1. Noteikumi nosaka prasības būvizstrādājumiem, lai nodrošinātu to nekaitīgumu un drošumu cilvēka dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi (turpmāk— drošuma būtiskās prasības), būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtību un būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtību reglamentētajā sfērā, lai aizsargātu Latvijas tirgu no nedrošiem būvizstrādājumiem un nodrošinātu brīvu būvizstrādājumu kustību starp Latviju un Eiropas Kopienas dalībvalstīm.

(MK 20.04.2004. noteikumu Nr.371 redakcijā, kas grozīta ar MK 17.02.2009. noteikumiem Nr.142)

1.¹ Noteikumi attiecas uz stacionārai iebūvēšanai būvēs, to daļās vai konstrukcijās (turpmāk – būve) paredzētiem būvizstrādājumiem, kuru atbilstība nosakāma saskaņā ar šo noteikumu 4.punktā minēto tehnisko noteikumu prasībām.

(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.728 redakcijā)

2. Būvizstrādājumus atļauts piedāvāt Latvijas tirgū— pārdot, dāvināt vai nodot lietošanā pret atlīdzību vai bez tās, kā arī stacionāri iebūvēt būvēs —, ja tie ir derīgi paredzētajam lietošanas (iebūvēšanas) mērķim un, stacionāri iebūvēti, samontēti un lietoti atbilstoši būvniecības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām projektētās un uzbūvētās būvēs, nodrošina šo būvju atbilstību Būvniecības likuma 3.panta trešās daļas un Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumu Nr.142 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 006-00 "Būtiskās prasības būvēm"" prasībām.

(MK 20.04.2004. noteikumu Nr.371 redakcijā)

3. Būvizstrādājumi, kuri atbilst 4.punktā minētajiem tehniskajiem noteikumiem, uzskatāmi par atbilstošiem šo noteikumu prasībām.

4. Būvizstrādājumus reglamentējošie tehniskie noteikumi ir šādi:

4.1. Latvijas nacionālie standarti, kuru sarakstu sagatavo Ekonomikas ministrija, sarakstā ietveramos standartus saskaņojot ar attiecīgās jomas atbildīgo ministriju. Saraksts tiek publicēts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Standartizācijas biroja mājaslapā internetā (www.lvs.lv) un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ne retāk kā reizi gadā;

4.2. Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētie būvizstrādājumu atbilstības noteikšanai piemērojamie Eiropas Standartizācijas komitejas CEN standarti un Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komitejas CENELEC standarti (tai skaitā šo standartu sadaļas, kas attiecas uz Eiropas Savienības tiesību aktiem būvizstrādājumu jomā (informatīvie ZA pielikumi)), uz kuriem publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un kuru nacionālo adaptāciju sarakstu ar atsauci uz Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajiem standartiem sagatavo Ekonomikas ministrija. Saraksts tiek publicēts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Standartizācijas biroja mājaslapā internetā (www.lvs.lv);

4.3. Eiropas tehniskie apstiprinājumi, kuru pamatnostādnes un pamatnostādņu piemērošanas sākuma datumu Ekonomikas ministrija publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis";

4.4. Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētie Eiropas Komisijas paziņotie būvizstrādājumu atbilstības noteikšanai piemērojamie standarti, kurus Eiropas Savienības dalībvalstis nosūtījušas Eiropas Savienības Komisijai kā šo valstu nacionālos standartus un kuru sarakstu Ekonomikas ministrija ir publicējusi laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.728 redakcijā)

4.¹ Šo noteikumu 4.2.apakšpunktā minēto standartu sarakstā Ekonomikas ministrija iekļauj Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša atsaucēs norādītos standartu piemērošanas sākuma datumus un standartu ieviešanas pārejas perioda beigu datumus, bet šo noteikumu 4.1. un 4.4.apakšpunktā minēto standartu sarakstā – standartu piemērošanas sākuma datumus un standartu ieviešanas perioda beigu datumus.

(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.728 redakcijā)

4.² Šo noteikumu 4.4.apakšpunktā minētos tehniskos noteikumus var piemērot, ja attiecīgajam būvizstrādājumam nav tehnisko noteikumu, kas minēti šo noteikumu 4.1., 4.2. un 4.3.apakšpunktā.

(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.728 redakcijā)

5. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar attiecīgajām tehniskajām komitejām organizē šo noteikumu izpildei nepieciešamo Latvijas nacionālo standartu izstrādi un starptautisko standartizācijas organizāciju standartu adaptāciju, kā arī izdod ieteikumus akreditētām un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicētām atbilstības novērtēšanas institūcijām (turpmāk — paziņotās institūcijas).

(MK 20.04.2004. noteikumu Nr.371 redakcijā)

5.¹ Ekonomikas ministrijas pilnvarota institūcija izdod Eiropas tehniskos apstiprinājumus kārtībā, kāda noteikta normatīvajos aktos par Eiropas tehnisko apstiprinājumu.

(MK 17.02.2009. noteikumu Nr.142 redakcijā)

6. Būvizstrādājumus atļauts piedāvāt Latvijas tirgū, ja tiem ir šo noteikumu 17.punktā minētie atbilstību apliecinošie dokumenti un marķējums saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļu. Par būvizstrādājumu piedāvāšanu Latvijas tirgū bez attiecīgiem atbilstību apliecinošiem dokumentiem vainīgās personas saucamas pie atbildības likumos noteiktajā kārtībā.

(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.728 redakcijā)

7. Par šo noteikumu ievērošanu un būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanu pirms to laišanas Latvijas tirgū ir atbildīgs ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis, bet par importētajiem būvizstrādājumiem – importētājs. Par atbilstošu būvizstrādājumu piedāvāšanu Latvijas tirgū ir atbildīgs būvizstrādājumu izplatītājs.

(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.728 redakcijā)

7.¹ Latvijā ir derīgi:

7.¹ 1. Eiropas Savienībā paziņoto (notificēto) institūciju izsniegtie būvizstrādājumu atbilstības apliecinājumi un atbilstības novērtējumi, kas izsniegti saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem vai to analoģiskām nacionālajām adaptācijām, izņemot šo nacionālo adaptāciju nacionālos pielikumus, tai skaitā tos, uz kuru pamata ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis savus būvizstrādājumus var marķēt ar CE atbilstības marķējumu (turpmāk – CE zīme) atbilstoši šo notei­kumu 34.¹ punktam;

7.¹ 2. ražotāju vai to pilnvaroto pārstāvju izsniegtie būvizstrādājumu atbilstības apliecinājumi, uz kuru pamata ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis savus būvizstrādājumus marķē ar CE zīmi. Ražotāju atbilstības deklarācijām jābūt latviešu valodā. Būvizstrādājumu atbilstības sertifikātiem jābūt latviešu valodā, ja to nosaka tehniskie noteikumi.

(MK 17.02.2009. noteikumu Nr.142 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.728)

8. Būvizstrādājuma drošuma būtiskās prasības un tā atbilstību lietošanas mērķim, kā arī atbilstības novērtēšanas procedūru nosaka tehniskie noteikumi, kas attiecas uz konkrēto būvizstrādājumu.

9. Atkarībā no būvizstrādājuma lietošanas mērķa tehniskajos noteikumos nosaka visas vai dažas drošuma būtiskās prasības, vai nevienu no tām. Ja nav noteikta neviena no drošuma būtiskajām prasībām, būvizstrādājuma atbilstību attiecīgajam lietošanas mērķim nav nepieciešams apliecināt.

10. Tehniskajos noteikumos būvizstrādājumiem var noteikt diferencētus drošuma būtisko prasību līmeņus, ņemot vērā ekspluatācijas un klimatiskos apstākļus un nacionālās būvniecības tradīcijas.

11. Būvizstrādājumu atbilstību tehnisko noteikumu prasībām novērtē saskaņā ar atbilstības novērtēšanas procedūrām, kas noteiktas tehniskajos noteikumos.

(MK 16.03.2010. noteikumu Nr.247 redakcijā)

12. Būvizstrādājuma atbilstības novērtēšanas metodes vai to kombināciju izvēle un atbilstības apliecināšanas procedūras izvēle ir atkarīga no katram būvizstrādājumam vai būvizstrādājumu grupai noteiktajām drošuma būtiskajām prasībām.

13. Attiecīgā būvizstrādājuma vai būvizstrādājumu grupas atbilstības novērtēšanas metodes un procedūru, ņemot vērā šo noteikumu IV nodaļu, nosaka tehniskajos noteikumos atkarībā no:

13.1. būvizstrādājuma nozīmīguma saistībā ar būves drošuma būtiskajām prasībām un no iespējamās bīstamības cilvēka veselībai un videi;

13.2. būvizstrādājuma tehniskā raksturojuma;

13.3. būvizstrādājuma īpašību maiņas iespējamās ietekmes uz tā ekspluatācijas īpašībām;

13.4. būvizstrādājuma īpašību stabilitātes ražošanas procesā.

14. Katram būvizstrādājumam izvēlas vismazāk sarežģīto no iespējamām atbilstības novērtēšanas metodēm un atbilstības apliecināšanas procedūrām.

15. Tehniskajos noteikumos var paredzēt šādas atbilstības novērtēšanas metodes:

15.1. būvizstrādājuma tipa sākotnējo testēšanu, ko veic ražotājs vai paziņotā institūcija, lai noteiktu tipa atbilstību drošuma būtiskajām prasībām;

15.2. ražotnē atlasītu būvizstrādājuma paraugu testēšanu atbilstoši noteiktam testēšanas plānam, ko veic ražotājs vai paziņotā institūcija;

15.3. ražotnē, tirdzniecības vietās vai būvlaukumā atlasītu būvizstrādājuma paraugu audita testēšanu, ko veic ražotājs vai paziņotā institūcija;

15.4. nosūtīšanai sagatavotas vai klientam nosūtītas būvizstrādājumu partijas paraugu testēšanu, ko veic ražotājs vai paziņotā institūcija;

15.5. ražošanas procesa kontroli;

15.6. ražotnes un ražošanas procesa kontroles sistēmas sākotnējo inspicēšanu un sertificēšanu, ko veic paziņotā institūcija;

15.7. ražošanas procesa nepārtrauktu uzraudzību un novērtēšanu, ko veic paziņotā institūcija.

(MK 20.04.2004. noteikumu Nr.371 redakcijā)

16. Ražošanas procesa kontrole ir pastāvīga iekšējā kontrole, ko veic ražotājs. Visus kontroles elementus, prasības un noteikumus ražotājs dokumentē atbilstoši tehnisko noteikumu prasībām darbības politikas un procesu aprakstu veidā. Minētajai dokumentācijai jāapliecina iespējas ražošanas procesā iegūt drošu un visām tehniskajām prasībām atbilstošu būvizstrādājumu, kā arī iespējas efektīvi kontrolēt un uzraudzīt ražošanas procesu.

17. Būvizstrādājumu atbilstību tehnisko noteikumu prasībām apliecina vienā no šādiem veidiem:

17.1. ar atbilstības sertifikātu un atbilstības deklarāciju šo noteikumu 18.2. un 18.3.apakšpunktā noteiktajos gadījumos;

17.2. ar atbilstības deklarāciju šo noteikumu 22.¹ punktā (sistēma 3) un 22.² punktā (sistēma 4) noteiktajos gadījumos, kas atšķiras ar paziņotās atbilstības novērtēšanas institūcijas pienākumiem atbilstības novērtēšanas procesā.

(MK 20.04.2004. noteikumu Nr.371 redakcijā, kas grozīta ar MK 17.02.2009. noteikumiem Nr.142; MK 16.03.2010. noteikumiem Nr.247; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.728)

17.¹ Atbilstības deklarāciju sastāda atbilstoši šo noteikumu 25.punktā noteiktajam. Ja tehniskajos noteikumos nav noteikts citādi, atbilstības sertifikātu sastāda atbilstoši šo noteikumu 26.punktam.

(MK 20.04.2004. noteikumu Nr.371 redakcijā)

18. Atbilstības deklarāciju izsniedz, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

18.1. ražotājs pilda savus pienākumus saskaņā ar šo noteikumu 21., 22., 22.¹ vai 22.² punktu (visas sistēmas saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu);

18.2. sertificēšanas institūcija ir sertificējusi atsevišķus būvizstrādājumus, par kuriem ir norādes tehniskajos noteikumos, saskaņā ar šo noteikumu 21.punktu (sistēma 1 un 1+);

18.3. sertificēšanas institūcija ir sertificējusi tādu atsevišķu būvizstrādā­jumu ražošanas procesa kontroles sistēmu, par kuriem ir norādes tehniskajos noteikumos, saskaņā ar šo noteikumu 22.punktu (sistēma 2 un 2+);

18.4. viena vai vairākas paziņotās institūcijas ir veikušas tādu atsevišķu būviz­strādājumu tipa sākotnējo testēšanu, par kuriem ir norādes tehniskajos noteikumos, saskaņā ar šo noteikumu 22.¹ punktu (sistēma 3).

(MK 17.02.2009. noteikumu Nr.142 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.03.2010. noteikumiem Nr.247)

19. Būvizstrādājuma atbilstību tehnisko noteikumu prasībām apliecina:

19.1. ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis – ar deklarāciju atbilstoši tehniskajiem noteikumiem vai – ja tas nav norādīts tehniskajos noteikumos – atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17050-1:2005 “Atbilstības novērtēšana – Piegādātāja atbilstības deklarācija – 1.daļa: Vispārīgās prasības”;

19.2. paziņota sertificēšanas institūcija šo noteikumu 18.2.apakšpunktā minētajos gadījumos – ar būvizstrādājuma atbilstības sertifikātu;

19.3. paziņota sertificēšanas institūcija šo noteikumu 18.3.apakšpunktā minētajos gadījumos – ar ražošanas procesa kontroles atbilstības sertifikātu.

(MK 17.02.2009. noteikumu Nr.142 redakcijā)

20. Ja Latvijā adaptētajos harmonizētajos Eiropas standartizācijas komitejas (CEN) standartos nav noteikts citādi, priekšroka dodama šo noteikumu 21. un 22.punktā minētajām būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūrām.

21. Šo noteikumu 19.2.apakšpunktā noteiktajos gadījumos būvizstrādā­jumu sertificē paziņota sertificēšanas institūcija, ja ražotājs ir izpildījis šo noteikumu 21.1.apakš­punktā minētos pienākumus un sertificēšanas institūcija ir izpildījusi šo noteikumu 21.2.apakšpunktā minētos pienākumus (sistēma 1 un 1+). Sertificēšanas procesā iesaistītajām pusēm ir šādi pienākumi:

21.1. ražotāja pienākumi:

21.1.1. ražošanas procesa kontrole;

21.1.2. būvizstrādājuma paraugu atlase ražotnē un to testēšana atbilstoši ražotāja un paziņotās institūcijas savstarpēji saskaņotai programmai;

21.2. paziņotās institūcijas pienākumi:

21.2.1. būvizstrādājuma tipa sākotnējā testēšana;

21.2.2. ražotnes un ražošanas procesa kontroles sistēmas sākotnējā inspicēšana;

21.2.3. ražošanas procesa kontroles sistēmas nepārtraukta uzraudzība, novērtēšana un akceptēšana;

21.2.4. ražotnē, tirdzniecības vietās vai būvlaukumā atlasītu paraugu kontroltestēšana (ja nepieciešams).

(Grozīts ar MK 17.02.2009. noteikumiem Nr.142)

22. Šo noteikumu 18.3.apakšpunktā noteiktajos gadījumos būvizstrādājuma ražošanas procesa kontroli sertificē paziņota sertificēšanas institūcija, ja ražotājs ir izpildījis šo noteikumu 22.1.apakšpunktā minētos pienākumus un sertificēšanas institūcija ir izpildījusi šo noteikumu 22.2.apakš­punktā minētos pienākumus (sistēma 2 un 2+). Sertificēšanas procesā iesaistītajām pusēm ir šādi pienākumi:

22.1. ražotāja pienākumi:

22.1.1. būvizstrādājuma tipa sākotnējā testēšana;

22.1.2. ražošanas procesa kontrole;

22.1.3. būvizstrādājuma paraugu atlase ražotnē un to testēšana atbilstoši ražotāja un paziņotās institūcijas savstarpēji saskaņotai programmai (ja nepieciešams);

22.2. paziņotās institūcijas pienākumi ražošanas procesa kontroles sistēmas inspicēšanā:

22.2.1. ražotnes un ražošanas procesa kontroles sistēmas sākotnējā inspicēšana;

22.2.2. ražošanas procesa kontroles sistēmas nepārtraukta uzraudzība, novērtēšana un akceptēšana (ja nepieciešams).

(MK 17.02.2009. noteikumu Nr.142 redakcijā)

22.¹ Šo noteikumu 18.4.apakšpunktā noteiktajos gadījumos būvizstrādā­juma tipa sākotnējās testēšanas (vai verifikācijas ar aprēķinu) pārskatu izsniedz paziņotā institūcija, ja tā ir izpildījusi šo noteikumu 22.¹2.apakšpunktā minētos pienākumus (sistēma 3). Atbilstības apliecināšanas procesā iesaistītajām pusēm ir šādi pienākumi:

22.¹1. ražotāja pienākums – ražošanas procesa kontrole;

22.¹2. paziņotās institūcijas pienākums – būvizstrādājuma tipa sākotnējā testēšana.

(MK 17.02.2009. noteikumu Nr.142 redakcijā)

22.² Pārējos gadījumos (izņemot šo noteikumu 18.2., 18.3. un 18.4.apakšpunktā minētos gadījumus) būvizstrādājuma atbilstību var apliecināt, neiesaistot paziņotās institūcijas (sistēma 4). Ražotājam ir šādi pienākumi:

22.²1. būvizstrādājuma tipa sākotnējā testēšana;

22.²2. ražošanas procesa kontrole.

(MK 17.02.2009. noteikumu Nr.142 redakcijā)

22.³ Ja tehniskajos noteikumos nav noteikta atbilstības apliecināšanas kārtība:

22.³1. būvizstrādājumiem, kuriem saskaņā ar būvniecību reglamentējo­šajiem normatīvajiem aktiem ir noteiktas stiprības, stabilitātes vai ugunsdrošības prasības, atbilstības apliecinājums nav zemāks par sistēmu 3 saskaņā ar šo noteikumu 22.¹ punktu;

22.³2. būvizstrādājumiem, kuriem būvniecību reglamentējošie normatīvie akti nenosaka stiprības, stabilitātes vai ugunsdrošības prasības, atbilstību var apliecināt ar ražotāja atbilstības deklarāciju (sistēma 4) saskaņā ar šo noteikumu 22.² punktu.

(MK 17.02.2009. noteikumu Nr.142 redakcijā)

22.⁴ Ja tehniskie noteikumi pieļauj iespēju izvēlēties atbilstības apliecinā­šanas kārtību, atbilstības novērtēšanas sistēmas izvēlē ņem vērā būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos un tehniskajos noteikumos ietvertos nosacījumus. Ja attiecīgajam būvizstrādājumam ir izvirzītas stiprības, stabilitātes vai ugunsdrošības prasības, atbilstības apliecinājums nav zemāks par sistēmu 3 saskaņā ar šo noteikumu 22.¹ punktu.

(MK 17.02.2009. noteikumu Nr.142 redakcijā)

22.⁵ Ja ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis nav piemērojis vai tikai daļēji piemērojis spēkā esošos tehniskos noteikumus, kuri nosaka, ka atbilstības apliecināšana ir jāveic saskaņā ar šo noteikumu 22.¹ punktu (sistēma 3) vai 22.² punktu (sistēma 4), atbilstības novērtēšanas sistēmu nosaka ne zemāku par šo noteikumu 22.¹ punktā (sistēma 3) minēto.

(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.728 redakcijā)

23. Būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanai, ja tie izgatavoti individuāli pēc pasūtījuma vai neindustriālā ražošanas procesā pēc īpaša pasūtījuma un iestrādāti vienā identificētā būvē, pietiek ar atbilstības deklarāciju saskaņā ar šo noteikumu 25. un 22.¹ punktā minētajām prasībām (sistēma 3), ja tehniskajos noteikumos, kas attiecināmi uz cilvēka dzīvības, veselības un drošības vai vides ietekmes riskiem, nav noteikts citādi.

(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.728 redakcijā)

24. Dokumentāciju, uz kuru pamatojoties izsniegts būvizstrādājuma atbilstības apliecinājums, un atbilstības deklarāciju ražotājs uzglabā, lai tā būtu pieejama tirgus uzraudzības institūcijām un paziņotajām institūcijām vismaz 10 gadus pēc attiecīgā būvizstrādājuma ražošanas izbeigšanas. Ja būvizstrādājuma ražotājs nav Eiropas Savienībā noteiktā kārtībā reģistrēta persona, par attiecīgās dokumentācijas saglabāšanu ir atbildīgs Eiropas Savienībā noteiktā kārtībā reģistrēts ražotāja pilnvarots pārstāvis vai būvizstrādājuma importētājs.

(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.728 redakcijā)

25. Katrai saražotajai būvizstrādājumu partijai ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis sastāda ražotāja atbilstības deklarāciju (arī tad, ja paziņotā institūcija ir izsniegusi atbilstības sertifikātu). Šīs deklarācijas kopiju ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs pievieno katrai Latvijas tirgū piedāvātajai piegādes partijai. Atbilstības deklarāciju sastāda saskaņā ar tehniskajos noteikumos norādīto atbilstības deklarācijas formu. Ja tehniskajos noteikumos nav norādīta atbilstības deklarācijas forma un saturs, atbilstības deklarāciju sastāda saskaņā ar standartu LVS EN ISO/IEC 17050-1:2005 "Atbilstības novērtēšana – Piegādātāja atbilstības deklarācija – 1.daļa: Vispārīgās prasības". Atbilstības deklarācijā īpaši norāda:

25.1. ražotāja vai Eiropas Savienībā reģistrēta tā pilnvarotā pārstāvja nosaukumu un adresi;

25.2. būvizstrādājuma aprakstu (piemēram, tips, klase, kategorija, šķira);

25.3. tehniskos noteikumus un citus normatīvos aktus, kuriem būvizstrādājums atbilst;

25.4. specifiskos būvizstrādājuma izmantošanas nosacījumus;

25.5. paziņotās institūcijas nosaukumu un adresi, ja paziņotā institūcija piedalījusies būvizstrādājuma atbilstības novērtēšanā;

25.6. vārdu, uzvārdu un amatu personai, kurai piešķirtas pilnvaras parakstīt deklarāciju izgatavotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja vārdā.

(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.728 redakcijā)

26. Ja tehniskajos noteikumos nav norādīta atbilstības sertifikāta forma un saturs, tad atbilstības sertifikātu sastāda saskaņā ar standartu LVS EN 45011 "Vispārīgās prasības produktu sertifikācijas institūcijām". Atbilstības sertifikātā ietver šādu informāciju:

26.1. sertificēšanas institūcijas nosaukumu un adresi;

26.2. ražotāja vai Eiropas Kopienā reģistrēta tā pārstāvja nosaukumu un adresi;

26.3. būvizstrādājuma aprakstu (piemēram, tips, klase, šķira, izmantošana);

26.4. specifiskos būvizstrādājuma izmantošanas nosacījumus;

26.5. tehniskos noteikumus un citus normatīvos aktus, kuriem būvizstrādājums atbilst;

26.6. norādi par to, ka atbilstības sertifikāts izdots reglamentētajā sfērā;

26.7. sertifikāta numuru;

26.8. sertifikāta derīguma termiņu un citus nosacījumus (ja tādi ir);

26.9. tās atbildīgās personas uzvārdu un amatu, kura ir tiesīga parakstīt sertifikātu.

(MK 20.04.2004. noteikumu Nr.371 redakcijā)

27. Atbilstības sertifikātu aizpilda valsts valodā un tās valsts valodā, uz kuru būvizstrādājumu eksportē.

28. Būvizstrādājumu atbilstības sertifikātus izsniedz paziņotās sertificēšanas institūcijas. Minētās institūcijas nodrošina izsniegto reglamentētās sfēras atbilstības sertifikātu saraksta publisku pieejamību, norādot sertificēto būvizstrādājumu, fizisko vai juridisko personu, kura sertifikātu saņēmusi, kā arī sertifikāta izdošanas datumu, reģistrācijas (identifikācijas) numuru un derīguma termiņu.

(MK 20.04.2004. noteikumu Nr.371 redakcijā)

29. (Svītrots ar MK 20.04.2004. noteikumiem Nr.371.)

30. Atkarībā no veicamās funkcijas ir šādas paziņotās institūcijas:

30.1. sertificēšanas institūcija - neatkarīga valsts vai privāta kompetenta institūcija, kas ir pilnvarota veikt sertificēšanu saskaņā ar attiecīgajiem vadības un procedūru noteikumiem;

30.2. inspicēšanas institūcija - neatkarīga kompetenta institūcija ar attiecīgu organizatorisko struktūru, integritāti un personālu, kas atbilstoši noteiktiem kritērijiem veic šādas funkcijas: novērtēšana, rekomendāciju sniegšana un ražotāja kvalitātes kontroles sistēmu audits, būvizstrādājumu atlase un novērtēšana ražotnē vai citur;

30.3. testēšanas laboratorija - laboratorija, kura mēra, testē, kalibrē vai citādā veidā nosaka būvizstrādājumu tehniskos parametrus un raksturlielumus.

31. Paziņotās institūcijas funkcijas atbilstības novērtēšanas procedūrās, kas saistītas ar sertificēšanu (šo noteikumu 21.punkts) un ražotāja deklarācijas sastādīšanas pirmo variantu (šo noteikumu 22.1.apakšpunkts), var veikt viena vai dažādas paziņotās institūcijas. Ja atbilstību novērtē dažādas paziņotās institūcijas, tad inspicēšanas institūcija un (vai) testēšanas laboratorija, kas ir iesaistīta atbilstības novērtēšanā, veic attiecīgās funkcijas sertificēšanas institūcijas uzdevumā.

32. Paziņotajām institūcijām noteiktas šādas minimālās prasības:

32.1. personāla, nepieciešamo iekārtu un līdzekļu esamība;

32.2. institūcijas personāla un atbilstības novērtēšanas procesā (testēšanā, pārskatu sagatavošanā, sertifikātu izsniegšanā, uzraudzībā) iesaistīto ekspertu kompetence un godīgums;

32.3. institūcijas personāla un atbilstības novērtēšanas procesā iesaistīto ekspertu neatkarība no fiziskajām un juridiskajām personām, kas ir tieši vai netieši saistītas ar būvizstrādājumu ražošanu vai izplatīšanu;

32.4. profesionālajā darbībā iegūtās komerciālās informācijas konfidencialitātes saglabāšana;

32.5. ir noslēgts civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums.

33. Valsts aģentūra "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" (turpmāk — LATAK):

33.1. izvērtē paziņoto institūciju kompetenci un regulāri pārbauda šo noteikumu 32.punktā noteikto prasību izpildi;

33.2. piecu darbdienu laikā informē Ekonomikas ministriju par tām paziņotajām institūcijām, kuru kompetence tiek pārtraukta.

(MK 20.04.2004. noteikumu Nr.371 redakcijā)

33.¹ Paziņotās institūcijas:

33.¹ 1. slēdz ar Ekonomikas ministriju līgumu par funkciju veikšanu atbilstoši kompetencei;

33.¹ 2. katru gadu ne vēlāk kā līdz 1.maijam iesniedz Ekonomikas ministrijā pārskatu par līguma izpildi iepriekšējā gadā;

33.¹ 3. ne retāk kā reizi ceturksnī publicē informāciju par izsniegtajiem atbilstības apliecinājumiem;

33.¹ 4. piedalās Eiropas Komisijas izveidotās būvizstrādājumu direktīvas paziņoto institūciju grupas darbā un apmainās ar informāciju par būvniecības normatīvo aktu piemērošanas praksi ar Eiropas Savienības dalībvalstu paziņotām (notificētām) institūcijām;

33.¹ 5. nekavējoties rakstiski ziņo Ekonomikas ministrijai un tirgus uzraudzības institūcijām par nedrošiem būvizstrādājumiem, ja tādi tiek konstatēti atbilstības novērtēšanas laikā;

33.¹ 6. piedalās standartu izstrādē.

(MK 20.04.2004. noteikumu Nr.371 redakcijā)

34. Laižot tirgū būvizstrādājumu, kura atbilstības novērtēšana veikta saskaņā ar šo noteikumu 4.2., 4.3. vai 4.4.apakšpunktā minētajiem tehniskajiem noteikumiem, tas marķējams ar CE zīmi. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis būvizstrādājumu marķē ar CE zīmi saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumā noteikto paraugu, kas papildināts ar šo noteikumu 36.punktā minēto informāciju.

(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.728 redakcijā)

34.¹ Ja tehniskajos noteikumos noteiktā atbilstības novērtēšanas procedūra paredz paziņotās institūcijas iesaistīšanu, aiz CE zīmes norāda paziņotās institūcijas identifikācijas numuru.

(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.728 redakcijā)

34.² Ja uz būvizstrādājumu vienlaikus attiecas arī citi Latvijas Republikas normatīvajie akti, kuros paredzēta marķēšana ar CE zīmi, tad, marķējot attiecīgo būvizstrādājumu ar CE zīmi, nodrošina, lai tas atbilstu arī prasībām, kuras noteiktas attiecīgajos normatīvajos aktos.

(MK 20.04.2004. noteikumu Nr.371 redakcijā)

35. CE zīmi izvieto uz būvizstrādājuma, būvizstrādājuma etiķetes, būvizstrādājuma iepakojuma vai tirdzniecības pavaddokumentiem (šo noteikumu izpratnē būvizstrādājumu atbilstības apliecinājumi nav uzskatāmi par tirdzniecības pavaddokumentiem) viegli saskatāmā, salasāmā un neizdzēšamā veidā.

(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.728 redakcijā)

36. CE zīmi papildina ar būvizstrādājuma ražotāja nosaukumu vai identifikācijas (preču) zīmi un šādu informāciju:

36.1. būvizstrādājuma izgatavošanas gada pēdējie divi cipari;

36.2. atbilstības sertifikāta numurs (ja sertifikāts ir) un ražošanas procesa inspicēšanā iesaistītās institūcijas identifikācijas simbols;

36.3. norāde uz tehniskajiem noteikumiem, pēc kuriem ir noteikta būvizstrādājuma atbilstība;

36.4. norādes uz būvizstrādājuma raksturlielumiem saskaņā ar tehnisko noteikumu prasībām.

37. Būvizstrādājumu vai tā iepakojumu aizliegts marķēt ar zīmēm, kuras ir līdzīgas CE zīmei un var maldināt patērētāju par būvizstrādājuma atbilstību šiem noteikumiem. Uz būvizstrādājuma vai tā iepakojuma drīkst būt arī citas zīmes, ja tās vizuāli nevar sajaukt ar CE zīmi un ja tās nemazina CE zīmes nozīmi.

38. Marķējuma ar CE zīmi pamatotību kontrolē tirgus uzraudzības institūcijas.

39. Ja konstatēts, ka ar CE zīmi ir marķēts būvizstrādājums, kas neatbilst šo noteikumu prasībām, tirgus uzraudzības institūcijas atbilstoši savai kompetencei nodrošina:

39.1. marķēšanas ar CE zīmi pārtraukšanu būvizstrādājumam, kas neatbilst šo noteikumu prasībām;

39.2. nepārdoto būvizstrādājumu izņemšanu no apgrozības.

40. Marķēšanu ar CE zīmi var atjaunot pēc tam, kad attiecīgais būvizstrādājums ir pilnveidots un ir apliecināta tā atbilstība šo noteikumu prasībām.

41. Par CE zīmes piestiprināšanu būvizstrādājumam vai tā iepakojumam un norādi uz atbilstības apliecinājumu būvizstrādājuma pavaddokumentos ir atbildīgs ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis.

42. Tirgū piedāvāto būvizstrādājumu uzraudzību Preču un pakalpojumu drošuma likumā un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā veic tirgus uzraudzības institūcija – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Tirgus uzraudzības institūcijai ir šādas tiesības:

42.1. apmeklēt būvizstrādājumu ražošanas, uzglabāšanas un tirdzniecības vietas, kā arī kopīgi ar būvinspektoriem būvlaukumus;

42.2. pieprasīt no būvizstrādājuma ražotāja, tā pilnvarotā pārstāvja vai importētāja šo noteikumu 24.punktā minēto tehnisko dokumentāciju;

42.3. ņemt būvizstrādājumu paraugus un organizēt to ekspertīzi, lai novērtētu attiecīgo būvizstrādājumu atbilstību šo noteikumu prasībām;

42.4. pieprasīt no būvizstrādājuma ražotāja, tā pilnvarotā pārstāvja, importētāja vai izplatītāja atbilstību apliecinošo dokumentāciju.

(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.728 redakcijā)

43. Tirgus uzraudzības institūcijas ir tiesīgas pieprasīt un saņemt no paziņotajām institūcijām informāciju, kas saistīta ar būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanu. Šīs institūcijas nodrošina minētās informācijas konfidencialitāti.

44. Ja tirgus uzraudzības institūcija konstatē, ka būvizstrādājums, kura atbilstība šo noteikumu prasībām ir deklarēta, neatbilst šo noteikumu prasībām, pakļauj riskam patērētāja drošību un veselību vai apdraud vidi vai īpašumu, tā veic normatīvajos aktos paredzētos pasākumus, lai izņemtu šo būvizstrādājumu no apgrozības un nepieļautu tā piedāvāšanu Latvijas tirgū.

45. Ja tirgus uzraudzības institūcijām nav bijusi pieejama šo noteikumu 24.punktā minētā dokumentācija vai attiecīga atbilstības deklarācija par Latvijas tirgū piedāvāto būvizstrādājumu, uzskata, ka būvizstrādājumam nav veikta atbilstības novērtēšana.

(Grozīts ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.728)

46. Ja tirgus uzraudzības institūcija konstatē šo noteikumu 44. vai 45.punktā minētos faktus, tā attiecīgi informē Ekonomikas ministriju, sniedz ziņas par veiktajiem pasākumiem un sava lēmuma pamatojumu, kā arī īpaši norāda, ja ir konstatēta viena no šādām neatbilstībām:

46.1. būvizstrādājuma neatbilstība šo noteikumu 2.punktā noteiktajām drošuma būtiskajām prasībām;

46.2. būvizstrādājuma neatbilstība tehnisko noteikumu prasībām;

46.3. nepilnības vai pretrunas tehniskajos noteikumos.

(Grozīts ar MK 20.04.2004. noteikumiem Nr.371)

46.¹ Būvinspektori veic būvniecības procesā izmantoto būvizstrādājumu uzraudzību. Būvinspektoriem ir šādas tiesības un pienākumi:

46.¹ 1. ieiet būvlaukumā un pārbaudīt būvizstrādājumu atbilstību šo noteikumu 2.punktā un tehniskajos noteikumos noteiktajām prasībām, saņemt būvizstrādājumu pavaddokumentus un atbilstību apliecinošo dokumentāciju un, ja nepieciešams, organizēt būvizstrādājumu pārbaudi;

46.¹ 2. kopīgi ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra amatpersonām būvizstrādājumu tirdzniecības vietās pārbaudīt tirgū piedāvājamo būvizstrādājumu atbilstību šo noteikumu 2.punktā un tehniskajos noteikumos noteiktajām prasībām;

46.¹ 3. pārtraukt būvdarbus, ja tiek konstatēts, ka būvniecībā izmantoti tādi reglamentētās sfēras būvizstrādājumi, kuriem nav veikta tehniskajos noteikumos noteiktā atbilstības novērtēšana, kas jāapliecina ar atbilstības sertifikātu un atbilstības deklarāciju saskaņā ar šo noteikumu 17.1.apakšpunktu vai ar atbilstības deklarāciju saskaņā ar šo noteikumu 17.2.apakšpunktu;

46.¹ 4. kopīgi ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra amatpersonām ieiet būvizstrādājumu ražotnē, pārbaudīt ar būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanu saistīto dokumentāciju un organizēt būvizstrādājumu paraugu pārbaudi un ražošanas procesa kontroles sistēmas auditu, ja tirgus uzraudzībā konstatēta attiecīgajā ražotnē ražoto būvizstrādājumu neatbilstība;

46.¹ 5. informēt Patērētāju tiesību aizsardzības centru par konstatētajām neatbilstībām, rakstiski vai elektroniski sniedzot informāciju par būvizstrādājumu neatbilstību, kā arī citu to rīcībā esošo informāciju par būvizstrādājumu piegādātāju un ražotāju.

(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.728 redakcijā)

46.² Atbildīgajam būvdarbu vadītājam ir šādi pienākumi:

46.²1. pārbaudīt piegādāto būvizstrādājumu pavaddokumentāciju un tās atbilstību būvniecības normatīvajiem aktiem, kā arī atbilstības apliecinājumu esību;

46.²2. nepieļaut tādu reglamentētās sfēras būvizstrādājumu iebūvēšanu, kuriem nav atbilstības apliecinājuma;

46.²3. pēc būvinspektora pieprasījuma uzrādīt piegādāto un iebūvēto būvizstrādājumu pavaddokumentus un reglamentētās sfēras būvizstrādājumu atbilstības apliecinājumus vai to kopijas.

(MK 17.02.2009. noteikumu Nr.142 redakcijā)

46.³ Ekonomikas ministrija ziņo Eiropas Komisijai par gadījumiem, kad konstatēta neatbilstība šo noteikumu 4.2., 4.3. un 4.4.apakšpunktā minētajiem tehniskajiem noteikumiem, kā arī par pasākumiem, kas veikti neatbilstību novēršanai.

(MK 17.02.2009. noteikumu Nr.142 redakcijā)

47. Līdz 2003.gada 1.jūlijam atbilstības novērtēšanai izmantojamo būvizstrādājumu standartiem un tehniskajiem noteikumiem nav nepieciešams Eiropas Savienības dalībvalstu atzinums.

48. Būvizstrādājumu atbilstības sertifikāti, ko Ministru kabineta paziņotās institūcijas ir izdevušas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim, ir spēkā līdz to derīguma termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2001.gada 1.oktobrim.

(MK 20.04.2004. noteikumu Nr.371 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1988.gada 21.decembra Direktīvas 89/106/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz būvizstrādājumiem;

2) Padomes 1993.gada 22.jūlija Direktīvas 93/68/EEK, ar kuru groza Direktīvu 87/404/EEK (vienkāršās spiedtvertnes), 88/378/EEK (rotaļlietu drošība), 89/106/EEK (būvizstrādājumi), 89/336/EEK (elektromagnētiskā savietojamība), 89/392/EEK (mašīnas), 89/686/EEK (individuālās aizsardzības līdzekļi), 90/384/EEK (neautomātiskie svēršanas instrumenti), 90/385/EEK (aktīvās implantējamās medicīniskās ierīces), 90/396/EEK (gāzveida kurināmā dedzināšanas iekārtas), 91/263/EEK (telekomunikāciju gala ierīces), 92/42/EEK (jauni ūdens sildītāji, ko kurina ar šķidro vai gāzveida kurināmo) un 73/23/EEK (elektroierīces, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās).