Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2009. gada 27. janvāra noteikumus Nr. 66 "Noteikumi par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu apsardzes darbībā".
Ministru kabineta noteikumi Nr.204

Rīgā 2007.gada 27.martā (prot. Nr.21 17.§)
Noteikumi par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu apsardzes darbībā
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka apsardzes komersanta civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālo atbildības limitu.

2. Apdrošināšanas objekts ir apsardzes komersanta civiltiesiskā atbildība par tā darbības vai bezdarbības dēļ apsardzes darbības laikā trešās personas dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu, trešās personas mantai nodarītajiem bojājumiem, kā arī par trešās personas mantas zudumu.

II. Atbildības limits un apdrošināšanas līguma noslēgšana

3. Apsardzes komersants nedrīkst veikt apsardzi, ja nav apdrošināta civiltiesiskā atbildība. Apsardzes komersants civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu slēdz mēneša laikā pēc speciālas apsardzes atļaujas (licences) saņemšanas.

4. Apsardzes komersants civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu slēdz uz termiņu, kas nav mazāks par vienu gadu.

5. Apsardzes komersants ir atbildīgs par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas esību.

6. Pēc civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma noslēgšanas apsardzes komersants vienu polises eksemplāru vai apdrošinātāja apliecinātu polises kopiju triju darbdienu laikā iesniedz Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisijai.

7. Ja apsardzes komersanta civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums tiek apturēts vai izbeigts pirms termiņa, apdrošinātājs triju darbdienu laikā pēc līguma izbeigšanas vai apturēšanas par to paziņo Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisijai. Apsardzes komersanta pienākums ir triju darbdienu laikā noslēgt jaunu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu.

8. Ja apsardzes komersants pagarina civiltiesiskās atbildības apdrošinā­šanas līguma darbības termiņu vai noslēdz jaunu līgumu, viņš triju darbdienu laikā rakstiski informē Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisiju.

9. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālais atbildības limits par apdrošināšanas periodu nedrīkst būt mazāks par 10 procentiem no apsardzes komersanta gada apgrozījuma, bet ne mazāks kā 100000 latu gadā.

10. Ja zādzība ar iekļūšanu vai laupīšana radījusi zaudējumus, šādu zaudējumu apakšlimits (par vienu apdrošināšanas gadījumu un par apdrošināšanas periodu) nedrīkst būt lielāks par 25 procentiem no minimālā atbildības limita.

11. Minimālais atbildības limits par apdrošināšanas periodu un zādzības ar iekļūšanu vai laupīšanas gadījumiem noteiktais apakšlimits netiek summēts.

12. Minimālais atbildības limits par vienu apdrošināšanas gadījumu un viena zādzības ar iekļūšanu vai laupīšanas gadījuma radīto zaudējumu apakšlimits netiek summēts.

13. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā paredzētais pašrisks nedrīkst būt lielāks par 1000 latiem.

14. Pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas apsardzes komersantam ir pienākums triju darbdienu laikā atjaunot civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālo limitu un iesniegt Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisijai dokumentu, kas apliecina minētās prasības izpildi.

III. Apdrošināšanas līgumā paredzētie atlīdzināmie izdevumi

15. Apsardzes komersanta civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā paredz, ka apdrošinātājs sedz šādus izdevumus par trešās personas dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu:

15.1. izdevumus, kas saistīti ar trešās personas ārstēšanu (tai skaitā par trešās personas nogādāšanu, ievietošanu un uzturēšanu ārstniecības vai medicīniskās rehabilitācijas iestādē, par diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju, par personas kopšanu, par ārstniecisko līdzekļu un ārstnieciskā uztura iegādi, par ārstēšanos mājas apstākļos, ieskaitot ceļa izdevumus, kas radušies, apmeklējot ārstniecības vai medicīniskās rehabilitācijas iestādi), kā arī protezēšanu, endoprotezēšanu un tehnisko palīglīdzekļu iegādi vai nomu;

15.2. izdevumus, kas saistīti ar trešās personas pārejošu darbnespēju (tai skaitā nesaņemtos ienākumus par ārstniecības iestādes apliecināto darbnespējas laiku - naudas summu, ko veido darba likumdošanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aprēķināta trešās personas vidējā izpeļņa par ārstniecības iestādes apliecināto darbnespējas laiku, no kuras atskaitīti pēc veselības kaitējuma nodarīšanas trešajai personai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirtie pabalsti un kompensācijas);

15.3. izdevumus, kas saistīti ar trešās personas darbspējas zaudējumu (tai skaitā ienākumu starpība, ko nosaka, no šo noteikumu 15.2.apakšpunktā noteiktajā kārtībā aprēķinātajiem nesaņemtajiem ienākumiem atskaitot saņemtos darba ienākumus (ja tādi ir) un no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta piešķirtās pensijas vai no valsts un pašvaldību budžeta saņemtos pabalstus);

15.4. izdevumus, kas saistīti ar trešās personas nāvi (tai skaitā apgādājamiem nodarītos zaudējumus par nesaņemto ienākumu daļu, kura pienākas katram apgādājamam, trešajai personai dzīvai esot, un no kuras atskaita apgādājamam piešķirtās apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru). Par apgādājamiem tiek uzskatīti:

15.4.1. trešās personas bērni (arī adoptētie) līdz pilngadības sasniegšanai vai kamēr viņi mācās vidējās izglītības iestādē, vai ir augstākās izglītības iestādes pilna laika studenti, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam, kā arī (neatkarīgi no vecuma) ja viņi pirms pilngadības sasniegšanas ir kļuvuši par invalīdiem;

15.4.2. trešās personas brāļi, māsas un mazbērni, ja viņi ir jaunāki par 18 gadiem un viņiem nav citu darbspējīgu apgādnieku vai kamēr viņi mācās vidējās izglītības iestādē, vai ir augstākās izglītības iestādes pilna laika studenti, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam, kā arī (neatkarīgi no vecuma) ja viņiem nav citu darbspējīgu apgādnieku un viņi pirms pilngadības sasniegšanas kļuvuši par invalīdiem;

15.4.3. trešās personas darbnespējīga atraitne (atraitnis), darbnespējīgi vecāki vai vecvecāki līdz viņu darbspējas atjaunošanai, kā arī darbspējīga atraitne (atraitnis), ja ģimenē ir bērni līdz astoņiem gadiem vai bērns invalīds;

15.4.4. citi ģimenes locekļi, kuri par tādiem uzskatāmi saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" un ir bijuši trešās personas apgādībā;

15.5. izdevumus, kas saistīti ar trešās personas apbedīšanu. Apdrošināšanas līgumā nosaka, ka atlīdzināti tiek faktiski iztērētie un ar dokumentiem pierādītie saprātīgie izdevumi. Tiesības saņemt zaudējumu atlīdzību par trešās personas apbedīšanu ir fiziskajai personai, kura uzņēmusies apbedīšanu un ir uzrādījusi miršanas apliecības oriģinālu, kā arī iesniegusi dokumentus, kas apliecina apbedīšanas faktu;

15.6. izdevumus, kas saistīti ar valsts pensiju vai pabalstu izmaksu no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta vai valsts budžeta cietušajai trešajai personai vai apgādājamam.

16. Sakarā ar trešās personas nāvi šo noteikumu 15.4.1. un 15.4.2.apakšpunktā minētajai personai izmaksājamā apdrošināšanas atlīdzība kopā ar izmaksāto valsts pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu nedrīkst būt mazāka par normatīvajos aktos noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru nodrošināt bērnam ir pienākums katram no vecākiem.

17. Apsardzes komersanta civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā paredz, ka apdrošinātājs sedz izdevumus par trešās personas mantai nodarītajiem bojājumiem un par mantas zudumu.

IV. Apdrošināšanas gadījuma pieteikšanas kārtība un lēmums par apdrošināšanas atlīdzību

18. Apsardzes komersants, iestājoties apdrošināšanas gadījumam:

18.1. nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, rakstiski paziņo apdrošinātājam par jebkuru pret apsardzes komersantu vērsto pretenziju vai tiesā iesniegto prasību par trešās personas dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu, trešās personas mantai nodarīto bojājumu vai mantas zudumu;

18.2. nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, rakstiski paziņo apdrošinātājam par notikumiem, kas varētu būt par pamatu pretenzijas vai prasības izvirzīšanai pret apdrošināto par zaudējumiem, kuru atlīdzināšanu paredz noslēgtais apdrošināšanas līgums;

18.3. septiņu dienu laikā rakstiski paziņo personai, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, par nepieciešamību vērsties pie apdrošinātāja nodarīto zaudējumu novērtēšanai, kā arī rakstiski paziņo apdrošinātājam, ka trešā persona par to ir informēta.

19. Apsardzes komersants iesniedz apdrošinātājam aizpildītu apdrošināšanas gadījuma pieteikumu (paziņojumu par zaudējumiem). Pieteikumā (paziņojumā par zaudējumiem) ir pilnīgi (iespēju robežās) aprakstīts iespējamais apdrošināšanas gadījums. Paziņojumam par zaudējumiem pievieno:

19.1. apdrošināšanas polises kopiju;

19.2. dokumentus, kas apliecina apdrošinātā vainu zaudējumu izraisīšanā (ja tādi ir). Par šādiem dokumentiem uzskata:

19.2.1. izmeklēšanas, tiesu iestāžu vai citu kompetentu institūciju nolēmumu, ar kuru apdrošinātais ir atzīts par vainīgu zaudējumu nodarīšanā trešajai personai;

19.2.2. citus dokumentus, kas apliecina apdrošinātā vainu.

20. Apsardzes komersants iesniedz apdrošinātājam arī šo noteikumu 21.punktā minētos dokumentus, ja trešā persona tos iesniegusi apsardzes komersantam.

21. Trešā persona vai - trešās personas nāves gadījumā - ieinteresētā persona (piemēram, mantinieks, tiesību un saistību pārņēmējs) apdrošinātājam iesniedz iesniegumu zaudējumu atlīdzības saņemšanai. Iesniegumam pievieno:

21.1. Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra atzinumu vai ārstniecības iestādes atzinumu par:

21.1.1. trešās personas dzīvībai un veselībai nodarītā kaitējuma raksturu un pakāpi;

21.1.2. trešās personas nāves cēloni;

21.2. dokumentus (ja tādi ir), kas apliecina zaudējumus un to apmēru;

21.3. izmeklēšanas vai tiesu iestāžu dokumentus par negadījumu (ja tādi ir);

21.4. administratīvo aktu vai protokolu par apsardzes noteikumu pārkāpumu (ja tāds ir);

21.5. tiesas lēmumu vai spriedumu par zaudējumu atlīdzināšanu trešajai personai, ja trešā persona iesniegusi prasību par zaudējumu atlīdzināšanu un tā izskatīta tiesā;

21.6. citus dokumentus, kas attiecas uz apdrošināšanas gadījumu.

22. Mēneša laikā no dienas, kad saņemts apdrošināšanas gadījuma iesniegums zaudējumu atlīdzības saņemšanai un šo noteikumu 19.punktā un 21.punktā minētie dokumenti, apdrošinātājs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. Par pieņemto lēmumu apdrošinātājs 10 darbdienu laikā informē apdrošināšanas gadījuma iesnieguma iesniedzēju un pieteikuma (paziņojuma par zaudējumiem) iesniedzēju. Apdrošināšanas atlīdzību izmaksā 15 darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas.

23. Apdrošināšanas atlīdzību par trešās personas darbspējas zaudējumu, kā arī apdrošināšanas atlīdzību par trešās personas nāvi izmaksā ne retāk kā reizi mēnesī (ja nav panākta cita vienošanās ar apdrošinātāju), kamēr saglabājas trešās personas darbspēju zaudējums vai kamēr apgādājamam saglabājas apgādājamā statuss.

V. Noslēguma jautājums

24. Apsardzes komersantiem, kas uzsākuši darbību līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, šo noteikumu prasības piemēro no 2007.gada 1.maija.

Ministru prezidenta vietā - aizsardzības ministrs A.Slakteris

Iekšlietu ministra vietā - satiksmes ministrs A.Šlesers
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 204Pieņemts: 27.03.2007.Stājas spēkā: 31.03.2007.Zaudē spēku: 31.01.2009.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 54, 30.03.2007.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
155219
31.03.2007
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva