotamā veidā bez nepamatotas kavēšanās vai izdevumiem, un vajadzības gadījumā ļaujot veikt korekcijas.

46. pants. Bioloģisku vielu, reaģentu un materiālu transportēšana diagnostikas nolūkos un rīcība ar tiem

Dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kā arī, ņemot vērā attiecīgās starptautiskās vadlīnijas, atvieglo bioloģisko vielu un diagnostikas paraugu, reaģentu un citu diagnostikas materiālu transportēšanu, ievešanu, izvešanu un apstrādi pārbaužu veikšanai un sabiedrības veselības aizsardzības reaģēšanas nolūkā, kā arī to likvidēšanu saskaņā ar šiem noteikumiem.

IX DAĻA - SVAN EKSPERTU SARAKSTS, ĀRKĀRTĒJO SITUĀCIJU KOMITEJA UN PĀRSKATĪŠANAS
KOMITEJA

I nodaļa - SVAN ekspertu saraksts

47. pants. Sastāvs

Ģenerāldirektors izveido sarakstu, kas sastāv no visu attiecīgo ekspertīzes nozaru ekspertiem (turpmāk tekstā - SVAN ekspertu saraksts). Ģenerāldirektors ieceļ SVAN ekspertu saraksta locekļus saskaņā ar PVO noteikumiem par ekspertu padomdevēju grupām un komitejām (turpmāk tekstā - PVO noteikumi par padomdevēju grupām), ja šajos noteikumos nav paredzēts citādi. Turklāt ģenerāldirektors ieceļ vienu locekli pēc katras dalībvalsts pieprasījuma un vajadzības gadījumā - ekspertus, ko ierosinājušas attiecīgās starpvaldību un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas. Ieinteresētās dalībvalstis paziņo ģenerāldirektoram par katra eksperta, ko tās piedāvā dalībai, kvalifikāciju un ekspertīzes nozari. Ģenerāldirektors regulāri informē dalībvalstis un attiecīgās starpvaldību un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas par SVAN ekspertu saraksta sastāvu.

II nodaļa - Ārkārtējo situāciju komiteja

48. pants. Kompetence un sastāvs

1. Ģenerāldirektors izveido Ārkārtējo situāciju komiteju, kas pēc ģenerāldirektora pieprasījuma sniedz savu viedokli par to:

a) vai gadījums izraisa starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu;

b) par starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma situācijas izbeigšanu un

c) par pagaidu ieteikumu ierosināto izdošanu, grozīšanu, pagarināšanu vai izbeigšanu.

2. Ārkārtējo situāciju komiteja sastāv no ekspertiem, ko ģenerāldirektors izraudzījies no SVAN ekspertu saraksta un attiecīgā gadījumā no Organizācijas citām ekspertu padomdevēju grupām. Ģenerāldirektors nosaka dalības ilgumu, lai nodrošinātu tās nepārtrauktību konkrētā gadījuma un tā seku izskatīšanā. Ģenerāldirektors izraugās Ārkārtējo situāciju komitejas locekļus, pamatojoties uz speciālajām zināšanām un pieredzi, kas vajadzīga konkrētajā sesijā, un pienācīgi ievērojot vienlīdzīgas ģeogrāfiskās pārstāvniecības principus. Vismaz vienam Ārkārtējo situāciju komitejas loceklim jābūt ekspertam, ko izvirzījusi dalībvalsts, kuras teritorijā attiecīgais gadījums radies.

3. Ģenerāldirektors pats pēc savas iniciatīvas vai pēc Ārkārtējo situāciju komitejas pieprasījuma var iecelt vienu vai vairākus tehniskos ekspertus komitejas konsultēšanai.

49. pants. Procedūra

1. Ģenerāldirektors sasauc Ārkārtējo situāciju komitejas sanāksmes, izvēloties vairākus ekspertus no 48. panta 2. punktā minētajiem saskaņā ar speciālo zināšanu nozarēm un pieredzi, kas vislabāk atbilst konkrētajam konstatētajam gadījumam. Šajā pantā Ārkārtējo situāciju komitejas sanāksmes var iekļaut telekonferences, videokonferences vai elektronisko saziņu.

2. Ģenerāldirektors nosaka Ārkārtējo situāciju komitejas darba kārtību un sniedz attiecīgo informāciju par attiecīgo gadījumu, iekļaujot dalībvalstu pušu sniegto informāciju, kā arī pagaidu ieteikumus, ko ģenerāldirektors ierosina izdot.

3. Ārkārtējo situāciju komiteja ievēl priekšsēdētāju un pēc katras sanāksmes sagatavo īsu kopsavilkuma ziņojumu par norisi un apspriešanu, iekļaujot konsultācijas par ieteikumiem.

4. Ģenerāldirektors uzaicina dalībvalsti, kuras teritorijā gadījums radies, sniegt Ārkārtējo situāciju komitejai savu viedokli. Tādā nolūkā ģenerāldirektors tai paziņo Ārkārtējo situāciju komitejas sanāksmes datumus un darba kārtību tik ilgi iepriekš, cik ir nepieciešams.

Attiecīgā dalībvalsts tomēr nevar lūgt Ārkārtējo situāciju komitejas sanāksmes atlikšanu, lai sniegtu tai savu viedokli.

5. Ārkārtējo situāciju komitejas viedokli nosūta ģenerāldirektoram izskatīšanai. Ģenerāldirektors par attiecīgajiem jautājumiem pieņem galīgo lēmumu.

6. Ģenerāldirektors dara zināmu dalībvalstīm starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma situācijas noteikšanu un tās izbeigšanu, attiecīgās dalībvalsts veiktos veselības aizsardzības pasākumus, pagaidu ieteikumus un šādu ieteikumu grozīšanu, pagarināšanu un izbeigšanu vienlaikus ar Ārkārtējo situāciju komitejas viedokli. Ģenerāldirektors ar dalībvalstu pušu un attiecīgo starptautisko aģentūru starpniecību informē pārvadātājus par šādiem pagaidu ieteikumiem, tostarp to grozīšanu, pagarināšanu vai izbeigšanu. Ģenerāldirektors pēc tam šādu informāciju un ieteikumus dara zināmus plašai sabiedrībai.

7. Dalībvalstis, kuru teritorijās attiecīgais gadījums ir konstatēts, var ierosināt ģenerāldirektoram starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma situācijas un/vai pagaidu ieteikumu izbeigšanu un šajā nolūkā var uzstāties Ārkārtējo situāciju komitejā.

III nodaļa - Pārskatīšanas komiteja

50. pants. Kompetence un sastāvs

1. Ģenerāldirektors izveido Pārskatīšanas komiteju, kas veic šādas funkcijas:

a) sniedz ģenerāldirektoram tehniskos ieteikumus par šo noteikumu grozījumiem;

b) sniedz ģenerāldirektoram tehniskās konsultācijas attiecībā uz pastāvīgajiem ieteikumiem un to grozīšanu vai izbeigšanu;

c) sniedz ģenerāldirektoram tehniskās konsultācijas jautājumos, ko tai nodevis ģenerāldirektors par šo noteikumu darbību.

2. Pārskatīšanas komiteju uzskata par ekspertu komiteju un uz to attiecas PVO noteikumi par padomdevēju grupām, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

3. Pārskatīšanas komitejas locekļus ģenerāldirektors izraugās no SVAN ekspertu sarakstā esošajām personām un attiecīgā gadījumā no Organizācijas citām ekspertu padomdevēju grupām.

4. Ģenerāldirektors nosaka uz Pārskatīšanas komitejas sanāksmi uzaicināmo locekļu skaitu, nosaka sanāksmes datumu un ilgumu un sasauc komiteju.

5. Ģenerāldirektors ieceļ Pārskatīšanas komitejas locekļus tikai uz sesijas darba laiku.

6. Ģenerāldirektors izraugās Pārskatīšanas komitejas locekļus, pamatojoties uz vienlīdzīgas ģeogrāfiskās pārstāvniecības, dzimumu līdzsvara, vienlīdzīgas ekspertu pārstāvniecības no attīstītām un jaunattīstības valstīm, atšķirīgu zinātnisko uzskatu pārstāvniecības, pieejas un praktiskās pieredzes dažādās pasaules valstīs un atbilstoša starpdisciplīnu līdzsvara principiem.

51. pants. Uzdevumu veikšana

1. Pārskatīšanas komitejas lēmumus pieņem ar klātesošo un balsojošo locekļu balsu vairākumu.

2. Ģenerāldirektors uzaicina dalībvalstis, Apvienoto Nāciju Organizāciju un tās specializētās aģentūras un citas attiecīgās starpvaldību organizācijas vai ar PVO oficiālās attiecībās esošās nevalstiskās organizācijas izraudzīties pārstāvjus komitejas sesiju apmeklēšanai. Tādi pārstāvji var iesniegt memorandus un ar priekšsēdētāja(s) piekrišanu sniegt paziņojumus par apspriežamo jautājumu. Viņiem nav tiesību balsot.

52. pants. Ziņojumi

1. Katras sesijas laikā Pārskatīšanas komiteja sagatavo ziņojumu, kurā izklāsta komitejas viedokli un ieteikumu. Minēto ziņojumu Pārskatīšanas komiteja apstiprina pirms sesijas beigām. Tās viedokli un ieteikumu neiesniedz Organizācijai, bet formulē kā ieteikumu ģenerāldirektoram. Ziņojuma tekstu nevar grozīt bez komitejas piekrišanas.

2. Ja Pārskatīšanas komiteja savās konstatācijās nav vienprātīga, jebkurš loceklis ir tiesīgs izteikt savu nepiekrītošo profesionālo viedokli individuālā vai grupas ziņojumā, kas norāda atšķirīga viedokļa saglabāšanas iemeslus un kas ir daļa no komitejas ziņojuma.

3. Pārskatīšanas komitejas ziņojumu iesniedz ģenerāldirektoram, kas tās viedokli un ieteikumu paziņo Pasaules Veselības asamblejai vai valdei izskatīšanai un rīcībai.

53. pants. Pastāvīgo ieteikumu procedūras

Ja ģenerāldirektors uzskata, ka konkrētajam sabiedrības veselības apdraudējumam nepieciešams un atbilstošs ir pastāvīgs ieteikums, ģenerāldirektors pieprasa Pārskatīšanas komitejas viedokli. Papildus 50. līdz 52. panta attiecīgajiem punktiem ir piemērojami šādi noteikumi:

a) pastāvīgo ieteikumu priekšlikumus, to grozījumus vai izbeigšanu Pārskatīšanas komitejai var iesniegt ģenerāldirektors vai dalībvalstis ar ģenerāldirektora starp­niecību;

b) ikviena dalībvalsts var iesniegt attiecīgo informāciju izskatīšanai Pārskatīšanas komitejā;

c) ģenerāldirektors var pieprasīt jebkurai dalībvalstij, starpvaldību organizācijai vai nevalstiskai organizācijai, kas ir oficiālās attiecībās ar PVO, nodot Pārskatīšanas komitejai tās rīcībā esošo informāciju, kura attiecas uz ierosināto pastāvīgo ieteikumu, ko norādījusi Pārskatīšanas komiteja;

d) ģenerāldirektors pēc Pārskatīšanas komitejas pieprasījuma vai pats pēc savas iniciatīvas var iecelt vienu vai vairākus tehniskos ekspertus Pārskatīšanas komitejas konsultēšanai. Viņiem nav tiesību balsot;

e) visus ziņojumus, kas satur Pārskatīšanas komitejas viedokli un konsultācijas par pastāvīgajiem ieteikumiem, nosūta ģenerāldirektoram izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai. Ģenerāldirektors Pārskatīšanas komitejas viedokli un konsultācijas dara zināmus Pasaules Veselības asamblejai;

f) ģenerāldirektors dalībvalstīm dara zināmus visus pastāvīgos ieteikumus, kā arī tādu ieteikumu grozījumus vai izbeigšanu kopā ar Pārskatīšanas komitejas viedokli;

g) ģenerāldirektors iesniedz pastāvīgos ieteikumus nākamai Pasaules Veselības asamblejai izskatīšanai.

X DAĻA - NOBEIGUMA NOTEIKUMI

54. pants. Ziņošana un pārskatīšana

1. Dalībvalstis un ģenerāldirektors ziņo Pasaules Veselības asamblejai par šo noteikumu īstenošanu, kā nolēmusi Pasaules Veselības asambleja.

2. Pasaules Veselības asambleja regulāri pārskata šo noteikumu darbību. Tādā nolūkā tā ar ģenerāldirektora starpniecību var pieprasīt Pārskatīšanas komitejas konsultācijas. Pirmā tāda pārskatīšana notiek ne vēlāk kā piecus gadus pēc šo noteikumu stāšanās spēkā.

3. PVO regulāri veic pētījumus 2. pielikuma pārskatīšanai un tā darbības novērtēšanai. Pirmā tāda pārskatīšana notiek ne vēlāk kā vienu gadu pēc šo noteikumu stāšanās spēkā. Šādu pārskatīšanu rezultātus attiecīgā gadījumā iesniedz Pasaules Veselības asamblejai izskatīšanai.

55. pants. Grozījumi

1. Šo noteikumu grozījumus var ierosināt jebkura dalībvalsts vai ģenerāldirektors. Šādus grozījumu priekšlikumus iesniedz Pasaules Veselības asamblejai izskatīšanai.

2. Jebkura ierosinātā grozījuma tekstu ģenerāldirektors dara zināmu visām dalībvalstīm vismaz četrus mēnešus pirms Pasaules Veselības asamblejas, kurā ir ierosināts to izskatīt.

3. Šo noteikumu grozījumi, ko atbilstoši šim pantam ir pieņēmusi Pasaules Veselības asambleja, stājas spēkā visās dalībvalstīs ar tiem pašiem noteikumiem un uz tiem attiecas tās pašas tiesības un pienākumi, kā paredzēts PVO konstitūcijas 22. pantā un šo noteikumu 59. līdz 64. pantā.

56. pants. Strīdu izšķiršana

1. Strīda gadījumā starp divām vai vairākām dalībvalstīm par šo noteikumu piemērošanas interpretāciju attiecīgās dalībvalstis vispirms cenšas strīdu izšķirt sarunu ceļā vai ar citiem mierīgiem līdzekļiem pēc savas izvēles, iekļaujot labos pakalpojumus, starpniecību vai pušu samierināšanu. Tas, ja neizdodas panākt vienošanos, neatbrīvo strīda Puses no atbildības turpināt meklēt strīda atrisinājumu.

2. Ja strīds nav izšķirts ar šā panta 1. punktā aprakstītajiem līdzekļiem, attiecīgās dalībvalstis var vienoties vērsties strīda jautājumā pie ģenerāldirektora, kas dara visu iespējamo tā izšķiršanai.

3. Dalībvalsts jebkurā laikā var rakstiski paziņot ģenerāldirektoram, ka tā akceptē lietas izskatīšanu šķīrējtiesā kā obligātu attiecībā uz visiem strīdiem attiecībā uz šo noteikumu, kuru Puse tā ir, interpretāciju vai piemērošanu vai attiecībā uz konkrētu strīdu attiecībā uz jebkuru citu dalībvalsti, kas akceptē to pašu pienākumu. Šķīrējtiesa lietu izskata saskaņā ar Pastāvīgās šķīrējtiesas neobligātajiem noteikumiem starptautisku organizāciju un valstu starpā radušos strīdu izskatīšanai, kas ir piemērojami laikā, kad ir pieprasīta lietas izskatīšana šķīrējtiesā. Dalībvalstis, kas piekritušas akceptēt lietas izskatīšanu šķīrējtiesā kā obligātu, akceptē šķīrējtiesas nolēmumu kā saistošu un galīgu. Ģenerāldirektors attiecīgā gadījumā par šādu darbību informē Pasaules Veselības asambleju.

4. Šie noteikumi neskar dalībvalstu pušu tiesības saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, kuru Puses tās var būt, izmantot citu starpvaldību organizāciju strīdu izšķiršanas mehānismus vai saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem izveidotus strīdu izšķiršanas mehānismus.

5. Strīda gadījumā starp PVO un vienu vai vairākām dalībvalstīm par šo noteikumu interpretāciju vai piemērošanu jautājumu iesniedz Pasaules Veselības asamblejai.

57. pants. Saistība ar citiem starptautiskiem nolīgumiem

1. Dalībvalstis atzīst, ka SVAN un citi attiecīgie starptautiskie nolīgumi ir jāinterpretē tā, lai tie būtu saderīgi. SVAN noteikumi neietekmē dalībvalstu pušu tiesības un pienākumus, kas izriet no citiem starptautiskiem nolīgumiem.

2. Atbilstoši šā panta 1. punktam šie noteikumi neliedz dalībvalstīm, kurām ir kādas kopīgas intereses to veselības, ģeogrāfisko, sociālo vai ekonomisko apstākļu dēļ, noslēgt īpašus līgumus vai nolīgumus, lai atvieglotu šo noteikumu piemērošanu un jo īpaši attiecībā uz:

a) tiešu un ātru veselības aizsardzības informācijas apmaiņu starp dažādu valstu blakusesošajām teritorijām;

b) veselības aizsardzības pasākumiem, kas piemērojami piekrastes satiksmei un starptautiskajai satiksmei to jurisdikcijā esošajos ūdeņos;

c) veselības aizsardzības pasākumiem, kas piemērojami dažādu valstu blakusesošajās teritorijās pie to kopējās robežas;

d) nolīgumiem par skarto personu vai skarto cilvēku mirstīgo atlieku pārvadāšanu ar minētajam mērķim īpaši piemērotiem transportlīdzekļiem un

e) deratizāciju, dezinfekciju, dezinsekciju, dekontamināciju vai citu apstrādi, kas paredzēta preču atbrīvošanai no slimību izraisītājiem.

3. Neskarot savas saistības saskaņā ar šiem noteikumiem, dalībvalstis, kas ir reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas locekles, savās savstarpējās attiecībās piemēro attiecīgajā reģionālajā ekonomiskās integrācijas organizācijā spēkā esošos kopējos noteikumus.

58. pants. Starptautiskie medicīniski sanitārie nolīgumi un noteikumi

1. Ar šiem noteikumiem valstīs, kurām šie noteikumi ir saistoši, un minētajās valstīs un PVO atbilstoši 62. pantam un tajā paredzētajiem izņēmumiem ir aizstāti šādi starptautiskie medicīniski sanitārie nolīgumi un noteikumi :

a) Starptautiskā medicīniski sanitārā konvencija, parakstīta Parīzē, 1926. gada 21. jūnijā;

b) Starptautiskā medicīniski sanitārā aeronavigācijas konvencija, parakstīta Hāgā, 1933. gada 12. aprīlī;

c) Starptautiskais nolīgums par atbrīvošanu no karantīnas apliecībām, parakstīts Parīzē, 1934. gada 22. decembrī;

d) Starptautiskais nolīgums par atbrīvošanu no konsulārajām vīzām uz karantīnas apliecībām, parakstīts Parīzē, 1934. gada 22. decembrī;

e) Konvencija, ar ko groza 1926. gada 21. jūnija Starptautisko medicīniski sanitāro konvenciju, parakstīta Parīzē, 1938. gada 31. oktobrī;

f) Starptautiskā sanitārā konvencija, 1944, ar ko groza 1926. gada 21. jūnija Starp­tautisko medicīniski sanitāro konvenciju, atvērta parakstīšanai Vašingtonā, 1944. gada 15. decembrī;

g) Starptautiskā medicīniski sanitārā aeronavigācijas konvencija, 1944, ar ko groza 1933. gada 12. aprīļa Starptautisko medicīniski sanitāro konvenciju, atvērta parakstīšanai Vašingtonā ,1944. gada 15. decembrī;

h) 1946. gada 23. aprīļa Protokols, ar ko pagarina Starptautisko medicīniski sanitāro konvenciju, 1944, parakstīts Vašingtonā;

i) 1946. gada 23. aprīļa Protokols, ar ko pagarina Starptautisko medicīniski sanitāro aeronavigācijas konvenciju, 1944, parakstīts Vašingtonā;

j) Starptautiskie medicīniski sanitārie noteikumi, 1951, un 1955., 1956., 1960., 1963. un 1965. gada Papildu noteikumi un

k) Starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi, 1969, un 1973. un 1981. gada grozījumi.

2. Panamerikas Medicīniski sanitārais kodekss, kas parakstīts Havanā 1924. gada 14. novembrī, paliek spēkā, izņemot 2., 9., 10., 11., 16. līdz 53. pantu ieskaitot, 61. un 62. pantu, attiecībā uz kuriem piemēro šā panta 1. punkta attiecīgo daļu.

59. pants. Stāšanās spēkā: laika posms noraidījumam vai atrunām

1. PVO konstitūcijas 22. panta izpildē paredzētais laika posms šo noteikumu vai to labojuma noraidīšanai vai atrunai ir 18 mēneši no dienas, kad ģenerāldirektors paziņojis, ka šos noteikumus vai to grozījumu pieņēmusi Pasaules Veselības asambleja. Jebkuram noraidījumam vai atrunai, ko ģenerāldirektors saņēmis pēc norādītā laika posma beigām, nav seku.

2. Šie noteikumi stājas spēkā 24 mēnešus pēc šā panta 1. punktā minētās paziņošanas dienas, izņemot:

a) valsti, kas ir noraidījusi šos noteikumus vai to grozījumu atbilstoši 61. pantam;

b) valsti, kura ir izdarījusi atrunu un kurai šie noteikumi stājas spēkā, kā paredzēts 62. pantā;

c) valsti, kas kļūst par PVO locekli pēc šā panta 1. punktā minētās dienas, kopš ģenerāldirektora paziņojuma un kas vēl nav šo noteikumu Puse, attiecībā uz kuru šie noteikumi stājas spēkā, kā paredzēts 60. pantā, un

d) valsti, kas nav PVO locekle un kas akceptē šos noteikumus, attiecībā uz kuru šie noteikumi stājas spēkā atbilstoši 64. panta 1. punktam.

3. Ja valsts šā panta 2. punktā norādītajā laika posmā nespēj šiem noteikumiem pilnīgi pielāgot savu iekšzemes likumdošanu un administratīvās vienošanās dokumentus, minētā valsts šā panta 1. punktā norādītajā laika posmā iesniedz ģenerāldirektoram deklarāciju par neizpildītajiem pielāgojumiem un tos izpilda ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā attiecībā uz minēto dalībvalsti.

60. pants. Jaunas PVO dalībvalstis

Jebkura valsts, kas kļūst par PVO locekli pēc 59. panta 1. punktā minētās ģenerāldirektora paziņojuma dienas un kas vēl nav šo noteikumu Puse, var darīt zināmu savu noraidījumu vai atrunas attiecībā uz šiem noteikumiem divpadsmit mēnešu laika posmā no tās dienas, kad tā saņēmusi ģenerāldirektora paziņojumu pēc kļūšanas par PVO locekli. Ja šie noteikumi nav noraidīti, tie stājas spēkā attiecībā uz minēto valsti atbilstoši 62. un 63. pantam pēc norādītā laika posma beigām. Nekādā gadījumā šie noteikumi nestājas spēkā attiecībā uz minēto valsti agrāk nekā 24 mēnešus pēc 59. panta 1. punktā minētās paziņošanas dienas.

61. pants. Noraidīšana

Ja valsts paziņo ģenerāldirektoram par šo noteikumu vai to grozījuma noraidīšanu 59. panta 1. punktā paredzētajā laika posmā, šie noteikumi vai attiecīgais grozījums nestājas spēkā attiecībā uz minēto valsti. Jebkurš starptautiskais medicīniski sanitārais nolīgums vai noteikumi, kas uzskaitīti 58. pantā un kuru Puse valsts jau ir, paliek spēkā attiecībā uz tādu valsti.

62. pants. Atrunas

1. Valstis var izdarīt atrunas attiecībā uz šiem noteikumiem atbilstoši šim pantam. Tādas atrunas ir saderīgas ar šo noteikumu mērķi un nolūku.

2. Šo noteikumu atrunas paziņo ģenerāldirektoram atbilstoši 59. panta 1. punktam un 60. pantam, 63. panta 1. punktam vai 64. panta 1. punktam atkarībā no gadījuma. Valsts, kas nav PVO locekle, jebkuru atrunu paziņo ģenerāldirektoram savā paziņojumā par šo noteikumu akceptēšanu. Valstīm, formulējot atrunas, jāsniedz ģenerāldirektoram informācija par atrunu iemesliem.

3. Šo noteikumu daļēju noraidījumu uzskata par atrunu.

4. Ģenerāldirektors atbilstoši 65. panta 2. punktam izdod paziņojumu par katru atbilstoši šā panta 2. punktam saņemto atrunu. Ģenerāldirektors pieprasa:

a) ja atruna ir izdarīta pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, tām dalībvalstīm, kas nav noraidījušas šos noteikumus, viņam sešu mēnešu laikā paziņot iebildumus pret atrunu vai

b) ja atruna ir izdarīta pēc šo noteikumu stāšanās spēkā, lai dalībvalstis viņam sešu mēnešu laikā paziņo iebildumus pret atrunu.

Valstīm, iebilstot pret atrunu, jāsniedz ģenerāldirektoram informācija par iebildumu iemesliem.

5. Pēc šā laika posma ģenerāldirektors paziņo visām dalībvalstīm iebildumus, ko viņš ir saņēmis attiecībā uz atrunām. Ja vien līdz sešu mēnešu perioda beigām pēc šā panta 4. punktā minētā paziņojuma dienas pret atrunu nav iebildusi viena trešdaļa 4. punktā minēto valstu, atrunu uzskata par pieņemtu un šie noteikumi attiecībā uz atrunu izdarījušo valsti stājas spēkā atbilstoši atrunai.

6. Ja vismaz viena trešdaļa šā panta 4. punktā minēto valstu līdz sešu mēnešu perioda beigām pēc šā panta 4. punktā minētā paziņojuma dienas iebilst pret atrunu, ģenerāldirektors paziņo atrunu izdarījušai valstij, lai tā apsver atrunas atsaukšanu trīs mēnešu laikā no ģenerāldirektora paziņojuma dienas.

7. Atrunu izdarījusī valsts turpina pildīt atrunas priekšmetam atbilstošās saistības, ko valsts ir akceptējusi saskaņā ar kādu no 58. pantā uzskaitītajiem starptautiskajiem medicīniski sanitārajiem nolīgumiem vai noteikumiem.

8. Ja atrunu izdarījusī valsts trīs mēnešu laikā pēc ģenerāldirektora šā panta 6. punktā minētā paziņojuma dienas neat­sauc atrunu, ģenerāldirektors pieprasa Pārskatīšanas komitejas viedokli, ja to pieprasa atrunu izdarījusī valsts. Pārskatīšanas komiteja iespējami drīz un atbilstoši 50. pantam sniedz konsultāciju ģenerāldirektoram par atrunas praktisko ietekmi uz šo noteikumu darbību.

9. Ģenerāldirektors iesniedz Pasaules Veselības asamblejai atrunu un attiecīgā gadījumā Pārskatīšanas komitejas viedokli izskatīšanai. Ja Pasaules Veselības asambleja ar balsu vairākumu iebilst pret atrunu, pamatojoties uz to, ka tā ir nesaderīga ar šo noteikumu mērķi un nolūku, atrunu nepieņem, un šie noteikumi stājas spēkā attiecībā uz atrunu izdarījušo valsti tikai pēc tam, kad tā atsauc atrunu atbilstoši 63. pantam. Ja Pasaules Veselības asambleja akceptē atrunu, šie noteikumi stājas spēkā attiecībā uz atrunu izdarījušo valsti saskaņā ar atrunu.

63. pants. Noraidījuma un atrunas atsaukšana

1. Valsts var jebkurā laikā atsaukt noraidījumu atbilstoši 61. pantam, nosūtot paziņojumu ģenerāldirektoram. Tādos gadījumos šie noteikumi stājas spēkā attiecībā uz minēto valsti pēc tam, kad ģenerāldirektors saņēmis paziņojumu, ja vien valsts neizdara atrunu, ka tā atsauc noraidījumu, kādā gadījumā šie noteikumi stājas spēkā, kā paredzēts 62. pantā. Nekādā gadījumā šie noteikumi nestājas spēkā attiecībā uz minēto valsti agrāk nekā 24 mēnešus pēc 59. panta 1. punktā minētās paziņošanas dienas.

2. Attiecīgā dalībvalsts jebkurā laikā var atsaukt visu atrunu vai tās daļu, paziņojot to ģenerāldirektoram. Tādos gadījumos atsaukums stājas spēkā no dienas, kad ģenerāldirektors ir saņēmis paziņojumu.

64. pants. Valstis, kas nav PVO locekles

1. Jebkura valsts, kas nav PVO locekle un kas ir kāda 58. pantā minēta starptautiskā medicīniski sanitārā nolīguma vai noteikumu Puse vai kurai ģenerāldirektors ir paziņojis, ka Pasaules Veselības asambleja ir akceptējusi šos noteikumus, var kļūt par to locekli, paziņojot savu akceptu ģenerāldirektoram, un atbilstoši 62. pantam šāds akcepts stājas spēkā šo noteikumu spēkā stāšanās dienā vai, ja tāda piekrišana ir paziņota pēc minētās dienas, trīs mēnešus pēc tās dienas, kad ģenerāldirektors saņēmis paziņojumu par akceptēšanu.

2. Jebkura valsts, kas nav PVO locekle un kas ir kļuvusi par šo noteikumu Pusi, līdzdalību šajos noteikumos jebkurā laikā var atsaukt ar ģenerāldirektoram adresētu paziņojumu, kas stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad ģenerāldirektors to ir saņēmis. Valsts, kas izdarījusi atsaukumu, pēc minētās dienas atsāk 58. pantā minēto starptautisko medicīniski sanitāro nolīgumu vai noteikumu piemērošanu, kuru Puse tā ir bijusi iepriekš.

65. pants. Ģenerāldirektora paziņojumi

1. Ģenerāldirektors paziņo visām valstīm PVO loceklēm un asociētajām loceklēm, kā arī citām 58. pantā uzskaitīto starptautisko medicīniski sanitāro nolīgumu vai noteikumu Pusēm to, ka Pasaules Veselības asambleja ir pieņēmusi šos noteikumus.

2. Ģenerāldirektors arī paziņo minētajām valstīm, kā arī visām citām valstīm, kas ir kļuvušas par šo noteikumu vai šo noteikumu grozījumu Pusēm, ikvienu paziņojumu, ko PVO attiecīgi saņēmusi atbilstoši 60. līdz 64. pantam, kā arī jebkuru lēmumu, ko Pasaules Veselības asambleja pieņēmusi atbilstoši 62. pantam.

66. pants. Autentiskie teksti

1. Šo noteikumu teksti arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā ir vienlīdz autentiski. Šo noteikumu oriģinālos tekstus deponē PVO.

2. Ģenerāldirektors ar 59. panta 1. punktā paredzēto paziņojumu nosūta šo noteikumu apliecinātus norakstus visām loceklēm un asociētajām loceklēm un arī citām 58. pantā uzskaitīto starptautisko medicīniski sanitāro nolīgumu vai noteikumu Pusēm.

3. Šiem noteikumiem stājoties spēkā, ģenerāldirektors nosūta to apliecinātus norakstus Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram reģistrēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu.


1.pielikums

A. UZRAUDZĪBAS UN REAĢĒŠANAS PAMATRESURSU PRASĪBAS

1. Dalībvalstis izmanto esošās valsts struktūras un resursus, lai atbilstu pamatresursu prasībām saskaņā ar šiem noteikumiem, tostarp attiecībā uz:

a) savām uzraudzības, ziņošanas, informēšanas, verificēšanas, reaģēšanas darbībām un sadarbību un

b) savām darbībām attiecībā uz izraudzītajām lidostām, ostām un sauszemes robežšķērsošanas vietām.

2. Katra dalībvalsts divu gadu laikā pēc tam, kad šie noteikumi attiecībā uz minēto dalībvalsti stājušies spēkā, novērtē esošo valsts struktūru un resursu atbilstību šajā pielikumā aprakstītajām minimālajām prasībām. Šāda novērtējuma rezultātā dalībvalstis izstrādā un īsteno darbības plānus, lai nodrošinātu, ka minētie pamatresursi pastāv un darbojas visā to teritorijā, kā norādīts 5. panta 1. punktā un 13. panta 1. punktā.

3. Dalībvalstis un PVO atbalsta novērtēšanas, plānošanas un īstenošanas procesus atbilstoši šim pielikumam.

4. Vietējo kopienu līmenī un/vai sabiedrības veselības aizsardzības primārās reaģēšanas līmenī attīsta šādus resursus:

a) atklāt ar slimību vai nāvi saistītus gadījumus, kas pārsniedz konkrētajam laikam un vietai sagaidāmo apjomu, visos apgabalos dalībvalsts teritorijā, un

b) nekavējoties ziņot visu pieejamo būtisko informāciju atbilstošajam veselības aprūpes reaģēšanas līmenim. Kopienas līmenī ziņo vietējās kopienas veselības aprūpes iestādēm vai atbilstošajam medicīnas personālam. Primārajā sabiedrības veselības aprūpes līmenī ziņo starpposma vai valsts reaģēšanas līmenim atkarībā no organizatoriskajām struktūrām. Šajā pielikumā būtiskā informācija ir šāda: klīnisko ainu apraksti, laboratorijas rezultāti, apdraudējuma avoti un veids, cilvēku saslimšanas un nāves gadījumu skaits, apstākļi, kas ietekmē slimības izplatību, un veiktie veselības aizsardzības pasākumi, un

c) nekavējoties īstenot sākotnējos kontroles pasākumus.

5. Starpposma sabiedrības veselības aizsardzības reaģēšanas līmeņos attīsta šādus resursus:

a) apstiprināt paziņoto gadījumu statusu un atbalstīt vai īstenot papildu kontroles pasākumus un

b) nekavējoties novērtēt paziņotos gadījumus un, ja konstatēta steidzamība, visu būtisko informāciju ziņot valsts līmeņa iestādēm. Šajā pielikumā steidzamu gadījumu kritēriji iekļauj īpaši kaitīgu ietekmi uz sabiedrības veselību un/vai neierastu vai neparedzētu raksturu ar lielu izplatīšanās potenciālu.

6. Valsts līmenis.

Novērtējums un paziņošana.

Attīsta šādus resursus:

a) novērtēt visus ziņojumus par steidzamiem gadījumiem 48 stundu laikā un,

b) ja novērtējums rāda, ka attiecīgais gadījums ir paziņojams atbilstoši 6. panta 1. punktam un 2. pielikumam, ar nacionālā SVAN kontaktpunkta starpniecību tūlīt paziņot PVO un informēt PVO, kā pieprasīts atbilstoši 7. pantam un 9. panta 2. punktam.

Sabiedrības veselības aizsardzības reaģēšanas darbības.

Attīsta šādus resursus:

a) steidzami noteikt vajadzīgos kontroles pasākumus, lai novērstu gadījuma iekšzemes un starptautisku izplatīšanos;

b) sniegt atbalstu ar specializēta personāla, laboratorijas analīžu paraugu (izmantojot iekšzemes vai sadarbības centrus), un materiāli tehniskā atbalsta (piem., aprīkojuma, krājumu un transporta) starpniecību;

c) sniegt palīdzību uz vietas atbilstoši vajadzībai papildināt vietējos pētījumus;

d) nodrošināt tiešu operatīvu saistību ar vecākajām veselības aizsardzības un citām amatpersonām, lai steidzami apstiprinātu un īstenotu ierobežošanas un kontroles pasākumus;

e) nodrošināt tiešu sadarbību ar citām attiecīgajām valsts pārvaldes ministrijām;

f) ar visefektīvākajiem pieejamiem sakaru līdzekļiem nodrošināt saistību ar slimnīcām, klīnikām, lidostām, ostām, sauszemes robežšķērsošanas vietām, laboratorijām un citām galvenajām darbības vietām, lai izplatītu no PVO saņemto informāciju un ieteikumus, kas saistīti ar attiecīgiem gadījumiem pašas dalībvalsts teritorijā un citu dalībvalstu teritorijās;

g) izveidot, pārvaldīt un uzturēt valsts sabiedrības veselības aizsardzības rīcības plānu, iekļaujot starpdisciplīnu/daudznozaru komandu radīšanu, lai reaģētu uz attiecīgiem gadījumiem, kas var izraisīt starp­tautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu, un

h) nodrošināt iepriekš minēto 24 stundu laikā.

B. PAMATRESURSU PRASĪBAS IZRAUDZĪTAJĀM LIDOSTĀM, OSTĀM UN SAUSZEMES ROBEŽŠĶĒRSOŠANAS VIETĀM

1. Visu laiku

jābūt nodrošinātiem šādiem resursiem:

a) nodrošināt piekļuvi:

i) atbilstošam medicīnas pakalpojumam, tostarp diagnostikas iekārtām, kas izvietotas tā, lai ļautu steidzami novērtēt un ārstēt slimos ceļotājus, un

ii) atbilstošam personālam, aprīkojumam un telpām;

b) nodrošināt piekļuvi aprīkojumam un personālam slimo ceļotāju pārvešanai uz atbilstošu medicīnas iestādi;

c) nodrošināt apmācītu personālu transportlīdzekļu apskatei;

d) nodrošināt drošu vidi ceļotājiem, kas izmanto iebraukšanas vietas labierīcības, tostarp dzeramā ūdens krājumus, ēdināšanas uzņēmumus, lidojumu pārtikas apgādes materiāli tehnisko bāzi, sabiedriskās tualetes, piemērotus cieto un šķidro atkritumu apglabāšanas pakalpojumus, kā arī citas iespējamā riska zonas, attiecīgi veicot pārbaužu programmas, un,

e) cik tas praktiski iespējams, nodrošināt programmu un apmācītu personālu slimību pārnēsātāju un infekcijas avotu kontrolei iebraukšanas vietās un tuvu tām.

2. Reaģēšanai uz attiecīgiem gadījumiem, kas var izraisīt starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu,

jābūt nodrošinātiem šādiem resursiem:

a) nodrošināt atbilstošu rīcību ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma gadījumā, izstrādājot un uzturot plānu neparedzētu sabiedrības veselības apdraudējuma situāciju novēršanai, iekļaujot koordinatora izvirzīšanu un kontaktpunktus attiecīgajai iebraukšanas vietai, sabiedrības veselības un citas aģentūras un pakalpojumus;

b) nodrošināt skarto ceļotāju vai dzīvnieku veselības stāvokļa novērošanu un aprūpi, izveidojot nolīgumus ar vietējām medicīnas un veterinārijas iestādēm par viņu izolēšanu, ārstēšanu un citiem atbalsta pasākumiem, kas var būt vajadzīgi;

c) nodrošināt piemērotu telpu, atdalītu no citiem ceļotājiem, intervijām ar iespējami slimajām vai skartajām personām;

d) nodrošināt iespējami slimo ceļotāju veselības stāvokļa novērošanu un vajadzības gadījumā - karantīnu, vēlams, telpās, kas attālinātas no iebraukšanas vietas;

e) attiecīgā gadījumā izmantot ieteicamos pasākumus bagāžas, kravas, konteineru, transportlīdzekļu, preču vai pasta paku dezinsekcijai, deratizācijai, dezinfekcijai, dekontaminācijai vai citādai apstrādei minētajam nolūkam īpaši izraudzītās un aprīkotās vietās;

f) izmantot iebraukšanas vai izbraukšanas kontroli iebraucošiem un izbraucošiem ceļotājiem un

g) nodrošināt piekļuvi īpaši izraudzītam aprīkojumam un apmācītam personālam ar piemērotiem individuālajiem aizsarglīdzekļiem, lai pārvietotu ceļotājus, kas varētu būt infekcijas vai piesārņojuma pārnēsātāji.

2.pielikums

 01.JPG (100936 bytes)

03.JPG (154088 bytes)

04.JPG (83623 bytes)

3.pielikums

KUĢA SANITĀRĀS APSTRĀDES KONTROLES ATBRĪVOJUMA APLIECĪBAS/KUĢA SANITĀRĀS APSTRĀDES KONTROLES APLIECĪBAS PARAUGS

Osta: _________________    Datums: _________________ 

Šajā apliecībā reģistrēta pārbaude un 1) atbrīvojums no kontroles vai 2) veiktie kontroles pasākumi.

Kuģa vai iekšzemes navigācijas kuģošanas līdzekļa nosaukums: ______ Karogs: _______________________ Reģistrācijas/SJO Nr: ____________________

Pārbaudes laikā kravas telpas nebija piekrautas/bija piekrautas ar ______________________  tonnām _____________________  kravas.

Pārbaudi izdarījušās amatpersonas vārds, uzvārds un adrese: _____________________________________________

Kuģa sanitārās apstrādes kontroles atbrīvojuma apliecība

 

Kuģa sanitārās apstrādes kontroles apliecība

Pārbaudītās zonas, [sistēmas un dienesti] Konstatētie pierādījumi1 Paraugu rezultāti2 Pārbaudītie dokumenti   Veiktie kontroles pasākumi Jaunas pārbaudes datums Piezīmes par konstatētajiem apstākļiem
Kambīze     Medicīniskais kuģa žurnāls        
Trauku glabātava     Kuģa žurnāls        
Glabātavas     Citi        
Kravas telpa(s)/krava              
Kajītes:              
  - komandas              
  - virsnieku              
  - pasažieru              
  - klājs              
Dzeramais ūdens              
Notekūdeņi              
Balasta tvertnes              
Cietie un medicīniskie atkritumi              
Stāvošs ūdens              
Mašīntelpa              
Medicīniskie objekti              
Citas norādītās zonas - sk. pielikumā              
Atzīmējiet zonas, kurām nav piemērojams, apzīmējot ar N/P              

Pierādījumi nav konstatēti. Kuģis/kuģošanas līdzeklis ir atbrīvots no kontroles pasākumiem.               Norādītie kontroles pasākumi ir veikti turpmāk minētajā datumā.

Izdevējas amatpersonas vārds, uzvārds un amats : ________ __________________ Paraksts un zīmogs: _____________   _______ Datums: _________________ 

1 a) infekcijas vai piesārņojuma pierādījumi, tostarp: slimības pārnēsātāji visās augšanas stadijās; slimību pārnēsātāju dzīvnieku izcelsmes infekcijas avoti; grauzēji un citas sugas, kas var būt cilvēku slimību pārnēsātāji, cilvēku veselības mikrobioloģiskais, ķīmiskais un cits apdraudējums; neatbilstošu medicīniski sanitāro pasākumu pazīmes; b) informācija attiecībā uz cilvēku saslimšanas gadījumiem (iekļaujama Jūras sanitārajā deklarācijā).

2 Rezultāti no paraugiem, kas ņemti kuģī. Analīzes rezultātus jāiesniedz kapteinim nekavējoties un, ja jauna pārbaude nav vajadzīga, nākamajai atbilstošajai piestāšanas ostai, kas sakrīt ar šajā apliecībā norādītās jaunas pārbaudes datumu.
Sanitārās kontroles atbrīvojuma apliecības un sanitārās kontroles apliecības ir derīgas ilgākais sešus mēnešus, tomēr derīguma termiņu var pagarināt par vienu mēnesi, ja ostā pārbaudi nevar izdarīt un nav infekcijas vai piesārņojuma pierādījumu.

06.JPG (51172 bytes)

4.pielikums

TEHNISKĀS PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ PĀRVADĀJUMIEM UN PĀRVADĀTĀJIEM

A iedaļa. Pārvadātāji.

1. Pārvadātāji veicina:

a) kravas, konteineru un transportlīdzekļu pārbaudes;

b) transportlīdzeklī esošo personu medicīniskās apskates;

c) citu veselības aizsardzības pasākumu piemērošanu saskaņā ar šiem noteikumiem un

d) dalībvalsts pieprasītās sabiedrības veselības aizsardzības informācijas sniegšanu.

2. Pārvadātāji kompetentajai iestādei uzrāda derīgu Kuģa sanitārās kontroles atbrīvojuma apliecību vai Kuģa sanitārās kontroles apliecību, vai Jūras sanitāro deklarāciju, vai Gaisa kuģa ģenerāldeklarācijas veselības sadaļu, kā paredzēts saskaņā ar šiem noteikumiem.

B iedaļa. Transportlīdzekļi.

1. Kontroles pasākumus, ko veic bagāžai, kravai, konteineriem, transportlīdzekļiem un precēm saskaņā ar šiem noteikumiem, veic tā, lai, cik tas iespējams, izvairītos no iespējama kaitējuma vai neērtību radīšanas personām, kā arī bagāžas, kravas, konteineru, transportlīdzekļu un preču bojājumiem. Kad vien iespējams un ir lietderīgi, kontroles pasākumus veic, kad transportlīdzeklis un kravas telpas ir tukšas.

2. Dalībvalstis rakstiski norāda pasākumus, kas veikti ar kravu, konteineriem vai transportlīdzekļiem, apstrādātās daļas, lietotās metodes un to piemērošanas iemeslus. Minēto informāciju sniedz rakstveidā par gaisa kuģi atbildīgajai personai, un kuģa gadījumā ieraksta Kuģa sanitārās kontroles apliecībā. Par pārējo kravu, konteineriem vai transportlīdzekļiem dalībvalstis tādu informāciju rakstiski izdod kravas nosūtītājiem, kravas saņēmējiem, pārvadātājiem, par pārvadājumu atbildīgajai personai vai to attiecīgajiem pārstāvjiem.

5.pielikums

ĪPAŠI PASĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ SLIMĪBU PĀRNĒSĀTĀJU IZRAISĪTĀM SLIMĪBĀM

1. PVO regulāri publicē to attiecīgo apgabalu sarakstu, no kuriem ierodoties, transportlīdzekļiem ir ieteicama dezinsekcija vai citi slimību pārnēsātāju kontroles pasākumi. Tādu apgabalu noteikšanu izdara saskaņā ar attiecīgi pagaidu vai pastāvīgo ieteikumu procedūrām.

2. Katram transportlīdzeklim, kas atstāj iebraukšanas vietu, kura atrodas apgabalā, kur ir ieteikta slimību pārnēsātāju kontrole, ir jāizdara dezinsekcija, lai iznīcinātu slimības pārnēsātājus. Ja ir Organizācijas ieteiktas metodes un materiāli minētajām procedūrām, tie ir jāizmanto. Slimību pārnēsātāju klātbūtni trans­portlīdzekļos un to izskaušanai izmantojamos kontroles pasākumus iekļauj:

a) gaisa kuģa gadījumā - Gaisa kuģa ģenerāldeklarācijas veselības sadaļā, ja vien šo deklarācijas sadaļu ielidošanas lidostas kompetentā iestāde nav atcēlusi;

b) kuģa gadījumā - Kuģa sanitārās kontroles apliecībās un

c) citu transportlīdzekļu gadījumā - rakstiskajā apstrādes apliecinājumā, kas izdots kravas nosūtītājam, kravas saņēmējam, pārvadātājam, par pārvadājumu atbildīgajai personai vai attiecīgi to pārstāvim.

3. Dalībvalstīm jāakceptē dezinsekcija, deratizācija un citi pārvadājumu kontroles pasākumi, ko veikušas citas valstis, ja ir izmantotas Organizācijas ieteiktās metodes un materiāli.

4. Dalībvalstis izveido programmas, lai kontrolētu slimību pārnēsātājus, kas var pārnēsāt sabiedrības veselību apdraudošu infekcijas izraisītāju, kas izraisa sabiedrības veselības apdraudējumu vismaz 400 metru attālumā no tām iebraukšanas vietas zonām, ko izmanto darbībām, kurās iesaistīti ceļotāji, transportlīdzekļi, konteineri, krava un pasta pakas; minimālo attālumu palielina, ja ir konstatēti plašāka darbības rādiusa slimību pārnēsātāji.

5. Ja ir nepieciešama paveiktā darba pārbaude, lai noteiktu, vai slimību pārnēsātāju kontrolei izmantotie pasākumi ir bijuši sekmīgi, par šo nepieciešamību kompetentā iestāde, kas iesaka tādu pārbaudi, iepriekš informē tās nākamās piestāšanas ostas vai lidostas kompetento iestādi, kurās ir attiecīgie resursi tādas pārbaudes veikšanai. Kuģu gadījumā to reģistrē Kuģa sanitārās kontroles apliecībā.

6. Transportlīdzeklis jāuzskata par pamatoti aizdomīgu un ir jāpārbauda attiecībā uz slimību pārnēsātājiem un infekcijas avotiem, ja:

a) tajā konstatēts iespējams infekcijas avota izraisītas slimības gadījums;

b) iespējams infekcijas avota izraisītas slimības gadījums tajā ir konstatēts starp­tautiska reisa laikā vai

c) tas ir atstājis skarto apgabalu laika posmā, kad transportlīdzeklī esoši slimību pārnēsātāji vēl var būt infekciozi.

7. Ja ir pielietoti šā pielikuma 3. pantā paredzētie vai Organizācijas citādi ieteiktie kontroles pasākumi, dalībvalstij nav jāaizliedz gaisa kuģa nosēšanās vai kuģa pietauvošanās savā teritorijā. Tomēr var pieprasīt, lai gaisa kuģi vai kuģi, kas ierodas no skartā apgabala, nosēžas lidostās vai dodas uz citu ostu, ko dalībvalsts ir norādījusi minētajā nolūkā.

8. Dalībvalsts var veikt slimību pārnēsātāju kontroles pasākumus transportlīdzeklim, kas ierodas no slimību pārnēsātāju izraisītas slimības skarta apgabala, ja iepriekšminētās slimības pārnēsātāji ir konstatēti tās teritorijā.

6.pielikums

VAKCINĀCIJAS, PROFILAKSES UN AR TO SAISTĪTAS APLIECĪBAS

1. Vakcīnas vai citi profilakses līdzekļi, kas norādīti 7. pielikumā vai ieteikti saskaņā ar šiem noteikumiem, ir piemērotas kvalitātes; tiek apstiprinātas tās vakcīnas un profilakses līdzekļi, ko atzīst PVO. Dalībvalsts pēc PVO pieprasījuma sniedz tai atbilstošus pierādījumus par to vakcīnu un profilakses piemērotību, ko saskaņā ar šiem noteikumiem lieto tās teritorijā.

2. Personām, kam izdara vakcināciju vai citu profilaksi saskaņā ar šiem noteikumiem, izsniedz Starptautisko vakcinācijas vai profilakses apliecību (turpmāk tekstā - apliecība), kuras paraugs norādīts šajā pielikumā. No šajā pielikumā norādītā apliecības parauga neizdara atkāpes.

3. Šim pielikumam atbilstošās apliecības ir derīgas tikai tad, ja izmantoto vakcīnu vai profilaksi ir apstiprinājusi PVO.

4. Apliecības pašrocīgi jāparaksta klīnicistam, kas ir ārstniecības persona vai cits pilnvarots medicīnas darbinieks, kas uzrauga vakcināciju vai profilakses veikšanu. ApliecībAI jābūt arī apstiprinātai ar vakcinācijas centra oficiālo zīmogu, kas tomēr neaizstāj parakstu.

5. Apliecības pilnībā aizpilda angļu vai franču valodā. Tās var aizpildīt arī citā valodā papildus angļu vai franču valodai.

6. Apliecība ir nederīga, ja tajā ir labojumi vai dzēsumi, vai nav aizpildīta kāda tās daļa.

7. Apliecības ir individuālas un nekādos apstākļos nav izmantojamas kolektīvi. Bērniem izdod atsevišķas apliecības.

8. Ja bērns neprot rakstīt, apliecību paraksta viens no vecākiem vai aizbildnis. Rakstītnepratēja parakstu norāda parastajā veidā ar personas marķējumu un citas personas norādi, ka tas ir attiecīgās personas marķējums.

9. Ja uzraugošais klīnicists atzīst, ka vakcinācija vai profilakse medicīnisku iemeslu dēļ ir kontrindicēta, uzraugošais klīnicists personai izsniedz rakstisku informāciju angļu vai franču valodā par šiem iemesliem un attiecīgā gadījumā - papildus angļu vai franču valodai citā valodā uzrakstītu informāciju, kas ir pamatā attiecīgajam atzinumam, kurš pēc personas ierašanās jāņem vērā kompetentajām iestādēm. Uzraugošais klīnicists un kompetentās iestādes atbilstoši 23. panta 4. punktam tādas personas informē par risku, kas saistīts ar atteikšanos no vakcinācijas un profilakses.

10. Līdzvērtīgu dokumentu, ko bruņotie spēki izdevuši minēto spēku aktīvam dalībniekam, pieņem starptautiskās apliecības vietā, kuras paraugs norādīts šajā pielikumā, ja:

a) tas būtībā ietver to pašu medicīnisko informāciju, kas pieprasīta norādītajā paraugā, un

b) tas satur paziņojumu angļu vai franču valodā un attiecīgā gadījumā - citā valodā papildus angļu vai franču valodai, kurā reģistrēts vakcinācijas vai profilakses veids un datums, un ka minētajā nolūkā tas ir izdots saskaņā ar šo punktu.

07.JPG (79894 bytes)

7.pielikums

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ KONKRĒTU SLIMĪBU VAKCINĀCIJU VAI PROFILAKSI

1. Papildus ieteikumiem attiecībā uz vakcināciju vai profilaksi saskaņā ar šiem noteikumiem turpmāk ir norādītas šādas konkrētas slimības, pret kurām var pieprasīt ceļotāju vakcināciju vai profilaksi kā nosacījumu iebraukšanai dalībvalstī:

vakcinācija pret dzelteno drudzi.

2. Ieteikumi un prasības vakcinācijai pret dzelteno drudzi:

a) šajā pielikumā:

i) dzeltenā drudža inkubācijas periods ir sešas dienas,

ii) PVO apstiprinātās dzeltenā drudža vakcīnas nodrošina aizsardzību pret infekciju, sākot ar 10. dienu pēc vakcīnas ievadīšanas,

iii) attiecīgais aizsardzības efekts ilgst 10 gadus un,

iv) vakcinācijas apliecība pret dzelteno drudzi ir derīga 10 gadus, sākot ar 10. dienu pēc vakcinācijas datuma, vai revakcinācijas gadījumā - 10 gadus pēc attiecīgās revakcinācijas datuma;

b) vakcināciju pret dzelteno drudzi var pieprasīt katram ceļotājam, kas atstāj apgabalu, par kuru Organizācija ir noteikusi, ka tur pastāv dzeltenā drudža pārnešanas risks;

c) ja ceļotājam ir vakcinācijas apliecība pret dzelteno drudzi, kas tomēr nav derīga, ceļotājam ir jāatļauj aizbraukt, bet šā pielikuma 2. punkta h) apakšpunkta noteikumus var piemērot ierodoties;

d) ceļotāju, kuram ir derīga vakcinācijas apliecība pret dzelteno drudzi, neuzskata par iespējami slimu, pat tad, ja viņš ierodas no apgabala, par kuru Organizācija ir noteikusi, ka tur pastāv dzeltenā drudža pārnešanas apdraudējums;

e) saskaņā ar 6. pielikuma 1. punktu izmantojamai dzeltenā drudža vakcīnai jābūt tādai, ko apstiprinājusi Organizācija;

f) dalībvalstis savās teritorijās izraugās konkrētus vakcinācijas centrus pret dzelteno drudzi, lai nodrošinātu izmantojamo procedūru un materiālu kvalitāti un drošību;

g) katrai personai, kas ir nodarbināta iebraukšanas vietā apgabalā, par kuru Organizācija ir noteikusi, ka tur pastāv dzeltenā drudža pārnešanas risks, un katram šādu iebraukšanas vietu izmantojoša transportlīdzekļa komandas loceklim ir jābūt derīgai vakcinācijas apliecībai pret dzelteno drudzi;

h) dalībvalsts, kuras teritorijā ir konstatēti dzeltenā drudža pārnēsātāji, var pieprasīt to ceļotāju, kas nevar uzrādīt derīgu vakcinācijas apliecību pret dzelteno drudzi un kas ierodas no apgabala, par kuru Organizācija ir noteikusi, ka tur pastāv dzeltenā drudža pārnešanas risks, ievietot karantīnā, līdz apliecība kļūst derīga, vai uz laika posmu, kas nepārsniedz sešas dienas, rēķinot no pēdējās iespējamās inficēšanās dienas, atkarībā no tā, kurš beigu termiņš iestājas agrāk;

i) ceļotājiem, kuriem ir pilnvarota ārsta vai pilnvarota medicīnas darbinieka parakstīts atbrīvojums no vakcinācijas pret dzelteno drudzi, tomēr var atļaut iebraukt, ja ievēroti šā pielikuma iepriekšējā punkta noteikumi un viņiem sniegta informācija par aizsardzību no dzeltenā drudža pārnēsātājiem. Ja ceļotāji nav jāievieto karantīnā, var pieprasīt, lai viņi ziņo kompetentajai iestādei par drudža vai citiem simptomiem, lai viņus pakļautu medicīniskai novērošanai.

8.pielikums

08.JPG (139473 bytes)

09.JPG (86341 bytes)

10.JPG (34583 bytes)

9.pielikums

  
 

INTERNATIONAL HEALTH REGULATIONS (2005)

PART I - DEFINITIONS, PURPOSE AND SCOPE, PRINCIPLES AND

RESPONSIBLE AUTHORITIES

Article 1 Definitions

1. For the purposes of the International Health Regulations (hereinafter the "IHR" or "Regulations"):

"affected" means persons, baggage, cargo, containers, conveyances, goods, postal parcels or human remains that are infected or contaminated, or carry sources of infection or contamination, so as to constitute a public health risk;

"affected area" means a geographical location specifically for which health measures have been recommended by WHO under these Regulations;

"aircraft" means an aircraft making an international voyage;

"airport" means any airport where international flights arrive or depart;

"arrival" of a conveyance means:

(a) in the case of a seagoing vessel, arrival or anchoring in the defined area of a port;

(b) in the case of an aircraft, arrival at an airport;

(c) in the case of an inland navigation vessel on an international voyage, arrival at a point ofentry;

(d) in the case of a train or road vehicle, arrival at a point of entry;

"baggage" means the personal effects of a traveller;

"cargo" means goods carried on a conveyance or in a container;

"competent authority" means an authority responsible for the implementation and application of health measures under these Regulations;

"container" means an article of transport equipment:

(a) of a permanent character and accordingly strong enough to be suitable for repeated use;

(b) specially designed to facilitate the carriage of goods by one or more modes of transport, without intermediate reloading;

(c) fitted with devices permitting its ready handling, particularly its transfer from one mode of transport to another; and

(d) specially designed as to be easy to fill and empty;

"container loading area" means a place or facility set aside for containers used in international traffic;

"contamination" means the presence of an infectious or toxic agent or matter on a human or animal body surface, in or on a product prepared for consumption or on other inanimate objects, including conveyances, that may constitute a public health risk;

"conveyance" means an aircraft, ship, train, road vehicle or other means of transport on an international voyage;

"conveyance operator" means a natural or legal person in charge of a conveyance or their agent;

"crew" means persons on board a conveyance who are not passengers;

"decontamination" means a procedure whereby health measures are taken to eliminate an infectious or toxic agent or matter on a human or animal body surface, in or on a product prepared for consumption or on other inanimate objects, including conveyances, that may constitute a public health risk;

"departure" means, for persons, baggage, cargo, conveyances or goods, the act of leaving a territory;

"deratting" means the procedure whereby health measures are taken to control or kill rodent vectors of human disease present in baggage, cargo, containers, conveyances, facilities, goods and postal parcels at the point of entry;

"Director-General" means the Director-General of the World Health Organization;

"disease" means an illness or medical condition, irrespective of origin or source, that presents or could present significant harm to humans;

"disinfection" means the procedure whereby health measures are taken to control or kill infectious agents on a human or animal body surface or in or on baggage, cargo, containers, conveyances, goods and postal parcels by direct exposure to chemical or physical agents;

"disinsection" means the procedure whereby health measures are taken to control or kill the insect vectors of human diseases present in baggage, cargo, containers, conveyances, goods and postal parcels;

"event" means a manifestation of disease or an occurrence that creates a potential for disease;

"free pratique" means permission for a ship to enter a port, embark or disembark, discharge or load cargo or stores; permission for an aircraft, after landing, to embark or disembark, discharge or load cargo or stores; and permission for a ground transport vehicle, upon arrival, to embark or disembark, discharge or load cargo or stores;

"goods" mean tangible products, including animals and plants, transported on an international voyage, including for utilization on board a conveyance;

"ground crossing" means a point of land entry in a State Party, including one utilized by road vehicles and trains;

"ground transport vehicle" means a motorized conveyance for overland transport on an international voyage, including trains, coaches, lorries and automobiles;

"health measure" means procedures applied to prevent the spread of disease or contamination; a health measure does not include law enforcement or security measures;

"ill person" means an individual suffering from or affected with a physical ailment that may pose a public health risk;

"infection" means the entry and development or multiplication of an infectious agent in the body of humans and animals that may constitute a public health risk;

"inspection" means the examination, by the competent authority or under its supervision, of areas, baggage, containers, conveyances, facilities, goods or postal parcels, including relevant data and documentation, to determine if a public health risk exists;

"international traffic" means the movement of persons, baggage, cargo, containers, conveyances, goods or postal parcels across an international border, including international trade;

"international voyage" means:

(a) in the case of a conveyance, a voyage between points of entry in the territories of more than one State, or a voyage between points of entry in the territory or territories of the same State if the conveyance has contacts with the territory of any other State on its voyage but only as regards those contacts;

(b) in the case of a traveller, a voyage involving entry into the territory of a State other thanthe territory of the State in which that traveller commences the voyage;

"intrusive" means possibly provoking discomfort through close or intimate contact orquestioning;

"invasive" means the puncture or incision of the skin or insertion of an instrument or foreign material into the body or the examination of a body cavity. For the purposes of these regulations, medical examination of the ear, nose and mouth, temperature assessment using an ear, oral or cutaneous thermometer, or thermal imaging; medical inspection; auscultation; external palpation; retinoscopy; external collection of urine, faeces or saliva samples; external measurement of blood pressure; and electrocardiography shall be considered to be non-invasive;

"isolation" means separation of ill or contaminated persons or affected baggage, containers, conveyances, goods or postal parcels from others in such a manner as to prevent the spread of infection or contamination;

"medical examination" means the preliminary assessment of a person by an authorized health worker or by a person under the direct supervision of the competent authority, to determine the person's health status and potential public health risk to others, and may include the scrutiny of health documents, and a physical examination when justified by the circumstances of the individual case;

"National IHR Focal Point" means the national centre, designated by each State Party, which shall be accessible at all times for communications with WHO IHR Contact Points under these Regulations;

"Organization" or "WHO" means the World Health Organization;

"permanent residence" has the meaning as determined in the national law of the State Party concerned;

"personal data" means any information relating to an identified or identifiable natural person;

"point of entry" means a passage for international entry or exit of travellers, baggage, cargo,containers, conveyances, goods and postal parcels as well as agencies and areas providing services to them on entry or exit;

"port" means a seaport or a port on an inland body of water where ships on an international voyage arrive or depart;

"postal parcel" means an addressed article or package carried internationally by postal or courier services;

"public health emergency of international concern" means an extraordinary event which is determined, as provided in these Regulations:

(i) to constitute a public health risk to other States through the international spread of disease and

(ii) to potentially require a coordinated international response;

"public health observation" means the monitoring of the health status of a traveller over time for the purpose of determining the risk of disease transmission;

"public health risk" means a likelihood of an event that may affect adversely the health of human populations, with an emphasis on one which may spread internationally or may present a serious and direct danger;

"quarantine" means the restriction of activities and/or separation from others of suspect persons who are not ill or of suspect baggage, containers, conveyances or goods in such a manner as to prevent the possible spread of infection or contamination;

"recommendation" and "recommended" refer to temporary or standing recommendations issued under these Regulations;

"reservoir" means an animal, plant or substance in which an infectious agent normally lives and whose presence may constitute a public health risk;

"road vehicle" means a ground trans­port vehicle other than a train;

"scientific evidence" means information furnishing a level of proof based on the established and accepted methods of science;

"scientific principles" means the accepted fundamental laws and facts of nature known through the methods of science;

"ship" means a seagoing or inland navigation vessel on an international voyage;

"standing recommendation" means non-binding advice issued by WHO for specific ongoing public health risks pursuant to Article 16 regarding appropriate health measures for routine or periodic application needed to prevent or reduce the international spread of disease and minimize interference with international traffic;

"surveillance" means the systematic ongoing collection, collation and analysis of data for public health purposes and the timely dissemination of public health information for assessment and public health response as necessary;

"suspect" means those persons, baggage, cargo, containers, conveyances, goods or postal parcels considered by a State Party as having been exposed, or possibly exposed, to a public health risk and that could be a possible source of spread of disease;

"temporary recommendation" means non-binding advice issued by WHO pursuant to Article 15 for application on a time-limited, risk-specific basis, in response to a public health emergency of international concern, so as to prevent or reduce the international spread of disease and minimize interference with international traffic;

"temporary residence" has the meaning as determined in the national law of the State Party concerned;

"traveller" means a natural person undertaking an international voyage;

"vector" means an insect or other animal which normally transports an infectious agent that constitutes a public health risk;

"verification" means the provision of information by a State Party to WHO confirming the status of an event within the territory or territories of that State Party;

"WHO IHR Contact Point" means the unit within WHO which shall be accessible at all times for communications with the National IHR Focal Point.

2. Unless otherwise specified or determined by the context, reference to these Regulations includes the annexes thereto.

Article 2 Purpose and scope

The purpose and scope of these Regulations are to prevent, protect against, control and provide a public health response to the international spread of disease in ways that are commensurate with and restricted to public health risks, and which avoid unnecessary interference with international traffic and trade.

Article 3 Principles

1. The implementation of these Regulations shall be with full respect for the dignity, human rights and fundamental freedoms of persons.

2. The implementation of these Regulations shall be guided by the Charter of the United Nations and the Constitution of the World Health Organization.

3. The implementation of these Regulations shall be guided by the goal of their universal application for the protection of all people of the world from the international spread of disease.

4. States have, in accordance with the Charter of the United Nations and the principles of international law, the sovereign right to legislate and to implement legislation in pursuance of their health policies. In doing so they should uphold the purpose of these Regulations.

Article 4 Responsible authorities

1. Each State Party shall designate or establish a National IHR Focal Point and the authorities responsible within its respective jurisdiction for the implementation of health measures under these Regulations.

2. National IHR Focal Points shall be accessible at all times for communications with the WHO IHR Contact Points provided for in paragraph 3 of this Article. The functions of National IHR Focal Points shall include:

(a) sending to WHO IHR Contact Points, on behalf of the State Party concerned, urgent communications concerning the implementation of these Regulations, in particular under Articles 6 to 12; and

(b) disseminating information to, and consolidating input from, relevant sectors of the administration of the State Party concerned, including those responsible for surveillance and reporting, points of entry, public health services, clinics and hospitals and other government departments.

3. WHO shall designate IHR Contact Points, which shall be accessible at all times for communications with National IHR Focal Points. WHO IHR Contact Points shall send urgent communications concerning the implementation of these Regulations, in particular under Articles 6 to 12, to the National IHR Focal Point of the States Parties concerned. WHO IHR Contact Points may be designated by WHO at the headquarters or at the regional level of the Organization.

4. States Parties shall provide WHO with contact details of their National IHR Focal Point and WHO shall provide States Parties with contact details of WHO IHR Contact Points. These contact details shall be continuously updated and annually confirmed. WHO shall make available to all States Parties the contact details of National IHR Focal Points it receives pursuant to this Article.

PART II - INFORMATION AND PUBLIC HEALTH RESPONSE

Article 5 Surveillance

1. Each State Party shall develop, strengthen and maintain, as soon as possible but no later than five years from the entry into force of these Regulations for that State Party, the capacity to detect, assess, notify and report events in accordance with these Regulations, as specified in Annex 1.

2. Following the assessment referred to in paragraph 2, Part A of Annex 1, a State Party may report to WHO on the basis of a justified need and an implementation plan and, in so doing, obtain an extension of two years in which to fulfil the obligation in paragraph 1 of this Article. In exceptional circumstances, and supported by a new implementation plan, the State Party may request a further extension not exceeding two years from the Director-General, who shall make the decision, taking into account the technical advice of the Committee established under Article 50 (hereinafter the "Review Committee"). After the period mentioned in paragraph 1 of this Article, the State Party that has obtained an extension shall report annually to WHO on progress made towards the full implementation.

3. WHO shall assist States Parties, upon request, to develop, strengthen and maintain the capacities referred to in paragraph 1 of this Article.

4. WHO shall collect information regarding events through its surveillance activities and assess their potential to cause international disease spread and possible interference with international traffic. Information received by WHO under this paragraph shall be handled in accordance with Articles 11 and 45 where appropriate.

Article 6 Notification

1. Each State Party shall assess events occurring within its territory by using the decision instrument in Annex 2. Each State Party shall notify WHO, by the most efficient means of communication available, by way of the National IHR Focal Point, and within 24 hours of assessment of public health information, of all events which may constitute a public health emergency of international concern within its territory in accordance with the decision instrument, as well as any health measure implemented in response to those events. If the notification received by WHO involves the competency of the International Atomic Energy Agency (IAEA), WHO shall immediately notify the IAEA.

2. Following a notification, a State Party shall continue to communicate to WHO timely, accurate and sufficiently detailed public health information available to it on the notified event, where possible including case definitions, laboratory results, source and type of the risk, number of cases and deaths, conditions affecting the spread of the disease and the health measures employed; and report, when necessary, the difficulties faced and support needed in responding to the potential public health emergency of international concern.

Article 7 Information-sharing during unexpected or unusual public health events

If a State Party has evidence of an unexpected or unusual public health event within its territory, irrespective of origin or source, which may constitute a public health emergency of international concern, it shall provide to WHO all relevant public health information. In such a case, the provisions of Article 6 shall apply in full.

Article 8 Consultation

In the case of events occurring within its territory not requiring notification as provided in Article 6, in particular those events for which there is insufficient information available to complete the decision instrument, a State Party may nevertheless keep WHO advised thereof through the National IHR Focal Point and consult with WHO on appropriate health measures. Such communications shall be treated in accordance with paragraphs 2 to 4 of Article 11. The State Party in whose territory the event has occurred may request WHO assistance to assess any epidemiological evidence obtained by that State Party.

Article 9 Other reports

1. WHO may take into account reports from sources other than notifications or consultations and shall assess these reports according to established epidemiological principles and then communicate information on the event to the State Party in whose territory the event is allegedly occurring. Before taking any action based on such reports, WHO shall consult with and attempt to obtain verification from the State Party in whose territory the event is allegedly occurring in accordance with the procedure set forth in Article 10. To this end, WHO shall make the information received available to the States Parties and only where it is duly justified may WHO maintain the confidentiality of the source. This information will be used in accordance with the procedure set forth in Article 11.

2. States Parties shall, as far as practicable, inform WHO within 24 hours of receipt of evidence of a public health risk identified outside their territory that may cause international disease spread, as manifested by exported or imported:

(a) human cases;

(b) vectors which carry infection or contamination; or

(c) goods that are contaminated.

Article 10 Verification

1. WHO shall request, in accordance with Article 9, verification from a State Party of reports from sources other than notifications or consultations of events which may constitute a public health emergency of international concern allegedly occurring in the State's territory. In such cases, WHO shall inform the State Party concerned regarding the reports it is seeking to verify.

2. Pursuant to the foregoing paragraph and to Article 9, each State Party, when requested by WHO, shall verify and provide:

(a) within 24 hours, an initial reply to, or acknowledgement of, the request from WHO;

(b) within 24 hours, available public health information on the status of events referred to in WHO's request; and

(c) information to WHO in the context of an assessment under Article 6, including relevant information as described in that Article.

3. When WHO receives information of an event that may constitute a public health emergency of international concern, it shall offer to collaborate with the State Party concerned in assessing the potential for international disease spread, possible interference with international traffic and the adequacy of control measures. Such activities may include collaboration with other standard-setting organizations and the offer to mobilize international assistance in order to support the national authorities in conducting and coordinating on-site assessments. When requested by the State Party, WHO shall provide information supporting such an offer.

4. If the State Party does not accept the offer of collaboration, WHO may, when justified by the magnitude of the public health risk, share with other States Parties the information available to it, whilst encouraging the State Party to accept the offer of collaboration by WHO, taking into account the views of the State Party concerned.

Article 11 Provision of information by WHO

1. Subject to paragraph 2 of this Article, WHO shall send to all States Parties and, as appropriate, to relevant intergovernmental organizations, as soon as possible and by the most efficient means available, in confidence, such public health information which it has received under Articles 5 to 10 inclusive and which is necessary to enable States Parties to respond to a public health risk. WHO should communicate information to other States Parties that might help them in preventing the occurrence of similar incidents.

2. WHO shall use information received under Articles 6 and 8 and paragraph 2 of Article 9 for verification, assessment and assistance purposes under these Regulations and, unless otherwise agreed with the States Parties referred to in those provisions, shall not make this information generally available to other States Parties, until such time as:

(a) the event is determined to constitute a public health emergency of international concern in accordance with Article 12; or

(b) information evidencing the international spread of the infection or contamination has been confirmed by WHO in accordance with established epidemiological principles; or

(c) there is evidence that:

(i) control measures against the international spread are unlikely to succeed because of the nature of the contamination, disease agent, vector or reservoir; or

(ii) the State Party lacks sufficient operational capacity to carry out necessary measures to prevent further spread of disease; or

(d) the nature and scope of the international movement of travellers, baggage, cargo, containers, conveyances, goods or postal parcels that may be affected by the infection or contamination requires the immediate application of international control measures.

3. WHO shall consult with the State Party in whose territory the event is occurring as to its intent to make information available under this Article.

4. When information received by WHO under paragraph 2 of this Article is made available to States Parties in accordance with these Regulations, WHO may also make it available to the public if other information about the same event has already become publicly available and there is a need for the dissemination of authoritative and independent information.

Article 12 Determination of a public health emergency of international concern

1. The Director-General shall determine, on the basis of the information received, in particular from the State Party within whose territory an event is occurring, whether an event constitutes a public health emergency of international concern in accordance with the criteria and the procedure set out in these Regulations.

2. If the Director-General considers, based on an assessment under these Regulations, that a public health emergency of international concern is occurring, the Director-General shall consult with the State Party in whose territory the event arises regarding this preliminary determination. If the Director-General and the State Party are in agreement regarding this determination, the Director-General shall, in accordance with the procedure set forth in Article 49, seek the views of the Committee established under Article 48 (hereinafter the "Emergency Committee") on appropriate temporary recommendations.

3. If, following the consultation in paragraph 2 above, the Director-General and the State Party in whose territory the event arises do not come to a consensus within 48 hours on whether the event constitutes a public health emergency of international concern, a determination shall be made in accordance with the procedure set forth in Article 49.

4. In determining whether an event constitutes a public health emergency of international concern, the Director-General shall consider:

(a) information provided by the State Party;

(b) the decision instrument contained in Annex 2;

(c) the advice of the Emergency Committee;

(d) scientific principles as well as the available scientific evidence and other relevant information; and

(e) an assessment of the risk to human health, of the risk of international spread of disease and of the risk of interference with international traffic.

5. If the Director-General, following consultations with the State Party within whose territory the public health emergency of international concern has occurred, considers that a public health emergency of international concern has ended, the Director-General shall take a decision in accordance with the procedure set out in Article 49.

Article 13 Public health response

1. Each State Party shall develop, strengthen and maintain, as soon as possible but no later than five years from the entry into force of these Regulations for that State Party, the capacity to respond promptly and effectively to public health risks and public health emergencies of international concern as set out in Annex 1. WHO shall publish, in consultation with Member States, guidelines to support States Parties in the development of public health response capacities.

2. Following the assessment referred to in paragraph 2, Part A of Annex 1, a State Party may report to WHO on the basis of a justified need and an implementation plan and, in so doing, obtain an extension of two years in which to fulfil the obligation in paragraph 1 of this Article. In exceptional

circumstances and supported by a new implementation plan, the State Party may request a further extension not exceeding two years from the Director-General, who shall make the decision, taking into account the technical advice of the Review Committee. After the period mentioned in paragraph 1 of this Article, the State Party that has obtained an extension shall report annually to WHO on progress made towards the full implementation.

3. At the request of a State Party, WHO shall collaborate in the response to public health risks and other events by providing technical guidance and assistance and by assessing the effectiveness of the control measures in place, including the mobilization of international teams of experts for on-site assistance, when necessary.

4. If WHO, in consultation with the States Parties concerned as provided in Article 12, determines that a public health emergency of international concern is occurring, it may offer, in addition to the support indicated in paragraph 3 of this Article, further assistance to the State Party, including an assessment of the severity of the international risk and the adequacy of control measures. Such collaboration may include the offer to mobilize international assistance in order to support the national authorities in conducting and coordinating on-site assessments. When requested by the State Party, WHO shall provide information supporting such an offer.

5. When requested by WHO, States Parties should provide, to the extent possible, support to WHO-coordinated response activities.

6. When requested, WHO shall provide appropriate guidance and assistance to other States Parties affected or threatened by the public health emergency of international concern.

Article 14 Cooperation of WHO with intergovernmental organizations and international bodies

1. WHO shall cooperate and coordinate its activities, as appropriate, with other competent intergovernmental organizations or international bodies in the implementation of these Regulations, including through the conclusion of agreements and other similar arrangements.

2. In cases in which notification or verification of, or response to, an event is primarily within the competence of other intergovernmental organizations or international bodies, WHO shall coordinate its activities with such organizations or bodies in order to ensure the application of adequate measures for the protection of public health.

3. Notwithstanding the foregoing, nothing in these Regulations shall preclude or limit the provision by WHO of advice, support, or technical or other assistance for public health purposes.

PART III - RECOMMENDATIONS

Article 15 Temporary recommendations

1. If it has been determined in accordance with Article 12 that a public health emergency of international concern is occurring, the Director-General shall issue temporary recommendations in accordance with the procedure set out in Article 49. Such temporary recommendations may be modified or extended as appropriate, including after it has been determined that a public health emergency of international concern has ended, at which time other temporary recommendations may be issued as necessary for the purpose of preventing or promptly detecting its recurrence.

2. Temporary recommendations may include health measures to be implemented by the State Party experiencing the public health emergency of international concern, or by other States Parties, regarding persons, baggage, cargo, containers, conveyances, goods and/or postal parcels to prevent or reduce the international spread of disease and avoid unnecessary interference with international traffic.

3. Temporary recommendations may be terminated in accordance with the procedure set out in Article 49 at any time and shall automatically expire three months after their issuance. They may be modified or extended for additional periods of up to three months. Temporary recommendations may not continue beyond the second World Health Assembly after the determination of the public health emergency of international concern to which they relate.

Article 16 Standing recommendations

WHO may make standing recommendations of appropriate health measures in accordance with Article 53 for routine or periodic application. Such measures may be applied by States Parties regarding persons, baggage, cargo, containers, conveyances, goods and/or postal parcels for specific, ongoing public health risks in order to prevent or reduce the international spread of disease and avoid unnecessary interference with international traffic. WHO may, in accordance with Article 53, modify or terminate such recommendations, as appropriate.

Article 17 Criteria for recommendations

When issuing, modifying or terminating temporary or standing recommendations, the Director- General shall consider:

(a) the views of the States Parties directly concerned;

(b) the advice of the Emergency Committee or the Review Committee, as the case may be;

(c) scientific principles as well as available scientific evidence and information;

(d) health measures that, on the basis of a risk assessment appropriate to the circumstances, are not more restrictive of international traffic and trade and are not more intrusive to persons than reasonably available alternatives that would achieve the appropriate level of health protection;

(e) relevant international standards and instruments;

(f) activities undertaken by other relevant intergovernmental organizations and international bodies; and

(g) other appropriate and specific information relevant to the event.

With respect to temporary recommendations, the consideration by the Director-General of subparagraphs (e) and (f) of this Article may be subject to limitations imposed by urgent circumstances.

Article 18 Recommendations with respect to persons, baggage, cargo, containers, conveyances, goods and postal parcels

1. Recommendations issued by WHO to States Parties with respect to persons may include the following advice:

- no specific health measures are advised;

- review travel history in affected areas;

- review proof of medical examination and any laboratory analysis;

- require medical examinations;

- review proof of vaccination or other prophylaxis;

- require vaccination or other prophylaxis;

- place suspect persons under public health observation;

- implement quarantine or other health measures for suspect persons;

- implement isolation and treatment where necessary of affected persons;

- implement tracing of contacts of suspect or affected persons;

- refuse entry of suspect and affected persons;

- refuse entry of unaffected persons to affected areas; and

- implement exit screening and/or restrictions on persons from affected areas.

2. Recommendations issued by WHO to States Parties with respect to baggage, cargo, containers, conveyances, goods and postal parcels may include the following advice:

- no specific health measures are advised;

- review manifest and routing;

- implement inspections;

- review proof of measures taken on departure or in transit to eliminate infection or contamination;

- implement treatment of the baggage, cargo, containers, conveyances, goods, postal parcels or human remains to remove infection or contamination, including vectors and reservoirs;

- the use of specific health measures to ensure the safe handling and transport of human remains;

- implement isolation or quarantine;

- seizure and destruction of infected or contaminated or suspect baggage, cargo, containers, conveyances, goods or postal parcels under controlled conditions if no available treatment or process will otherwise be successful; and

- refuse departure or entry.

PART IV - POINTS OF ENTRY

Article 19 General obligations

Each State Party shall, in addition to the other obligations provided for under these Regulations:

(a) ensure that the capacities set forth in Annex 1 for designated points of entry are developed within the timeframe provided in paragraph 1 of Article 5 and paragraph 1 of Article 13;

(b) identify the competent authorities at each designated point of entry in its territory; and

(c) furnish to WHO, as far as practicable, when requested in response to a specific potential public health risk, relevant data concerning sources of infection or contamination, including vectors and reservoirs, at its points of entry, which could result in international disease spread.

Article 20 Airports and ports

1. States Parties shall designate the airports and ports that shall develop the capacities provided in Annex 1.

2. States Parties shall ensure that Ship Sanitation Control Exemption Certificates and Ship Sanitation Control Certificates are issued in accordance with the requirements in Article 39 and the model provided in Annex 3.

3. Each State Party shall send to WHO a list of ports authorized to offer:

(a) the issuance of Ship Sanitation Control Certificates and the provision of the services referred to in Annexes 1 and 3; or

(b) the issuance of Ship Sanitation Control Exemption Certificates only; and

(c) extension of the Ship Sanitation Control Exemption Certificate for a period of one month until the arrival of the ship in the port at which the Certificate may be received.

Each State Party shall inform WHO of any changes which may occur to the status of the listed ports. WHO shall publish the information received under this paragraph.

4. WHO may, at the request of the State Party concerned, arrange to certify, after an appropriate investigation, that an airport or port in its territory meets the requirements referred to in paragraphs 1and 3 of this Article. These certifications may be subject to periodic review by WHO, in consultation with the State Party.

5. WHO, in collaboration with competent intergovernmental organizations and international bodies, shall develop and publish the certification guidelines for airports and ports under this Article. WHO shall also publish a list of certified airports and ports.

Article 21 Ground crossings

1. Where justified for public health reasons, a State Party may designate ground crossings that shall develop the capacities provided in Annex 1, taking into consideration:

(a) the volume and frequency of the various types of international traffic, as compared to other points of entry, at a State Party's ground crossings which might be designated; and

(b) the public health risks existing in areas in which the international traffic originates, or through which it passes, prior to arrival at a particular ground crossing.

2. States Parties sharing common borders should consider:

(a) entering into bilateral or multilateral agreements or arrangements concerning prevention or control of international transmission of disease at ground crossings in accordance with Article 57; and

(b) joint designation of adjacent ground crossings for the capacities in Annex 1 in accordance with paragraph 1 of this Article.

Article 22 Role of competent authorities

1. The competent authorities shall:

(a) be responsible for monitoring baggage, cargo, containers, conveyances, goods, postal parcels and human remains departing and arriving from affected areas, so that they are maintained in such a condition that they are free of sources of infection or contamination, including vectors and reservoirs;

(b) ensure, as far as practicable, that facilities used by travellers at points of entry are maintained in a sanitary condition and are kept free of sources of infection or contamination, including vectors and reservoirs;

(c) be responsible for the supervision of any deratting, disinfection, disinsection or decontamination of baggage, cargo, containers, conveyances, goods, postal parcels and human remains or sanitary measures for persons, as appropriate under these Regulations;

(d) advise conveyance operators, as far in advance as possible, of their intent to apply control measures to a conveyance, and shall provide, where available, written information concerning the methods to be employed;

(e) be responsible for the supervision of the removal and safe disposal of any contaminated water or food, human or animal dejecta, wastewater and any other contaminated matter from a conveyance;

(f) take all practicable measures consistent with these Regulations to monitor and control the discharge by ships of sewage, refuse, ballast water and other potentially disease-causing matter which might contaminate the waters of a port, river, canal, strait, lake or other international waterway;

(g) be responsible for supervision of service providers for services concerning travellers, baggage, cargo, containers, conveyances, goods, postal parcels and human remains at points of entry, including the conduct of inspections and medical examinations as necessary;

(h) have effective contingency arrangements to deal with an unexpected public health event; and

(i) communicate with the National IHR Focal Point on the relevant public health measures taken pursuant to these Regulations.

2. Health measures recommended by WHO for travellers, baggage, cargo, containers, conveyances, goods, postal parcels and human remains arriving from an affected area may be reapplied on arrival, if there are verifiable indications and/or evidence that the measures applied on departure from the affected area were unsuccessful.

3. Disinsection, deratting, disinfection, decontamination and other sanitary procedures shall be carried out so as to avoid injury and as far as possible discomfort to persons, or damage to the environment in a way which impacts on public health, or damage to baggage, cargo, containers, conveyances, goods and postal parcels.

PART V - PUBLIC HEALTH MEASURES

Chapter I - General provisions

Article 23 Health measures on arrival and departure

1. Subject to applicable international agreements and relevant articles of these Regulations, a State Party may require for public health purposes, on arrival or departure:

(a) with regard to travellers:

(i) information concerning the traveller's destination so that the traveller may be contacted;

(ii) information concerning the traveller's itinerary to ascertain if there was any travel in or near an affected area or other possible contacts with infection or contamination prior to arrival, as well as review of the traveller's health documents if they are required under these Regulations; and/or

(iii) a non-invasive medical examination which is the least intrusive examination that would achieve the public health objective;

(b) inspection of baggage, cargo, containers, conveyances, goods, postal parcels and human remains.

2. On the basis of evidence of a public health risk obtained through the measures provided in paragraph 1 of this Article, or through other means, States Parties may apply additional health measures, in accordance with these Regulations, in particular, with regard to a suspect or affected traveller, on a case-by-case basis, the least intrusive and invasive medical examination that would achieve the public health objective of preventing the international spread of disease.

3. No medical examination, vaccination, prophylaxis or health measure under these Regulations shall be carried out on travellers without their prior express informed consent or that of their parents or guardians, except as provided in paragraph 2 of Article 31, and in accordance with the law and international obligations of the State Party.

4. Travellers to be vaccinated or offered prophylaxis pursuant to these Regulations, or their parents or guardians, shall be informed of any risk associated with vaccination or with non-vaccination and with the use or non-use of prophylaxis in accordance with the law and international obligations of the State Party. States Parties shall inform medical practitioners of these requirements in accordance with the law of the State Party.

5. Any medical examination, medical procedure, vaccination or other prophylaxis which involves a risk of disease transmission shall only be performed on, or administered to, a traveller in accordance with established national or international safety guidelines and standards so as to minimize such a risk.

Chapter II - Special provisions for conveyances and conveyance operators

Article 24 Conveyance operators

1. States Parties shall take all practicable measures consistent with these Regulations to ensure that conveyance operators:

(a) comply with the health measures recommended by WHO and adopted by the State Party;

(b) inform travellers of the health measures recommended by WHO and adopted by the State Party for application on board; and

(c) permanently keep conveyances for which they are responsible free of sources of infection or contamination, including vectors and reservoirs. The application of measures to control sources of infection or contamination may be required if evidence is found.

2. Specific provisions pertaining to conveyances and conveyance operators under this Article are provided in Annex 4. Specific measures applicable to conveyances and conveyance operators with regard to vector-borne diseases are provided in Annex 5.

Article 25 Ships and aircraft in transit

Subject to Articles 27 and 43 or unless authorized by applicable international agreements, no health measure shall be applied by a State Party to:

(a) a ship not coming from an affected area which passes through a maritime canal or waterway in the territory of that State Party on its way to a port in the territory of another State. Any such ship shall be permitted to take on, under the supervision of the competent authority, fuel, water, food and supplies;

(b) a ship which passes through waters within its jurisdiction without calling at a port or on the coast; and

(c) an aircraft in transit at an airport within its jurisdiction, except that the aircraft may be restricted to a particular area of the airport with no embarking and disembarking or loading and discharging. However, any such aircraft shall be permitted to take on, under the supervision of the competent authority, fuel, water, food and supplies.

Article 26 Civilian lorries, trains and coaches in transit

Subject to Articles 27 and 43 or unless authorized by applicable international agreements, no health measure shall be applied to a civilian lorry, train or coach not coming from an affected area which passes through a territory without embarking, disembarking, loading or discharging.

Article 27 Affected conveyances

1. If clinical signs or symptoms and information based on fact or evidence of a public health risk, including sources of infection and contamination, are found on board a conveyance, the competent authority shall consider the conveyance as affected and may:

(a) disinfect, decontaminate, disinsect or derat the conveyance, as appropriate, or cause these measures to be carried out under its supervision; and

(b) decide in each case the technique employed to secure an adequate level of control of the public health risk as provided in these Regulations. Where there are methods or materials advised by WHO for these procedures, these should be employed, unless the competent authority determines that other methods are as safe and reliable. The competent authority may implement additional health measures, including isolation of the conveyances, as necessary, to prevent the spread of disease. Such additional measures should be reported to the National IHR Focal Point.

2. If the competent authority for the point of entry is not able to carry out the control measures required under this Article, the affected conveyance may nevertheless be allowed to depart, subject to the following conditions:

(a) the competent authority shall, at the time of departure, inform the competent authority for the next known point of entry of the type of information referred to under subparagraph (b); and

(b) in the case of a ship, the evidence found and the control measures required shall be noted in the Ship Sanitation Control Certificate. Any such conveyance shall be permitted to take on, under the supervision of the competent authority, fuel, water, food and supplies.

3. A conveyance that has been considered as affected shall cease to be regarded as such when the competent authority is satisfied that:

(a) the measures provided in paragraph 1 of this Article have been effectively carried out; and

(b) there are no conditions on board that could constitute a public health risk.

Article 28 Ships and aircraft at points of entry

1. Subject to Article 43 or as provided in applicable international agreements, a ship or an aircraft shall not be prevented for public health reasons from calling at any point of entry. However, if the point of entry is not equipped for applying health measures under these Regulations, the ship or aircraft may be ordered to proceed at its own risk to the nearest suitable point of entry available to it, unless the ship or aircraft has an operational problem which would make this diversion unsafe.

2. Subject to Article 43 or as provided in applicable international agreements, ships or aircraft shall not be refused free pratique by States Parties for public health reasons; in particular they shall not be prevented from embarking or disembarking, discharging or loading cargo or stores, or taking on fuel, water, food and supplies. States Parties may subject the granting of free pratique to inspection and, if a source of infection or contamination is found on board, the carrying out of necessary disinfection, decontamination, disinsection or deratting, or other measures necessary to prevent the spread of the infection or contamination.

3. Whenever practicable and subject to the previous paragraph, a State Party shall authorize the granting of free pratique by radio or other communication means to a ship or an aircraft when, on the basis of information received from it prior to its arrival, the State Party is of the opinion that the arrival of the ship or aircraft will not result in the introduction or spread of disease.

4. Officers in command of ships or pilots in command of aircraft, or their agents, shall make known to the port or airport control as early as possible before arrival at the port or airport of destination any cases of illness indicative of a disease of an infectious nature or evidence of a public health risk on board as soon as such illnesses or public health risks are made known to the officer or pilot. This information must be immediately relayed to the competent authority for the port or airport. In urgent circumstances, such information should be communicated directly by the officers or pilots to the relevant port or airport authority.

5. The following shall apply if a suspect or affected aircraft or ship, for reasons beyond the control of the pilot in command of the aircraft or the officer in command of the ship, lands elsewhere than at the airport at which the aircraft was due to land or berths elsewhere than at the port at which the ship was due to berth:

(a) the pilot in command of the aircraft or the officer in command of the ship or other person in charge shall make every effort to communicate without delay with the nearest competent authority;

(b) as soon as the competent authority has been informed of the landing it may apply health measures recommended by WHO or other health measures provided in these Regulations;

(c) unless required for emergency purposes or for communication with the competent authority, no traveller on board the aircraft or ship shall leave its vicinity and no cargo shall be removed from that vicinity, unless authorized by the competent authority; and

(d) when all health measures required by the competent authority have been completed, the aircraft or ship may, so far as such health measures are concerned, proceed either to the airport or port at which it was due to land or berth, or, if for technical reasons it cannot do so, to a conveniently situated airport or port.

6. Notwithstanding the provisions contained in this Article, the officer in command of a ship or pilot in command of an aircraft may take such emergency measures as may be necessary for the health and safety of travellers on board. He or she shall inform the competent authority as early as possible concerning any measures taken pursuant to this paragraph.

Article 29 Civilian lorries, trains and coaches at points of entry

WHO, in consultation with States Parties, shall develop guiding principles for applying health measures to civilian lorries, trains and coaches at points of entry and passing through ground crossings.

Chapter III - Special provisions for travelers

Article 30 Travellers under public health observation

Subject to Article 43 or as authorized in applicable international agreements, a suspect traveller who on arrival is placed under public health observation may continue an international voyage, if the traveller does not pose an imminent public health risk and the State Party informs the competent authority of the point of entry at destination, if known, of the traveller's expected arrival. On arrival, the traveller shall report to that authority.

Article 31 Health measures relating to entry of travelers

1. Invasive medical examination, vaccination or other prophylaxis shall not be required as a condition of entry of any traveller to the territory of a State Party, except that, subject to Articles 32, 42 and 45, these Regulations do not preclude States Parties from requiring medical examination, vaccination or other prophylaxis or proof of vaccination or other prophylaxis:

(a) when necessary to determine whether a public health risk exists;

(b) as a condition of entry for any travellers seeking temporary or permanent residence;

(c) as a condition of entry for any travellers pursuant to Article 43 or Annexes 6 and 7; or

(d) which may be carried out pursuant to Article 23.

2. If a traveller for whom a State Party may require a medical examination, vaccination or other prophylaxis under paragraph 1 of this Article fails to consent to any such measure, or refuses to provide the information or the documents referred to in paragraph 1(a) of Article 23, the State Party concerned may, subject to Articles 32, 42 and 45, deny entry to that traveller. If there is evidence of an imminent public health risk, the State Party may, in accordance with its national law and to the extent necessary to control such a risk, compel the traveller to undergo or advise the traveller, pursuant to paragraph 3 of Article 23, to undergo:

(a) the least invasive and intrusive medical examination that would achieve the public health objective;

(b) vaccination or other prophylaxis; or

(c) additional established health measures that prevent or control the spread of disease, including isolation, quarantine or placing the traveller under public health observation.

Article 32 Treatment of travelers

In implementing health measures under these Regulations, States Parties shall treat travelers with respect for their dignity, human rights and fundamental freedoms and minimize any discomfort or distress associated with such measures, including by:

(a) treating all travellers with courtesy and respect;

(b) taking into consideration the gender, sociocultural, ethnic or religious concerns of travellers; and

(c) providing or arranging for adequate food and water, appropriate accommodation and clothing, protection for baggage and other possessions, appropriate medical treatment, means of necessary communication if possible in a language that they can understand and other appropriate assistance for travellers who are quarantined, isolated or subject to medical examinations or other procedures for public health purposes.

Chapter IV - Special provisions for goods, containers and container loading areas

Article 33 Goods in transit

Subject to Article 43 or unless authorized by applicable international agreements, goods, other than live animals, in transit without transshipment shall not be subject to health measures under these Regulations or detained for public health purposes.

Article 34 Container and container loading areas

1. States Parties shall ensure, as far as practicable, that container shippers use international traffic containers that are kept free from sources of infection or contamination, including vectors and reservoirs, particularly during the course of packing.

2. States Parties shall ensure, as far as practicable, that container loading areas are kept free from sources of infection or contamination, including vectors and reservoirs.

3. Whenever, in the opinion of a State Party, the volume of international container traffic is sufficiently large, the competent authorities shall take all practicable measures consistent with these Regulations, including carrying out inspections, to assess the sanitary condition of container loading areas and containers in order to ensure that the obligations contained in these Regulations are implemented.

4. Facilities for the inspection and isolation of containers shall, as far as practicable, be available at container loading areas.

5. Container consignees and consignors shall make every effort to avoid cross-contamination when multiple-use loading of containers is employed.

PART VI - HEALTH DOCUMENTS

Article 35 General rule

No health documents, other than those provided for under these Regulations or in recommendations issued by WHO, shall be required in international traffic, provided however that this Article shall not apply to travellers seeking temporary or permanent residence, nor shall it apply to document requirements concerning the public health status of goods or cargo in international trade pursuant to applicable international agreements. The competent authority may request travellers to complete contact information forms and questionnaires on the health of travellers, provided that they meet the requirements set out in Article 23.

Article 36 Certificates of vaccination or other prophylaxis

1. Vaccines and prophylaxis for travellers administered pursuant to these Regulations, or to recommendations and certificates relating thereto, shall conform to the provisions of Annex 6 and, when applicable, Annex 7 with regard to specific diseases.

2. A traveller in possession of a certificate of vaccination or other prophylaxis issued in conformity with Annex 6 and, when applicable, Annex 7, shall not be denied entry as a consequence of the disease to which the certificate refers, even if coming from an affected area, unless the competent authority has verifiable indications and/or evidence that the vaccination or other prophylaxis was not effective.

Article 37 Maritime Declaration of Health

1. The master of a ship, before arrival at its first port of call in the territory of a State Party, shall ascertain the state of health on board, and, except when that State Party does not require it, the master shall, on arrival, or in advance of the vessel's arrival if the vessel is so equipped and the State Party requires such advance delivery, complete and deliver to the competent authority for that port a Maritime Declaration of Health which shall be countersigned by the ship's surgeon, if one is carried.

2. The master of a ship, or the ship's surgeon if one is carried, shall supply any information required by the competent authority as to health conditions on board during an international voyage.

3. A Maritime Declaration of Health shall conform to the model provided in Annex 8.

4. A State Party may decide:

(a) to dispense with the submission of the Maritime Declaration of Health by all arriving ships; or

(b) to require the submission of the Maritime Declaration of Health under a recommendation concerning ships arriving from affected areas or to require it from ships which might otherwise carry infection or contamination.

The State Party shall inform shipping operators or their agents of these requirements.

Article 38 Health Part of the Aircraft General Declaration

1. The pilot in command of an aircraft or the pilot's agent, in flight or upon landing at the first airport in the territory of a State Party, shall, to the best of his or her ability, except when that State Party does not require it, complete and deliver to the competent authority for that airport the Health Part of the Aircraft General Declaration which shall conform to the model specified in Annex 9.

2. The pilot in command of an aircraft or the pilot's agent shall supply any information required by the State Party as to health conditions on board during an international voyage and any health measure applied to the aircraft.

3. A State Party may decide:

(a) to dispense with the submission of the Health Part of the Aircraft General Declaration by all arriving aircraft; or

(b) to require the submission of the Health Part of the Aircraft General Declaration under a recommendation concerning aircraft arriving from affected areas or to require it from aircraft which might otherwise carry infection or contamination.

The State Party shall inform aircraft operators or their agents of these requirements.

Article 39 Ship sanitation certificates

1. Ship Sanitation Control Exemption Certificates and Ship Sanitation Control Certificates shall be valid for a maximum period of six months. This period may be extended by one month if the inspection or control measures required cannot be accomplished at the port.

2. If a valid Ship Sanitation Control Exemption Certificate or Ship Sanitation Control Certificate is not produced or evidence of a public health risk is found on board a ship, the State Party may proceed as provided in paragraph 1 of Article 27.

3. The certificates referred to in this Article shall conform to the model in Annex 3.

4. Whenever possible, control measures shall be carried out when the ship and holds are empty. In the case of a ship in ballast, they shall be carried out before loading.

5. When control measures are required and have been satisfactorily completed, the competent authority shall issue a Ship Sanitation Control Certificate, noting the evidence found and the control measures taken.

6. The competent authority may issue a Ship Sanitation Control Exemption Certificate at any port specified under Article 20 if it is satisfied that the ship is free of infection and contamination, including vectors and reservoirs. Such a certificate shall normally be issued only if the inspection of the ship has been carried out when the ship and holds are empty or when they contain only ballast or other material, of such a nature or so disposed as to make a thorough inspection of the holds possible.

7. If the conditions under which control measures are carried out are such that, in the opinion of the competent authority for the port where the operation was performed, a satisfactory result cannot be obtained, the competent authority shall make a note to that effect on the Ship Sanitation Control Certificate.

PART VII - CHARGES

Article 40 Charges for health measures regarding travelers

1. Except for travellers seeking temporary or permanent residence, and subject to paragraph 2 of this Article, no charge shall be made by a State Party pursuant to these Regulations for the following measures for the protection of public health:

(a) any medical examination provided for in these Regulations, or any supplementary examination which may be required by that State Party to ascertain the health status of the traveller examined;

(b) any vaccination or other prophylaxis provided to a traveller on arrival that is not a published requirement or is a requirement published less than 10 days prior to provision of the vaccination or other prophylaxis;

(c) appropriate isolation or quarantine requirements of travellers;

(d) any certificate issued to the traveller specifying the measures applied and the date of application; or

(e) any health measures applied to baggage accompanying the traveller.

2. State Parties may charge for health measures other than those referred to in paragraph 1 of this Article, including those primarily for the benefit of the traveller.

3. Where charges are made for applying such health measures to travellers under these Regulations, there shall be in each State Party only one tariff for such charges and every charge shall:

(a) conform to this tariff;

(b) not exceed the actual cost of the service rendered; and

(c) be levied without distinction as to the nationality, domicile or residence of the traveller concerned.

4. The tariff, and any amendment thereto, shall be published at least 10 days in advance of any levy thereunder.

5. Nothing in these Regulations shall preclude States Parties from seeking reimbursement for expenses incurred in providing the health measures in paragraph 1 of this Article:

(a) from conveyance operators or owners with regard to their employees; or

(b) from applicable insurance sources.

6. Under no circumstances shall travellers or conveyance operators be denied the ability to depart from the territory of a State Party pending payment of the charges referred to in paragraphs 1 or 2 of this Article.

Article 41 Charges for baggage, cargo, containers, conveyances, goods or postal parcels

1. Where charges are made for applying health measures to baggage, cargo, containers, conveyances, goods or postal parcels under these Regulations, there shall be in each State Party only one tariff for such charges and every charge shall:

(a) conform to this tariff;

(b) not exceed the actual cost of the service rendered; and

(c) be levied without distinction as to the nationality, flag, registry or ownership of the baggage, cargo, containers, conveyances, goods or postal parcels concerned. In particular, there shall be no distinction made between national and foreign baggage, cargo, containers, conveyances, goods or postal parcels.

2. The tariff, and any amendment thereto, shall be published at least 10 days in advance of any levy thereunder.

PART VIII - GENERAL PROVISIONS

Article 42 Implementation of health measures

Health measures taken pursuant to these Regulations shall be initiated and completed without delay, and applied in a transparent and non-discriminatory manner.

Article 43 Additional health measures

1. These Regulations shall not preclude States Parties from implementing health measures, in accordance with their relevant national law and obligations under international law, in response to specific public health risks or public health emergencies of international concern, which:

(a) achieve the same or greater level of health protection than WHO recommendations; or

(b) are otherwise prohibited under Article 25, Article 26, paragraphs 1 and 2 of Article 28, Article 30, paragraph 1(c) of Article 31 and Article 33, provided such measures are otherwise consistent with these Regulations.

Such measures shall not be more restrictive of international traffic and not more invasive or intrusive to persons than reasonably available alternatives that would achieve the appropriate level of health protection.

2. In determining whether to implement the health measures referred to in paragraph 1 of this Article or additional health measures under paragraph 2 of Article 23, paragraph 1 of Article 27, paragraph 2 of Article 28 and paragraph 2(c) of Article 31, States Parties shall base their determinations upon:

(a) scientific principles;

(b) available scientific evidence of a risk to human health, or where such evidence is insufficient, the available information including from WHO and other relevant intergovernmental organizations and international bodies; and

(c) any available specific guidance or advice from WHO.

3. A State Party implementing additional health measures referred to in paragraph 1 of this Article which significantly interfere with international traffic shall provide to WHO the public health rationale and relevant scientific information for it. WHO shall share this information with other States Parties and shall share information regarding the health measures implemented. For the purpose of this Article, significant interference generally means refusal of entry or departure of international travellers, baggage, cargo, containers, conveyances, goods, and the like, or their delay, for more than 24 hours.

4. After assessing information provided pursuant to paragraph 3 and 5 of this Article and other relevant information, WHO may request that the State Party concerned reconsider the application of the measures.

5. A State Party implementing additional health measures referred to in paragraphs 1 and 2 of this Article that significantly interfere with international traffic shall inform WHO, within 48 hours of implementation, of such measures and their health rationale unless these are covered by a temporary or standing recommendation.

6. A State Party implementing a health measure pursuant to paragraph 1 or 2 of this Article shall within three months review such a measure taking into account the advice of WHO and the criteria in paragraph 2 of this Article.

7. Without prejudice to its rights under Article 56, any State Party impacted by a measure taken pursuant to paragraph 1 or 2 of this Article may request the State Party implementing such a measure to consult with it. The purpose of such consultations is to clarify the scientific information and public health rationale underlying the measure and to find a mutually acceptable solution.

8. The provisions of this Article may apply to implementation of measures concerning travelers taking part in mass congregations.

Article 44 Collaboration and assistance

1. States Parties shall undertake to collaborate with each other, to the extent possible, in:

(a) the detection and assessment of, and response to, events as provided under these Regulations;

(b) the provision or facilitation of technical cooperation and logistical support, particularly in the development, strengthening and maintenance of the public health capacities required under these Regulations;

(c) the mobilization of financial resources to facilitate implementation of their obligations under these Regulations; and

(d) the formulation of proposed laws and other legal and administrative provisions for the implementation of these Regulations.

2. WHO shall collaborate with States Parties, upon request, to the extent possible, in:

(a) the evaluation and assessment of their public health capacities in order to facilitate the effective implementation of these Regulations;

(b) the provision or facilitation of technical cooperation and logistical support to States Parties; and

(c) the mobilization of financial resources to support developing countries in building, strengthening and maintaining the capacities provided for in Annex 1.

3. Collaboration under this Article may be implemented through multiple channels, including bilaterally, through regional networks and the WHO regional offices, and through intergovernmental organizations and international bodies.

Article 45 Treatment of personal data

1. Health information collected or received by a State Party pursuant to these Regulations from another State Party or from WHO which refers to an identified or identifiable person shall be kept confidential and processed anonymously as required by national law.

2. Notwithstanding paragraph 1, States Parties may disclose and process personal data where essential for the purposes of assessing and managing a public health risk, but State Parties, in accordance with national law, and WHO must ensure that the personal data are:

(a) processed fairly and lawfully, and not further processed in a way incompatible with that purpose;

(b) adequate, relevant and not excessive in relation to that purpose;

(c) accurate and, where necessary, kept up to date; every reasonable step must be taken to ensure that data which are inaccurate or incomplete are erased or rectified; and

(d) not kept longer than necessary.

3. Upon request, WHO shall as far as practicable provide an individual with his or her personal data referred to in this Article in an intelligible form, without undue delay or expense and, when necessary, allow for correction.

Article 46 Transport and handling of biological substances, reagents and materials for diagnostic purposes

States Parties shall, subject to national law and taking into account relevant international guidelines, facilitate the transport, entry, exit, processing and disposal of biological substances and diagnostic specimens, reagents and other diagnostic materials for verification and public health response purposes under these Regulations.

PART IX - THE IHR ROSTER OF EXPERTS, THE EMERGENCY COMMITTEE AND THE REVIEW COMMITTEE

Chapter I - The IHR Roster of Experts

Article 47 Composition

The Director-General shall establish a roster composed of experts in all relevant fields of expertise (hereinafter the "IHR Expert Roster"). The Director-General shall appoint the members of the IHR Expert Roster in accordance with the WHO Regulations for Expert Advisory Panels and Committees (hereinafter the "WHO Advisory Panel Regulations"), unless otherwise provided in these Regulations. In addition, the Director-General shall appoint one member at the request of each State Party and, where appropriate, experts proposed by relevant intergovernmental and regional economic integration organizations. Interested States Parties shall notify the Director-General of the qualifications and fields of expertise of each of the experts they propose for membership. The Director-General shall periodically inform the States Parties, and relevant intergovernmental and regional economic integration organizations, of the composition of the IHR Expert Roster.

Chapter II - The Emergency Committee

Article 48 Terms of reference and composition

1. The Director-General shall establish an Emergency Committee that at the request of the Director-General shall provide its views on:

(a) whether an event constitutes a public health emergency of international concern;

(b) the termination of a public health emergency of international concern; and

(c) the proposed issuance, modification, extension or termination of temporary recommendations.

2. The Emergency Committee shall be composed of experts selected by the Director-General from the IHR Expert Roster and, when appropriate, other expert advisory panels of the Organization. The Director-General shall determine the duration of membership with a view to ensuring its continuity in the consideration of a specific event and its consequences. The Director-General shall select the members of the Emergency Committee on the basis of the expertise and experience required for any particular session and with due regard to the principles of equitable geographical representation. At least one member of the Emergency Committee should be an expert nominated by a State Party within whose territory the event arises.

3. The Director-General may, on his or her own initiative or at the request of the Emergency Committee, appoint one or more technical experts to advise the Committee.

Article 49 Procedure

1. The Director-General shall convene meetings of the Emergency Committee by selecting a number of experts from among those referred to in paragraph 2 of Article 48, according to the fields of expertise and experience most relevant to the specific event that is occurring. For the purpose of this Article, "meetings" of the Emergency Committee may include teleconferences, videoconferences or electronic communications.

2. The Director-General shall provide the Emergency Committee with the agenda and any relevant information concerning the event, including information provided by the States Parties, as well as any temporary recommendation that the Director-General proposes for issuance.

3. The Emergency Committee shall elect its Chairperson and prepare following each meeting a brief summary report of its proceedings and deliberations, including any advice on recommendations.

4. The Director-General shall invite the State Party in whose territory the event arises to present its views to the Emergency Committee. To that effect, the Director-General shall notify to it the dates and the agenda of the meeting of the Emergency Committee with as much advance notice as necessary.

The State Party concerned, however, may not seek a postponement of the meeting of the Emergency Committee for the purpose of presenting its views thereto.

5. The views of the Emergency Committee shall be forwarded to the Director-General for consideration. The Director-General shall make the final determination on these matters.

6. The Director-General shall communicate to States Parties the determination and the termination of a public health emergency of international concern, any health measure taken by the State Party concerned, any temporary recommendation, and the modification, extension and termination of such recommendations, together with the views of the Emergency Committee. The Director-General shall inform conveyance operators through States Parties and the relevant international agencies of such temporary recommendations, including their modification, extension or termination. The Director-General shall subsequently make such information and recommendations available to the general public.

7. States Parties in whose territories the event has occurred may propose to the Director-General the termination of a public health emergency of international concern and/or the temporary recommendations, and may make a presentation to that effect to the Emergency Committee.

Chapter III - The Review Committee

Article 50 Terms of reference and composition

1. The Director-General shall establish a Review Committee, which shall carry out the following functions:

(a) make technical recommendations to the Director-General regarding amendments to these Regulations;

(b) provide technical advice to the Director-General with respect to standing recommendations, and any modifications or termination thereof;

(c) provide technical advice to the Director-General on any matter referred to it by the Director-General regarding the functioning of these Regulations.

2. The Review Committee shall be considered an expert committee and shall be subject to the WHO Advisory Panel Regulations, unless otherwise provided in this Article.

3. The Members of the Review Committee shall be selected and appointed by the Director-General from among the persons serving on the IHR Expert Roster and, when appropriate, other expert advisory panels of the Organization.

4. The Director-General shall establish the number of members to be invited to a meeting of the Review Committee, determine its date and duration, and convene the Committee.

5. The Director-General shall appoint members to the Review Committee for the duration of the work of a session only.

6. The Director-General shall select the members of the Review Committee on the basis of the principles of equitable geographical representation, gender balance, a balance of experts from developed and developing countries, representation of a diversity of scientific opinion, approaches and practical experience in various parts of the world, and an appropriate interdisciplinary balance.

Article 51 Conduct of business

1. Decisions of the Review Committee shall be taken by a majority of the members present and voting.

2. The Director-General shall invite Member States, the United Nations and its specialized agencies and other relevant intergovernmental organizations or nongovernmental organizations in official relations with WHO to designate representatives to attend the Committee sessions. Such representatives may submit memoranda and, with the consent of the Chairperson, make statements on the subjects under discussion. They shall not have the right to vote.

Article 52 Reports

1. For each session, the Review Committee shall draw up a report setting forth the Committee's views and advice. This report shall be approved by the Review Committee before the end of the session. Its views and advice shall not commit the Organization and shall be formulated as advice to the Director-General. The text of the report may not be modified without the Committee's consent.

2. If the Review Committee is not unanimous in its findings, any member shall be entitled to express his or her dissenting professional views in an individual or group report, which shall state the reasons why a divergent opinion is held and shall form part of the Committee's report.

3. The Review Committee's report shall be submitted to the Director-General, who shall communicate its views and advice to the Health Assembly or the Executive Board for their consideration and action.

Article 53 Procedures for standing recommendations

When the Director-General considers that a standing recommendation is necessary and appropriate for a specific public health risk, the Director-General shall seek the views of the Review Committee. In addition to the relevant paragraphs of Articles 50 to 52, the following provisions shall apply:

(a) proposals for standing recommendations, their modification or termination may be submitted to the Review Committee by the Director-General or by States Parties through the Director-General;

(b) any State Party may submit relevant information for consideration by the Review Committee;

(c) the Director-General may request any State Party, intergovernmental organization or nongovernmental organization in official relations with WHO to place at the disposal of the Review Committee information in its possession concerning the subject of the proposed standing recommendation as specified by the Review Committee;

(d) the Director-General may, at the request of the Review Committee or on the Director-General's own initiative, appoint one or more technical experts to advise the Review Committee. They shall not have the right to vote;

(e) any report containing the views and advice of the Review Committee regarding standing recommendations shall be forwarded to the Director-General for consideration and decision.

The Director-General shall communicate the Review Committee's views and advice to the Health Assembly;

(f) the Director-General shall communicate to States Parties any standing recommendation, as well as the modifications or termination of such recommendations, together with the views of the Review Committee;

(g) standing recommendations shall be submitted by the Director-General to the subsequent Health Assembly for its consideration.

PART X - FINAL PROVISIONS

Article 54 Reporting and review

1. States Parties and the Director-General shall report to the Health Assembly on the implementation of these Regulations as decided by the Health Assembly.

2. The Health Assembly shall periodically review the functioning of these Regulations. To that end it may request the advice of the Review Committee, through the Director-General. The first such review shall take place no later than five years after the entry into force of these Regulations.

3. WHO shall periodically conduct studies to review and evaluate the functioning of Annex 2. The first such review shall commence no later than one year after the entry into force of these Regulations. The results of such reviews shall be submitted to the Health Assembly for its consideration, as appropriate.

Article 55 Amendments

1. Amendments to these Regulations may be proposed by any State Party or by the Director-General. Such proposals for amendments shall be submitted to the Health Assembly for its consideration.

2. The text of any proposed amendment shall be communicated to all States Parties by the Director-General at least four months before the Health Assembly at which it is proposed for consideration.

3. Amendments to these Regulations adopted by the Health Assembly pursuant to this Article shall come into force for all States Parties on the same terms, and subject to the same rights and obligations, as provided for in Article 22 of the Constitution of WHO and Articles 59 to 64 of these Regulations.

Article 56 Settlement of disputes

1. In the event of a dispute between two or more States Parties concerning the interpretation or application of these Regulations, the States Parties concerned shall seek in the first instance to settle the dispute through negotiation or any other peaceful means of their own choice, including good offices, mediation or conciliation. Failure to reach agreement shall not absolve the parties to the dispute from the responsibility of continuing to seek to resolve it.

2. In the event that the dispute is not settled by the means described under paragraph 1 of this Article, the States Parties concerned may agree to refer the dispute to the Director-General, who shall make every effort to settle it.

3. A State Party may at any time declare in writing to the Director-General that it accepts arbitration as compulsory with regard to all disputes concerning the interpretation or application of these Regulations to which it is a party or with regard to a specific dispute in relation to any other State Party accepting the same obligation. The arbitration shall be conducted in accordance with the Permanent Court of Arbitration Optional Rules for Arbitrating Disputes between Two States applicable at the time a request for arbitration is made. The States Parties that have agreed to accept arbitration as compulsory shall accept the arbitral award as binding and final. The Director-General shall inform the Health Assembly regarding such action as appropriate.

4. Nothing in these Regulations shall impair the rights of States Parties under any international agreement to which they may be parties to resort to the dispute settlement mechanisms of other intergovernmental organizations or established under any international agreement.

5. In the event of a dispute between WHO and one or more States Parties concerning the interpretation or application of these Regulations, the matter shall be submitted to the Health Assembly.

Article 57 Relationship with other international agreements

1. States Parties recognize that the IHR and other relevant international agreements should be interpreted so as to be compatible. The provisions of the IHR shall not affect the rights and obligations of any State Party deriving from other international agreements.

2. Subject to paragraph 1 of this Article, nothing in these Regulations shall prevent States Parties having certain interests in common owing to their health, geographical, social or economic conditions, from concluding special treaties or arrangements in order to facilitate the application of these Regulations, and in particular with regard to:

(a) the direct and rapid exchange of public health information between neighbouring territories of different States;

(b) the health measures to be applied to international coastal traffic and to international traffic in waters within their jurisdiction;

(c) the health measures to be applied in contiguous territories of different States at their common frontier;

(d) arrangements for carrying affected persons or affected human remains by means of transport specially adapted for the purpose; and

(e) deratting, disinsection, disinfection, decontamination or other treatment designed to render goods free of disease-causing agents.

3. Without prejudice to their obligations under these Regulations, States Parties that are members of a regional economic integration organization shall apply in their mutual relations the common rules in force in that regional economic integration organization.

Article 58 International sanitary agreements and regulations

1. These Regulations, subject to the provisions of Article 62 and the exceptions hereinafter provided, shall replace as between the States bound by these Regulations and as between these States and WHO, the provisions of the following international sanitary agreements and regulations:

(a) International Sanitary Convention signed in Paris, 21 June 1926;

(b) International Sanitary Convention for Aerial Navigation, signed at The Hague, 12 April 1933;

(c) International Agreement for dispensing with Bills of Health, signed in Paris, 22 December 1934;

(d) International Agreement for dispensing with Consular Visas on Bills of Health, signed in Paris, 22 December 1934;

(e) Convention modifying the International Sanitary Convention of 21 June 1926, signed in Paris, 31 October 1938;

(f) International Sanitary Convention, 1944, modifying the International Sanitary Convention of 21 June 1926, opened for signature in Washington, 15 December 1944;

(g) International Sanitary Convention for Aerial Navigation, 1944, modifying the International Sanitary Convention of 12 April 1933, opened for signature in Washington, 15 December 1944;

(h) Protocol of 23 April 1946 to prolong the International Sanitary Convention, 1944, signed in Washington;

(i) Protocol of 23 April 1946 to prolong the International Sanitary Convention for Aerial Navigation, 1944, signed in Washington;

(j) International Sanitary Regulations, 1951, and the Additional Regulations of 1955, 1956, 1960, 1963 and 1965; and

(k) the International Health Regulations of 1969 and the amendments of 1973 and 1981.

2. The Pan American Sanitary Code, signed at Havana, 14 November 1924, shall remain in force with the exception of Articles 2, 9, 10, 11, 16 to 53 inclusive, 61 and 62, to which the relevant part of paragraph 1 of this Article shall apply.

Article 59 Entry into force; period for rejection or reservations

1. The period provided in execution of Article 22 of the Constitution of WHO for rejection of, or reservation to, these Regulations or an amendment thereto, shall be 18 months from the date of the notification by the Director-General of the adoption of these Regulations or of an amendment to these Regulations by the Health Assembly. Any rejection or reservation received by the Director-General after the expiry of that period shall have no effect.

2. These Regulations shall enter into force 24 months after the date of notification referred to in paragraph 1 of this Article, except for:

(a) a State that has rejected these Regulations or an amendment thereto in accordance with Article 61;

(b) a State that has made a reservation, for which these Regulations shall enter into force as provided in Article 62;

(c) a State that becomes a Member of WHO after the date of the notification by the Director-General referred to in paragraph 1 of this Article, and which is not already a party to these Regulations, for which these Regulations shall enter into force as provided in Article 60; and

(d) a State not a Member of WHO that accepts these Regulations, for which they shall enter into force in accordance with paragraph 1 of Article 64.

3. If a State is not able to adjust its domestic legislative and administrative arrangements fully with these Regulations within the period set out in paragraph 2 of this Article, that State shall submit within the period specified in paragraph 1 of this Article a declaration to the Director-General regarding the outstanding adjustments and achieve them no later than 12 months after the entry into force of these Regulations for that State Party.

Article 60 New Member States of WHO

Any State which becomes a Member of WHO after the date of the notification by the Director-General referred to in paragraph 1 of Article 59, and which is not already a party to these Regulations, may communicate its rejection of, or any reservation to, these Regulations within a period of twelve months from the date of the notification to it by the Director-General after becoming a Member of WHO. Unless rejected, these Regulations shall enter into force with respect to that State, subject to the provisions of Articles 62 and 63, upon expiry of that period. In no case shall these Regulations enter into force in respect to that State earlier than 24 months after the date of notification referred to in paragraph 1 of Article 59.

Article 61 Rejection

If a State notifies the Director-General of its rejection of these Regulations or of an amendment thereto within the period provided in paragraph 1 of Article 59, these Regulations or the amendment concerned shall not enter into force with respect to that State. Any international sanitary agreement or regulations listed in Article 58 to which such State is already a party shall remain in force as far as such State is concerned.

Article 62 Reservations

1. States may make reservations to these Regulations in accordance with this Article. Such reservations shall not be incompatible with the object and purpose of these Regulations.

2. Reservations to these Regulations shall be notified to the Director-General in accordance with paragraph 1 of Article 59 and Article 60, paragraph 1 of Article 63 or paragraph 1 of Article 64, as the case may be. A State not a Member of WHO shall notify the Director-General of any reservation with its notification of acceptance of these Regulations. States formulating reservations should provide the Director-General with reasons for the reservations.

3. A rejection in part of these Regulations shall be considered as a reservation.

4. The Director-General shall, in accordance with paragraph 2 of Article 65, issue notification of each reservation received pursuant to paragraph 2 of this Article. The Director-General shall:

(a) if the reservation was made before the entry into force of these Regulations, request those Member States that have not rejected these Regulations to notify him or her within six months of any objection to the reservation, or

(b) if the reservation was made after the entry into force of these Regulations, request States Parties to notify him or her within six months of any objection to the reservation. States objecting to a reservation should provide the Director-General with reasons for the objection.

5. After this period, the Director-General shall notify all States Parties of the objections he or she has received with regard to reservations. Unless by the end of six months from the date of the notification referred to in paragraph 4 of this Article a reservation has been objected to by one-third of the States referred to in paragraph 4 of this Article, it shall be deemed to be accepted and these Regulations shall enter into force for the reserving State, subject to the reservation.

6. If at least one-third of the States referred to in paragraph 4 of this Article object to the reservation by the end of six months from the date of the notification referred to in paragraph 4 of this Article, the Director-General shall notify the reserving State with a view to its considering withdrawing the reservation within three months from the date of the notification by the Director-General.

7. The reserving State shall continue to fulfil any obligations corresponding to the subject matter of the reservation, which the State has accepted under any of the international sanitary agreements or regulations listed in Article 58.

8. If the reserving State does not withdraw the reservation within three months from the date of the notification by the Director-General referred to in paragraph 6 of this Article, the Director-General shall seek the view of the Review Committee if the reserving State so requests. The Review Committee shall advise the Director-General as soon as possible and in accordance with Article 50 on the practical impact of the reservation on the operation of these Regulations.

9. The Director-General shall submit the reservation, and the views of the Review Committee if applicable, to the Health Assembly for its consideration. If the Health Assembly, by a majority vote, objects to the reservation on the ground that it is incompatible with the object and purpose of these Regulations, the reservation shall not be accepted and these Regulations shall enter into force for the reserving State only after it withdraws its reservation pursuant to Article 63. If the Health Assembly accepts the reservation, these Regulations shall enter into force for the reserving State, subject to its reservation.

Article 63 Withdrawal of rejection and reservation

1. A rejection made under Article 61 may at any time be withdrawn by a State by notifying the Director-General. In such cases, these Regulations shall enter into force with regard to that State upon receipt by the Director-General of the notification, except where the State makes a reservation when withdrawing its rejection, in which case these Regulations shall enter into force as provided in Article 62. In no case shall these Regulations enter into force in respect to that State earlier than 24 months after the date of notification referred to in paragraph 1 of Article 59.

2. The whole or part of any reservation may at any time be withdrawn by the State Party concerned by notifying the Director-General. In such cases, the withdrawal will be effective from the date of receipt by the Director-General of the notification.

Article 64 States not Members of WHO

1. Any State not a Member of WHO, which is a party to any international sanitary agreement or regulations listed in Article 58 or to which the Director-General has notified the adoption of these Regulations by the World Health Assembly, may become a party hereto by notifying its acceptance to the Director-General and, subject to the provisions of Article 62, such acceptance shall become effective upon the date of entry into force of these Regulations, or, if such acceptance is notified after that date, three months after the date of receipt by the Director-General of the notification of acceptance.

2. Any State not a Member of WHO which has become a party to these Regulations may at any time withdraw from participation in these Regulations, by means of a notification addressed to the Director-General which shall take effect six months after the Director-General has received it. The State which has withdrawn shall, as from that date, resume application of the provisions of any international sanitary agreement or regulations listed in Article 58 to which it was previously a party.

Article 65 Notifications by the Director-General

1. The Director-General shall notify all States Members and Associate Members of WHO, and also other parties to any international sanitary agreement or regulations listed in Article 58, of the adoption by the Health Assembly of these Regulations.

2. The Director-General shall also notify these States, as well as any other State which has become a party to these Regulations or to any amendment to these Regulations, of any notification received by WHO under Articles 60 to 64 respectively, as well as of any decision taken by the Health Assembly under Article 62.

Article 66 Authentic texts

1. The Arabic, Chinese, English, French, Russian and Spanish texts of these Regulations shall be equally authentic. The original texts of these Regulations shall be deposited with WHO.

2. The Director-General shall send, with the notification provided in paragraph 1 of Article 59, certified copies of these Regulations to all Members and Associate Members, and also to other parties to any of the international sanitary agreements or regulations listed in Article 58.

3. Upon the entry into force of these Regulations, the Director-General shall deliver certified copies thereof to the Secretary-General of the United Nations for registration in accordance with Article 102 of the Charter of the United Nations.


Annex 1

A. CORE CAPACITY REQUIREMENTS FOR SURVEILLANCE AND RESPONSE

1. States Parties shall utilize existing national structures and resources to meet their core capacity requirements under these Regulations, including with regard to:

(a) their surveillance, reporting, notification, verification, response and collaboration activities; and

(b) their activities concerning designated airports, ports and ground crossings.

2. Each State Party shall assess, within two years following the entry into force of these Regulations for that State Party, the ability of existing national structures and resources to meet the minimum requirements described in this Annex. As a result of such assessment, States Parties shall develop and implement plans of action to ensure that these core capacities are present and functioning throughout their territories as set out in paragraph 1 of Article 5 and paragraph 1 of Article 13.

3. States Parties and WHO shall support assessments, planning and implementation processes under this Annex.

4. At the local community level and/or primary public health response level

The capacities:

(a) to detect events involving disease or death above expected levels for the particular time and place in all areas within the territory of the State Party; and

(b) to report all available essential information immediately to the appropriate level of healthcare response. At the community level, reporting shall be to local community health-care institutions or the appropriate health personnel. At the primary public health response level, reporting shall be to the intermediate or national response level, depending on organizational structures. For the purposes of this Annex, essential information includes the following: clinical descriptions, laboratory results, sources and type of risk, numbers of human cases and deaths, conditions affecting the spread of the disease and the health measures employed; and

(c) to implement preliminary control measures immediately.

5. At the intermediate public health response levels

The capacities:

(a) to confirm the status of reported events and to support or implement additional control measures; and

(b) to assess reported events immediately and, if found urgent, to report all essential information to the national level. For the purposes of this Annex, the criteria for urgent events include serious public health impact and/or unusual or unexpected nature with high potential for spread.

6. At the national level

Assessment and notification. The capacities:

(a) to assess all reports of urgent events within 48 hours; and

(b) to notify WHO immediately through the National IHR Focal Point when the assessment indicates the event is notifiable pursuant to paragraph 1 of Article 6 and Annex 2 and to inform WHO as required pursuant to Article 7 and paragraph 2 of Article 9.

Public health response. The capacities:

(a) to determine rapidly the control measures required to prevent domestic and international spread;

(b) to provide support through specialized staff, laboratory analysis of samples (domestically or through collaborating centres) and logistical assistance (e.g. equipment, supplies and transport);

(c) to provide on-site assistance as required to supplement local investigations;

(d) to provide a direct operational link with senior health and other officials to approve rapidly and implement containment and control measures;

(e) to provide direct liaison with other relevant government ministries;

(f) to provide, by the most efficient means of communication available, links with hospitals, clinics, airports, ports, ground crossings, laboratories and other key operational areas for the dissemination of information and recommendations received from WHO regarding events in the State Party's own territory and in the territories of other States Parties;

(g) to establish, operate and maintain a national public health emergency response plan, including the creation of multidisciplinary/multisectoral teams to respond to events that may constitute a public health emergency of international concern; and

(h) to provide the foregoing on a 24-hour basis.

B. CORE CAPACITY REQUIREMENTS FOR DESIGNATED AIRPORTS, PORTS AND GROUND CROSSINGS

1. At all times

The capacities:

(a) to provide access to (i) an appropriate medical service including diagnostic facilities located so as to allow the prompt assessment and care of ill travellers, and (ii) adequate staff, equipment and premises;

(b) to provide access to equipment and personnel for the transport of ill travellers to an appropriate medical facility;

(c) to provide trained personnel for the inspection of conveyances;

(d) to ensure a safe environment for travellers using point of entry facilities, including potable water supplies, eating establishments, flight catering facilities, public washrooms, appropriate solid and liquid waste disposal services and other potential risk areas, by conducting inspection pro­grammes, as appropriate; and

(e) to provide as far as practicable a programme and trained personnel for the control of vectors and reservoirs in and near points of entry.

2. For responding to events that may constitute a public health emergency of international concern

The capacities:

(a) to provide appropriate public health emergency response by establishing and maintaining a public health emergency contingency plan, including the nomination of a coordinator and contact points for relevant point of entry, public health and other agencies and services;

(b) to provide assessment of and care for affected travellers or animals by establishing arrangements with local medical and veterinary facilities for their isolation, treatment and other support services that may be required;

(c) to provide appropriate space, separate from other travellers, to interview suspect or affected persons;

(d) to provide for the assessment and, if required, quarantine of suspect travellers, preferably in facilities away from the point of entry;

(e) to apply recommended measures to disinsect, derat, disinfect, decontaminate or otherwise treat baggage, cargo, containers, conveyances, goods or postal parcels including, when appropriate, at locations specially designated and equipped for this purpose;

(f) to apply entry or exit controls for arriving and departing travellers; and

(g) to provide access to specially designated equipment, and to trained personnel with appropriate personal protection, for the transfer of travellers who may carry infection or contamination.

Annex 2

01.JPG (105024 bytes)

02.JPG (157716 bytes)

03.JPG (120159 bytes)

04.JPG (60887 bytes)

Annex 3

MODEL SHIP SANITATION CONTROL EXEMPTION CERTIFICATE/SHIP SANITATION CONTROL CERTIFICATE

Port of _________________ Date: _________________ 

This Certificate records the inspection and 1) exemption from control or 2) control measures applied

Name of ship or inland navigation vessel _______________  Flag _______________ Registration/IMO No. _______________

At the time of inspection the holds were unladen/laden with ____ tonnes of _______________ cargo

Name and address of inspecting officer __________________

Ship Sanitation Control Exemption

  Certificate Ship Sanitation Control Certificate
Areas , [systems, and services] inspected Evidence found1 Sample results2 Documents reviewed   Control measures applied Re-inspection date Comments regarding conditions found
Galley     Medical log        
Pantry     Ship's log        
Stores     Other        
Hold(s)/cargo              
Quarters:              
  - crew              
  - officers              
  - passengers              
  - deck              
Potable water              
Sewage              
Ballast tanks              
Solid and medical waste              
Standing water              
Engine room              
Medical facilities              
Other areas specified - see attached              
Note areas not applicable, by marking N/A.              

No evidence found. Ship/vessel is exempted from control measures.                        Control measures indicated were applied on the date below.

Name and designation of issuing officer ____________________________ Signature and seal _______________________ Date _______________

1 (a) Evidence of infection or contamination, including: vectors in all stages of growth; animal reservoirs for vectors; rodents or other species that could carry human disease, microbiological, chemical and other risks to human health; signs of inadequate sanitary measures. (b) Information concerning any human cases (to be included in the Maritime Declaration of Health).

2 Results from samples taken on board. Analysis to be provided to ship's master by most expedient means and, if re-inspection is required, to the next appropriate port of call coinciding with the re-inspection date specified in this certificate.
Sanitation Control Exemption Certificates and Sanitation Control Certificates are valid for a maximum of six months, but the validity period may be extended by one month if inspection cannot be carried out at the port and there is no evidence of infection or contamination.

06.JPG (53785 bytes)

Annex 4

TECHNICAL REQUIREMENTS PERTAINING TO CONVEYANCES
AND CONVEYANCE OPERATORS

Section A Conveyance operators

1. Conveyance operators shall facilitate:

(a) inspections of the cargo, containers and conveyance;

(b) medical examinations of persons on board;

(c) application of other health measures under these Regulations; and

(d) provision of relevant public health information requested by the State Party.

2. Conveyance operators shall provide to the competent authority a valid Ship Sanitation Control Exemption Certificate or a Ship Sanitation Control Certificate or a Maritime Declaration of Health, or the Health Part of an Aircraft General Declaration, as required under these Regulations.

Section B Conveyances

1. Control measures applied to baggage, cargo, containers, conveyances and goods under these Regulations shall be carried out so as to avoid as far as possible injury or discomfort to persons or damage to the baggage, cargo, containers, conveyances and goods. Whenever possible and appropriate, control measures shall be applied when the conveyance and holds are empty.

2. States Parties shall indicate in writing the measures applied to cargo, containers or conveyances, the parts treated, the methods employed, and the reasons for their application. This information shall be provided in writing to the person in charge of an aircraft and, in case of a ship, on the Ship Sanitation Control Certificate. For other cargo, containers or conveyances, States Parties shall issue such information in writing to consignors, consignees, carriers, the person in charge of the conveyance or their respective agents.

Annex 5

SPECIFIC MEASURES FOR VECTOR-BORNE DISEASES

1. WHO shall publish, on a regular basis, a list of areas where disinsection or other vector control measures are recommended for conveyances arriving from these areas. Determination of such areas shall be made pursuant to the procedures regarding temporary or standing recommendations, as appropriate.

2. Every conveyance leaving a point of entry situated in an area where vector control is recommended should be disinsected and kept free of vectors. When there are methods and materials advised by the Organization for these procedures, these should be employed. The presence of vectors on board conveyances and the control measures used to eradicate them shall be included:

(a) in the case of aircraft, in the Health Part of the Aircraft General Declaration, unless this part of the Declaration is waived by the competent authority at the airport of arrival;

(b) in the case of ships, on the Ship Sanitation Control Certificates; and

(c) in the case of other conveyances, on a written proof of treatment issued to the consignor, consignee, carrier, the person in charge of the conveyance or their agent, respectively.

3. States Parties should accept disinsecting, deratting and other control measures for conveyances applied by other States if methods and materials advised by the Organization have been applied.

4. States Parties shall establish programmes to control vectors that may transport an infectious agent that constitutes a public health risk to a minimum distance of 400 metres from those areas of point of entry facilities that are used for operations involving travellers, conveyances, containers, cargo and postal parcels, with extension of the minimum distance if vectors with a greater range are present.

5. If a follow-up inspection is required to determine the success of the vector control measures applied, the competent authorities for the next known port or airport of call with a capacity to make such an inspection shall be informed of this requirement in advance by the competent authority advising such follow-up. In the case of ships, this shall be noted on the Ship Sanitation Control Certificate.

6. A conveyance may be regarded as suspect and should be inspected for vectors and reservoirs if:

(a) it has a possible case of vector-borne disease on board;

(b) a possible case of vector-borne disease has occurred on board during an international voyage; or

(c) it has left an affected area within a period of time where on-board vectors could still carry disease.

7. A State Party should not prohibit the landing of an aircraft or berthing of a ship in its territory if the control measures provided for in paragraph 3 of this Annex or otherwise recommended by the Organization are applied. However, aircraft or ships coming from an affected area may be required to land at airports or divert to another port specified by the State Party for that purpose.

8. A State Party may apply vector control measures to a conveyance arriving from an area affected by a vector-borne disease if the vectors for the foregoing disease are present in its territory.

Annex 6

VACCINATION, PROPHYLAXIS AND RELATED CERTIFICATES

1. Vaccines or other prophylaxis specified in Annex 7 or recommended under these Regulations shall be of suitable quality; those vaccines and prophylaxis designated by WHO shall be subject to its approval. Upon request, the State Party shall provide to WHO appropriate evidence of the suitability of vaccines and prophylaxis administered within its territory under these Regulations.

2. Persons undergoing vaccination or other prophylaxis under these Regulations shall be provided with an international certificate of vaccination or prophylaxis (hereinafter the "certificate") in the form specified in this Annex. No departure shall be made from the model of the certificate specified in this Annex.

3. Certificates under this Annex are valid only if the vaccine or prophylaxis used has been approved by WHO.

4. Certificates must be signed in the hand of the clinician, who shall be a medical practitioner or other authorized health worker, supervising the administration of the vaccine or prophylaxis. The certificate must also bear the official stamp of the administering centre; however, this shall not be an accepted substitute for the signature.

5. Certificates shall be fully completed in English or in French. They may also be completed in another language, in addition to either English or French.

6. Any amendment of this certificate, or erasure, or failure to complete any part of it, may render it invalid.

7. Certificates are individual and shall in no circumstances be used collectively. Separate certificates shall be issued for children.

8. A parent or guardian shall sign the certificate when the child is unable to write. The signature of an illiterate shall be indicated in the usual manner by the person's mark and the indication by another that this is the mark of the person concerned.

9. If the supervising clinician is of the opinion that the vaccination or prophylaxis is contraindicated on medical grounds, the supervising clinician shall provide the person with reasons, written in English or French, and where appropriate in another language in addition to English or French, underlying that opinion, which the competent authorities on arrival should take into account. The supervising clinician and competent authorities shall inform such persons of any risk associated with non-vaccination and with the non-use of prophylaxis in accordance with paragraph 4 of Article 23.

10. An equivalent document issued by the Armed Forces to an active member of those Forces shall be accepted in lieu of an international certificate in the form shown in this Annex if:

(a) it embodies medical information substantially the same as that required by such form; and

(b) it contains a statement in English or in French and where appropriate in another language in addition to English or French recording the nature and date of the vaccination or prophylaxis and to the effect that it is issued in accordance with this paragraph.

01.JPG (73597 bytes)

Annex 7

REQUIREMENTS CONCERNING VACCINATION OR PROPHYLAXIS FOR SPECIFIC DISEASES

1. In addition to any recommendation concerning vaccination or prophylaxis, the following diseases are those specifically designated under these Regulations for which proof of vaccination or prophylaxis may be required for travellers as a condition of entry to a State Party:

Vaccination against yellow fever.

2. Recommendations and requirements for vaccination against yellow fever:

(a) For the purpose of this Annex:

(i) the incubation period of yellow fever is six days;

(ii) yellow fever vaccines approved by WHO provide protection against infection starting 10 days following the administration of the vaccine;

(iii) this protection continues for 10 years; and

(iv) the validity of a certificate of vaccination against yellow fever shall extend for a period of 10 years, beginning 10 days after the date of vaccination or, in the case of a revaccination within such period of 10 years, from the date of that revaccination.

(b) Vaccination against yellow fever may be required of any traveller leaving an area where the Organization has determined that a risk of yellow fever transmission is present.

(c) If a traveller is in possession of a certificate of vaccination against yellow fever which is not yet valid, the traveller may be permitted to depart, but the provisions of paragraph 2(h) of this Annex may be applied on arrival.

(d) A traveller in possession of a valid certificate of vaccination against yellow fever shall not be treated as suspect, even if coming from an area where the Organization has determined that a risk of yellow fever transmission is present.

(e) In accordance with paragraph 1 of Annex 6 the yellow fever vaccine used must be approved by the Organization.

(f) States Parties shall designate specific yellow fever vaccination centres within their territories in order to ensure the quality and safety of the procedures and materials employed.

(g) Every person employed at a point of entry in an area where the Organization has determined that a risk of yellow fever transmission is present, and every member of the crew of a conveyance using any such point of entry, shall be in possession of a valid certificate of vaccination against yellow fever.

(h) A State Party, in whose territory vectors of yellow fever are present, may require a traveller from an area where the Organization has determined that a risk of yellow fever transmission is present, who is unable to produce a valid certificate of vaccination against yellow fever, to be quarantined until the certificate becomes valid, or until a period of not more than six days, reckoned from the date of last possible exposure to infection, has elapsed, whichever occurs first.

(i) Travellers who possess an exemption from yellow fever vaccination, signed by an authorized medical officer or an authorized health worker, may nevertheless be allowed entry, subject to the provisions of the foregoing paragraph of this Annex and to being provided with information regarding protection from yellow fever vectors. Should the travellers not be quarantined, they may be required to report any feverish or other symptoms to the competent authority and be placed under surveillance.

Annex 8

02.JPG (70344 bytes)

03.JPG (32414 bytes)

 

Annex 9

04.JPG (69139 bytes)

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 417Pieņemts: 26.06.2007.Stājas spēkā: 30.06.2007.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 104 (3680), 29.06.2007.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
159643
{"selected":{"value":"04.03.2016","content":"<font class='s-1'>04.03.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"04.03.2016","iso_value":"2016\/03\/04","content":"<font class='s-1'>04.03.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"30.06.2007","iso_value":"2007\/06\/30","content":"<font class='s-1'>30.06.2007.-03.03.2016.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
04.03.2016
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva