Izdarīt Jūras kodeksā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 14.nr.; 2006, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. 8.pantā:

papildināt otrās daļas 1.punkta "a" apakš­punktu pēc vārdiem "komercdarbībai paredzētus kuģus" ar vārdiem un skaitli "kuri reģistrācijas brīdī nav vecāki par 23 gadiem";

papildināt otrās daļas 1.punkta "b" apakš­punktu pēc vārdiem "pasažieru pārvadāšanai" ar vārdiem un skaitli "paredzētus kuģus, kuri reģistrācijas brīdī nav vecāki par 23 gadiem";

izslēgt otrās daļas 1.punkta "c" apakš­punktā vārdus "ja tos izmanto zivju un citu dzīvo resursu ieguvei jūrā";

izteikt otrās daļas 1.punkta "e" apakš­punktu šādā redakcijā:

"e) atpūtas kuģus (buru jahtas un motorjahtas);";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Šā panta otrās daļas 1.punkta "a" un "b" apakšpunktā minētie ierobežojumi attiecībā uz reģistrējamo kuģu vecumu neattiecas uz kuģiem, kuri strādā tikai kabotāžā Latvijā, un uz pasažieru kuģiem, kuri strādā reisos starp Baltijas jūras ostām."

2. Aizstāt 9.panta otrās daļas 5.punktā vārdus "un jahtas" ar vārdiem "(buru jahtas un motorjahtas)".

3. Izslēgt 10.panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus "kā arī apstiprina Latvijas Jūras administrācijas tarifus par tās sniegtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar kuģu reģistrāciju".

4. Papildināt 12.pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Kuģu reģistrators anulē visas kuģa apliecības un izslēdz kuģi no Kuģu reģistra, ja tiek konstatēts, ka kuģis faktiski ir zaudējis patieso saikni ar Latvijas valsti, tas neeksistē vai nav sasniedzams un tam nav reģistrētu spēkā esošu apgrūtinājumu."

5. Aizstāt 13.panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus "un jahtām" ar vārdiem "(buru jahtām un motorjahtām)".

6. Papildināt 44.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Tas pats attiecas uz berbouta līguma laikā pamatreģistrā reģistrētajiem apgrūtinājumiem."

7. 112.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ar kuģu aģentēšanu Latvijas ostās drīkst nodarboties komercsabiedrība, kura atbilst šādām minimālajām prasībām:

1) ir ar labu reputāciju, proti, kuģu aģentu darbinieki nav sodīti par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu vai tautsaimniecības jomā un sodāmība nav dzēsta vai noņemta, par viņu profesionālo darbību pēdējā gada laikā ostas, valsts vai pašvaldības iestādes nav rakstveidā sniegušas pamatotu negatīvu atzinumu;

2) ir finansiāli droša:

a) tās pamatkapitāls nav mazāks par 5000 latu, finanšu resursi atbilst veicamajiem darījumiem (apliecināms ar gada pārskatu, auditora ziņojumu vai kredītiestāžu izsniegtām izziņām), kā arī ir veikti visi maksājumi valsts budžetā (apliecināms ar attiecīgās institūcijas izsniegtām izziņām par veiktajiem maksājumiem valsts budžetā),

b) ir noslēgusi kuģu aģenta profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu.";

papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(6) Kārtību, kādā komercsabiedrības veic kuģu aģentēšanu Latvijas ostās, pilnvarotāja tiesības un pienākumus, kuģu aģentu tiesības, pienākumus un atbildību, maksājumu noteikšanas un veikšanas kārtību, prasības attiecībā uz kuģu aģentēšanas līgumiem nosaka Ministru kabinets.

(7) Latvijas Kuģu brokeru un aģentu nacionālā asociācija pārbauda fizisko personu — kuģu aģentu darbinieku — profesionālās prasmes un iemaņas kuģu aģentēšanā attiecīgajās Latvijas ostās un izsniedz sertifikātus par kuģu aģentu darbinieku profesionālo prasmju un iemaņu atbilstību."

8. Izteikt XXVIII nodaļu šādā redakcijā:

267.pants. Vraka jēdziens

Kuģis, kas jūras negadījuma rezultātā pilnībā vai daļēji nogrimis vai gājis bojā, uzskrienot uz sēkļa, vai pamests, kā arī jebkura šāda kuģa daļa, ieskaitot jebkuru priekšmetu, kas bijis vai atrodas uz šā kuģa, ir vraks.

268.pants. Vraka bīstamības novērtēšana

(1) Kuģa kapteinis vai kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai kuģa operators, kura kuģis Latvijas ūdeņos kļuvis par vraku, paziņo Latvijas Jūras administrācijai šā vraka atrašanās vietu, vraka izmēru, veidu un konstrukciju, kuģa kravas daudzumu un veidu, kā arī sniedz citas nepieciešamās ziņas par vraku.

(2) Latvijas Jūras administrācija, saņēmusi informāciju par vraku Latvijas ūdeņos, novērtē vraka bīstamību, ņemot vērā šādus kritērijus:

1) vraka izmēru, veidu un konstrukciju;

2) ūdens dziļumu vraka atrašanās vietā;

3) paisuma, bēguma un straumes stiprumu rajonā, kur atrodas vraks;

4) vraka attālumu līdz kuģuceļiem un kuģu satiksmes joslām;

5) satiksmes blīvumu un biežumu;

6) satiksmes veidu;

7) kuģa kravas daudzumu un veidu, uz kuģa klāja esošās naftas vai citu bīstamu vai kaitīgu vielu daudzumu un veidu, īpaši ņemot vērā, kāds zaudējums varētu rasties, ja krava vai nafta nonāktu vidē;

8) ostas iekārtu apdraudējumu;

9) valdošos meteoroloģiskos un hidrogrāfiskos apstākļus;

10) vraka augstumu virs un zem ūdens virsmas;

11) vraka attālumu līdz jūras instalācijām, cauruļvadiem, telekomunikāciju kabeļiem un līdzīgām iekārtām;

12) citus būtiskus apstākļus.

(3) Ja vraks, kas atrodas Latvijas ūdeņos, ir bīstams (apdraud kuģošanas drošību vai rada vides piesārņojuma draudus), Latvijas Jūras administrācija uzliek par pienākumu norobežot vraku. Informāciju par vraku un tā norobežojuma aprakstu Latvijas Jūras administrācija publicē informatīvajā biļetenā "Paziņojumi jūrniekiem".

(4) Pēc vraka bīstamības novērtēšanas Latvijas Jūras administrācija nekavējoties nosūta vraka īpašniekam uzaicinājumu informēt to par saviem nodomiem attiecībā uz vraku.

(5) Ja vraka īpašnieks nav zināms, vraks uzskatāms par atrastu mantu un Latvijas Jūras administrācija nedēļas laikā publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par vraku un uzaicinājumu vraka īpašniekam pieteikties sešu mēnešu laikā.

(6) Ja vraks netiek pieprasīts sešu mēnešu laikā no paziņojuma publicēšanas dienas, tas pāriet valsts īpašumā.

269.pants. Vraka īpašnieka pienākumi

(1) Vraka īpašnieka pienākums ir aizvākt vraku, saskaņojot tā aizvākšanas darbus ar atbildīgajām institūcijām.

(2) Vraka īpašnieks sedz visus izdevumus, kas rodas, nosakot vraka atrašanās vietu, norobežojot vraku, aizvācot to vai veicot citus pasākumus.

270.pants. Vraka aizvākšana

(1) Ja vraks ir bīstams, Latvijas Jūras administrācija nosaka datumu, kad vraka īpašniekam jāuzsāk tā aizvākšana. Ja vraka īpašnieks neuzsāk vraka aizvākšanu noteiktajā datumā, Latvijas Jūras administrācija organizē vraka aizvākšanu uz tā īpašnieka rēķina.

(2) Līgumu par vraka aizvākšanu tā īpašnieks var noslēgt ar jebkuru personu. Latvijas Jūras administrācija vraka aizvākšanā var iesaistīties, tikai lai nodrošinātu darbu iespējami ātrāku norisi un kontrolētu kuģošanas drošības prasību ievērošanu.

(3) Ja vraka īpašnieks neuzsāk vraka aizvākšanu noteiktajā datumā vai Latvijas Jūras administrācija uzskata, ka vraka aizvākšana uzsākama nekavējoties, tā norobežo vraku un organizē vraka aizvākšanu, izpildot kuģošanas drošības prasības un ievērojot Latvijas valsts intereses.

271.pants. Vraks ostas akvatorijā

Ja vraks atrodas Latvijas ostas akvatorijā, ar tā aizvākšanu saistītos darbus vraka īpašnieks saskaņo ar attiecīgo ostas pārvaldi."

9. Izteikt 272.panta tekstu šādā redakcijā:

"Par Latvijas kuģa kapteini un apkalpes locekli ir tiesīga būt jebkura fiziskā persona, kura ir sertificēta atbilstoši Latvijas normatīvo aktu un starptautisko tiesību aktu prasībām."

10. Izslēgt 278.panta otrās daļas otro teikumu.

11. 285.pantā:

aizstāt 1.punktā vārdus "saistībā ar kuģa darbību" ar vārdiem "un citi negadījumi";

papildināt pantu ar 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

"8) ugunsgrēks vai sprādziens uz kuģa;

9) bīstamu vielu noplūdes dēļ ir piesārņota vide."

12. Pārejas noteikumos:

izslēgt 4.punktu;

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

"8. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2007.gada 1.septembrim izdod šā kodeksa 112.panta sestajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz šo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.septembrim piemērojami Ministru kabineta 1996.gada 26.novembra noteikumi Nr.439 "Kuģu aģentu darbības noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo kodeksu."