1. Noteikumi nosaka parku ierīkošanas kārtību un apsaimniekošanas pamatprincipus.

2. Parka ierīkošana ietver parka projektēšanu un izbūvi. Parku ierīko saskaņā ar šādiem pamatprincipiem:

2.1. parks nodrošina sabiedrībai atpūtu un izklaidi rekreācijai paredzētajās teritorijās labiekārtotā vidē, saudzējot dabu;

2.2. parkā saglabā teritorijas estētisko, ainavisko, ekoloģisko, zinātnisko, kultūrvēsturisko un izglītojošo vērtību.

3. Parku ierīko saskaņā ar vietējās pašvaldības (turpmāk — pašvaldība) teritorijas plānojumu un detālplānojumu.

4. Detālplānojumu izstrādā konkrētā parka ierīkošanai. Detālplānojumā nosaka iespējamo infrastruktūras objektu izvietojumu, kā arī koku un pameža saglabāšanas zonas saskaņā ar šo noteikumu 2.punktā minētajiem pamatprinci­piem. Detālpānojuma izstrādē pieaicina ainavu arhitektu.

5. Pirms detālplānojuma izstrādes uzsākšanas pašvaldība saņem eksperta bioloģiskās daudzveidības jomā atzinumu par īpaši aizsargājamo sugu un biotopu esību attiecīgajā teritorijā, kā arī par prasībām īpaši aizsargājamo sugu aizsardzībai un nepieciešamajiem pasākumiem attiecīgo sugu un biotopu labvēlīgas aizsardzības nodrošināšanai.

(Grozīts ar MK 03.07.2007. noteikumiem Nr.472)

6. Vēsturiskam parkam (objektam, kas vecāks par 50 gadiem) detālplāno­jumu izstrādā visai parka teritorijai, nepieļaujot tajā turpmāku zemes vienību sadalīšanu, respektējot kultūrvēsturiskās vides raksturu, plānojuma struktūru, sugu daudzveidību un ainavu arhitektūras detaļas. Izstrādājot detālplānojumu vēsturiska parka atjaunošanai vai paplašināšanai, ievēro Valsts kultūras piemi­nekļu aizsardzības inspekcijas izdotos norādījumus un eksperta bioloģiskās daudzveidības jomā — dendrologa — atzinumu par parka dendrofloras sastāvu un nepieciešamo aizsardzību.

(Grozīts ar MK 03.07.2007. noteikumiem Nr.472)

7. Parka ierīkošanai, atjaunošanai un paplašināšanai (restaurācijai, rekons­trukcijai vai renovācijai) izstrādā būvprojektu Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā un to īsteno atbilstoši būvniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Būvprojektu izstrādā ainavu arhitekts.

8. Ja parka ierīkošanas iecere, būvniecības finansējums vai citi nosacījumi paredz parku izbūvēt ilgāk par diviem gadiem, parka būvprojektu īsteno pa kārtām.

9. Ja parku plānots ierīkot, mainot meža vai lauksaimniecības zemes lietošanas veidu, pēc būvprojekta saskaņošanas būvvaldē zemes transformāciju veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zemes transformāciju.

10. Parks vai tā daļa ir uzskatāma par ierīkotu un zemes transformācija ir pabeigta, ja parks kopumā vai tā būves kārta ir pieņemta ekspluatācijā un pašvaldība ir izdevusi saistošos noteikumus par konkrētā parka apsaimniekošanu un aizsardzību (turpmāk — saistošie noteikumi).

11. Parku apsaimnieko saskaņā ar saistošajiem noteikumiem, nepieļaujot darbības, kuru dēļ tas zaudē savu estētisko, ainavisko, ekoloģisko, zinātnisko, kultūrvēsturisko vai izglītojošo vērtību. Pašvaldība saistošo noteikumu izstrādē pieaicina ainavu arhitektu.

12. Ja parkā ir sastopami koki ar ligzdām vai dobumaini koki, pašvaldība saistošo noteikumu izstrādē pieaicina Valsts meža dienesta vai citas institūcijas ekspertu attiecīgajā jomā, lai sniegtu atzinumu par īpaši aizsargājamo putnu, bezmugurkaulnieku un sikspārņu dzīvotņu esību parka teritorijā un pasākumiem to labvēlīgas aizsardzības nodrošināšanai.

(MK 03.07.2007. noteikumu Nr.472 redakcijā)

13. Ja parka teritorija nepieder pašvaldībai, pašvaldība ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju slēdz līgumu, kurā nosaka savstarpējos pienākumus un atbildību par parka apsaimniekošanu un publisku pieejamību.

14. Parka teritorijā, ievērojot saistošajos noteikumos noteikto kārtību, nodrošina:

14.1. stādījumu regulāru kopšanu un atjaunošanu;

14.2. zālienu regulāru pļaušanu noteiktajās vietās;

14.3. koku un krūmu vainagu kopšanu un veidošanu;

14.4. nokaltušu koku un stumbeņu nociršanu un kritalu aizvākšanu, ja tie apdraud cilvēku un parka būvju, izklaides elementu un mazo arhitektūras formu drošību un ir pretrunā ar konkrētā parka funkcijām;

14.5. parka teritorijas kopšanu, tai skaitā atkritumu savākšanu;

14.6. parka funkcionēšanai nepieciešamo būvju, izklaides elementu un mazo arhitektūras formu uzturēšanu labā tehniskajā stāvoklī, ekspluatācijas vai lietošanas drošumu un higiēniskumu, nekaitīgumu cilvēku veselībai un videi.

15. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija izdod norādījumus konkrēta vēsturiskā parka apsaimniekošanai.

16. Apsaimniekojot vēsturisku parku, ja tas nav pretrunā ar parka izveides principiem un cilvēku drošību, aizsargā tajā sastopamās:

16.1. dendroloģiskās vērtības (vietējo un citzemju sugu kokaugus, kas ir izcili sava taksona (sugas, pasugas, varietātes, formas, klona vai šķirnes) eksemplāri) saskaņā ar eksperta - dendrologa - atzinumā sniegtiem ieteikumiem;

16.2. īpaši aizsargājamās sugas un biotopus saskaņā ar šo noteikumu 12.punktā minētajā atzinumā sniegtiem norādījumiem par īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un biotopu esību attiecīgajā teritorijā un ieteiktajiem pasākumiem to labvēlīgas aizsardzības nodrošināšanai.

(MK 03.07.2007. noteikumu Nr.472 redakcijā)

17. Parka teritorijā aizliegta zemes lietojuma veida maiņa un būvniecība, ja tā nav saistīta ar konkrētā parka funkciju nodrošināšanu un parka labiekār­tošanu.

18. Parku dabā apzīmē ar informatīvām zīmēm. Informatīvās zīmes izgatavo un izvieto saskaņā ar saistošajiem noteikumiem.