Koncepcijas “Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” attīstību 2007.–2013.gadam” mērķis ir sniegt priekšlikumus valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” (turpmāk – Hipotēku banka) pārveidei par pilna spektra attīstības banku, kas ieviestu un administrētu speciālas valsts atbalsta programmas finanšu jomā, kā arī papildinātu un attīstītu esošos finanšu atbalsta instrumentus, nodrošinot to novirzīšanu valdības prioritāšu īstenošanai atbilstoši pieejamiem resursiem.

Latvijas Hipotēku banku kā valsts komercbanku nodibināja Latvijas valdība 1993.gada 19.martā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.140.

Saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 22.jūnijā akceptēto koncepciju “Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” attīstību 1999.–2005.gadam” plānotais Hipotēku bankas attīstības variants ir Hipotēku bankas pārveidošana par attīstības banku.

Saskaņā ar statūtiem Hipotēku bankas darbības galvenais mērķis ir atbalstīt Latvijas ekonomisko attīstību atbilstoši tās komercdarbības veidiem un no savas darbības gūt attīstībai nepieciešamo peļņu.

Hipotēku banka sadarbībā ar atbildīgajām nozaru ministrijām ir izstrādājusi un īsteno valdības apstiprinātas mērķprogrammas un projektus, kā arī veic citas tai deleģētas funkcijas:

1) Īsteno Lauksaimniecības attīstības projektu, sniedzot atbalstu Latvijas lauksaimniekiem zemnieku saimniecību attīstībai, kā arī agrārās un meža industrijas attīstībai. Projekta ietvaros piešķirti 5078 aizdevumi par kopējo summu 4,56 miljoni latu.

2) Īsteno Lauku attīstības projektu, sniedzot atbalstu Latvijas lauku uzņēmējiem, tai skaitā uzņēmējdarbības uzsācējiem. Projekta ietvaros piešķirti 1005 aizdevumi par kopējo summu 9,1 miljons latu.

3) Sniedz atbalstu Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Programmas ietvaros piešķirti 211 paaugstināta riska aizdevumi par kopējo summu 19 miljoni latu.

4) Īsteno Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas (MAKP) 1.posmu, sniedzot valsts atbalstu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem mājokļu būvniecībai un renovācijai, kā arī finansē tos. Programmas ietvaros piešķirti 6747 mājokļu aizdevumi par kopējo summu 35,3 miljoni latu un 164 daudzdzīvokļu māju aizdevumi par kopējo summu 2,4 miljoni latu.

5) Izsniedz un administrē galvojumus saskaņā ar aktualizētās Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas 2.posmu. Programmas ietvaros izsniegti 17 galvojumi par kopējo summu 172 tūkstoši latu.

6) Finansē energoefektivitāti paaug­sti­nošus projektus.

7) Finansē vides aizsardzības projektus un veic to uzraudzību saskaņā ar vides aizsardzības izmēģinājumu projektu “Mājokļu sanācijas iniciatīva enerģijas taupīšanai”. Projekta ietvaros piešķirti 4 aizdevumi par kopējo summu 1,1 miljons latu.

8) Sniedz aizdevumus ilgtermiņa investīcijām lauksaimniecības ražošanas ēkās, būvēs un infrastruktūrā saskaņā ar Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmu (LIIKP). Programmas ietvaros piešķirti 406 aizdevumi par kopējo summu 16,5 miljoni latu.

9) Sniedz aizdevumus lauksaimnieciskajai ražošanai nepieciešamās zemes iegādei saskaņā ar Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmu (LIZIKP). Programmas ietvaros piešķirti 470 aizdevumi par kopējo summu 7,9 miljoni latu.

10) Sniedz aizdevumus, konsultācijas, garantijas un grantus jaunu pamatlīdzekļu iegādei mazām un vidējām lauku komercsabiedrībām atbilstoši Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmai (NUAP). Programmas ietvaros piešķirti 222 aizdevumi par kopējo summu 4,1 miljons latu un 244 granti par kopējo summu 1,8 miljoni latu.

11) Sniedz valsts atbalstu mazām un vi­dējām komercsabiedrībām, finansējot (aiz­devumu veidā) komercsabiedrību attīstības projektus. Programmas pirmā un otrā posma realizācijas gaitā piešķirti 2087 aizdevumi par kopējo summu 84 miljoni latu.

12) Īsteno Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projektu “Komercdarbības uzsācēju kreditēšanas sistēmas attīstība”. Projekta ietvaros piešķirti 29 aizdevumi par kopējo summu 4,25 miljoni latu.

13) Īsteno Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēto projektu “Apmācības, konsul­tācijas un finansiālais atbalsts komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai”.

14) Saskaņā ar likumu “Par privatizācijas sertifikātiem” Hipotēku bankā tiek atvērti privatizācijas sertifikātu konti, kuros tiek fiksēti sertifikātu īpašniekiem piederošie sertifikāti un ar tiem veiktās operācijas.

15) Saskaņā ar likumu “Par privatizācijas sertifikātiem” Hipotēku banka uzrauga, lai katrai personai, kurai ir sertifikāti par Latvijā nodzīvoto laiku un sertifikāti politiski represētai personai, būtu tikai viens privatizācijas sertifikātu konts, kā arī kontrolē piešķirto, apgrozībā esošo un dzēsto sertifikātu daudzumu.

16) Saskaņā ar likumu “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” Hipotēku banka veic ar privatizāciju saistītās norēķinu un kredīta operācijas, kā arī slēdz zemes izpirkšanas līgumus ar zemes īpašniekiem par zemes izpirkšanu.

17) Saskaņā ar likumu “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” un likumu “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” uz valsts vārda Hipotēku bankas personā zemesgrāmatā tiek nostiprinātas īpašuma tiesības uz zemi. Hipotēku banka šo zemi arī pārdod.

18) Saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” Hipotēku banka veic ar valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju saistītās norēķinu operācijas.

19) Saskaņā ar likumu “Par valsts un paš­valdību īpašuma privatizācijas fondiem” un atbilstoši likumam par valsts budžetu kārtējam gadam Hipotēku banka var izlietot Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļus ilgtermiņa kredītresursu veidošanai, hipotekārās kreditēšanas attīstībai un mērķkreditēšanai.

Hipotēku banka konsekventi palielina un plāno palielināt to funkciju īpatsvaru, kas atbilst tās galvenajam mērķim un kvalificējamas kā attīstības bankas funkciju īstenošana.

Attīstības bankas funkciju īpatsvars Hipotēku bankas darbībā pēc stāvokļa uz 2006.gada 30.jūniju ir aptuveni 65 % no visiem Hipotēku bankas darījumiem. Attiecībā uz kreditēšanu, kas ir galvenais Hipotēku bankas darbības virziens, attīstības aizdevumi ir 51,7 % no kopējā kredītportfeļa, bet 2006.gada beigās tas sasniegs 64,1 %.

Hipotēku banka ir konsekventi pildījusi Ministru kabineta 1999.gada 22.jūnijā akceptētajā koncepcijā “Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” attīstību 1999.–2005.gadam” noteiktos uzdevumus, ieviešot un īstenojot komercbanku pakalpojumus papildinošas mērķ­programmas, kā arī aktīvi iesaistoties lauksaimniecības un lauku attīstības, mājokļu attīstības, mazo un vidējo komercsabiedrību atbalsta un pilnveidošanas pasākumos un to īstenošanā. Līdz ar to Hipotēku banka pilda gan attīstības bankas, gan universālas bankas funkcijas, jo saskaņā ar statūtiem Hipotēku bankas darbības galvenais mērķis ir atbalstīt Latvijas ekonomisko attīstību atbilstoši tās komercdarbības veidiem un no savas darbības gūt tās attīstībai nepieciešamo peļņu.

Lai izmantotu Hipotēku bankas uzkrāto pieredzi un potenciālu attīstības bankas funkciju īstenošanā, tā jāpārveido par attīstības banku, pakāpeniski transformējot universālās bankas funkcijas par attīstības bankas funkcijām.

Attīstības bankas darbojas daudzās valstīs kā finansiālā atbalsta īstenošanas mehānisms. Attīstības banku uzdevums ir veikt finanšu tirgu papildinošas funkcijas. Tāpēc attīstības bankas darbojas arī valstīs ar attīstītu ekonomiku un komercbanku sektoru (piemēram, Kanādā, Zviedrijā, Čehijā, Somijā, Francijā, Vācijā un Spānijā).

Svarīgi atzīmēt, ka katrā valstī attīstības bankas funkcijas un uzdevumus nosaka atbilstoši valsts interesēm un konkrētai vēsturiskai situācijai. Tāpēc nepieciešams definēt tās jomas, kādās no tautsaimniecības un valsts attīstības viedokļa būtu lietderīgi darboties Hipotēku bankai kā attīstības bankai.

Latvijā ir virkne ekonomisku un sociālu problēmu, kuru risināšanai sabiedrības vajadzības pēc kvalitatīviem finanšu pakalpojumiem netiek apmierinātas ar tradicionālajiem brīvā tirgus darbības mehānismiem un kur būtu lietderīgi izmantot Hipotēku banku kā attīstības banku atbalsta sniegšanai. Hipotēku banku varētu izmantot šādās jomās:

1) Mazo un vidējo uzņēmumu izveide un attīstība, tehnoloģiju attīstība, inovāciju kreditēšana.

2) Lauksaimniecības un lauku attīstības valsts atbalsta pasākumu kreditēšana.

3) Vides aizsardzības projektu finansēšana.

4) Mājokļu attīstības valsts atbalsta pasākumu īstenošana un kreditēšana.

5) Finansiālā atbalsta sniegšana izmēģinājumu projektu veidā īpašām sociāli jūtīgām iedzīvotāju grupām (piemēram, invalīdiem, bezdarbniekiem, jaunajām ģimenēm, nacionālajām minoritātēm), aizvietojot dotēšanu ar kreditēšanu (tai skaitā nodarbinātības, komercdarbības uzsākšanas un citu sociālā atbalsta pasākumu finansēšanu).

6) Finanšu aizdevumu garantēšana.

7) Riska kapitāla aizdevumi vai ieguldījumi uzņēmējdarbības attīstībā.

8) Eksporta darījumu finansēšana, garantēšana vai apdrošināšana.

Līdz šim mūsu valstī 6. un 7.punktā minēto finanšu instrumentu vadību īsteno Latvijas Garantiju aģentūra. Pārveidojot Hipotēku ban­ku par attīstības banku, ir lietderīgi integrēt Hipotēku banku un Latvijas Garantiju aģentūru, izmantojot abu institūciju pieredzi. Savukārt eksporta darījumu finansēšanas, garantēšanas un apdrošināšanas funkciju īstenošanai ir iespējams izmantot Hipotēku banku.

Lai izvērtētu Latvijas Garantiju aģentūras un Hipotēku bankas integrācijas iespējas, eksporta darījumu finansēšanas, garantēšanas un apdrošināšanas funkciju īstenošanu Hipotēku bankā (valsts atbalsta sniegšana pēc «vienas pieturas» principa), kā arī finansiālā atbalsta vajadzībām novirzīto finanšu resursu risku vadības sistēmas izveidošanu un tās uzturēšanu, ir nepieciešams izveidot darba grupu no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Latvijas Garantiju aģentūras un Hipotēku bankas pārstāvjiem.

9) Publiskās un privātās partnerības projektu finansēšana.

Lai sagatavotu priekšlikumus par īpaši atbalstāmo teritoriju attīstības pasākumu finansēšanu, pašvaldību infrastruktūras projektu finanšu piesaisti, mājokļu attīstības valsts atbalsta pasākumu kreditēšanu un publiskās un privātās partnerības projektu finansēšanu, izmantojot Hipotēku bankas potenciālu, ir nepieciešams izveidot darba grupu no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Finanšu ministrijas un Hipotēku bankas pārstāvjiem.

10) Starptautisku finanšu institūciju (piemēram, CEB, ERAB, NIB, KfW) programmu un projektu ieviešana un līdzfinansēšana.

11) Ziemeļeiropas reģionālā finanšu centra attīstība Latvijā.

Kā viens no iespējamiem attīstības scenārijiem ir jāizskata iespēja izmantot Hipotēku banku reģionāla finanšu, tranzīta un ar to saistītās loģistikas pakalpojumu centra veidošanā.

Ņemot vērā Latvijas un tās galvaspilsētas ģeopolitisko atrašanās vietu, Latvijai ir iespējams kļūt par globāli svarīgu finanšu, tranzīta un ar to saistītās loģistikas pakalpojumu centru, kas apkalpotu pasažieru un preču plūsmu starp Rietumiem un Austrumiem, ieskaitot arī Dienvidaustrumāzijas valstis. Tāpēc Finanšu ministrijai un Satiksmes ministrijai kopīgi ar Hipotēku banku būtu jāsagatavo attiecīgi priekšlikumi šī mērķa īstenošanai. Būtiski atzīmēt, ka Zviedrijas valdība jau ir izveidojusi darba grupu, kuras uzdevums ir izstrādāt priekšlikumus, lai par Ziemeļeiropas finanšu centru kļūtu Stokholma, nevis Rīga.

12) Kvalitatīvu finanšu pakalpojumu nodrošināšana Latvijas iedzīvotājiem visās apdzīvotajās vietās.

Latvijā vēl arvien ir daudz apdzīvotu vietu, kur iedzīvotāji nevar saņemt kvalitatīvus finanšu pakalpojumus, jo bankas, ņemot vērā brīvā tirgus darbības principus, ir slēgušas savas filiāles vai norēķinu grupas un neuzskata par ekonomiski izdevīgu atvērt jaunas. Lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespējas veikt norēķinus, saņemt skaidru naudu, kā arī mikrokredītus pēc iespējas tuvāk dzīves vietai, var izmantot valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” (turpmāk – Latvijas Pasts) nodaļas un Pasta maksājumu pakalpojumu dienestu. Taču maksājumu pakalpojumu dienesta efektīvākai darbībai ir nepieciešamas būtiskas investīcijas, darbinieku apmācība, kā arī tādas iespējas, kas atbilst banku darbības standartiem, piemēram, kreditēšanas jomā.

Šo problēmu var atrisināt, integrējot Pasta maksājumu pakalpojumu dienesta un Hipotēku bankas norēķinu funkciju blokus. Lai nekropļotu konkurenci banku sektorā, iedzīvotājiem nepieciešamo finanšu pakalpojumu sniegšanu ar Hipotēku bankas un Pasta maksājumu pakalpojumu dienesta starpniecību var ierobežot, nodrošinot to tikai tajās apdzīvotajās vietās, kur nav citu banku filiāļu vai norēķinu grupu.

Lai detalizēti izstrādātu priekšlikumu par atsevišķas Pasta bankas vai Pasta maksājumu pakalpojumu dienesta un Hipotēku bankas norēķinu bloka integrāciju, nepieciešams izveidot darba grupu no Hipotēku bankas, Latvijas Pasta, Satiksmes ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvjiem.

Koncepcija paredz arī izveidot darba grupu no Finanšu ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Vides ministrijas un Zemkopības ministrijas pārstāvjiem, lai izstrādātu detalizētu laika grafiku Hipotēku bankas pārveidošanai par attīstības banku, koordinētu pārveidošanas procesu, nodrošinot saikni ar ministrijām, kuru kompetencē ietilpst attiecīgās jomas, kā arī, sākot ar 2007.gadu, līdz pārveidošanas procesa pabeigšanai (katru gadu ne vēlāk kā līdz 1.jūnijam un 1.decembrim) ziņotu Ministru kabinetam par bankas pārveidošanas procesa norisi.

Koncepcijā ir izstrādāti divi varianti minēto problēmu risināšanai un Hipotēku bankas turpmākās attīstības virzienu noteikšanai.

1.variants. Pakāpeniska Hipotēku bankas pārveidošana par attīstības banku

Nepieciešamie pasākumi

1) Hipotēku banka plānveidā samazina universālās bankas darbību un palielina attīstības programmu īpatsvaru, kā arī ievieš jaunus valsts atbalstītus finanšu pakalpojumu produktus atbilstoši valdības prioritātēm.

2) Norēķinu bloks, kas ietver, piemēram, norēķinus, internetbanku, maksājumu kartes un noguldījumus, atrodas asas konkurences zonā un ir kvalificējams kā universālās bankas pakalpojumi, tiek integrēts ar Latvijas Pasta maksājumu pakalpojumu dienestu. Izveidotā sistēma ļauj nodrošināt finanšu pakalpojumus iedzīvotājiem, kuriem tie nav pieejami, jo privātām komercbankām ir ekonomiski neizdevīgi veidot filiāles vai norēķinu grupas pagastos un mazpilsētās ar mazu iedzīvotāju skaitu.

3) Pārejas periodā tiek nodrošināta atsevišķa grāmatvedības uzskaite attīstības (valsts atbalstītu) programmu un no tām izrietošu finanšu pakalpojumu īstenošanai.

4) Lai nodrošinātu, ka Hipotēku banka darbojas kā attīstības banka, ir nepieciešams speciāls likums vai Ministru kabineta noteikumi par attīstības banku.

Priekšrocības

1) Klientiem tiek nodrošināta iespēja saņemt valsts atbalstītu mērķprogrammu produktus un ar tiem saistītos pakalpojumus pēc «vienas pieturas» principa.

2) Attīstības bankas darbībai ir nepieciešamais personāls un materiālā bāze, jo tā tiek veidota uz esošas bankas bāzes.

3) Saglabājas esošais filiāļu tīkls. To integrējot ar Latvijas Pasta maksājumu pakalpojumu dienestu, ir iespējams sasniegt prak­tiski jebkuru Latvijas iedzīvotāju, sniedzot tam nepieciešamos finanšu pakalpojumus.

4) Tiek nodrošināta profesionāla valsts uzticēto finanšu resursu izmantošanas risku vadība. Hipotēku bankā jau ir izveidota un darbojas profesionāla risku vadības sistēma, kas atbilst starptautisko standartu prasībām, un Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija, starptautiskā audita un starptautiski atzīta reitingu aģentūra turpina nodrošināt vispusīgu un profesionālu uzraudzību atbilstoši starptautiski atzītiem banku uzraudzības standartiem.

5) Hipotēku bankas statuss ļauj piesaistīt finanšu resursus attīstības programmu finansēšanai.

6) Hipotēku bankas statuss un tās rīcībā esošie resursi nodrošina stabilitāti pārejas periodā.

7) Tiek nodrošināta nepārtraukta Hipotēku bankas darbība un pāreja uz pilna apjoma attīstības banku.

8) Bankai saglabājas kredītreitings, kas nepieciešams, sadarbojoties ar komercbankām un piesaistot resursus. Tas ir īpaši svarīgi, ieviešot banku risku vadībā “Bāzele II” normas.

9)  Hipotēku bankai ir iespējas īstenot apjomīgas programmas īsā laikā.

10) Hipotēku banka vienlaikus ar transformāciju attīsta jaunus pakalpojumus un programmas.

Trūkumi

1) Sarežģīts pārejas process, kas prasīs lielu personāla atdevi pārejas periodā.

2) Pārejas periodā investoru attieksme būs piesardzīgāka, un tas apgrūtinās resursu piesaisti.

3) Iespējama klientu pāreja uz citām bankām.

4)  Hipotēku banka paliek valsts īpašumā, un turpmākā kapitāla palielināšana ir valsts kā īpašnieka pienākums.

2.variants. Hipotēku bankas sadalīšana divās juridiski patstāvīgās bankās – attīstības bankā un komercbankā

Nepieciešamie pasākumi

1) No Hipotēku bankas pakāpeniski tiek nodalīti attīstības bankas komponenti, un attiecīgās funkcijas valsts turpina īstenot ar jaunas kredītiestādes (attīstības bankas) vai speciālas finanšu institūcijas starpniecību. Valstij piederošo kapitāla daļu turētājs attīstības bankā (speciālajā finanšu institūcijā) ir Finanšu ministrija. Atlikušās Hipotēku ban­kas kapitāla daļas tiek privatizētas.

2) Hipotēku banka pakāpeniski palielina attīstības programmu un ar to saistīto finanšu pakalpojumu īstenošanas apjomus.

3) Tiek nodrošināta nošķirta attīstības programmu īstenošana un uzskaite.

4) Lai nodrošinātu Hipotēku banku ar sta­biliem finanšu resursiem, tiek organizētas sarunas ar bankas kreditoriem un pārrunāti nepieciešamie nosacījumi, lai kreditori neat­sauktu aizdotos finanšu resursus. Ja nepieciešams, tiek pārslēgti aizdevumu līgumi.

5) Hipotēku bankā tiek sadalīti īpašumi, darbinieki un darbības nodrošinošā infrastruktūra, kā arī informācijas sistēmas. Hipotēku banka attīsta iekšēji nodalītu struktūru attīstības bankas funkciju veikšanai, lai to varētu atdalīt atsevišķā neatkarīgā juridiskā personā.

6) Lai sasniegtu Latvijas iedzīvotājus un piedāvātu viņiem valsts mērķprogrammu ietvaros paredzētos produktus un finanšu pakalpojumus, tiek veidotas jaunas filiāles reģionālās pārstāvniecības nodrošināšanai, jo esošais filiāļu tīkls paliek Hipotēku bankai.

7) Valsts sniedz galvojumu Hipotēku bankas aizņēmumiem (vai piesaista resursus un aizdod tos Hipotēku bankai) mērķprogrammu īstenošanai.

8) Lai nodrošinātu attīstības bankas (speciālās finanšu institūcijas) darbību, nepieciešams pieņemt jaunu speciālu likumu vai Ministru kabineta noteikumus.

Priekšrocības

1) Daļēji tiek saglabāts Hipotēku bankas kā universālās bankas potenciāls un, to pārdodot, tiek daļēji «atpelnītas» iepriekš ieguldītās investīcijas.

2) Saglabājas Hipotēku bankas zīmols.

3) No Hipotēku bankas tiek nodalīta atse­višķa institūcija (ar atbilstošiem darbiniekiem, infrastruktūru, materiālo bāzi), kas nodrošina attīstības bankas funkciju īstenošanu.

4) Tiek nodrošināta nepārtraukta attīstības bankas darbība.

5) Ir iespējams realizēt apjomīgas programmas īsā laikā.

6) Tiek nodrošināta vispusēja un profe­sionāla risku uzraudzība atbilstoši starptau­tiski atzītiem standartiem.

7) Valsts var iegūt ienākumus no Hipotēku bankas kā universālās bankas pārdošanas, lai tos ieguldītu attīstības bankā (speciālajā finanšu institūcijā).

8) Hipotēku bankas statuss paredz starp­tautiski atzītu uzraudzību, tiek saglabāta vispusēja un profesionāla uzraudzība atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem.

Trūkumi

1) Attīstības banka (speciālā finanšu insti­tūcija) darbu sāk faktiski no “nulles” (piemēram, tiek zaudēta atpazīstamība, tirgus daļa).

2) Nepieciešams veidot jaunu materiālo bāzi.

3) Sarežģīts transformācijas process, kura laikā nepieciešama liela personāla atdeve.

4) Nesaglabājas starptautiski atzīts kredītreitings, un to būs grūti saņemt.

5) Bankas pārveidošanai nepieciešami salīdzinoši lieli pašas bankas un valsts resursu ieguldījumi.

6) Ilgstoša pāreja saistīta ar lielām neskaidrībām, kas var draudēt ar klientu un darbinieku zaudēšanu.

7) Sadalot Hipotēku banku divās bankās, tiks iegūtas divas mazas bankas ar pazeminātu konkurētspēju.

8) Pārejas periodā ir sagaidāma ārvalstu investoru rezervēta attieksme pret jaunizveidoto attīstības banku (speciālo finanšu institūciju), kas apgrūtinās mērķprogrammu īstenošanai nepieciešamo resursu piesaisti;

9) Paredzamas sarunas ar Eiropas Komisijas dienestiem par bankas apsaimniekošanā esošajām struktūrfondu programmām, un pastāv risks par nepieciešamību atmaksāt Eiropas Savienības līdzfinansējuma daļu šīm programmām.

Struktūrfondu nacionālo programmu projektu īstenošanā ir jāievēro Eiropas Padomes 1999.gada 21.jūnija Regula Nr. 1260/1999 “Par vispārīgajiem noteikumiem par struktūrfondiem”. Regulas 30.4.pants nosaka, ka piecu gadu laikā pēc projektu apstiprināšanas nav pieļaujamas būtiskas izmaiņas īstenotajās aktivitātēs, kā arī nav pieļaujama īpašumtiesību maiņa. Pārkāpjot minētās regulas 30.4.panta nosacījumus, dalībvalsts atmaksā Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus Eiropas Komisijai saskaņā ar regulas 39.pantu. Tas nozīmē, ka Hipotēku bankas privatizācijas jautājums sākotnēji jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, citādi Latvijai būs jāatmaksā Eiropas Savienības struktūr­fondu līdzekļi, kas paredzēti minēto struktūrfondu programmu īstenošanai. Tas kopsummā ir 12 milj. latu (kopējais programmu apjoms ir 28,4 milj. latu).

Attīstības bankas stabilai darbībai ir nepieciešams speciāls likums vai Ministru kabineta noteikumi par attīstības banku, kuros noteiktas valsts atbildības robežas attiecībā uz bankas īstenotajām programmām un riska dalīšanas principu starp valsti un attīstības banku.

Likumam vai noteikumiem ir jānosaka attīstības bankas darbības jomas, kā arī atbildība par tai uzticēto programmu īstenošanu, aizdevumiem, garantijām, grantu shēmu apsaimniekošanu, riska kapitāla finansēšanu, līdzdalību komercsabiedrību kapitālā, eksporta kredītiem un eksporta apdrošināšanu.

Attiecībā uz attīstības bankas uzraudzību tai jāpakļaujas Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijai, tāpēc likumā par attīstības banku ir jānosaka tikai tās normas, kas attīstības bankas uzraudzības kārtībā būs atšķirīgas no komercbanku uzraudzības.

Lai Hipotēku banka kā attīstības banka varētu papildināt komercbanku sniegtos pakalpojumus iepriekš minētajos sektoros, būtu nepieciešams izveidot ekspertu darba grupas, kurās tiktu iekļauti pārstāvji no dažādām ministrijām (piemēram, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Vides ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas) un institūcijām, kuru kompetencē ir attiecīgā joma. Šajās darba grupās varētu veikt detalizētāku Hipotēku bankas un dažādu citu atbalsta instrumentu un institūciju sadarbības analīzi vai iespējamo integrāciju.

Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atbalstīt Hipotēku bankas attīstības 1.variantu.

1.varianta īstenošanai nav nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi.