Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumus Nr. 902 "Noteikumi par atļautajām dzīvnieku barības piedevām un bioproteīniem, kā arī to aprites kārtību".
Ministru kabineta noteikumi Nr.471

Rīgā 2006.gada 13.jūnijā (prot. Nr.32 19.§)
Noteikumi par atļautajām dzīvnieku barības piedevām un bioproteīniem un to aprites kārtību
Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku barības aprites likuma 15.panta pirmo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka atļautās dzīvnieku barības piedevas un bioproteīnus un to aprites kārtību.

2. Noteikumi neattiecas uz:

2.1. vielām un vielu preparātiem, kurus izmanto noteikta tehnoloģiska mērķa sasniegšanai dzīvnieku barības vai dzīvnieku barības sastāvdaļu apstrādē vai pārstrādē un kuri rada atliekvielas gatavajā produktā. Minētās atliekvielas nedrīkst apdraudēt cilvēku vai dzīvnieku veselību un vidi, kā arī tehnoloģiski ietekmēt gatavo produktu;

2.2. veterinārajām zālēm, izņemot kokcidiostatus, ja tos izmanto par dzīvnieku barības piedevām.

II. Dzīvnieku barības piedevas

3. Drīkst izplatīt un lietot tikai Eiropas Komisijas atļautās dzīvnieku barības piedevas, kas saskaņā ar Parlamenta un Padomes 2003.gada 22.septembra Regulas Nr. 1831/2003/EK par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (turpmāk - Regula Nr. 1831/2003/EK) 17.pantu publicētas dzīvnieku barības piedevu reģistrā (turpmāk - dzīvnieku barības piedevu reģistrs), kas elektroniskā veidā ir pieejams Eiropas Komisijas Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāta mājas lapā internetā. Zemkopības ministrijas mājas lapā internetā ir norāde uz Eiropas Komisijas mājas lapā publicēto dzīvnieku barības piedevu reģistru.

4. Atļauto dzīvnieku barības piedevu klātbūtni kontrolē laboratoriski, analizējot dzīvnieku barības piedevu, premiksu, dzīvnieku barības maisījumu vai, ja nepieciešams, dzīvnieku barības sastāvdaļu.

5. Lai dzīvnieku barības piedevas negatīvi neietekmētu cilvēku vai dzīvnieku veselību vai vidi, kā arī nekaitētu patērētājam, pasliktinot dzīvnieku izcelsmes produktu kvalitāti, ievēro dzīvnieku barības piedevu lietošanas nosacījumus.

6. Dzīvnieku barības piedevas drīkst lietot tikai zinātniskiem pētījumiem, ja:

6.1. tās nav minētas dzīvnieku barības piedevu reģistrā;

6.2. to lietošana nav atļauta noteiktām dzīvnieku sugām vai vecuma grupām;

6.3. tās lieto lielākās devās, nekā noteikts dzīvnieku barības piedevu reģistrā.

7. Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk - dienests) uzrauga šo noteikumu 6.punktā minētos zinātniskos pētījumus un kontrolē, lai šādas dzīvnieku barības piedevas nenonāktu dzīvnieku barības apritē.

8. Dzīvnieku barības piedevas minimālais un maksimālais atļautais daudzums aprēķināts, pieņemot, ka pilnvērtīgas dzīvnieku barības mitrums ir 12 %.

9. Ja dzīvnieku barības sastāvdaļā jau ietilpst kāda dzīvnieku barības piedeva, kopējais dzīvnieku barības piedevas daudzums dzīvnieku barības maisījumā nedrīkst pārsniegt dzīvnieku barības piedevu reģistrā noteikto maksimāli atļauto daudzumu.

10. Dzīvnieku barības piedevas un premiksus izplata tikai ražotāja oriģinālajā iepakojumā.

11. Premiksu un dzīvnieku barības ražošanā drīkst izmantot vairākas dzīvnieku barības piedevas, ja maisījuma sastāvdaļām nav savstarpēji nevēlamas fizikālas, ķīmiskas vai bioloģiskas iedarbības un ja tas ir nepieciešams, lai panāktu noteiktu ēdināšanas mērķi.

12. Ja papildbarību atšķaida, kā norādīts lietošanas pamācībā, dzīvnieku barības piedevas daudzums dzīvnieku barības maisījumā nedrīkst pārsniegt dzīvnieku barības piedevu reģistrā maksimāli atļauto daudzumu pilnvērtīgā barībā.

13. Dzīvnieku barības piedevas, premiksus un dzīvnieku barības maisījumus, kas satur dzīvnieku barības piedevas, marķē atbilstoši Regulai Nr. 1831/2003/EK.

14. Dienests:

14.1. uzrauga dzīvnieku barības piedevu, premiksu un dzīvnieku barības piedevas vai premiksus saturošu dzīvnieku barības maisījumu atbilstību šajos noteikumos un Regulā Nr. 1831/2003/EK noteiktajām prasībām;

14.2. nodrošina paraugu ņemšanu un laboratoriski identificē dzīvnieku barības piedevas.

III. Bioproteīni

15. Bioproteīnus izmanto kā barību vai iemaisa dzīvnieku barības sastāvā kā tiešus vai netiešus olbaltumvielu avotus.

16. Ir atļauts ražot, izplatīt un izmantot bioproteīnus vai dzīvnieku barību, kuras sastāvā ir bioproteīni, ja tie:

16.1. marķēti atbilstoši prasībām, kas noteiktas šo noteikumu pielikumā un normatīvajos aktos par dzīvnieku barības marķēšanas kārtību;

16.2. nodrošina dzīvnieku ar slāpekli;

16.3. ievērojot lietošanas nosacījumus, negatīvi neietekmē cilvēku vai dzīvnieku veselību vai vidi, kā arī nekaitē patērētājam, pasliktinot dzīvnieku izcelsmes produktu kvalitāti;

16.4. ir laboratoriski kontrolējami.

17. Ja bioproteīni nav minēti šo noteikumu pielikumā, tos drīkst izmantot tikai zinātniskiem pētījumiem.

18. Dienests uzrauga šo noteikumu 17.punktā minētos zinātniskos pētījumus un kontrolē, lai bioproteīni nenonāktu dzīvnieku barības apritē.

19. Dienests uzrauga bioproteīnu un bioproteīnus saturošas dzīvnieku barības atbilstību šo noteikumu prasībām un nodrošina paraugu ņemšanu tirdzniecības vietās.

IV. Noslēguma jautājums

20. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 6.aprīļa noteikumus Nr.245 "Noteikumi par Latvijā atļautajām barības piedevām, olbaltumvielām, kas iegūtas no baktērijām, raugiem (izņemot raugus, kuri kultivēti uz augu vai dzīvnieku izcelsmes substrātiem), aļģēm un zemākajām sēnēm, aminoskābju fermentācijas blakusproduktiem, aminoskābēm, aminoskābju sāļiem un aminoskābju analogiem, un to aprites kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 66.nr.; 2005, 20., 102.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1982.gada 30.jūnija Direktīvas 82/471/EEK par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā;

2) Komisijas 1984.gada 26.jūlija Direktīvas 84/443/EEK, ar ko groza pielikumu Padomes Direktīvai 82/471/EEK par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā;

3) Komisijas Otrās 1985.gada 6.novembra Direktīvas 85/509/EEK, ar ko groza pielikumu Padomes Direktīvai 82/471/EEK par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā;

4) Komisijas 1986.gada 28.oktobra Direktīvas 86/530/EEK, ar kuru groza pielikumu Padomes Direktīvai 82/471/EEK, kas attiecas uz dažiem produktiem, kurus lieto dzīvnieku barībā;

5) Komisijas 1990.gada 24.jūlija Direktīvas Nr.90/439/EEK, ar ko groza pielikumu Padomes Direktīvā 82/471/EEK par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā;

6) Komisijas 1993.gada 29.jūnija Direktīvas Nr.93/56/EEK, ar ko groza Padomes Direktīvu 82/471/EEK par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā;

7) Komisijas 1995.gada 10.jūlija Direktīvas Nr.95/33/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 82/471/EEK par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā;

8) Padomes 1999.gada 22.marta Direktīvas 1999/20/EK, ar kuru groza Direktīvas 70/524/EEK par barības piedevām, 82/471/EEK par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku ēdināšanā, 95/53/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē oficiālo pārbaužu organizēšanu dzīvnieku ēdināšanas jomā, un 95/69/EK, ar ko paredz dažu dzīvnieku barības nozarē strādājošu uzņēmumu un starpnieku apstiprināšanas un reģistrēšanas nosacījumus un kārtību;

9) Komisijas 2004.gada 23.decembra Direktīvas 2004/116/EK, ar ko groza Padomes Direktīvas 82/471/EEK pielikumu attiecībā uz Candida guilliermondii iekļaušanu.

Ministru prezidenta vietā - ekonomikas ministrs A.Štokenbergs

Zemkopības ministrs M.Roze
Pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 13.jūnija noteikumiem Nr.471
Atļautie bioproteīni

Produktu grupa

Produkta nosaukums

Produkta vai mikroorganisma identifikācija

Kultūras substrāts
(ja nepieciešams, ar specifikāciju)

Produkta sastāva rādītāji

Dzīvnieku sugas

Īpaši norādījumi

1. Proteīns, kas iegūts no šādām mikroorganismu grupām

1.1. Baktērijas

1.1.1. Baktērijas, kas kultivētas metanolā

Proteīna produkts, kas iegūts, fermentējot Methylophilus methylotropus metanolā

Methylophilus methylotropus NCIB celms 10515

Metanols

Kopproteīns, ne mazāk kā 68 %.

Refleksijas indekss, vismaz 50

Cūkas

Teļi

Mājputni

Zivis

Produkta marķējumā vai uz iepakojuma norāda:

- produkta nosaukumu;

- kopproteīnu;

- koppelnus;

- koptaukus;

- mitruma saturu;

- norādi "Neieelpot";

- atzīšanas numuru.

Barības maisījuma marķējumā vai uz iepakojuma norāda produkta daudzumu barībā

1.1.2. Baktērijas, kas kultivētas dabasgāzē

Proteīna produkts, kas iegūts, fermentējot baktērijas Methylococcus capsulatus (Bath), Alcaligenes acidovorans, Bacillus brevis et Bacillus firmus dabasgāzē. Produktā baktēriju šūnas ir nedzīvas

Methylococcus capsulatus (Bath) NCIMB celms 11132

Alcaligenes acidovorans NCIMB celms 12387

Bacillus brevis NCIMB celms 13288

Bacillus firmus NCIMB celms 13280

Dabasgāze (aptuveni 91 % metāna, 5 % etāna, 2 % propāna, 0,5 % izobutāna, 0,5 % n-butāna, 1 % citu sastāvdaļu), amonija minerālsāļi

Kopproteīns ne mazāk kā 65 %

Nobarojamās cūkas no 25 līdz 60 kg

Teļi no 80 kg

Laši

Produkta marķējumā vai uz iepakojuma norāda:

- norādi "Proteīna produkts, kas iegūts, fermentējot baktērijas Methylococcus capsulatus (Bath), Alcaligenes acidovorans, Bacillus brevis et Bacillus firmus dabasgāzē";

- kopproteīnu;

- koppelnus;

- koptaukus;

- mitruma saturu;

- lietošanas norādījumus;

- maksimālo pieļaujamo daudzumu barībā:

*8 % nobarojamām cūkām;

*8 % teļiem;

*19 % lašiem (saldūdens);

*33 % lašiem (jūras ūdenī);

- norādi "Neieelpot";

- atzīšanas numuru.

Barības maisījuma marķējumā vai uz iepakojuma norāda:

- norādi "Proteīna produkts, kas iegūts, fermentējot baktērijas dabasgāzē";

- produkta daudzumu barībā

1.2. Raugi 

1.2.1. Raugi, kas kultivēti uz dzīvnieku vai augu izcelsmes substrātiem

Visi raugi iegūti no 3. un 4.ailē minētajiem mikroorganismiem un substrātiem.

Produktā raugu šūnas ir nedzīvas

Saccharomyces cerevisiae

Saccharamyces carlsbergiensis

Kluyveromyces lactis

Kluyveromyces fragilis

Candida guilliermondii

Melase, spirta rūpniecības blakusprodukti, graudaugi un cieti saturoši produkti, augļu sulas, sūkalas, pienskābe un hidrolizētas augu šķiedrvielas.

 

Visas dzīvnieku sugas

 
   

Melase, spirta rūpniecības blakusprodukti, graudaugi un cieti saturoši produkti, augļu sulas, sūkalas, pienskābe un hidrolizētas augu šķiedrvielas

Sausna, vismaz 16 %

Nobarojamās cūkas

 

1.2.2. Raugi, kuri kultivēti uz substrātiem, kas nav minēti šī pielikuma 1.2.1.apakšpunktā

      

1.3. Aļģes

1.4. Zemākās sēnes

Produkti, kuri iegūti, ražojot antibiotikas ar fermentācijas metodi

Micēlijs - mitrs penicilīna ražošanas blakusprodukts, ieskābēts ar Lactobacillus brevis, plantarum, sake, collenoid un Streptococcus lactis, lai inaktivētu penicilīnu, un termiski apstrādāts

Slāpekļa maisījumi

Penicillium chysogenum ATCC 48271

Dažādi ogļhidrātu avoti un to hidrolizāti

Slāpeklis, izteikts kā kopproteīns, ne mazāk kā 7 %

Atgremotāji

Cūkas

Produkta marķējumā vai uz iepakojuma norāda:

- norādi "Micēlija skābbarība, kas iegūta penicilīna ražošanā";

- slāpekli, izteiktu kā kopproteīnu;

- koppelnus;

- mitruma saturu;

- dzīvnieka sugu vai kategoriju;

- atzīšanas numuru.

Barības maisījuma marķējumā vai uz iepakojuma norāda "Micēlija skābbarība, kas iegūta penicilīna ražošanā"

2. Neproteīna slāpekļa savienojumi

2.1. Amonija sāļi

2.1.1. Amonija laktāts, kas iegūts, fermentējot ar Lactobacillus bulgaricus

CH3CHOHCOONH4

Sūkalas

Slāpeklis, kas izteikts kā kopproteīns, ne mazāk kā 44 %

Atgremotāji, sākoties atgremošanas procesiem

Produkta marķējumā vai uz iepakojuma norāda:

- norādi "Amonija laktāts, kas iegūts fermentācijas procesā";

- slāpekli, izteiktu kā kopproteīnu;

- koppelnus;

- mitruma saturu;

- dzīvnieku sugas vai kategorijas.

Barības maisījuma marķējumā vai uz iepakojuma norāda:

- norādi "Amonija laktāts, kas iegūts fermentācijas procesā";

- produkta daudzumu barībā;

- kopproteīna procentuālo daudzumu, ko nodrošina neproteīna slāpeklis.

Lietošanas pamācībā norāda katrai dzīvnieku sugai vai kategorijai

kopējo neproteīna slāpekļa daudzumu, kuru nedrīkst pārsniegt dienas barības devā

 

2.1.2. Amonija acetāta šķīdums ūdenī

CH3COONH4

 

Amonija acetāts, ne mazāk kā 55 %

Atgremotāji, sākoties atgremošanas procesiem

Produkta marķējumā vai uz iepakojuma norāda:

- norādi "Amonija acetāts";

- slāpekļa un mitruma saturu;

- dzīvnieku sugas vai kategorijas.

Barības maisījuma marķējumā vai uz iepakojuma norāda:

- norādi "Amonija acetāts";

- produkta daudzumu barībā;

- kopproteīna procentuālo daudzumu, ko nodrošina neproteīna slāpeklis.

Lietošanas pamācībā norāda katrai dzīvnieku sugai vai kategorijai

kopējo neproteīna slāpekļa daudzumu, kuru nedrīkst pārsniegt dienas barības devā

 

2.1.3. Amonija sulfāta šķīdums ūdenī

(NH4)2SO4

 

Amonija sulfāts, ne mazāk kā 35 %

Atgremotāji, sākoties atgremošanas procesiem

Produkta marķējumā vai uz iepakojuma norāda:

- norādi "Amonija sulfāts";

- slāpekļa un mitruma saturu;

- dzīvnieku sugas.

Jauniem atgremotājiem produktu barības maisījumā nedrīkst iemaisīt vairāk par 0,5 %.

Barības maisījuma marķējumā vai uz iepakojuma norāda:

- norādi "Amonija sulfāts";

- produkta daudzumu barībā;

- kopproteīna procentuālo daudzumu, ko nodrošina neproteīna slāpeklis.

Lietošanas pamācībā norāda:

- katrai dzīvnieku sugai vai kategorijai kopējo neproteīna

slāpekļa daudzumu, kuru nedrīkst pārsniegt dienas barības devā.

Jauniem atgremotājiem produktu barības maisījumā nedrīkst iemaisīt vairāk par 0,5 %

2.2. Produkti, kas iegūti, ražojot aminoskābes ar fermentācijas metodi

2.2.1. Koncentrēti šķidrie
L-glutamīnskābes ražošanas blakusprodukti, fermentējot ar Corynebacterium melassecola

Amonija sāļi un citi slāpekļa savienojumi

Saharoze, melase, cietes produkti un to hidrolizāti

Slāpeklis, izteikts kā kopproteīns, ne mazāk kā 48 %.

Mitrums, ne vairāk kā 28 %

Atgremotāji, sākoties atgremošanas procesiem

Produkta marķējumā vai uz iepakojuma norāda:

- norādi "L-glutamīnskābes ražošanas blakusprodukti";

- slāpekli, izteiktu kā kopproteīnu;

- koppelnus;

- mitruma saturu;

- dzīvnieku sugas vai kategorijas;

- atzīšanas numuru.

Barības maisījuma marķējumā vai uz iepakojuma norāda:

- kopproteīna procentuālo daudzumu, ko nodrošina neproteīna slāpeklis.

Lietošanas pamācībā norāda katrai dzīvnieku

sugai vai kategorijai kopējo neproteīna slāpekļa daudzumu, kuru nedrīkst pārsniegt dienas barības devā

 

2.2.2. Koncentrēti šķidrie L-lizīna ražošanas blakusprodukti, fermentējot ar Brevibacterium lactofermentum

Amonija sāļi un citi slāpekļa savienojumi

Saharoze, melase, cietes produkti un to hidrolizāti

Slāpeklis, kas izteikts kā kopproteīns, ne mazāk kā 45 %

Atgremotāji, sākoties atgremošanas procesiem

Produkta marķējumā vai uz iepakojuma norāda:

- norādi "L-lizīna ražošanas blakusprodukti";

- slāpekli, izteiktu kā kopproteīnu;

- koppelnus;

- mitruma saturu;

- dzīvnieku sugas vai kategorijas;

- atzīšanas numuru.

Barības maisījuma marķējumā vai uz iepakojuma norāda kopproteīna procentuālo daudzumu, ko nodrošina neproteīna slāpeklis.

Lietošanas pamācībā norāda katrai dzīvnieku sugai vai kategorijai kopējo neproteīna slāpekļa daudzumu, kuru nedrīkst pārsniegt dienas barības devā

Zemkopības ministrs M.Roze
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par atļautajām dzīvnieku barības piedevām un bioproteīniem un to aprites kārtību Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 471Pieņemts: 13.06.2006.Stājas spēkā: 17.06.2006.Zaudē spēku: 27.11.2008.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 94, 16.06.2006.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
137703
17.06.2006
87
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"