Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.245
Rīgā 2007.gada 10.aprīlī (prot. Nr.23 22.§) Dabas lieguma "Mugurves pļavas" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām
dabas teritorijām" 14.panta otro daļu un 17.panta otro daļu 1. Noteikumi nosaka: 1.1. dabas lieguma "Mugurves pļavas" (turpmāk - dabas liegums) aizsardzības un izmantošanas kārtību; 1.2. lieguma funkcionālo zonējumu; 1.3. lieguma apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās lietošanas kārtību; 1.4. liegumā esošo dabas pieminekļu - aizsargājamo koku - aizsardzības un izmantošanas kārtību. 2. Dabas lieguma teritorijā nav spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. 3. Dabas lieguma platība ir 317 ha. Dabas lieguma funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1.pielikumā, bet funkcionālo zonu sastāvs un robežu apraksts - šo noteikumu 2.pielikumā. 4. Dabas lieguma robežas dabā apzīmē ar speciālām informatīvām zīmēm. Informatīvās zīmes paraugs un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 3.pielikumā. 5. Dabas liegumā ir šādas funkcionālās zonas: 5.1. regulējamā režīma zona; 5.2. dabas lieguma zona; 5.3. neitrālā zona. 6. Zemes īpašniekiem (lietotājiem) aizliegts savā īpašumā (lietojumā) ierobežot apmeklētāju pārvietošanos pa ceļiem, ūdenstecēm un ūdenstilpēm, kā arī takām, kas norādītas šo noteikumu 1.pielikumā un paredzētas dabas lieguma apskatei. 8. Informāciju par dabas liegumā esošajām īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem drīkst izplatīt tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju. 8.1 Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā ietverto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem dabas lieguma teritorijā. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama šo noteikumu 9.4.2., 9.4.3., 9.6., 11.5., 11.6., 14.7., 14.22.2., 14.22.3., 14.22.6., 14.22.7. un 14.22.9.apakšpunktā un 17.punktā minētajām darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu. (MK 25.09.2012. noteikumu Nr.648 redakcijā) 9. Visā dabas lieguma teritorijā aizliegts: 9.1. ierīkot jaunus atkritumu poligonus, kā arī piesārņot un piegružot vidi ar atkritumiem un uzglabāt atkritumus tam nepiemērotās vietās; 9.2. (svītrots ar MK 25.09.2012. noteikumiem Nr.648); 9.3. uzstādīt vēja elektrostacijas; 9.4. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu, izņemot: 9.4.1. bebru aizsprostu nojaukšanu; 9.4.2. ūdens noteces samazināšanas pasākumus zemes īpašumos un šo īpašumu dalīšanas rezultātā izveidotajos jaunajos īpašumos ar kadastra numuru 50900090034, 50900100023, 50680060075, 50680060037 un 50680060100, ja šo darbību veikšanai iepriekš saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja; 9.4.3. biotopu atjaunošanas pasākumus, ja šo darbību veikšanai iepriekš saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja; 9.5. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeni personiskām vajadzībām; 9.6. veikt biotopu atjaunošanas pasākumus, ja nav saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja; 9.7. veikt arheoloģiskās izpētes darbus, ja nav Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas rakstiska saskaņojuma minēto darbību veikšanai, kā arī nav saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. (Grozīts ar MK 25.09.2012. noteikumiem Nr.648) 10. Regulējamā režīma zona izveidota, lai nodrošinātu Pededzes ielejai raksturīgu un īpaši jutīgu aizsargājamo biotopu - parkveida pļavu - saglabāšanu, kā arī citu īpaši jutīgu dabas liegumā esošo dabisko biotopu un īpaši aizsargājamo augu, dzīvnieku un sēņu sugu aizsardzību un apsaimniekošanu. 11. Regulējamā režīma zonā ir aizliegta jebkāda saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot šādas darbības: 11.1. teritorijas apmeklēšana; 11.2. zinātnisko pētījumu veikšana; 11.3. vides monitoringa, nacionālā meža monitoringa un meža inventarizācijas veikšana; 11.4. meža ugunsdrošības pasākumu īstenošana, cilvēku glābšana un meklēšana; 11.5. pasākumu īstenošana, kas nepieciešami ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai un saglabāšanai, ja iepriekš saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja; 11.6. dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras ierīkošana īpaši norādītās vai speciāli ierīkotās vietās atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam; 11.7. medības; 11.8. makšķerēšana, meža nekoksnes vērtību ieguve; 11.9. ceļu uzturēšana un rekonstrukcija, izņemot darbus, kas saistīti ar zemes lietošanas kategoriju maiņu. (Grozīts ar MK 25.09.2012. noteikumiem Nr.648) 12. Regulējamā režīma zonā sanitārā cirte atļauta tikai gadījumos, ja meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus regulējamās režīma zonas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus. (MK 25.09.2012. noteikumu Nr.648 redakcijā) 13. Dabas lieguma zona izveidota, lai saglabātu īpaši aizsargājamus pļavu biotopus (dzīvotnes), citus biotopus (dzīvotnes), kā arī īpaši aizsargājamo dzīvnieku sugu - griezes (Crex crex), ķikuta (Gallinago media), ormanīša (Porzana porzana) un lapkoku praulgrauža (Osmoderma eremita) - dzīvotnes, mazā ērgļa (Aquila pomarina) barošanās vietas, kā arī īpaši aizsargājamo augu sugu dzīvotnes. 14. Dabas lieguma zonā aizliegts: 14.1. lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu; 14.2. pļaut virzienā no lauka malām uz centru; 14.3. pļaut pļavas pirms 10.jūlija; 14.4. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) pļavas, tai skaitā palieņu, terašu un meža pļavas un lauces; 14.5. veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju; 14.6. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem, tai skaitā dalot kopīpašumu, kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja kāda kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai; 14.7. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot: 14.7.1. skatu torņu būvniecībai šo noteikumu 1.pielikumā minētajās vietās; 14.7.2. īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai; 14.7.3. šo noteikumu 14.22.2. un 14.22.3.apakšpunktā minēto darbību veikšanai; 14.7.4. dabiski apmežojušās zemes kategorijas maiņu uz zemes lietošanas kategoriju "mežs" vai "krūmājs"; 14.8. dedzināt sausās zāles un niedru platības un meža zemsedzi, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu un biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanai un teritorija neatrodas uz kūdras augsnēm, ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, kā arī ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija; 14.9. cirst kokus galvenajā un rekonstruktīvajā cirtē; 14.10. cirst kokus kopšanas cirtē, ja mežaudzes vecums pārsniedz: 14.10.1. priežu audzēm - 60 gadu; 14.10.2. egļu, bērzu, melnalkšņu un liepu audzēm - 50 gadu; 14.10.3. apšu audzēm - 30 gadu; 14.11. no 1.aprīļa līdz 31.jūlijam veikt mežsaimniecisko darbību un krūmu ciršanu, izņemot meža nekoksnes vērtību ieguvi, meža ugunsdrošības pasākumus, meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem un bīstamo koku (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu; 14.12. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu vietu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem; 14.13. mežaudzēs cirst jebkura vecuma gobas, ozolus, kļavas, ošus, dobumainus kokus, kā arī sausokņus, kuru caurmērs resnākajā vietā pārsniedz 25 cm, un izvākt gobu, ozolu, kļavu un ošu kritalas, kuru caurmērs resnākajā vietā pārsniedz 25 cm, izņemot bīstamo koku (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) novākšanu; 14.14. cirst vai citādi iznīcināt atsevišķi augošus ozolus un aizvākt un iznīcināt to nokritušos zarus, izņemot bīstamo koku (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) novākšanu; 14.15. pārvietoties ar mehāniskiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, kā arī ar dzīvniekiem un dzīvnieku pajūgiem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot pārvietošanos ar velosipēdiem, kā arī gadījumus, ja pārvietošanās notiek pa teritorijas apmeklētājiem speciāli izveidotiem maršrutiem vai pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu vai glābšanas un meklēšanas darbiem; 14.16. pārvietoties ar motorizēto ūdenstransportu, izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus; 14.17. rīkot autosacensības, motosacensības un velosacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus; 14.18. ierīkot nometnes, atpūtas vietas un celt teltis ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām; 14.19. kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus, lai sadedzinātu ciršanas atliekas atbilstoši ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošajiem normatīvajiem aktiem; 14.20. (svītrots ar MK 25.09.2012. noteikumiem Nr.648); 14.21. ierīkot jaunas iežogotas savvaļas dzīvnieku sugu brīvdabas audzētavas; 14.22. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas: 14.22.1. organizēt brīvā dabā masu sporta, izklaides un atpūtas pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku; 14.22.2. veikt ceļu, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju; 14.22.3. ierīkot jaunus ceļus; 14.22.4. vākt dabas materiālus kolekcijām; 14.22.5. veikt zinātniskos pētījumus; 14.22.6. ierīkot publiski pieejamus izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus; 14.22.7. ierīkot ūdenstransporta līdzekļu bāzes; 14.22.8. (svītrots ar MK 25.09.2012. noteikumiem Nr.648); 14.22.9. celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams dabas aizsardzības plānā paredzēto biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanai. (Grozīts ar MK 25.09.2012. noteikumiem Nr.648) 14.1 Dabas lieguma zonā sanitārā cirte atļauta tikai gadījumos, ja meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus. (MK 25.09.2012. noteikumu Nr.648 redakcijā) 14.2 Lai novērstu apdraudējumu dabas lieguma apmeklētājiem un infrastruktūras objektiem, dabas lieguma zonā meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātos, vēja gāztos un lauztos kokus cērt citā cirtē. Šādā gadījumā Valsts meža dienests koku ciršanas apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. (MK 25.09.2012. noteikumu Nr.648 redakcijā) 15. Būvniecība lieguma zonā pieļaujama atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot šajos noteikumos un būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību un ierobežojumus. 16. Neitrālā zona izveidota, lai nodrošinātu raksturīgās ainavas saglabāšanu, teritorijas attīstību un ilgtspējīgu saimniecisko izmantošanu viensētu pagalmos un piemājas zemēs. 17. Neitrālajā zonā aizliegts ierīkot publiski pieejamus izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus, ja nav saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. (Grozīts ar MK 25.09.2012. noteikumiem Nr.648) 18. Būvniecība neitrālajā zonā pieļaujama atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot šajos noteikumos un būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību un ierobežojumus. 19. Šie noteikumi attiecas arī uz dabas liegumā esošajiem dabas pieminekļiem - aizsargājamiem kokiem - vietējo un citzemju sugu dižkokiem (koki, kuru apkārtmērs 1,3 m augstumā no koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajiem izmēriem). (Grozīts ar MK 25.09.2012. noteikumiem Nr.648) 20. 10 m rādiusā ap aizsargājamiem kokiem (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas) aizliegts: 20.1. veikt saimniecisko vai cita veida darbību, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamo koku augšanu un dabisko attīstību vai kuras rezultātā tiek vai var tikt bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā nozīme; 20.2. iegūt derīgos izrakteņus; 20.3. iznīcināt vai bojāt dabisko zemsedzi, izņemot krūmu un koku ciršanu saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem dabas aizsardzību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem; 20.4. apkraut aizsargājamos kokus; 20.5. mainīt vides apstākļus - ūdens un koku barošanās režīmu; 20.6. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija; 20.7. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas: 20.7.1. veikt dabas pieminekļu apsaimniekošanas pasākumus to turpmākajai aizsardzībai un saglabāšanai; 20.7.2. (svītrots ar MK 25.09.2012. noteikumiem Nr.648). (Grozīts ar MK 25.09.2012. noteikumiem Nr.648) 21. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams (koks apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. (Grozīts ar MK 25.09.2012. noteikumiem Nr.648) 22. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, atļauta to izciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām) saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu mežā un ārpus tā. (MK 25.09.2012. noteikumu Nr.648 redakcijā) 23. Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs ir saglabājami koka augšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē. (MK 25.09.2012. noteikumu Nr.648 redakcijā) Ministru prezidents A.Kalvītis
Vides ministrs R.Vējonis Vides ministrs R.Vējonis
Dabas lieguma "Mugurves pļavas" funkcionālo zonu sastāvs un robežu apraksts
(Pielikums MK 25.09.2012. noteikumu Nr.648 redakcijā) I. Dabas lieguma zona 1. Dabas lieguma "Mugurves pļavas" teritorija, kas neietilpst regulējamā režīma zonā un neitrālajā zonā, ir dabas lieguma zona. II. Regulējamā režīma zona 2. Regulējamā režīma zonas I daļas ārējo robežu koordinātu saraksts:
3. Regulējamā režīma zonas II daļas ārējo robežu koordinātu saraksts:
4. Regulējamā režīma zonas III daļas ārējo robežu koordinātu saraksts:
5. Regulējamā režīma zonas IV daļas ārējo robežu koordinātu saraksts:
6. Regulējamā režīma zonas V daļas ārējo robežu koordinātu saraksts:
7. Regulējamā režīma zonas VI daļas ārējo robežu koordinātu saraksts:
8. Regulējamā režīma zonas VII daļas ārējo robežu koordinātu saraksts:
9. Regulējamā režīma zonas VIII daļas ārējo robežu koordinātu saraksts:
10. Regulējamā režīma zonas IX daļas ārējo robežu koordinātu saraksts:
11. Regulējamā režīma zonas X daļas ārējo robežu koordinātu saraksts:
III. Neitrālā zona 12. Neitrālās zonas I daļas ārējo robežu koordinātu saraksts:
13. Neitrālās zonas II daļas ārējo robežu koordinātu saraksts:
14. Neitrālās zonas III daļas ārējo robežu koordinātu saraksts:
Piezīme. Robežpunktu koordinātas ir norādītas Latvijas koordinātu sistēmā LKS-92 TM un noapaļotas līdz 1 m. Shēma un robežpunktu koordinātas sastādītas bez robežpunktu uzmērīšanas dabā. Līdz precīzai robežu uzmērīšanai dabā pieļaujamas robežu novirzes no šajos noteikumos aprakstītajām robežām izmantotās kartes mēroga noteiktības robežās atbilstoši dabā esošajām faktiskajām robežām. 1. Speciālā informatīvā zīme dabas lieguma apzīmēšanai (turpmāk - zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu. 2. Zīmes krāsas (krāsu standarti norādīti PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmā) ir šādas: 2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) - gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green)); 2.2. ozollapas piktogramma - baltā krāsā; 2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums - tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green)); 2.4. zīmes ietvars - baltā krāsā. 3. Zīmes lietošanas kārtība: 3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem: 3.1.1. 300 x 300 mm; 3.1.2. 150 x 150 mm; 3.1.3. 75 x 75 mm; 3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm; 3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šī pielikuma 3.1. un 3.2.apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas; 3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem. 4. Zīmes izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību. Vides ministrs R.Vējonis
Aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma)
(Pielikums MK 25.09.2012. noteikumu Nr.648 redakcijā)
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Dabas lieguma "Mugurves pļavas" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Statuss:
Spēkā esošs
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|