Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt Militārā dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr.; 2003, 2., 15.nr.; 2004, 14.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 14.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

"1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir vienotas militārā dienesta gaitas nodrošināšana Nacionālajos bruņotajos spēkos."

2. 2.pantā:

izteikt 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

"1) militārais dienests — valsts dienesta veids valsts aizsardzības jomā, kuru pilda karavīrs un kurš ietver aktīvo dienestu un dienestu Nacionālo bruņoto spēku rezervē;

2) aktīvais dienests — militārā dienesta tieša izpilde karavīra statusā, kas ietver profesionālo dienestu, militārā dienesta tiešu izpildi mobilizācijas gadījumā un rezerves karavīru militārās mācības;";

papildināt pantu ar 2.1 punktu šādā redakcijā:

"21) dienests Nacionālo bruņoto spēku rezervē — rezerves karavīram noteikto pienākumu izpilde;";

izslēgt 3.punktu;

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

"7) rezerves karavīrs — Latvijas pilsonis, kas pēc atvaļināšanas no profesionālā dienesta (līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim — aktīvā dienesta un ierindas dienesta) pilda dienestu Nacionālo bruņoto spēku rezervē;";

papildināt pantu ar 7.1 punktu šādā redakcijā:

"71) rezervists — Latvijas pilsonis, kas ieskaitīts Nacionālo bruņoto spēku rezervē un mobilizācijas gadījumā var tikt iesaukts aktīvajā dienestā;";

izslēgt 8.punktu;

papildināt 10.punktu pēc vārdiem "pamatkursu Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā" ar vārdiem "vai citu tam pielīdzinātu kursu".

3. Izteikt 9.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Militārā dienesta iekārtas reglamentu, kas nosaka karavīru savstarpējās attiecības, karavīru vispārīgos pienākumus un amatpersonu pienākumus, aktīvā dienesta izpildes kārtību un vienību (apakšvienību) iekšējo kārtību, Garnizona reglamentu, kas nosaka garnizona organizāciju un dienesta izpildi, un Sardzes (apsardzes) reglamentu, kas nosaka sardzes (apsardzes) organizāciju un dienesta izpildi, kā arī citus reglamentus, kas nosaka militārā dienesta izpildi, apstiprina aizsardzības ministrs."

4. Izteikt 12.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Uz karavīru neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, izņemot normas, kuras nosaka atšķirīgas attieksmes aizliegumu un tiesības, kas pienākas grūtniecēm un sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, ciktāl tas nav pretrunā ar šajā likumā noteikto."

5. 16.pantā:

izslēgt pirmās daļas 1.punktu;

izslēgt pirmās daļas 3.punktu.

6. Izslēgt 17.pantu.

7. Papildināt likumu ar 17.1 pantu šādā redakcijā:

"17.1 pants. Jaunatnes izglītošana valsts aizsardzības jomā

(1) Jaunieši vecumā līdz 18 gadiem var brīvprātīgi iesaistīties jaunsardzē, kuras mērķis ir jaunatnes izglītošana valsts aizsardzības jomā, pilsoniskās apziņas un patriotisma veicināšana. Jaunsardzes nolikumu pēc saskaņošanas ar Izglītības un zinātnes ministriju apstiprina aizsardzības ministrs. Jaunsardzes nolikums paredz kārtību, kādā jaunatne izglītojama valsts aizsardzības jomā, un šīs izglītošanas nosacījumus. Jaunsardzes mācību procesu organizē Aizsardzības ministrijas padotībā esoša valsts iestāde — Jaunsardzes centrs.

(2) Latvijas pilsoņi, kas iegūst izglītību akreditētā augstskolā, var apgūt speciālu militārās apmācības kursu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

8. 18.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"18.pants. Karavīru komplektēšana militārajās izglītības iestādēs";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Militārajās izglītības iestādēs jaunākā štāba virsnieka kursā un vecākā štāba virsnieka kursā uzņem karavīrus, kuriem profesionālā dienesta laiks, ko atlicis pildīt esošajā virsnieka dienesta pakāpē līdz šā likuma 41.pantā noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai, nav mazāks par pieciem gadiem. Virsnieku pamatkursā uzņem karavīrus līdz 27 gadu vecumam.";

aizstāt trešajā daļā vārdus "ar kadetu vai klausītāju" ar vārdiem "ar karavīru";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Nesekmības (izņemot gadījumu, kad nesekmība iestājusies veselības traucējuma vai cita attaisnojoša iemesla dēļ), disciplīnas pārkāpumu dēļ vai pēc paša vēlēšanās no militārās izglītības iestādes atskaitīto karavīru nosūta uz iepriekšējo dienesta vietu vai atvaļina no profesionālā dienesta, un viņš atmaksā apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

9. 19.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitli "19" ar skaitli "18";

aizstāt otrajā daļā vārdus "aktīvajam dienestam" ar vārdiem "profesionālajam dienestam";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecība, veicot kandidātu rekrutēšanu un atlasi profesionālajam dienestam, ir tiesīga pieprasīt un saņemt bez maksas no Iedzīvotāju reģistra, valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, veselības aprūpes iestādēm un citām juridiskajām personām nepieciešamo informāciju, lai noteiktu kandidātu atbilstību profesionālajam dienestam. Kandidātu atlasi profesionālajam dienestam veic aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Profesionālajā dienestā pieņemtajam karavīram var noteikt pārbaudes termiņu līdz sešiem mēnešiem. Pārbaudes termiņu nenosaka karavīram, kas pārcelts citā amatā."

10. Izteikt 20.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Profesionālā dienesta līgumu ar karavīriem slēdz līdz šā likuma 41.pantā militārajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai vai uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem."

11. 21.pantā:

izslēgt pirmās daļas otro teikumu;

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ja karavīram nepiešķir vai anulē speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam vai drošības sertifikātu darbam ar Ziemeļ­atlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, vai nepagarina atļaujas vai sertifikāta derīguma termiņu, karavīru nekavējoties atbrīvo no amata, kura pildīšanai nepieciešama minētā atļauja vai drošības sertifikāts, un par viņa turpmāko dienesta gaitu lemj Augstākā atestācijas komisija."

12. 23.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pārējos augstāko virsnieku dienesta pakāpēm atbilstošos amatos, Militārās policijas komandiera, Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta komandiera amatā virsniekus ieceļ aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera ieteikuma. Aizsardzības ministrs ieceļ amatā arī tos virsniekus, kuri ir viņa tiešā pakļautībā.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Virsnieka amata kandidatūru pirms iecelšanas kādā no šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem amatiem izvērtē aizsardzības ministra izveidota Augstākā atestācijas komisija."

13. Izteikt 25.panta otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(2) Profesionālā izvērtēšana ir karavīra dienesta pienākumu un uzdevumu izpildes, personisko īpašību novērtējums, un to veic karavīra tiešais komandieris (priekšnieks).

(3) Atestācijas gaitā nosaka karavīra atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām esošās un turpmākās dienesta gaitas ietvaros.

(4) Komandieris (priekšnieks) lēmumu par karavīra dienesta gaitu pamato ar karavīra atestācijas un profesionālās izvērtēšanas rezultātiem."

14. 26.pantā:

izslēgt ceturtās daļas 2.punktu;

aizstāt piektajā daļā vārdus "militāro mācību iestāžu klausītāju (kadetu)" ar vārdiem "militārajās mācību iestādēs apmācāmo karavīru".

15. Papildināt 27.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Laiku, kad karavīrs pilda šajā pantā paredzētā amata pienākumus, ieskaita karavīra izdienas stāžā, kuru ņem vērā, piešķirot kārtējo dienesta pakāpi."

16. 32.pantā:

izslēgt trešajā daļā vārdus "ir saņēmis pozitīvu atestācijas novērtējumu un";

izteikt piektās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) par kaujas un citiem nopelniem — izcilu varonību, drošsirdību vai panākumiem kaujas un citu uzdevumu izpildē — pirms noteiktā izdienas laika esošajā dienesta pakāpē vai citu šā likuma 33.panta pirmajā daļā noteikto prasību izpildes — kā apbalvojumu;";

izslēgt sesto daļu.

17. 33.pantā:

izteikt pirmās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

"9) virsleitnants — virsnieku sagatavošanas militārās izglītības iestādi absolvējušam leitnantam vai virsnieka pamatkursu beigušam leitnantam ar augstāko izglītību pēc triju gadu nodienēšanas leitnanta pakāpē;";

izteikt pirmās daļas 14. un 15.punktu šādā redakcijā:

"14) brigādes ģenerālis (flotiles admirālis) — pulkvedim (jūras kapteinim) ar augstāko izglītību pēc augstākā komandējošā sastāva kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un triju gadu nodienēšanas pulkveža (jūras kapteiņa) pakāpē;

15) ģenerālmajors (kontradmirālis) — brigādes ģenerālim (flotiles admirālim) ar augstāko izglītību pēc augstākā komandējošā sastāva kursa vai tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un triju gadu nodienēšanas brigādes ģenerāļa (flotiles admirāļa) pakāpē;";

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Valodu prasmi pārbauda aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Militārās izglītības kursu pielīdzina šajā likumā noteiktajām militārās izglītības prasībām aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā."

18. 37.pantā:

izslēgt trešo daļu;

izteikt ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Karavīram, kas pieņemts profesionālajā dienestā, pirmajā dienesta gadā atvaļinājumu aprēķina par laika posmu no dienas, kad viņš pieņemts profesionālajā dienestā, līdz gada beigām (par katru nodienēto mēnesi — 2,5 dienas).";

aizstāt piektajā daļā vārdus "no aktīvā dienesta atvaļina karavīru" ar vārdiem "no profesionālā dienesta atvaļina karavīru";

izslēgt devīto daļu.

19. Izslēgt 38.panta otrajā daļā vārdus "kā apbalvojumu".

20. 41.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Militārā dienesta pildīšanai karavīra maksimālais vecums ir:

1) kareivju sastāvam: profesionālajā dienestā — 45 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 55 gadi;

2) instruktoru sastāvam: profesionālajā dienestā — 50 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 55 gadi;

3) leitnantam: profesionālajā dienestā — 35 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 55 gadi;

4) virsleitnantam: profesionālajā dienestā — 45 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 55 gadi;

5) kapteinim (kapteiņleitnantam): profesionālajā dienestā — 48 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 55 gadi;

6) majoram (komandleitnantam): profesionālajā dienestā — 51 gads; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 60 gadi;

7) pulkvežleitnantam (komandkapteinim): profesionālajā dienestā — 55 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 60 gadi;

8) pulkvedim (jūras kapteinim): profesionālajā dienestā — 58 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 60 gadi;

9) augstākajiem virsniekiem: profesionālajā dienestā — 60 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 65 gadi.";

aizstāt trešajā daļā vārdu "aktīvajam" ar vārdu "profesionālajam".

21. Izslēgt 43.panta otrās daļas 5.punktu.

22. Izslēgt 44.panta otro daļu.

23. 47.pantā:

papildināt pirmās daļas 1.punktu pēc vārdiem "par kaujas nopelniem" ar vārdiem "un citiem nopelniem dienesta uzdevumu izpildē";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "valsts svētkos un atceres dienās" ar vārdiem "valsts svētkos, atceres un atzīmējamās dienās".

24. Aizstāt 48.panta pirmajā daļā vārdu "Karavīrs" ar vārdiem "Profesionālā dienesta karavīrs".

25. 49.pantā:

izteikt pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Profesionālā dienesta karavīrs militārā dienesta laikā atrodas daļējā valsts apgādībā.";

aizstāt vārdus "nosaka Ministru kabinets" ar vārdiem "nosaka aizsardzības ministrs".

26. 50.pantā:

papildināt pirmās daļas 9.punktu pēc vārdiem "kompensāciju par" ar vārdiem "viņa paša un viņa ģimenes locekļu";

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Karavīriem, kuri nosūtīti dienestam Ziemeļatlantijas līguma organizācijas štābos, Eiropas Savienības militārajos štābos un šo organizāciju dalībvalstu daudznacionālajos štābos un kuri, pamatojoties uz iepriekšminēto organizāciju lēmumu, tiek nosūtīti uz starptautiskajām operācijām, saglabājas tiesības, kas noteiktas šā panta pirmajā daļā, izņemot tiesības uz algas pabalstu par dienestu ārvalstī. Ja karavīra ģimenes locekļi uzturas ārvalstī, no kuras karavīrs šajā pantā noteiktajā kārtībā tiek nosūtīts uz starptautisko operāciju, karavīram ir tiesības saņemt algas pabalstu par dienestu ārvalstī 50 procentu apmērā."

27. Izslēgt 51.panta ceturto daļu.

28. 52.pantā:

izteikt trešās daļas 1., 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

"1) I grupas invalīdam — 300 latu apmērā;

2) II grupas invalīdam — 200 latu apmērā;

3) III grupas invalīdam — 150 latu apmērā.";

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja karavīrs dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, ir guvis veselības traucējumus, bet nav kļuvis par invalīdu, viņam izmaksā vienreizēju kompensāciju:

1) smaga veselības traucējuma gadījumā — pēdējā mēneša karavīra algas pieckāršā apmērā;

2) vidēji smaga veselības traucējuma gadījumā — pēdējā mēneša karavīra algas trīskāršā apmērā;

3) viegla veselības traucējuma gadījumā — pēdējā mēneša karavīra algas apmērā, bet ne mazāk kā 100 latu.

(5) Ja profesionālā dienesta karavīrs, pildot militāro dienestu, ir saslimis un pēc ārstēšanās atzīts par nederīgu turpmākajam aktīvajam dienestam un tāpēc viņš pirms dienesta (līguma) termiņa beigām jāatvaļina no profesionālā dienesta, karavīram papildus likumos noteiktajām kompensācijām un pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju pēdējā mēneša karavīra algas trīskāršā apmērā.";

izteikt sestās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) ja rezerves karavīrs vai rezervists gājis bojā aktīvā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, — 50 000 latu apmērā;";

papildināt pantu ar 6.2 daļu šādā redakcijā:

"(62) Ja aktīvā dienesta karavīrs, pildot dienesta pienākumus, ir guvis ievainojumu (sakropļojumu, kontūziju) vai slimību, kuras cēlonis ir saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimību), un ārstēšanās notiek ārpus Latvijas robežām, Aizsardzības ministrija sedz viņa ģimenes locekļiem (laulātajam, bērniem un vecākiem) ceļa izdevumus uz šā karavīra ārstēšanās vietu un viesnīcas (naktsmītnes) izdevumus. Izdevumi par viesnīcu (naktsmītni) nedrīkst pārsniegt Ministru kabineta noteiktos limitus."

29. 53.pantā:

aizstāt trešajā daļā skaitli un vārdu "250 latu" ar vārdiem "sešu mēnešalgu";

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Virsnieks, kurš augstāko izglītību ieguvis civilā izglītības iestādē bez Aizsardzības ministrijas finansiāla atbalsta, pēc virsnieka pamatapmācības pabeigšanas Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā var saņemt vienreizēju bezprocentu aizdevumu:

1) 1000 latu apmērā, ja noslēgts līgums par piecus gadus ilgu profesionālo dienestu;

2) 2000 latu apmērā, ja noslēgts līgums par profesionālo dienestu uz laiku, ne mazāku par 10 gadiem.";

papildināt pantu ar 9.1 daļu šādā redakcijā:

"(91) Bezprocentu aizdevuma atmaksāšanas nosacījumus un kārtību paredz profesionālā dienesta līgumā."

30. Izslēgt 55.panta pirmo daļu.

31. 56.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Karavīram, rezerves karavīram un rezervistam sedz izdevumus, kas viņam radušies, izmantojot sabiedrisko transportu (izņemot taksometru) dienesta pienākumu izpildes nodrošināšanai. Aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā valsts sedz karavīram arī transporta izdevumus, kas radušies, dodoties ar sabiedrisko transportu (izņemot taksometru) uz ārstēšanās un atveseļošanās vietu, un transporta izdevumus, kas karavīram un viņa ģimenes locekļiem radušies, braucot uz jaunu dienesta vietu un dzīvesvietu dienesta interesēs.";

izslēgt otro daļu;

aizstāt trešajā daļā vārdu "Aktīvā" ar vārdu "Profesionālā".

32. Izslēgt 57.panta pirmās daļas 4.punktu.

33. Izteikt 58.pantu šādā redakcijā:

"58.pants. Atvaļināto karavīru pienākumi

(1) No profesionālā dienesta atvaļinātais karavīrs stājas militārā dienesta rezerves uzskaitē Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībā pēc savas dzīvesvietas 10 dienu laikā pēc atvaļināšanas no profesionālā dienesta, ierodoties personiski.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktie pienākumi neattiecas uz karavīru, kurš atvaļināts no profesionālā dienesta šā likuma 42.panta otrajā daļā minēto iemeslu dēļ."

34. Izteikt 61.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Militārie darbinieki ir civilpersonas, kas uz darba līguma pamata pilda karavīru amatus, kurus vienībās (apakšvienībās) objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams nokomplektēt ar karavīriem. Karavīru amatus, kuros var iecelt militāros darbiniekus, nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandieris aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā."

35. Izteikt XII nodaļu šādā redakcijā:

"XII nodaļa

Nacionālo bruņoto spēku rezerve un tās pienākumi

63.pants. Nacionālo bruņoto spēku rezerve

Nacionālo bruņoto spēku rezervē ieskaita:

1) karavīrus, kas atvaļināti no profesionālā dienesta (līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim — aktīvā dienesta un ierindas dienesta) un nav noņemti no militārā dienesta uzskaites;

2) Latvijas pilsoņus — vīriešus, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un ir derīgi militārajam dienestam.

64.pants. Rezerves karavīru un rezervistu reģistrācija un uzskaite

(1) Rezerves karavīru un rezervistu reģistrāciju, uzskaiti un iesaukšanu aktīvajā dienestā veic Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības likumā noteikto funkciju izpildei ir tiesīgas pieprasīt un saņemt bez maksas no Iedzīvotāju reģistra, valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, veselības aprūpes iestādēm un citām juridiskajām personām nepieciešamo informāciju par militārā dienesta uzskaitei pakļauto personu. Informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(3) Rezerves karavīri atrodas Nacionālo bruņoto spēku rezervē līdz šajā likumā dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai. Rezervisti atrodas Nacionālo bruņoto spēku rezervē līdz 55 gadu vecuma sasniegšanai.

65.pants. Rezerves karavīru un rezervistu pienākumi

(1) Rezerves karavīram un rezervistam ir pienākums:

1) paziņot Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībai pēc savas dzīvesvietas par izbraukšanu no Latvijas uz laiku, kas ilgāks par sešiem mēnešiem, kā arī par savas dzīvesvietas maiņu;

2) mobilizācijas gadījumā izpildīt Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības izsniegtajā pavēstē noteikto.

(2) Rezerves karavīram ir pienākums:

1) ierasties uz militārajām mācībām pavēstē noteiktajā vietā un laikā;

2) ierasties uz medicīnisko pārbaudi pavēstē noteiktajā vietā un laikā;

3) saglabāt un pilnveidot aktīvā dienesta laikā noteiktai militārai specialitātei nepieciešamās kaujas zinības, iemaņas un sagatavotību.

66.pants. Kārtība, kādā rezerves karavīri iesaucami uz kārtējām un pārbaudes militārajām mācībām

(1) Rezerves karavīru var iesaukt uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām Nacionālo bruņoto spēku vienībās. Militāro mācību laiku, vietu un dalībnieku skaitu nosaka aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma.

(2) Militāro mācību laikā rezerves karavīrs pilda aktīvo dienestu, viņam ir karavīra statuss, un mācību laiks tiek ieskaitīts viņa izdienas stāžā.

(3) Rezerves karavīru var iesaukt militārajās mācībās uz laiku:

1) virsnieku sastāva karavīru — kopumā līdz deviņiem mēnešiem, viena gada laikā — līdz 60 dienām;

2) instruktoru un kareivju sastāva karavīru — kopumā līdz sešiem mēnešiem, viena gada laikā — līdz 30 dienām.

(4) Intervāls starp kārtējām militārajām mācībām, kurās iesaista rezerves karavīru, nav mazāks par četriem gadiem.

(5) Rezerves karavīru kārtējo militāro mācību starplaikos var iesaukt uz pārbaudes mācībām līdz 10 dienām gan no darba brīvajā, gan arī darba laikā. Šo laiku ieskaita militāro mācību kopējā laikā.

(6) Militāro mācību organizēšanu, to materiāltehnisko un finansiālo nodrošinājumu, kā arī rezerves karavīra visu veidu apgādi militāro mācību laikā nosaka aizsardzības ministrs.

(7) Uz militārajām mācībām iesaukto rezerves karavīru atbrīvo no darba (amata) pienākumu pildīšanas norīkojumā norādītajā laikā līdz 60 dienām kalendāra gadā. Militāro mācību laikā rezerves karavīram saglabā darba vietu un amatu. Uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram par katru militāro mācību dienu izmaksā kompensāciju no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets. Uz militāro mācību laiku iesauktie rezerves karavīri ir pakļauti obligātajai valsts apdrošināšanai.

(8) Rezerves karavīru uz kārtējām vai pārbaudes mācībām neiesauc:

1) veselības stāvokļa dēļ;

2) ja rezerves karavīrs ir apgādājamu ģimenes locekļu vienīgais apgādnieks vai viņa apgādībā ir ne mazāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni;

3) ja rezerves karavīrs ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais, kā arī sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

4) ja rezerves karavīrs dienē Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

67.pants. Dienesta pakāpju piešķiršana rezerves karavīriem

(1) Rezerves karavīram, kas militāro mācību laikā apguvis atbilstošu mācību programmu un nokārtojis nepieciešamos pārbaudījumus, aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā atbilstoši šā likuma prasībām piešķir kārtējo dienesta pakāpi, bet ne augstāku par kapteiņa (kapteiņleitnanta) dienesta pakāpi.

(2) Citas valsts bruņotajos spēkos dienējušam rezerves karavīram pielīdzināšanas kārtībā var piešķirt viņa dokumentāri pierādītajai dienesta pakāpei līdzīgu un militārajai sagatavotībai atbilstošu karavīra dienesta pakāpi šajā likumā noteiktajā kārtībā.

68.pants. Rezerves karavīru un rezervistu noņemšana no militārā dienesta uzskaites

Rezerves karavīru un rezervistu no militārā dienesta uzskaites noņem:

1) ja viņš ir sasniedzis Nacionālo bruņoto spēku rezervei noteikto maksimālo vecumu;

2) ja viņš veselības stāvokļa dēļ atzīts par nederīgu militārajam dienestam;

3) pieņemot profesionālajā dienestā;

4) ja viņš zaudē Latvijas pilsonību;

5) nāves gadījumā."

36. 69.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(1) Karavīra panākumu vai kaujas nopelnu — izcilas varonības, drošsirdības kaujas uzdevumu izpildē — atzīmēšanai, priekšzīmīgas uzvedības un centības veicināšanai ir noteikti šādi apbalvojumi:";

izslēgt pirmās daļas 2. un 3.punktu;

papildināt pirmās daļas 9.punktu pēc vārdiem "par kaujas" ar vārdiem "vai citiem."

37. Papildināt pārejas noteikumus ar 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

"15. Ja atvaļinātais karavīrs gada laikā pēc atvaļināšanas no obligātā aktīvā militārā dienesta miris ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), mirušā neatraidāmajiem mantiniekiem (Civillikuma 423.pants) izmaksā kompensāciju 50 000 latu apmērā.

16. Šā likuma 50.panta 1.1 daļas nosacījumi piemērojami ar 2007.gada 1.janvāri."

Likums Saeimā pieņemts 2007.gada 29.martā.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2007.gada 17.aprīlī
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 29.03.2007.Stājas spēkā: 01.05.2007.Tēma:  Valsts drošība un aizsardzībaPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 62 (3638), 17.04.2007.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
155885
01.05.2007
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva