I. Risināmā jautājuma būtība

Latvijas tiesību normu sistēmā administratīvo pārkāpumu tiesību normas nosaka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (turpmāk – kodekss). Kodekss ir spēkā no 1985.gada 1.jūlija. No kodeksa spēkā stāšanās līdz šim brīdim tajā vairāk nekā 100 reižu izdarīti grozījumi. Neskaitāmo grozījumu dēļ kodekss ir kļuvis grūti izmantojams, un tajā joprojām ir saglabājušies vairāki demokrātiskas valsts tiesību sistēmai neraksturīgi elementi. Tādēļ ir ne­pieciešams pārskatīt visas administratīvo pārkāpumu normas, izvērtējot aktu­alitāti, un apvienot tās jaunā likumā.

Koncepcijas informatīvajā daļā norādīti šādi problēmjautājumi:

1.Administratīvās atbildības regulējums – šobrīd administratīvie pārkāpumi un sodi noteikti kodeksā, atsevišķos nozaru likumos, pašvaldību saistošajos noteikumos.

2.Administratīvā pārkāpuma definīcija – administratīvā pārkāpuma jēdziens kodeksa 9.pantā definēts laikā, kad par vienīgo administratīvā pārkāpuma subjektu tika uzskatīta fiziska persona. Tas ietver vainu – personas psihisku attieksmi pret izdarīto nodarījumu un sekām. Taču administratīvā pār­kāpuma subjekts atbilstoši kodeksa 14.¹pantam ir arī juridiska persona, uz kuru subjektīvo vainas principu nevar attiecināt.

3.Administratīvās atbildības subjekti – fiziskas personas un juridiskas per­sonas; speciālais subjekts – amatpersonas.

4.Administratīvo sodu sistēma – no padomju tiesību sistēmas par admi­nis­tratīvo pārkāpumu saglabājušies nesamērīgi sodi – administratīvais arests, tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšana uz zi­nāma veida vai visu veidu uzņēmējdarbību. Naudas soda apmērs un izpildes kār­tība nenodrošina soda neizbēgamību.

5.Administratīvo pārkāpumu lietu piekritība – šobrīd administratīvo pār­kāpumu lietas izskata un administratīvos sodus uzliek valsts pārvaldes iestādes (amatpersonas) un rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši. Tiesai saskaņā ar kodeksa 213.pantu ir piekritīgas galvenokārt to administratīvo pārkāpumu lietas, par kuriem paredzētais sods ir administratīvais arests, tiesību atņemšana ieņemt no­teiktus amatus vai tiesību atņemšana nodarboties ar zināma veida vai visu veidu uzņēmējdarbību, jo minētie sodi ierobežo cilvēka pamattiesības un tos atbilstoši kodeksa 29.¹ un 31.pantam var piemērot tikai tiesa.

II. Risinājums

1. Administratīvās atbildības regulējums

2. Administratīvā pārkāpuma definīcija

3. Administratīvās atbildības subjekti

Sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek fiziskai personai un privāto tiesību juridiskai personai. Par valsts iestāžu izdarītiem pārkāpumiem atbild to amatpersonas un darbinieki.

4. Administratīvo sodu sistēma

4.1. Naudas soda apmērs

4.2. Naudas soda labprātīga izpilde

4.3. Naudas soda piespiedu izpilde

5. Administratīvo pārkāpumu lietu piekritība

Administratīvo pārkāpumu lietas izskata un administratīvos sodus uzliek valsts pārvaldes iestādes un amatpersonas. Atbilstoši risinājuma 2. un 3.variantam – jā­saglabā tiesas kompetence izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas.

III. Galvenie normatīvo aktu projektu izstrādes virzieni

1. Jāizstrādā Administratīvo sodu likumprojekts, kas noteiks:

–administratīvo pārkāpumu tiesību materiālo normu vispārīgos jau­tājumus;

–administratīvos pārkāpumus un sodus (Sevišķā daļa);

–institūcijas, kas ir kompetentas izskatīt konkrēto administratīvo pār­kāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus.

Par likumprojekta izstrādi ir atbildīga Tieslietu ministrija.

2. Jāizstrādā jauns Administratīvo sodu procesa likumprojekts, nosakot procesuālo kārtību administratīvā soda uzlikšanai un izpildei. Par likumprojekta izstrādi atbildīga ir Tieslietu ministrija.

3.Jāizstrādā likumprojekts par grozījumiem Krimināllikumā, paredzot kriminālatbildību par ļaunprātīgu izvairīšanos no administratīvā soda izpildes vairākkārt gada laikā. Par likumprojekta izstrādi atbildīga ir Tieslietu ministrija.

4.Jāizstrādā likumprojekts par grozījumiem Valsts probācijas dienesta likumā, nosakot Valsts probācijas dienesta funkciju saistībā ar sabiedriskā darba nodrošināšanu gadījumos, ja naudas sods aizstāts ar sabiedrisko darbu. Par likumprojekta izstrādi atbildīga ir Tieslietu ministrija.

5.Jāpārskata citi normatīvie akti, ja nepieciešams, sagatavojot tiesību aktu projektus par grozījumiem normatīvajos aktos:

– Likums “Par pašvaldībām” attiecībā uz jautājumu loku, par kuriem pašvaldības izdod saistošos noteikumus un uzliek administratīvos sodus.

– Likums “Par nodokļiem un nodevām” un pārējie nodokļu likumi, likums “Par privātajiem pensiju fondiem”, Kredītiestāžu likums, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likums, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums, Noguldījumu garantiju likums, Ieguldītāju aizsardzības likums, attiecībā uz tajos paredzētajām sankcijām par likumā noteiktās kārtības neievērošanu.

– Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un likums “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” attiecībā uz tajos paredzētajām sankcijām par likumā noteiktās kārtības neievērošanu.

– Konkurences likums attiecībā uz tajā paredzētajām sankcijām par likumā noteiktās kārtības neievērošanu un procesuālo regulējumu par pārkāpumu lietu izskatīšanu un sodu uzlikšanu.

– Normatīvie akti, kuros noteikta speciālās atļaujas (licences) atņemšana kā sods par reglamentētās kārtības neievērošanu.

Nozaru ministrijas viedokli par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos iesniedz Tieslietu ministrijā. Normatīvie akti jāizstrādā un jāvirza vienlaikus ar Administratīvo sodu likumprojektu.