1. Noteikumi nosaka gadījumus, kādos personas īpašā situācija, īpašuma stāvoklis un ienākumu līmenis uzskatāms par atbilstošu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanai.

2. Noteikumos minētie gadījumi neattiecas uz juridisko palīdzību aizstāvības vai pārstāvības nodrošināšanai kriminālprocesā.

3. Valsts nodrošināto juridisko palīdzību piešķir, ja persona ir nonākusi īpašā situācijā, kas tai liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību.

4. Šo noteikumu izpratnē par īpašu personas situāciju uzskata šādus gadījumus:

4.1. persona pēkšņi nonākusi situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tai liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību (piemēram, stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai no personas neatkarīgu apstākļu dēļ);

4.2. persona atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā;

4.3. personai valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība ir nepieciešama patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros.

5. Valsts nodrošināto juridisko palīdzību piešķir, ja personas īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni uzskata par tādu, kas tai liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību. Šo noteikumu izpratnē personas īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni uzskata par atbilstošu juridiskās palīdzības piešķiršanai, ja:

5.1. personas vidējie ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz juridiskās palīdzības pieprasīšanas dienā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru un personai nepieder kustamais vai nekustamais īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai, vai personas īpašumā esošais kustamais un nekustamais īpašums ir nepieciešams personas un tās ģimenes locekļu pamatvajadzību nodrošināšanai, vai esošā kustamā vai nekustamā īpašuma atsavināšana nav samērojama ar nepieciešamās juridiskās palīdzības apmēru;

5.2. šo noteikumu 5.1.apakšpunktā minētais vidējais ienākumu apmērs var būt lielāks par 50 procentiem par katru šādu apgādībā esošu personu:

5.2.1. nepilngadīgs bērns;

5.2.2. bērns, kas turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;

5.2.3. nestrādājošs laulātais;

5.2.4. nestrādājoši vecāki un vecvecāki;

5.2.5. brālis, māsa, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav vecāku darbspējīgā vecumā;

5.2.6. persona, kuras labā pēc tiesas sprieduma no juridiskās palīdzības pieprasītāja tiek piedzīta uzturnauda (alimenti);

5.2.7. aizgādnībā esošas personas;

5.3. šo noteikumu 5.1.apakšpunktā minētais vidējais ienākumu apmērs var būt lielāks sakarā ar apgādībā esošu personu, ja šai personai nav piešķirta pensija saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" (izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju).

6. Lai saņemtu valsts nodrošināto juridisko palīdzību, persona Juridiskās palīdzības administrācijā iesniedz iesniegumu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumam (turpmāk - iesniegums) un dokumentus, kas apliecina personas atbilstību īpašajai situācijai, īpašuma stāvoklim un ienākumu līmenim.

7. Juridiskās palīdzības pieprasītāja atbilstību valsts nodrošinātās juridis­kās palīdzības saņemšanai sakarā ar tās īpašo situāciju, īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni izvērtē Juridiskās palīdzības administrācija, pamatojoties uz iesniegumu un tam pievienotajiem dokumentiem.

8. Ja iesniegumam pievienotie dokumenti nav pietiekami vai to patiesums rada šaubas, lai noteiktu, vai personas īpašā situācija, īpašuma stāvoklis un ienākumu līmenis uzskatāms par atbilstošu valsts nodrošinātās juridiskās palī­dzības piešķiršanai, Juridiskās palīdzības administrācija lēmuma pieņemšanai var pieprasīt informāciju no citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai citu valstu kompetentajām valsts iestādēm, valsts vai pašvaldību institūcijām, kā arī privātpersonām.

9. Ja personas īpašā situācija atbilst šo noteikumu 4.3.apakšpunktā minē­tajiem gadījumiem, institūcija, kas ir atbildīga par patvēruma iesniegumu izskatīšanu, nodrošina juridiskās palīdzības nepieciešamības izvērtēšanu un pieprasītāja komunikāciju ar juridiskās palīdzības sniedzēju.