Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.496
Rīgā 2006.gada 20.jūnijā (prot. Nr.33 37.§) Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība
Izdoti saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts
kadastra likuma 9.panta trešo daļu 1. Noteikumi nosaka nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikāciju un kārtību, kādā nosaka un maina nekustamā īpašuma lietošanas mērķus. 2. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķi (turpmāk – lietošanas mērķis) atbilstoši detālplānojumam, vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzsāktai zemes vai būves pašreizējai izmantošanai (turpmāk – likumīga izmantošana) kadastrālās vērtēšanas vajadzībām nosaka: 2.1. zemes vienībai un plānotai (projektētai) zemes vienībai (turpmāk – zemes vienība); 2.2. zemes vienības daļai vai plānotai (projektētai) zemes vienības daļai (turpmāk – zemes vienības daļa). (MK 08.02.2011. noteikumu Nr.118 redakcijā) 3. Lietošanas mērķi reģistrē Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – kadastra informācijas sistēma). (MK 08.02.2011. noteikumu Nr.118 redakcijā) 4. Zemes vienībai un zemes vienības daļai nosaka vienu vai vairākus lietošanas mērķus. Lietošanas mērķim nosaka piekrītošo zemes platību. 5. Nosakot vai mainot lietošanas mērķi, nosaka vai maina lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību. 6. Lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību pilsētās nosaka kvadrātmetros, bet lauku apvidos - hektāros. 7. Zemes vienības daļai noteiktajiem lietošanas mērķiem jāsakrīt ar kādu zemes vienības lietošanas mērķi. Ja zemes vienības daļai noteiktais lietošanas mērķis atšķiras no zemes vienības lietošanas mērķa, lietošanas mērķi vienlaikus maina arī zemes vienībai. 8. Zemes vienībai vai zemes vienības daļai, kurai ir noteikts un kadastra informācijas sistēmā reģistrēts lietošanas mērķis, lietošanas mērķi maina šo noteikumu 17.punktā minētajos gadījumos. 9. Valsts zemes dienests sniedz palīdzību lietošanas mērķu un tiem piekrītošo zemes platību noteikšanā. 10. Lai nodrošinātu vienotu lietošanas mērķu apzināšanas, noteikšanas, uzskaites un identificēšanas kārtību, lietošanas mērķus klasificē grupās. Grupas apvieno klasēs. 11. Katram lietošanas mērķim piešķir kodu saskaņā ar nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikāciju (1.pielikums). Lietošanas mērķu kodu veido lietošanas mērķa grupas apzīmējums un tā kārtas numurs grupā. 12. Lietošanas mērķu grupas, ņemot vērā vērtību veidojošos faktorus, klasificē šādās lietošanas mērķu klasēs: 12.1. "Zeme, uz kuras apbūve nav primārā zemes izmantošana - apbūve pieļaujama gadījumos, ja tā nepieciešama atļautās izmantošanas nodrošināšanai". Šai klasei atbilst šādas lietošanas mērķu grupas: 12.1.1. 01 "Lauksaimniecības zeme"; 12.1.2. 02 "Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu"; 12.1.3. 03 "Ūdens objektu zeme"; 12.1.4. 04 "Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas"; 12.1.5. 05 "Dabas pamatnes un rekreācijas nozīmes zeme"; 12.2. "Apbūves zeme". Šai klasei atbilst šādas lietošanas mērķu grupas: 12.2.1. 06 "Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme"; 12.2.2. 07 "Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme"; 12.2.3. 08 "Komercdarbības objektu apbūves zeme"; 12.2.4. 09 "Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme"; 12.2.5. 10 "Ražošanas objektu apbūves zeme"; 12.2.6. 11 "Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme"; 12.2.7. 12 "Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves zeme". 13. Zeme, uz kuras apbūve nav primārā zemes izmantošana, šo noteikumu izpratnē ir lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, ūdens objektu, derīgo izrakteņu ieguvei vai dabas pamatnei un rekreācijai izmantotās teritorijas, tai skaitā zeme zem ēkām un pagalmiem, ja tā ir saistīta ar minēto zemes izmantošanu. 14. Apbūves zeme šo noteikumu izpratnē ir: 14.1. apbūvēta zeme, kuru atbilstoši zemes likumīgai izmantošanai izmanto būvju, inženierkomunikāciju vai labiekārtojuma uzturēšanai; 14.2. neapbūvēta zeme, kuru atbilstoši detālplānojumam ir plānots (atļauts) izmantot būvju, inženierkomunikāciju vai labiekārtojuma uzturēšanai; 14.3. neapbūvēta zeme, uz kuras vietējās pašvaldības teritorijas plānojums paredz apbūvi un detālplānojums nav nepieciešams, un zemes vienība pēc platības atbilst apbūves noteikumos noteiktajām apbūves prasībām; 14.4. neapbūvēta zeme, uz kuru ir izsniegta būvatļauja. (Grozīts ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.118) 14.1 Šo noteikumu 14.2. un 14.3.apakšpunktā minēto neapbūvētu apbūves zemi iedala šādi: 14.1 1. neapgūtā apbūves zemē, kas šo noteikumu izpratnē ir neapbūvēta apbūves zeme, kurai nav izbūvēta infrastruktūra – piebraucamais ceļš un elektrības pieslēguma iespējas bez papildu elektrolīnijas vai transformatora apakšstacijas izbūves; 14.1 2. apgūtā apbūves zemē, kas šo noteikumu izpratnē ir neapbūvēta apbūves zeme, kurai ir izbūvēta infrastruktūra – vismaz piebraucamais ceļš un elektrības pieslēguma iespēja bez papildu elektrolīnijas vai transformatora apakšstacijas izbūves. (MK 08.02.2011. noteikumu Nr.118 redakcijā) 15. Lietošanas mērķus klasificē lietošanas mērķu grupās atbilstoši Eiropas Komisijas 2001.gada 19.decembra Regulai Nr. 29/2002/EK par ekonomiskās darbības statistisko klasifikāciju Eiropas Savienībā. Lietošanas mērķu piemērošana noteikta šo noteikumu 2.pielikumā. 16. Lietošanas mērķi nosaka, ja: 16.1. tiek izveidota jauna zemes vienība vai zemes vienības daļa; 16.2. zemes vienībai vai zemes vienības daļai nav noteikts lietošanas mērķis. 17. Lietošanas mērķa maiņu ierosina: 17.1. ja zemes vienībai ar vairākiem lietošanas mērķiem tiek pievienota zemes vienība vai daļa no blakus esošas zemes vienības; 17.2. zemes vienībai ar vairākiem lietošanas mērķiem, ja no tās atdala jaunu zemes vienību; 17.3. ja izsniegta būvatļauja vai pieteikta vienkāršota atjaunošana, kuru īstenojot mainīsies: 17.3.1. būves galvenais lietošanas veids, un tas neatbildīs iepriekš noteiktajam lietošanas mērķim; 17.3.2. telpu grupas lietošanas veids būvēs, kuru galvenais lietošanas veids ir "Divu dzīvokļu mājas", "Triju vai vairāku dzīvokļu mājas", "Viesnīcu ēkas", "Biroju ēkas" vai "Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas" (turpmāk – ēkas ar izvērtējamām telpu grupām), un tas mainīs būves galveno lietošanas veidu (ja, mainot telpu grupu lietošanas veidu, ēkas galvenais lietošanas veids nemainās, lietošanas mērķa maiņu neierosina); 17.4. ja stājies spēkā detālplānojums un neapbūvētajai zemes vienībai lietošanas mērķis neatbilst detālplānojumā noteiktajai plānotajai (atļautajai) izmantošanai; 17.5. ja pēc zemes nomas līguma noslēgšanas iepriekš noteiktais lietošanas mērķis neatbilst nomas līgumā noteiktajai zemes izmantošanai vai ar nomas līgumu tiek precizētas lietošanas mērķim piekrītošās platības un nomas līgums nav pretrunā ar detālplānojumu vai teritorijas plānojumu, ja detālplānojums nav nepieciešams; 17.6. ja pēc izmaiņām teritorijas plānojumā neapbūvētai zemes vienībai iepriekš noteiktais apbūves zemes lietošanas mērķis neatbilst teritorijas plānojumā noteiktajai plānotajai (atļautajai) izmantošanai; 17.7. ja iepriekš likumīgi noteiktais lietošanas mērķis un tam piekrītošā zemes platība neatbilst šo noteikumu IV nodaļā minētajām prasībām, tai skaitā pēc zemes fiziskajiem parametriem neatbilst apbūves zemes nosacījumiem; 17.8. ja neapbūvēta zemes vienība, kurai noteikts apbūves zemes lietošanas mērķis, nevar tikt izmantota apbūvei atbilstoši normatīvajiem aktiem. (Grozīts ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr. 118; MK 18.02.2020. noteikumiem Nr. 105) 18. Lietošanas mērķa noteikšanu vai maiņu šo noteikumu 16. vai 17.punktā minētajos gadījumos mēneša laikā ierosina nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, - tiesiskais valdītājs, valsts vai vietējās pašvaldības zemei - tās lietotājs vai, ja tāda nav, - nomnieks (turpmāk - persona). Lietošanas mērķa noteikšanu vai maiņu var ierosināt arī valsts vai pašvaldības institūcija. 19. Lietošanas mērķu maiņu neierosina, bet Valsts zemes dienests kadastra informācijas sistēmā aktualizē lietošanas mērķiem piekrītošās zemes platības šādos gadījumos: 19.1. ja zemes vienībai ar vienu lietošanas mērķi pievieno zemes vienību vai daļu no blakus esošas zemes vienības ar tādu pašu lietošanas mērķi; 19.2. (svītrots ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.118); 19.3. ja zemes vienībai ar vienu vai vairākiem lietošanas mērķiem pēc robežu precizēšanas (instrumentāla uzmērīšana) kadastra informācijas sistēmā aktualizē zemes vienības kopējo platību. 20. Valsts zemes dienests šo noteikumu 19.3.apakšpunktā minētajā gadījumā pēc robežu precizēšanas (instrumentāla uzmērīšana) radušos zemes platības starpību sadala proporcionāli kadastra informācijas sistēmā reģistrēto lietošanas mērķu piekrītošajām zemes platībām. 21. Lai ierosinātu lietošanas mērķa noteikšanu vai maiņu, persona iesniedz pieteikumu tajā vietējā pašvaldībā, kurā atrodas attiecīgā zemes vienība. Pieteikumā norāda: 21.1. zemes vienības adresi; 21.2. zemes vienības vai zemes vienības daļas kadastra apzīmējumu; 21.3. zemes vienības vai zemes vienības daļas platību; 21.4. zemes vienības vai zemes vienības daļas izmantošanu; 21.5. telpu grupu lietošanas veidus ēkās ar izvērtējamām telpu grupām. 22. Persona, iesniedzot pieteikumu vai nosūtot to pa pastu, pievieno šādu dokumentu kopijas (sūtot dokumentu kopijas pa pastu, tām ir jābūt apliecinātām) un pēc pašvaldības institūcijas darbinieka pieprasījuma uzrāda dokumenta oriģinālu: 22.1. īpašuma tiesības, tiesiskā valdījuma vai zemes lietojuma tiesības apliecinošs dokuments; 22.2. zemes vienības robežu plāns un zemes platību sadalījuma attēlojums (piemēram, nomas līgums vai tā grafiskais pielikums, zemes ierīcības plāns, ēku funkcionālai uzturēšanai un apsaimniekošanai norādīto platību grafiskais materiāls (turpmāk - zemes plāns)) pa vairākām zemes vai būvju izmantošanām (turpmāk - nodalītā platība), ja zemes vienībai vai zemes vienības daļai ir vairākas izmantošanas. IV. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu un tiem piekrītošās zemes platības noteikšanas un maiņas kārtība
23. Neapbūvētai zemes vienībai (zemes vienības daļai), kas atrodas teritorijā, kurai atbilstoši Teritorijas plānošanas likumam stājies spēkā vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, lietošanas mērķi nosaka vai maina: 23.1. atbilstoši detālplānojumā norādītajai plānotajai (atļautajai) izmantošanai un ievērojot šo noteikumu 14.1 punktā minēto neapbūvētas zemes iedalījumu; 23.2. atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā norādītajai teritorijas plānotajai (atļautajai) izmantošanai, ja detālplānojums nav nepieciešams un ja: 23.2.1. ir izsniegta būvatļauja; 23.2.2. neapbūvēta zemes vienība pēc platības atbilst apbūves noteikumos noteiktajām prasībām (ievēro šo noteikumu 14.1 punktā minēto neapbūvētas zemes iedalījumu; 23.3. ja nav šo noteikumu 23.1. un 23.2.apakšpunktā minēto gadījumu - atbilstoši zemes likumīgajai izmantošanai (tai skaitā likumīgi noteiktajam lietošanas mērķim) vai pašreizējai izmantošanai, ja izmantošana (tai skaitā lietošanas mērķis) valsts vai pašvaldību institūciju lēmumā nav norādīta. (Grozīts ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.118) 24. Neapbūvētai zemes vienībai (zemes vienības daļai), kas atrodas teritorijā, kurai atbilstoši Teritorijas plānošanas likumam nav stājies spēkā vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, lietošanas mērķi nosaka vai maina atbilstoši zemes likumīgajai izmantošanai, kas norādīta valsts vai pašvaldību institūciju lēmumā. 25. Zemes vienībai, kas atrodas teritorijā, kurai ir apstiprināts detālplānojums (kurā noteikti arī nekustamā īpašuma lietošanas mērķi vai mērķu grupas), lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību nosaka atbilstoši detālplānojumā norādītajām platībām vai platību sadalījumam. 26. Zemes vienībai, uz kuras atrodas būves un kurai zemes plānā nav nodalītu platību, vienu lietošanas mērķi nosaka, ja: 26.1. uz zemes vienības vai zemes vienības daļas atrodas viena vai vairākas būves, kas pēc būves galvenā lietošanas veida un telpu grupu lietošanas veida (ēkām ar izvērtējamām telpu grupām) atbilst vienam lietošanas mērķim; 26.2. nekustamajā īpašumā esošās būves, ņemot vērā ekonomisko darbību, ir savstarpēji saistītas un tās izmanto vienam lietošanas mērķim (piemēram, ražošanas objekti, slimnīcas, degvielas uzpildes stacijas, tirdzniecības centri ar autostāvvietām). 27. Zemes vienībai, uz kuras atrodas būves, nosakot vairākus lietošanas mērķus, lietošanas mērķim piekrītošo platību nosaka šādi: 27.1. ja ēkas nešķērso zemes vienības robežu un zemes plānā nav nodalīto platību, visu zemes vienības platību sadala proporcionāli to ēku un telpu grupu kopējo platību attiecībai, uz kurām pamatojas lietošanas mērķa noteikšana; 27.2. ja ēkas nešķērso zemes vienības robežu un zemes vienībā ir nodalītās platības: 27.2.1. katru nodalīto platību sadala proporcionāli to ēku un telpu grupu kopējo platību attiecībai, uz kurām pamatojas lietošanas mērķa noteikšana un kuras atrodas uz šīs nodalītās platības; 27.2.2. summē visas atsevišķiem lietošanas mērķiem noteiktās piekrītošās platības; 27.3. ja ēkas šķērso zemes vienības robežu, lietošanas mērķiem piekrītošās platības nosaka atbilstoši zemes plānā norādītajam platību sadalījumam, ņemot vērā ēkas galveno lietošanas veidu un neizvērtējot telpu grupu lietošanas veidus ēkās ar izvērtējamām telpu grupām. 28. Ja pilsētā vai ciemā tikai daļu no zemes vienības izmanto apbūvei, lietošanas mērķi no lietošanas mērķu klases "Apbūves zeme" un tam piekrītošo zemes platību nosaka, ņemot vērā apbūves noteikumos attiecīgajai apbūvei noteiktās prasības vai faktiski apbūvei izmantojamo platību. Pārējās zemes vienības platības lietošanas mērķi nosaka kā neapbūvētai zemes vienībai atbilstoši šo noteikumu 23. un 24.punktā minētajām prasībām. (MK 08.02.2011. noteikumu Nr.118 redakcijā) 28.1 Lietošanas mērķi no lietošanas mērķu klases "Apbūves zeme" nenosaka, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem teritorija nevar tikt izmantota apbūvei. (MK 18.02.2020. noteikumu Nr. 105 redakcijā) 28.2 (Punkts stājas spēkā 01.01.2025. un iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.01.2025., sk. 47. punktu) 29. Ja zemes vienībai, kurai nosakāms vai maināms apbūves zemei atbilstošs lietošanas mērķis, vietējās pašvaldības teritorijas plānojums pieļauj vairākas izmantošanas iespējas, personai ir tiesības izvēlēties apbūves ieceres īstenošanai atbilstošo vienu vai vairākus apbūves lietošanas mērķus. Lietošanas mērķiem (mērķim) piekrītošo zemes platību nosaka proporcionāli to skaitam. (MK 18.02.2020. noteikumu Nr. 105 redakcijā) 29.1 Ja šo noteikumu 29. punktā minētajā gadījumā lietošanas mērķa noteikšanas vai maiņas ierosinātājs ir pašvaldība, tad pašvaldība atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā atļautajiem galvenajiem teritorijas izmantošanas veidiem nosaka zemes vienībai piemērotāko lietošanas mērķi un lēmumu nosūta personai. Ja persona nepiekrīt pašvaldības noteiktajam lietošanas mērķim, viņa mēneša laikā pēc lēmuma saņemšanas informē par apbūves ieceres īstenošanai atbilstošo lietošanas mērķi. Lietošanas mērķiem (mērķim) piekrītošo zemes platību nosaka proporcionāli to skaitam. (MK 18.02.2020. noteikumu Nr. 105 redakcijā) 29.2 Pašvaldībai ir tiesības izvērtēt un noteikt vairākus lietošanas mērķus atbilstoši telpu grupu lietošanas veidiem, izvērtējot arī tās ēkas, kas nav minētas šo noteikumu 17.3.2. apakšpunktā. (MK 18.02.2020. noteikumu Nr. 105 redakcijā) 30. Lauku teritorijās zemes vienībai, kuru izmanto tikai lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un ūdenssaimniecībai, nosaka vienu lietošanas mērķi. Lai noteiktu lietošanas mērķi, nosaka zemes vienībā dominējošo ekonomisko darbību, salīdzinot zemes lietošanas veidu platības meža zemei, zemei zem ūdeņiem un lauksaimniecībā izmantojamai zemei. Uz zemes vienības esošai dzīvojamo ēku un palīgēku vai lauku saimniecību nedzīvojamo ēku apbūvei atsevišķi nenosaka lietošanas mērķi no lietošanas mērķu klases "Apbūves zeme". 31. Ja uz zemes vienības, kuru izmanto lauksaimniecībai, mežsaimniecībai vai ūdenssaimniecībai, atrodas būves, kuru galvenais lietošanas veids atbilst citai lietošanas mērķu grupai, zemes vienībai nosaka vairākus lietošanas mērķus. 32. Ja zemes vienībai vai zemes vienības daļai lauku teritorijā ir vairāki lietošanas mērķi un kāds ir no lietošanas mērķu grupas 01 "Lauksaimniecības zeme", 02 "Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu" vai 03 "Ūdens objektu zeme", zemes plānā, kurā ir norādītas zemes vienības robežas un zemes lietošanas veidu platības, pašvaldības būvvalde nodala platību, kura neattiecas uz lauksaimniecību, mežsaimniecību vai ūdenssaimniecību. Valsts zemes dienests atbilstoši iesniegtajam zemes plānam aprēķina lietošanas mērķiem piekrītošo platību sadalījumu zemes lietošanas veidos un reģistrē tos kadastra informācijas sistēmā. 33. Ja zemes vienībai vai zemes vienības daļai noteikti divi vai vairāki lietošanas mērķi, lietošanas mērķiem piekrītošo zemes platību summai jābūt vienādai ar zemes vienības vai zemes vienības daļas platību. 35. Vietējā pašvaldība 15 dienu laikā pēc pieteikuma un visu nepieciešamo dokumentu par lietošanas mērķa noteikšanu vai maiņu saņemšanas nosaka vai maina lietošanas mērķi vai sagatavo pamatotu atteikumu. 35.1 Pašvaldībai ir tiesības noteikt papildu dokumentus, kas nepieciešami neapgūtas apbūves zemes lietošanas mērķa noteikšanai. (MK 08.02.2011. noteikumu Nr.118 redakcijā) 36. Vietējā pašvaldība, Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija, Ieslodzījuma vietu pārvalde vai valsts drošības iestādes institūcija piecu darbdienu laikā pēc lietošanas mērķa noteikšanas vai maiņas informē: 36.1. personu atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajai kārtībai; 36.2. Valsts zemes dienestu un norāda: 36.2.1. zemes vienības vai zemes vienības daļas adresi; 36.2.2. personas vārdu, uzvārdu, personas kodu vai juridiskās personas nosaukumu un reģistrācijas numuru; 36.2.3. zemes vienības vai zemes vienības daļas kadastra apzīmējumu; 36.2.4. zemes vienības vai zemes vienības daļas platību kvadrātmetros vai hektāros; 36.2.5. lietošanas mērķi un tā kodu atbilstoši nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācijai; 36.2.6. lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību; 36.2.7. zemes vienības robežu plāna kopiju (ja atbilstoši šo noteikumu 32.punktā minētajam tas ir nepieciešams). (Grozīts ar MK 18.02.2020. noteikumiem Nr. 105) 37. Personai ir tiesības apstrīdēt lēmumu par noteikto lietošanas mērķi un tam piekrītošo zeme platību vai par atteikumu mainīt iepriekš noteikto lietošanas mērķi un tam piekrītošo zemes platību Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un termiņos. 38. Lai īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu nostiprinātu zemesgrāmatā uz valsts vārda, līdz zemes reformas pabeigšanai valstij piekritīgajai zemei lietošanas mērķi nosaka un maina ministrija vai valsts institūcija, kuras personā uz valsts vārda saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" ir reģistrējams attiecīgais zemesgabals. 39. Valsts zemes dienests līdz 2006.gada 1.novembrim iesniedz vietējās pašvaldībās, Aizsardzības ministrijā, Iekšlietu ministrijā, Ieslodzījuma vietu pārvaldē un valsts drošības iestāžu institūcijās to zemes vienību sarakstus, kurām uz šo noteikumu spēkā stāšanās dienu kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēts lietošanas mērķis 1302 "Iepriekš neklasificētu objektu apbūve", lai mainītu lietošanas mērķi. Minētās institūcijas, pamatojoties uz informāciju, kas ir Valsts zemes dienesta un attiecīgo institūciju rīcībā, mēneša laikā nosaka citu lietošanas mērķi un iesniedz Valsts zemes dienestā informāciju par mainīto lietošanas mērķi. Personai ir tiesības ierosināt lietošanas mērķu un tiem piekrītošo zemes platību maiņu. 40. Valsts zemes dienests ar 2007.gada 2.janvāri nodrošina kadastra informācijas sistēmā reģistrēto lietošanas mērķu maiņu atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam. 41. Līdz 2007.gada 1.janvārim noteiktie lietošanas mērķi ir spēkā atbilstoši nekustamā īpašuma lietošanas mērķu pārejas tabulai (3.pielikums). Personām iepriekš izsniegtajos dokumentos, kuros izdarīts ieraksts par lietošanas mērķi, izmaiņas neveic. 42. Līdz 2007.gada 31.decembrim zemes vienībām un zemes vienības daļām, kam jānosaka lietošanas mērķis 0704 "Septiņpadsmit un vairāk stāvu daudzdzīvokļu māju apbūve", piemēro lietošanas mērķi 0703 "Sešu līdz sešpadsmit stāvu daudzdzīvokļu māju apbūve". 43. Šo noteikumu I, II, III un IV nodaļa un 1., 2. un 3.pielikums stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri. 44. Līdz 2007.gada 1.janvārim nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikāciju un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtību nosaka atbilstoši šo noteikumu 4., 5. un 6.pielikumam. 45. Valsts zemes dienests, izmantojot kadastra informācijas sistēmas datus, līdz 2020. gada 15. martam sagatavo un nosūta pašvaldībām šādu informāciju lietošanas mērķa maiņas izvērtēšanai: 45.1. par neapbūvētām zemes vienībām, kurām reģistrēts lietošanas mērķis no lietošanas mērķu klases "Apbūves zeme" un kurām atbilstoši Valsts meža dienesta informācijai reģistrēts zemes lietošanas veids "mežs"; 45.2. par zemes vienībām, kurām reģistrēts lietošanas mērķis no lietošanas mērķu klases "Apbūves zeme" un apgrūtinājumi "applūstošā (10 % applūduma varbūtība) teritorija, kods 7311020400", "Zemes applūšanas risks, kods 61002". (MK 18.02.2020. noteikumu Nr. 105 redakcijā) 46. Pašvaldība izvērtē šo noteikumu 45. punktā minēto informāciju un, ja nepieciešams, maina lietošanas mērķi. Par lietošanas mērķa maiņu pašvaldība informē personu. (MK 18.02.2020. noteikumu Nr. 105 redakcijā) 47. Grozījumi, kas izdarīti ar Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumiem Nr. 105 "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība"" (Latvijas Vēstnesis, 2020, 36. nr.) un kuru spēkā stāšanās paredzēta 2021. gada 1. janvārī, stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī. (MK 21.12.2021. noteikumu Nr. 875 redakcijā) Ministru prezidents A.Kalvītis
Tieslietu ministrs G.Grīnvalds Tieslietu ministrijas iesniegtajā redakcijā
1.pielikums Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumiem Nr.496 Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija
(Pielikums grozīts ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.118; pielikuma kods "13" stājas spēkā 01.01.2025. un iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.01.2025., sk. noteikumu 47. punktu)
Tieslietu ministrs G.Grīnvalds
Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācijas struktūra un paskaidrojumi
(Pielikums MK 08.02.2011. noteikumu Nr. 118 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.02.2020. noteikumiem Nr. 105; pielikuma kods "13" stājas spēkā 01.01.2025. un iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.01.2025., sk. noteikumu 47. punktu)
Tieslietu ministrijas iesniegtajā redakcijā
3.pielikums Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumiem Nr.496
Tieslietu ministrs G.Grīnvalds
Tieslietu ministrijas iesniegtajā redakcijā
4.pielikums Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumiem Nr.496 Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un sistematizācijas kārtība līdz 2007.gada 1.janvārim
1. Pielikums nosaka kārtību, kādā nosakāmi un sistematizējami nekustamā īpašuma lietošanas mērķi. 2. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķus nosaka nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas un kadastrālās vērtēšanas vajadzībām. 3. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķi (turpmāk - lietošanas mērķis) nosaka visiem valsts teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem un reģistrē nekustamo īpašumu valsts kadastrā (turpmāk - kadastrs). 4. Tās pašvaldības izpildinstitūcija, kuras teritorijā atrodas konkrētie nekustamie īpašumi, nosaka un apstiprina to lietošanas mērķus, izņemot: 4.1. valsts aizsardzības nozīmes valsts nekustamos īpašumus; 4.2. valsts nekustamos īpašumus, kas nodoti lietošanā valsts drošības, policijas, ugunsdrošības un soda izciešanas iestādēm. 5. 4.1. un 4.2.apakšpunktā minēto nekustamo īpašumu lietošanas mērķus nosaka valsts institūcija, kuras īpašumā vai valdījumā ir konkrētie nekustamie īpašumi. 6. Informācija par nekustamo īpašumu lietošanas mērķiem ir publiska un pieejama visām personām. Šo informāciju sniedz attiecīgā Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība. Pēc personas pieprasījuma Valsts zemes dienesta teritoriālā nodaļa izsniedz rakstisku izziņu par konkrētajam nekustamajam īpašumam noteiktajiem un kadastrā reģistrētajiem lietošanas mērķiem. 7. Lietošanas mērķus nosaka: 7.1. no jauna izveidotiem nekustamajiem īpašumiem un nekustamajiem īpašumiem, kam nav noteikti lietošanas mērķi; 7.2. nekustamajiem īpašumiem, kam ir noteikti un kadastrā reģistrēti lietošanas mērķi, ja nepieciešama lietošanas mērķu maiņa. 8. Lietošanas mērķu noteikšanu pašvaldībai vai 5.punktā minētajai valsts institūcijai ierosina nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai valsts vai pašvaldību institūcija. 9. Lietošanas mērķu pirmreizējo noteikšanu ierosina 8.punktā minētā attiecīgā persona, ja: 9.1. no esoša nekustamā īpašuma tiek nodalīts jauns nekustamais īpašums tiesību aktos noteiktajā kārtībā; 9.2. kadastrā iesniegts pieteikums reģistrēt jaunu nekustamo īpašumu, kam nav noteikti lietošanas mērķi; 9.3. nekustamā īpašuma īpašnieks, tiesiskais valdītājs, valsts un pašvaldību nekustamā īpašuma lietotājs vai nomnieks saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma nodokli" piesakās pašvaldībā kā nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs un ar nodokli apliekamajam nekustamajam īpašumam nav noteikts lietošanas mērķis. 10. No jauna izveidotam nekustamajam īpašumam, kā arī nekustamajam īpašumam, kuram nav noteikti lietošanas mērķi, tos pirmreizēji nosaka atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumā atļautajai teritorijas izmantošanai un apstiprinātajiem apbūves noteikumiem, izņemot 11.punktā minēto gadījumu. 11. Nekustamajam īpašumam, kuram nav noteikti lietošanas mērķi, tie pirmreizēji nosakāmi atbilstoši likumīgi uzsāktai zemes un ēku izmantošanai, ja: 11.1. nekustamais īpašums atrodas teritorijā, kurai nav izstrādāts un stājies spēkā pašvaldības teritorijas plānojums (turpmāk - teritorijas plānojums) saskaņā ar Teritorijas plānošanas likumu; 11.2. nekustamais īpašums atrodas teritorijā, kurai ir izstrādāts teritorijas plānojums, bet pēc tā stāšanās spēkā nav notikusi nekustamā īpašuma īpašnieka maiņa un pašvaldība nav noteikusi citu, no likumīgi uzsāktās (faktiskās) izmantošanas atšķirīgu, atļauto izmantošanu. 12. Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes, ēku vai to daļu likumīgi uzsāktu izmantošanu apliecina: 12.1. lēmumi par būvtiesību īstenošanu, atļaujot teritoriju apbūvi, esošo ēku rekonstrukciju, pārbūvi vai ēku lietošanas veida maiņu; 12.2. valsts vai pašvaldību institūciju lēmumi vai to izsniegtā dokumentācija par atļauto ekonomisko (saimniecisko) darbību nekustamajā īpašumā, atļauto zemes lietošanu vai noteikto zemes lietošanas veidu, kā arī zemes lietošanas transformācijas atļaujas; 12.3. akts par ēkas (būves) pieņemšanu ekspluatācijā, ja pēc ekspluatācijas uzsākšanas nav mainīts ēkas (būves) lietošanas veids (veidi) vai uzsākta pārbūve; 12.4. tehniskās inventarizācijas lieta ēkām (būvēm), kas celtas pirms 1940.gada, vai ēkām, kam nav saglabājusies būvniecības dokumentācija. 13. Ēkas vai tās daļas likumīgi uzsāktu izmantošanu apliecina būves vai telpu grupas tehniskās inventarizācijas lieta. 14. Dzīvokļa īpašuma likumīgi uzsāktu izmantošanu apliecina dokumenti, kas izsniegti atbilstoši likuma "Par dzīvokļa īpašumu" prasībām, ja dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai nedzīvojamā telpa nodota īpašumā: 14.1. privatizējot valsts vai pašvaldību dzīvojamo māju, kā arī līdz dzīvojamās mājas privatizācijai; 14.2. saskaņā ar likumu "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju"; 14.3. saskaņā ar likumu "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju"; 14.4. citos tiesību aktos noteiktajā kārtībā sadalot dzīvokļa īpašumos daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašums vai īpašums. 15. Dzīvokļa īpašumam lietošanas mērķi pirmreizēji nosaka pēc lietošanas mērķu noteikšanas nekustamajam īpašumam, kura sastāvā ir konkrētais dzīvokļa īpašums. 16. No jauna izveidotam nekustamajam īpašumam, kas atrodas teritorijā, kurai nav izstrādāts un nav stājies spēkā teritorijas plānojums, lietošanas mērķi pirmreizēji nosaka atbilstoši ēku likumīgi uzsāktajai izmantošanai un pašvaldības noteiktajai teritorijas izmantošanai, kas norādīta: 16.1. dažādos plānojumos un apbūves projektos (līdz teritorijas plānojuma izstrādei); 16.2. pašvaldību lēmumos par zemes neatbilstoša izmantojuma statusa piešķiršanu; 16.3. pašvaldību lēmumos par zemes neatbilstoša izmantojuma statusa zaudēšanu, ja tiek mainīts īpašnieks. 17. Ja teritorijas plānojumā un atbilstoši tam izstrādātajos apbūves noteikumos vai citos plānojumos un apbūves projektos (līdz teritorijas plānojuma izstrādei) norādītā teritoriju atļautā izmantošana nav attiecināma uz konkrētu nekustamo īpašumu, tā īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības ierosināt vienu, vairākus vai visus atļautos teritorijas izmantošanas veidus. 18. Lai 17.punktā noteiktajos gadījumos realizētu savas izvēles tiesības uz atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem, kā arī 9.punktā noteiktajos gadījumos, bet izņemot 4.1. un 4.2.apakšpunktā minētos gadījumus, nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz pašvaldībā, kuras teritorijā atrodas konkrētais īpašums, rakstisku nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja paziņojumu. 19. Pašvaldība ne vēlāk kā mēnesi pēc nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja paziņojuma saņemšanas to izskata un sniedz apstiprinājumu vai motivētu rakstisku atteikumu minētā paziņojuma iesniedzējam. 20. Nekustamajam īpašumam lietošanas mērķi pirmreizēji nosaka atbilstoši 9., 10., 11., 14., 15., 16., 17., 18. un 19.punktā noteiktajai kārtībai saskaņā ar nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikāciju (5.pielikums). 21. Nekustamajam īpašumam, tai skaitā dzīvokļa īpašumam, kura sastāvā ir zeme, vienlaikus ar lietošanas mērķiem nosaka arī šiem mērķiem piekrītošās zemes platības katrai nekustamā īpašuma sastāvā esošai zemes vienībai. Īpašuma nomas gadījumos lietošanas mērķiem piekrītošās zemes platības nosaka arī zemes vienību daļām. 22. Noteiktajam lietošanas mērķim piekrītošajai zemes platībai vai noteiktajiem lietošanas mērķiem piekrītošo visu zemes platību summai jābūt vienādai ar nekustamā īpašuma zemes kopplatību. 23. Nekustamajam īpašumam, tai skaitā dzīvokļa īpašumam, kura sastāvā ir zeme, lietošanas mērķiem piekrītošās zemes platības nosaka atbilstoši 6.pielikumam. 24. 4., 5. un 39.1 punktā minētās institūcijas rakstiski iesniedz Valsts zemes dienesta teritoriālajās struktūrvienībās (pēc nekustamo īpašumu atrašanās vietas) informāciju par nekustamajiem īpašumiem, kuriem atbilstoši pirmreizēji noteikti lietošanas mērķi. Minēto informāciju iesniedz mēneša laikā pēc lietošanas mērķu noteikšanas, norādot: 24.1. nekustamā īpašuma adresi un nosaukumu; 24.2. nekustamā īpašuma kadastra numuru; 24.3. nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja vārdu, uzvārdu un personas kodu vai juridiskās personas nosaukumu un reģistrācijas numuru; 24.4. zemes vienības kadastra apzīmējumu (par katru īpašumā esošu zemes vienību); 24.5. zemes vienības platību (par katru īpašumā esošu zemes vienību); 24.6. zemes kopplatību; 24.7. būves kadastra apzīmējumu (par katru īpašumā esošu ēku); 24.8. nekustamā īpašuma lietošanas mērķi un tā kodu atbilstoši klasifikācijai (par katru noteikto lietošanas mērķi); 24.9. noteiktajam nekustamā īpašuma lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību (par katru noteikto lietošanas mērķi un zemes vienību). 25. Lietošanas mērķu maiņu ierosina 8.punktā minētā attiecīgā persona, ja: 25.1. tiesību aktos noteiktajā kārtībā kadastrā reģistrētam nekustamajam īpašumam tiek nodalīta vai tiek pievienota cita īpašuma viena vai vairākas zemes vienības daļas ar vai bez ēkām; 25.2. kadastrā reģistrētam nekustamajam īpašumam, kuram noteikti divi vai vairāki lietošanas mērķi, instrumentāli uzmērot zemes vienības robežu, tiek precizēta zemes kopējā platība; 25.3. kadastrā reģistrēta nekustamā īpašuma sastāvā esošai ēkai mainījies galvenais lietošanas veids; 25.4. nekustamajam īpašumam noteiktais lietošanas mērķis (mērķi) neatbilst īpašnieka vai tiesiskā valdītāja plānotajai nekustamā īpašuma izmantošanai (arī īstenojot būvtiesības) un lietošanas mērķa maiņa nav pretrunā ar teritorijas plānojumu un šajos noteikumos noteikto kārtību; 25.5. nekustamajam īpašumam maināms noteiktais lietošanas mērķis (mērķi), jo stājies spēkā jauns teritorijas plānojums vai apstiprināti grozījumi jau esošajā; 25.6. nekustamajam īpašumam noteiktais lietošanas mērķis (mērķi) un tam piekrītošās zemes platības pēc likumīgi veiktajām izmaiņām īpašumā neatbilst tā faktiskajam stāvoklim; 25.7. nekustamajam īpašumam noteiktais lietošanas mērķis (mērķi) un tam piekrītošās zemes platības neatbilst tā faktiskajam stāvoklim, jo nekustamais īpašums cietis dabas stihijā, ugunsgrēkā vai citā negadījumā. 26. Noteikto lietošanas mērķu maiņu neierosina, bet precizē lietošanas mērķiem piekrītošās zemes platības, ja kadastrā tiek reģistrētas: 26.1. izmaiņas nekustamā īpašuma sastāvā esošo ēku apjomā. Mainās tikai ēkas izmantošanas veidu īpatsvars, bet nemainās ēkas galvenais izmantošanas veids; 26.2. izmaiņas tāda nekustamā īpašuma kopējā platībā, kuram ir noteikts viens lietošanas mērķis, un šīm izmaiņām par iemeslu ir zemes vienību robežu precizēšana, tās instrumentāli uzmērot. 27. Ēkas lietošanas veidi tiek norādīti ēku (būvju) un telpu grupu tehniskās inventarizācijas lietās. 28. Noteiktajam lietošanas mērķim piekrītošās zemes platības 26.1.apakšpunktā minētajā gadījumā precizē atbilstoši 23.punktā noteiktajai kārtībai. 29. Noteiktajam lietošanas mērķim piekrītošās zemes platības 26.2.apakšpunktā minētajā gadījumā precizē Valsts zemes dienests, minētajām platībām pievienojot starpību starp zemes vienību vai to daļu iepriekš kadastrā reģistrētajām platībām un precizētajām platībām. 30. 25.punktā noteiktajos gadījumos pēc nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja motivēta rakstiska iesnieguma saņemšanas tās pašvaldības izpildinstitūcija, kuras teritorijā atrodas konkrētais nekustamais īpašums, vai valsts institūcijas, kas noteiktas 5.punktā, mēneša laikā nosaka lietošanas mērķa maiņu vai sagatavo atteikumu un piecu darbdienu laikā par to rakstiski informē iesnieguma iesniedzēju. 31. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu maiņa veicama atbilstoši 17., 18., 19., 25. un 30.punktā noteiktajai kārtībai. 32. Nosakot lietošanas mērķu maiņu nekustamajam īpašumam, kura sastāvā ir zeme, ņem vērā, ka mainītajiem un iepriekšējiem lietošanas mērķiem noteikto piekrītošo zemes platību summai jābūt vienādai ar nekustamā īpašuma zemes kopplatību. 33. Informāciju par nekustamajiem īpašumiem, kam mainīti lietošanas mērķi, 4., 5. un 38. punktā minētās institūcijas iesniedz Valsts zemes dienesta teritoriālajās struktūrvienībās atbilstoši 24.punktam. 34. Lai nodrošinātu vienotu lietošanas mērķu apzināšanas, noteikšanas, uzskaites un identificēšanas kārtību, lietošanas mērķi tiek sistematizēti, piešķirot katram lietošanas mērķim kodu saskaņā ar nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikāciju (5.pielikums). Nekustamo īpašumu lietošanas mērķu kodu veido lietošanas mērķa grupas apzīmējums un tā kārtas numurs grupā. 35. Lietošanas mērķu grupā tiek iekļauti nekustamie īpašumi un to sastāvdaļas pēc ekonomiskās darbības, ēku lietošanas veidu līdzības pazīmēm, kā arī pēc teritoriju plānojumos norādītās zemes atļautās izmantošanas un tās veidu līdzības pazīmēm. 36. Valsts zemes dienests sniedz pašvaldību un valsts institūcijām nepieciešamo metodisko palīdzību lietošanas mērķu noteikšanā un to apzināšanā. 37. Pašvaldības un valsts institūcijas izskata iesniegumus, nosaka lietošanas mērķus un mēneša laikā par to informē nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju. 38. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķus valstij piekritīgiem nekustamajiem īpašumiem nosaka ministrija vai valsts institūcija, kuras personā uz valsts vārda ir reģistrējams attiecīgais zemesgabals saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās". Tieslietu ministrs G.Grīnvalds
Tieslietu ministrijas iesniegtajā redakcijā
5.pielikums Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumiem Nr.496
Tieslietu ministrs G.Grīnvalds
Tieslietu ministrijas iesniegtajā redakcijā
6.pielikums Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumiem Nr.496 Nekustamā īpašuma (kura sastāvā ir zeme) lietošanas mērķiem piekrītošo zemes platību noteikšana līdz 2007.gada 1.janvārim
1. Pielikums nosaka kārtību, kādā aprēķināma piekrītošā zemes platība nekustamā īpašuma vienam vai vairākiem lietošanas mērķiem (turpmāk - lietošanas mērķis). 2. Lietošanas mērķim piekrītošā zemes platība ir nosacīta platība kvadrātmetros vai hektāros, ko izmanto kadastrālās vērtības noteikšanā un kuru aprēķinot tiek noteikta nekustamā īpašuma konkrētā lietošanas mērķa zemes platība un tās īpatsvars attiecībā pret zemes vienības (zemes vienības daļas) kopējo platību. 3. Zemes vienība ir atsevišķs zemes gabals ar tam noteiktām robežām apvidū un kartogrāfiskā attēlā vai zemes reformas laikā tikai kartogrāfiskā attēlā, un kura ir reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastrā (turpmāk - kadastrs). 4. Zemes vienības daļa ir zemes vienības robežās nodalīts zemes gabals ar tam noteiktām robežām zemes vienībā un (vai tikai) kartogrāfiskā attēlā, un kura ir reģistrēta kadastrā. 5. Nekustamajam īpašumam, kura sastāvā ir zeme, vienlaikus ar lietošanas mērķa noteikšanu nosakāma lietošanas mērķim piekrītošā zemes platība katras nekustamā īpašuma zemes vienības vai zemes vienības daļas ietvaros 6. Lietošanas mērķiem piekrītošo zemes platību: 6.1. nosaka pirmreizēji - jaunizveidotajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī tiem nekustamajiem īpašumiem, kam iepriekš nav noteikts lietošanas mērķis vai lietošanas mērķim piekrītošā zemes platība; 6.2.nosaka atkārtoti - lietošanas mērķa maiņas vai lietošanas mērķim piekrītošās zemes platības maiņas gadījumā. 7. Noteiktajam lietošanas mērķim piekrītošajai zemes platībai vai noteiktajiem lietošanas mērķiem piekrītošo zemes platību summai zemes vienībā un zemes vienības daļā jābūt vienādai ar attiecīgās zemes vienības vai zemes vienības daļas platību. 8. Nekustamajam īpašumam, kas atrodas teritorijā, kurai ir izstrādāts un apstiprināts detālais plānojums ar detalizācijas pakāpi, kurā noteikti arī nekustamā īpašuma lietošanas mērķi vai mērķu grupas, lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību nosaka atbilstoši detālajā plānojumā uzrādītajām platībām vai platību sadalījumam. 9. Pārējiem nekustamajiem īpašumiem, uz kuriem nav attiecināms 8.punktā noteiktais, lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību nosaka atbilstoši šajā pielikumā noteiktajai kārtībai, ņemot vērā 4.pielikuma 11., 12., 13., 14., 16., 17., 18. punktu prasības un izmantojot: 9.1. kadastra datus par zemes vienības vai zemes vienības daļas platību, daudzdzīvokļu mājas vai citas ēkas dzīvokļu īpašumu (turpmāk - atsevišķais īpašums) zemes vienības domājamo daļu un ēkas vai tās daļas (dzīvokļu, neapdzīvojamo telpu, mākslinieku darbnīcu u.c.) kā atsevišķa īpašuma lietošanas veidu lietderīgo platību; 9.2. nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pašvaldībā iesniegtos datus par ēkas (ēku) lietderīgās platības sadalījumu atbilstoši lietošanas veidiem gadījumos, ja kadastrā nav reģistrēti 9.1.punktā minētie dati par nekustamā īpašumā ietilpstošo ēku vai tās daļu. 10. 9.2.punktā minētos datus nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs rakstiskā formā iesniedz pēc pašvaldības pieprasījuma. 11. Nekustamajam īpašumam, kura sastāvā ir tikai neapbūvēta zeme, un uz kuru nav attiecināms 8.punktā noteiktais, lietošanas mērķim piekrītošā zemes platība tiek noteikta atbilstoši likumīgi uzsāktajai zemes izmantošanai, kā arī ņemot vērā zemes nomas līgumos, ja tādi ir, uzrādītās platības. 12. Nekustamajam īpašumam, kura sastāvā ir zeme un ēkas, izņemot lauksaimniecības, mežsaimniecības un ūdenssaimniecības nekustamos īpašumus, un uz kuru nav attiecināms 8.punktā noteiktais, lietošanas mērķiem piekrītošās zemes platības nosaka sekojoši: 12.1. ja uz zemes vienības vai zemes vienības daļas atrodas viena vai vairākas ēkas vai inženierbūves ar vienu vai vairākiem lietošanas veidiem, kas atbilst vienam lietošanas mērķim, tad lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību nosaka vienādu ar visu zemes vienības vai zemes vienības daļas platību; 12.2. ja uz zemes vienības vai zemes vienības daļas atrodas viena vai vairākas ēkas ar dažādiem lietošanas veidiem, kas atbilst dažādiem lietošanas mērķiem, tad katram lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību nosaka sekojoši: 12.2.1. aprēķina attiecību starp konkrētam lietošanas mērķim atbilstošo lietošanas veidu aizņemto lietderīgo platību ēkā (ēkās) un ēkas (ēku) kopējo lietderīgo platību; 12.2.2. aprēķināto ēkas (ēku) platību attiecību sareizina ar zemes vienības vai zemes vienības daļas platību un iegūto rezultātu attiecina uz konkrēto lietošanas mērķi (skatīt 21.punktā doto piemēru); 12.3. ja uz zemes vienības vai zemes vienības daļas atrodas viena vai vairākas ēkas ar vienu vai vairākiem dažādiem lietošanas veidiem un atsevišķajam lietošanas mērķim faktiski nodalīto zemes platību, tad pārējiem lietošanas mērķiem piekrītošo zemes platību nosaka sekojoši: 12.3.1. no zemes vienības vai zemes vienības daļas kopējās platības atņem atsevišķajam lietošanas mērķim faktiski nodalīto zemes platību; 12.3.2. pārējai zemes platības daļai, uz kuras ir apbūve, nosaka lietošanas mērķiem piekrītošās zemes platības atbilstoši 12.1. un 12.2.apakšpunktos minētajiem nosacījumiem (skatīt 22.punktā doto piemēru). 13. Nekustamajā īpašumā, kurā ekonomiskā darbība ir tikai lauksaimniecība, mežsaimniecība vai ūdenssaimniecība, nosaka vienu lietošanas mērķi pēc zemes vienībā dominējošās ekonomiskās darbības un lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību nosaka vienādu ar zemes vienības platību. 14. Ja lauksaimniecības, mežsaimniecības vai ūdenssaimniecības nekustamajā īpašumā atrodas ēkas vai inženierbūves ar lietošanas veidu, kas nav attiecināms uz lauksaimniecības, mežsaimniecības vai ūdenssaimniecības lietošanas mērķu grupu, tad lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību nosaka pēc sekojoša principa: 14.1. nodala platību, kura neattiecas uz lauksaimniecību, mežsaimniecību vai ūdenssaimniecību; 14.2. nodalītajā zemes platībā lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību nosaka atbilstoši 12.punktā norādītajai kārtībai. 15. Ja zemes vienībai ir vairāki lietošanas mērķi un kāds no tiem ir lauksaimniecība, mežsaimniecība, ūdenssaimniecība vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta, tad pašvaldība zemes vienības kartogrāfiskajā materiālā, kurā ir redzamas zemes vienības robežas un zemes lietošanas veidi, jānorāda kurai zemes platībai ir noteikts šajā punktā minētais lietošanas mērķis. Valsts zemes dienests atbilstoši iesniegtajam kartogrāfiskajam materiālam aprēķina un reģistrē kadastrā zemes lietošanas veidu sadalījumu. 16. Daudzdzīvokļu mājā vai citā ēkā esošā atsevišķā īpašuma lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību nosaka, ievērojot sekojošo: 16.1. atsevišķā īpašuma lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību nosaka vienlaicīgi ar visu pārējo uz konkrētās zemes vienības esošo atsevišķo īpašumu lietošanas mērķiem piekrītošajām zemes platībām; 16.2. atsevišķā īpašuma domājamās daļas skaitlisko lielumu reizina ar zemes vienības vai zemes vienības daļas platību, uz kuras atrodas konkrētais atsevišķais īpašums, iegūstot atsevišķajam īpašumam noteiktajam lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību; 16.3. ja atsevišķajam īpašumam ir noteikti divi un vairāki lietošanas mērķi, tad 16.2.punktā aprēķināto piekrītošo zemes platību sadala starp atsevišķajam īpašumam noteiktajiem lietošanas mērķiem atbilstoši attiecībai, ko veido atsevišķajā īpašumā konkrētam lietošanas mērķim izmantotā lietderīgā platība un visa atsevišķā īpašuma lietderīgā platība; 16.4. visiem uz konkrētās zemes vienības esošajiem atsevišķajiem īpašumiem noteikto lietošanas mērķu piekrītošo zemes platību summai jābūt vienādai ar zemes vienības vai zemes vienības daļas kopējo platību. 17. Mainot lietošanas mērķi vai kādam lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību, attiecīgajam nekustamajam īpašumam ir jāpārrēķina lietošanas mērķiem piekrītošās zemes platības atbilstoši 11. - 14.punktam. 18. Pašvaldības izziņā par lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību jānorāda: 18.1. nekustamā īpašuma kadastra numurs; 18.2. zemes vienības kadastra apzīmējums; 18.2.1. zemes vienības platība (kvadrātmetros vai hektāros); 18.2.2. katra noteiktā lietošanas mērķa kods un tam piekrītošā zemes platība (kvadrātmetros vai hektāros); 18.3. zemes vienības daļas kadastra apzīmējums; 18.3.1. zemes vienības daļas platība (kvadrātmetros vai hektāros); 18.3.2. katra noteiktā lietošanas mērķa kods un tam piekrītošā zemes platība (kvadrātmetros vai hektāros). 19. Ja zemes vienībai ir vairāki lietošanas mērķi un kāds no tiem ir lauksaimniecība, mežsaimniecība, ūdenssaimniecība vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta, tad 18.punktā minētajai izziņai pievieno zemes vienības grafisko materiālu. 20. Ja zemes vienības vai zemes vienības daļas instrumentālas uzmērīšanas rezultātā tiek precizēta nekustamā īpašuma (zemes) platība un šim nekustamajam īpašumam ir viens lietošanas mērķis, Valsts zemes dienests precizē lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību un reģistrē to kadastrā. 21. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem piekrītošās zemes platības noteikšanas piemērs 12.2.punktā noteiktajā gadījumā: Uz zemes vienības ar platību 4200 m² atrodas: - viena 5-stāvu dzīvojamā māja ar kopējo lietderīgo platību 1100 m², kurā atrodas divi veikali ar kopējo lietderīgo platību 220 m² un lietošanas mērķa kodu 0801; biroji ar kopējo lietderīgo platību 450 m² un lietošanas mērķa kodu 0801; dzīvokļi ar kopējo lietderīgo platību 430 m² un lietošanas mērķa kodu 0702; - viena 1-stāvu individuālā dzīvojamā māja, bez atsevišķi nodalīta zemes gabala, ar kopējo lietderīgo platību 110 m² un lietošanas mērķa kodu 0601. Atbilstoši 12.2.1.un 12.2.2.punktiem, nosaka attiecību starp konkrēto lietošanas veidu aizņemtajām lietderīgajām platībām un ēku kopējo lietderīgo platību un šo attiecību reizina ar zemes vienības kopējo platību: - lietošanas mērķim 0801 piekrītošā zemes platība ir
- lietošanas mērķim 0702 piekrītošā zemes platība ir
- lietošanas mērķim 0601 piekrītošā zemes platība ir
- pārbaude: 2325 + 1493 + 382 = 4200m2 22. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem piekrītošās zemes platības noteikšanas piemērs 12.3.punktā noteiktajā gadījumā: Uz zemes vienības ar platību 4200 m² atrodas: - viena 5-stāvu dzīvojamā māja ar kopējo lietderīgo platību 1100 m², kurā atrodas divi veikali ar kopējo lietderīgo platību 220 m² un lietošanas mērķa kodu 0801; biroji ar kopējo lietderīgo platību 450 m² un lietošanas mērķa kodu 0801; dzīvokļi ar kopējo lietderīgo platību 430 m² un lietošanas mērķa kodu 0702. No kopējās zemes vienības platības 4200 m2 veikalu vajadzībām faktiski nodalīta platība 1000 m2 ar lietošanas mērķi 0801; - viena 1-stāvu individuālā dzīvojamā māja, bez atsevišķi nodalīta zemes gabala, ar kopējo lietderīgo platību 110 m² un lietošanas mērķa kodu 0601. Atbilstoši 12.3.1.punktam, no zemes vienības kopējās platības 4200 m2 atņem veikalu vajadzībām faktiski nodalīto platību 1000 m2 ar lietošanas mērķi 0801. Pārējā zemes platība, kura saskaņā ar 12.3.2.punktu jāsadala atbilstoši 12.1. un 12.2.punktos norādītajiem nosacījumiem ir 3200 m2, ko iegūst sekojoši: 4200 - 1000 = 3200 m2 Zemes vienības pārējo platību 3200 m2 sadala pa lietošanas mērķiem piekrītošajām platībām analoģiski šī pielikuma 1.piemērā minētajam: - lietošanas mērķim 0801 piekrītošā zemes platība ir
- kopējā lietošanas mērķim 0801 piekrītoša zemes platība ir: 1772 + 1000 = 2772m2 - lietošanas mērķim 0702 piekrītošā zemes platība ir
- lietošanas mērķim 0601 piekrītošā zemes platība ir
- pārbaude: 2772 + 1137 + 291 = 4200m2 Tieslietu ministrs G.Grīnvalds
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas ..
Statuss:
Spēkā esošs
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|