1. Noteikumi nosaka:

1.1. izsaukumu apstiprināšanas kārtību;

1.2. uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus;

1.3. uzturēšanās atļauju izsniegšanas, reģistrēšanas un anulēšanas kārtību;

1.4. ārzemnieku loku, kuri ir tiesīgi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk — pārvalde) iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai;

1.5. komercdarbības ierobežojumus ārzemniekiem, ievērojot Latvijas Republikas ekonomiskās un iekšējās drošības intereses;

1.6. kārtību, kādā atmaksā atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs;

1.7. kārtību, kādā ārzemnieks piesaka prombūtni ārpus Latvijas Republikas;

1.8. elektroniskajās informācijas sistēmās — ielūgumu datu bāzē un ārzemnieku reģistrā — iekļaujamās informācijas apjomu un tās izmantošanas kārtību.

2. Ārzemnieks šajos noteikumos noteiktos dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai personīgi iesniedz Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstīs (turpmāk — pārstāvniecība) vai pārvaldē, ja viņam ir derīga uzturēšanās atļauja vai viņš pastāvīgās uzturēšanās atļauju pieprasa saskaņā ar Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu:

2.1. atbilstoši juridiskās personas adresei, ja uzaicinātājs ir juridiska persona;

2.2. atbilstoši dzīvesvietai, ja uzaicinātājs ir fiziska persona.

3. Ja ārzemnieks dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai iesniedz Latvijas Republikā un viņa uzaicinātājs ir:

3.1. juridiska persona, dokumentus var iesniegt attiecīgās juridiskās personas pilnvarots pārstāvis;

3.2. fiziska persona, dokumentus var iesniegt pilnvarota persona, uzrādot notariāli apliecinātu pilnvaru (ja ārzemnieks dokumentus nevar iesniegt personīgi veselības stāvokļa dēļ, ko apliecina ārsta izsniegta izziņa).

4. Ārzemnieks, kurš uzturas Latvijas Republikā ar derīgu vīzu vai kuram ieceļošanai Latvijas Republikā nav nepieciešama vīza, ir tiesīgs iesniegt pārvaldē šajos noteikumos noteiktos dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, ja viņš ir:

4.1. akreditētas izglītības iestādes pedagogs;

4.2. valsts zinātniskas institūcijas zinātnieks;

4.3. konsultants (eksperts), kas sniedz palīdzību valsts vai pašvaldības iestādei vai palīdz īstenot tādu starptautisku līgumu vai projektu, kura dalībvalsts ir Latvijas Republika;

4.4. Latvijas sporta izlases treneris;

4.5. profesionāls sportists;

4.6. Latvijas Republikā akreditētas izglītības iestādes audzēknis vai pilna laika students un viņa uzturēšanās saistīta ar piedalīšanos apmaiņas programmā;

4.7. Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa vecāks, kurš uzturēšanās atļauju pieprasa saskaņā ar Imigrācijas likuma 30.pantu;

4.8. nepilngadīgs bērns.

5. Ārzemnieks, kuram ieceļošanai Latvijas Republikā nav nepieciešama vīza, ir tiesīgs iesniegt pārvaldē šajos noteikumos minētos dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, ja viņš ir:

5.1. individuālais komersants;

5.2. komercsabiedrības vienīgais dibinātājs;

5.3. pašnodarbināta persona;

5.4. komercreģistrā reģistrēts kā personālsabiedrības biedrs, kam ir tie­sības pārstāvēt personālsabiedrību, valdes loceklis, padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli;

5.5. atomenerģētikas nozares speciālists.

6. Dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai reizē ar šo noteikumu 4. un 5.punktā minētajiem ārzemniekiem var iesniegt arī ārzemnieka laulātais, viņu nepilngadīgie (arī aizbildnībā esošie) bērni un aizgādnībā esošās personas.

7. Uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai nepieciešams pārvaldē apstiprināts izsaukums. Izsaukums nav nepieciešams, ja ārzemnieks:

7.1. ir individuālais komersants;

7.2. ir komercsabiedrības vienīgais dibinātājs vai komercreģistrā reģistrētā komersanta vienīgā amatpersona ar pārstāvības tiesībām;

7.3. ir pašnodarbināta persona;

7.4. ir ārvalsts komersanta pārstāvis;

7.5. ir nepilngadīgs bērns un viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai ārzemnieks, kurš Latvijas Republikā ir saņēmis pastā­vīgās uzturēšanās atļauju;

7.6. ir šķīris vai šķir laulību vai viņa laulātais ir miris un ārzemnieka apgādībā ir nepilngadīgs bērns — Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis;

7.7. 1940.gada 17.jūnijā bija Latvijas pilsonis;

7.8. Latvijas Republikā ir saņēmis ates­tātu par vidējo izglītību, apgūstot vidējās izglītības programmu valsts valodā;

7.9. pirms citas valsts pilsonības iegūšanas bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis un pastāvīgās uzturēšanās atļauju pieprasa saskaņā ar Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu;

7.10. vēlas reģistrēt pastāvīgās uzturēšanās atļauju;

7.11. ir saņēmis bēgļa vai alternatīvo statusu Latvijas Republikā;

7.12. saņem uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz kompetentas valsts drošības iestādes vai tiesībaizsardzības iestādes pieprasījumu;

7.13. pieprasa pastāvīgās uzturēšanās atļauju pēc piecu gadu nepārtrauktas uzturēšanās Latvijas Republikā;

7.14. pieprasa uzturēšanās atļauju saskaņā ar Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 23.punktu;

7.15. ir ģimenes loceklis, kurš pieprasa uzturēšanās atļauju vienlaikus ar šo noteikumu 7.1., 7.2., 7.3., 7.4., 7.6., 7.7., 7.8. un 7.14.apakšpunktā minētajiem ārzemniekiem.

8. Pārvaldes un pārstāvniecības amatpersonai ir tiesības uzaicināt ārzem­nieku un uzaicinātāju uz interviju, lai pieņemtu lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu, reģistrēšanu vai anulēšanu. Ja nepieciešams, abas personas intervē vienlaikus.

9. Ārzemnieks, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja, ceļošanas dokumentu jaunas uzturēšanās atļaujas saņemšanai iesniedz pārvaldē ne vēlāk kā 30 dienas pēc šī dokumenta saņemšanas, ja iepriekšējā ceļošanas dokumenta vietā ir saņemts jauns.

10. Dokumentus izsaukuma apstiprināšanai iesniedz:

10.1. pilngadīgs Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis;

10.2. pilngadīgs ārzemnieks, kuram ir derīga pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā;

10.3. Latvijas Republikas valsts vai pašvaldības iestāde;

10.4. Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta Latvijas Republikas vai ārvalstu juridiskā persona.

11. Dokumentus izsaukuma noformēšanai iesniedz pārvaldē. Fiziskā persona dokumentus iesniedz personīgi. Ja persona attaisnojošu iemeslu dēļ dokumentus nevar iesniegt personīgi un to apliecina attiecīga izziņa, doku­mentus var iesniegt pilnvarotā persona, uzrādot notariāli apliecinātu pilnvaru.

12. Fiziskā persona, noformējot izsaukumu:

12.1. uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Ja izsaukumu noformē laulātajam, uzaicinātājs uzrāda savu ceļošanas dokumentu;

12.2. sniedz šo noteikumu 18.2.apakšpunktā minētās ziņas par ārzemnieku un informāciju par viņa paredzamo uzturēšanās laiku, vietu un mērķi Latvijas Republikā;

12.3. iesniedz maksājuma dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

13. Juridiskās personas pārstāvis, noformējot izsaukumu:

13.1. uzrāda personu apliecinošu dokumentu un atbilstoši noformētu pilnvaru;

13.2. iesniedz iesniegumu, kurā norādīts juridiskās personas reģistrācijas numurs, šo noteikumu 18.2.apakšpunktā minētās ziņas par ārzemnieku, viņa paredzamais uzturēšanās laiks, vieta un mērķis Latvijas Republikā un aplieci­nājums, ka uzaicinātājs uzņemas atbildību par ārzemnieka izbraukšanu no valsts noteiktajā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu;

13.3. iesniedz maksājuma dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

14. Ja izsaukumu noformē šo noteikumu 10.4.apakšpunktā minētā juridiskā persona, tā papildus šo noteikumu 13.punktā minētajiem dokumentiem, sākot ar otro darbības gadu, uzrāda Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē (pirmajā darbības gadā) vai izziņu, ka tai nav tādu nodokļu maksājumu parādu, kurus administrē Valsts ieņēmumu dienests (sākot ar otro darbības gadu). Ja juridiskajai personai ir nodokļu maksājumu parāds, izsaukuma pieprasījumu var iesniegt, ja juridiskā persona saņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta piekrišanu.

15. Ja uzaicinājums ārzemniekam uzturēties Latvijas Republikā saistīts ar studentu vai audzēkņu apmaiņu, papildus šo noteikumu 13.2.apakšpunktā minētajam norāda ziņas par fizisko personu, kas uzņemas atbildību par nepilngadīgu audzēkni viņa uzturēšanās laikā Latvijas Republikā. Papildus šo noteikumu 13.punktā minētajiem dokumentiem uzaicinātājs iesniedz dokumen­tu, kas apliecina uzaicinātāja tiesības organizēt apmaiņas programmu, kā arī Latvijas Republikā akreditētas izglītības iestādes apliecinājumu, ka audzēknis mācīsies šajā izglītības iestādē saskaņā ar konkrēto apmaiņas programmu.

16. Ja Reliģisko lietu pārvaldē reģistrēta organizācija uzaicina ārzemnieku uzturēties Latvijas Republikā, lai viņš veiktu reliģisku darbību, tā saskaņo šo noteikumu 13.2.apakšpunktā norādīto iesniegumu ar Reliģisko lietu pārvaldi.

17. Ja ārzemnieku uzaicina uzturēties Reliģisko lietu pārvaldē reģistrētā klosterī, šo noteikumu 13.2.apakšpunktā norādīto iesniegumu saskaņo ar attiecīgās konfesijas vadītāju.

18. Uzaicinātājs norāda šādas ziņas:

18.1. tālruņa numuru vai citu informāciju, kas nodrošina saziņas iespējas (piemēram, e-pasta adresi);

18.2. par ārzemnieku:

18.2.1. vārds (vārdi), uzvārds latīņalfabētiskajā rakstībā, kā norādīts ārzemnieka ceļošanas dokumentā;

18.2.2. valstiskā piederība;

18.2.3. dzimšanas datums;

18.2.4. dzimšanas vieta;

18.2.5. dzīvesvietas adrese ārzemēs;

18.2.6. paredzamā uzturēšanās vieta Latvijas Republikā.

19. Vienā izsaukuma pieteikumā var iekļaut vairākus vienas ģimenes locekļus, ja viņiem ir kopīgs uzturēšanās nolūks Latvijas Republikā.

20. Ziņas par uzaicinātāju un ārzemnieku iekļauj elektroniskajā informācijas sistēmā — ielūgumu datu bāzē. Pēc datu ievades ielūgumu datu bāzē pārvaldes amatpersona izdrukā izsaukuma pieteikuma veidlapu. Uzaicinātājs vai viņa pilnvarots pārstāvis (ja uzaicinātājs ir fiziska persona) ar parakstu apliecina, ka sniegtā informācija un ievadītie dati ir patiesi un ka viņš uzņemas atbildību par ārzemnieka izbraukšanu no valsts noteiktajā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu.

21. Pārvaldes amatpersona lēmumu par izsaukuma apstiprināšanu pieņem divu darbdienu laikā. Ja lēmuma pieņemšanai nepieciešama papildu pārbaude, amatpersona par to informē uzaicinātāju un lēmumu pieņem 10 darbdienu laikā.

22. Pārvaldes amatpersona izsaukumu neapstiprina, ja:

22.1. uzaicinātājs atsakās vai nevar iesniegt šo noteikumu 12., 13., 14., 15., 16. un 17.punktā minētos dokumentus vai atsakās sniegt nepieciešamos paskaidrojumus par ārzemnieka uzaicināšanas nolūku, uzaicināmo ārzemnieku un tā uzturēšanos Latvijas Republikā;

22.2. ārzemnieks ir iekļauts to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta;

22.3. konstatēts, ka uzaicinātājs sniedzis nepatiesas ziņas;

22.4. saņemts kompetentas valsts iestādes negatīvs atzinums par izsaukuma apstiprināšanu.

23. Pārvaldes amatpersona pieņem lēmumu atcelt apstiprinātu izsaukumu, ja pēc izsaukuma apstiprināšanas:

23.1. konstatēts, ka uzaicinātājs atsau­cis izsaukumu;

23.2. konstatēts, ka uzaicinātājs zaudējis tiesības uzaicināt ārzemnieku;

23.3. konstatēts, ka uzaicinātājs sniedzis nepatiesas ziņas;

23.4. ārzemnieks ir iekļauts to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta;

23.5. saņemts kompetentas valsts iestādes negatīvs atzinums.

24. Ja izsaukumu neapstiprina, atceļ vai uzaicinātājs atsauc izsaukumu, iesniegtos dokumentus uzaicinātājam neizsniedz un iekasēto valsts nodevu neatmaksā.

25. Ārzemnieks, kas vēlas pieprasīt uzturēšanās atļauju, uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz šādus dokumentus:

25.1. noteikta parauga anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai atbilstoši šo noteikumu 1., 2., 3. un 4.pielikumam;

25.2. fotogrāfiju;

25.3. izziņu par veselības stāvokli, kurā apliecināts, ka ārzemniekam nav normatīvajos aktos par veselības traucējumiem un slimībām minēto veselības traucējumu vai slimību, vai Veselības ministrijas izsniegtu izziņu, ka tai nav iebildumu pret to, ka ārzemnieks ierodas ārstēt attiecīgo veselības traucējumu vai slimību;

25.4. izziņu par sodāmību (ārzemniekam, kurš vecāks par 14 gadiem), ko izsniegusi kompetentā iestāde pilsonības vai mītnes zemē, ja ārzemnieks tajā uzturējies ilgāk par 12 mēnešiem;

25.5. dokumentu, kas apliecina nepieciešamo iztikas nodrošinājumu, kamēr ārzemnieks uzturēsies Latvijas Republikā;

25.6. dokumentus, kas apliecina paredzamo dzīvesvietu Latvijas Repub­likā un tiesības tajā apmesties, piemēram, īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus, īres līgumu;

25.7. maksājuma dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

26. Ja ārzemniekam ieceļošanai Latvijas Republikā nav nepieciešama vīza, viņš uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz šo noteikumu 25.1., 25.2., 25.3., 25.5., 25.6. un 25.7.apakšpunktā minētos dokumentus.

27. Ievērojot uzturēšanās iemeslus, papildus šo noteikumu 25. un 26.pun­ktā minētajiem dokumentiem ārzemnieks iesniedz šo noteikumu IV, V vai VI nodaļā minētos dokumentus.

28. Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 2., 3., 6. un 7.punktam vēlas saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, viņš iesniedz dokumentu, kas apliecina valsts valodas apguvi apjomā, kāds noteikts valsts valodas zināšanu apjomu, valodas prasmes pārbaudi un valsts valodas prasmi apliecinošu dokumentu atzīšanas kārtību regulējošajos normatīvajos aktos.

(MK 12.12.2006. noteikumu Nr.997 redakcijā)

29. Ja ārzemnieks saņēmis atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs (turpmāk — atlīdzība), viņš kopā ar dokumentiem uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedz izziņu par atlīdzības apmēru, ko izsniegusi Latvijas Republikas valsts vai pašvaldības iestāde vai starptautisks (ārvalsts) fonds vai iestāde, kas šo atlīdzību izmaksājusi, vai šo noteikumu 78.punktā minētā pašvaldības vai cita kompetenta iestāde. Izziņu par atlīdzības atmaksu ārzemnieks iesniedz, saņemot uzturēšanās atļauju.

30. Ja ārzemnieks dienējis ārvalsts militārajā dienestā, izņemot obligāto militāro dienestu, vai valsts dienestā, viņš iesniedz dokumentu par atvaļināšanos no dienesta vai dienesta izbeigšanu.

31. Ja ārzemnieks neiesniedz šajos noteikumos minēto dokumentu, kura izsniegšana ir Latvijas Republikas valsts vai pašvaldības iestādes kompetencē, pārvaldes amatpersona pieprasa nepieciešamo informāciju attiecīgajai valsts vai pašvaldības iestādei.

32. Ārvalstīs izsniegtus dokumentus pieņem, ja tie ir noteiktā kārtībā legalizēti vai apliecināti saskaņā ar 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu, ja Latvijas Republikas saistošajos starptautiskajos līgumos nav paredzēta cita kārtība.

33. Iesniedzot notariāli neapliecinātas dokumentu kopijas, uzrāda šo dokumentu oriģinālus.

34. Uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedzamie dokumenti ir derīgi:

34.1. izsaukums — sešus mēnešus pēc tā apstiprināšanas;

34.2. dokumenti, kas apliecina nepieciešamo iztikas nodrošinājumu un paredzamo dzīvesvietu Latvijas Republikā, un Valsts ieņēmumu dienesta izzi­ņa — trīs mēnešus pēc to izsniegšanas;

34.3. izziņas, vēstules un citi dokumenti, izņemot dzimtsarakstu doku­mentus, tiesas nolēmumus, arhīva izziņas un izglītības dokumentus, — sešus mēnešus pēc to izsniegšanas;

34.4. izziņa par rentgenoloģiskās vai fluorogrāfiskās izmeklēšanas rezultātiem — gadu pēc tās izsniegšanas.

35. Ārzemnieks iesniedz radniecību vai svainību apliecinošus dokumentus, ja:

35.1. atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 1.punktam vēlas uzturēties pie radiniekiem;

35.2. atbilstoši Imigrācijas likuma 30.pantam vēlas uzturēties pie sava pilngadīgā bērna — Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa;

35.3. atbilstoši Imigrācijas likuma 31.pantam vēlas uzturēties pie viena no vecākiem, kurš ir Latvijas pilsonis.

36. Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta ceturtajai daļai, 25. vai 26.pantam vēlas uzturēties pie laulātā, viņš iesniedz laulību apliecinošu dokumentu.

37. Ja nepilngadīgs bērns vēlas uzturēties Latvijas Republikā atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 1.punktam, 23.panta ceturtajai daļai vai 24.panta pirmās daļas 1. vai 2.punktam, viņš iesniedz:

37.1. radniecību apliecinošus dokumentus;

37.2. tā vecāka notariāli apliecinātu vai pārvaldes vai pārstāvniecības amatpersonas klātbūtnē parakstītu dokumentu par piekrišanu bērna izceļošanai uz Latvijas Republiku, kurš neieceļo kopā ar bērnu. Ja ikdienā aizgādnību īsteno vecāks, ar kuru bērns ieceļo Latvijas Republikā, un nav noteikti ierobežojumi bērna dzīvesvietas maiņai bez otra vecāka piekrišanas, iesniedz attiecīgās valsts kompetentās iestādes izsniegtu dokumentu.

38. Ja ārzemnieks vēlas uzturēties Latvijas Republikā atbilstoši Imigrā­cijas likuma 23.panta pirmās daļas 17.punktam, jo pār ārzemnieku nodibināta aizbildnība vai aizgādnība, viņš iesniedz tiesas nolēmumu par aizbildnības vai aizgādnības nodibināšanu.

39. Ja ārzemnieks vēlas uzturēties Latvijas Republikā atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 20.punktam, viņš iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka tiesā pieņemts pieteikums par laulības šķiršanu un bērna dzīvesvietas noteikšanu.

40. Ja uzturēšanās atļauju vēlas saņemt nepilngadīgs ārzemnieks, kura vecāki neuzturēsies kopā ar viņu Latvijas Republikā, papildus iesniedz notariāli apliecinātu vai pārvaldes vai pārstāvniecības amatpersonas klātbūtnē parakstītu vecāku atļauju uzturēties Latvijas Republikā.

41. Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 2.punktam vēlas uzturēties Latvijas Republikā kā komercreģistrā reģistrēts individuālais komersants vai komercsabiedrības vienīgais dibinātājs, viņš iesniedz:

41.1. zvērināta revidenta pārbaudītu biznesa plānu paredzētajam darbības laikam;

41.2. dokumentus, kas apliecina, ka viņam ir pietiekami personīgie finanšu līdzekļi biznesa plānā norādīto darbību uzsākšanai;

41.3. atļauju (licenci, sertifikātu), ja veic tādu darbu, kura veikšanai ir nepieciešama atļauja;

41.4. zvērināta revidenta pārbaudītu gada pārskatu un atzinumu par to, ka ir izpildīti biznesa plānā paredzētie mērķi un uzdevumi (sākot ar otro darbības gadu);

41.5. zvērināta revidenta pārbaudītu biznesa plānu, ja iepriekšējais biznesa plāns ir izpildīts (sākot ar otro darbības gadu).

42. Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 4.punktam vēlas uzturēties Latvijas Republikā kā pašnodarbināta persona, viņš iesniedz:

42.1. zvērināta revidenta pārbaudītu biznesa plānu paredzētajam darbības laikam;

42.2. dokumentus, kas apliecina, ka viņam ir pietiekami personīgie finanšu līdzekļi biznesa plānā norādīto darbību uzsākšanai;

42.3. atļauju (licenci, sertifikātu), ja veic tādu darbu, kura veikšanai ir nepieciešama atļauja;

42.4. zvērināta revidenta pārbaudītu gada pārskatu un atzinumu par to, ka ir izpildīti biznesa plānā paredzētie mērķi un uzdevumi (sākot ar otro darbības gadu);

42.5. zvērināta revidenta pārbaudītu biznesa plānu, ja iepriekšējais biznesa plāns ir izpildīts (sākot ar otro darbības gadu).

43. Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 2. vai 4.punktam vēlas uzturēties Latvijas Republikā, pārvalde papildus pārbauda informāciju par stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē (pirmajā darbības gadā) vai informāciju, ka viņam nav tādu nodokļu maksājumu parādu, kurus administrē Valsts ieņēmumu dienests (sākot ar otro darbības gadu). Ja ārzemnieka rīcībā ir iepriekš minētā informācija, ārzemnieks ir tiesīgs iesniegt šo informāciju apliecinošos dokumentus.

44. Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 6.punktam vēlas uzturēties Latvijas Republikā, pamatojoties uz darba līgumu vai uzņēmuma līgumu, viņš iesniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātu darba izsaukumu.

45. Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 9.punktam vēlas uzturēties Latvijas Republikā, pamatojoties uz savstarpējo zinātnisko sadarbību, viņš iesniedz zinātniskās sadarbības faktu apliecinošu dokumentu un darba līgumu vai tā projektu, ja uzturēšanās Latvijas Republikā saistīta ar darba attiecībām.

46. Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 14.punktam vēlas uzturēties Latvijas Republikā, viņš iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka ārzemnieks piedalās tāda starptautiskā līguma vai projekta īstenošanā, kurā piedalās Latvijas Republika.

47. Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 10.punktam vēlas uzturēties Latvijas Republikā, lai studētu akreditētā augstskolā vai studiju programmā, viņš iesniedz:

47.1. līgumu par studijām Latvijas Republikā;

47.2. dokumentus, kas apliecina, ka ir iegūta nepieciešamā izglītība studiju uzsākšanai.

48. Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 10.punktam vēlas uzturēties Latvijas Republikā, lai mācītos Latvijas Republikā akreditētā izglītības iestādē vai programmā, viņš iesniedz līgumu par mācībām Latvijas Republikā.

49. Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 19.punktam vēlas uzturēties Latvijas Republikā saistībā ar audzēkņu vai studentu apmaiņu, praksi vai stažēšanos Latvijas Republikas izglītības iestādē vai komercreģistrā reģistrētā komercsabiedrībā, viņš iesniedz attiecīgās izglītības iestādes un nosūtītājiestādes vai organizācijas sadarbības līgumu vai Latvijas Republikā akreditētas augstākās izglītības institūcijas izsniegtu apliecinājumu, ka ārzemnieks piedalās apmaiņas programmā starptautiska augstākās izglītības institūciju sadarbības tīkla ietvaros, un darba līgumu, ja uzturēšanās Latvijas Republikā saistīta ar darba attiecībām.

50. Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 11.punktam vēlas uzturēties Latvijas Republikā, lai ārstētos, viņš iesniedz līgumu par ārstēšanu stacionārā vai rehabilitācijas iestādē.

51. Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 16.punktam vēlas uzturēties Latvijas Republikā, lai veiktu reliģisku darbību, viņš iesniedz:

51.1. nosūtījuma vēstuli no ārvalsts reliģiskās organizācijas;

51.2. ordinācijas dokumentu vai tam pielīdzināmu dokumentu.

52. Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 5.punktam vēlas uzturēties Latvijas Republikā, jo apguvis vidējās izglītības programmu valsts valodā, viņš iesniedz izglītības iestādes vai skolu valdes izsniegtu izziņu, kas apliecina, ka ārzemnieks apguvis vidējās izglītības programmu valsts valodā.

53. Ja ārzemnieks, kurš ir bijis Latvijas pilsonis, pastāvīgās uzturēšanās atļauju vēlas saņemt saskaņā ar Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu, viņš iesniedz apliecinājumu, ka ir atteicies no Latvijas pilsonības.

54. Ja ārzemnieks vēlas uzturēties Latvijas Republikā atbilstoši Imigrācijas likuma 31.pantam, jo 1940.gada 17.jūnijā bija Latvijas pilsonis, viņš iesniedz Latvijas pilsonību apliecinošus dokumentus.

55. Ja ārzemniekam uzturēšanās atļauju piešķir saskaņā ar Imigrācijas likuma 23.panta trešo daļu vai Imigrācijas likuma 24.panta otro daļu:

55.1. humānu apsvērumu dēļ, — viņš iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka ārzemniekam ir nepieciešams uzturēties Latvijas Republikā;

55.2. pamatojoties uz starptautiskajām tiesību normām vai Latvijas valsts interesēm, — viņš iesniedz tiešās pārvaldes iestādes iesniegumu, kurā apliecināta nepieciešamība ārzemniekam uzturēties Latvijas Republikā.

56. Pārvalde atzinumu par šo noteikumu 25. un 55.punktā minēto dokumentu atbilstību un ārzemnieka iespējām pieprasīt uzturēšanās atļauju vispārējā kārtībā, kā arī pārvaldes rīcībā esošo papildu informāciju iesniedz iekšlietu ministram.

57. Ārzemnieks, kas saņēmis bēgļa vai alternatīvo statusu Latvijas Republikā, uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai personīgi iesniedz pārvaldes Bēgļu lietu departamentā personu apliecinošu vai ceļošanas dokumentu, savu bērnu personu apliecinošus vai ceļošanas dokumentus un dokumentu, kas apliecina ziņas par dzīvesvietu Latvijas Republikā.

58. Ja ārzemnieks normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par cilvēku tirdzniecības upuri, uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai kompetenta valsts iestāde uzrāda derīgu viņa ceļošanas dokumentu un iesniedz šo noteikumu 25.1., 25.2. un 25.3.apakšpunktā minētos dokumentus, kā arī kompetentas iestādes lēmumu par ārzemnieka atzīšanu par cilvēku tirdzniecības upuri un atzinumu par nepieciešamību saņemt uzturēšanās atļauju.

59. Ārzemnieks uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz šo notei­kumu 25.1., 25.2. un 25.7.apakšpunktā minētos dokumentus, ja ārzemnieks ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis un pieprasa pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu.

60. Atkārtoti pieprasot uzturēšanās atļauju iepriekšējās uzturēšanās atļau­jas derīguma termiņa laikā vai ne vēlāk kā 90 dienas pēc uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām un nemainoties uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas iemeslam, ārzemnieks uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz šo noteikumu 25.1., 25.2., 25.3., 25.5., 25.6. un 25.7.apakšpunktā minētos dokumentus, kā arī, ņemot vērā uzturēšanās iemeslu, — šo noteikumu 41.3., 41.4., 41.5., 42.3., 42.4., 42.5.apakšpunktā, 44. un 45.punktā, 47.1.apakšpunktā, 48., 49. un 50.punktā, 51.1., 55.1. un 55.2.apakšpunktā minētos dokumentus. Ārzemnieks, kuram piešķirts Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statuss citā dalībvalstī un kurš gadu uzturējies Latvijas Republikā saskaņā ar Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 6.punktu, atkārtoti pieprasot uzturēšanās atļauju sakarā ar nodarbinātību, neiesniedz šo noteikumu 44.punktā minēto dokumentu, bet darba līgumu vai tā projektu.

61. Ja ārzemnieka iepriekšējā uzturēšanās atļauja izsniegta sakarā ar komercdarbību vai nodarbinātību vai ārzemnieks ir pašnodarbināta persona, individuālais komersants vai komercsabiedrības vienīgais dibinātājs un viņš ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no iepriekšējās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām pieprasa jaunu uzturēšanās atļauju, papildus šo noteikumu 59.punktā minētajiem dokumentiem, ņemot vērā uzturēšanās iemeslu, pārvalde pārbauda informāciju par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas veikšanu un tās apmēru. Ja ārzemnieka rīcībā ir minētā informācija, ārzemnieks ir tiesīgs iesniegt šo informāciju apliecinošus dokumentus.

62. Pārvaldei ir tiesības pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm un tiesām informāciju, kas saistīta ar ārzemnieka uzturēšanos Latvijas Republikā.

63. Pārvalde lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu pieņem pēc iesniegto dokumentu pārbaudes, intervijas un citu ziņu pārbaudes. Pārvalde lēmumu izsniedz vai nosūta ārzemniekam, ja dokumenti iesniegti pārvaldē. Ja dokumenti iesniegti pārstāvniecībā, lēmumu, ko paredzēts izsniegt ārzemnie­kam, nosūta pārstāvniecībai, kuru norādījis ārzemnieks, kā arī pārstāvniecībai, kurā iesniegti dokumenti. Lēmumu izsniedz vai nosūta arī uzaicinātājam.

64. Pēc ieceļošanas Latvijas Republikā ārzemnieks septiņu dienu laikā personīgi ierodas pārvaldē, lai saņemtu uzturēšanās atļauju:

64.1. atbilstoši juridiskās personas adresei, ja uzaicinātājs ir juridiska persona;

64.2. atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai vai norādītajai papildu dzīvesvietai, ja uzaicinātājs ir fiziska persona.

65. Dokumentu, kas apliecina, ka ārzemniekam ir derīga veselības apdrošināšanas polise, uzrāda, saņemot termiņuzturēšanās atļauju.

66. Ja ārzemnieka ceļošanas dokumenta derīguma termiņš ir mazāks par pieprasītās termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņu, pārvalde pieņem lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu uz pieprasīto laiku, bet uzturēšanās atļaujas ielīmi izsniedz uz laiku, kas ir par trim mēnešiem īsāks nekā ceļošanas dokumenta derīguma termiņš.

67. Lēmums par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu ir derīgs trīs mēnešus. Ja šajā laikā uzturēšanās atļauju nesaņem, ārzemnieks dokumentus uzturēšanās at­ļaujas pieprasīšanai iesniedz atkārtoti. Humānu apsvērumu dēļ pārvaldes priekš­nieks vai viņa pilnvarota persona ir tiesīgi atļaut izsniegt uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz lēmumu, kam nokavēts iepriekš minētais termiņš, ja ārzemnieks iesniedz jaunus dokumentus to vietā, kuriem beidzies derīguma termiņš.

68. Ja uzturēšanās atļauju atsaka, anulē vai ārzemnieks šo noteikumu 66.punktā minētā lēmuma derīguma termiņa laikā uzturēšanās atļauju nesaņem, iesniegtos dokumentus ārzemniekam neizsniedz un iekasēto valsts nodevu neatmaksā.

69. Pārvalde informē attiecīgās pašvaldības bāriņtiesu par katru nepilngadīgu ārzemnieku, kurš Latvijas Republikā ir saņēmis uzturēšanās atļauju, ja pār viņu ārvalstīs ir nodibināta aizbildnība un viņa aizbildnis ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai ārzemnieks, kuram Latvijas Republikā ir uzturēšanās atļauja.

70. Ārzemnieks, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja, šajos noteikumos minētos dokumentus uzturēšanās atļaujas reģistrēšanai iesniedz pārvaldē personīgi:

70.1. atbilstoši juridiskās personas adresei, ja uzaicinātājs ir juridiska persona;

70.2. atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai vai norādītajai papildu dzīvesvietai, ja uzaicinātājs ir fiziska persona.

71. Ārzemnieks dokumentus uzturēšanās atļaujas reģistrēšanai iesniedz:

71.1. termiņuzturēšanās atļaujai — 30 līdz 90 dienas pirms uzturēšanās atļaujas reģistrēšanas termiņa beigām;

71.2. pastāvīgās uzturēšanās atļaujai — ne vēlāk kā 30 dienas pirms uzturē­šanās atļaujas reģistrēšanas termiņa beigām.

72. Lai reģistrētu uzturēšanās atļauju, ārzemnieks uzrāda:

72.1. derīgu ceļošanas dokumentu;

72.2. dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir derīga veselības apdrošinā­šanas polise (ja viņš reģistrē termiņuzturēšanās atļauju).

73. Šo noteikumu 72.2.apakšpunktā minētais dokuments nav jāuzrāda personai, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss Latvijas Republikā.

74. Ja uzturēšanās Latvijas Republikā saistīta ar nodarbinātību vai komercdarbību vai ārzemnieks ir pašnodarbināta persona, papildus šo noteiku­mu 71.punktā minētajiem dokumentiem viņš iesniedz kompetentas iestādes izziņu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veikšanu.

75. Lēmums par uzturēšanās atļaujas reģistrāciju ir derīgs trīs mēnešus. Ja lēmuma derīguma termiņa laikā ārzemnieks uzturēšanās atļauju nesaņem, iesniegtos dokumentus ārzemniekam neizsniedz un iekasēto valsts nodevu neatmaksā. Humānu apsvērumu dēļ pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota persona ir tiesīgi atļaut izsniegt uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz lēmumu, kam nokavēts iepriekš minētais termiņš, ja ārzemnieks iesniedz jaunus dokumentus to vietā, kuriem beidzies derīguma termiņš.

76. Pārvalde pēc iesniegto dokumentu pārbaudes, intervijas un citu ziņu pārbaudes pieņem lēmumu par uzturēšanās atļaujas reģistrēšanu.

77. Ārzemnieks, kurš saņēmis atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs (turpmāk — atlīdzība) un vēlas pieprasīt uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, atmaksā saņemto atlīdzību:

77.1. tai Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību iestādei vai starptautiskajam (ārvalsts) fondam vai iestādei, kas šo atlīdzību izmaksājusi;

77.2. valsts pamatbudžeta ieņēmumos, ja šo noteikumu 77.1.apakšpunktā minētā iestāde vai fonds ir likvidēts vai atsakās pieņemt izmaksāto atlīdzību.

78. Ja par atlīdzību piešķirta dzīvojamā platība, atlīdzības apmēru nosaka pēc pašreizējās tirgus vērtības atbilstoši dzīvojamās platības atrašanās vietai, un to novērtē attiecīgā pašvaldība vai cita kompetenta iestāde (institūcija). Ja dzīvojamā platība pārdota, ārzemnieks atmaksā summu, kas atbilst dzīvojamās platības tirgus vērtībai pārdošanas brīdī.

79. Ja atlīdzību saņēmušas vairākas personas un uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā pieprasa kāds no atlīdzību saņēmušajiem ārzemniekiem, viņš atmaksā savu daļu proporcionāli atlīdzību saņēmušo personu skaitam.

80. Ārzemnieks, kuram nepieciešams uzturēties ārvalstīs ilgāk par Imigrā­cijas likuma 35.panta pirmās daļas 13.punktā un 36.panta pirmās daļas 4.punktā minēto laikposmu, iesniedz pārvaldē attiecīgu iesniegumu un prombūtni attaisnojošus dokumentus.

81. Pārvalde izskata iesniegumu un iesniegumam pievienotos dokumentus un izsniedz ārzemniekam izziņu, ka pārvalde ir informēta par nepieciešamību ārzemniekam ilgstoši uzturēties ārvalstīs. Izziņā norāda datumu, līdz kuram ārzemnieks ir tiesīgs atgriezties Latvijas Republikā.

82. Ja ārzemnieks neierodas Latvijas Republikā pārvaldes noteiktajā termiņā vai nav pieteicis savu prombūtni pirms izbraukšanas no Latvijas Republikas, viņš prombūtni attaisnojošos dokumentus iesniedz pārstāvniecībā.

83. Pārstāvniecība nosūta dokumentus pārvaldei. Pārvalde septiņu darb­dienu laikā pēc dokumentu saņemšanas izvērtē ilgstošās prombūtnes iemeslus, pieņem lēmumu par atļauju ieceļot Latvijas Republikā vai uzturēšanās atļaujas anulēšanu un par pieņemto lēmumu informē pārstāvniecību.

84. Pārstāvniecība, pamatojoties uz pārvaldes lēmumu, izsniedz ārzem­niekam izziņu par atļauju ieceļot Latvijas Republikā vai vīzu.

85. Ārzemnieks, ieceļojot Latvijas Republikā, šo noteikumu 81. vai 84.punktā minēto dokumentu uzrāda Valsts robežsardzei.

86. Ja ārzemnieks valsts robežšķērsošanas vietā uzrāda ceļošanas doku­mentu ar derīgu uzturēšanās atļauju, bet ir pārsniedzis Imigrācijas likuma 35.panta pirmās daļas 13.punktā vai 36.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto prombūtnes laiku un neuzrāda šo noteikumu 81. vai 84.punktā minēto dokumentu, Valsts robežsardze:

86.1. atļauj ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā;

86.2. informē ārzemnieku par nepieciešamību triju darbdienu laikā ierasties pārvaldē, lai sniegtu paskaidrojumus;

86.3. nekavējoties informē pārvaldi par atļauju ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā.

87. Lēmumu par uzturēšanās atļaujas anulēšanu pieņem pārvalde. Valsts robežsardze vai pārstāvniecība uzturēšanās atļauju anulē tikai pēc pārvaldes pieprasījuma.

88. Ja beidzies uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš vai uzturēšanās atļauju anulē, pārvalde ārzemnieka ceļošanas dokumentā izdara atzīmi, norādot termiņu, ne ilgāku par 45 dienām, kurā ārzemniekam jāatstāj Latvijas Republika. Izbraukšanas termiņu, kas ir ilgāks par 45 dienām, izvērtējot lietas apstākļus, nosaka pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona.

89. Izsaukumus reģistrē ielūgumu datu bāzē, kurā iekļauj šādas ziņas:

89.1. par uzaicinātāju — fizisku personu:

89.1.1. vārds (vārdi), uzvārds, tēva vārds;

89.1.2. personas kods;

89.1.3. valstiskā piederība;

89.1.4. uzrādītā personu apliecinošā dokumenta veids, sērija, numurs, izdošanas vieta un datums;

89.1.5. dzīvesvietas adrese;

89.1.6. tālruņa numurs;

89.1.7. elektroniskā pasta adrese (ja ir);

89.2. par uzaicinātāju — juridisku personu:

89.2.1. reģistrācijas numurs;

89.2.2. nosaukums;

89.2.3. persona, kas paraksta iesniegumu (vārds (vārdi), uzvārds, personas kods un amats);

89.2.4. juridiskā adrese;

89.2.5. tālruņa numurs;

89.2.6. elektroniskā pasta adrese (ja ir);

89.3. par uzaicināmo personu:

89.3.1. vārds (vārdi), uzvārds;

89.3.2. valstiskā piederība;

89.3.3. dzimšanas datums;

89.3.4. dzimšanas vieta;

89.3.5. dzīvesvietas adrese;

89.3.6. ieceļošanas nolūks;

89.3.7. paredzamā uzturēšanās vieta Latvijas Republikā;

89.4. pieprasītās uzturēšanās atļaujas veids un termiņš;

89.5. informācija par valsts nodevas samaksu;

89.6. izsaukuma reģistrācijas numurs;

89.7. piezīmes, kurās norāda juridiskās personas iesniegumā sniegtās ziņas vai fiziskās personas papildus sniegtās ziņas;

89.8. dienesta atzīmes, lai sniegtu papildu ziņas amatpersonai, kura pieņems dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai pieņems lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu;

89.9. pārvaldes amatpersona (vārds, uzvārds), kura pieņēmusi lēmumu;

89.10. lēmuma pieņemšanas datums;

89.11. izsaukuma statuss.

90. Ārzemnieku reģistrā par ārzemniekiem, kuri ir pieprasījuši vai saņēmuši uzturēšanās atļauju, iekļauj šādu informāciju:

90.1. par ārzemnieku:

90.1.1. vārds (vārdi), uzvārds;

90.1.2. valstiskā piederība;

90.1.3. dzimšanas datums un vieta;

90.1.4. piešķirtais personas kods;

90.1.5. dzimšanas vieta;

90.1.6. dzīvesvietas adrese;

90.1.7. ceļošanas dokumenta tips, sērija, numurs, izdošanas datums un vieta;

90.1.8. dzīvesvietas adrese Latvijas Republikā;

90.1.9. fotogrāfija;

90.2. uzaicinātāja personas kods, ja uzaicinātājs ir fiziska persona;

90.3. uzaicinātāja nosaukums un reģistrācijas numurs, ja uzaicinātājs ir juridiska persona;

90.4. par uzturēšanās atļauju:

90.4.1. veids, tips, statuss;

90.4.2. derīguma termiņš;

90.4.3. reģistrācijas datums;

90.5. lēmums un tā pieņemšanas datums;

90.6. datums, līdz kuram ārzemnieks ir tiesīgs atgriezties Latvijas Republikā pēc ilgstošas prombūtnes ārvalstīs;

90.7. dienesta atzīmes, kurās norāda ārzemnieka iesniegto dokumentu (lietas) atrašanās vietu un lietas virzību.

91. Ārzemnieku reģistra izmantošanu un uzturēšanu nodrošina pārvalde no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem.

92. Ārzemnieku reģistrā iekļauto informāciju savu uzdevumu veikšanai izmanto pārvalde, Valsts robežsardze, Valsts policija, pārstāvniecības un valsts drošības iestādes.

93. Informāciju par ārzemnieku reģistrā iekļautajām personām norma­tīvajos aktos par fizisko personu datu aizsardzību noteiktajā kārtībā ir tiesības saņemt tikai personai par sevi un saviem bērniem, kas jaunāki par 16 gadiem, kā arī likumiskajiem pārstāvjiem par aizbildnībā un aizgādnībā esošajām personām, ja informācija par tām iekļauta minētajā informatīvajā sistēmā.

94. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 27.septembra noteikumus Nr.732 "Uzturēšanās atļauju noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 157.nr.).

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/81/EK par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm.