1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikā veicami bezpilota gaisa kuģu un tādu cita veida lidaparātu lidojumi, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi (turpmāk - bezpilota gaisa kuģi).

2. Bezpilota gaisa kuģu lidojumi Latvijas Republikas kontrolējamā gaisa telpā (noteikta gaisa telpa, kurā ir nodrošināta gaisa satiksmes vadība saskaņā ar vizuālo un instrumentālo lidojumu noteikumiem) un gaisa telpā, kas atrodas mazāk nekā 10 km attālumā no jebkura lidlauka, ir atļauti, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

3. Ja bezpilota gaisa kuģu lidojumu veikšanai nav noteikta ierobežotu lidojumu gaisa telpas zona, tos var veikt augstumā, kas nepārsniedz 120 m.

4. Šo noteikumu II, III, IV un V nodaļā minēto bezpilota gaisa kuģu lidojumus var vadīt persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu.

5. Raķešu modeļu un šo noteikumu 16.punktā minēto radio vadāmo lidmodeļu lidojumus instruktora klātbūtnē var veikt arī persona, kas nav sasnie­gusi 18 gadu vecumu. Instruktors ir atbildīgs par minēto lidojumu veikšanu un to sekām. Raķešu modelis ir bezpilota raķete, kura izgatavota no viegliem un trausliem materiāliem, kuras konstrukcijā nav būtisku metāla daļu, kura izmanto ne vairāk kā 125 g lēni degošas reaktīvās degvielas un kuras pilna masa nepārsniedz 500 g.

6. Bezpilota gaisa kuģu lidojumus veic tā, lai neapdraudētu cilvēka dzīvību, veselību vai mantu, lidojumu drošību un nenodarītu kaitējumu videi.

7. Bezpilota gaisa kuģis ir konstruēts un aprīkots tā, lai nodrošinātu tā nekavējošu nosēšanos vai pašiznīcināšanos, ja bezpilota gaisa kuģa operators zaudējis kontroli pār tā vadību.

8. Nekontrolējamā gaisa telpā vadāmo bezpilota gaisa kuģu (izņemot šo noteikumu 16.punktā minētos gaisa kuģus) operators uztur radio sakarus vienotā frekvencē ar citiem šīs gaisa telpas izmantotājiem, lai lidojumu drošības nolūkā ziņotu par tā vadītā bezpilota gaisa kuģa atrašanās vietu un maršrutu.

9. Latvijas Republikas gaisa telpā var veikt tādu bezpilota raķešu lidoju­mus, kuras:

9.1. izgatavotas no viegliem un trausliem materiāliem bez būtiskām metāla detaļām to konstrukcijā;

9.2. aprīkotas ar rūpnieciski ražotu dzinēju, kas ir aizsargāts pret spontānu paš­aizdegšanos mehāniskas iedarbības vai temperatūras līdz 80 °C ietekmē un ir izgatavotāja hermetizēts ar nemetāliska materiāla viegli noņemamām plombām sprauslā un dzinēja priekšgalā (izņemot gadījumu, ja konkrētais dzinējs ir projektēts savas funkcijas veikšanai ar uzstādītām plombām);

9.3. aprīkotas ar aerodinamiskās bremzēšanas ierīci (izpletni, bremzēšanas lentu, aerodinamisku virsmu), kas nodrošina bezpilota raķetes drošu piezemēšanos;

9.4. aprīkotas ar elektroniski vadāmu palaišanas mehānismu, kas starta brīdī to operatoram nodrošina atrašanos drošā attālumā, kas nav mazāks par 5 m no bezpilota raķetes starta vietas.

10. Bezpilota raķešu lidojumus veic laikposmā no saullēkta līdz saulrietam.

11. Pirms bezpilota raķetes lidojuma uzsākšanas tās operators nodrošina, ka palaišanas zonā vismaz 500 m rādiusā neatrodas cilvēki, kas nav saistīti ar tās palaišanu, dzīvnieki, transportlīdzekļi, personu manta, ugunsbīstami un sprā­dzienbīstami priekšmeti.

12. Bezpilota raķeti palaiž no starta iekārtas, kas atrodas uz stabila un ugunsdroša pamata un nepieļauj nejaušu bezpilota raķetes kursa maiņu.

13. Bezpilota raķešu lidojumus veic speciāli konkrēto lidojumu veikšanai izveidotā ierobežotu lidojumu gaisa telpas zonā, kur mākoņi vai citas parādības neaizēno vairāk par pusi (4/8 oktas) no raķešu palaišanas zonas un horizontālā redzamība jebkurā augstumā nav mazāka par 10 km.

14. Aizliegts veikt bezpilota raķešu lidojumus:

14.1. tuvāk par 10 km no lidlauka;

14.2. tuvāk par 500 m no būvēm, tiltiem, dzelzceļa, šosejām, ceļu pārva­diem, transporta ceļu sazarojumiem, elektrības zemsprieguma, augstsprieguma un sakaru līnijām, kapsētām, rezervātiem un militārās infrastruktūras objektiem, kuri tiek izmantoti Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām.

15. Šo noteikumu 9., 10., 11., 12., 13. un 14.punktā minētās prasības neattiecas uz raķešu modeļiem.

16. Radio vadāmais lidmodelis ir bezpilota gaisa kuģis (izņemot bezpilota gaisa balonu, pūķi un raķeti), kas sver ne vairāk par 20 kg (bez degvielas) kopā ar aprīkojumu.

17. Latvijas Republikas gaisa telpā var veikt tādu radio vadāmu lidmodeļu lidojumus:

17.1. kuri nav aprīkoti ar metāla vai remontētu propelleri vai nedroši nostiprinātu dzinēju;

17.2. kuru konstrukcijas detaļām (spārniem, astei) nav asu priekšējo šķautņu;

17.3. kuru radiouztvērējs atrodas vibrāciju absorbējošā iepakojumā (konteinerā);

17.4. kuri konstruēti un būvēti tā, lai lidojumu laikā nebūtu iespējama nejauša smagu detaļu vai balasta atdalīšanās no tiem;

17.5. kuru korpusiem ir piestiprināta plāksnīte ar to īpašnieka vārdu un uzvārdu (nosaukumu), adresi (juridisko adresi) un tālruņa numuru.

18. Vadot radio vadāmu lidmodeļu lidojumus, var izmantot tikai radioviļņu frekvences, kas noteiktas normatīvajos aktos par radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu lidmodeļu lidojumu veikšanai.

19. Lidojumus veic radio vadāma lidmodeļa operatora izvēlētā gaisa telpas zonā virs laukuma, kas ir vismaz 500 m garš un 200 m plats. Radio vadāma lidmodeļa operators nodrošina, ka šajā laukumā un 50 m drošības zonā ap to neatrodas cilvēki, dzīvnieki, transportlīdzekļi, kā arī ugunsbīstami un sprādzien­bīstami priekšmeti.

20. Radio vadāma lidmodeļa operators pirms lidojuma veikšanas pārliecinās:

20.1. ka paredzēto vadības pults raidītāja radioviļņu frekvenci neizmanto cits operators;

20.2. par vadības iekārtu pareizu darbību pirms un pēc dzinēja startēšanas.

21. Ja tuvāk par 200 m no radio vadāma lidmodeļa palaišanas (starta) vietas atrodas cilvēki, pacelšanās laikā operators pirmajā manevrā to vada uz lidojuma zonas vidu.

22. Ja rodas radiosakaru traucējumi vai vadības kontroles traucējumi, radio vadāmā lidmodeļa lidojumu nekavējoties pārtrauc un lidmodeli nosēdina.

23. Ja radio vadāmais lidmodelis iepriekš lidojumos nav pārbaudīts, tā lidojumus veic ne tuvāk par 200 m no cilvēkiem.

24. Aizliegts vadīt radio vadāmu lidmodeli tā, ka:

24.1. tas veic lidojumu tuvāk par 200 m no būvēm, tiltiem, dzelzceļa, šosejām, ceļu pārvadiem, transporta ceļu sazarojumiem, elektrības zemsprieguma, augstsprieguma un sakaru līnijām, kapsētām, rezervātiem un militārās infra­struktūras objektiem, kuri tiek izmantoti Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām;

24.2. varētu tikt zaudēta operatora nepārtraukta vizuāla kontrole pār to;

24.3. tas lido pāri transportlīdzekļu stāvvietām un vietām, kur pulcējas cilvēki.

25. Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 2.pielikuma 4.papildinā­juma 1.punktā minēto bezpilota brīvo gaisa balonu (turpmāk - bezpilota brīvie gaisa baloni) lidojumus var veikt, ja redzamība jebkurā augstumā horizontālā virzienā ir vismaz 10 km. Virs apdzīvotām vietām lidojumi veicami vismaz 300 m augstumā.

26. Bezpilota brīvo gaisa balonu lidojumus augstumā, kas mazāks par 20 km absolūtā augstuma (absolūtais augstums ir attālums no gaisa kuģa līdz vidējam jūras līmenim), var veikt laikposmā starp saulrietu un saullēktu (atbilstoši ekspluatācijas augstuma koriģējumiem), ja balons un tā krava ir aprīkoti ar apgaismojumu, kas ir redzams vismaz no 10 km attāluma un kura uzzibsnījuma biežums ir 40-100 cikli minūtē.

27. Ja bezpilota brīvais gaisa balons ir aprīkots ar piekarināmo antenu, kuras stiepes izturība ir vairāk nekā 25 kg jebkurā tās posmā, tā lidojumus var veikt, ja antena ir aprīkota ar krāsainiem karodziņiem (vimpeļiem), kuri piestiprināti ne vairāk kā 15 m attālumā viens no otra un ir redzami vismaz no 2 km attāluma.

28. Ja bezpilota brīvais gaisa balons ir aprīkots ar vismaz 15 m garu piekares ierīci, tā lidojumus var veikt tikai laikposmā starp saullēktu un saulrietu, ja piekares ierīcei ir piestiprinātas dažādu spilgtu krāsu lentītes vai karodziņi (vimpeļi) un tie ir redzami vismaz no 2 km attāluma.

29. Bezpilota brīvā gaisa balona lidojumus var veikt, ja:

29.1. tā apvalks ir aprīkots ar radaru atstarojošu ierīci vai materiālu, kas nodrošina tā uztveršanu ar zemes radaru 200-2700 megahercu frekvenču robežās;

29.2. tas ir aprīkots ar vismaz divām savstarpēji neatkarīgām sistēmām vai ierīcēm, kas nodrošina gaisa balona apvalka lidojuma pārtraukšanu;

29.3. pārvadājot kravu, tas ir aprīkots ar vismaz divām savstarpēji neatka­rīgām kravas nomešanas sistēmām vai ierīcēm.

30. Ja lidojuma laikā šo noteikumu 25.punktā minētie meteoroloģiskie laikapstākļi pasliktinās vai lidojuma turpināšana ir kļuvusi bīstama citiem gaisa telpas izmantotājiem, videi, cilvēkiem vai īpašumiem uz zemes, bezpilota brīvā gaisa balona operators nekavējoties pārtrauc tā lidojumu.

31. Atsaitē piestiprināta gaisa balona, kura diametrs ir lielāks par 2 m vai kura apvalka tilpums ir lielāks par 3 m³ (turpmāk - atsaitē piestiprināts gaisa balons), vai gaisa pūķa, kas sver vairāk par 2,2 kg (turpmāk- gaisa pūķis), lidojumus var veikt:

31.1. ja redzamība uz zemes nav mazāka par 5 km;

31.2. ne tuvāk par 500 m no mākoņu apakšējās robežas;

31.3. ne tuvāk par 10 km no lidlauka;

31.4. laikposmā starp saullēktu un saulrietu, ja tā atsaitēm, sākot no 50 m attāluma no zemes, ir piestiprināti dažādu krāsu karodziņi (vimpeļi) 15 m attālumā viens no otra un tie ir saskatāmi vismaz no 2 km attāluma;

31.5. laikposmā starp saulrietu un saul­lēktu, ja gaisa balons vai gaisa pūķis un tā atsaites ik pēc 15 m ir aprīkotas ar apgaismojumu, kas redzams vismaz no 10 km attāluma un kura uzzibsnījuma biežums ir 40-100 cikli minūtē.

32. Ja atsaitē piestiprināti bezpilota gaisa baloni un gaisa pūķi lidojumus veic ne tālāk par 75 m no būves un ne augstāk par tās jumtu, uz tiem nav attiecināmas šo noteikumu 2.punktā un 31.1., 31.2. un 31.3.apakš­punktā minētās prasības.

33. Atsaitē piestiprinātam gaisa balonam jābūt aprīkotam ar automātisku straujas gaisa izsūknēšanas ierīci, kas sāk darboties, ja atsaite pārrauta vai atraisījusies. Ja ierīce nedarbojas, operators nekavējoties informē par to tuvāko gaisa satiksmes vadības centru, norādot atsaites atraisīšanās vai pārrāvuma laiku un paredzamo gaisa balona lidojuma maršrutu.