Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2009. gada 30. aprīļa likumu: Gaujas nacionālā parka likums.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Gaujas nacionālā parka likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants

(1) Gaujas nacionālais parks (turpmāk — parks) ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas atrodas Gaujas senielejā un tās apkārtnē. Parka platība ir 91 745 hektāri. Parka robežas noteiktas saskaņā ar šā likuma 1. un 2.pielikumu.

(2) Parka pārvaldi īsteno parka administrācija. Tā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā esoša valsts civiliestāde.

(3) Parka administrācija ir juridiskā persona.

2.pants

(1) Parka darbības mērķis ir aizsargāt mazpārveidotas dabas teritorijas, kam raksturīga liela bioloģiskā daudzveidība, iežu atsegumus, reljefa formas, laukakmeņus, avotus (turpmāk — valsts un vietējās nozīmes ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi), kā arī tipiskās ainavas, dabas un kultūras pieminekļus un veicināt dabas tūrismu un teritorijas ilgtspējīgu attīstību.

(2) Parka funkcionālo zonu platības un robežu aprakstus apstiprina Ministru kabinets.

(3) Parka individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus reglamentē Ministru kabinets.

3.pants

(1) Parka teritorijā aizliegts:

1) bojāt vai iznīcināt kultūrvēsturiskos objektus;

2) bojāt vai iznīcināt valsts un vietējās nozīmes ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos dabas pieminekļus;

3) veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;

4) bojāt vai iznīcināt mikroliegumus, aizsargājamos un retos augus, kā arī to biotopus;

5) bojāt vai iznīcināt īpaši aizsargājamos kokus, kas iekļauti dabas pieminekļu kategorijā;

6) bojāt vai iznīcināt vietējās nozīmes aizsargājamos kokus, kuru sarakstu apstiprina pašvaldības;

7) postīt putnu ligzdošanas vietas, skudru pūžņus un citu dzīvnieku dzīves vietas;

8) izgāzt vai izmest atkritumus (izņemot atkritumu deponēšanas poligonus un izgāztuves);

9) piesārņot augsni, gaisu, virszemes ūdenstilpes, avotus un pazemes ūdeņus;

10) iztaisnot upes un strautus;

11) pārvietoties ar motorlaivām un ūdens motocikliem pa upēm, ezeriem un citām ūdenstilpēm (izņemot Ungura ezeru);

12) bojāt vai iznīcināt labiekārtojuma objektus, informācijas un norādes zīmes;

13) izbūvēt dambjus un mākslīgus šķēršļus bez zivju ceļa ierīkošanas upēs un citās ūdenstecēs, kur notiek zivju migrācija.

(2) Parkā atbilstoši tā aizsardzības režīmam nav atļautas citos dabas aizsardzības normatīvajos aktos aizliegtās darbības.

4.pants

Parka administrācijas rakstveida atļauja nepieciešama, lai varētu:

1) projektēt un izbūvēt gāzes un naftas vadus, dzelzceļus, autoceļus, augstsprieguma elektropārvades līnijas un citus rūpnieciskās infrastruktūras objektus;

2) veikt derīgo izrakteņu ieguvi un zemes dzīļu izpēti;

3) izmantot motorizētus ūdens transportlīdzekļus Ungura ezerā;

4) transformēt meža un lauksaimniecības zemes Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

5.pants

Parka teritorijā esošo pašvaldību teritoriju plānojumi pirms to pieņemšanas saskaņojami ar parka administrāciju.

6.pants

Fiziskās un juridiskās personas pirms tādu dabas un kultūrvēsturisko objektu izpētes darbu sākšanas, kas var mainīt šo objektu stāvokli, informē par to parka administrāciju.

II nodaļa
Funkcionālās zonas

7.pants

Parka teritorijā ir izveidotas šādas funkcionālās zonas:

1) dabas rezervāta (stingrā režīma) zona;

2) dabas lieguma zona;

3) ainavu aizsardzības zona;

4) kultūrvēsturiskā zona;

5) neitrālā zona.

8.pants

(1) Dabas rezervāta (stingrā režīma) zona ir izveidota, lai saglabātu bioloģiski daudzveidīgajās teritorijās notiekošos dabiskos procesus.

(2) Dabas rezervāta (stingrā režīma) zonā aizliegta jebkāda dabas resursu ieguve, saimnieciskā vai cita veida darbība, izņemot:

1) zinātnisko izpēti;

2) meža ugunsdrošības pasākumus;

3) pasākumus, kas nepieciešami dabas rezervāta aizsardzībai un saglabāšanai (saskaņā ar dabas aizsardzības plānu);

4) dabas rezervāta (stingrā režīma) zonas šķērsošanu pa noteiktiem maršrutiem parka administrācijas noteiktajā kārtībā.

(3) Dabas rezervāta (stingrā režīma) zonas zeme ir valsts īpašums.

9.pants

(1) Dabas lieguma zona ir izveidota, lai saglabātu Gaujas senielejai un Gaujas pieteku ielejām raksturīgo dabisko ainavu ar mazpārveidotas dabas biotopu un cilvēku darbības ietekmētu biotopu mozaīku, kā arī lai saglabātu šajā teritorijā koncentrētos valsts un vietējās nozīmes ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos dabas pieminekļus un citus dabas pieminekļus.

(2) Dabas resursu saimnieciskā izmantošana dabas lieguma zonā notiek atbilstoši parka dabas aizsardzības plānam. Uz tā pamata tiek izstrādāts katra konkrētā zemes īpašuma vai pastāvīgā lietošanā nodotā zemes gabala dabas aizsardzības plāns, kuru saskaņā ar parka aizsardzības un izmantošanas noteikumiem pēc zemes īpašnieka vai lietotāja pieteikuma apstiprina parka direktors.

(3) Dabas lieguma zonā aizliegts:

1) iegūt koksni valsts un pašvaldību valdījumā esošajos mežos, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar dabas aizsardzības plāniem koku ciršana nepieciešama biotopu aizsardzībai, bioloģiskās daudzveidības palielināšanai, mākslīgi izveidotu tīraudžu ilglaicīgai rekonstrukcijai, kā arī stihisko postījumu likvidācijai;

2) sagatavot kokmateriālus kailcirtēs;

3) nosusināt purvus;

4) bojāt, iznīcināt, uzart vai kultivēt palieņu, terašu un meža pļavas;

5) lietot minerālmēslus, ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus un cita veida bīstamas un toksiskas ķīmiskās vielas un produktus, izņemot parka aizsardzības un izmantošanas noteikumos vai konkrēto zemes īpašumu vai pastāvīgā lietošanā nodoto zemes gabalu dabas aizsardzības plānos noteiktos gadījumus;

6) mainīt reljefu un veikt jebkuru darbību, kas veicina paātrinātu virszemes noteci un augsnes erozijas attīstību;

7) iegūt derīgos izrakteņus;

8) dedzināt sauso zāli un niedres, kā arī ugunsbīstamajā periodā dedzināt meža ciršanas atliekas;

9) ieviest dabiskajos biotopos vietējiem apstākļiem svešas augu un dzīvnieku sugas.

(4) Īpašuma tiesību aprobežojumi dabas lieguma zonā ierakstāmi zemesgrāmatā, pamatojoties uz šo likumu un parka administrācijas nostiprinājuma lūgumu.

(5) Lai nodrošinātu augu un dzīvnieku sugu netraucētu eksistenci, kā arī iespēju dzīvniekiem pulcēties migrācijas periodos, dabas lieguma zonā vai tās daļā parka administrācija saskaņā ar parka aizsardzības un izmantošanas noteikumiem var noteikt sezonas liegumu — ierobežojumu vai aizliegumu apmeklētājiem (fiziskajām personām, kas atrodas parka teritorijā ārpus sava īpašuma) uz laiku uzturēties konkrētajā teritorijā vai veikt konkrētu saimniecisko darbību.

(6) Ar parka administrācijas rakstveida atļauju dabas lieguma zonā var:

1) veikt būvniecību (arī hidrotehnisko būvju būvniecību) dabiskā ainavā;

2) organizēt masu izklaides pasākumus brīvā dabā (atpūtas, sporta un citus pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku), izņemot gadījumus, kad pasākumi notiek speciāli šim nolūkam paredzētajās vietās.

(7) Pašvaldība informē parka administrāciju par jebkuru būvniecību dabas lieguma zonā. Ja dabas lieguma zonā paredzētā būvniecība var izraisīt būtiskas dabas un kultūrvēsturiskās vides pārmaiņas, pašvaldība būvatļauju izsniedz tikai pēc būvniecības saskaņošanas ar parka administrāciju.

10.pants

Ainavu aizsardzības zona ir izveidota, lai saglabātu raksturīgo daudzveidīgo ainavu, nacionālo kultūrvidi un rekreācijas resursus, kā arī nodrošinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību.

11.pants

(1) Kultūrvēsturiskā zona ir izveidota, lai nodrošinātu kompleksu aizsardzību īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskajās teritorijās, kā arī teritorijās, kurās koncentrēti kultūras pieminekļi.

(2) Būvniecība kultūrvēsturiskajā zonā veicama saskaņā ar šā likuma 9.panta septīto daļu.

12.pants

Neitrālā zona ir izveidota, lai veicinātu parkā esošo blīvi apdzīvoto teritoriju vai intensīvi izmantojamo lauksaimniecības platību ilgtspējīgu attīstību.

III nodaļa
Parka pārvalde

13.pants

Parka administrācijas funkcijas ir šādas:

1) pārraudzīt un kontrolēt parka teritoriju saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem;

2) uzraudzīt šā likuma, kā arī vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu reglamentējošo likumu ievērošanu;

3) aizsargāt dabas un kultūrvēsturiskos objektus;

4) veikt izglītojošu un izpētes darbu;

5) saglabāt teritorijas rekreācijas potenciālu, lai nodrošinātu dabu nenoplicinošu tūrismu un atpūtu;

6) celt prasības tiesā pret vainīgajām personām par videi nodarīto zaudējumu atlīdzību;

7) likumā noteiktajā kārtībā realizēt valsts pirmpirkuma tiesības uz lieguma zonā atsavināmajiem nekustamajiem īpašumiem;

8) likumā noteiktajā kārtībā veikt parka teritorijā civiltiesiskus darījumus ar valsts meža zemi.

14.pants

(1) Parka administrāciju vada direktors, kurš vienlaikus ir galvenais vides valsts inspektors parka teritorijā.

(2) Direktora kandidatūru pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets.

15.pants

Parka administrācija sniedz valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī sabiedrībai informāciju par stāvokli vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā.

16.pants

(1) Lai efektīvāk aizsargātu un apsaimniekotu parku, ir izveidota parka konsultatīvā padome, kurā iekļauti arī vietējo pašvaldību pārstāvji. Konsultatīvās padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(2) Konsultatīvās padomes sastāvu nosaka Ministru kabinets, bet tās personālsastāvu apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

17.pants

Parka finansu līdzekļus veido:

1) dotācija no valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem;

2) ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem;

3) ieņēmumi no koksnes realizācijas;

4) fizisko un juridisko personu ziedojumi.

IV nodaļa
Parka administrācijas amatpersonu tiesības

18.pants

(1) Parka administrācijas amatpersonas ir direktors un vides valsts inspektori.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās amatpersonas veic šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas uzraudzību parka teritorijā.

19.pants

Parka administrācijas amatpersonām ir tiesības pašaizsardzības nolūkos iegādāties, glabāt, nēsāt un pielietot dienesta ieročus.

20.pants

(1) Parka administrācijas amatpersonām un darbiniekiem ir dienesta apliecība.

(2) Parka administrācijas amatpersonām pienākumu veikšanai bez maksas izsniedz dienesta formas tērpu, kurš nēsājams, pildot dienesta pienākumus. Formas tērpa paraugu apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Pārejas noteikums

Šā likuma 9.panta sestās daļas 1.punkts, septītā daļa un 11.panta otrā daļa ir spēkā līdz attiecīgo pašvaldību teritoriju plānojumu un detālplānojumu apstiprināšanai.

Likums stājas spēkā 2000.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 1999.gada 16.decembrī.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 1999.gada 30.decembrī
Gaujas nacionālā parka likuma
1.pielikums
Gaujas nacionālā parka robežu apraksts

Gaujas nacionālajam parkam ir šādas robežas:

no 1. līdz 2. — no punkta lejpus Valmieras, dienvidos no Valmieras apvedceļa Gaujas upes kreisajā krastā pretī Jumaras upes ietekai, uz austrumiem pa zemnieku saimniecības "Kuldīdznieki" 126.meža kvartāla dienvidu robežstigu līdz ceļam Grīšļi-Sapa;

no 2. līdz 3. — pa ceļu Grīšļi-Sapa uz dienvidiem līdz Kauguru pagasta Jērņu mājām;

no 3. līdz 4. — no Jērņu mājām pa zemesceļu uz austrumiem līdz autoceļam Valmiera-Cēsis pie šā ceļa krustojuma ar 330 kV elektrolīniju;

no 4. līdz 5. — pa autoceļu Valmiera-Cēsis uz dienvidiem līdz Liepas pagasta Drāku mājām un tālāk uz dienvidiem līdz pagriezienam uz Liepas pagasta Grīviņu mājām;

no 5. līdz 6. — no pagrieziena uz Liepas pagasta Grīviņu mājām pa lauku ceļu uz dienvidaustrumiem līdz ceļam Liepa-Mārsnēni;

no 6 līdz 7. — pa ceļu Liepa-Mārsnēni austrumu virzienā līdz apdzīvotajai vietai "Sarkaņi";

no 7. līdz 8. — no apdzīvotās vietas "Sarkaņi" pa lauku ceļu dienvidu virzienā līdz Liepas pagasta Irbīšu mājām;

no 8. līdz 9. — no Liepas pagasta Irbīšu mājām pa lauku ceļu uz rietumiem līdz Liepas pagasta Tomēnu mājām, līdz ceļam Liepa-Jaunrauna;

no 9. līdz 10. — pa ceļu Liepa-Jaunrauna dienvidu virzienā līdz autoceļam Cēsis-Rauna;

no 10. līdz 11. — pa autoceļu Cēsis-Rauna rietumu virzienā līdz Jaunraunas centram;

no 11. līdz 12. — no Jaunraunas centra pa autoceļu dienvidu virzienā līdz Veselavas kapiem;

no 12. līdz 13. — no Veselavas kapiem pa autoceļu Priekuļi-Bērzkrogs dienvidu virzienā līdz Bērzkrogam;

no 13. līdz 14. — no Bērzkroga pa autoceļu Veclaicene-Rīga rietumu virzienā līdz Augšlīgatnei;

no 14. līdz 15. — no Augšlīgatnes pa autoceļu Līgatne-Nītaure dienvidu virzienā līdz zemesceļa pagriezienam uz Mores pagasta Gudrēnu mājām;

no 15. līdz 16. — no Mores pagasta Gudrēnu mājām pa zemesceļu dienvidu virzienā gar Gudrēnu un Žakaru mājām līdz pagriezienam uz Eglaines pienotavu;

no 16. līdz 17. — pa ceļu Eglaines pienotava-More dienvidu virzienā līdz Morei;

no 17. līdz 18. — no Mores pa ceļu Nītaure-Jūdaži rietumu virzienā gar Kārtūžiem līdz Siguldas pagasta Purzemnieku mājām, sasniedzot krustojumu ar ceļu no Jūdažiem gar Sudas purva rietumu malu uz autoceļu Veclaicene-Rīga;

no 18. līdz 19. — pa zemesceļu Veclaicene-Rīga ziemeļu virzienā līdz autoceļam Veclaicene-Rīga pie Siguldas pagasta Gobu mājām;

no 19. līdz 20. — no Siguldas pagasta Gobu mājām pa autoceļu Veclaicene-Rīga rietumu virzienā līdz Siguldas pilsētas robežai;

no 20. līdz 21. — no Siguldas pilsētas robežas gar Vējupītes kreiso krastu ziemeļu virzienā līdz robežai ar valsts meža Siguldas mežniecības 40.kvartālu;

no 21. līdz 22. — pa 40.kvartāla dienvidu robežu rietumu virzienā līdz Vējupītes gravas kreisā krasta augšējai šķautnei;

no 22. līdz 23. — robeža apiet Siguldas pilsētas apbūvēto daļu pa austrumu, ziemeļu un rietumu pusi — pa Gaujas senielejas kreisā senkrasta augšējo šķautni, kas vienlaikus ir valsts meža robeža, rietumos no Siguldas sasniedzot valsts meža Siguldas mežniecības 35.kvartāla 16.nogabala dienvidu stūri;

no 23. līdz 24. — pa Siguldas pilsētas administratīvo robežu dienvidu virzienā līdz autoceļam Veclaicene-Rīga;

no 24. līdz 25. — pa autoceļu Veclaicene-Rīga uz rietumiem, sasniedzot ceļa Inčukalns-Valmiera sākumu Inčukalnā pie apdzīvotās vietas "Sēnīte";

no 25. līdz 26. — pa autoceļu Inčukalns-Valmiera ziemeļaustrumu virzienā līdz pagriezienam uz Cēsīm Stalbē;

no 26. līdz 27. — no pagrieziena uz Cēsīm Stalbē pa bijušo Valmieras šoseju uz austrumiem gar Kūdumu, pēc tam uz ziemeļiem gar Lenčiem un Vējkrogu līdz Vaidavas muižai, kur iziet uz autoceļa Inčukalns-Valmiera;

no 27. līdz 28. — pa autoceļu Inčukalns-Valmiera ziemeļaustrumu virzienā, līdz tas šķērso Jumaras upi;

no 28. līdz 29. — pa Jumaras upes kreiso krastu dienvidaustrumu virzienā līdz Gaujai;

no 29. līdz 1. — pāri Gaujai līdz robežapraksta sākumā minētajam punktam Gaujas kreisajā krastā.

9L_212~1.GIF (171043 BYTES)
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 16.12.1999.Stājas spēkā: 01.01.2000.Zaudē spēku: 03.06.2009.Tēma:  Vides tiesībasPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 446/451, 30.12.1999.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2, 27.01.2000.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Citi saistītie dokumenti
14976
01.01.2000
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva