Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta rīkojums Nr.571

Rīgā 2006.gada 1.augustā (prot. Nr.34 46.§)
Par Enerģētikas attīstības pamatnostādnēm 2007.–2016.gadam

1. Atbalstīt Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.–2016.gadam (turpmāk – pamatnostādnes).

2. Noteikt Ekonomikas ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā.

3. Pamatnostādņu īstenošanas plānā noteiktajām institūcijām izpildīt plānā noteiktos uzdevumus.

4. Ekonomikas ministrijai, sākot ar 2007.gadu, katru gadu līdz 1.jūlijam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pamatnostādnēs noteikto uzdevumu izpildi.

5. Ekonomikas ministrijai 2006.gadā pamatnostādnēs ietvertos pasākumus īstenot likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam” piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu turpmākajiem gadiem izskatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju budžeta prioritātēm, sagatavojot valsts budžeta projektu.

6. Ekonomikas ministrijai līdz 2006.gada 1.decembrim iesniegt Ministru kabinetā vides pārskatu, lai to iekļautu pamatnostādnēs.

7. Atzīt par spēku zaudējušu politikas plānošanas dokumentu “Enerģētikas politika elektroenerģijas sektorā’’ (akceptēts ar Ministru kabineta 2001.gada 11.sep­tembra sēdes protokollēmumu (prot. Nr.42 19.§)).

Ministru prezidents A.Kalvītis

Ekonomikas ministrs A.Štokenbergs
(Ministru kabineta
2006.gada 1.augusta rīkojums Nr.571)
Enerģētikas attīstības pamatnostādņu 2007.–2016.gadam
kopsavilkums

Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.–2016.gadam ir politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas valdības enerģētikas politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus turpmākajiem desmit gadiem un ieskicē arī nozares ilgtermiņa attīstības virzienus.

I. Pamatnostādņu mērķis – risināt šādas galvenās enerģētikas problēmas:

1. Paaugstināt energoapgādes drošumu:

– radot apstākļus pašnodrošinājuma pieaugumam elektroenerģijas ģenerēšanā;

– sekmējot pašnodrošinājuma ar primārajiem energoresursiem pieaugumu;

– veicinot primāro enerģijas resursu piegāžu daudzveidību;

– novēršot Baltijas elektroenerģijas tirgus izolāciju.

2. Nodrošināt iedzīvotājiem enerģijas pieejamību un pietiekamību, pilnveidojot enerģijas apgādes infrastruktūru un plaši īstenojot enerģijas efektivitātes pasākumus patērētāju sektorā.

3. Saglabāt un palielināt atjaunojamo energoresursu efektīvu izmantošanu un enerģijas ražošanu koģenerācijas procesā.

II. Pamatnostādņu īstenošanas pamatā – šādi Latvijas enerģētikas politikas pamatprincipi:

– Latvijas enerģētikas politika atbilst Eiropas Savienības jaunajai enerģētikas politikai;

– enerģijas resursu avotu un piegāžu diversifikācija un pašnodrošinājuma paaugstināšana;

– Latvijas enerģētikas nozare ir atvērta investīcijām;

– enerģētikas politika ir vērsta uz enerģijas tirgu tālāku liberalizāciju un konkurences ieviešanu;

– enerģētikas politika ir saskaņota ar ārlietu un vides politiku.

III. Pamatnostādņu īstenošanai izvirzīti šādi rezultatīvie rādītāji:

1. Pašnodrošinājuma līmenim ar elektroenerģiju uz 2012.gadu ir jāsasniedz 80%, bet uz 2016.gadu – 100%. Šī mērķa īstenošanai Latvijā nepieciešams ieviest ne mazāk kā 700 MW jaunu jaudu, tajā skaitā elektrostaciju, kas izmantos cieto kurināmo, ar jaudu aptuveni 400 MW.

2. Vietējo primāro energoresursu izmantošanai ir jāpieaug no 65 PJ (pašlaik) līdz 82 PJ 2016.gadā. Tas primāro enerģijas resursu struktūrā veidos pašnodrošinājumu vismaz 36–37% līmenī.

3. Kopējā valsts elektroenerģijas patēriņā piegādes jānodrošina ar atjaunojamiem avotiem (RES-E) 49,3% apjomā 2010.gadā.

4. Enerģijas intensitātei1 2010., 2015. un 2020.gadā attiecīgi jāsamazinās līdz 0,35, 0,28 un 0,22 TOE/1000 EUR (2000.).

5.Laikposmā līdz 2016.gadam jāapgūst koģenerācijas potenciāls Latvijas lielākajās pilsētās (ieskaitot Rīgu) ar kopējo siltumslodzi aptuveni 300 MWth. Pārējās Latvijas pilsētās ir jāapgūst koģenerācijas potenciāls ar kopējo siltumslodzi aptuveni 100 MWth.

6. Laikposmā līdz 2020.gadam jāsamazina īpatnējais siltumenerģijas patēriņš ēkās – no 220–250 kWh/m2/gadā līdz 150 kWh/m2/gadā.

7. Siltumenerģijas ražošanas iekārtām vidējais efektivitātes līmenis valstī laikposmā līdz 2016.gadam jāpaaugstina no 68% līdz 80%–90%, bet vidējais siltumenerģijas zudumu līmenis siltumenerģijas pārvades un sadales tīklos jāsamazina no 17% uz 14%.

IV. Pamatnostādnēs izvirzīto mērķu sasniegšanai paredzēti šādi rīcības pamatvirzieni:

1. Sekmēt Baltijas un Eiropas enerģijas sistēmu starpsavienojumu attīstību, piedaloties izpētē un atbalstot TEN-E projektus, kas vērsti uz Baltijas enerģijas apgādes sistēmu integrēšanu Eiropas sistēmās.

2. Primāro enerģijas resursu piegāžu daudzveidības un elektroenerģijas pašnodrošinājuma paaugstināšanai:

– atbalstīt jaunas kodolspēkstacijas būvi Lietuvā un izvērtēt Latvijas līdzdalības veidu un lietderību šajā projektā;

– sekmēt kondensācijas elektrostacijas, kas izmanto cieto kurināmo (ogles kombinācijā ar cieto biomasu un citiem vietējiem kurināmā veidiem), projekta attīstību, projekta sākumā iniciatīvu uzņemoties valstij, veicot nepieciešamo izpēti, izvēloties vietu, sagatavojot projektu un veicot nepieciešamos saskaņojumus. Sagatavotā projekta īstenošanai tiks piesaistīts privāts kapitāls, bet valsts līdzdalība projektā nepārsniegs 20%;

– kā atbalsta instrumentu izmantot mērķdotācijas investīcijām no Eiropas Savienības struktūrfondiem, veicināt koģenerācijas staciju attīstību un enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem enerģijas resursiem;

– lai nodrošinātu kurināmā dažādošanu elektroenerģijas ražošanā, izsniegt atļaujas jaunu jaudu ieviešanai, pamatkritērijs – izmantojamais kurināmā veids. Pieņemot lēmumus par atļaujām jaunām elektroenerģijas ražošanas jaudām, kas paredzētas darbam kondensācijas režīmā, izmantojot dabas gāzi, kā vērtēšanas kritērijs tiks izmantots pieļaujamais dabas gāzes īpatsvars primāro enerģijas resursu bilancē.

3. Nodrošināt investīciju programmu sagatavošanu un īstenošanu energoefektivitātes paaugstināšanai siltumapgādes uzņēmumu sistēmās, ēku energoefektivitātes paaugstināšanai un enerģijas ražošanai no atjaunojamajiem enerģijas resursiem, piesaistot šim mērķim arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus.

4. Veikt pamatnostādnēs minētos nepieciešamos uzlabojumus normatīvajos aktos, kas reglamentē enerģētikas nozari.

5. Paaugstināt enerģētikas nozari administrējošo institūciju rīcībspēju un izveidot Enerģētikas aģentūru.

6. Atbalstīt tālāku izpēti pamatnostādnēs noteiktajos virzienos.

V. Pamatnostādnēs noteikto rīcību īstenošanai laikposmā no 2007. līdz 2016.gadam papildus nepieciešams indikatīvais kopējais
(Eiropas Savienības struktūrfondu un TEN-E programmas, privātais, valsts un pašvaldību) finansējums 1236,92 miljonu latu apjomā, t.sk.:

kondensācijas elektrostacijas, kas izmanto cieto kurināmo (ogles kombinācijā ar cieto biomasu un citiem vietējiem kurināmā veidiem), projekta attīstība – 343,00 miljoni latu;

investīcijām siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai – 277,05 miljoni latu;

investīcijām biomasas koģenerācijas elektrostaciju atbalstam – 90,00 miljoni latu;

investīcijām ēku energoefektivitātes paaugstināšanai – 418,46 miljoni latu;

izpētes projektiem TEN-E programmas ietvaros – 2,86 miljoni latu;

finansējums izglītībai un zinātnei enerģētikas jomā – 92,00 miljoni latu;

pētījumiem – 3,85 miljoni latu;

institūciju rīcībspējas stiprināšanai – 8,95 miljoni latu;

tehnisko normatīvu sagatavošanai – 0,75 miljoni latu.

VI. Pamatnostādnēs paredzētie nepieciešamā finansējuma avoti:

Eiropas Savienības struktūrfondi – 261,91 miljoni latu 10 gadu laikā, t.sk. 2007.–2013.gada periodā – 82,80 miljoni latu. Finansējums paredzēts investīcijām siltumavotu un siltumtīklu efektivitātes paaugstināšanai, biomasas koģenerācijas elektrostaciju būvei un ēku energoefektivātes paaugstināšanai;

privātais finansējums – 486,91 miljoni latu 10 gadu laikā. Finansējums plānots kā energoapgādes komersantu un ēku īpašnieku pašu līdzfinansējums investīcijām siltumavotu un siltumtīklu efektivitātes paaugstināšanai, biomasas koģenerācijas elektrostaciju būvei, ēku energoefektivātes paaugstināšanai un investīcijas cieto kurināmo izmantojošas kondensācijas elektrostacijas projektā;

valsts budžets – 312,79 miljoni latu 10 gadu laikā. Finansējums paredzēts institūciju rīcībspējas stiprināšanai, pētījumiem, līdzfinansējumam TEN-E projektiem, izglītībai un zinātnei, mērķdotācijām pašvaldībām, lai investētu siltumavotu un siltumtīklu efektivitātes paaugstināšanā, cieto kurināmo izmantojošas kondensācijas elektrostacijas projekta sagatavošanai un līdzdalībai projektā;

pašvaldību budžeti – 173,88 miljoni latu 10 gadu laikā. Finansējums paredzēts investīcijām siltumavotu un siltumtīklu efektivitātes paaugstināšanai un investīcijām pašvaldību īpašumā esošu ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem;

Eiropas Savienības TEN-E programma – 1,43 miljoni latu.

VII. Pamatnostādņu īstenošanas plāns un uzdevumi atbildīgajām institūcijām

Uzdevums

Termiņš

Atbildīgā institūcija

1

2

3

Pasākumi jaunu ģenerējošo jaudu ieviešanai

Cietā kurināmā kondensācijas elektrostacijas projekta īstenošanas plāna sagatavošana

01.07.2007.

EM2, LIAA (EA) 3

Tiesiskās vides uzlabošana

Grozījumu izstrādāšana likumam par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem

01.07.2007.

EM, SPRK4

Grozījumu izstrādāšana siltumenerģijas tarifu aprēķināšanas metodikai

01.12.2007.

EM, SPRK

Nepieciešamo tehnisko normatīvu tulkošana

31.12.2008.

EM, VEI5

Nepieciešamo normatīvu aktu izstrāde energoefektivitātes jomā

31.12.2007.

EM, RAPLM6, LIAA (EA)

Organizatoriskie un administratīvie pasākumi

Sadales sistēmas operatora izveide

01.07.2007.

EM, a/s “Latvenergo”

Enerģētikas aģentūras (EA) izveide

31.12.2006.

EM

TEN-E projekti

Dobeles pazemes gāzes krātuves potenciāla izpēte

31.12.2009.

EM, VidM7

Tālāko pētījumu izstrādāšana

Latvijas gāzes sistēmas integrācijas iespējas Eiropas sistēmā

01.07.2007.

LIAA (EA)

Enerģijas nodokļa piemērošanas analīze

31.12.2008.

LIAA (EA)

Koģenerācijas potenciāls un tā apgūšana

31.12.2006.

LIAA (EA)

Energoefektivitātes pasākumu potenciāls

31.12.2007.

LIAA (EA)

Bioenerģijas potenciāls un tā apgūšana

31.12.2007.

VidM

Piezīmes.

1 Kopējā primāro enerģijas resursu patērētā apjoma attiecība pret iekšzemes
kopprodukta vienību.

2 EM – Ekonomikas ministrija.

3 LIAA (EA) – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (Enerģētikas aģentūra).

4 SPRK – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

5 VEI – Valsts energoinspekcija.

6 RAPLM – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

7 VidM – Vides ministrija.

Ekonomikas ministrs A.Štokenbergs
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 571Pieņemts: 01.08.2006.Stājas spēkā: 01.08.2006.Zaudē spēku: 09.02.2016.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 122, 03.08.2006.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Politikas plānošanas dokuments
  • Citi saistītie dokumenti
141070
01.08.2006
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva