Koncepcijas par zemes ciparu televīzijas raidīšanas attīstību Latvijā (turpmāk – koncepcija) mērķis ir piedāvāt konkrētus ciparu televīzijas raidīšanas nodrošināšanas risinājumus Latvijā un sniegt šo risinājumu novērtējumu, kā arī veicināt konkurenci ciparu televīzijas un ciparu radio pakalpojumu tirgū, nodrošināt brīvu informācijas plūsmu, mediju plurālismu un sabiedrībai raidāmās informācijas kultūras dažādību Latvijā. Koncepcijā netiek aplūkotas ciparu televīzijas programmu paketēšanas nianses un dekoderu piegāde.

Šobrīd Latvija saskaras ar vairākām problēmām televīzijas signālu raidīšanā:

1) frekvenču diapazona ierobežojums;

2) analogā apraides tīkla iekārtu novecošana un ierobežotās iespējas;

3) pārraidīto analogo signālu kvalitāte;

4) ierobežots nacionālo televīzijas programmu skaits;

5) nepietiekams apraides pārklājums;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta Direktīva 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (4.panta otrā daļa, 6.panta pirmā daļa) un 2002.gada 7.marta Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (18.pants) rekomendē ciparu televīzijas ieviešanu;

7) Latvijai ir jāievēro Eiropas Savienības direktīvu rekomendācijas, kas attiecas uz analogās televīzijas apraides nomaiņu ar ciparu televīzijas apraidi;

8) citas problēmas.

Minēto problēmu risinājums ir pāreja uz ciparu televīzijas signālu raidīšanu visā Latvijas teritorijā.

Eiropas Savienības valstis arvien straujāk pāriet uz televīzijas signālu raidīšanu ciparu signālu formātā. Pastāv trīs visizplatītākie programmu apraides tehnoloģiskie risinājumi:

1) zemes ciparu televīzija (DVB-T formāts);

2) kabeļu televīzijas raidīšana (DVB-C formāts);

3) satelīttelevīzijas sistēmas (DVB-S formāts).

Piedāvājot problēmas risinājuma variantus, tiek ņemts vērā, ka valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk – centrs) zemes ciparu televīziju eksperimentālā režīmā, izmantojot DVB-T tehnoloģiju, raida kopš 2002.gada maija, bet privātās komercsabiedrības ciparu kabeļtelevīziju piedāvā kopš 2003.gada sākuma. Koncepcijā kopumā tiek piedāvāti trīs ciparu televīzijas raidīšanas attīstības varianti:

1) ciparu televīzijas raidīšanu, izmantojot DVB-T formātu, attīsta centrs, bet ciparu televīzijas raidīšanu, izmantojot DVB-C formātu, attīsta privātās kapitālsabiedrības. Turklāt tiek veidota cieša valsts un privāto kapitālsabiedrību sadarbība Latvijas reģionos, kur šāda sadarbība uzlabotu elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāti un daudzveidību;

2) ciparu televīzijas raidīšanu, izmantojot tikai DVB-T formātu, attīsta centrs;

3) ciparu televīzijas raidīšana attīstās brīvā tirgus ietvaros. Valsts neizvirza prasības pret raidīšanas tehnoloģiju, kā arī pret nepieciešamo raidīšanas teritoriālo pārklājumu. DVB-T tehnoloģijai atbilstošās radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības piešķir saskaņā ar Elektronisko sakaru likumā noteikto.

Par pamata variantu ciparu televīzijas raidīšanas attīstībai Latvijā tiek piedāvāts raidīšanas attīstības 1.variants, kas paredz ciparu televīzijas raidīšanas attīstību čet­ros posmos.

Pirmais posms (01.08.2006.–31.12.2006.)

1. Ministru kabinets apstiprina koncepciju par zemes ciparu televīzijas raidīšanas attīstību.

2. Satiksmes ministrija sadarbībā ar Nacionālo radio un televīzijas padomi, valsts akciju sabiedrību “Elektronisko sakaru direkcija” un nozares speciālistiem, tai skaitā Raidorganizāciju asociāciju, veido darba grupu juridisko un finansiālo jautājumu definēšanai un izstrādā konkrētu zemes ciparu televīzijas raidīšanas attīstības īstenošanas modeli un plānu.

3. Satiksmes ministrija pieņem lēmumu par valsts kapitālsabiedrību piedalīšanos projekta īstenošanā.

4. Pamatojoties uz zemes ciparu televīzijas raidīšanas attīstības īstenošanas modeli un plānu, tiek izsludināts konkurss vai izsole privātajām kapitālsabiedrībām par tiesībām piedalīties projekta īstenošanā.

5. Saskaņā ar zemes ciparu televīzijas raidīšanas attīstības īstenošanas modeli un plānu un Nacionālās radio un televīzijas padomes koncepciju par pāreju no analogās uz ciparu apraidi tiek uzsākta projekta īstenošana.

6. Līdz 2008.gada 1.janvārim tiek īstenota projekta daļa, kas paredz zemes ciparu televīzijas raidīšanu Rīgā un Rīgas rajonā, kā arī ciparu televīzijas signāla nodošanu citiem reģioniem, kuros ir iespēja izplatīt signālu, izmantojot citus tehnoloģiskos risinājumus.

7. Analogās zemes televīzijas raidīšanas pārtraukšanas laiks tiek saskaņots ar Nacionālo radio un televīzijas padomi.

Otrais posms (01.01.2007.–31.12.2007.)

1. Tiek veikta tehnisko projektu izstrāde pa reģioniem. Tajos paredz, ka zemes ciparu televīzijas drošās uztveršanas zonas nav mazākas par analogās televīzijas atbilstošo programmu drošās uztveršanas zonām. Ja tas tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams, veic papildpasākumus, kas nodrošina nepieciešamo pār­klājumu.

2. Projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošana pa reģioniem.

3. Tehnisko sistēmu pasūtīšana un ieviešana piecos lielākajos Latvijas reģionos.

4. Saskaņojot ar Nacionālo radio un televīzijas padomi, analogā apraide Rīgā un Rīgas rajonā tiek pārtraukta līdz 2008.gada 1.janvārim.

Trešais posms (01.01.2008.–31.12.2009.)

1. Reģionos, kur iespējama pilnīga pāreja uz zemes ciparu televīzijas raidīšanu, analogās televīzijas raidīšana tiek pārtraukta.

2. Zemes ciparu televīzijas pakalpojumi līdz 2010.gada 1.janvārim tiek nodrošināti visā valsts teritorijā.

Ceturtais posms (01.01.2010.–31.12.2010.)

Līdz 2011.gada 1.janvārim tiek pabeigta pāreja uz zemes ciparu televīzijas raidīšanu, un (saskaņojot ar Nacionālo radio un televīzijas padomi) zemes analogās televīzijas raidīšana tiek pārtraukta.

Piedāvātā problēmas risinājuma varianta īstenošanai finanšu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.