1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā lietotie termini atbilst Reliģisko organizāciju likumā lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) Latvijas ebreju draudžu un kopienu padome — Latvijas Republikas biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība;

2) Rīgas ebreju reliģiskā draudze — reliģiska organizācija, kāda tā ir šā likuma spēkā stāšanās brīdī;

3) statūti — Rīgas ebreju reliģiskās draudzes (turpmāk — Draudze) statūti, kas likumā noteiktajā kārtībā reģistrēti reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā;

4) Draudzes vadītājs — persona, kas stājusies amatā un vada Draudzi saskaņā ar statūtos noteikto kārtību;

5) Draudzes rabīns — Draudzes garīdznieku sarakstā iekļautais garīdznieks;

6) dievnams — celtne, kas ir būvēta vai pielāgota dievkalpojumu noturēšanai.

2.pants. Likuma mērķis un uzdevums

(1) Likuma mērķis ir sekmēt atklātas, tiesiskas un harmoniskas sabiedrības, kā arī kultūrvides attīstību.

(2) Likuma uzdevums ir atbilstoši konstitucionālajām tradīcijām un Latvijas Republikas Satversmes 99.panta noteikumam, ievērojot Draudzes kā Latvijā tradicionālas reliģiskās organizācijas ilglaicīgu pastāvēšanu Latvijas teritorijā, respektējot tās uzticību garīgajām un morālajām vērtībām, kā arī ievērojot to, ka ebreju reliģiskās draudzes nav izveidojušas reliģisku savienību Latvijā un ka Draudzes īpašumā atrodas nacionālas nozīmes kultūras un mākslas mantojums, regulēt valsts un Draudzes tiesiskās attiecības un noteikt valsts un Draudzes kopīgos uzdevumus sociālajā, tiesiskajā un kultūras jomā.

3.pants. Draudzes statuss

(1) Draudzei ir juridiskās personas statuss un no tā izrietošās tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(2) Draudze savā darbībā ievēro Latvijas Republikas Satversmi, šo likumu, Reliģisko organizāciju likumu, likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" un citus reliģisko organizāciju darbību reglamentējošus normatīvos aktus, kā arī Draudzes statūtus.

(3) Draudze pilnā apmērā realizē tiesības uz pašvaldību un pašnoteikšanos saskaņā ar statūtiem un tajos noteiktajiem kanoniem.

(4) Draudzes pilns nosaukums ir "Rīgas ebreju reliģiskā draudze". Draudzes nosaukumu drīkst lietot vienīgi Draudze, kā arī tās dibinātās iestādes un institūcijas. Citu reliģisko organizāciju, biedrību, nodibinājumu un citu tiesību subjektu nosau­kumi nepārprotami atšķiras no Draudzes nosaukuma.

(5) Draudze var prasīt tās nosaukuma prettiesiskas izmantošanas izbeigšanu, kā arī Draudzei nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.

(6) Draudzes lēmumi kanoniskajos jautājumos nav pārsūdzami valsts iestādēs.

4.pants. Draudzes vadītājs

(1) Draudzes vadītājs pārstāv Draudzi attiecībās ar valsti.

(2) Draudzes vadītājs statūtos noteiktajā kārtībā un gadījumos var rakstveidā pilnvarot citas personas darboties Draudzes vārdā attiecībās ar valsti.

5.pants. Draudzes īpašums

(1) Draudzes īpašumā var būt kustamā un nekustamā manta.

(2) Visu veidu darbības ar Draudzes nekustamiem īpašumiem (t.sk. ieķīlāšana, atsavināšana, apgrūtināšana ar lietu tiesībām) iespējamas tikai ar Draudzes vadītāja rakstveida piekrišanu. Šāda piekrišana nav nepieciešama, ja nekustamais īpašums tiek atsavināts saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām". Draudzes īpašumā esošie dievnami un kapsētas piespiedu kārtībā nav atsavināmi.

(3) Dievnamus un rituāla priekšmetus aizliegts ieķīlāt, un uz tiem nevar vērst piedziņu pēc kreditoru pieprasījuma.

6.pants. Ceremonijas kapsētās

(1) Draudzei piederošajās kapsētās ceremonijas notiek atbilstoši Draudzes noteiktajai kārtībai.

(2) Draudze reliģiskās apbedīšanas ceremonijas var veikt arī pašvaldību ierīkotajās kapsētās pašvaldību noteiktajā kārtībā.

7.pants. Kultūras pieminekļu aizsardzība un pieejamība

(1) Draudze nodrošina tās īpašumā vai valdījumā esošo kultūras pieminekļu saglabāšanu un izmantošanu saskaņā ar kultūras pieminekļu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

(2) Draudze nodrošina tās īpašumā vai valdījumā esošo kultūras pieminekļu pieejamību sabiedrības apskatei Draudzes noteiktajā kārtībā.

(3) Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzēto finanšu līdzekļu apmērā valsts piedalās Draudzes īpašumā vai valdījumā esošo kultūras pieminekļu izpētes finansēšanā un saimnieciski neizmantojamu valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijā un restaurācijā. Pašvaldībai ir tiesības piedalīties saimnieciski neizmantojamu vietējas nozīmes kultūras pieminekļu konservācijā un restaurācijā.

8.pants. Draudzes rabīna tiesības salaulāt

Civillikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā salaulāt ir tiesīgi tie Draudzes rabīni, kuriem Draudze devusi atļauju un kuri ierakstīti Tieslietu ministrijai iesniegtajā laulāttiesīgo Draudzes rabīnu sarakstā.

9.pants. Informācijas aizsargātība

(1) Draudzes rabīnu nedrīkst pratināt un nedrīkst pieprasīt, lai viņš izpauž savas garīgās darbības rezultātā uzzinātās ziņas, pat tad, ja šis rabīns ir liecinieks vai procesa dalībnieks tiesā.

(2) Nevienai iestādei vai amatpersonai nav atļauts vervēt Draudzes rabīnu.

10.pants. Draudze un militārais dienests

Nacionālajos bruņotajos spēkos personām ir tiesības saņemt Draudzes rabīna garīgo aprūpi un piedalīties Draudzes dievkalpojumos, ja vien tas nekavē karadienesta pienākumu izpildi.

11.pants. Sadarbība patvēruma piešķiršanas procesā

(1) Patvēruma meklētājam, kurš baidās no vajāšanas savas Mozus ticīgā (jūdaista) pārliecības dēļ, patvēruma piešķiršanas procesā ir tiesības uz Draudzes pārstāvja klātbūtni pārrunu laikā.

(2) Valsts iestādes, ja nepieciešams, izprasa Draudzes atzinumu par patvēruma meklētāja iespējamo vajāšanu viņa jūdaista pārliecības dēļ.

12.pants. Draudzes attiecības ar darbiniekiem

Draudze darba tiesisko attiecību nodibināšanā ar darbiniekiem, attiecību pastāvēšanā, grozīšanā un izbeigšanā ir tiesīga balstīties uz personas reliģisko piederību, gatavību un spēju darboties labā ticībā un lojalitātē attiecībā uz Draudzes mācību (doktrīnu), kā arī uz morāles, uzvedības normu, principu un ideālu kopumu, kas ir pamatā jūdaismam.

13.pants. Pārskats par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu

Pārskatu par Draudzei piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu Draudze sagatavo Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajā kārtībā un iesniedz Finanšu ministrijai.

15.pants. Atsevišķu Draudzes lēmumu pieņemšanas kārtība

Šā likuma 5.panta otrajā daļā, 8.pantā un 14.panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajos gadījumos Draudze kā Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes locekle pieņem lēmumu, ievērojot Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes statūtos noteikto kārtību, ja vien šī kārtība nav pretrunā ar šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumiem.

1. Līdz 2008.gada 1.maijam Draudze saskaņo statūtus ar šo likumu, izdarot statūtos attiecīgus grozījumus, apstiprinot tos jaunā redakcijā un iesniedzot Tieslietu ministrijā reģistrācijai Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā kārtībā.

2. Draudze līdz 2008.gada 1.jūnijam paziņo Tieslietu ministrijai šā likuma 14.panta pirmajā daļā minētos datus.