1. Noteikumi nosaka atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes (turpmāk - šķirnes pārbaude) metodiku veģetatīvi pavairojamiem ābeļu Malus Mill. potcelmiem.

2. Ja atšķirīguma pierādīšanai nepieciešami ziedu, augļu vai sēklu novērojumi, tos veic atbilstoši normatīvajiem aktiem par ābeļu šķirņu pārbaudes metodiku.

3. Noteikumu uzraudzību un kontroli veic Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk - dienests).

4. Šķirnes pārbauda atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā organizē un veic šķirnes pārbaudi un pieņem lēmumu par šķirnes pārbaudes rezultātu atzīšanu.

5. Persona dienestā iesniedz iesniegumu par šķirnes pārbaudi un šķirnes apraksta tehnisko anketu (1.pielikums), kā arī piegādā pārbaudāmo materiālu, kas atbilst šo noteikumu 6.punktā minētajām prasībām.

6. Pārbaudāmais materiāls atbilst šādām prasībām:

6.1. minimālais materiāla daudzums ir 25 viengadīgi labi apsakņojušies stādi;

6.2. pārbaudāmais materiāls ir vīrusbrīvs, vizuāli vesels, bez attīstības traucējumiem, bez slimību un kaitēkļu bojājumiem, nav pavairots in vitro;

6.3. pārbaudāmais materiāls nav bijis pakļauts jebkāda veida ķīmiskai apstrādei, kas varētu ietekmēt šķirnes pazīmju iz­paus­mes (2.pielikums);

6.4. pārbaudāmajam materiālam ir pievienota aizsargājamajai zonai paredzēta augu pase.

7. Minimālais šķirnes pārbaudes ilgums ir divas audzēšanas sezonas. Ja minētajā laikposmā nav konstatēts šķirnes atšķirīgums vai viendabīgums, vai atšķirīgums un viendabīgums, pārbaudi turpina.

8. No piegādātajiem 25 pārbaudāmā materiāla augiem 20 augus ik gadus apgriež, izmantojot veģetatīvi pavairojamo (klonu) potcelmu mātesaugu laukā lietotās tehnoloģijas. Atlikušos piecus augus atstāj neapgrieztus novērošanai gadījumam, ja atšķirīguma pierādīšanai būs nepieciešami pieauguši koki.

9. Šķirni parasti pārbauda vienā teritorijā. Ja kādu šķirnes pazīmi šajā teritorijā nevar konstatēt, šķirnes pārbaudi var turpināt citā teritorijā.

10. Katrā šķirnes pārbaudē iekļauj 20 augus. Novērojumus un mērījumus var veikt atsevišķos pārbaudes laukos, ja tie atrodas vienādos vides apstākļos.

11. Ja kādu šķirnes pazīmi klimatisko apstākļu vai citu iemeslu dēļ nevar noteikt, veic papildu pārbaudes.

12. Visus novērojumus, kurus nosaka, izmantojot mērījumus, svēršanu vai skaitīšanu, veic 10 augiem vai auga daļām, kas ņemtas no 10 augiem.

13. Viendabīguma noteikšanai izmanto Starptautiskās Jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) vadlīnijās noteikto populācijas standartu 1 % ar ticamību 95 %. Ja pārbaudāmo augu skaits ir 20, maksimālā pieļaujamā atšķirīgā pazīmes izpausme drīkst būt vienam augam.

14. Veģetatīvās šķirnes pazīmes novēro, izmantojot ik gadus apgrieztus augus potcelmu mātesaugu laukā.

15. Augus un dzinumus novēro miera periodā viengadīga dzinuma vidējā trešdaļā.

16. Lapas novēro vasarā pilnīgi izplaukušām un attīstītām lapām, kas ņemtas no vertikāla dzinuma vidējās trešdaļas.

17. Lai atvieglotu atšķirīguma novērtēšanu, pārbaudāmās šķirnes grupē pēc šķirnes pazīmēm, kas šķirnes robežās nemainās.

18. Šķirņu grupēšanai izmanto šādas šķirnes pazīmes:

18.1. augs: dzinumu habituss (2.pielikuma 3.punkts);

18.2. augs: dzinumu augšana (2.pielikuma 4.punkts);

18.3. pilnībā izplaukusi lapa: plātnes antociāna krāsojums (2.pielikuma 18.punkts);

18.4. pumpuru plaukšanas sākums (2.pielikuma 32.punkts).

19. Šo noteikumu 2.punkts stājas spēkā ar 2007.gada 1.jūniju.