Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2012. gada 12. jūnija noteikumus Nr. 409 "Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām".
Ministru kabineta noteikumi Nr.400

Rīgā 2006.gada 16.maijā (prot. Nr.27 30.§)
Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamajām cisternām
Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"
11.panta otrās daļas 9.punktu, 12.panta otro un 2.1daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. cisterna – stacionāra virszemes, pazemes vai uz peldošā līdzekļa izvietota degvielas glabātava degvielas uzpildes stacijā vai naftas bāzē;

1.2. degvielas apjoms – pēdējos trijos gados lielākais kopējais degvielas daudzums, kas gada laikā pārsūknēts degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes cisternās;

1.3. darba zona – vieta degvielas uzpildes stacijā vai naftas bāzē, kur notiek degvielas uzpildes stacijai vai naftas bāzei raksturīgās darbības, piemēram, cisternu, transportlīdzekļu degvielas tvertņu un pārnēsājamo degvielas tvertņu uzpilde ar degvielu, kā arī transportlīdzekļu tehniskā apkope;

1.4. peldoša degvielas uzpildes stacija – mazizmēra kuģošanas līdzekļu un jahtu degvielas tvertņu uzpildes vieta uz ūdens, kurā uzstādīta degvielas uzpildes iekārta;

1.5. pretinfiltrācijas segums – grunts pārklājums (segums), kura izveidošanai vienā vai vairākos slāņos lieto vakuumdzelzsbetonu vai hidrodzelzsbetonu ar kompensācijas šuvēm, kas aizpildītas ar hidromastiku, polimēru materiālus, asfaltbetonu vai citus materiālus, nodrošinot filtrācijas koeficientu, ne lielāku par 10-9 m/s;

1.6. tvaiki – gāzveida savienojumi, ko izdala degviela;

1.7. tvaiku atsūknēšanas sistēma – aprīkojuma komplekts, ar kuru savāc un uzglabā tvaikus, ja ar degvielu tiek uzpildītas autotransporta, mazizmēra kuģošanas līdzekļu un jahtu degvielas tvertnes, cisternas degvielas uzpildes stacijā vai pārvietojamās cisternas naftas bāzē;

1.8. pirmās pakāpes tvaiku atsūknēšana – tvaiku savākšana no degvielas uzpildes stacijas cisternas tās uzpildes laikā un novadīšana pārvietojamajā cisternā, ar kuru tvaiki tiek nogādāti uz naftas bāzi pagaidu uzglabāšanai, pārstrādei vai sadedzināšanai;

1.9. otrās pakāpes tvaiku atsūknēšana – tvaiku savākšana no transporta un mehānismu, mazizmēra kuģošanas līdzekļu un jahtu degvielas tvertnes un novadīšana degvielas uzpildes stacijas cisternā transporta un mehānismu, mazizmēra kuģošanas līdzekļu un jahtu degvielas tvertnes uzpildes laikā;

1.10. tvaiku pagaidu uzglabāšana – tālākai transportēšanai uz pārstrādi paredzēto tvaiku pagaidu uzglabāšana naftas bāzes cisternā ar slēgtu jumtu. Tvaiku transportēšana no vienas cisternas uz otru cisternu vienā un tajā pašā naftas bāzē vai degvielas uzpildes stacijā nav uzskatāma par tvaiku pagaidu uzglabāšanu;

1.11. tvaiku pārstrādes iekārta – iekārta tvaiku (arī tvaiku no jebkuras naftas bāzes bufera rezervuāru sistēmas) pārstrādei degvielā;

1.12. uzpildes iekārta – jebkura iekārta degvielas uzpildes stacijā vai naftas bāzē, ar kuru degviela tiek iepildīta pārvietojamās cisternās un transporta līdzekļu un mehānismu, mazizmēra kuģošanas līdzekļu un jahtu degvielas tvertnēs, kā arī īpaši šim nolūkam paredzētā tarā.

(Grozīts ar MK 21.07.2009. noteikumiem Nr.799)

2. Noteikumi nosaka degvielas uzpildes staciju (transportlīdzekļu un mehānismu, mazizmēra kuģošanas līdzekļu un jahtu degvielas tvertņu, kā arī īpaši šim nolūkam paredzētas taras uzpildes vietas, kurās uzstādīta degvielas uzpildes iekārta), naftas bāzu (ierobežotas teritorijas, kuras izmanto degvielas, arī naftas produktu, uzglabāšanai, pārstrādei un iepildīšanai cisternās un pārvietojamajās cisternās) un pārvietojamo cisternu (speciāli aprīkotas tvertnes, ko transportē pa autoceļu, dzelzceļu vai ūdeni un kuras izmanto degvielas pārvadāšanai no vienas naftas bāzes uz otru vai no naftas bāzes uz degvielas uzpildes staciju) ekspluatācijai noteiktās vides aizsardzības prasības un kvalitātes normatīvus pazemes ūdeņiem un gruntij.

2.1 Noteikumi neattiecas uz tām degvielas uzpildes stacijām, kurās tirgo tikai biodegvielu.

(MK 21.07.2009. noteikumu Nr.799 redakcijā)

II. Degvielas uzpildes stacijas un naftas bāzes pazemes ūdeņu aizsardzība

3. Degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes būvprojektēšanas sagatavošanas periodā operators nodrošina pazemes ūdeņu un grunts izpēti, novērtējot to sākotnējo piesārņojumu attiecībā uz svina (Pb) un kopējo naftas produktu summu, kā arī uz monoaromātisko ogļūdeņražu - benzola, toluola, etilbenzola un ksilolu (BTEX) - summu robežvērtībām, pamatojoties uz noteikumiem par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem un noteikumiem par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitātes normatīviem. Pārskatu par sākotnējo piesārņojumu operators iesniedz attiecīgajā Valsts vides dienesta reģionālajā vides pārvaldē (turpmāk - reģionālā vides pārvalde). Pārskatā iekļauj pazemes ūdeņu novērošanas sistēmas aprakstu, kas ierīkota, pamatojoties uz pazemes ūdeņu izpētes rezultātiem.

(MK 15.04.2008. noteikumu Nr.272 redakcijā)

4. Degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes operators nodrošina pazemes ūdeņu novērošanas sistēmas izveidošanu saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu. Operators pazemes ūdens monitoringa urbumu tīkla tehnisko pasi (3.pielikums) iesniedz Valsts vides dienestā triju mēnešu laikā pēc urbuma ierīkošanas.

(Grozīts ar MK 15.04.2008. noteikumiem Nr.272; MK 21.07.2009. noteikumiem Nr.799)

5. Novērojot pazemes ūdeņus degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes ekspluatācijas laikā, atbilstoši novērojumu sistēmas īpatnībām un pamatojoties uz šo noteikumu 3.punktā un 2.pielikumā minētajām prasībām, operators nodrošina pazemes ūdeņu līmeņa un peldošo naftas produktu slāņa biezuma mērījumus urbumos, nosaka izšķīdušo naftas produktu koncentrāciju pazemes ūdeņu paraugos vai, ja tehniski nav iespējams paņemt pazemes ūdeņu paraugu, mēra gaistošo naftas produktu koncentrāciju cilmiežu gaisā. Operators katru gadu līdz 1.martam iesniedz reģionālajā vides pārvaldē pazemes ūdeņu novērošanas rezultātus (4.pielikums) par iepriekšējo gadu.

(MK 15.04.2008. noteikumu Nr.272 redakcijā)

6. Pazemes ūdeņu novērošanu operators nodrošina ne retāk kā reizi gadā. Ja pazemes ūdeņi novēroti vismaz divus gadus pēc kārtas un tajos saskaņā ar normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitātes normatīviem noteiktajiem piesārņojuma kritērijiem nav konstatēti peldošie naftas produkti, kā arī izšķīdušo naftas produktu koncentrācija pazemes ūdeņos nepaaugstinās un nepārsniedz noteikto piesārņojuma robežvērtību, reģionālā vides pārvalde pēc operatora iesnieguma saņemšanas samazina novērošanas biežumu degvielas uzpildes stacijās vai naftas bāzēs līdz reizei divos gados.

(MK 15.04.2008. noteikumu Nr.272 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.07.2009. noteikumiem Nr.799)

7. Ja degvielas uzpildes staciju vai naftas bāzi slēdz vai no tās aizvāc cisternas, degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes operators pirms degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes slēgšanas nodrošina pazemes ūdeņu un grunts izpēti, pamatojoties uz normatīvajos aktos par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem un noteikumiem par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitātes normatīviem noteiktajiem grunts un pazemes ūdeņu vērtēšanas kritērijiem. Pārskatu par pazemes ūdeņu un grunts piesārņojuma izpēti operators iesniedz reģionālajā vides pārvaldē.

(MK 15.04.2008. noteikumu Nr.272 redakcijā)

7.1 Šo noteikumu 4.punktā minēto pazemes ūdeņu novērojumu urbumu tīkla tehnisko pasi (3.pielikums), 5.punktā minētos pazemes ūdeņu novērojumu rezultātus (4.pielikums) par iepriekšējo gadu un 7.punktā minēto pārskatu par pazemes ūdeņu un grunts piesārņojuma izpēti operators var iesniegt arī elektroniski, nosūtot ar elektronisko parakstu un laika zīmogu apstiprinātus pazemes ūdeņu novērošanas rezultātus par iepriekšējo gadu un pārskatu par pazemes ūdeņu un grunts piesārņojuma izpēti uz reģionālās vides pārvaldes elektroniskā pasta adresi, kā arī pazemes ūdeņu monitoringa urbumu tīkla tehnisko pasi uz Valsts vides dienesta elektroniskā pasta adresi. Elektroniski iesniegtajiem dokumentiem jāatbilst normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtību valsts un pašvaldību iestādēs un kārtību, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām.

(MK 15.04.2008. noteikumu Nr.272 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.07.2009. noteikumiem Nr.799)

8. Komersantam, kas veic šo noteikumu 3., 4., 5., 7. un 10.1punktā no­teik­tos darbus, nepieciešama Valsts vides dienesta izsniegta zemes dzīļu izmantošanas licence.

(MK 21.11.2006. noteikumu Nr.949 redakcijā; MK 21.07.2009. noteikumiem Nr.799)

9. Pazemes ūdeņu paraugos nosaka benzola, toluola, etilbenzola un ksilola koncentrāciju, izmantojot metodiku, kur mazākā kvantitatīvi nosakāmā koncentrācija ir vismaz 0,01 mg/l. Grunts paraugos nosaka naftas produktu kopsummu, izmantojot metodiku, pēc kuras mazākā kvantitatīvi nosakāmā koncentrācija ir 100 mg/kg.

10. (Zaudējis spēku ar 01.01.2011., sk. 55.punktu)

10.1 (Svītrots no 01.01.2011. ar MK 15.04.2008. noteikumiem nr.272, sk. grozījumu 2.punktu)

10.2 Pazemes ūdeņu un grunts paraugus atļauts ņemt akreditētām laboratorijām un akreditētiem komersantiem. Minēto paraugu analīzes šajā jomā atļauts veikt laboratorijām, kas akreditētas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs” atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības” un kuru saraksts publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanu, vai laboratorijām, kas ir akreditētas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, Turcijā vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.

(MK 21.07.2009. noteikumu Nr.799 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2011.; sk. 56.punktu)

11. Ja pazemes ūdeņu kvalitātes analīzes norāda, ka piesārņotājvielu koncentrācija pārsniedz stipra piesārņojuma līmeni, degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes operators nekavējoties nodrošina atkārtotas pazemes ūdeņu kvalitātes analīzes. Ja atkārtotās analīzes apstiprina, ka piesārņotājvielu koncentrācija pārsniedz paaugstināta piesārņojuma līmeni, degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes operators:

11.1. informē reģionālo vides pārvaldi par pazemes ūdeņu kvalitātes analīžu rezultātiem;

11.2. nodrošina piesārņoto vietu izpēti, lai noskaidrotu piesārņojuma avotu, un informē reģionālo vides pārvaldi par izpētes rezultātiem;

11.3. ja piesārņojuma avots ir degvielas uzpildes stacijā vai naftas bāzē veiktās darbības, operators nodrošina piesārņojuma novēršanu un piesārņoto vietu sanāciju.

12. Degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes operators nekavējoties ziņo reģionālajai vides pārvaldei, ja degvielas noplūdes dēļ cisternā parādījies ūdens vai pazemes ūdeņu novērošanas akās parādījušies peldoši naftas produkti, pazemes ūdeņos parādījusies naftas produktu plēvīte vai, izmantojot attiecīgu metodi (sistēmu), ir konstatēta degvielas noplūde cisternā vai cauruļvadā. Reģionālā vides pārvalde par attiecīgo degvielas noplūdi ziņo teritoriālajai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienībai.

13. Pēc degvielas noplūdes atklāšanas degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes operators nodrošina:

13.1. bojāto cisternu un cauruļvadu ekspluatācijas pārtraukšanu līdz noplūdes cēloņa atklāšanai un novēršanai;

13.2. bojāto cisternu un cauruļvadu iztukšošanu, lai novērstu naftas produktu turpmāku noplūdi;

13.3. cisternu un cauruļvadu hermētiskuma un izturības pārbaudes saskaņā ar degvielas uzpildes staciju tehnoloģisko iekārtu tehniskās uzraudzības normatīvajiem aktiem vai uzliesmojošu, sprādzienbīstamu un kaitīgu vielu uzglabāšanas rezervuāru tehniskās uzraudzības normatīvajiem aktiem. Ja pārbaudē netiek konstatēta neatbilstība minēto normatīvo aktu prasībām, attiecīgo cisternu un cauruļvadu ekspluatāciju var turpināt;

13.4. pazemes ūdeņu izpēti, ja pārbaudē tiek konstatēts, ka attiecīgo cisternu un cauruļvadu hermētiskums un izturība nav pietiekama vai ja cisternu un cauruļvadu hermētiskums un izturība ir pietiekama, bet vide tiek piesārņota ar naftas produktiem;

13.5. nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai pārtrauktu turpmāko degvielas noplūdi un izplatīšanos vidē, ja pazemes ūdeņu izpētē tiek atklāts degvielas noplūdes avots. Degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes operators nekavējoties noskaidro piesārņojuma izplatību pazemes ūdeņos, lai varētu novērtēt videi radīto kaitējumu;

13.6. cisternu un cauruļvadu turpmāku ekspluatāciju, ja pazemes ūdeņu novērtējums neatklāj bīstamu naftas produktu radīto piesārņojumu.

(Grozīts ar MK 15.04.2008. noteikumiem Nr.272)

14. Ja degvielas noplūde vidē ir radījusi vai var radīt kaitējumu videi, neatliekamos un sanācijas pasākumus veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas.

(MK 15.04.2008. noteikumu Nr.272 redakcijā)

15. Degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes operators nodrošina:

15.1. ūdens un degvielas necaurlaidīga pretinfiltrācijas seguma noklāšanu darba zonā zem degvielas uzpildes iekārtas un ap cisternu uzpildes iekārtām (5.pielikums);

15.2. degvielas noplūdes aizsardzības un konstatēšanas metožu (sistēmu) lietošanu virszemes un pazemes cisternām un cauruļvadiem (6.pielikums).

(Grozīts ar MK 15.04.2008. noteikumiem Nr.272)

15.1 Pretinfiltrācijas materiāla filtrācijas koeficienta atbilstību šo noteikumu prasībām apliecina ar testēšanas pārskatu. Testēšanas pārskatu atļauts veikt laboratorijām, kas akreditētas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs” atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības” un kuru saraksts publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanu, vai laboratorijām, kas ir akreditētas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, Turcijā vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.”;

(MK 21.07.2009. noteikumu Nr.799 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2011.; sk. 56.punktu)

III. Pirmās un otrās pakāpes tvaiku atsūknēšanas sistēmas degvielas uzpildes stacijās

16. Degvielas uzpildes stacijās, kurās uzglabā degvielu ar piesātinātu tvaiku spiedienu 27,6 kilopaskāli un vairāk (izņemot sašķidrināto gāzi, ko paredzēts izmantot par degvielu autotransporta, mazizmēra kuģošanas līdzekļu un jahtu iekšdedzes dzinējos), degvielas uzpildes stacijas operators nodrošina pirmās un otrās pakāpes tvaiku atsūknēšanas un kontroles sistēmu iebūvēšanu un darbību atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumā noteiktajām prasībām un ražotāja norādījumiem. Attiecīgajās sistēmās jāievēro šādi nosacījumi:

16.1. pirmās pakāpes tvaiku atsūknēšanas sistēmās kopējie degvielas zudumi, kas rodas, uzpildot degvielas uzpildes stacijas cisternas, gada laikā nepārsniedz 0,01 svara procentu no degvielas apjoma;

16.2. otrās pakāpes tvaiku atsūknēšanas sistēmai jāatsūknē vismaz 90 svara procenti degvielas tvaiku.

17. Degvielas uzpildes stacijas operators nodrošina otrās pakāpes tvaiku atsūknēšanas sistēmas dinamiskā pretspiediena, šķidruma aizsprosta un noplūdes pārbaužu veikšanu vismaz reizi trijos gados, ievērojot šādus nosacījumus:

17.1. pārbaudes veic akreditētas atbilstības novērtēšanas institūcijas, kas ir akreditētas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs” atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17020:2005 “Galvenie kritēriji dažādu veidu institūcijām, kas veic inspicēšanu” un kuru saraksts publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanu, vai laboratorijas, kas ir akreditētas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, Turcijā vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs;

17.2. pārbaudes datumu, rezultātus un pārbaudītāja nosaukumu ieraksta degvielas uzpildes stacijas ekspluatācijas žurnālā;

17.3. ja attiecīgās sistēmas darbības pārbaudē konstatēti trūkumi, degvielas uzpildes stacijas operators veic nepieciešamos pasākumus to novēršanai.

(Grozīts ar MK 15.04.2008. noteikumiem Nr.272; MK 21.07.2009. noteikumiem Nr.799)

18. Ja degvielas uzpildes stacijā degvielas apjoms ir mazāks par 100 m3 gadā, attiecīgo staciju var neaprīkot ar tvaiku atsūknēšanas sistēmām.

IV. Tvaiku savākšana un pārstrādāšana, kā arī uzglabāšana naftas bāzēs un transportējot degvielu no degvielas uzpildes stacijas uz naftas bāzi

19. Šī nodaļa attiecas uz naftas bāzēm un pārvietojamajām cisternām, kuras uzglabā, izplata un transportē Latvijas teritorijā un valsts iekšējos ūdeņos degvielu (izņemot sašķidrināto gāzi, ko paredzēts izmantot par degvielu autotransporta iekšdedzes dzinējos) ar piesātināta tvaika spiedienu 27,6 kilopaskāli un vairāk.

20. Naftas bāzes operators nodrošina, lai degvielas un tvaiku uzglabāšana naftas bāzes cisternās, kā arī tvaiku uzglabāšanas cisternas atbilstu šo noteikumu 8.pielikumā noteiktajām prasībām un degvielas zudumi, uzglabājot un uzpildot šo degvielu naftas bāzes cisternās, gada laikā nepārsniegtu 0,01 svara procentu no degvielas apjoma.

21. Naftas bāzes operators nodrošina, lai degvielas tvaiku savākšanas un pārstrādes iekārtas atbilstu šo noteikumu 9.pielikumā noteiktajām prasībām un degvielas zudumi, uzpildot un iztukšojot pārvietojamās cisternas naftas bāzē, gada laikā nepārsniegtu 0,005 svara procentus no degvielas apjoma.

22. Pēc saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi šo noteikumu 20. un 21.punktā noteikto degvielas zudumu samazināšanai var izmantot citus tehniskus risinājumus, ja tie ir vismaz tikpat efektīvi kā šo noteikumu 8. un 9.pielikumā noteiktie.

23. Ja naftas bāzē ir autocisternu uzpildīšanas iekārtas, naftas bāzes operators nodrošina, lai tās ir apgādātas ar vismaz vienu pārsūknēšanas iekārtu, kura atbilst tādu autocisternu tehniskajām prasībām, kuras uzpilda no apakšas (10.pielikums).

24. Naftas bāzēs, kur tiek uzpildīti kuģi, tvaiku pārstrādes iekārtu var aizstāt ar tvaiku sadedzināšanas iekārtu, ja tvaiku pārstrāde ir bīstama vai tehniski neiespējama atgriezenisko tvaiku dēļ.

25. Ja naftas bāzē degvielas apjoms ir mazāks par 25000 tonnu gadā, tvaiku tūlītēju pārstrādi naftas bāzē var aizstāt ar tvaiku pagaidu uzglabāšanu, ja ar reģionālo vides pārvaldi ir saskaņoti tvaiku pārstrādes tehniskie risinājumi.

26. Ja ekspluatācijā esošā naftas bāzē degvielas apjoms ir mazāks par 10000 tonnu gadā, pēc saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi operators var nepiemērot šo notei­kumu 21. un 23.punkta prasības, ja tvaiku noplūdes ierobežošana nodrošina tādu gaisa kvalitāti, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(Grozīts ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1034)

27. Pārvietojamo cisternu operators nodrošina, lai tvaiki, kas tiek iepildīti degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes cisternās ar nekustīgo jumtu pagaidu uzglabāšanai, pa hermētisku vadu tiek novadīti atpakaļ pārvietojamajā cisternā, kas pievedusi degvielu.

28. Pārvietojamo cisternu operators nodrošina, lai pārvietojamās cisternas, kas piegādā degvielu degvielas uzpildes stacijām un naftas bāzēm, būtu projektētas un tiktu darbinātas atbilstoši šo noteikumu 11.pielikumā noteiktajām prasībām. Šī punkta prasības attiecas uz šādām pārvietojamajām cisternām:

28.1. autocisternām, dzelzceļa cisternām un tankkuģu tilpnēm;

28.2. pirms 2001.gada 1.marta ekspluatācijā nodotajām dzelzceļa cisternām un kuģu kravas tilpnēm, ja tās tiek uzpildītas naftas bāzēs, kurām piemēro šo noteikumu 21.punkta prasības;

28.3. ekspluatācijā esošajām autocisternām, kuras pārveidotas par auto­cisternām, kas uzpildāmas no apakšas saskaņā ar šo noteikumu 10.pielikumā noteiktajām prasībām.

29. Pārvietojamo cisternu valdītājs, kas pārvadā degvielu, nodrošina pārvietojamo cisternu hermētiskuma un vakuuma/spiediena vārsta darbības pārbaudes atbilstoši prasībām, kas noteiktas Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas ekonomiskās komisijas Iekšzemes transporta komitejas 1957.gada 30.septembra Eiropas valstu nolīgumā par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR) vai Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizācijas (OTIF) 1980.gada 9.maija Konvencijas par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) B papildinājuma "Vienveida noteikumi attiecībā uz kravu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu līgumu" (CIM) I pielikumā "Bīstamo kravu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu noteikumi'' (RID), kā arī normatīvajos aktos par transportējamām spiedieniekārtām.

V. Vides prasības peldošajām degvielas uzpildes stacijām

30. Degvielas uzpildes iekārta, cisternas un aprīkojums, kas nodrošina peldošās degvielas uzpildes stacijas darbību, atrodas uz peldoša līdzekļa, kurš reģistrēts Latvijas kuģu reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu reģistrāciju Latvijas kuģu reģistrā.

31. Peldošās degvielas uzpildes stacijas operators nodrošina degvielas noplūdes aizsardzības un konstatēšanas metožu (sistēmu) lietošanu cisternām un cauruļvadiem, kas izvietoti uz peldošā līdzekļa (6.pielikums).

32. Peldošās degvielas uzpildes stacijas operators nodrošina šo degvielas uzpildes staciju darbību saskaņā ar šo noteikumu 12.pielikumā noteiktajām vides prasībām peldošajām degvielas uzpildes stacijām.

33. Peldošā līdzekļa ārējais un iekšējais apvalks (cisterna) nodrošina normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecībā uz uzliesmojošu, sprādzienbīstamu un kaitīgu vielu uzglabāšanas rezervuāru projektēšanu, uzstādīšanu un atbilstības novērtēšanu, kā arī tirgus uzraudzības prasībām. Peldošā līdzekļa operators nodrošina ekspluatācijas periodiskas pārbaudes saskaņā ar attiecīgajiem tehniskās uzraudzības normatīvajiem aktiem bīstamu iekārtu tehniskās uzraudzības jomā.

34. Mazizmēra kuģošanas līdzekļus un jahtas aizliegts uzpildīt ar degvielu, ja viļņu augstums attiecīgajā ūdenstilpē ir vairāk nekā 1 metrs vai vēja ātrums lielāks par 10 m/s.

35. Peldošās degvielas uzpildes stacijas operators nekavējoties jebkurā veidā ziņo reģionālajai vides pārvaldei par to, ka cisternā iekļuvis ūdens vai ir redzama naftas produktu noplūde no degvielas uzpildes stacijas, vai, izmantojot attiecīgo metodi (sistēmu), konstatēta degvielas noplūde cisternā vai cauruļvadā. Reģionālā vides pārvalde par attiecīgo degvielas noplūdi ziņo teritoriālajai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienībai.

36. Pēc degvielas noplūdes atklāšanas peldošajā degvielas uzpildes stacijā operators nodrošina:

36.1. bojāto cisternu un cauruļvadu ekspluatācijas pārtraukšanu līdz noplūdes cēloņa atklāšanai un novēršanai;

36.2. bojāto cisternu un cauruļvadu iztukšošanu, lai novērstu naftas produktu turpmāku noplūdi;

36.3. cisternu un cauruļvadu hermētiskuma un izturības pārbaudes saskaņā ar degvielas uzpildes staciju tehnoloģisko iekārtu tehniskās uzraudzības normatīvajiem aktiem vai uzliesmojošu, sprādzienbīstamu un kaitīgu vielu rezervuāru tehniskās uzraudzības normatīvajiem aktiem. Ja pārbaudē netiek konstatēta neatbilstība minēto normatīvo aktu prasībām, attiecīgo cisternu un cauruļvadu ekspluatāciju var turpināt;

36.4. virszemes ūdeņu piesārņojuma izpēti, ja pārbaudē konstatēts, ka attiecīgo cisternu un cauruļvadu hermētiskums un izturība nav pietiekama vai ja cisternu un cauruļvadu hermētiskums un izturība ir pietiekama, bet vide tiek piesārņota ar naftas produktiem;

36.5. nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai pārtrauktu turpmāko degvielas noplūdi un izplatīšanos vidē, ja atklāts naftas produktu noplūdes avots, kā arī pasākumus naftas produktu piesārņojuma likvidēšanai.

37. Ja pēc noplūdes vidē nonāk vairāk nekā 100 litru naftas produktu, degvielas uzpildes stacijas operators divu nedēļu laikā pēc noplūdes konstatēšanas iesniedz reģionālajā vides pārvaldē rakstisku ziņojumu par veiktajiem noplūdes seku likvidēšanas pasākumiem (ziņojumā minot noplūdes vietu, laiku, noplūdušo naftas produktu daudzumu, veikto noplūdes seku pasākumu sarakstu un citu informāciju, saistītu ar naftas produktu noplūdes seku likvidācijas pasākumiem).

38. Uz peldošajām degvielas uzpildes stacijām neattiecas šo noteikumu II nodaļa, 44.6., 45.1., 45.2., 45.3. un 45.4.apakšpunkts, 13.pielikuma 6.2., 6.5., 7.2. un 9.2.apakšpunkts.

VI. Degvielas uzpildes stacijas un naftas bāzes cisternu un cauruļvadu darbināšana

39. Degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes operators nodrošina, lai stacijā vai naftas bāzē tiktu lietotas tikai tādas cisternas, kas atbilst noteikumiem par uzliesmojošu, sprādzienbīstamu un kaitīgu vielu uzglabāšanas rezervuāru projektēšanu, uzstādīšanu, atbilstības novērtēšanu, kā arī tirgus uzraudzības prasībām. Šo cisternu lietošanas laikā degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes operators nodrošina periodiskas pārbaudes saskaņā ar attiecīgiem tehniskās uzraudzības normatīvajiem aktiem.

40. Degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes operators nodrošina, lai cisternas tiktu uzpildītas saskaņā ar šo noteikumu 10.pielikumā noteiktajām prasībām.

41. Ja viena vai vairākas cisternas īslaicīgi (no trijiem mēnešiem līdz diviem gadiem) netiek izmantotas (netiek uzpildītas ar degvielu vai no tām netiek atsūknēta degviela), degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes operators nodrošina šo noteikumu 13.pielikumā noteikto prasību izpildi.

42. Ja cisterna netiek izmantota vairāk nekā piecus gadus, degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes operators nodrošina, lai tā kopā ar cauruļvadiem tiktu pārvērsta nelietojamā stāvoklī un aizvākta atbilstoši šo noteikumu 13.pielikumā noteiktajām prasībām, kā arī nodrošina pazemes ūdens novērtēšanu.

43. Degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes operators divas nedēļas pirms attiecīgo darbu uzsākšanas rakstiski ziņo reģionālajai vides pārvaldei par cisternu attīrīšanu, pārvēršanu nelietojamā stāvoklī un aizvākšanu.

44. Četras nedēļas pēc šo noteikumu 42.punktā minēto darbu pabeigšanas degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes operators iesniedz reģionālajā vides pārvaldē rakstisku ziņojumu, kurā norāda:

44.1. aizvākto cisternu bijušo izvietojumu;

44.2. cisternās uzglabātās degvielas markas;

44.3. cisternu materiālu un tilpumu;

44.4. cisternu tehnisko stāvokli;

44.5. cisternu likvidēšanas veidu un vietu;

44.6. grunts vai pazemes ūdeņu izpētes rezultātus.

VII. Degvielas uzpildes stacijas un naftas bāzes darbināšanas vispārīgās vides aizsardzības prasības

45. Degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes operatoram nepieciešami šādi dokumenti:

45.1. pārskats par pazemes ūdeņu un grunts sākotnējo izpēti;

45.2. pazemes ūdeņu novērošanas rezultāti;

45.3. grunts un pazemes ūdeņu izpētes rezultāti šādos gadījumos:

45.3.1. degvielas noplūde;

45.3.2. degvielas uzpildes stacijas slēgšana;

45.3.3. cisternu aizvākšana;

45.3.4. degvielas uzpildes stacijas slēgšana un cisternu aizvākšana;

45.4. dati par notekūdeņu attīrīšanas iekārtu attīrīšanu no nogulsnēm un naftas produktiem;

45.5. rīcības plāns, ja notikusi degvielas noplūde;

45.6. civilās aizsardzības plāns;

45.7. ugunsdrošības instrukcija un citi dokumenti atbilstoši normatīvajiem aktiem par ugunsdrošību;

45.8. kontroles dati cisternu īslaicīgas neizmantošanas laikā;

45.9. informācija par cisternu aizvākšanu un pārvēršanu nelietojamā stāvoklī;

45.10. atļauja vai apliecinājums atbilstoši normatīvajiem aktiem par A, B un C kategorijas piesārņojošām darbībām un, ja nepieciešams, ūdens resursu lietošanas atļauja.

46. Degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes operators nodrošina, lai šo noteikumu 45.punktā noteiktā informācija ir pieejama valsts un pašvaldības kontroles institūcijām.

VIII. Noslēguma jautājumi

47. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1999.gada 3.augusta noteikumus Nr.269 "Noteikumi par vides kvalitātes normatīviem degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamajām cisternām" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 248./250.nr.; 2002, 15.nr.).

48. Ekspluatācijā esošajām degvielas uzpildes stacijām un naftas bāzēm šo noteikumu 4. un 15.punkta prasības piemērojamas saskaņā ar šādu grafiku:

48.1. naftas bāzēm un degvielas uzpildes stacijām, kuras būvatļauju vai atļauju darboties saņēmušas no 1985.gada 1.janvāra līdz 1990.gada 1.janvārim, - ar 2006.gada 31.decembri;

48.2. naftas bāzēm un degvielas uzpildes stacijām, kuras būvatļauju vai atļauju darboties saņēmušas no 1990.gada 1.janvāra līdz 2000.gada 1.martam, - ar 2009.gada 31.decembri, izņemot gadījumus, kas minēti šo noteikumu 54.punktā.

(Grozīts ar MK 21.07.2009. noteikumiem Nr.799)

49. Ekspluatācijā esošajām degvielas uzpildes stacijām, kuru degvielas apjoms ir no 100 m3 līdz 1000 m3 un kas būvatļauju vai atļauju darboties saņēmušas līdz 2000.gada 1.martam, šo noteikumu III nodaļas prasības pirmās pakāpes tvaiku atsūknēšanas un kontroles sistēmām piemērojamas, sākot ar 2008.gada 31.decembri.

50. Šo noteikumu III nodaļas prasības otrās pakāpes tvaiku atsūknēšanas un kontroles sistēmām piemērojamas degvielas uzpildes stacijām, kas saņēmušas būvatļauju pēc 2000.gada 1.marta.

51. Ekspluatācijā esošajām naftas bāzēm, kuru degvielas apjoms ir mazāks par 25000 tonnu gadā un kuras saņēmušas būv­atļauju līdz 2000.gada 1.martam, šo noteikumu 22.punkts piemērojams ar 2008.gada 31.decembri.

52. Ekspluatācijā esošajām naftas bāzēm, kuru degvielas apjoms ir mazāks par 25000 tonnu gadā un kuras saņēmušas būvatļauju līdz 2000.gada 1.martam, šo noteikumu 22. un 24.punkts piemērojams ar 2008.gada 31.decembri.

53. Šo noteikumu prasības attiecībā uz ekspluatācijā esošajām peldošajām degvielas uzpildes stacijām piemērojamas, sākot ar 2006.gada 1.jūliju.

54. Naftas bāzēm un degvielas uzpildes stacijām, kas nodotas ekspluatācijā līdz 2000.gada 1.martam, naftas bāzes vai degvielas uzpildes stacijas operators nodrošina pretinfiltrācijas seguma atbilstību šo noteikumu 1.5.apakšpunktā noteiktajām prasībām:

54.1. ne vēlāk kā līdz 2014.gada 1.martam;

54.2. ne vēlāk kā līdz 2009.gada 31.decembrim, ja tiek pārsniegtas noteiktās piesārņojuma robežvērtības vai pazemes ūdeņu novērošanas rezultāti norāda uz izšķīdušo naftas produktu koncentrācijas paaugstināšanos pazemes ūdeņos.

(MK 21.07.2009. noteikumu Nr.799 redakcijā)

55. Šo noteikumu 10.punkts ir spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim.

(MK 21.07.2009. noteikumu Nr.799 redakcijā)

56. Šo noteikumu 10.2 un 15.1 punkts stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

(MK 21.07.2009. noteikumu Nr.799 redakcijā)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 20.decembra Direktīvas 94/63/EK par kontroli attiecībā uz gaistošu organisko savienojumu (GOS) emisiju, ko rada benzīna glabāšana un nosūtīšana no termināļiem uz degvielas uzpildes stacijām.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Vides ministrs R.Vējonis
1.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 16.maija noteikumiem Nr.400
Grunts un pazemes ūdeņu vērtēšanas kritēriji

(Pielikums svītrots ar MK 15.04.2008. noteikumiem Nr.272)

2.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 16.maija noteikumiem Nr.400
Pazemes ūdeņu novērošanas sistēma

(Pielikums grozīts ar MK 21.07.2009. noteikumiem Nr.799)

1. Pazemes ūdeņu novērošanas sistēmu degvielas uzpildes stacijās vai naftas bāzēs ierīko degvielas noplūžu identificēšanai un piesārņoto pazemes ūdeņu izplatības kontrolei.

2. Novērošanas urbumu tīkls sastāv vismaz no trijiem urbumiem, kurus izvieto potenciālos naftas produktu migrācijas virzienos, kā arī ņemot vērā pazemes ūdens plūsmas īpatnības. Ja pazemes ūdens plūsmas virziens gada laikā nemainās un ir precīzi nosakāms pēc esošajiem datiem, pēc saskaņošanas ar Valsts vides dienestu novērošanas urbumu skaitu var samazināt.

3. Urbuma filtra daļai jābūt vismaz 2 m garai un jāšķērso pazemes ūdens līmenis, ievērojot tā sezonālās svārstības. Urbuma filtra daļas izvietojums zem pazemes ūdens līmeņa atļauts, ja pazemes ūdens līmeņa svārstību intervālā ir izplatīti ieži ar filtrācijas koeficientu, mazāku par 1x10-5 cm/s, un dziļākiem iežiem ir ievērojami labākas filtrācijas īpašības. Ja netiek ievērotas urbuma filtra daļas izvietošanas prasības, pārskatā par novērošanas urbumu ierīkošanu iesniedz pamatotu argumentāciju un iežu filtrācijas spējas faktiskos datus.

4. Pēc ierīkošanas urbumu atduļķo, pienivelē un nosaka pieteces lielumu tajā, lai pārbaudītu urbuma piemērotību pazemes ūdeņu paraugu ņemšanai. Ūdens pieteces lieluma noteikšanai ūdeni atsūknē no urbuma, kontrolējot ūdens līmeņa pazeminājumu vai tā atjaunošanās ātrumu. Šos datus atspoguļo pārskatā par novērošanas urbumu ierīkošanu. Peldošo naftas produktu slāņa mērīšanas darbus veic ne agrāk kā 10dienas pēc novērošanas urbumu ierīkošanas un attīrīšanas.

5. Degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes ekspluatācijas laikā pazemes ūdeņu līmeņu un peldošo naftas produktu slāņa biezumu mēra visos urbumos. Pazemes ūdeņu paraugus BTEX (benzola, toluola, etilbenzola un ksilolu summa) koncentrācijas noteikšanai ņem reprezentatīvajos urbumos, pamatojoties uz pazemes ūdeņu plūsmas īpatnībām.

6. Ja ūdens pietece urbumā ir laba, pirms pazemes ūdeņu paraugu ņemšanas ūdeni atsūknē no urbuma līdz pH un elektrovadītspējas stabilizācijai.

7. Ja ūdens pietece urbumā ir vāja, pirms pazemes ūdeņu paraugu ņemšanas no urbuma atsūknē visu ūdeni. Laikposms no iepriekšējās ūdens atsūknēšanas līdz parauga ņemšanai nedrīkst pārsniegt vienu diennakti. Ūdens elektrovadītspēju un pH nosaka otrās atsūknēšanas gaitā pirms un pēc parauga ņemšanas, pārskatā norādot vidējos lielumus.

8. Pazemes ūdeņu paraugus urbumos neņem šādos gadījumos:

8.1. urbumos ar peldošo naftas produktu slāni. Pazemes ūdeņu paraugus no šiem urbumiem izšķīdušo naftas produktu vai peldošo naftas produktu frakcionālā sastāva noteikšanai ņem tikai izpētes mērķiem, nepieļaujot peldošo naftas produktu un pazemes ūdeņu sajaukšanos paraugā;

8.2. urbumos ar ļoti vāju ūdens pieteci, kuros zemās iežu filtrācijas spējas (filtrācijas koeficients ir mazāks par 1x10-5cm/s) dēļ ūdens līmeņa atjaunošanās pārsniedz vienu diennakti pēc atsūknēšanas.

9. Ja pazemes ūdens līmenis ir dziļāks par 10 m, novērošanas urbumu vietā var ierīkot maza diametra urbumus ("spices") gaistošo naftas produktu koncentrāciju noteikšanai cilmiežu gaisā. "Spices" filtra daļu ievieto 0,5 m dziļumā vai, ja nepieciešamas, dziļāk zem tehnogēniem nogulumiem. Gaistošo naftas produktu koncentrāciju cilmiežu gaisā nosaka uz vietas, atsūknējot gāzi no "spices" un nodrošinot vismaz desmitkārtēju "spicē" esošās gāzes tilpuma apmaiņu, kā arī nepieļaujot atmosfēras gaisa iekļūšanu atsūknējamajā gāzē.

10. Ja līdz 10 m dziļumam izplatīti ieži ar filtrācijas koeficientu, mazāku par 1 x 10-5 cm/s, un degvielas uzpildes stacijā vai naftas bāzē ir ierīkota pazemes drenāža, pazemes ūdeņu paraugus var ņemt no drenāžas sistēmas. Mākslīgas pazemes drenāžas sistēmas izmantošanu novērošanas urbumu vietā saskaņo ar Valsts vides dienestu, ja, pamatojoties uz faktisko novērojumu datiem, ir pierādīts, ka drenāžas sistēma aptver visu potenciāli piesārņoto pazemes ūdeņu plūsmu.

11. Ja divos novērošanas ciklos ir konstatēts pazemes ūdeņu piesārņojums ar tendenci paaugstināties, identificē tā avotu, revidē esošo novērošanas urbumu tīklu un, ja nepieciešams, ierīko papildu novērošanas urbumus.

12. Ja degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes teritorijā ir iespējama piesārņoto pazemes ūdeņu lejupejoša filtrācija, ierīko vismaz vienu papildu novērošanas urbumu ar filtra daļu dziļākajā ūdens horizontā.

Vides ministrs R.Vējonis
3.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 16.maija noteikumiem Nr.400
Pazemes ūdeņu novērojumu urbumu tīkla tehniskā pase

(Pielikums MK 15.04.2008. noteikumu Nr.272 redakcijā)

PIE-KN272_PAGE_01.JPG (66997 bytes)

PIE-KN272_PAGE_02.JPG (115340 bytes)

PIE-KN272_PAGE_03.JPG (117994 bytes)

PIE-KN272_PAGE_04.JPG (159211 bytes)

4.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 16.maija noteikumiem Nr.400
Pazemes ūdeņu novērošanas rezultāti degvielas uzpildes stacijas/naftas bāzes teritorijā ________.gadā

(Pielikums MK 15.04.2008. noteikumu Nr.272 redakcijā)

PIE-KN272_PAGE_06.JPG (109508 bytes)

PIE-KN272_PAGE_07.JPG (119465 bytes)

PIE-KN272_PAGE_08.JPG (154049 bytes)

PIE-KN272_PAGE_09.JPG (88744 bytes)

PIE-KN272_PAGE_10.JPG (44053 bytes)

5.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 16.maija noteikumiem Nr.400
Pretinfiltrācijas segums ap degvielas uzpildes iekārtām un pretinfiltrācijas uztvērējs ap cisternu uzpildes iekārtām

(Pielikums grozīts ar MK 21.07.2009. noteikumiem Nr.799)

1. Grunti un pazemes ūdeni no virszemes degvielas noplūdēm aizsargā ar virszemes pretinfiltrācijas segumiem, kas noklāti vietās, kur notiek autotransporta un degvielas cisternu uzpildīšana ar degvielu.

2. Virszemes pretinfiltrācijas segumu vietās, kur autotransportu uzpilda ar degvielu no degvielas uzpildes iekārtām, izveido šādi:

2.1. platums - uzpildes cauruļvada garumā (autotransporta piebraukšanas pusē) plus viens metrs, bet ne mazāk kā 3,5 m no katras uzpildes iekārtas saliņas;

2.2. garums - vismaz 7,5 metru;

2.3. segumu noklāj uz grunts zem degvielas uzpildes iekārtas un tās saliņām.

3. Ap cisternu uzpildes vietām pret­infiltrācijas seguma platums ir 3 m no uzpildes cauruļvadiem autocisternas piebraukšanas pusē un garums ne mazāk kā 10 metru.

4. Pretinfiltrācijas uztvērējs ap cisternu uzpildes punktiem atbilst šādiem parametriem:

4.1. uztvērēja tilpums ir vismaz 60 litru;

4.2. uztvērēja malu augstums ir ne mazāks kā 10 cm; uzpildes punkts nedrīkst atrasties tuvāk par 25 cm no uztvērējierīces malas.

Vides ministrs R.Vējonis
6.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 16.maija noteikumiem Nr.400
Degvielas noplūdes aizsardzības un konstatēšanas metodes (sistēmas)

I. Degvielas noplūdes konstatēšanas metodes (sistēmas)

1. Lai konstatētu pazemes un virszemes cisternās esošās degvielas noplūdi, atļauts izmantot vienu vai vairākas no šādām metodēm (sistēmām):

1.1. ja ir cisternas ar dubultsienām, - izmanto starpsienas novērošanas sistēmu;

1.2. reizi divos gados pārbauda cisternas hermētiskumu;

1.3. izmanto automātisko degvielas bilances kontroles sistēmu;

1.4. izmanto mehānisko degvielas bilances kontroles metodi;

1.5. izmanto citu degvielas noplūdes konstatēšanas metodi, ja tā ir saskaņota ar reģionālo vides pārvaldi.

2. Degvielas noplūdes konstatēšanas sistēmu ierīko, darbina un uztur saskaņā ar ražotāja norādījumiem.

II. Virszemes cisternu un cauruļvadu pārbaude

3. Vismaz reizi mēnesī vizuāli pārbauda visas cisternu un cauruļvadu virsmas, lai konstatētu degvielas sūces pazīmes (degvielas mitrums, plankumi), kā arī degvielas noplūdes pazīmes uz betona seguma, augsnē un tamlīdzīgi.

4. Lai no virszemes degvielas cisternām, cauruļvadiem un to aprīkojuma nepieļautu degvielas noplūdi vidē, degvielas noplūdes uztvērēju var izmantot par alternatīvu degvielas noplūdes aizsardzības un konstatēšanas metodei (sistēmai):

4.1. degvielas noplūdes uztvērējam jābūt pietiekami apjomīgam, lai uztvertu ne mazāk kā pilnu tilpumu no vislielākās cisternas, kas izvietota uztvērējā;

4.2. degvielas noplūdes uztvērējam jābūt izgatavotam no necaurlaidīga materiāla, kas aiztur ūdeni un degvielu;

4.3. noteci degvielas noplūdes uztvērējā izvieto virzienā no cisternām uz notekas aku;

4.4. notekas akā izvieto degvielas konstatēšanas sistēmu, kas signalizē par degvielas noplūdi;

4.5. notekūdeņus no notekas atsūknē vai ar sifona palīdzību novada pāri degvielas noplūdes uztvērēja malai uz naftas bāzes vai stacijas lietus notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

III. Uz peldošajiem līdzekļiem izvietoto cisternu un cauruļvadu pārbaude

5. Lai konstatētu uz peldošajiem līdzekļiem izvietotajās cisternās (peldošajās degvielas uzpildes stacijās) esošās degvielas noplūdi, izmanto:

5.1. starpsienas (starp cisternu un peldošā līdzekļa ārējo apvalku) novērošanas gāzes diagnosticēšanas sistēmu, kas nodrošina peldošā līdzekļa cisternu hermētiskuma nepārtrauktu kontroli, navigācijas sezonas sākumā pārbaudot peldošās degvielas uzpildes stacijas starpsienu hermētiskumu;

5.2. citu degvielas uzpildes noplūdes konstatēšanas metodi, ja tā ir saskaņota ar reģionālo vides pārvaldi.

6. Atzīmes par peldošās degvielas uzpildes stacijas starpsienu hermētiskuma kontroles laiku (datumu) un rezultātiem reģistrē peldošās degvielas uzpildes stacijas ekspluatācijas žurnālā.

7. Degvielas noplūdes konstatēšanas sistēmu ierīko, darbina un uztur saskaņā ar ražotāja norādījumiem.

Vides ministrs R.Vējonis
7.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 16.maija noteikumiem Nr.400
Degvielas uzpildes stacijas pirmās un otrās pakāpes tvaiku atsūknēšanas sistēmas

I. Pirmās pakāpes tvaiku atsūknēšanas sistēma

1. Pirmās pakāpes tvaiku atsūknēšanas sistēma sastāv no:

1.1. hermētiska degvielas tvaiku atgriešanas cauruļvada, kas ierīkots no degvielas uzpildes stacijas cisternas vai cisternas vārsta līdz autocisternai;

1.2. kontroles sistēmas, lai novērstu spiediena bīstamu paaugstināšanos cisternās. Izmantojot spiediena/vakuuma vārstu, nodrošina, lai netiktu pārsniegts iekārtas darba spiediens;

1.3. citas tvaiku atsūknēšanas un kontroles sistēmas, kas spēj nodrošināt vismaz līdzīgu rezultātu.

2. Cisternas degvielas uzpildes cauruļvada un tvaiku atsūknēšanas cauruļvada uzgaļus izgatavo tā, lai cisternas uzpildes laikā nebūtu iespējams degvielas uzpildes cauruļvadu samainīt vietām ar tvaiku atsūknēšanas cauruļvadu.

3. Pievienojot pirmās pakāpes tvaiku atsūknēšanas sistēmu pirms cisternas uzpildīšanas, ievēro šādu kārtību:

3.1. vispirms pievieno tvaiku atsūknēšanas cauruļvadu pie degvielas cisternas tvaiku atsūknēšanas cauruļvada un pēc tam degvielas cauruļvadu pievieno pie degvielas cisternas uzpildes cauruļvada;

3.2. atvienojot pirmās pakāpes tvaiku atsūknēšanas sistēmu, vispirms atvieno degvielas cauruļvadu un tikai pēc tam atvieno tvaiku atsūknēšanas cauruļvadu.

II. Otrās pakāpes tvaiku atsūknēšanas sistēma un tās elementi

4. Degvielas uzpildes stacijā izveido visas nepieciešamās otrās pakāpes tvaiku atsūknēšanas un kontroles sistēmas un veic visas izmaiņas, kas nepieciešamas, lai minētās sistēmas uzturētu saskaņā ar ražotāja norādījumiem.

5. Otrās pakāpes tvaiku atsūknēšanas sistēmu un tās elementus ierīko un uztur tā, lai novērstu jebkādu šķidrumu uzkrāšanos, kas varētu radīt aizsprostus tvaiku atgriešanas cauruļvados:

5.1. pazemes tvaiku atsūknēšanas cauruļvadus ierīko tā, lai būtu kritums no uzpildes iekārtām uz pazemes cisternām, vai aprīko ar kondensāta pretvārstu, kas ļauj degvielai uzkrāties, neaizsprostojot tvaiku atgriešanas cauruļvadus;

5.2. visi tvaiku atgriešanas cauruļvadu kondensāta pretvārsti ir viegli pieejami, lai tos varētu periodiski iztukšot.

6. Lai nodrošinātu otrās pakāpes tvaiku atsūknēšanas sistēmas hermētiskumu un efektivitāti, to vismaz reizi dienā vizuāli pārbauda. Sabojātās otrās pakāpes tvaiku atsūknēšanas sistēmas elementus atvieno uz laiku, kamēr sistēmu salabo.

Vides ministrs R.Vējonis
8.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 16.maija noteikumiem Nr.400
Degvielas un tvaiku uzglabāšana cisternās

1. Virszemē esošo cisternas ārējo virsmu un jumtu nokrāso tādā krāsā, lai kopējā siltuma atstarošanas pakāpe būtu 70 % un vairāk.

2. Šī pielikuma 1.punkta prasības neattiecas uz cisternām, kuras pievienotas tvaiku pārstrādes iekārtai.

3. Cisternas ārējie peldošie jumti aprīkoti ar pirmās kārtas noslēdzošo blīvslēgu, lai noslēgtu saskares virsmu starp cisternas sienu un peldošā jumta ārējo apmali, un ar otrās kārtas noslēdzošo blīvslēgu, kas izvietots virs pirmās kārtas. Blīvslēgus iebūvē tā, lai tie ierobežotu tvaiku izplūšanas iespēju par 95 % vai vairāk salīdzinājumā ar līdzīgu cisternu ar nekustīgo jumtu, kurai ir tikai vakuuma/spiediena regulēšanas vārsts.

4. Cisternas, uz kurām saskaņā ar šiem noteikumiem attiecas tvaiku savākšanas un pārstrādes prasības, ir šādas:

4.1. cisternas ar nekustīgo jumtu savieno ar tvaiku pārstrādes iekārtu;

4.2. cisternas ar iekšējo vai ārējo peldošo jumtu ir ar pirmās un otrās kārtas noslēdzošajiem blīvslēgiem, kuri atbilst šī pielikuma 3.punkta prasībām.

5. Cisternas, kuras tiek ekspluatētas vai par kurām līdz 2000.gada 1.martam ir saņemta būvatļauja, ir šādas:

5.1. cisternas ar nekustīgo jumtu savieno ar tvaiku pārstrādes iekārtu saskaņā ar šī pielikuma prasībām;

5.2. cisternas ar iekšējo peldošo jumtu aprīko ar pirmās kārtas noslēdzošo blīvslēgu, kas projektēts tā, lai ierobežotu tvaiku izplūšanas iespēju par 90 % vai vairāk.

6. Šī pielikuma 4. un 5.punktā minētās prasības tvaiku noplūdes ierobežošanai neattiecas uz cisternām ar nekustīgo jumtu naftas bāzēs, kur tvaiku pagaidu uzglabāšana ir atļauta saskaņā ar šo noteikumu 25.punktā noteiktajām prasībām.

Vides ministrs R.Vējonis
9.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 16.maija noteikumiem Nr.400
Tvaiku savākšanas un pārstrādes iekārtas

(Pielikums grozīts ar MK 15.04.2008. noteikumiem Nr.272)

1. Tvaikus no pārvietojamās cisternas, ko uzpilda naftas bāzē, izmantojot hermētiski noslēgtu cauruļvadu, novada uz tvaiku pārstrādes iekārtu. Šī prasība neattiecas uz autocisternām, kuras pilda no augšas.

2. Prasības, kas noteiktas tvaiku noplūdes ierobežošanai no tvaiku pārstrādes iekārtām, attiecas arī uz tvaiku sadedzināšanas iekārtām.

3. Tvaiku vidējā stundas koncentrācija emisijām gaisā no tvaiku pārstrādes iekārtas (ar korekciju atšķaidīšanai apstrādes procesā) nedrīkst pārsniegt 35 g uz normālu (273 K, 101,3 kPa) kubikmetru (Nm3).

4. Tvaiku koncentrāciju, izmantojot gāzes analizatoru, nosaka:

4.1. mērījumus izdarot pilnas darba dienas laikā (vismaz septiņas stundas);

4.2. mērījumus izdarot nepārtraukti vai ar pārtraukumiem;

4.3. ja mērījumus izdara ar pārtraukumiem, katru stundu veic vismaz četrus mērījumus;

4.4. pieļaujamā mērījumu kļūda iekārtu neprecizitātes, kalibrēšanas gāzes vai procedūras dēļ nedrīkst pārsniegt 10 % no mērītās vērtības;

4.5. mērīšanas līdzeklim vismaz 95 % gadījumu jānodrošina jutība 3 g/Nm3.

5. Lai izvairītos no tvaiku noplūdes, savienojumus un cauruļvadus pārbauda reizi gadā atbilstoši ražotāja norādījumiem.

6. Ja konstatē tvaiku noplūdi, nekavējoties pārtrauc degvielas uzpildīšanu. Iekārta degvielas uzpildes pārtraukšanai ir uzstādīta pie pārsūknēšanas iekārtas.

7. Ja pārvietojamo cisternu uzpilda no augšas, degvielas uzpildes cauruļvada galu ievieto cisternā līdz dibenam, lai izvairītos no degvielas izlaistīšanas.

Vides ministrs R.Vējonis
10.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 16.maija noteikumiem Nr.400
Autocisternu uzpildīšana no apakšas, tvaiku savākšana un pārplūdes novēršana

I. Savienojumi

1. Degvielas padeves cauruļvada savienojumam jābūt uzmavai, kura sader ar autocisternas 4-collu API (101,6 mm) iemavas (adaptera) uzgali, kā noteikts instrukcijā (API ieteikums 1004, septītā redakcija, 1988.gada novembris) "Uzpildīšana no apakšas un tvaiku savākšana MC-306 autocisternām" (2.1.1.1.nodaļa "Adaptera veids, kas tiek izmantots, lai uzpildītu no apakšas").

2. Tvaiku savākšanas cauruļvada savienojumam jābūt izciļņa-rievas
(cam-and-groove) uzmavai, kura sader ar 4 collu (101,6 mm) izciļņa-rievas (cam-and-groove) iemavu (adapteru) uz autocisternas, kā noteikts instrukcijā (API ieteikums 1004, septītā redakcija, 1988.gada novembris) "Uzpildīšana no apakšas un tvaiku savākšana MC-306 autocisternām" (4.1.1.2.nodaļa "Tvaiku savākšanas adapters").

  II. Uzpildīšanas nosacījumi

3. No katra degvielas padeves cauruļvada normāla degvielas padeve ir 2300 litru minūtē, maksimālā - 2500 litru minūtē.

4. Naftas bāzei strādājot ar maksimālo degvielas padevi, tvaiku savākšanas sistēmai, ieskaitot tvaiku pārstrādes iekārtas, maksimāli pieļaujamais pretspiediens tvaiku savākšanas adapterā pie autocisternas ir 55 milibārus.

5. Visām autocisternām, kas ir uzpildāmas no apakšas, jābūt zīmei, kurā norādīts vienlaikus lietojamais maksimālais degvielas padeves cauruļvadu skaits, lai nodrošinātu, ka tvaiki nenoplūst caur P un V vārstiem, un nepārsniegtu maksimālo pretspiedienu - 55 milibāri.

III. Autocisternas sazemējuma/pārplūdes noteikšanas sistēmu pievienošana

6. Pārsūknēšanas iekārta ir apgādāta ar pārplūdes brīdināšanas kontroles sistēmu, kura pēc tam, kad tā savienota ar autocisternu, dod drošas uzpildes signālu ar nosacījumu, ka neviens no nodalījuma pārplūdes sensoriem nerāda augstu līmeni.

7. Autocisterna savienota ar pārsūknēšanas iekārtas kontroles sistēmu, izmantojot tipveida desmitkontaktu elektrisko savienotāju. Uz autocisternas izvieto iemavas veida savienojumu.

8. Pārplūdes sensori autocisternā ir vai nu divvadu siltuma pretestības sensors, divvadu optiskais sensors, piecvadu optiskais sensors, vai arī kāds līdzvērtīgs sensors, lai garantētu iekārtas drošu darbību (siltuma pretestības sensoram jābūt ar negatīvu temperatūras koeficientu).

9. Pārsūknēšanas iekārtas kontroles sistēma piemērota autocisternu divvadu vai piecvadu sistēmām.

10. Autocisterna savienota ar pārsūknēšanas iekārtu ar kopēju sazemējuma vadu. Uz autocisternas izvietotās iemavas desmitais kontakts savienots ar autocisternas šasiju. Uzmavas desmitais kontakts (adata) savienots ar kontroles sistēmas korpusu, kas savukārt savienots ar pārsūknēšanas iekārtas sazemējumu.

11. Visām autocisternām, kuras uzpilda no apakšas, uzstādīta zīme ar norādi, kāda veida pārplūdes sensors ierīkots (divvadu vai piecvadu).

IV. Savienojumu izvietojums

12. Degvielas uzpildīšanas un tvaiku atsūknēšanas iekārtu sistēmu savienojumus uz autocisternām izvieto, ievērojot, ka:

12.1. degvielas adapteru centrālās līnijas augstums - ne vairāk par 1,4 metriem (nenoslogots) un ne zemāks par 0,5 metriem (noslogots); ieteicamais augstums no 0,7 metriem līdz vienam metram;

12.2. horizontālās atstarpes starp adapteriem - ne mazākas par 0,25 metriem (ieteicamā mazākā atstarpe - 0,3 metri);

12.3. visi degvielas padeves vada savienojumi novietoti vienā laukumā, kas nav garāks par 2,5 metriem;

12.4. ieteicamais tvaiku savākšanas adaptera novietojums ir degvielas padeves vadu savienojumu labajā pusē - ne augstāk par 1,5 metriem (nenoslogots) un ne zemāk par 0,5 metriem (noslogots).

13. Sazemējuma/pārplūdes savienojums izveidots tikai vienā mašīnas pusē - degvielas un tvaiku savākšanas adapteru labajā pusē - ne augstāk par 1,5 metriem (nenoslogots) un ne zemāk par 0,5 metriem (noslogots).

V. Sazemējuma/pārplūdes kontroles sistēmas darbība

14. Aizliegts sākt degvielas uzpildīšanu, kamēr apvienotā sazemējuma/pārplūdes kontroles sistēma nedod atļaujas signālu.

15. Ja ir degvielas pārpilde vai ja autocisternas sazemējums tiek zaudēts, sazemējuma/pārplūdes kontroles sistēmai jānoslēdz degvielas padeve.

VI. Tvaiku savākšana

16. Aizliegts sākt degvielas uzpildīšanu, kamēr tvaiku savākšanas cauruļvads nav savienots ar autocisternu un tvaiki var brīvi plūst no autocisternas uz naftas bāzes tvaiku savākšanas sistēmu.

Vides ministrs R.Vējonis
11.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 16.maija noteikumiem Nr.400
Vides prasības peldošajām degvielas uzpildes stacijām

(Pielikums grozīts ar MK 15.04.2008. noteikumiem Nr.272)

Tvaiku noplūdes ierobežošana no pārvietojamajām cisternām

1. Pārvietojamās cisternas, kurās piegādā degvielu degvielas uzpildes stacijām un naftas bāzēm, projektē un darbina tā, lai tvaiki pēc degvielas izliešanas paliktu pārvietojamajā cisternā un lai tā uzņemtu un paturētu atgriezeniskos tvaikus no degvielas uzpildes stacijām un naftas bāzes cisternām līdz tās atkārtotai uzpildei naftas bāzē.

2. Šī pielikuma 1.punkta prasības attiecas tikai uz tām dzelzceļa cisternām, kurās piegādā degvielu degvielas uzpildes stacijām vai naftas bāzēm, kur notiek tvaiku pagaidu uzglabāšana.

3. Šā pielikuma 1.punkts neattiecas uz tvaiku noplūdēm caur pārvietojamās cisternas spiediena samazināšanas vārstiem un uz tvaiku zudumiem mērīšanas procesā, izmantojot mērstieni, kurš verificēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu un par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm, kā arī uz pārvietojamajām cisternām, kuru ekspluatācija ir sākta pirms 2000.gada 1.marta.

4. Šī pielikuma 1.punkts attiecas uz ekspluatācijā esošajām autocisternām, ja tās saskaņā ar šī pielikuma prasībām pārbūvētas uzpildīšanai no apakšas.

5. Ja pārvietojamā cisterna pēc degvielas izliešanas tiek lietota citu vielu, nevis degvielas uzglabāšanai un tvaiku pārstrādāšana vai to pagaidu uzglabāšana nav iespējama, ir pieļaujama tvaiku ventilācija vietās, kur tvaiku noplūde nevar radīt nozīmīgu kaitējumu videi vai cilvēka veselībai.

Vides ministrs R.Vējonis
12.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 16.maija noteikumiem Nr.400
Vides prasības peldošajām degvielas uzpildes stacijām

1. Peldošais līdzeklis ir nostiprināts tā, ka attiecīgais stiprinājums ļauj peldošajam līdzeklim brīvi pārvietoties vertikālā virzienā, lai sekotu attiecīgās akvatorijas ilglaicīgi novērotajām ūdens līmeņa svārstībām.

2. Degvielas uzpildes iekārtu un atbilstošo aprīkojumu novieto zem ūdensnecaurlaidīga jumta, nodrošinot, ka lietus ūdens nenonāk saskarē ar degvielas uzpildes stacijas klāju un brīvi noplūst no jumta attiecīgajā akvatorijā.

3. Degvielas uzpildes iekārta atrodas degvielas avārijas izliešanas vannā, no kurienes izlijusī degviela var satecēt degvielas savākšanas tvertnē. Degvielas savākšanas tvertnes tilpums ir vismaz 300 litru.

4. Peldošo līdzekli nodrošina ar ārējo apvalku, kas saskaras ar attiecīgās akvatorijas ūdeni, un iekšējo apvalku (cisternu), kurā ir tilpne degvielas uzglabāšanai.

5. Peldošajā degvielas uzpildes stacijā viegli sasniedzamā vietā un ar atbilstošu marķējumu tiek uzglabātas bonas un absorbentu paklāji. Operators uzglabā bonas, lai nodrošinātu vismaz 20 metru garu bonu izklāšanu naftas produktu noplūdes gadījumos. Operators nodrošina, lai uzglabājamie absorbenti nodrošina vismaz 50 m2 lielu pārklājuma laukumu naftas produktu noplūdes gadījumos. Bonām un absorbentiem jānodrošina vismaz 100 litru naftas produktu absorbcija.

6. Peldošajā degvielas uzpildes stacijā viegli sasniedzamā vietā ar atbilstošu marķējumu tiek uzglabātas salvetes un/vai drānas materiāli, ar ko noslaucīt naftas produktu smērējumus no mazizmēra kuģošanas līdzekļu un jahtu virsmām, kā arī citām ar degvielas uzpildi saistītām virsmām.

7. Peldošās degvielas uzpildes stacijas nodrošina ar zibens novedēju.

Vides ministrs R.Vējonis
13.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 16.maija noteikumiem Nr.400
Degvielas uzpildes stacijas un naftas bāzes cisternu un cauruļvadu darbināšana

(Pielikums grozīts ar MK 15.04.2008. noteikumiem Nr.272)

I. Cisternu uzpildīšana

1. Virszemes, pazemes un uz peldošā līdzekļa izvietotās cisternas apgādātas ar ierīci, kura aizsargā cisternas pret pārpildīšanu. Ierīce signalizē un pārtrauc degvielas padevi, kad cisterna ir piepildīta vairāk par 90 procentiem.

2. Ja autocisternas uzpildes cauruļvadu pievieno autocisternai un cisternas uzpildes cauruļvadam (vai to atvieno), autocisternas dzinējam jābūt izslēgtam.

3. Pirms degvielas uzpildes pirmās pakāpes tvaiku savākšanas sistēmas cauruļvadiem jābūt pieslēgtiem saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikuma prasībām.

4. Uzpildot degvielas cisternas no autocisternas, statiskās elektrības novadīšanu nodrošina šādi:

4.1. pirms degvielas uzpildes cauruļvada pievienošanas autocisternu sazemē;

4.2. sazemējumu atvieno pēc degvielas uzpildes cauruļvada atvienošanas.

5. Cisternu degvielas cauruļvadu savienojumi ar autocisternas uzpildes cauruļvadu ir hermētiski noslēgti, lai nepieļautu degvielas vai tvaiku noplūdi.

II. Degvielas cisternas īslaicīga neizmantošana

6. Ja viena vai vairākas cisternas ar degvielu trīs vai vairāk mēnešu netiek izmantotas (neuzpildot tās vai neatsūknējot degvielu), tad:

6.1. virszemes, pazemes un uz peldošā līdzekļa izvietotajām cisternām un cauruļvadiem turpina lietot degvielas noplūdes konstatēšanas metodes (sistēmas);

6.2. novēro pazemes ūdeņus;

6.3. reizi mēnesī mēra ūdens līmeni cisternās;

6.4. reizi mēnesī virszemes cisternām un cauruļvadiem vizuāli pārbauda sūces pazīmes;

6.5. ja ir aizdomas par degvielas noplūdi, veic pazemes ūdeņu novērtējumu.

7. Ja cisternas ir iztukšotas, t.i., cisternas dibenā ir ne vairāk kā 2,5 cm degvielas vai 0,3 % svara no kopējā cisternas tilpuma, tad:

7.1. degvielas noplūdes konstatēšanas metodes (sistēmas) nelieto;

7.2. pazemes ūdeņus nenovēro;

7.3. reizi mēnesī mēra ūdens līmeni cisternās;

7.4. reizi mēnesī virszemes cisternām un cauruļvadiem vizuāli pārbauda sūces pazīmes.

8. Ja cisternas netiek izmantotas vairāk nekā sešus mēnešus, tad:

8.1. iztukšo cisternas, ja tas jau iepriekš nav izdarīts;

8.2. aizvāko un aizslēdz visas cisternas degvielas uzpildes mērīšanas un novērošanas atveres un atvieno visus cauruļvadus un uzpildes iekārtas, kas savienotas ar neizmantoto cisternu;

8.3. reizi mēnesī mēra ūdens līmeni cisternās;

8.4. reizi mēnesī virszemes cisternām un cauruļvadiem vizuāli pārbauda sūces pazīmes.

9. Ja cisternu, kura nav lietota vairāk nekā sešus mēnešus, gatavojas atkal izmantot, tad:

9.1. cisternām un cauruļvadiem atsāk lietot degvielas noplūdes konstatēšanas metodes (sistēmas);

9.2. atsāk pazemes ūdeņu novērošanu;

9.3. pirms izmantošanas veic hermētiskuma pārbaudi cisternām un to cauruļvadiem;

9.4. ja pazemes vai peldošajā līdzeklī izvietotās cisternas un/vai cauruļvadi neiztur spiediena pārbaudi vai virszemes cisternām un cauruļvadiem ir redzamas sūces un nepieciešamie labojumi netiek veikti, cisternas un cauruļvadus nekavējoties pārveido tā, lai tie nebūtu izmantojami, un aizvāc tos saskaņā ar šī pielikuma prasībām.

III. Cisternu atbrīvošana no tvaikiem

10. Cisternas atbrīvo no viegli uzliesmojošiem tvaikiem. Pirms darbu sākšanas cisternas apkārtnē vai tieši uz tās novieto mērīšanas līdzekli, lai novērtētu tvaiku koncentrāciju cisternā un ap to.

11. Tvaikus no cisternas izvada vismaz 3-5 m virs zemes vai vismaz vienu metru virs jebkuras virszemes konstrukcijas, kas atrodas tuvāk par 50 metriem. Darba teritorijai jābūt atbrīvotai no aizdegšanās avotiem.

12. Kad cisterna atbrīvota no tvaikiem, no tās izsūknē uzkrājušos šķidrumu, kuru nogādā uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

IV. Pārbaude

13. Līdz cisternas izrakšanai un/vai aizvākšanai no teritorijas cisternā un tās apkārtnē regulāri pārbauda viegli uzliesmojošo un ugunsnedrošo tvaiku koncentrāciju.

14. Cisternā esošo tvaiku koncentrāciju pārbauda, uzpildes atverē ievietojot sprāgstošo gāzu mērinstrumenta zondi. Mērījumus veic cisternas apakšā, vidusdaļā un augšējā daļā. Ja cisterna aprīkota ar nenoņemamu uzpildes cauruli, mērījumus veic caur citu cisternas atveri.

15. Lai noteiktu skābekļa koncentrāciju cisternā, lieto skābekļa koncentrācijas mērinstrumentu. Pirms cisternas izcelšanas tajā izmēra skābekļa koncentrāciju, lai pārliecinātos, ka rezervuārā nav tādas skābekļa koncentrācijas, kas varētu radīt ugunsnedrošus apstākļus.

V. Lietotu cisternu glabāšana

16. Pirms cisternas novietošanas glabāšanas vietā to attīra no tvaikiem, kā arī no šķidrumiem un nogulsnēm. Lietotās cisternas glabā speciāli paredzētās un norobežotās teritorijās atbildīgo personu uzraudzībā, kuras pārzina iespējamos riskus. Šīs cisternas nedrīkst būt brīvi pieejamas trešajām personām.

VI. Lietotu cisternu likvidēšana

17. Cisternas likvidē, ja tajās vairs nevar glabāt viegli uzliesmojošas vai ugunsnedrošas vielas, kā arī ja tās nevar izmantot citiem mērķiem. Jebkurā gadījumā (cisternas tiek nodotas metāllūžņos vai izvietotas atbilstošā vietā, kur nevar izplatīties piesārņojums) cisternas pārveido tā, lai turpmākai lietošanai tās būtu nederīgas (piemēram, sagriežot vai izurbjot tajās caurumus).

Vides ministrs R.Vējonis
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 400Pieņemts: 16.05.2006.Stājas spēkā: 09.06.2006.Zaudē spēku: 30.06.2012.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 89, 08.06.2006.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Latvijas standarti
136939
{"selected":{"value":"01.01.2011","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-29.06.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2011","iso_value":"2011\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-29.06.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.09.2009","iso_value":"2009\/09\/16","content":"<font class='s-1'>16.09.2009.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.07.2009","iso_value":"2009\/07\/29","content":"<font class='s-1'>29.07.2009.-15.09.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.04.2008","iso_value":"2008\/04\/19","content":"<font class='s-1'>19.04.2008.-28.07.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.11.2006","iso_value":"2006\/11\/25","content":"<font class='s-1'>25.11.2006.-18.04.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.06.2006","iso_value":"2006\/06\/09","content":"<font class='s-1'>09.06.2006.-24.11.2006.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.01.2011
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva