Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2015. gada 10. decembra likumu: Par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Satversmi.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Rēzeknes Augstskolas Satversmi

1.pants. Rēzeknes Augstskolas Satversmes sapulcē 2006.gada 11.aprīlī pieņemtā Rēzeknes Augstskolas Satversme ar šo likumu tiek apstiprināta.

2.pants. Līdz ar likumu izsludināma Rēzeknes Augstskolas Satversme.

Likums Saeimā pieņemts 2007.gada 26.aprīlī.
Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis
Rīgā 2007.gada 16.maijā
Pieņemta
Rēzeknes Augstskolas
Satversmes sapulcē 2006.gada 11.aprīlī
Rēzeknes Augstskolas Satversme

1. Vispārīgie noteikumi

1. Rēzeknes Augstskola (turpmāk — Augstskola) ir valsts dibināta Latvijas Republikas augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kura īsteno akadēmiskas un profesionālas studiju programmas, kā arī nodarbojas ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi.

Augstskolas saīsinātais nosaukums ir RA. Tās nosaukums citās valodās ir:

Angļu valodā: Rezekne Higher Education Institution;

Vācu valodā: Resekner Hochschule;

Krievu valodā: Резекненская Высшая Школа;

Franču valodā:L'Ecole Sup'erieure de Rezekne;

Spāņu valodā: Centro de ensenanza Superrior de Rezekne;

Itāļu valodā: La Scuola Superiore di Rezekne;

Lietuviešu valodā: Rezeknes Aukštoji mokykla;

Igauņu valodā: Rezekne Ulikool.

2. Augstskola ir autonoma izglītības un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām. Tās autonomija izpaužas tiesībās brīvi izvēlēties Augstskolas dibinātāja — valsts Ministru kabineta personā — izvirzīto un Augstskolu likumam atbilstošo uzdevumu īstenošanas veidus un formas, kā arī atbildībā par Augstskolā iegūtās izglītības kvalitāti, mērķtiecīgu un racionālu finanšu un materiālo resursu izmantošanu, demokrātisma principu un augstskolu darbību reglamentējošu likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu.

3. Augstskolai ir tiesības izstrādāt un pieņemt Augstskolas Satversmi, veidot Augstskolas personālsastāvu, patstāvīgi noteikt studiju programmu saturu un formas, studējošo uzņemšanas noteikumus, zinātniskās pētniecības darba pamatvirzienus, Augstskolas organizatorisko un pārvaldes struktūru, darba samaksas likmes, kas nav mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm, veikt citas darbības, kas nav pretrunā ar Augstskolas dibinātāja un Augstskolu likumā noteiktajiem augstskolas darbības principiem un uzdevumiem.

4. Augstskola ir atvasināta publiska persona. Tai ir:

4.1. zīmogs ar Latvijas Republikas papildināto mazo valsts ģerboni un uzrakstu "Latvijas Republika * Rēzeknes Augstskola";

4.2. Augstskolas ģerbonis ar stilizētiem burtiem "R" un "A" austošas saules fonā;

4.3. bordo — zili — zaļš karogs ar Augstskolas ģerboņa attēlu;

4.4. Augstskolas himna (Antona Kūkoja vārdi un Arno Eversa mūzika).

Augstskolas simboliku apstiprina Augstskolas Senāts.

5. Augstskolas juridiskā adrese ir: Atbrīvošanas aleja 90, Rēzekne, LV-4600, Latvija.

2. Augstskolas darbības pamatvirzieni un uzdevumi

6. Augstskolas darbības mērķis ir dot studentiem zinātnes attīstības līmenim un Latvijas kultūras tradīcijām atbilstošu Eiropas izglītības telpā konkurētspējīgu akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību, attīstīt kultūru, zinātni un izglītību Latgales reģionā un visā Latvijā.

7. Augstskolas uzdevumi ir:

7.1. īstenot augstākās izglītības studiju programmas šādās tematiskajās grupās:

7.1.1. izglītība;

7.1.2. humanitārās zinātnes un māksla;

7.1.3. sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības;

7.1.4. dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas;

7.1.5. inženierzinātnes, ražošana un būvniecība;

7.1.6. pakalpojumi.

7.2. nodrošināt studiju un pētniecības darba nedalāmību, iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi, akadēmiskos grādus un profesionālo kvalifikāciju;

7.3. izstrādāt studiju programmas, izraudzīties akadēmisko personālu, iekārtot laboratorijas, darbnīcas, bibliotēkas un citas struktūras tā, lai studējošajiem dotu iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi atbilstoši zinātnes attīstības līmenim un Latvijas kultūras tradīcijām;

7.4. nodrošināt tādas pārbaudījumu un eksāmenu prasības un tādu procedūru, lai piešķirtos grādus un nosaukumus, iegūtos diplomus un profesionālo kvalifikāciju, kā arī studiju programmu daļu apgūšanu savstarpēji atzītu Latvijas un ārvalstu augstskolās;

7.5. veicināt tālākizglītojošas studijas un piedalīties tālākas izglītības pasākumos;

7.6. sadarboties ar citām izglītības, zinātniskās pētniecības iestādēm, citu valstu augstskolām;

7.7. organizēt Augstskolas darbu sabiedrības interesēs, kā arī informēt sabiedrību par Augstskolas darbību, par studiju un zinātnisko pētījumu virzieniem un iespējām.

8. Augstskola nodrošina studiju, pētniecības darba un mākslinieciskās jaunrades brīvību, zinātniskās darbības tematikas, virzienu un mācību metožu brīvu izvēli.

9. Zinātniskā pētniecība ir Augstskolas akadēmiskā personāla darbības obligāta sastāvdaļa. Tā tiek veikta saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu un Augstskolas Senāta apstiprināto nolikumu par zinātnisko darbību Augstskolā.

3. Augstskolas pašpārvalde un struktūrvienības

10. Augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir:

10.1. Satversmes sapulce;

10.2. Senāts;

10.3. rektors;

10.4. revīzijas komisija;

10.5. akadēmiskā šķīrējtiesa.

11. Augstskolas Satversmes sapulce ir Augstskolas pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas pieņem un groza Augstskolas Satversmes sapulces nolikumu un saskaņā ar to pieņem un groza Augstskolas Satversmi, ievēlē Augstskolas Senātu, apstiprina vai groza Augstskolas Senāta darbības nolikumu, atsauc Augstskolas Senāta locekļus, ievēlē un atceļ Augstskolas rektoru, noklausās Augstskolas rektora pārskatu, ievēlē Augstskolas revīzijas komisiju un Augstskolas akadēmisko šķīrējtiesu, apstiprina to nolikumus, kā arī izskata citus Augstskolas darbības jautājumus saskaņā ar Augstskolas Satversmes sapulces nolikumu. Augstskolas Satversmes sapulci 80 cilvēku sastāvā uz trim gadiem, aizklāti balsojot, ievēlē attiecīgais Augstskolas personāls. Augstskolas Satversmes sapulces sastāvā tiek iekļauti 52 akadēmiskā personāla pārstāvji, 12 vispārējā personāla pārstāvji un 16 studējošo pārstāvji. Augstskolas Satversmes sapulces locekli var atsaukt tā Augstskolas struktūrvienība, kura to ievēlējusi. Augstskolas Satversmes sapulci sasauc Augstskolas rektors vai Augstskolas Senāts ne retāk kā reizi gadā. Augstskolas Satversmes sapulce uz trim gadiem ievēl priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru. Ārkārtas Augstskolas Satversmes sapulci sasauc, ja to pieprasa Augstskolas rektors vai ne mazāk kā 1/3 no Augstskolas Satversmes sapulces pārstāvjiem.

12. Augstskolas Senāts ir Augstskolas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas Augstskolas darbības sfēras. Augstskolas Senātu 25 cilvēku sastāvā uz trim gadiem ievēl Augstskolas Satversmes sapulce. Augstskolas Senāta sastāvā tiek iekļauti 19 akadēmiskā personāla pārstāvji, 1 vispārējā personāla pārstāvis un 5 studējošo pārstāvji. Studējošo pārstāvjus Senātā ievēl studējošo pašpārvalde. Augstskolas Senāta tiesības, pienākumus un uzdevumus, kā arī Augstskolas senatoru atsaukšanas kārtību reglamentē Augstskolas Satversmes sapulces apstiprināts Augstskolas Senāta darbības nolikums.

13. Augstskolas rektors ir Augstskolas augstākā amatpersona, kas īsteno Augstskolas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Augstskolu. Augstskolas rektoru ievēlē Augstskolas Satversmes sapulce uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

14. Augstskolas ievēlēto rektoru apstiprina Ministru kabinets.

15. Augstskola rektoru atceļ no amata Ministru kabinets pēc RA Senāta vai Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma, ja RA rektora darbībā konstatēti likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumi.

16. Augstskolas rektors:

16.1. atbild par Augstskolas darbības atbilstību Augstskolu likumam, citiem normatīvajiem aktiem un Augstskolas Satversmei;

16.2. atbild par Augstskolā iegūstamās izglītības, veikto zinātnisko pētījumu un īstenotās mākslinieciskās jaunrades kvalitāti;

16.3. nodrošina Augstskolai piešķirto valsts budžeta līdzekļu, kā arī Augstskolas mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu; personiski atbild par Augstskolas finansiālo darbību;

16.4. veicina Augstskolas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

16.5. veic citus Augstskolu likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī Augstskolas Satversmē noteiktos rektora pienākumus.

17. Augstskolas vispārējo administratīvo vadību īsteno Augstskolas rektors un pēc viņa ieteikuma Augstskolas Senāta apstiprinātie Augstskolas prorektori studiju un zinātniskajā darbā, Augstskolas rektora vietnieks saimnieciskajā darbā.

18. Augstskolas rektoram ir tiesības:

18.1. apturēt Augstskolas Senāta lēmumu, ja tas ir pretrunā ar Augstskolas Senātā apstiprinātu Augstskolas attīstības stratēģiju vai neatbilst Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām vai Augstskolas Satversmei; strīdus jautājums var tikt izskatīts Augstskolas akadēmiskajā šķīrējtiesā;

18.2. pēc paša vēlēšanās beigt amata izpildi pirms ievēlēšanas termiņa beigām.

19. Augstskolas Padomnieku konvents ir konsultatīva Augstskolas institūcija, kas konsultē Augstskolas Senātu un Augstskolas rektoru Augstskolas attīstības stratēģijas jautājumos. Padomnieku konventa locekļu ievēlēšanas kārtību un darbības principus nosaka Augstskolas Senāta apstiprināts Padomnieku konventa nolikums.

20. Augstskolas Satversmes sapulce no Augstskolas personāla vidus uz trim gadiem ievēlē Augstskolas revīzijas komisiju piecu cilvēku sastāvā. Tās sastāvā nedrīkst būt Augstskolas administratīvā personāla pārstāvji. Augstskolas revīzijas komisijas nolikumu apstiprina Augstskolas Satversmes sapulce.

21. Augstskolas revīzijas komisija ne retāk kā reizi gadā pārbauda Augstskolas darbības atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Augstskolas Satversmei un vadības institūciju lēmumiem, revidē Augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību un ne retāk kā reizi gadā rakstveidā ziņo par to Augstskolas Senātam.

22. Augstskolas revīzijas komisijai ir tiesības:

22.1. pārbaudīt Augstskolas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību spēkā esošajiem likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un Augstskolas Satversmei;

22.2. iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz Augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību;

22.3. veicot pārbaudes, pieprasīt un saņemt paskaidrojumus no Augstskolas amatpersonām;

22.4. pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, izteikt savus priekšlikumus trūkumu novēršanai un vainīgās personas saukšanai pie atbildības;

22.5. pieaicināt revīziju veikšanai attiecīgus speciālistus.

23. Augstskolas revīzijas komisijas locekļus var atsaukt Augstskolas Satversmes sapulce.

24. Augstskolā tiek izveidota akadēmiskā šķīrējtiesa piecu cilvēku sastāvā. Tās pilnvaru termiņš ir trīs gadi. Četrus akadēmiskā personāla pārstāvjus aizklātā balsošanā ievēlē Satversmes sapulce. To vidū nevar būt Augstskolas administratīvā personāla pārstāvji. Vienu studējošo ievēlē studējošo pašpārvalde.

25. Augstskolas akadēmiskā šķīrējtiesa darbojas saskaņā ar nolikumu, ko apstiprina Augstskolas Satversmes sapulce, un Augstskolas akadēmiskajā šķīrējtiesā pieņemto reglamentu, kurš nosaka lietas izskatīšanas kārtību. Augstskolas akadēmiskā šķīrējtiesa izskata:

25.1. Augstskolas studējošo un Augstskolas akadēmiskā personāla iesniegumus par Augstskolu likumā un šajā Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;

25.2. strīdus starp Augstskolas amatpersonām, kā arī starp Augstskolas struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās;

25.3. citas sūdzības, kuru izskatīšana Augstskolas akadēmiskajā šķīrējtiesā paredzēta Augstskolas Satversmē, izņemot darba strīdus.

26. Augstskolas Senāta apstiprinātos Augstskolas akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus izpilda Augstskolas administrācija. Augstskolas akadēmiskās šķīrējtiesas pieņemtos lēmumus pēc to apstiprināšanas Augstskolas Senātā Augstskolas personāls var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Augstskolas akadēmiskās šķīrējtiesas locekļi par savu darbu atbild Augstskolas Satversmes sapulcei; pēc darba devēja iniciatīvas viņus var atbrīvot no darba tikai ar Augstskolas Satversmes sapulces piekrišanu.

27. Studiju organizācijas un koordinācijas jautājumus Augstskolā pārzina Augstskolas Studiju padome. Tā darbojas Augstskolas studiju prorektora vadībā, tās sastāvu un darbību nosaka Augstskolas Senāta apstiprināts nolikums par Studiju padomi.

28. Augstskolas Zinātnes organizācijas un koordinācijas jautājumus pārzina Augstskolas Zinātnes padome. Tā darbojas Augstskolas zinātņu prorektora vadībā, tās sastāvu un darbību nosaka Augstskolas Senāta apstiprināti nolikumi par Zinātnes padomi un par zinātnisko darbību Augstskolā.

29. Augstskolas fakultātes dome un Augstskolas institūta zinātniskā padome vada un pārzina attiecīgi fakultātes un zinātniskā institūta darbību. Fakultātes domes un institūta zinātniskās padomes sastāvu, ievēlēšanas un atsaukšanas kārtību, kā arī tiesības, pienākumus un atbildību nosaka attiecīgi Augstskolas Senāta apstiprināts nolikums par Fakultātes domi un Zinātniskā institūta nolikums.

30. Augstskolas struktūru nosaka un struktūrvienības veido, reorganizē un likvidē Augstskolas Senāts. Visu struktūrvienību tiesības, pienākumus un atbildību nosaka attiecīgas struktūrvienības nolikums, kuru apstiprina Augstskolas Senāts.

31. Augstskolas struktūrvienības izglītības un zinātniskā darba veikšanai ir katedras, profesoru grupas, fakultātes (nodaļas), zinātniskās un mācību laboratorijas, zinātniskie centri un institūti, filiāles un citas struktūrvienības. Organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai Augstskolai ir tiesības veidot arī citas struktūrvienības. Augstskolas struktūrvienībām ir tiesības atvērt apakškontus. Augstskolas struktūrvienības finanšu līdzekļus Augstskola nedrīkst izmantot mērķiem, kas nav saistīti ar attiecīgās struktūrvienības darbību, bez Augstskolas struktūrvienības vadītāja piekrišanas. Augstskolas struktūrvienībām nav juridiskās personas statusa.

32. Katedra ir fakultātes struktūrvienība, kas izstrādā un īsteno studiju programmas, piedalās citu Augstskolas studiju programmu īstenošanā un veic zinātniskos pētījumus. Katedras vadītāju uz pieciem gadiem ievēlē Augstskolas fakultātes dome un apstiprina Augstskolas Senāts. Katedras un katedras vadītāja darbību reglamentē Augstskolas Senāta apstiprināts nolikums par katedru un katedras vadītāju.

33. Profesoru grupa ir katedras, fakultātes vai institūta struktūrvienība, kas tiek dibināta specializētu studiju un noteiktu studiju priekšmetu nodrošināšanai. Profesoru grupu vada profesors vai izņēmuma gadījumā — asociētais profesors, ko uz pieciem gadiem ievēlē Augstskolas fakultātes dome (institūta zinātniskā padome) un apstiprina Augstskolas Senāts. Profesoru grupas darbību reglamentē Augstskolas Senāta apstiprināts nolikums par profesoru grupām.

34. Fakultāte ir organizatoriska struktūrvienība, kurā ir apvienotas viena vai vairāku zinātnes vai profesijas virzienu struktūrvienības. Tā nosaka un koordinē studiju programmas, pētniecības programmu izpildi un nodrošina nepieciešamos apstākļus katedru un citu fakultātes struktūrvienību darbībai. Fakultāti vada dekāns, ko uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas ievēlē Augstskolas fakultātes dome. Fakultātes darbu reglamentē Augstskolas Senāta apstiprināts nolikums par Augstskolas fakultāti. Fakultātes dekāna darbību reglamentē Augstskolas Senāta apstiprināts nolikums par fakultātes dekānu.

35. Fakultātes studiju, zinātniskās darbības un materiāli tehniskās bāzes attīstības pamatvirzienus nosaka fakultātes Dome. Tās darbību reglamentē Senāta apstiprināts nolikums par fakultātes Domi.

36. Zinātniskā laboratorija (centrs) ir zinātniskās darbības struktūrvienība, kas izveidota pētniecības veikšanai un ir pakļauta attiecīgā zinātniskā profila katedrai, institūtam vai fakultātei. Zinātnisko laboratoriju vada vadītājs, kuru ievēlē Augstskolas fakultātes dome vai atbilstoša struktūrvienība uz pieciem gadiem. Zinātniskā laboratorijas darbību reglamentē Augstskolas Senātā apstiprināts nolikums.

37. Mācību laboratorija ir struktūrvienība, kas veidota studiju programmu realizācijai un ir pakļauta katedrai vai fakultātei. Mācību laboratoriju vada vadītājs, kuru ievēlē Augstskolas fakultātes dome vai katedra uz pieciem gadiem. Mācību laboratorijas darbību reglamentē attiecīgs Augstskolas Senātā apstiprināts nolikums.

38. Institūts ir Augstskolas struktūrvienība, kas apvieno vienas zinātnes apakš­nozares vai vairāku apakšnozaru struktūrvienības (katedras, profesoru grupas, zinātniskās laboratorijas), lai izmantotu to zinātnisko potenciālu kopīgu pētniecisku mērķu sasniegšanai un studiju procesa atbalstīšanai. Institūta akadēmiskā personāla zinātniskais potenciāls atbilst Promocijas padomes prasībām. Institūtu vada direktors, kuru ievēl Augstskolas institūta dome uz pieciem gadiem.

39. Zinātniskos institūtus (centrus, izmēģinājumu stacijas u.c.) Augstskola var dibināt kā Augstskolas struktūrvienības vai kā publiskas aģentūras. Zinātniskā institūta — Augstskolas struktūrvienības — dibināšana, reorganizācija vai likvidācija notiek saskaņā ar Augstskolas Senāta apstiprinātu nolikumu. Zinātniskā institūta/publiskās aģentūras tiesisko pamatu, pārvaldi, finansēšanas un uzraudzības kārtību nosaka Zinātniskās darbības likums, Publisko aģentūru likums un Augstskolu likums.

40. Filiāle ir Augstskolas struktūrvienība, kurai ir zināma organizatoriska patstāvība, kura ir teritoriāli atdalīta no Augstskolas atrašanās vietas un kuras pamatuzdevums ir īstenot Augstskolas akreditētas studiju programmas. Filiāli vada RA rektora iecelts vadītājs. Filiāles darbību reglamentē Augstskolu likums un RA Senāta apstiprināts nolikums par filiāli.

41. Profesionālās izglītības ieguvei Augstskola var izveidot koledžas. Koledža darbojas saskaņā ar koledžas nolikumu, ko pieņem Augstskolas Senāts un pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikuma kā Ministru kabineta noteikumus izdod Ministru kabinets.

42. Augstskola ar Senāta lēmumu var dibināt, reorganizēt, likvidēt augstskolas iestādes, tajā skaitā publiskās aģentūras, kā arī komercsabiedrības un būt par biedru un dibinātāju biedrībās un nodibinājumos.

43. Augstskolas iekšējais audits ir struktūrvienība, kas nodrošina iekšējās kontroles sistēmas darbības novērtēšanu Augstskolā un veic Augstskolas vadības, finanšu, kvalitātes un cita veida auditus. Iekšējā audita sistēmu un tā uzdevumus Augstskolā nosaka iekšējā audita nolikums, ko apstiprina Augstskolas rektors.

4. Augstskolas personāls

44. Augstskolas personālu veido:

44.1. Augstskolas akadēmiskais personāls — akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;

44.2. Vispārējais Augstskolas personāls;

44.3. Augstskolas pilna laika studējošie, arī maģistranti un doktorandi.

45. Augstskolas akadēmiskais personāls veic zinātniskos pētījumus un piedalās Augstskolas studējošo izglītošanā. Uzdevumu apjomu katrā no abiem pamatdarbības veidiem, kā arī Augstskolas akadēmiskā personāla tiesības, pienākumus un atbildību nosaka Augstskolas Senāta apstiprināts nolikums par Augstskolas docētāju un zinātniskās darbības nolikums.

46. Par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā, profesoriem un asociētajiem profesoriem sasniedzot pensijas vecumu, Augstskolas var piešķirt goda nosaukumu "emeritus profesors".

47. Augstskolas akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību un galvenos uzdevumus nosaka Augstskolu likums un Augstskolas Senāta apstiprināts nolikums par akadēmiskajiem amatiem Augstskolā. Visu Augstskolas akadēmisko amatu skaitu atbilstoši nepieciešamībai un finansiālajām iespējām nosaka Augstskolas Senāts.

48. Profesors ir savā nozarē starptautiski atzīts speciālists, kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē. Profesora amatā var būt ievēlēta persona, kurai ir doktora grāds un ne mazāk kā triju gadu darba pieredze asociētā profesora vai profesora amatā.

49. Asociētā profesora amatā var ievēlēt personu ar doktora grādu. Mākslas specialitātēs asociētā profesora amatā var ievēlēt arī personu, kuras mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti vai profesionālā darbība atbilst Augstskolas Senāta apstiprinātajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem Augstskolā. Profesionālo studiju programmu īstenošanai asociētā profesora amatu var ieņemt persona bez zinātniskā grāda, ja tai ir atbilstoša augstākā izglītība un vismaz 10 gadu praktiskā darba pieredze attiecīgajā nozarē.

50. Docenta amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds. Mākslas specialitātēs docenta amatā var ievēlēt personu, kuras mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst Augstskolas Senāta apstiprinātajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem Augstskolā. Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos docenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda ar pasniedzamajam priekšmetam atbilstošu vismaz 7 gadu praktiskā darba stāžu.

51. Lektora / asistenta amatā var ievēlēt personu ar doktora vai maģistra grādu. Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos lektora/ asistenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs 5 gadu praktiskā darba stāžs.

52. Vadošos pētniekus, pētniekus un asistentus zinātniskās pētniecības darba veikšanai var ievēlēt amatā fakultātēs un institūtos saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu un Augstskolas Senātā apstiprināto nolikumu par zinātnisko darbību un nolikumu par akadēmiskajiem amatiem Augstskolā.

53. Ja Augstskolā ir brīvs vai uz laiku brīvs akadēmiskais amats, Augstskolas Senāts pēc Augstskolas fakultātes domes ierosinājuma var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru. Viesprofesoriem, viesdocentiem un vieslektoriem ir tādas pašas tiesības, pienākumi un atalgojums kā profesoriem, asociētajiem profesoriem, docentiem un lektoriem, bet viņi nevar piedalīties Augstskolas vēlēto vadības institūciju darbā.

54. Pagaidu prombūtnes laikā, ja tas nepārsniedz divus gadus, profesora amatā var iecelt asociēto profesoru, asociētā profesora amatā - docentu, docenta amatā - lektoru vai asistentu ar doktora grādu. Aizstāšanu noformē ar Augstskolas rektora pavēli.

55. Augstskolas var piešķirt goda nosaukumus: "Honoris profesors", "Rēzeknes Augstskolas personāla goda loceklis". Tie tiek piešķirti kā Latvijā, tā ārzemēs strādājošiem augstākās izglītības speciālistiem par ievērojamu ieguldījumu Augstskolas attīstībā. Augstskola var dibināt un piešķirt Augstskolas prēmijas saskaņā ar Augstskolas Senāta nolikumu.

56. Augstskolas akadēmiskais personāls var tikt ievēlēts tikai vienā — profesora, asociētā profesora, docenta, lektora vai asistenta akadēmiskajā amatā un tikai Augstskolā. Šādā akadēmiskā amatā ievēlēta persona akadēmisko darbu citā augstskolā vai koledžā var veikt viesprofesora, viesdocenta vai vieslektora amatā. Šādā akadēmiskā amatā ievēlēta persona vienlaikus var tikt ievēlēta arī vadošā pētnieka vai pētnieka amatā Augstskolā.

57. Vispārējais Augstskolas personāls ir administratīvais personāls, mācību palīgpersonāls, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls, izņemot akadēmisko personālu. Augstskolas administratīvais personāls ir rektors, prorektors, direktors (izpilddirektors), dekāns un citas amatpersonas, kuru pamatfunkcijas ir administratīvais darbs. Kārtību, kādā tiek pieņemts darbā un atbrīvots no darba vispārējais Augstskolas personāls, nosaka Augstskola, ievērojot Augstskolu likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.

58. Augstskolas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību, izņemot darba strīdus, Augstskolas personāls var apstrīdēt Augstskolas akadēmiskajā šķīrējtiesā. Augstskolas akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

59. Personas, kuras nav Augstskolas personāla sastāvā, Augstskolas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Augstskolas rektoram. Augstskolas rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja apstrīdamo administratīvo aktu izdevis vai faktisko rīcību veicis Augstskolas rektors, personas, kuras nav Augstskolas personāla sastāvā, attiecīgo administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Ministrijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

5. Augstskolā studējošie

60. Augstskolā studējošie ir pilna laika un nepilna laika bakalaura un profesionālo studiju programmu studenti, maģistranti un doktoranti. Studējošais ar Augstskolas rakstveidā slēdz studiju līgumu. Augstskolā studējošo tiesības, pienākumus un atbildību nosaka Augstskolas Senāta apstiprināti Augstskolas studējošo noteikumi.

61. Augstskola uzņem studējošos noteiktā studiju programmā tikai pēc tam, kad saņemta licence attiecīgās studiju programmas īstenošanai.

62. Personas ierakstīšana un izslēgšana no Augstskolas studējošo saraksta notiek saskaņā ar Augstskolas Senāta apstiprinātu nolikumu par imatrikulāciju un eksmatrikulāciju, ievērojot Augstskolu likumā un Ministru kabineta noteikumos noteikto.

63. Augstskolas studējošie, kuri uzņemti konkursa kārtībā un studē valsts finansētajās studiju vietās, var saņemt stipendiju saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātiem noteikumiem par stipendijām un Augstskolas Senāta apstiprinātu nolikumu par stipendijām.

64. Studiju maksu studiju vietās, kas netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, nosaka Augstskolas Senāts un sedz studējošie, juridiskās vai fiziskās personas. Finanšu līdzekļus no studiju maksas Augstskolas izmanto tikai Augstskolas attīstībai, mācību līdzekļu un zinātniskās aparatūras iegādei, aprīkojuma iegādei, akadēmiskā un vispārējā Augstskolas personāla darba samaksai un studējošo materiālajai stimulēšanai.

65. Akreditētās studiju programmās Augstskolas studējošajiem ir tiesības pretendēt uz studiju kredītu (aizdevumu no valsts budžeta vai kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu studējošajiem, lai segtu maksu par studijām) un studējošo kredītu (aizdevumu no valsts budžeta vai kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu studējošo sociālo vajadzību nodrošināšanai).

66. Augstskolas studējošajiem ir sava pašpārvalde. Tās tiesības, pienākumus, atbildību, organizatorisko struktūru un citus darbības jautājumus nosaka Augstskolas Senāta apstiprināts Augstskolas studējošo pašpārvaldes nolikums. Augstskolas studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas Augstskolas Senātā ir obligāti visiem Augstskolas studējošajiem.

67. Augstskolas vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt Augstskolas studējošo pašpārvaldes darbību. Augstskolas studējošo pašpārvaldi no Augstskolas budžeta finansē apmērā, kas nav mazāks par vienu divsimto daļu no Augstskolas gada budžeta. Šos līdzekļus studējošo pašpārvalde izmanto saskaņā ar Augstskolas noteiktā kārtībā apstiprinātu finanšu tāmi.

6. Studijas Augstskolā

68. Studijas Augstskolā notiek saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Augstskola īsteno akadēmiskās un profesionālās studiju programmas pilna un nepilna laika studijās. Uzņemšanas kārtību akadēmiskajās un profesionālajās studiju programmās regulē uzņemšanas noteikumi, ko izstrādā Augstskola, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās.

69. Akadēmiskajās studijās tiek īstenotas akadēmiskās studiju programmas, pēc kuru sekmīgas apguves studējošais saņem akadēmisko bakalaura vai maģistra grādu attiecīgajā radniecīgu zinātņu nozaru grupā, zinātņu nozarē vai apakšnozarē. Profesionālajās studijās tiek īstenotas profesionālās studiju programmas, pēc kuru sekmīgas apguves studējošais iegūst profesionālo kvalifikāciju un profesionālo maģistra vai bakalaura grādu. Akadēmiskās un profesionālās studijas Augstskolā reglamentē Augstskolas Senāta apstiprināts nolikums par akadēmiskajām un profesionālajām studijām un studiju programmām.

70. Studiju programmu reglamentē studiju programmas satura un realizācijas apraksts. Studiju programmas apstiprina Augstskolas Senāts pēc neatkarīgas ekspertīzes saņemšanas. Studiju programma nosaka visas viena akadēmiskā grāda un / vai profesionālās kvalifikācijas/profesionālā grāda iegūšanai izvirzāmās prasības, šīs programmas īstenošanas mērķi, uzdevumus un plānotos rezultātus, piedāvājamās izglītības saturu (kursu uzskaitījumu un to raksturojumu). Studiju programmas pieteikumā iekļauj programmas īstenošanā iesaistītā akadēmiskā un palīgpersonāla raksturojumu, nepieciešamās materiālās bāzes raksturojumu, studiju programmas īstenošanas izmaksu aprēķinu, programmas īstenošanā iesaistīto struktūrvienību uzskaitījumu, norādot to uzdevumus konkrētās programmas īstenošanā.

71. Studiju gala pārbaudījumu un valsts pārbaudījumu kārtību Augstskolā reglamentē Augstskolu likums un Augstskolas Senāta apstiprināts nolikums par valsts un gala pārbaudījumiem Augstskolā.

72. Atbilstoši valsts akreditētajai studiju programmai Augstskolā var iegūt:

72.1. akadēmisko izglītību un šādus grādus:

72.1.1. bakalaurs (akadēmiskais grāds);

72.1.2. maģistrs (akadēmiskais grāds);

72.1.3. doktors (zinātniskais grāds).

72.2. ceturtā un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju un šādus profesionālos grādus:

72.2.1. bakalaurs,

72.2.2. maģistrs.

73. Tiesības studēt par valsts budžeta līdzekļiem noteikta akadēmiskā grāda (bakalaurs, maģistrs), zinātniskā grāda (doktors) vai augstākās izglītības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai fiziskā persona var izmantot vairākas reizes. Priekšroka studijām par valsts budžeta līdzekļiem ir tām personām, kuras attiecīgo akadēmisko grādu vai augstākās izglītības profesionālo kvalifikāciju par valsts budžeta līdzekļiem iegūst pirmo reizi. Par valsts budžeta līdzekļiem vienlaicīgi var studēt tikai vienā studiju programmā.

7. Zinātniskā pētniecība Augstskolā

74. Zinātniskā pētniecība ir Augstskolas darba neatņemama sastāvdaļa un tajā piedalās viss Augstskolas akadēmiskais personāls un studējošie. Tās mērķis ir zinātnisku atziņu iegūšana, pamatošana un attīstīšana, praktiski svarīgu uzdevumu risināšana ar pētnieciskām metodēm. Zinātniskās pētniecības darbs Augstskolā notiek saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu.

75. Augstskolas finansējuma ietvaros atbilstoši zinātniskās pētniecības darbam iedalītajiem līdzekļiem zinātniskā darba vadītāji patstāvīgi nosaka savu pētījumu tēmas. Pētījumu kopējos plānus un svarīgākos aspektus koordinē Augstskolas Zinātnes padome. Pētījumu virzieni Augstskolā tiek saskaņoti ar Latvijas Republikas zinātnes un tehnoloģiju attīstības vadlīnijām un prioritātēm. Zinātniskie pētījumi Augstskolā tiek veikti, sadarbojoties ar attiecīgajām zinātniskajām iestādēm, Latvijas Zinātnes padomi un citām ieinteresētajām institūcijām; to nozīmība un zinātniskais līmenis tiek regulāri izvērtēti. Augstskolas un valsts institūcijas ietekmē pētījumu virzienus, piešķirot finansējumu noteiktiem pētījumiem, kuros ir ieinteresēta valsts un sabiedrība. Pētījumus var veikt arī par citu personu līdzekļiem.

76. Zinātnisko pētījumu rezultātus Augstskola regulāri publicē Augstskolas zinātnisko rakstu krājumos, starptautiski atzītos un citos izdevumos, kā arī prezentē starptautiskās un vietējā mēroga zinātniskajās konferencēs.

77. Doktora grādu pēc akreditētas doktorantūras programmas apguves un promocijas darba aizstāvēšanas piešķir promocijas padome. Doktora grāda piešķiršanas kārtību, kā arī visus pārējos ar zinātnisko darbību saistītos jautājumus regulē Zinātniskās darbības likums.

8. Augstskolas īpašums, budžets un saimnieciskā darbība

78. Augstskolas īpašumu veido:

78.1. kustama un nekustama manta, kas Augstskolai dāvināta, ko tā mantojusi vai ko iegādājusies par saviem līdzekļiem;

78.2. par valsts budžeta līdzekļiem iegādāta manta. Nekustamais īpašums tiek ierakstīts zemesgrāmatā kā Augstskolas īpašums;

78.3. Augstskolas intelektuālais īpašums.

79. Augstskolai ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu šajā Satversmē minēto mērķu sasniegšanai. Augstskolas savu nekustamo īpašumu un kustamo mantu, kuras vērtība pārsniedz 5000 LVL var atsavināt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām tikai ar Augstskolas Senāta lēmumu, atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām. Savu kustamo mantu, kuras vērtība nepārsniedz 5 000 LVL Augstskola var atsavināt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām, pamatojoties uz Augstskolas rektora rīkojumu.

Augstskolas īpašums tiek pārvaldīts nošķirti no valdījumā nodotā valsts īpašuma.

80. Augstskola var iegādāties nekustamo īpašumu un kustamo mantu, kuras vērtība pārsniedz 5 000 LVL, pamatojoties uz Augstskolas Senāta lēmumu. Kustamo mantu, kuras vērtība nepārsniedz 5 000 LVL — uz Augstskolas rektora rīkojuma pamata.

81. Augstskola tās īpašumus un tai valdījumā vai lietošanā nodoto valsts īpašumu pārvalda un izmanto Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

82. Augstskolas finanšu resursus veido valsts pamatbudžeta līdzekļi, kā arī citi ienākumi, ko Augstskola gūst, veicot darbību šajā Satversmē noteikto mērķu realizācijai.

83. Augstskolas finanšu resursu struktūru nosaka Augstskolas Senāts, bet tā izpildi kontrolē Augstskolas revīzijas komisija. Par budžeta izpildi Augstskolas rektors sniedz ikgadēju pārskatu Augstskolas Senātam un Izglītības un zinātnes ministram.

84. Augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī Augstskolas revīzijas komisijas ziņojumus katru gadu pārbauda neatkarīgs zvērināts revidents. Revidenta sagatavoto rakstveida atzinumu par Augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību vai valsts budžeta līdzekļu izlietojumu Augstskola iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā.

85. Augstskolas atsevišķu struktūrvienību finanšu resursi kā patstāvīga daļa ietilpst Augstskolas budžetā.

86. Augstskolai ir tiesības savā vārdā Latvijas Republikā un ārvalstīs:

86.1. atvērt nodaļas, filiāles un pārstāvniecības;

86.2. slēgt līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī veikt citas darbības saskaņā ar Augstskolu likumu un citiem spēkā esošiem normatīvajiem aktiem;

86.3. izsludināt konkursus, pirkt kustamo, nekustamo mantu un vērtspapīrus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un atbilstoši Augstskolas darbības mērķim;

86.4. veikt Augstskolas profilam atbilstošu saimniecisko darbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi Augstskolas budžetā tā attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos atbilstoši RA mērķim;

86.5. saņemt un izmantot banku, citu kredītiestāžu, kā arī organizāciju un fizisko personu ziedojumus un dāvinājumus. Augstskolai saskaņojot ar finanšu ministru ir tiesības saņemt un izmantot banku un citu kredītiestāžu kredītus.

87. Kā nodokļu maksātāja Augstskola ir pielīdzināma nodibinājumam, un tai ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

9. Augstskolas reorganizācija un likvidācija

88. Jautājumu par Augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju ierosina Augstskolas Satversmes sapulce. Lēmumu par Augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc Izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma. Ministru kabineta lēmuma projektam tiek pievienots Augstākās izglītības padomes atzinums.

10. Augstskolas Satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība

89. Augstskolas Satversmi pieņem un grozījumus tajā izdara Augstskolas Satversmes sapulce. Augstskolas Satversme un tās grozījumi stājas spēkā pēc to apstiprināšanas Saeimā.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 26.04.2007.Stājas spēkā: 30.05.2007.Zaudē spēku: 01.01.2016.Tēma:  Izglītība, zinātne, sportsPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 78, 16.05.2007.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 12, 28.06.2007.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Anotācija / tiesību akta projekts
157193
30.05.2007
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva