(Programma grozīta ar MK 24.02.2010. rīkojumu Nr.92; MK 20.08.2014. rīkojumu Nr.435)

Ievads

Programma “Nacionālās un reģionālās nozīmes koncertzāļu tīkla izveide 2007. – 2013.gadam” (turpmāk - Programma) ir izstrādāta saskaņā ar Valsts kultūrpolitikas vadlīnijās 2006. – 2015.gadam 4.4. un 7.5. rīcības virzienā noteikto, kā arī Deklarācijā par A.Kalvīša vadītā Ministru kabineta darbību sadaļā “Kultūra” 21.punktā iecerēto.

Pievilcīga kultūrvide un attīstīta kultūras infrastruktūra tieši ietekmē ikvienas teritorijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, piedāvājot sakoptu dzīves vidi, personības attīstības un pilnveides iespējas visa mūža garumā, kā arī ekonomisko labklājību. Tomēr līdz 2006.gadam valsts un reģionālās nozīmes attīstības centros nav veiktas investīcijas tādā daudzfunkcionālā kultūras infrastruktūrā, kas atbilstu akustiskas koncertzāles prasībām, tādējādi radot būtiskas izmaiņas profesionālās mūzikas, teātra un dejas piedāvājumā un tā teritoriālajā izvietojumā.

Programma iecerēta kā vidēja termiņa plānošanas dokuments 2007. – 2013. gadam, kas noteiks programmas mērķi, apakšmērķus, programmas darbības virzienus, programmas realizācijai nepieciešamo finansējumu un tā iespējamos avotus.

Programmas mērķis ir decentralizēt, dažādot un paplašināt kvalitatīvu kultūras produktu un pakalpojumu klāstu un to teritoriālo pieejamību iedzīvotājiem, investējot daudzfunkcionālu koncertzāļu tīkla izveidē. Programmā ir noteikti nacionālās un reģionālās nozīmes koncertzāļu tīkla teritoriālā izvietojuma principi, kas nepieciešami kvalitatīvu kultūras pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem.

Nacionālās un reģionālās nozīmes koncertzāļu tīkla izveidi paredzēts veikt izmantojot valsts un pašvaldību rīcībā esošo instrumentus — gan Eiropas Savienības Struktūrfondu ietvaros pieejamo finansējumu, gan pašvaldību budžeta finansējumu. Nacionālās un reģionālās nozīmes koncertzāļu tīkla izveidei turpmākajos gados kā galvenie finansējuma avoti tiek plānoti Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi, kas pamatā paredzēti kultūras infrastruktūras attīstībai un rekonstrukcijai pakalpojumu pieejamības un sasniedzamības priekšnoteikumu radīšana attīstības centros.

Programmas ietvaros tiks apzināta pašreizējā profesionālās mūzikas mākslas pieejamība Latvijas reģionos, kā rezultātā tiks piedāvāta iespēja pašvaldībām iesaistīties vienota nacionālā un reģionālā līmeņa koncertzāļu tīkla izveidē, kas savukārt palielinās pieejamību un paaugstinās sniegto pakalpojumu klāstu un piemērotību dažādām mērķa grupām.

1. Programmas saikne ar valdības, ministrijas prioritātēm un politikas plānošanas dokumentiem

1.1. Valdības prioritātes:

Programma ir sagatavota saskaņā ar Deklarācijas par Aigara Kalvīša vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību sadaļas “Kultūra” 8.punktu “Rūpēsimies par vienmērīgu visu valsts reģionu attīstību un decentralizētu pieejamību kvalitatīviem kultūras un mākslas notikumiem, kā arī iespēju piedalīties mākslinieciskajā pašdarbībā. Nodrošināsim aktīvāku profesionālās mākslas klātbūtni Latvijas reģionos” un 21.punktu “Uzsāksim reģionālo koncertzāļu celtniecības atbalsta programmu”.

Programma atbilst Nacionālajā programmā “Kultūra 2000 – 2010”, kā arī Kultūras ministrijas izstrādātajās “Valsts kultūrpolitikas vadlīnijās 2006. – 2015.gadam” noteiktajam. Viens no Valsts kultūrpolitikas vadlīniju 2006. – 2015.gadam stratēģiskajiem mērķiem ir sekmēt līdzsvarotu kultūras procesu attīstību un kultūras pieejamību visā Latvijas teritorijā, nodrošinot tiesības uz kvalitatīvu dzīves telpu visiem valsts iedzīvotājiem, t.sk. paredzot atjaunot un modernizēt pašvaldību kultūras infrastruktūru (4.4.rīcības virziens) un renovēt un modernizēt kultūras nozares infrastruktūru un materiāltehnisko bāzi (7.8.rīcības virziens). Vadlīnijās noteiktās rīcības īstenošanai līdztekus minētajai Programmai ir paredzēts izstrādāt arī Reģionālās kultūrpolitikas pamatnostādnes, Valsts programmu profesionālās mākslas attīstībai u.c. politikas plānošanas dokumentus.

1.2. Ministrijas prioritātes:

Saskaņā ar Kultūras ministrijas rīcības plānu Deklarācijas par Aigara Kalvīša vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību izpildei un noteiktajām valsts kultūrpolitikas prioritāte 2005.gadam paredz līdzsvarotu visu valsts reģionu attīstību un decentralizētu pieejamību kvalitatīviem kultūras un mākslas notikumiem, t.sk.: Latvijas reģionu kultūrkartēšanu, kultūras namu/centru akreditācijas koncepcijas izstrādi, reģionālo koncertzāļu celtniecības atbalsta programmas izstrādi, profesionālās mākslas pieejamības veicināšanu reģionos u.c.

1.3. Reģionālās attīstības prioritātes:

Rīcību kultūras pakalpojumu kvalitātes un pieejamības nodrošināšanā nosaka šādi reģionu attīstības plānošanas dokumenti: Kurzemes reģiona attīstības programma (1.reģionālās prioritātes pasākums: stiprināt pilsētu attīstības centru lomu un darbību), Latgales attīstības plāns (2.attīstības virziena apakšvirziens: kultūras attīstība), Rīgas reģiona attīstības programma 2005. – 2011.gadam (prioritāte: pilsētvides kvalitātes uzlabošana), Vidzemes plānošanas reģiona attīstības programma (4 prioritāte: cilvēkresursu piesaistīšana reģionam; 7.prioritāte: kultūrvēsturiskā mantojuma, dabas bioloģiskās daudzveidības saglabāšana), Zemgales plānošanas reģiona attīstības stratēģija 2003. - 2010.gadam (2. prioritātes rīcības virziens: Infrastruktūras un pakalpojumu pieejamības sekmēšana (izglītībā, veselībā, un sociālajā jomā, kultūrā, sportā, sabiedriskajos un citos pakalpojumos).

Programmas izvirzītie mērķi un uzdevumi saskan ar reģionālajās attīstības programmās izvirzītajiem mērķiem, un programmā iekļautie pasākumi atbalsta to sasniegšanu.

2. Esošās situācijas apraksts

Esošā kultūrsituācija:

2.1. Kultūras un kultūrpolitikas lomas paaugstināšanās valsts attīstības procesos jaunajā situācijā, kad Latvija kļuvusi par ES dalībvalsti. Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 151.panta 2.punkts paredz, ka Eiropas Kopienas rīcības mērķis ir veicināt dalībvalstu sadarbību un vajadzības gadījumā atbalstīt un papildināt to rīcību šādās jomās: uzlabot un izplatīt zināšanas par Eiropas tautu kultūru un vēsturi, glabāt un sargāt Eiropas nozīmes kultūras mantojumu, izvērst nekomerciālus kultūras sakarus, veicināt jaunradi mākslā, literatūrā un audiovizuālā jomā. Pēdējā laikā radīti jauni starptautiski politikas instrumenti, kam Latvija pievienojusies vai gatavojas pievienoties drīzā laikā: Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzību, Konvencija par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, Konvencija par kultūras mantojuma nozīmību sabiedrībai u.c.

2.2. Trūkst modernas daudzfunkcionālas kultūras infrastruktūras, t.sk. koncertzāļu, tīkla (sistēmas) visā valsts teritorijā. Kultūras vajadzību nodrošināšanai kalpo kultūras infrastruktūra, ko veido iedzīvotājiem pieejamo kultūras institūciju tīkls, kā arī nozares pastāvēšanai nepieciešamie materiāli tehniskie nosacījumi — ēkas, telpas, to tehniskais aprīkojums, utt. Latvijā izveidojies vienmērīgs kultūras institūciju teritoriālais tīklojums, tomēr to attīstība un pieejamība nav visur vienāda. Latvijā lielākais kultūras iestāžu skaits, ko nosaka lielais iedzīvotāju blīvums, ir Rīgā un Rīgas rajonā, tam seko Liepājas, Ogres, Cēsu, Daugavpils un Rēzeknes rajoni. Pēc teritoriālā pārklājuma visvairāk kultūras iestāžu ir Vidzemē un Zemgalē, arī Latgalē (izņemot pierobežu), savukārt izkliedētāks kultūras iestāžu izvietojums ir Kurzemes reģionā. Tomēr ārpus Rīgas pastāv ierobežojumi sniegt profesionālās mākslas pakalpojumus lielām auditorijām, trūkst mūsdienīgu un daudzfunkcionālu koncertzāļu ar vismaz 900 vietām, kuru skatuves ietilpība, tehniskais un akustiskais nodrošinājums pieļautu ne tikai kameransambļu un solistu uzstāšanos, bet arī lielo simfonisko un vokāli simfonisko mūzikas formu atskaņojumus, dejas un teātra priekšnesumus.

2.3. Pastāv profesionālās mākslas (mūzikas, teātra) koncentrācija galvaspilsētā un ir ierobežota pieejamība visiem Latvijas iedzīvotājiem. 2004.gadā mājsaimniecību patēriņa izdevumi kultūrai un atpūtai sastāda 6,2% no kopējiem patēriņa izdevumiem. Pieaugot iedzīvotāju ienākumiem (galvenokārt, republikas nozīmes pilsētās un rajonu centros), mainās arī brīvā laika pavadīšanas ieradumi, un attiecīgi pieaug pieprasījums pēc daudzveidīga kultūras pakalpojumu klāsta, kā arī pēc to augstas profesionālās kvalitātes. Latvijā ir izveidojies vienmērīgs kultūras institūciju teritoriālais tīklojums, tomēr profesionālās mākslas produkti un pakalpojumi koncentrējas galvenokārt galvaspilsētā, to pieejamība un sasniedzamība reģionos ir ierobežota. Lai nodrošinātu daudzveidīgu pakalpojumu sniegšanas iespējas, jāveido jauna profesionālās mākslas darbībai atbilstoša daudzfunkcionāla koncertzāļu infrastruktūra, kā arī koncertzāļu tīkla izveides pamatu var kalpot arī esošās institūcijas, pielāgojot to infrastruktūru daudzfunkcionālam pielietojumam.

2.4. Kultūras infrastruktūras ir novecojusi un neatbilst veicamajām funkcijām, trūkst optimāls profesionālās mākslas pakalpojumu piedāvājums nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centros. Lai gan pēdējo piecu gadu laikā atsevišķās pašvaldībās (piem., Jelgavā, Jūrmalā, Madonā, Ventspilī u.c.) veikti kultūras infrastruktūras uzlabošanas darbi, kopējais kultūras infrastruktūras stāvoklis lielākajā daļā Latvijas teritorijas ir neapmierinošs: sliktā stāvoklī ir ne tikai ēkas un to iekšējais aprīkojums, palīgtelpas, bet arī stāvvietas, norādes, labierīcības, kartes un citi būtiski infrastruktūras elementi, kas nodrošina kultūras objektu pilnvērtīgu funkcionēšanu.

Lai kopumā panāktu kultūras pakalpojumu decentralizāciju, piedāvājot reģioniem plašāku kultūras produktu grozu uz jaunas un laikmetīgas kultūras infrastruktūras bāzes, attiecīgi jāinvestē gan jaunu, modernu daudzfunkcionālu koncertzāļu tīkla izveidē, gan esošās kultūras infrastruktūras renovācijā reģionos, kas vienlaikus kalpotu arī kā nozīmīgi sabiedriskās dzīves centri un reģiona zīmoli. Attiecīgi šādas nacionālām un reģionālām interesēm atbilstošas jaunas kultūras infrastruktūras izveide nodrošinātu arī valsts un reģionu konkurētspēju Baltijas valstīs: atšķirībā no Latvijas Lietuvā un Igaunijā jau ir izveidoti un veiksmīgi darbojas līdzīgi daudzfunkcionālu koncertzāļu tīkli.

3. Programmas mērķis un apakšmērķi

Mērķis — decentralizēt, dažādot un paplašināt kvalitatīvu un daudzveidīgu kultūras produktu un pakalpojumu klāstu un to teritoriālo pieejamību iedzīvotājiem.

Programmas apakšmērķi:

1. Izveidot nacionālās un reģionālās nozīmes koncertzāļu tīklu, lai paaugstinātu sniegto kultūras, t.sk. profesionālās mākslas, pakalpojumu kvalitāti un to pieejamību iedzīvotājiem

2. Sakārtot un modernizēt nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru pašvaldību funkciju veikšanai nepieciešamo kultūras infrastruktūru daudzfunkcionālu kultūras centru ierīkošanai

3. Paaugstināt profesionālās skatuves mākslas (t.sk., mūzikas, teātra, deja) pieejamību Latvijas reģionu iedzīvotājiem

Programmas darbības virzieni:

1. Investēt jaunu daudzfunkcionālu koncertzāļu būvniecībā;

2. Investēt kultūras infrastruktūras (kultūras namu/saieta namu) rekonstrukcijā, restaurācijā un tās pielāgošanā daudzfunkcionālu kultūras centru ierīkošanai.

4. Plānotie programmas makro ietekmes rezultāti, politikas rezultāti un darbības rezultāti

Programmas politikas rezultātus veidos pārmaiņas pašvaldību darbības kultūras, t.sk. profesionālās mākslas attīstības, jomā. Veiksmīgas programmas realizācijas rezultātā iedzīvotājiem būs pieejama sakārtota un attīstīta pašvaldību infrastruktūra — nacionālās un reģionālās nozīmes koncertzāļu tīkls. Paredzama profesionālās mākslas (mūzikas, teātra, dejas) pakalpojumu kvalitātes un kvantitātes paaugstināšanās reģionos, palielināsies iedzīvotāju pieejamība un nodrošinājums ar profesionālās mākslas produktu.

Makro ietekmes rezultāti

1. Teritoriālo un reģionālo atšķirību samazināšanās un labvēlīgu priekšnoteikumu veidošanās atbilstošai kultūrvidei un dzīves kvalitātes uzlabošanai nacionālās un reģionālās nozīmes centros.

2. Kultūras aktivitāšu pieaugums un daudzveidīgums nacionālās un reģionālās nozīmes centros un ap tiem.

Politikas rezultāti

1. Veiksmīgas programmas realizācijas rezultātā iedzīvotājiem būs pieejams sakārtots un attīstīts koncertzāļu tīkls atbilstoši kultūras pakalpojumu groza 3.līmenim¹

2. Paredzama kultūras pakalpojumu daudzveidības, kvalitātes un pieejamības paaugstināšanās pašvaldībās.

3. Pieaug profesionālās mākslas pasākumu apmeklētāju skaits, t.sk. reģionos.

Darbības rezultāti

1. 5 jaunu koncertzāļu izbūve

2. Kultūras pakalpojumu pilnveidošana atbilstoši kultūras pakalpojumu groza 3.līmenim

5. Rezultatīvie rādītāji programmas makro ietekmes rezultātu, politikas rezultātu un darbības rezultātu sasniegšanai

Makro ietekmes rezultatīvie rādītāji

1. Iedzīvotāju apmierinātības līmeņa ar sniegtajiem kultūras pakalpojumiem % izmaiņas (Mājsaimniecību patēriņa izdevumi kultūrai un atpūtai pieaug no 6,2% (2004.gadā) uz 7% (2013.gadā)

2. Kultūras aktivitāšu (pasākumu) skaits un to % izmaiņas programmas darbības perioda beigās 2013.gadā

Programmas politikas rezultatīvie rādītāji

1. Kultūras pasākumu apmeklējumu skaits, to % izmaiņas

(Līdz programmas darbības perioda beigām 2013.gadā profesionālās mākslas pasākumu (koncerti, izrādes, izstādes) apmeklētāju skaita pieaugums par 30 % (2004.gadā — 626,7 tūkst.))

2. Koncertzāļu noslogojums un tā % izmaiņas programmas darbības perioda beigās 2013.gadā

Programmas darbības rezultatīvie rādītāji

1. Jaunizbūvētu koncertzāļu skaits

(Līdz programmas darbības perioda beigām 2013.gadā uzceltas 3 jaunas daudzfunkcionālas koncertzāles)

2. Jaunradīto vietu skaits daudzfunkcionālajās koncertzālēs

(Līdz programmas darbības perioda beigām 2013.gadā radītas vismaz 3000 jaunas klausītāju vietas)

6. Galvenie uzdevumi programmas rezultātu sasniegšanai

Saskaņā ar Deklarācijas par Aigara Kalvīša vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību sadaļas “Kultūra” 8.punktu un 21. punktu, nepieciešams sniegt valsts atbalstu novadu pašvaldībām kultūras infrastruktūras objektu modernizācijai, renovācijai un jaunu objektu būvniecībai, lai uzlabotu un nodrošinātu kultūras pakalpojumu kvalitāti un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem.

Pašvaldību kultūras funkciju veikšanai nepieciešamās infrastruktūras modernizācija un jaunu objektu izbūve ir jāveic šādos virzienos:

1. Jaunu koncertzāļu būvniecība, atbalstot daudzfunkcionālu koncertzāļu ierīkošanu nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centros Atbalstu paredzot koncentrēt 3 nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centros, kuros ir attīstītas vietējās profesionālās mūzikas dzīves tradīcijas, t.sk. darbojas profesionālās ievirzes mūzikas izglītības iestāde un/vai profesionāli un pastāvīgi darbojošies instrumentālās mūzikas kolektīvi.

2. Profesionālās mākslas norišu vietu (kultūras/tautas namu, brīvdabas estrāžu) kapitālais remonts, renovācija, atbalstot daudzfunkcionālu kultūras centru ierīkošanu nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centros saskaņā ar plānošanas reģionu attīstības plānošanas dokumentiem. Atbalsta principi tiks noteikti pēc Reģionālās kultūrpolitikas pamatnostādņu izstrādāšanas un apstiprināšanas.

7. Koncertzāļu tīkla izveides principi

7.1. Daudzfunkcionālitāte — daudzfunkcionālās koncertzāles ir tādas sabiedrisko pakalpojumu būves, kas vienlaikus ir piemērotas gan daudzveidīgu profesionālo kultūras pakalpojumu sniegšanai (simfoniskās u.c. mūzikas koncerti, dramatiskā, muzikālā un dejas teātra izrādes utt.), gan konferencēm, gan dažādām kultūras un sabiedriskās dzīves aktivitātēm.

7.2. Attīstīta profesionālās mūzikas dzīves tradīcija — attīstītas vietējās profesionālās mūzikas dzīves tradīcijas, mūzikas vidusskolu un mūzikas skolu dalība profesionālās mūzikas dzīves veidošanā, profesionāli un pastāvīgi darbojošies instrumentālās mūzikas kolektīvi;

7.3. Teritoriālais izvietojums un sasniedzamība — pievilcīga, estētiski sakārtota pilsētvide un infrastruktūra; profesionālās mākslas norises vieta viegli pieejama (arī ar sabiedrisko transportu); 100 km sasniedzamības un izvietojuma rādiuss (attālumam no pašvaldības administratīvā centra līdz cita projekta pieteicēja administratīvajam centram attiecīgajā plānošanas reģionā jābūt ne mazāk kā 100 km); iedzīvotāju blīvums tajā. Jaunu koncertzāļu izvietojums veidojas atbilstoši plānošanas reģioniem un atrodas nacionālās un reģionālās nozīmes centros.

7.4. Ietekme uz teritoriālo attīstību — motivācija un pamatojums pašvaldības gatavībai veidot koncertzāli; ekonomiskais pamatojums, ietekme uz teritoriālo attīstību;

7.5. Kultūras produktu un pasākumu dažādība un pieejamība — skaidra pašvaldības ilgtermiņa vīzija un stratēģija par vietējās profesionālās mākslas dzīves veidošanu, aktivizēšanu un koncertzāles izmantošanu/rentabilitāti;

7.6. Kultūras produktu un pakalpojumu decentralizācija — profesionālās mākslas produktu pirktspēja un iespējamais līdzfinansējums.

8. Programmas īstenošanai nepieciešamais finansējums

Pašvaldību kultūras infrastruktūras sakārtošana līdz šim veikta pamatā par pašvaldību un Valsts investīciju programmas (VIP) īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem. Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 15.decembra rīkojumu “Par līdzekļu piešķiršanu Liepājas domei simfoniskā orķestra koncertzāles izbūvei Liepājā no Privatizācijas fonda līdzekļiem jaunu koncertzāļu celtniecībai reģionos ir piešķirti 400 000 Ls.

Programmas īstenošanai nepieciešamie resursi sastāda 19,85 miljonus latu (skat., 1. un 2.tabulu) laika posmam no 2007.gada līdz 2013.gadam, attiecīgi piesaistot Eiropas Savienības (turpmāk - ES) struktūrfondu un pašvaldību finanšu līdzekļus.

1.tabula

ES Struktūrfondu finansējums 2007. - 2013.gadam
“Jaunu daudzfunkcionālu koncertzāļu būvniecībai”, Ls

2.tabula.

“Programmas “Nacionālās un reģionālās nozīmes
koncertzāļu tīkla izveide 2007. – 2013.gadam”
projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem”, tūkst. Ls

Jautājumi par programmas vadību, finansējuma piešķiršanas kārtību, t.sk. kritērijiem, un kontroli tiks sagatavoti, pēc kārtības, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas sagatavo un apstiprina struktūrfonda nacionālo programmu, noteikšanas saskaņā ar Eiropas Savienības Struktūrfondu vadības likuma 16.panta pirmās daļas 8.punktu.

9. Uzdevumu izpildes laika plānojums

Pēc vienotās kārtības, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas sagatavo un apstiprina struktūrfonda nacionālo programmu, apstiprināšanas Ministru kabinetā, atbilstoši kārtībā noteiktajam Kultūras ministrija:

1) izveido struktūrfondu nacionālās programmas izstrādes darba grupu un izstrādā struktūrfondu nacionālās programmas projektu atlases kritērijus;

2) izstrādā Ministru kabineta noteikumus par nacionālo programmu, iekļaujot tajos kopējos politikas mērķus, uz ko vērsta struktūrfondu nacionālā programma, projektu atlases kritērijus, projektu atlases kārtību, nacionālās programmas finansējumu, projektu sarakstu, kas sastāv no atbilstoši apstiprinātajiem kritērijiem Kultūras ministrijas atlasītajiem projektiem, ko paredzēts finansēt;

3) līdz 2015. gada 31. jūlijam iesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā noslēguma ziņojumu par programmas īstenošanu 2007.–2013. gadā.

10. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība

Par Programmas vadību atbildīgā institūcija ir Kultūras ministrija. Atbildīgā institūcija par doto uzdevumu izpildi, lai nodrošinātu kvalitatīvu kultūras produktu un pakalpojumu klāstu un to teritoriālo pieejamību iedzīvotājiem, ir Kultūras ministrija sadarbībā ar pašvaldībām.

Pašvaldības ir atbildīgas par projektu realizācijai saņemtā finansējuma likumīgu un lietderīgu izlietošanu un finanšu atskaites sniegšanu. Saņemot Programmas mērķu īstenošanai paredzēto atbalstu, pašvaldības kļūst atbildīgas par tās teritorijā sasniegto rezultatīvo rādītāju apkopošanu un pārskatu sagatavošanu par to izpildi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem termiņiem.

Kultūras ministrija apkopo pašvaldību sniegto informāciju par programmas izpildi un rezultātiem un balstoties uz to, sagatavo pārskatu par Programmas izpildi.

¹ Atbilstoši Valsts kultūrpolitikas vadlīnijās 2006. – 2015.gadam noteiktajam — kultūras pakalpojumu groza 3.līmenim (reģionam) atbilst nacionālas un reģionālas nozīmes centri, kuros darbojas daudzfunkcionāls kultūras centrs, profesionālā teātra izrādēm piemērota skatuve, profesionālās mūzikas koncertiem piemērota mūsdienīga koncertzāle, kā arī izstāžu zāle u.c.