1.pants. 2006.gada 25.septembrī Otavā parakstītais Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgums par jauno pilsoņu apmaiņu (turpmāk — Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Līgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Izglītības un zinātnes ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spākā 01.07.2009.)

3.pants. Līgums stājas spēkā tā 10.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Līgums latviešu valodā.

LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBA UN KANĀDAS VALDĪBA, turpmāk tekstā - Puses,

RŪPĒS par ciešas sadarbības veicināšanu starp savām valstīm;

VĒLOTIES veicināt jauno pilsoņu mobilitāti un apmaiņu, sadarbību un partnerību starp abām valstīm, kā arī paaugstināt pēcvidusskolas izglītības iestāžu un saimnieciskās darbības, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, kvalitāti un konkurētspēju abās valstīs;

VĒLOTIES paplašināt abu valstu jauno pilsoņu iespējas papildināt pēcvidusskolas izglītību vai mācības, gūt darba pieredzi un pilnveidot zināšanas par otras valsts valodu vai valodām, kultūru un sabiedrību, tādējādi veicinot savstarpēju saprašanos starp abām valstīm;

PĀRLIECINĀTAS par šādas jauno pilsoņu apmaiņas veicināšanas vērtību;

VIENOJAS par turpmāko.

Abas Puses piekrīt veicināt administratīvo procedūru vienkāršošanu tās Puses valsts jaunajiem pilsoņiem, kuri vēlas iebraukt un uzturēties otras Puses valsts teritorijā, lai papildinātu pēcvidusskolas izglītību vai mācības, gūtu darba pieredzi vai pilnveidotu zināšanas par otras valsts valodu vai valodām, kultūru un sabiedrību.

Šā Līguma priekšrocības var izmantot šādi jaunie pilsoņi:

a) jaunie pilsoņi, ieskaitot pēcvidusskolas izglītību ieguvušos, kas profesionālās izaugsmes nolūkā otras Puses valstī vēlas saņemt tālākas arodmācības par atlīdzību saskaņā ar iepriekš noslēgtu darba līgumu;

b) vienas Puses pēcvidusskolas izglītības iestādē reģistrēti audzēkņi, kas daļu no mācību programmas vēlas pabeigt otras Puses valstī, nostrādājot iepriekš noteiktu obligāto praksi par atlīdzību, tostarp saistībā ar pēcvidusskolas izglītības iestāžu savstarpēju vienošanos;

c) jaunie pilsoņi, ieskaitot vienas Puses valstī reģistrētus audzēkņus, kas vēlas apceļot otras Puses valsti un strādāt gadījuma darbus par atlīdzību, lai papildinātu savus finanšu līdzekļus.

1. Lai varētu izmantot šā Līguma priekšrocības, vienas Puses valsts jaunie pilsoņi, kas atbilst kādai no 2. pantā minētajām kategorijām, iesniedz pieteikumu otras Puses diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā, kas atbild par tās Puses valsts teritoriju, kuras pilsoņi viņi ir, ja viņi atbilst šādiem nosacījumiem:

a) pieteikuma iesniegšanas dienā ir vecumā no 18 līdz 35 gadiem ieskaitot;

b) ir Latvijas Republikas vai Kanādas pilsoņi, un viņiem ir derīga Latvijas Republikas vai Kanādas pase, kā arī biļete atpakaļceļam vai pietiekami finanšu līdzekļi, lai samaksātu par atpakaļceļu;

c) pieteikuma iesniegšanas dienā dzīvo Latvijas Republikā vai Kanādā;

d) apliecina, ka viņiem ir pietiekami finanšu līdzekļi, lai sevi nodrošinātu uzturēšanās laika sākumā;

e) apliecina, ka viņiem ir veselības apdrošināšanas polise, kas ietver arī hospitalizāciju un repatriāciju un ir derīga visu paredzēto uzturēšanās laiku;

f) atkarībā no tā, kurai 2. pantā minētajai kategorijai viņi atbilst, vai nu

i. uzrāda dokumentus, kas apliecina iepriekšējo reģistrāciju vai pašreizējo reģistrāciju kādā savas valsts pēcvidusskolas izglītības iestādē, vai

ii. apliecina, ka viņiem ir vai nu iepriekš noslēgts darba līgums, vai prakse otrā valstī, vai

iii. apliecina nodomu doties uz otru valsti un strādāt tur gadījuma darbus par atlīdzību, lai papildinātu savus finanšu līdzekļus;

g) ir samaksājuši visus attiecīgos maksājumus un

h) atbilst citām otras Puses valsts imigrācijas tiesību aktu prasībām, tostarp uzņemšanas prasībām.

2. Jaunie pilsoņi var izmantot šā Līguma priekšrocības ne vairāk kā divas reizes, ievērojot noteikumu, ka tādā gadījumā viņiem jāatbilst dažādām 2. pantā noteiktām kategorijām. Starp uzturēšanās periodiem jābūt pārtraukumam, un katra uzturēšanās perioda ilgums nedrīkst pārsniegt vienu gadu.

1. Ievērojot imigrācijas tiesību aktus, vienas Puses valsts kompetentā iestāde izdod otras Puses valsts pilsoņiem, kuri atbilst 3. panta noteikumiem, dokumentu, kas ļauj ieceļot tās teritorijā. Šis dokuments ir derīgs ilgākais vienu gadu, un tajā norāda uzturēšanās iemeslu. Latvijas Republikā šis dokuments ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdots lēmums, un Kanādā šis dokuments ir ieteikuma vēstule.

2. Šā panta iepriekšējā punktā minētie dokumenti attiecīgajiem pilsoņiem tiek izsniegti diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā, kurā, ievērojot 3. panta noteikumus, ir iesniegts pieteikums.

1. Kanādas pilsoņi, kuriem izsniegts lēmums saskaņā ar 4. pantu, ierodoties Latvijā, saņem uzturēšanās atļauju un, neatkarīgi no situācijas darba tirgū, darba atļauju, kas ir derīga visu paredzēto uzturēšanās laiku.

2. Latvijas Republikas pilsoņi, kuriem izsniegta ieteikuma vēstule saskaņā ar 4. pantu, ierodoties Kanādā, neatkarīgi no situācijas darba tirgū saņem darba atļauju, kas ir derīga visu paredzēto uzturēšanās laiku.

Darba atļaujas, kuras, pamatojoties uz lēmumu, izdevusi Latvijas Republikas valdība, ir derīgas visā Latvijas Republikā, un darba atļaujas, kuras, pamatojoties uz ieteikuma vēstuli, izdevusi Kanādas valdība, ir derīgas visā Kanādā.

1. Saskaņā ar šo Līgumu vienas Puses valsts jaunie pilsoņi, uzturoties otras Puses valstī, ievēro šajā valstī spēkā esošos tiesību aktus, jo īpaši attiecībā uz reglamentēto profesiju praksi.

2. Attiecībā uz bezdarbnieku pabalstiem, darba apstākļiem un algām tiek piemēroti otras Puses valsts tiesību akti; Kanādā tiesību akti, kas attiecas uz darba apstākļiem un algām, galvenokārt ir provinču un teritoriju kompetencē.

Puses mudina valsts iestādes, nevalstiskās organizācijas, pēcvidusskolas izglītības iestādes un privāto sektoru atbalstīt šā Līguma īstenošanu, jo īpaši, sniedzot konsultācijas jaunajiem pilsoņiem, lai viņi varētu iegūt informāciju un meklēt darbu.

1. Ievērojot savstarpējības principu un apmainoties ar diplomātiskām notām, Puses nosaka to pilsoņu daudzumu, kuri var izmantot šā Līguma priekšrocības.

2. Šā Līguma 3. panta 1. punkta d) apakš­punktā paredzēto finanšu līdzekļu minimālo apjomu Puses nosaka, savstarpēji vienojoties un apmainoties ar diplomātiskajām notām.

3. To pilsoņu uzskaite, kuri izmanto šā Līguma priekšrocības, tiek veikta no Līguma spēkā stāšanās dienas līdz attiecīgā kalendārā gada beigām un turpmāk - ik gadus no 1. janvāra līdz 31. decembrim. Kanādā šo uzskaiti veic tā diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība, kurā bijis iesniegts pieteikums. Latvijas Republikā šo uzskaiti veic Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

4. Par turpmākiem administratīviem pasākumiem Puses lemj, izmantojot diplomātiskos kanālus.

1. Izmantojot diplomātiskos kanālus, Puses viena otrai paziņo par to iekšējo procedūru pabeigšanu, kas nepieciešamas, lai šis Līgums stātos spēkā.

2. Šis Līgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kurā saņemts pēdējais iepriekšējā punktā minētais paziņojums, un tā darbības laiks nav ierobežots.

3. Puses jebkurā laikā var izbeigt šo Līgumu vai uz laiku apturēt tā piemērošanu daļēji vai pilnīgi, otrai Pusei par to rakstiski paziņojot pa diplomātiskiem kanāliem. Izbeigšana vai apturēšana stājas spēkā 30 dienas pēc šāda paziņojuma. Šā Līguma izbeigšana vai apturēšana neskar to personu uzturēšanās tiesības, kurām tās jau piešķirtas saskaņā ar šā Līguma noteikumiem.

4. Šā Līguma noteikumus var grozīt, Pusēm rakstiski vienojoties. Šādi grozījumi stājas spēkā saskaņā ar šā panta 2. punkta noteikumiem.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie valdību pārstāvji ir parakstījuši šo Līgumu.

LĪGUMS parakstīts Otavā 2006. gada 25. septembrī divos eksemplāros latviešu, angļu un franču valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski.