1. Šie noteikumi nosaka valsts pamatizglītības standartu.

2. Pamatizglītības programmu galvenie mērķi ir:

2.1. nodrošināt izglītojamo ar sabiedriskajai un personiskajai dzīvei nepieciešamajām pamatzināšanām un pamatprasmēm;

2.2. radīt pamatu izglītojamā turpmākai izglītībai;

2.3. veicināt izglītojamā harmonisku veidošanos un attīstību;

2.4. sekmēt izglītojamā atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, sabiedrību, apkārtējo vidi un valsti.

3. Pamatizglītības programmu galvenie uzdevumi ir:

3.1. nodrošināt valodas un matemātikas pamatzināšanu un pamatprasmju apguves iespēju;

3.2. veidot priekšstatu un sapratni par galvenajiem dabas un sociālajiem procesiem, morālajām un estētiskajām vērtībām;

3.3. nodrošināt iespēju apgūt Latvijas pilsonim nepieciešamās zināšanas un demokrātijas vērtības;

3.4. nodrošināt iespēju apgūt mācīšanās pamatprasmes un informācijas tehnoloģiju izmantošanas pamatiemaņas;

3.5. nodrošināt iespēju gūt radošās darbības pieredzi;

3.6. veidot pamatpriekšstatu par Latvijas, Eiropas un pasaules kultūras mantojumu;

3.7. izkopt saskarsmes un sadarbības spējas.

4. Pamatizglītības programmu obligāto saturu veido šādas izglītības jomas:

4.1. valoda;

4.2. tehnoloģiju un zinātņu pamati;

4.3. māksla;

4.4. cilvēks un sabiedrība.

5. Izglītības jomām raksturīgie mācību priekšmeti, galvenie uzdevumi, izglītošanas aspekti un vispārīgais saturs noteikti šo noteikumu 1.pielikumā.

6. Pamatizglītības programmu saturu īsteno šādos mācību priekšmetos:

6.1. latviešu valoda;

6.2. mazākumtautību valoda (ja īsteno mazākumtautību izglītības programmas);

6.3. svešvaloda;

6.4. literatūra;

6.5. matemātika (algebra un ģeometrija);

6.6. dabaszinības;

6.7. fizika;

6.8. ķīmija;

6.9. bioloģija;

6.10. ģeogrāfija;

6.11. informātika;

6.12. mūzika;

6.13. vizuālā māksla;

6.14. vēsture;

6.15. sociālās zinības (civilzinības, ievads ekonomikā, veselības mācība);

6.16. ētika un/vai kristīgā mācība;

6.17. mājturība (rokdarbi);

6.18. sports.

(MK 14.10.2003. noteikumu Nr. 570 redakcijā)

6.¹ Latviešu valodas lietojumu mazākumtautību pamatizglītības programmās nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātie vispārējās pamatizglītības mazākumtautību programmu paraugi un izglītības iestāžu licencētās izglītības programmas. Tajās iekļauj mācību priekšmetu, kurā apvienoti šo noteikumu 6.1. un 6.4.apakšpunktā minētie mācību priekšmeti.

(MK 14.10.2003. noteikumu Nr. 570 redakcijā)

7. Izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:

7.1. prasību atklātības un skaidrības princips - mācību priekšmetu standartos ir noteikts obligātais mācību priekšmeta saturs, ietverot pamatprasības izglītojamā sasniegumiem;

7.2. pozitīvo sasniegumu summēšanas princips - iegūtā pamatizglītība tiek vērtēta, summējot pozitīvos sasniegumus iegaumēšanas un izpratnes, zināšanu lietošanas un radošās darbības līmenī;

7.3. vērtējuma atbilstības princips - nobeiguma pārbaudes darbā tiek dota iespēja apliecināt savas zināšanas, prasmes un iemaņas visiem mācību sasniegumu vērtēšanas līmeņiem atbilstošos uzdevumos, jautājumos, piemēros un situācijās. Pārbaudes darba organizācija nodrošina adekvātu un objektīvu vērtējumu;

7.4. vērtējuma noteikšanai izmantoto veidu dažādības princips - mācību sasniegumu vērtēšanā izmanto rakstiskas, mutiskas un kombinētas pārbaudes, individuālo un grupas sasniegumu vērtēšanu un dažādus pārbaudes darbus (piemēram, kontroldarbi, diagnosticējošie darbi, projektu darbi, prognozējošie darbi, ieskaites un eksāmeni);

7.5. vērtēšanas regularitātes princips - mācību sasniegumi tiek vērtēti regulāri, lai informētu par izglītojamā iegūtajām zināšanām, prasmēm, iemaņām un mācību sasniegumu attīstības dinamiku;

7.6. vērtējuma obligātuma princips - nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu visos izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudes darbos, izņemot tos mācību priekšmetus un valsts pārbaudes darbus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā.

8. Izglītojamā mācību sasniegumus 1.klasē vērtē aprakstoši - īss mutisks un rakstisks vērtējums par izglītojamā mācību darbību, mācīšanās stilu, saskarsmes un sadarbības prasmēm, attieksmi pret mācībām un mācību sasniegumu attīstības dinamiku.

(MK 14.10.2003. noteikumu Nr. 570 redakcijā)

9. Izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanā no 2. līdz 4.klasei īsteno pakāpenisku pāreju no aprakstošā vērtējuma uz vērtējumu 10 ballu skalā (2.pielikums) Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā.

(MK 14.10.2003. noteikumu Nr. 570 redakcijā)

10. Izglītojamā mācību sasniegumus no 5. līdz 9.klasei sociālajās zinībās (veselības mācībā un civilzinībās), ētikā un/vai kristīgajā mācībā vērtē ar “ieskaitīts” vai “neieskaitīts”, pārējos mācību priekšmetos — 10 ballu skalā.

(MK 14.10.2003. noteikumu Nr. 570 redakcijā)

11. Valsts pārbaudes darbi 3.klases beigās ir:

11.1. ieskaite ar kombinētu mācību saturu;

11.2. ieskaite latviešu valodā (kārto izglītojamie, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmas).

12. Valsts pārbaudes darbi 6.klases beigās ir:

12.1. ieskaite latviešu valodā;

12.2. ieskaite matemātikā;

12.3. ieskaite mazākumtautību valodā (kārto izglītojamie, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmas).

(MK 14.10.2003. noteikumu Nr. 570 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.09.2004., sk. grozījumu 2. punktu)

13. Valsts pārbaudes darbi 9.klases beigās ir:

13.1. eksāmens latviešu valodā un literatūrā;

13.2. eksāmens matemātikā;

13.3. eksāmens vēsturē;

13.4. eksāmens mazākumtautību valodā (kārto izglītojamie, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmas);

13.5. ne vairāk kā trīs ieskaites šo noteikumu 6.punktā noteiktajos mācību priekšmetos.

(MK 14.10.2003. noteikumu Nr. 570 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.09.2004., sk. grozījumu 2. punktu)

14. Izglītības un zinātnes ministrija līdz katra mācību gada sākumam nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas laiku un norises kārtību.

(MK 14.10.2003. noteikumu Nr. 570 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.09.2004., sk. grozījumu 2. punktu)