(Nodaļa MK 04.12.2012. noteikumu Nr.818 redakcijā)

1. Noteikumi nosaka drošības prasības esošiem un jauniem jūras zvejas kuģiem (izņemot atpūtas kuģus, kas nodarbojas ar nekomerciālu zvejniecību), kuru garums ir 12 metri un lielāks (turpmāk – zvejas kuģi), ja noteikumos nav norādīts citādi, kas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1.1. reģistrēti Latvijas Kuģu reģistrā;

1.2. nodarbojas ar zveju Latvijas teritoriālajos ūdeņos;

1.3. nodod nozveju Latvijas ostās.

2. Šo noteikumu izpratnē:

2.1. zvejas kuģis ir kuģis, kas ir īpaši aprīkots un tiek komerciāli izmantots zivju un citu jūras dzīvo resursu ķeršanai jeb zvejai;

2.2. jauns zvejas kuģis ir zvejas kuģis, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

2.2.1. līgums par kuģa būvi ir noslēgts 2003.gada 1.janvārī vai vēlāk;

2.2.2. līgums par kuģa būvi ir noslēgts pirms 2003.gada 1.janvāra, bet kuģis ir piegādāts pasūtītājam vismaz trīs gadus pēc šī datuma;

2.2.3. nav līguma par kuģa būvi, bet kuģa būves sākumu nosaka datums, kad ir ielikts kuģa ķīlis vai ir ielikta konstrukcija, vai arī ir samontēta konstrukcija (konstrukcijas svars ir mazākais no vērtībām – 50 tonnas vai 1 % no paredzētās kuģa konstrukcijas svara), un šis datums ir 2003.gada 1.janvāris vai vēlāk;

2.3. esošs zvejas kuģis ir zvejas kuģis, kas nav jauns zvejas kuģis;

2.4. jūras zvejas laiva – zvejas kuģis (jauns vai esošs), kura garums ir 12 metri un mazāks;

2.5. jēdziens "visi zvejas kuģi" nozīmē, ka attiecīgās šo noteikumu prasības attiecas gan uz esošiem zvejas kuģiem, gan uz jauniem zvejas kuģiem neatkarīgi no būves datuma (izņemot šo noteikumu 2.4.apakšpunktā definētās jūras zvejas laivas);

2.6. par garumu (L) uzskata garumu, kas ir 96 % no pilna kuģa garuma pa ūdenslīniju ar iegrimi 85 % no teorētiskā sānu augstuma (augstums tiek mērīts no ķīļa augšējās malas), vai garumu no kuģa priekšvadņa priekšējās malas līdz stūres vārpstas asij pa to pašu ūdenslīniju (izvēlas garāko). Kuģiem, kas ir projektēti ar konstruktīvo galsveri, ūdenslīnijai, pēc kuras tiek mērīts garums, jābūt paralēlai konstruktīvajai ūdenslīnijai;

2.7. priekšgala un pakaļgala perpendikuli ir fiksēti garuma (L) galos. Priekšgala perpendikuls atbilst priekšvadņa priekšējai malai uz ūdenslīnijas, pa kuru tiek mērīts garums;

2.8. par platumu (B) uzskata kuģa vislielāko platumu, kas mērīts kuģa garuma vidusdaļā starp brangu ārējām malām kuģiem ar metāla apšuvi un starp korpusa ārējām virsmām kuģiem ar apšuvi no citiem materiāliem;

2.9. teorētiskais sānu augstums ir vertikālais attālums no horizontālā ķīļa līdz darba klāja apakšējai virsmai pie kuģa sāna:

2.9.1. kuģiem ar noapaļotu klāja un sāna savienojumu teorētisko sānu augstumu mēra līdz klāja un sānu teorētisko līniju turpinājumu krustpunktam;

2.9.2. ja darba klājam ir pakāpiens un tā paaugstinātā daļa atrodas virs teorētiskā sānu augstuma mērīšanas punkta, teorētisko sānu augstumu mēra līdz darba klāja zemākās daļas turpinājuma nosacītai līnijai, kas ir paralēla paaugstinātajai klāja daļai;

2.10. sānu augstums (D) ir teorētiskais sānu augstums kuģa garuma viduspunktā;

2.11. dziļākā ekspluatācijas ūdenslīnija ir ūdenslīnija, kas atbilst maksimāli atļautajai kuģa iegrimei;

2.12. kuģa garuma viduspunkts ir garuma (L) viduspunkts;

2.13. vidus šķēlums ir kuģa korpusa šķēlums kuģa garuma vidusdaļā ar teorētisku plakni perpendikulāri ūdenslīnijai;

2.14. ķīļa līnija ir līnija, paralēla ķīļa trajektorijai, kas kuģa garuma viduspunktā krustojas ar:

2.14.1. horizontālā ķīļa augšējo malu kuģiem ar metāla apšuvumu;

2.14.2. ķīļa un ārējā apšuvuma salaiduma apakšējo malu kuģiem ar koka vai kompozīta materiāla ārējo apšuvumu;

2.14.3. kuģa diametrālās plaknes un kuģa apšuvuma ārējā kontūra krustošanās līniju kuģiem ar ārējo apšuvumu no cita materiāla, nevis no koka un metāla;

2.15. bāzes līnija ir horizontāla līnija, kas kuģa garuma viduspunktā šķērso ķīļa līniju;

2.16. darba klājs ir zemākais nepārtrauktais klājs, kas atrodas virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas un no kura tiek zvejots. Ja kuģis ir būvēts ar diviem vai vairākiem nepārtrauktiem klājiem, valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – administrācija) var akceptēt zemāko no tiem kā darba klāju, ja tas atrodas virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas;

2.17. virsbūve ir ar klāju nosegta konstrukcija uz darba klāja visā kuģa platumā vai konstrukcija, kuras garensienas nav tālāk par 0,04 (B) no kuģa sānu apšuvuma;

2.18. slēgta virsbūve ir virsbūve, ko veido pietiekami efektīvas sienas vai kuras ieejas atveres sienās ir aprīkotas ar pastāvīgi piestiprinātām ūdensnecaurlaidīgām durvīm, kas ir tikpat izturīgas kā sienu konstrukcija un ir atveramas gan no iekšpuses, gan no ārpuses, vai arī atveres sienās ir aprīkotas ar pietiekami efektīviem noslēgšanas līdzekļiem;

2.19. virsbūves klājs ir nepārtraukts vai daļējs klājs, kas veido virsbūves, klāja mājas vai citas konstrukcijas jumtu un atrodas ne mazāk kā 1,8 m augstumā virs darba klāja. Klāja māja un citu konstrukciju segumi, kuri atrodas zemāk par 1,8 m virs darba klāja, tiek uzskatīti par darba klāju;

2.20. virsbūves augstums ir minimālais attālums virsbūves sānos no darba klāja šķērssijas augšējās malas līdz virsbūves klāja šķērssijas augšējai malai;

2.21. jēdziens "šļakatu necaurlaidīgs" nozīmē, ka neatkarīgi no jūras stāvokļa ūdens nevar iekļūt kuģī;

2.22. jēdziens "ūdensnecaurlaidīgs" nozīmē konstrukcijas spēju nelaist cauri ūdeni nevienā virzienā, ja ir tāds ūdens spiediens, kādam šī konstrukcija ir projektēta;

2.23. Organizācija ir Starptautiskā Jūrniecības organizācija (IMO);

2.24. COLREG ir 1972.gada konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem;

2.25. MARPOL ir 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols;

2.26. SOLAS ir 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un tās 1978.gada un 1988.gada protokoli;

2.27. Helsinku konvencija ir 1992.gada konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību;

2.28. Baltijas jūra nozīmē Baltijas jūras reģionu saskaņā ar Helsinku konvenciju;

2.29. Helsinku Komisija ir komisija, kas dibināta Helsinku konvencijas mērķiem;

2.30. Ugunsdrošības testēšanas metožu kodekss (FTP Code) ir Organizācijas 1996.gadā ar rezolūciju MSC.61 (67) pieņemtais Starptautiskais Ugunsdrošības testēšanas metožu kodekss;

2.31. Torremolinas protokols ir 1993.gada Torremolinas protokols, kas attiecas uz Torremolinas 1977.gada Starptautisko konvenciju par zvejas kuģu drošību (ar tā grozījumiem);

2.32. atzītā organizācija ir klasifikācijas sabiedrība, kas atzīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa Regulu (EK) Nr. 391/2009 par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates;

2.33. pilnvarotā atzītā organizācija – šo noteikumu 2.32.apakšpunktā noteiktā atzītā organizācija, ar kuru administrācija ir noslēgusi pilnvarojuma līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtību;

2.34. Ziemeļu teritoriālais rajons ir jūras rajoni uz ziemeļiem no šo noteikumu 11.pielikuma kartē norādītās robežas, izņemot Baltijas jūru. Šo rajonu norobežo 62^o N paralēle no Norvēģijas rietumu krasta līdz 4^o W garuma grādam, tālāk 4^o W meridiāns līdz 60^o 30’ N platuma grādam, tālāk 60^o 30’ N paralēle līdz 5^o W garuma grādam, tālāk 5^o W meridiāns līdz 60^o N platuma grādam, tālāk 60^o N paralēle līdz 15^o W garuma grādam, tālāk 15^o W meridiāns līdz 62^o N platuma grādam, tālāk 62^o N paralēle līdz 27^o W garuma grādam, tālāk 27^o W meridiāns līdz 59^o N platuma grādam un tālāk 59^o N paralēle uz rietumiem;

2.35. Dienvidu teritoriālais rajons ir Vidusjūra un Atlantijas okeāna Spānijas un Portugāles piekraste 20 jūras jūdžu robežās, kā norādīts 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku un tās 1988.gada protokola II pielikuma kartē;

2.36. smagi ledus apstākļi nozīmē, ka dreifējošais ledus nosedz astoņas desmitdaļas no jūras virsmas;

2.37. izkliedēts sīklūzu ledus ir ledus ar 4–6 ballu blīvumu, kur lielākā daļa ledus gabalu savstarpēji nesaskaras;

2.38. atzīts vai atzīta tipa aprīkojums vai materiāls ir aprīkojums vai materiāls, ko administrācija atzinusi par derīgu izmantošanai uz zvejas kuģa saskaņā ar normatīvajiem aktiem par jūras kuģu aprīkojumu;

2.39. galvenais stūres pievads ir mehānismi, stūres spēka pievadi, stūres mehānisms, motori, ja tādi ir, un palīgiekārtas un līdzekļi (piemēram, stūres grozīklis vai kvadrants), ar ko nodrošina griezes momenta novadīšanu uz stūres vārpstu, lai pagrieztu stūri un stūrētu kuģi normālos ekspluatācijas apstākļos;

2.40. rezerves stūres pievads ir iekārta, kas nav galvenā stūres mehānisma daļa un kas nepieciešama, lai stūrētu kuģi, ja galvenais stūres mehānisms ir bojāts, bet pie tā nepieder grozīklis, kvadrants vai detaļas, kas paredzētas tam pašam nolūkam;

2.41. stūres mašīna ir:

2.41.1. elektriskam stūres mehānismam – elektromotors un ar to saistītās elektroiekārtas;

2.41.2. elektrohidrauliskam stūres mehānismam – elektromotors un ar to saistītās elektroiekārtas, kā arī pievienotais sūknis;

2.41.3. citiem hidrauliskiem stūres mehānismiem – piedziņas motors un pievienotais sūknis;

2.42. maksimālais ātrums gaitā uz priekšu ir lielākais ātrums, ko kuģim paredzēts uzturēt jūrā, kuģojot ar vislielāko iegrimi;

2.43. maksimālais atpakaļgaitas ātrums ir aprēķinātais ātrums, ko kuģis var sasniegt ar projektēto maksimālo atpakaļgaitas jaudu, kuģojot ar vislielāko iegrimi;

2.44. mašīntelpas ir visas A kategorijas mašīntelpas un visas citas telpas, kurās atrodas galvenie dzinēji, katli, šķidrās degvielas iekārtas, tvaika un iekšdedzes dzinēji, ģeneratori un galvenās elektroiekārtas, degvielas uzpildes stacijas, dzesēšanas, stabilizēšanas, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas iekārtas, kā arī līdzīgas telpas un šahtas uz šādām telpām;

2.45. A kategorijas mašīntelpas ir tās telpas un šahtas uz šādām telpām, kurās ir šādas iekārtas:

2.45.1. galveno dzinēju iekšdedzes mehānismi;

2.45.2. iekšdedzes mehānismi, ko neizmanto galvenajiem dzinējiem, ja šādu mehānismu kopējā jauda nav mazāka par 375 kW;

2.45.3. jebkāds katls vai iekārta, ko darbina ar šķidro degvielu, vai jebkādas iekārtas, kas nav katli, bet ko darbina ar šķidro degvielu, piemēram, sadedzināšanas iekārtas;

2.46. šķidrās degvielas iekārta ir iekārta, ko izmanto, lai sagatavotu šķidro degvielu padošanai katlam, kuru darbina ar šķidro degvielu, vai iekārta, ko izmanto, lai sagatavotu karstu šķidro degvielu padošanai iekšdedzes dzinējam, un kas ietver jebkādus degvielas spiediena sūkņus, filtrus un sildītājus, kuros degvielu apstrādā spiedienā, kas ir lielāks par 0,18 N/mm²;

2.47. normāli ekspluatācijas un sadzīves apstākļi ir stāvoklis, kurā kuģis kopumā, mehānismi, patērētāji un līdzekļi, kas nodrošina piedziņu, stūrēšanas spēju, drošu kuģošanu, ugunsdrošību un nenogremdējamību, iekšējos un ārējos sakarus un signālus, evakuācijas līdzekļus un glābšanas laivu vinčas, kā arī projektētie ērtie dzīvošanas apstākļi ir ekspluatācijas kārtībā un normāli darbojas;

2.48. kuģis bez enerģijas ir kuģis tādā stāvoklī, kad enerģijas trūkuma dēļ nedarbojas galvenā dzinēja iekārta, katli un palīgiekārtas;

2.49. galvenais slēgdēlis ir sadales skapis, kas saņem elektroenerģiju tieši no galvenā elektroenerģijas avota un ir paredzēts elektroenerģijas sadalei patērētājiem uz kuģa;

2.50. periodiski neapkalpojamas mašīntelpas ir mašīntelpas, kurās atrodas galvenā dzeniekārta un galvenie elektroenerģijas avoti un kurās ne vienmēr (arī kuģim veicot manevrus) atrodas apkalpojošais personāls;

2.51. nedegošs materiāls ir materiāls, kas nedeg un no kura neizdalās uzliesmojoši tvaiki tādā daudzumā, lai tie varētu aizdegties, ja sakarst līdz aptuveni 750 ^oC, un to nosaka saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code);

2.52. standarta ugunsdrošības tests ir tests, kurā attiecīgo starpsienu vai klāju paraugus pārbauda testa krāsnī tādā temperatūrā, kas aptuveni atbilst standarta laika un temperatūras līknei saskaņā ar testa metodi, kas noteikta Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksā (FTP Code);

2.53. A klases nodalījumi ir nodalījumi, ko veido starpsienas un klāji, kas atbilst šādām prasībām:

2.53.1. tie ir konstruēti no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla;

2.53.2. tie ir atbilstoši pastiprināti;

2.53.3. tie ir konstruēti tā, lai vienas stundas standarta ugunsdrošības testa beigās nepieļautu dūmu un liesmu izplatīšanos;

2.53.4. tie ir izolēti ar tādu atzītu nedegošu materiālu, lai iedarbībai nepakļautās puses vidējā temperatūra nepaceltos augstāk par 139 °C virs sākotnējās temperatūras, kā arī temperatūra jebkurā punktā, ieskaitot jebkuru savienojuma vietu, nepaceltos augstāk par 180 °C virs sākotnējās temperatūras šādā laikposmā:

klasei A-60 – 60 minūtēs;

klasei A-30 – 30 minūtēs;

klasei A-15 – 15 minūtēs;

klasei A-0 – nulle minūtēs.

Turklāt ir veikts starpsienas vai klāja prototipa tests, lai pārliecinātos, ka tie atbilst šajā punktā minētajām prasībām attiecībā uz viengabalainību un temperatūras paaugstināšanos saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code);

2.54. B klases nodalījumi ir nodalījumi, ko veido starpsienas un klāji, griesti vai apšuvums un kas atbilst šādām prasībām:

2.54.1. tie ir konstruēti tā, lai pirmās pusstundas standarta ugunsdrošības testa beigās nepieļautu liesmu izplatīšanos;

2.54.2. to izolācijas vērtība ir tāda, lai iedarbībai nepakļautās puses vidējā temperatūra nepaceltos augstāk par 139 °C virs sākotnējās temperatūras, kā arī temperatūra jebkurā punktā, ieskaitot jebkuru savienojuma punktu, nepaceltos augstāk par 225 °C virs sākotnējās temperatūras šādā laikposmā:

klasei B-15 – 15 minūtēs;

klasei B-0 – nulle minūtēs;

2.54.3. tie ir konstruēti no atzītiem, nedegošiem materiāliem. Visi materiāli, kas izmantoti B klases nodalījumu konstrukcijā un montāžā, ir nedegoši (izņemot apšuvumu vai apdari, ja tie atbilst šo noteikumu 5.nodaļas attiecīgajām prasībām). Administrācija pieprasa starpsienas vai klāja prototipa testu, lai pārliecinātos, ka tie atbilst minētajām prasībām attiecībā uz viengabalainību un temperatūras paaugstināšanos saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code);

2.55. C klases nodalījumi ir nodalījumi, kas konstruēti no atzīta nedegoša materiāla. Tiem neizvirza prasības attiecībā uz dūmu un liesmu izplatīšanos un temperatūras paaugstināšanos. Atļauts izmantot degošu apdari, ja tā atbilst šo noteikumu 5.nodaļas prasībām;

2.56. F klases nodalījumi ir nodalījumi, ko veido starpsienas, klāji, griesti vai apšuvums, kas atbilst šādām prasībām:

2.56.1. tie ir konstruēti tā, lai pirmās pusstundas standarta ugunsdrošības testa beigās nepieļautu liesmu izplatīšanos;

2.56.2. to izolācijas vērtība ir tāda, lai iedarbībai nepakļautās puses vidējā temperatūra nepaceltos augstāk par 139 °C virs sākotnējās temperatūras, kā arī temperatūra jebkurā punktā, ieskaitot savienojuma punktus, nepaceltos augstāk par 225 °C virs sākotnējās temperatūras pirmās pusstundas standarta ugunsdrošības testa beigās. Administrācija pieprasa šķirtnes prototipa testu, lai pārliecinātos, ka tas atbilst minētajām prasībām attiecībā uz viengabalainību un temperatūras paaugstināšanos saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code);

2.57. standarta ugunsdrošības tests ir tests, kura laikā starpsienas vai klāja paraugus testu krāsnī noteiktā laikposmā pakļauj noteiktai temperatūras iedarbībai. Pārbaudes metodes atbilst Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksam (FTP Code). Standarta laika un temperatūras līkne ir šāda:

2.57.1. krāsns iekšējā sākotnējā temperatūra ir 20 °C;

2.57.2. temperatūra piektās minūtes beigās ir 576 °C;

2.57.3. temperatūra desmitās minūtes beigās ir 679 °C;

2.57.4. temperatūra piecpadsmitās minūtes beigās ir 738 °C;

2.57.5. temperatūra trīsdesmitās minūtes beigās ir 841 °C;

2.57.6. temperatūra sešdesmitās minūtes beigās ir 945 °C;

2.58. nepārtraukti B klases griesti vai apšuvums ir tādi B klases griesti vai apšuvums, kas beidzas tur, kur A klases vai B klases nodalījumi;

2.59. tērauds vai cits līdzvērtīgs materiāls ir jebkurš nedegošs materiāls, kam ir tādas konstruktīvas un ugunsdrošuma īpašības, kuras ir līdzvērtīgas tērauda īpašībām piemērojamā standarta ugunsdrošības testa beigās, vai arī materiāls (piemēram, alumīnija sakausējums ar attiecīgu izolāciju), kam šādas īpašības piešķir izolācija;

2.60. zema liesmu izplatība nozīmē, ka šādi raksturota virsma atbilstoši ierobežo liesmu izplatību saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code);

2.61. dzīvojamās telpas ir telpas, ko izmanto kā sabiedriskās telpas, gaiteņus, tualetes, kajītes, birojus, lazaretes, kinoteātrus, spēļu un atpūtas istabas, pieliekamos, kuros neatrodas ēdiena gatavošanas iekārtas, un līdzīgas telpas;

2.62. sabiedriskās telpas ir tās izmitināšanas telpu daļas, ko izmanto kā zāles, ēdamtelpas, atpūtas telpas, un līdzīgas pastāvīgi norobežotas telpas;

2.63. dienesta telpas ir telpas, ko izmanto kā kambīzes, pieliekamos, kuros atrodas ēdiena gatavošanas iekārtas, telpas slēdzamiem skapīšiem, noliktavas, darbnīcas, kas nav daļa no mašīntelpām, un līdzīgas telpas un šahtas uz tām;

2.64. vadības posteņi ir telpas, kurās atrodas kuģa radioiekārtas vai galvenās navigācijas iekārtas, vai avārijas enerģijas avots, vai arī ugunsgrēka atklāšanas vai ugunsgrēka kontroles aprīkojums;

2.65. zvejas kuģa apkalpe ir kapteinis un visas personas uz zvejas kuģa, kuras ir pieņemtas darbā un veic noteiktus pienākumus, nodrošinot kuģa ekspluatāciju.

3. Visu zvejas kuģu korpuss, galvenie mehānismi un palīgmehānismi, elektriskās un automātiskās iekārtas ir projektētas, būvētas un tiek uzturētas saskaņā ar atzītās organizācijas noteikumiem.

4. Drošības prasību ievērošanu uz zvejas kuģiem kontrolē administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas inspektori (turpmāk – inspektori). Inspektori pārbauda Latvijas ostās ienākošos ārvalstu zvejas kuģus saskaņā ar Torremolinas protokola 4. panta un 1995. gada Starptautiskās konvencijas par zvejas kuģu personāla sagatavošanas un diplomēšanas, kā arī sardzes pildīšanas standartiem 8. panta prasībām.

(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)

5. Kuģošanas drošības inspekcija veic zvejas kuģu inspekcijas un apskates saistībā ar šo noteikumu piemērošanu un apliecību izsniegšanu. Šos uzdevumus administrācija var deleģēt pilnvarotajām atzītajām organizācijām. Pildot minētos uzdevumus, Kuģošanas drošības inspekcija vai pilnvarotās atzītās organizācijas ir tiesīgas veikt arī šādas darbības:

5.1. pieprasīt zvejas kuģa remontu;

5.2. veikt inspekcijas un apskates, ja to pieprasa ostas valsts institūcijas.

6. Administrācija var atbrīvot zvejas kuģi, kam ir jauna konstrukcija un aprīkojums, no šo noteikumu 2., 3., 4., 5., 6. un 7.nodaļā noteikto prasību izpildes, ja to piemērošana būtiski apgrūtina jaunās konstrukcijas un aprīkojuma īpatnību izpēti un ieviešanu. Tomēr šāds zvejas kuģis ievēro tās drošības prasības, kuras nodrošina tā vispārēju drošību un pēc administrācijas ieskatiem ir piemērojamas, ņemot vērā zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļus.

7. (Svītrots ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)

8. Ja administrācija uzskata, ka šo prasību piemērošana ir pārmērīga un nav nepieciešama, ņemot vērā noteikto kuģošanas rajonu, zvejas kuģa tipu, meteoroloģiskos un navigācijas apstākļus, tā var atbrīvot kuģi no šo noteikumu prasību izpildes, ja kuģis nodarbojas ar zveju vienīgi Latvijas teritoriālajos ūdeņos. Zvejas kuģis ievēro tās drošības prasības, kuras nodrošina tā vispārēju drošību un pēc administrācijas ieskatiem ir piemērojamas, ņemot vērā zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļus.

9. Ja administrācija saskaņā ar šo noteikumu 6. un 8.punktu atbrīvo zvejas kuģi no atsevišķu šo noteikumu prasību izpildes, tā iesniedz Satiksmes ministrijai informāciju, apstiprinot, ka drošības līmenis ir saglabāts. Satiksmes ministrija šo informāciju paziņo Eiropas Komisijai.

10. Šajā apakšnodaļā norādītajos izņēmuma gadījumos Kuģošanas drošības inspekcija vai pilnvarotās atzītās organizācijas zvejas kuģim izsniedz izņēmuma apliecību (3.pielikums).

11. Ja šie noteikumi nosaka, ka zvejas kuģis izmanto kāda noteikta tipa materiālus, iekārtas, aprīkojumu, aparātus vai ievēro kādus īpašus nosacījumus, vai tam ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz projektu un konstrukciju, administrācija var atļaut to vietā izmantot ekvivalentus materiālus, iekārtas, aprīkojumu, aparātus vai ievērot citus nosacījumus vai projekta un konstrukcijas prasības, ja administrācija ar attiecīgiem izmēģinājumiem vai citā veidā ir pārliecinājusies, ka tie ir tikpat efektīvi.

12. Ja administrācija atļauj zvejas kuģim izmantot ekvivalentus materiālus, iekārtas, aprīkojumu, aparātus vai citus nosacījumus, tā informāciju par aizvietošanu un ziņojumu par veiktajām pārbaudēm un izmēģinājumiem iesniedz Satiksmes ministrijā. Satiksmes ministrija šo informāciju paziņo Eiropas Komisijai, lai informētu pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis.

13. Administrācija piesārņojuma novēršanai atļauj uz zvejas kuģa izmantot ekvivalentas iekārtas, materiālus, ierīces un aparatūru, ja šādas iekārtas, materiāli, ierīces un aparatūra ir tikpat efektīvi, kā noteikts šajos noteikumos. Šādā gadījumā tā informē Organizāciju, lai tiktu informētas pārējās Organizācijas dalībvalstis.

13.¹ Zvejas kuģa būvi, projektēšanu, modernizāciju vai remontu var veikt tikai komersants, kurš atbilstoši normatīvajiem aktiem par kuģu drošību saņēmis Kuģošanas drošības inspekcijas izsniegtu uzņēmuma atbilstības apliecību.

(MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 29 redakcijā)

14. Zvejas kuģis pēc remonta, pārbūves, modernizācijas un ar to saistītās zvejas kuģa apgādes un aprīkojuma maiņas atbilst vismaz tām pašām prasībām, kuras uz to attiecās pirms minēto darbu veikšanas.

14.¹ Uz zvejas kuģa atļauts uzstādīt tikai atzītu vai atzīta tipa aprīkojumu vai materiālu. Pirms uzstādīšanas to rakstiski saskaņo ar administrāciju vai pilnvaroto atzīto organizāciju.

15. Ja uz zvejas kuģa ir uzstādīts dzinējs vai plānots uzstādīt dzinēju ar maksimālo nepārtraukto jaudu:

15.1. no 120 kW līdz 130 kW, tam ir atzītās organizācijas izsniegta apliecība, kurā norādīta konkrētā dzinēja maksimālā nepārtrauktā jauda;

15.2. lielāku par 130 kW, šī apliecība ir konkrētā dzinēja Starptautiskā gaisa piesārņojuma novēršanas apliecība. Minētā apliecība nav nepieciešama dzinējiem, kuri ir paredzēti izmantošanai tikai avārijas situācijās;

15.3. mazāku par 120 kW, kā arī reduktoru, tiem ir atzītās organizācijas izsniegta modeļa sērijas vai tipa atzinuma apliecība.

16. Liela apjoma remonta, pārbūves un modernizācijas darbi un ar to saistītās zvejas kuģa apgādes un aprīkojuma izmaiņas atbilst prasībām, kas piemērojamas jauniem zvejas kuģiem tādā apjomā, kādā administrācija to uzskata par nepieciešamu un praktiski iespējamu.

17. Zvejas kuģi, kam mainīts galvenais dzinējs vai veikta ievērojama pārbūve vai modifikācija, vai tādas izmaiņas konstrukcijā, kas mainījušas tilpības apliecībā norādītos zvejas kuģa izmērus vai ievērojami mainījušas zvejas kuģa smaguma centru, vai mainījušas tā aprīkojumu, pirms nodošanas ekspluatācijā apgādā ar jaunu noturības informāciju, kā arī veic tā inspekciju.

18. Uz zvejas kuģiem, uz kuriem šo noteikumu 5., 25., 28., 30. un 31.punktā noteiktās apskates veic pilnvarotās atzītās organizācijas, Kuģošanas drošības inspekcija īsteno karoga valsts uzraudzību saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.439 "Noteikumi par kuģu karoga valsts uzraudzības īstenošanu".

19. Apliecībās, kas izsniegtas saskaņā ar šo noteikumu 1.5. un 1.6.apakšnodaļas prasībām, izdara atzīmes par veiktajām periodiskajām apskatēm un starpapskatēm.

20. Ja Kuģošanas drošības inspekcija vai pilnvarotā atzītā organizācija konstatē, ka zvejas kuģa vai tā iekārtu stāvoklis būtiski atšķiras no apliecībās noteiktā vai ka zvejas kuģa ekspluatācija rada draudus kuģim, cilvēka dzīvībai un veselībai vai apkārtējai videi, tās nekavējoties pieprasa, lai trūkumi tiktu novērsti. Pilnvarotā organizācija par to informē arī administrāciju. Ja trūkumi netiek novērsti, attiecīgo apliecību izņem un nekavējoties informē administrāciju, bet, ja zvejas kuģis atrodas citas Eiropas Savienības dalībvalsts ostā, informē attiecīgos ostas valsts dienestus.

21. Zvejas kuģa īpašnieks nodrošina, lai netiktu uzsākta zvejas kuģa ekspluatācija, kamēr zvejas kuģis neatbilst normatīvo aktu prasībām. Ja nepieciešams, zvejas kuģi norīko uz noteiktu kuģu remonta rūpnīcu tā, lai neradītu draudus kuģim, cilvēka dzīvībai un veselībai vai apkārtējai videi.

22. Administrācija nodrošina inspekciju un apskašu pilnīgu un efektīvu veikšanu.

23. Zvejas kuģi un tā aprīkojumu uztur atbilstoši šo noteikumu prasībām, lai nodrošinātu, ka zvejas kuģis ir gatavs ekspluatācijai, neradot draudus kuģim, cilvēka dzīvībai un veselībai vai apkārtējai videi. Pēc zvejas kuģa apskates bez administrācijas atļaujas nedrīkst mainīt zvejas kuģa konstrukciju, mehānismus, aprīkojumu vai citus elementus.

24. Ja uz zvejas kuģa notiek avārija vai tiek atklāts defekts, kas ietekmē zvejas kuģa drošību, glābšanas līdzekļu vai citu iekārtu komplektāciju vai efektivitāti, vai rada draudus kuģim, cilvēka dzīvībai un veselībai vai apkārtējai videi, zvejas kuģa kapteinis vai īpašnieks par to ziņo Kuģošanas drošības inspekcijai vai pilnvarotajai atzītajai organizācijai, kas ir atbildīga par attiecīgās apliecības izsniegšanu. Ja zvejas kuģis atrodas citas Eiropas Savienības dalībvalsts ostā, zvejas kuģa kapteinis vai īpašnieks nekavējoties ziņo arī ostas valsts dienestiem. Kuģošanas drošības inspekcija vai pilnvarotā atzītā organizācija pārliecinās, ka šāds ziņojums ir sniegts.

25. Uz zvejas kuģa veic šādas apskates:

25.1. sākotnējo apskati, pirms zvejas kuģis nodots ekspluatācijā vai pirms pirmo reizi izsniegtas šo noteikumu 1.5.apakšnodaļā noteiktās apliecības. Sākotnējās apskates laikā pārbauda, vai:

25.1.1. zvejas kuģa konstrukcija, noturība, izmantotie materiāli, mehānismi un aprīkojums, elementu izmēri, katli un citi spiediena trauki un to armatūra, galvenie mehānismi un palīgmehānismi, elektroiekārtas, radioiekārtas, (arī tās, kas tiek izmantotas glābšanas līdzekļos), ugunsdrošība, ugunsdzēšanas sistēmas un aprīkojums, glābšanas līdzekļi un iekārtas, navigācijas līdzekļi, navigācijas rokasgrāmatas un cits zvejas kuģa aprīkojums atbilst šo noteikumu prasībām;

25.1.2. zvejas kuģa konstrukcijas daļu un aprīkojuma izgatavošanas kvalitāte ir apmierinoša un vai zvejas kuģis ir apgādāts ar signālugunīm, signālu zīmēm, kā arī skaņu un briesmu signālu padošanas līdzekļiem saskaņā ar šo noteikumu un COLREG prasībām. Ja ir uzstādīts loču uzņemšanas aprīkojums, pārbauda, vai tas ir drošā darba stāvoklī un atbilst SOLAS prasībām;

25.2. periodiskās apskates;

25.3. starpapskati;

25.4. ārpuskārtas apskati:

25.4.1. ja notikusi avārija;

25.4.2. apskašu laikā konstatēto trūkumu novēršanas apliecināšanai;

25.4.3. lai izsniegtu atļauju zvejas kuģa vienreizējam pārgājienam;

25.4.4. pēc zvejas kuģa īpašnieka pieprasījuma;

25.4.5. ja tiek veikti zvejas kuģa pārbūves vai modernizācijas darbi.

26. Periodiskās apskates veic šādos termiņos:

26.1. zvejas kuģa konstrukciju un mehānismu apskati (tajā skaitā apskati dokā) – reizi četros gados saskaņā ar šo noteikumu 2., 3., 4., 5. un 6.nodaļas prasībām. Saskaņā ar šo noteikumu 40.punktu šo termiņu var pagarināt, veicot zvejas kuģa apskati tādā apjomā, cik tas nepieciešams un praktiski iespējams;

26.2. zvejas kuģa aprīkojuma apskati – reizi divos gados saskaņā ar šo noteikumu 2., 3., 4., 5., 6. un 7. nodaļas prasībām;

26.3. radioiekārtu apskati (tai skaitā glābšanas līdzekļu radioiekārtu apskati) – reizi gadā.

(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)

27. Periodiskās apskates veic tā, lai nodrošinātu, ka visi šo noteikumu 26.punktā minētie zvejas kuģa elementi pilnībā atbilst attiecīgām noteikumu prasībām, zvejas kuģa aprīkojums ir labā darba kārtībā un apkalpes rīcībā ir zvejas kuģa noturības informācija. Ja saskaņā ar šo noteikumu 1.5. un 1.6.apakšnodaļas prasībām izsniegtajās apliecībās derīguma termiņš ir pagarināts, kā noteikts šo noteikumu 42. un 46.punktā, attiecīgi pagarina intervālu starp apskatēm.

27.¹ Kuģa galvenos dzinējus ar reduktoriem un palīgdzinējus uzrāda Kuģošanas drošības inspekcijas inspektoriem izjauktā veidā, izņemot gadījumus, ja Kuģošanas drošības inspekcija pieļauj tālāku dzinēju un/vai reduktoru ekspluatāciju, balstoties uz ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja rakstisku slēdzienu par dzinēju un/vai reduktoru esošo tehnisko stāvokli un derīgumu drošai un ilgstošai tālākai ekspluatācijai. Šajā gadījumā kuģa īpašnieks kopā ar ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja rakstisku slēdzienu iesniedz Kuģošanas drošības inspekcijai pierādījumus, ka dzinēju un/vai reduktoru visas apkopes tiek veiktas saskaņā ar ražotāja prasībām. Pēc dzinēju un reduktoru uzrādīšanas izjauktā veidā vai pēc ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja slēdziena un apkopes pierādījumu iesniegšanas Kuģošanas drošības inspekcijai veic attiecīgo dzinēju un reduktoru pārbaudes darbībā, tai skaitā dzinēju un reduktoru signalizācijas un aizsardzības testus, kā arī pēc Kuģošanas drošības inspekcijas pieprasījuma un noteiktā apjoma – kuģa gaitas izmēģinājumus Kuģošanas drošības inspekcijas inspektora klātbūtnē.

(MK 12.12.2017. noteikumu Nr. 734 redakcijā)

28. Papildus šo noteikumu 26.punktā minētajām periodiskajām apskatēm jauniem zvejas kuģiem, kas būvēti, sākot ar 2003.gada 1.janvāri, reizi divos gados (± trīs mēneši) veic korpusa un mehānismu starpapskates, ja kuģis būvēts no citādiem materiāliem nekā koksne, bet zvejas kuģiem, kas būvēti no koksnes, šādas pārbaudes veic reizi gadā. Tādās starpapskatēs pārliecinās, vai nav veiktas nepieļaujamas un zvejas kuģa vai tā apkalpes drošību negatīvi ietekmējošas izmaiņas.

29. Šo noteikumu 25.punktā minēto apskašu biežumu zvejas kuģiem var noteikt, balstoties uz Organizācijas Rezolūciju A.977(25) ar grozījumiem "Par harmonizēto apskašu sistēmu un sertificēšanu". Šajā gadījumā šo noteikumu 26., 27. un 28.punktā minētās prasības nepiemēro.

30. Zvejas kuģiem ar bruto tilpību 400 un lielāku apskates saistībā ar piesārņojuma novēršanu no kuģiem veic saskaņā ar Organizācijas Rezolūciju A.977(25) ar grozījumiem "Par harmonizēto apskašu sistēmu un sertificēšanu", bet zvejas kuģiem ar bruto tilpību, mazāku par 400, – saskaņā ar šo noteikumu 1.4.3.apakšnodaļu.

31. Uz zvejas kuģiem veic šādas apskates:

31.1. sākotnējo apskati pirms jauna zvejas kuģa nodošanas ekspluatācijā vai arī esoša zvejas kuģa reģistrēšanas Latvijas Kuģu reģistrā. Sākotnējās apskates laikā pārbauda zvejas kuģa konstrukciju, noturību, izmantotos materiālus, mehānismus un aprīkojumu, ieskaitot korpusa apskati dokā, katlu un boileru iekšējo un ārējo apskati, aprīkojuma pārbaudi tādā apjomā, lai pārliecinātos par zvejas kuģa atbilstību šo noteikumu prasībām. Sākotnējās apskates laikā pārbauda, vai zvejas kuģa konstrukcija, izmantotie materiāli, elementu izmēri, katli un citi spiediena trauki un to armatūra, galvenie mehānismi un palīgmehānismi, elektroiekārtas, radioiekārtas (arī tās, kas tiek izmantotas glābšanas līdzekļos), ugunsdrošība, ugunsdzēšanas sistēmas un aprīkojums, glābšanas līdzekļi un iekārtas, navigācijas līdzekļi, navigācijas rokasgrāmatas un cits zvejas kuģa aprīkojums pilnībā atbilst šo noteikumu prasībām, vai visu zvejas kuģa daļu un aprīkojuma izgatavošanas kvalitāte ir no visiem viedokļiem apmierinoša un zvejas kuģis ir apgādāts ar signālugunīm, signālu zīmēm, kā arī skaņu un briesmu signālu padošanas līdzekļiem saskaņā ar šo noteikumu un COLREG prasībām. Ja ir uzstādīts loču uzņemšanas aprīkojums, pārbauda, vai tas ir drošā darba stāvoklī un atbilst SOLAS prasībām. Sākotnējās apskates laikā pārbauda, vai konstrukciju, iekārtu un aprīkojuma materiāls, kas paredzēts piesārņojuma novēršanai no kuģa (naftas, notekūdeņu, atkritumu, gaisa), atbilst šo noteikumu un attiecīgajām MARPOL prasībām;

31.2. kārtējo apskati ne vēlāk kā piecus gadus pēc sākotnējās apskates un turpmāk ne retāk kā reizi piecos gados, ņemot vērā šādus nosacījumus:

31.2.1. kārtējās apskates laikā pārliecinās, ka visi šo noteikumu 31.1. apakšpunktā minētie zvejas kuģa elementi pilnībā atbilst attiecīgajām prasībām, zvejas kuģa aprīkojums ir labā darba kārtībā un apkalpes rīcībā ir zvejas kuģa noturības informācija. Veicot kārtējo apskati, ņem vērā zvejas kuģa vecumu, korpusa materiālu, aprīkojumu un citus drošas kuģošanas nosacījumus ietekmējošus faktorus. Zvejas kuģi obligāti pārbauda dokā, dzenskrūves un stūres iekārtas pārbauda izjauktā veidā. Pieprasa korpusa ārējā apšuvuma, ūdensnecaurlaidīgo starpsienu, klāju un citu būtisku korpusa konstrukciju atlikušā biezuma mērījumus un, ja mērījumu rezultāti ir neapmierinoši, pieprasa deformēto vai izrūsējušo konstrukciju remontu. Kārtējās apskates laikā pārliecinās, vai konstrukciju, iekārtu un aprīkojuma materiāls, kas paredzēts piesārņojuma novēršanai no kuģa (naftas, notekūdeņu, atkritumu, gaisa), atbilst šo noteikumu un attiecīgajām MARPOL prasībām. Kārtējā apskatē kuģa radio aprīkojumu pārbauda saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu drošību Kuģošanas drošības inspekcijas atzīts uzņēmums. Kuģa radio aprīkojuma pārbaudi veic sešu mēnešu laikā pirms kārtējās apskates uzsākšanas datuma;

31.2.2. ja 12 mēnešu laikā pirms kārtējās apskates sākšanas datuma Kuģošanas drošības inspekcijas uzraudzībā ir veikta zvejas kuģa apskate dokā kārtējās apskates apjomā, kārtējo apskati var veikt bez zvejas kuģa uzrādīšanas dokā;

31.2.3. kuģa galvenos dzinējus ar reduktoriem un palīgdzinējus uzrāda Kuģošanas drošības inspekcijas inspektoriem, un to pārbaudi darbībā veic šo noteikumu 27.¹ punktā norādītājā kārtībā;

31.3. starpapskati dokā, lai pārliecinātos par zvejas kuģa zemūdens daļas atbilstību drošas kuģošanas nosacījumiem. Starpapskates termiņu nosaka starp zvejas kuģa otro un trešo ikgadējo apskati, lai starp zvejas kuģa apskatēm dokā būtu ne vairāk kā 36 mēneši. Ja atstarpes deidvuda un stūres iekārtas buksēs ir pieļaujamo normu robežās, var atļaut starpapskates laikā neuzrādīt deidvuda un stūres iekārtas izjauktā veidā, ņemot vērā zvejas kuģa īpašnieka pamatotu iesniegumu. Zvejas kuģiem, kas vecāki par 20 gadiem, arī starpapskates laikā obligāti jāveic korpusa ārējā apšuvuma biezuma mērījumi;

31.4. ikgadējo apskati – reizi gadā, lai pārliecinātos, ka zvejas kuģa konstrukcija, komplektācija, tehniskais stāvoklis un apkalpes kvalifikācija ir saglabājusi atbilstību drošas kuģošanas nosacījumiem. Ikgadējās apskates laikā arī pārliecinās par piesārņojuma novēršanas iekārtu un aprīkojuma atbilstību šo noteikumu prasībām un pārliecinās, vai to tehniskais stāvoklis nodrošina pastāvīgu zvejas kuģa drošu ekspluatāciju, neradot draudus kuģim, cilvēka dzīvībai un veselībai vai apkārtējai videi;

31.5. ārpuskārtas apskati:

31.5.1. ja notikusi avārija;

31.5.2. apskašu laikā konstatēto trūkumu novēršanas apliecināšanai;

31.5.3. lai izsniegtu atļauju zvejas kuģa vienreizējam pārgājienam;

31.5.4. pēc zvejas kuģa īpašnieka pieprasījuma;

31.5.5. ja tiek veikti kuģa pārbūves vai modernizācijas darbi Kuģošanas drošības inspekcijas uzraudzībā;

31.6. operatīvo apskati kuģu operatīvās inspicēšanas kārtībā pēc Kuģošanas drošības inspekcijas iniciatīvas, lai pārliecinātos, ka zvejas kuģis tiek uzturēts atbilstoši šo noteikumu prasībām;

31.7. jūras zvejas laivu apskati – reizi gadā, lai pārliecinātos, ka jūras zvejas laivas konstrukcija, aprīkojums un tehniskais stāvoklis atbilst šo noteikumu 9.pielikumā norādītajiem kritērijiem.

(Grozīts ar MK 12.12.2017. noteikumiem Nr. 734)

32. Apliecības zvejas kuģiem izsniedz un apstiprina Kuģošanas drošības inspekcija vai pilnvarotā atzītā organizācija. Jebkurā gadījumā administrācija ir atbildīga par zvejas kuģim izsniegtajām apliecībām.

33. Zvejas kuģim (izņemot jūras zvejas laivai) pēc apskatēm izsniedz šādas apliecības vai apstiprina apliecību derīgumu:

33.1. zvejas kuģa atbilstības apliecību (1.pielikums) ar aprīkojuma sarakstu (2.pielikums) – tikai kuģiem ar garumu 24 metri un lielāku;

33.2. kuģošanas spējas apliecību ar pielikumu:

33.2.1. kuģiem, kuri veic starptautiskus reisus, – saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu;

33.2.2. kuģiem, kuri neveic starptautiskus reisus, – saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu;

33.3. kravas zīmes apliecību:

33.3.1. kuģiem, kuri veic starptautiskus reisus, – saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikumu;

33.3.2. kuģiem, kuri neveic starptautiskus reisus, – saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikumu;

33.4. zvejas kuģa tilpības apliecību;

33.5. starptautisko apliecību par piesārņošanas ar naftu novēršanu (ar pielikumu) saskaņā ar šiem noteikumiem un MARPOL I pielikumu – zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 un lielāka un kuri veic starptautiskus reisus;

33.6. starptautisko apliecību par piesārņošanas ar notekūdeņiem novēršanu saskaņā ar šiem noteikumiem un MARPOL IV pielikumu – zvejas kuģiem, kuri minēti šo noteikumu 1279.punktā un kuri veic starptautiskus reisus;

33.7. starptautisko apliecību par gaisa piesārņošanas novēršanu (ar pielikumu) saskaņā ar šiem noteikumiem un MARPOL VI pielikumu – zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 un lielāka un kuri veic starptautiskus reisus;

33.8. (svītrots ar MK 12.12.2017. noteikumiem Nr. 734);

33.9. zvejas kuģa izņēmuma apliecību – atbilstoši šo noteikumu 10.punkta nosacījumiem, ja zvejas kuģim ir piešķirti izņēmumi.

(Grozīts ar MK 12.12.2017. noteikumiem Nr. 734)

33.¹ Jūras zvejas laivām reģistrācijas apliecības derīgums tiek apstiprināts, reģistrācijas apliecībā ietverot apliecinājumu par veikto apskati.

(MK 12.12.2017. noteikumu Nr. 734 redakcijā)

34. Ierakstu veikšana kuģošanas spējas apliecībā:

34.1. zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400, kuri ir sertificēti pārvadāt mazāk nekā 15 personas un kuri veic starptautiskus reisus, atbilstošus ierakstus Kuģošanas spējas apliecības pielikuma sadaļā par aprīkojumu, kas novērš piesārņojumu ar notekūdeņiem, veic saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu;

34.2. zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400, kuri ir sertificēti pārvadāt mazāk nekā 15 personas un kuri neveic starptautiskus reisus, atbilstošus ierakstus Kuģošanas spējas apliecības pielikuma sadaļā par aprīkojumu, kas novērš piesārņojumu ar notekūdeņiem, veic saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu;

34.3. zvejas kuģiem, kuru garums ir no 12 metriem (ieskaitot) līdz 24 metriem (neieskaitot), neatkarīgi no to kuģošanas rajona atbilstošus ierakstus par kuģa pretapaugšanas sistēmu Kuģošanas spējas apliecības pielikuma sadaļā par aprīkojumu, kas novērš piesārņojumu ar notekūdeņiem, veic saskaņā ar šo noteikumu 4. vai 5.pielikumu;

34.4. zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400, neatkarīgi no to kuģošanas rajona atbilstošus ierakstus par atbilstību piemērojamām MARPOL VI pielikuma prasībām Kuģošanas spējas apliecības pielikuma sadaļā par gaisa piesārņojuma novēršanu veic saskaņā ar šo noteikumu 4. vai 5.pielikumu.

35. Zvejas kuģiem, uz kuriem saskaņā ar šo noteikumu 18.punkta prasībām apskates veic pilnvarotās atzītās organizācijas, šo noteikumu 33.2.apakšpunktā minēto apliecību neizsniedz. Tās vietā pilnvarotā atzītā organizācija izsniedz līdzvērtīgu apliecību atbilstoši pilnvarotās atzītās organizācijas noteikumiem.

36. Apliecības (oriģināli) atrodas uz zvejas kuģa un ir pieejamas zvejas kuģa inspekcijas vai apskates laikā.

37. Administrācija var veikt zvejas kuģa apskati saskaņā ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījumu un, ja zvejas kuģis atbilst šo noteikumu prasībām, izsniegt tam apliecības vai, ja tas nepieciešams, apstiprināt apliecības.

38. Šādā kārtībā izsniegtajā apliecībā veic ierakstu, ka šī apliecība ir izsniegta pēc citas Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma, tai ir tāds pats juridiskais spēks un tā ir atzīta tāpat kā apliecība, kas izsniegta saskaņā ar šo noteikumu 1.5.apakšnodaļas prasībām. Apliecību kopijas un zvejas kuģa apskates akta kopiju administrācija nosūta tai Eiropas Savienības dalībvalstij, kas ir pieprasījusi zvejas kuģa apskati.

39. Administrācija var pieprasīt citai Eiropas Savienības dalībvalstij veikt šo noteikumu 37. un 38.punktā minētās darbības.

40. Zvejas kuģa atbilstības apliecību izsniedz ar derīguma termiņu līdz četriem gadiem un, veicot periodisko apskati vai starpapskati, to pagarina ne vairāk kā uz vienu gadu, izņemot gadījumus, kas noteikti šo noteikumu 42. un 42.¹ punktā. Zvejas kuģa izņēmuma apliecības derīguma termiņš nav ilgāks par atbilstības apliecības derīguma termiņu.

41. Ja zvejas kuģim apskates veic saskaņā ar Organizācijas Rezolūciju A.977(25) ar grozījumiem "Par harmonizēto apskašu sistēmu un sertificēšanu", apliecību derīguma termiņi tiek noteikti saskaņā ar šo rezolūciju. Kuģošanas drošības inspekcijas izsniegtās kuģošanas spējas apliecības termiņš nav ilgāks par pieciem gadiem, skaitot no datuma, kad pabeigta attiecīgā sākotnējā vai kārtējā apskate. Zvejas kuģa izņēmuma apliecības derīguma termiņš nav ilgāks par atbilstības apliecības derīguma termiņu.

42. Ja datumā, kad izbeidzas apliecības derīguma termiņš, zvejas kuģis neatrodas Latvijas Republikas ostā, Kuģošanas drošības inspekcija var pagarināt apliecības derīguma termiņu vai vērsties pie valsts, kuras teritorijā zvejas kuģis atrodas, ar lūgumu pagarināt apliecības derīguma termiņu. Šādu pagarinājumu izsniedz tikai, lai zvejas kuģis varētu atgriezties Latvijas Republikas ostā vai ostā, kur tam veiks apskati. Zvejas kuģis, kas ir saņēmis šādu pagarinājumu un ir atgriezies Latvijas Republikas ostā vai ostā, kur tam veiks apskati, nedrīkst šo ostu atstāt, kamēr nav saņēmis jaunu apliecību.

42.¹ Apliecību, kuras derīguma termiņš nav pagarināts šo noteikumu 42.punktā noteiktajā kārtībā, Kuģošanas drošības inspekcija pagarina uz laiku līdz vienam mēnesim.

43. Administrācijas izsniegto apliecību derīguma termiņš nav ilgāks par pieciem gadiem, skaitot no datuma, kad pabeigta attiecīgā sākotnējā vai kārtējā apskate. Zvejas kuģa izņēmuma apliecības derīguma termiņš nav ilgāks par atbilstības apliecības derīguma termiņu:

43.1. ja kārtējā apskate ir pabeigta triju mēnešu laikā pirms spēkā esošās apliecības derīguma termiņa beigām, jaunās apliecības derīguma termiņš ir pieci gadi, skaitot no esošās apliecības derīguma termiņa;

43.2. ja kārtējā apskate ir pabeigta agrāk nekā trīs mēnešus pirms spēkā esošās apliecības derīguma termiņa beigām, jaunās apliecības derīguma termiņš ir ne vairāk kā pieci gadi, skaitot no dienas, kad pabeigta kārtējā apskate;

43.3. ja kārtējā apskate ir pabeigta pēc esošās apliecības derīguma termiņa, jaunās apliecības derīguma termiņš ir līdz pieciem gadiem, skaitot no esošās apliecības derīguma termiņa.

44. Apliecību, kuras derīguma termiņš ir mazāks par pieciem gadiem, administrācija var pagarināt līdz pieciem gadiem, ja tiek veiktas attiecīgās apskates.

45. Ja datumā, kad izbeidzas apliecības derīguma termiņš, zvejas kuģis neatrodas Latvijas Republikas ostā, Kuģošanas drošības inspekcija var pagarināt apliecības derīguma termiņu vai vērsties pie valsts, kuras teritorijā zvejas kuģis atrodas, ar lūgumu pagarināt apliecības derīguma termiņu, bet šādu pagarinājumu izsniedz tikai, lai zvejas kuģis varētu atgriezties Latvijas Republikas ostā vai ostā, kur tam veiks apskati, un tikai tad, ja tas uzskatāms par pareizu un saprātīgu.

46. Apliecība, kas ir izsniegta saskaņā ar šo noteikumu 1.5. un 1.6.apakšnodaļas prasībām, zaudē spēku šādos gadījumos:

46.1. ja zvejas kuģim nav veiktas šo noteikumu 1.4.apakšnodaļā paredzētās apskates;

46.2. ja apliecība nav pagarināta saskaņā ar šo noteikumu 40., 42. un 42.¹ punkta prasībām;

46.3. ja zvejas kuģis tiek reģistrēts zem citas valsts karoga.

47. Ja apliecība ir zaudējusi spēku saskaņā ar šo noteikumu 46.1. vai 46.2.apakšpunktu, apliecību var atjaunot, ja:

47.1. veicot šo noteikumu 25.2. vai 31.4.apakšpunktā minēto zvejas kuģa apskati ne vēlāk kā sešus mēnešus no datuma, kad apliecība zaudējusi spēku, administrācija ir pārliecinājusies, ka zvejas kuģis atbilst šo noteikumu prasībām;

47.2. veicot šo noteikumu 25.2. vai 31.2.apakšpunktā minēto zvejas kuģa apskati vēlāk nekā sešus mēnešus pēc datuma, kad apliecība zaudējusi spēku, administrācija ir pārliecinājusies, ka zvejas kuģis atbilst šo noteikumu prasībām.

48. Korpusa, virsbūvju, klāja māju, mašīntelpas šahtu, noeju un citu konstrukciju, kā arī zvejas kuģa aprīkojuma stiprība un konstrukcija ir pietiekama, lai izturētu visus paredzamos zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļus un atbilstu atzīto organizāciju noteikumiem.

49. Ledus apstākļiem paredzēto kuģu korpusus pastiprina atbilstoši paredzamajiem kuģošanas apstākļiem un darbības rajonam.

50. Triecienstarpsiena ir ūdensnecaurlaidīga starpsiena kuģa priekšgalā, kas atbilst šādām prasībām:

50.1. tā atrodas:

50.1.1. kuģiem ar garumu 45 metri un garākiem — ne tuvāk par 0,05 L un ne tālāk par 0,08 L no priekšgala perpendikula;

50.1.2. kuģiem ar garumu, mazāku par 45 metriem, — ne tuvāk par 0,05 L un ne tālāk par 0,05 L (plus 1,35 m) no priekšgala perpendikula;

50.1.3. jebkurā gadījumā — ne tuvāk par diviem metriem no priekšgala perpendikula, bet uz kuģiem ar garumu, mazāku par 24 metriem, — ne tuvāk par metru no priekšgala perpendikula;

50.2. ja kāds kuģa korpusa zemūdens punkts ir izvirzīts uz priekšu tālāk par priekšgala perpendikulu, 50.1.apakšpunktā noteikto attālumu mēra no izvirzījuma garuma viduspunkta vai no punkta, kas atrodas 0,015 L uz priekšu no priekšgala perpendikula (izvēlas mazāko attālumu);

50.3. starpsiena var veidot pakāpienu vai nišu, ievērojot šo noteikumu 50.1.apakšpunktā noteiktos attālumus.

51. Starpsienas, atveru noslēgšanas līdzekļi šajās starpsienās, noslēgšanas mehānismi un to pārbaudes metodes atbilst administrācijas prasībām. Kuģus, kas nav būvēti no koka, aprīko ar triecienstarpsienu un ūdensnecaurlaidīgām starpsienām, kas norobežo vismaz mašīntelpu. Šīs starpsienas sniedzas līdz darba klājam. Arī koka kuģus aprīko ar starpsienām, kam jābūt ūdensnecaurlaidīgām, cik vien tas praktiski iespējams:

51.1. caurules, kuras šķērso triecienstarpsienu, aprīko ar piemērotiem vārstiem, kuru pievadi ir virs darba klāja. Vārstu kārbu nostiprina priekšpīķī pie triecienstarpsienas. Triecienstarpsienā zemāk par darba klāju nedrīkst ierīkot durvis, lūkas, ventilācijas kanālus vai citas atveres. Vietās, kur caurules, kanāli, elektriskie kabeļi šķērso ūdensnecaurlaidīgās starpsienas, veic pasākumus, lai nodrošinātu šo starpsienu ūdensnecaurlaidību;

51.2. ja zvejas kuģa priekšgalā uzstādīta gara virsbūve, ūdensnecaurlaidīgu triecienstarpsienu būvē līdz nākamajam klājam virs darba klāja. Starpsienu nepagarina tieši virs tās apakšējās daļas, tā var atrasties šo noteikumu 51.punktā paredzētajās robežās. Šajā gadījumā klāja daļu, kas veido pakāpienu, būvē ūdensnecaurlaidīgu;

51.3. triecienstarpsienā augstāk par darba klāju ierīko tikai minimālu skaitu atveru, kas nodrošina zvejas kuģa ekspluatāciju. Šīs atveres veido ūdensnecaurlaidīgi noslēdzamas un to eņģes ierīko tā, lai tās būtu atveramas uz priekšu;

51.4. uz zvejas kuģiem ar garumu 75 m un lielāku uzstāda dubultdibenu no triecienstarpsienas līdz ahterpīķa starpsienai, ja tas ir praktiski iespējams.

52. Atveru skaitu šo noteikumu 51.punktā paredzētajās ūdensnecaurlaidīgajās starpsienās samazina līdz minimumam atbilstoši zvejas kuģa plānojumam un ekspluatācijas vajadzībām. Atveres aprīko ar administrācijas prasībām atbilstošiem, bet uz jauniem zvejas kuģiem — arī ar atzītu organizāciju noteikumu prasībām atbilstošiem, ūdensnecaurlaidīgiem noslēgšanas līdzekļiem. Ūdensnecaurlaidīgās durvis konstruē tikpat izturīgas kā apkārtējās konstrukcijas, kurās nav atveru.

53. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, durvis var būt verama tipa un atveramas no abām pusēm. Tās tur aizvērtas, zvejas kuģim atrodoties jūrā. Abās durvju pusēs ir norāde, ka durvīm jābūt aizvērtām, ja zvejas kuģis atrodas jūrā.

54. Uz jauniem zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, ūdensnecaurlaidīgās durvis ir slīdoša tipa šādās telpās:

54.1. telpās, kur ir paredzēts, ka durvis var būt atvērtas, zvejas kuģim atrodoties jūrā, un durvju apakšējā mala atrodas zemāk par dziļāko ekspluatācijas ūdenslīniju, ja vien administrācija, ņemot vērā zvejas kuģa tipu un ekspluatācijas īpatnības, neuzskata to par nepraktisku vai nevajadzīgu (ja Eiropas Savienības dalībvalsts atļāvusi šādu izņēmumu, par to nepieciešams informēt visas dalībvalstis);

54.2. mašīntelpas lejas daļā, ja tās noslēdz ieeju dzenvārpstas tunelī. Pārējos gadījumos ūdensnecaurlaidīgās durvis var būt verama tipa. Slīdošajām ūdensnecaurlaidīgajām durvīm jādarbojas, ja zvejas kuģa sānsvere ir līdz 15^o uz vienu vai otru bortu.

55. Slīdošās ūdensnecaurlaidīgās durvis gan ar rokas, gan cita veida pievadu konstruē tā, lai tās varētu darbināt atsevišķi no abām pusēm. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, šīs durvis ir ar distances vadību no ērti pieejamas vietas augstāk par darba klāju, izņemot gadījumu, ja durvis ir izvietotas apkalpes dzīvojamās telpās.

56. Postenī, no kura tiek veikta distances vadība, paredz iespēju noteikt, vai slīdošās durvis ir atvērtas vai aizvērtas.

57. Korpusa ārējās atveres ierīko aizveramas tā, lai novērstu ūdens ieplūšanu kuģī. Klāja atveres, kurām ir jābūt atvērtām zvejas laikā, izvieto iespējami tuvu zvejas kuģa diametrālajai plaknei. Administrācija var atzīt dažādus variantus, ja tā ir pārliecināta, ka zvejas kuģa drošība nepasliktinās.

58. Zvejas rīki uz traleriem ar aizmugures tralēšanu ir vadāmi un kontrolējami no vietas, no kuras zvejas rīku darbība ir labi pārskatāma.

59. Visas ieejas atveres slēgto virsbūvju sienās un citās ārējās konstrukcijās, caur kurām var ieplūst ūdens un apdraudēt kuģi, aprīko ar pastāvīgi pie starpsienas piestiprinātām durvīm ar attiecīgu rāmi un pastiprinājumiem, lai konstrukcija izturības ziņā būtu ekvivalenta konstrukcijai bez atveres un aizvērtā veidā būtu šļakatu necaurlaidīga. Līdzekļi, kas nodrošina šo durvju necaurlaidību, sastāv no blīves un piespiešanas mehānisma vai cita ekvivalenta aprīkojuma, tie ir stacionāri piestiprināti pie sienas vai durvīm un darbināmi gan no ārpuses, gan no iekšpuses. Administrācija, ja tas nekaitē apkalpes drošībai, var atļaut ierīkot saldētājtelpās no vienas puses atveramas durvis, nodrošinot, ka tiek uzstādīta atbilstoša signalizācija, lai šajās telpās netiktu ieslēgti cilvēki.

60. Apmales augstums durvīm, kas ved uz mašīntelpu, šahtām un kāpnēm lejup no klāja daļām, kas ir pakļautas tiešai atmosfēras un jūras iedarbībai, ir vismaz 600 mm uz darba klāja un vismaz 300 mm uz virsbūves klāja. Ja ekspluatācijas pieredze to attaisno un administrācija apstiprina, augstumu var samazināt attiecīgi līdz 380 mm un 150 mm, izņemot apmales augstumu durvīm, kas ved tieši uz mašīntelpu.

61. Lūku apmaļu augstums ir vismaz 600 mm virs darba klāja atklātajās vietās un vismaz 300 mm virs virsbūves klāja.

62. Nosakot koka lūku vāku biezumu, paredz ekspluatācijas nodiluma rezervi. Nodrošina galīgo vāka biezumu vismaz 4 mm uz attāluma starp vāka atbalsta punktiem katriem 100 mm, bet ne mazāku par 40 mm. Vāka atbalsta virsmas platums ir vismaz 65 mm.

63. Metodes, kas nodrošina koka lūku vāku ūdensnecaurlaidību, saskaņo ar administrāciju. Uz jauniem zvejas kuģiem koka lūku vāku ūdensnecaurlaidību nodrošina saskaņā ar prasībām, kas noteiktas 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas zīmi I pielikuma 14. un 15.noteikumā.

64. Lūku apmaļu augstumu nosaka atbilstoši šo noteikumu 61.punkta prasībām. Ja ekspluatācijas pieredze attaisno un administrācija to apstiprina, apmaļu augstumu var samazināt vai arī apmales var nebūt, ja tas nepasliktina zvejas kuģa drošību. Šajā gadījumā lūku atveres ir tik mazas, cik tas praktiski iespējams, un vāku stiprina stacionāri ar virām vai ar citu ekvivalentu līdzekli. Paredz iespēju lūku ātri aizvērt un aizsist ar dēļiem vai nodrošināt ar citām administrācijas atzītām metodēm.

65. Stiprības aprēķinam pieņem, ka lūku vāki ir pakļauti uz tiem uzkraujamas kravas statiskai slodzei. Slodzi nosaka šādi:

65.1. 10,0 kN/m² zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un mazāks;

65.2. 17,0 kN/m² zvejas kuģiem, kuru garums ir 100 metri un vairāk;

65.3. zvejas kuģiem, kuru garums ir starp šiem robežlielumiem, slodzi nosaka ar lineāras interpolācijas palīdzību. Administrācija atļauj samazināt šīs slodzes, bet tās nedrīkst būt mazākas par 75 % no minētajiem lielumiem lūkām, kas atrodas uz virsbūves klāja tālāk nekā 0,25 L uz aizmuguri no priekšgala perpendikula.

66. Ja lūku vāki izgatavoti no mazleģēta tērauda, saskaņā ar šo noteikumu 65.punktu aprēķinātais maksimālais spriegums, pareizināts ar 4,25, nepārsniedz materiāla pretestību. Ar šādu slodzi vāka deformācija nepārsniedz 0,0028 no attāluma starp vāka atbalsta punktiem.

67. Ja lūku vāki nav izgatavoti no mazleģēta tērauda, nodrošina, lai to stiprība būtu ekvivalenta no mazleģēta tērauda izgatavoto vāku stiprībai, un nodrošina to konstrukciju šļakatu necaurlaidību šo noteikumu 65.punktā noteiktajām slodzēm.

68. Lūku vākus aprīko ar piespiešanas mehānismu un blīvējumu, kas nodrošina šļakatu necaurlaidību, vai ar citu administrācijas atzītu ekvivalentu aprīkojumu.

69. Mašīntelpu atveres aprīko ar apmalēm un vējtveriem, kas pēc stiprības atbilst apkārtējām virsbūvēm. Tiešas ieejas atveres aprīko ar šo noteikumu 2.4.apakšnodaļas prasībām atbilstošām durvīm.

70. Atveres, kas nav paredzētas ieejai, aprīko ar vākiem, kuru stiprība ir vienāda ar apkārtējo konstrukciju stiprību un kuri ir pie tās piestiprināti stacionāri un ir šļakatu necaurlaidīgi noslēdzami.

71. Ja zvejas operāciju veikšanai ir nepieciešami klāja iluminatori un līdlūkas, tās aprīko ar ūdensnecaurlaidīgiem, stacionāri pie apkārtējās konstrukcijas piestiprinātiem noslēgšanas līdzekļiem. Atveru izmērs un izvietojums, kā arī noslēgšanas līdzekļu konstrukcija ir tāda, lai administrācija būtu pārliecināta, ka tās ir pilnībā ūdensnecaurlaidīgas.

72. Visas atveres darba un virsbūves klājos, izņemot kravas lūkas, mašīntelpas atveres, līdlūkas un klāja iluminatorus, aizsargā ar slēgtu ierobežojošu konstrukciju, ko aprīko ar šļakatu necaurlaidīgām durvīm vai to ekvivalentu. Lejupceļus izvieto, cik tas praktiski iespējams, tuvāk zvejas kuģa diametrālajai plaknei.

73. Uz jauniem zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, ventilatoru (kas nav mašīntelpas ventilatori) kanālu apmaļu augstums ir vismaz 900 mm uz darba klāja un vismaz 760 mm uz virsbūves klāja. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, šo apmaļu augstums ir attiecīgi vismaz 760 mm un 450 mm. Mašīntelpas ventilatoriem, kas paredzēti nepārtrauktai mašīntelpas ventilācijai un, ja nepieciešams, nekavējošai ģeneratoru telpas ventilācijai, atveru augstums virs klāja atbilst šo noteikumu 75.punkta prasībām. Tur, kur zvejas kuģa izmēru un iekārtojuma dēļ tas nav iespējams, augstums var būt mazāks, bet ne mazāks par 900 mm virs darba vai virsbūvju klāja, ja ūdensnecaurlaidīgās aizvēršanas ierīces kombinācijā ar citiem pieņemamiem pasākumiem nodrošina šajās telpās nepārtrauktu un adekvātu ventilāciju.

74. Ventilācijas kanālu apmaļu stiprību nodrošina ekvivalentu apkārtējo konstrukciju stiprībai. Kanālus būvē šļakatu necaurlaidīgi noslēdzamus ar stacionāri pie kanāla vai apkārtējās konstrukcijas piestiprinātiem noslēgšanas līdzekļiem. Ja ventilācijas kanāla apmales augstums pārsniedz 900 mm, to īpaši pastiprina.

75. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, ventilācijas kanāliem noslēgšanas līdzekļi nav nepieciešami, ja ventilācijas kanāla apmale atrodas augstāk nekā 4,5 metri virs darba klāja vai augstāk nekā 2,3 metri virs virsbūves klāja (ja vien nav īpašu administrācijas prasību). Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 45 metri, noslēgšanas līdzekļi nav nepieciešami ventilācijas kanāliem, kuru apmales atrodas augstāk nekā 3,4 metri virs darba klāja un augstāk nekā 1,7 metri virs virsbūves klāja. Ja administrācija ir pārliecināta, ka ir maz ticama ūdens ieplūšana kuģī caur mašīntelpas ventilatoriem, šo ventilatoru kanāli var būt bez noslēgšanas līdzekļiem.

76. Ja tanku un zemklāja tukšo tilpumu gaisa cauruļu izvadi ir virs darba klāja vai virsbūves klāja, cauruļu atklātā daļa pēc izturības ir ekvivalenta apkārtējai konstrukcijai un aprīkota ar atbilstošu aizsardzību. Atveres gaisa caurulēs aprīko ar noslēgšanas līdzekļiem, kas stacionāri piestiprināti pie caurules vai apkārtējās konstrukcijas.

77. Gaisa cauruļu augstums virs klāja vietās, kur ūdens varētu iekļūt zemāk, ir vismaz 760 mm uz darba klāja un vismaz 450 mm uz virsbūves klāja. Administrācija piekrīt gaisa cauruļu augstuma samazināšanai, ja tās traucē zvejas operācijām.

78. Administrācijas prasībām atbilstošus mērīšanas līdzekļus uzstāda:

78.1. bilžās, kuru nodalījumi nav viegli pieejami apskatei reisa laikā;

78.2. visos tankos un koferdamos.

79. Ja uzstāda mērīšanas caurules, to augšējos galus izvada līdz ērti pieejamai vietai virs darba klāja, ja tas ir praktiski iespējams. Cauruļu atveres aprīko ar stacionāri piestiprinātiem noslēgšanas līdzekļiem. Mērīšanas caurules, kas nav izvadītas virs darba klāja, aprīko ar automātisku pašaizvēršanās ierīci.

80. Telpās zem darba klāja un slēgtajās konstrukcijās uz šī klāja iluminatorus aprīko ar ūdensnecaurlaidīgiem vētras vākiem. Priekšējiem logiem virsbūves citos līmeņos paredz vismaz divus pietiekamas izturības vētras vākus katram logu tipam, kuru biezums ir vismaz 5,0 mm, ja tie ir no tērauda, vai 7,5 mm, ja tie ir no alumīnija. Paredz vienu vētras vāku katram logam. Nodrošina iespēju viegli un droši noslēgt bojātos logus ar vētras vākiem no ārpuses.

81. Iluminatoru apakšējā mala ir vismaz 500 mm virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas.

82. Zemāk par 1000 mm virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas uzstāda tikai neatverama tipa iluminatorus.

83. Izmanto tikai atzītas konstrukcijas iluminatorus, to stiklus un vētras vākus. Iluminatorus aizsargā tā, lai tos nevarētu sabojāt ar zvejas rīkiem.

84. Stūres mājas logus izgatavo no izturīga, droša stikla vai tā ekvivalenta.

85. Administrācija var piekrist, ka klāja virsbūvju sānu un aizmugures sienās iluminatori un logi ir bez vētras vākiem, ja šīs virsbūves atrodas uz darba klāja vai virs tā un tādējādi netiek samazināta zvejas kuģa drošība. Uz jauniem zvejas kuģiem ievēro atzītu organizāciju noteikumus.

86. Notekas, kas izvadītas caur korpusa ārējo apšuvumu, gan no telpām, kas atrodas zem darba klāja, gan no slēgtajām virsbūvēm un klāja mājās uz darba klāja aprīko ar līdzekļiem, kas novērš ūdens iekļūšanu korpusā. Katru noteku aprīko ar automātisku neatgriezenisku vārstu ar piespiedu noslēgšanas pievadu no ērti pieejamas vietas. Vārsts nav nepieciešams, ja administrācija uzskata, ka ūdens ieplūde caur noteku nevar būt bīstama un noteku cauruļu biezums ir pietiekams. Vārsta noslēgšanas pievadu aprīko ar indikatoru, kas norāda, vai vārsts ir atvērts vai aizvērts.

87. Mašīntelpā ar pastāvīgu sardzi jūras ūdens ieplūdi un izplūdi, kas nodrošina galvenā dzinēja un palīgdzinēju darbu, kontrolē uz vietas. Uzstāda indikatorus, kas norāda, vai jūras ūdens vārsti ir atvērti vai aizvērti.

88. Vārstus un pie ārējā apšuvuma stiprinātās detaļas izgatavo no tērauda, bronzas vai cita atzīta, elastīga materiāla. Visas caurules starp ārējo apšuvumu un vārstu ir no tērauda. Uz zvejas kuģiem, kas nav būvēti no tērauda, telpās, kas nav mašīntelpas, administrācija atļauj izmantot citus materiālus.

89. Ja margsiena darba klāja atklātajās daļās veido akas, minimālo ūdens vārtu laukumu (kvadrātmetros) katrā zvejas kuģa bortā, katrai akai uz darba klāja aprēķina atkarībā no margsienas garuma (l) un augstuma akā, izmantojot šādu formulu:

l nevar būt lielāks par 0,7 L.

Ja margsiena ir vidēji augstāka par 1200 mm, pēc formulas aprēķināto laukumu palielina par 0,004 m² uz katru akas garuma metru uz katriem 100 mm margsienas augstuma palielinājuma. Ja margsiena vidēji ir zemāka par 900 mm, pēc formulas aprēķināto laukumu samazina par 0,004 m² uz katru akas garuma metru uz katriem 100 mm margsienas augstuma samazinājuma.

90. Šo noteikumu 89.punktā noteiktajā kārtībā aprēķināto ūdens vārtu laukumu palielina, ja administrācija uzskata, ka zvejas kuģa klāja sedlveida ieliekums ir nepietiekams, lai nodrošinātu, ka klājs tiek ātri un efektīvi atbrīvots no ūdens.

91. Minimālo ūdens vārtu laukumu uz virsbūves klāja saskaņo ar administrāciju, bet tas nedrīkst būt mazāks par pusi no šo noteikumu 89.punktā noteiktajā kārtībā aprēķinātā laukuma A.

92. Ūdens vārtus izvieto gar margsienu tā, lai nodrošinātu, ka klājs tiek ātri un efektīvi atbrīvots no ūdens. Ūdens vārtu apakšējā mala ir tik tuvu klājam, cik vien tas ir praktiski iespējams.

93. Nožogojumus un zvejas rīku glabāšanas aprīkojumu izvieto tā, lai netiktu samazināta ūdens vārtu darbības efektivitāte. Nožogojumos paredz konstruktīvas atveres, lai darba stāvoklī tie netraucētu ūdens noplūdi.

94. Ūdens vārtus, kuru augstums ir lielāks par 300 mm, aprīko ar režģi (attālums starp stieņiem nav mazāks par 150 mm un nav lielāks par 230 mm) vai ar citu piemērotu aizsargaprīkojumu. Ja uzstāda ūdens vārtu aizveres, to konstrukcijai jābūt atzītai. Ja ūdens vārtus nepieciešams aizvērt zvejas operāciju laikā, aizvēršanas aprīkojumu saskaņo ar administrāciju, un tas ir viegli darbināms no ērti pieejamas vietas.

95. Zvejas kuģiem, kas ir paredzēti kuģošanai rajonos, kur ir iespējams apledojums, ūdens vārtu aizveres un režģi ir viegli noņemami, lai ierobežotu to aizdambēšanos ar ledu. Atveru izmērus un aizsargaprīkojuma noņemšanas veidu saskaņo ar administrāciju.

96. Katru kuģi aprīko ar ātram un drošam darbam projektētu enkura iekārtu, kas sastāv no enkuriem, enkurķēdēm vai tērauda trosēm, aizturmehānismiem un enkurspilves vai cita aprīkojuma, kas nodrošina enkuru nolaišanu, pacelšanu un zvejas kuģa noturēšanu uz enkura visos paredzamajos ekspluatācijas apstākļos. Katru kuģi aprīko ar atbilstošu pietauvošanās aprīkojumu, kas nodrošina drošu zvejas kuģa pietauvošanu jebkuros ekspluatācijas apstākļos. Enkura un pietauvošanās aprīkojums atbilst administrācijas prasībām, bet uz jauniem zvejas kuģiem ar garumu 24 metri un lielāku — atzītu organizāciju noteikumiem.

97. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 15 metri un lielāks, bet mazāks nekā 24 metri, enkura un pietauvošanās ierīces būvē atbilstoši vienas no Latvijas Republikas atzīto kuģu klasifikācijas sabiedrību prasībām vai Organizācijas 1974.gada kodeksa “Zvejnieku un zvejas kuģu drošības kodekss” ar 1983. gada grozījumiem “B” daļas II pielikuma (Code for the safety of fishermen and fishing vessels, part B-Safety and health requirements for the construction and equipment of fishing vessels, annex II) prasībām.

98. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, enkura un pietauvošanās ierīces būvē atbilstoši vienas no atzīto organizāciju prasībām.

99. Klāju aprīko ar efektīvu drenāžas sistēmu ar pietiekamu drenāžas kapacitāti, lai novadītu ūdeni un zivju atkritumus.

100. Visas atveres, kas nepieciešamas zvejas operācijām, aprīko ar noslēgšanas līdzekļiem, kurus var darbināt viens cilvēks.

101. Ja loms tiek nogādāts uz šādu klāju sadalīšanai un apstrādāšanai, to novieto nožogojumā. Nožogojums atbilst šo noteikumu 3.11.apakšnodaļas prasībām. Ierīko efektīvu drenāžas sistēmu. Nodrošina darba klāja adekvātu aizsardzību pret nejaušu ūdens ieplūšanu.

102. No šāda klāja ir vismaz divas izejas.

103. Brīvais augstums visās darba vietās ir vismaz divi metri.

104. Ierīko stacionāru ventilācijas sistēmu, kas nodrošina vismaz seškārtēju gaisa apmaiņu stundā.

105. Visus zvejas kuģus aprīko ar iegrimes skalām (decimetros) uz abiem bortiem gan priekšgalā, gan pakaļgalā.

106. Iegrimes skalas uzstāda iespējami tuvu priekšgala un pakaļgala perpendikuliem.

107. Ja uzstāda tankus zivju uzglabāšanai atdzesētā jūras ūdenī vai citu līdzīgu iekārtu, šos tankus aprīko ar atsevišķu stacionāru sistēmu to piepildīšanai ar jūras ūdeni un atsūknēšanai.

108. Ja šādus tankus izmanto arī sausas kravas pārvadāšanā, tajos ierīko bilžu sistēmu un nodrošina ar atbilstošiem līdzekļiem, kas nepieļauj ūdens nokļūšanu no bilžu sistēmas šajos tankos.

109. Šīs apakšnodaļas prasības piemēro visiem Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētajiem zvejas kuģiem.

110. Uz abiem bortiem zvejas kuģa priekšgalā, cik vien iespējams augstu virs ūdenslīnijas, tā, lai būtu skaidri saskatāms gan no gaisa, gan ūdens, uzkrāso zvejas kuģa reģistrācijas numuru Latvijas Kuģu reģistrā. Numurs sastāv no triju burtu indeksa, kas identificē zvejas kuģa piederību Latvijai un pieraksta ostu, kā arī no četrciparu skaitļa. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir lielāks par 10 metriem, bet nepārsniedz 17 metrus, burtu un ciparu augstums nav mazāks par 25 cm, līniju platums nav mazāks par 4 cm. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir lielāks par 17 metriem, burtu un ciparu augstums nav mazāks par 45 cm, līniju platums nav mazāks par 6 cm. Numuru uzkrāso krāsā, kas kontrastē ar pamatkrāsu.

111. Jūras laivas un zvejas kuģus, kuru garums ir mazāks nekā 10 metri, marķē ar numuru, kas sastāv no divu burtu indeksa un trīsciparu skaitļa.

112. Numuru nedrīkst nodzēst, mainīt, aizsegt, paslēpt, padarīt nesalasāmu.

113. Laivas, kas pastāvīgi atrodas uz zvejas kuģa, marķē ar tā zvejas kuģa numuru, kuram tās pieder.

114. Bojas un citus līdzīgus peldošus objektus, kas norāda zvejas rīku atrašanās vietu, marķē ar tā zvejas kuģa numuru, kuram tie pieder.

115. Uz zvejas kuģa vienmēr ir Latvijas Kuģu reģistra izsniegti dokumenti, kuros ir norādīts:

115.1. zvejas kuģa vārds;

115.2. zvejas kuģa reģistrācijas numurs;

115.3. pazīšanās signāls, ja uz zvejas kuģa ir radiostacija;

115.4. zvejas kuģa īpašnieka vai fraktētāja vārds un adrese;

115.5. zvejas kuģa garums, dzinēja jauda un zvejas kuģiem, kuri nodoti ekspluatācijā pēc 1987.gada 1.janvāra, ekspluatācijā stāšanās datums.

116. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir lielāks nekā 17 metri, atrodas administrācijas apstiprināts kravas telpu plāns, kurā norādīta kravas telpu ietilpība kubikmetros.

117. Uz zvejas kuģiem, kuri ir aprīkoti ar tankiem atdzesētu zivju uzglabāšanai, atrodas administrācijas apstiprināts šo tanku plāns, kurā norādīta tanku ietilpība atkarībā no ūdens līmeņa tajos ar intervālu 10 cm.

118. Ja nav norādīts citādi, šī nodaļa attiecas uz visiem zvejas kuģiem.

119. Zvejas kuģi ir projektēti un būvēti tā, lai šīs apakšnodaļas prasības būtu izpildītas visos šo noteikumu 3.7.apakšnodaļā noteiktajos slogošanas variantos. Noturības plecu līkņu (statiskās noturības diagrammas) aplēses ir administrācijas atzītas. Uz visiem zvejas kuģiem statiskās noturības diagrammas aplēses veic saskaņā ar Organizācijas kodeksu par nebojāta zvejas kuģa noturību visu tipu zvejas kuģiem.

120. Izpilda šādus noturības kritērijus, ja vien ekspluatācijas pieredze nepārliecina administrāciju par pieļaujamajām atkāpēm no tiem:

120.1. laukums zem noturības pleca līknes (GZ līkne) nav mazāks par 0,055 m × rad sānsveres diapazonā no 0° līdz 30° un nav mazāks par 0,09 m × rad sānsveres diapazonā no 0° līdz 40° vai piesmelšanās leņķim θ_f, ja tas ir mazāks par 40°. Attiecīgi laukums zem noturības pleca līknes (GZ līkne) nav mazāks par 0,03 m × rad sānsveres diapazonā no 30° līdz 40° vai no 30° līdz piesmelšanās leņķim θ_f , ja tas ir mazāks par 40°. Piesmelšanās leņķis θ_f ir tāds sānsveres leņķis, kad caur atverēm zvejas kuģa korpusā, uzbūvēs vai klāja mājās, kuras nevar ātri ūdens necaurlaidīgi aizvērt, sāk lielā daudzumā ieplūst ūdens, un zvejas kuģis sāk grimt. Mazas atveres, caur kurām liels ūdens daudzums nevar ieplūst zvejas kuģa korpusā, nav uzskatāmas par atvērtām;

120.2. noturības plecs GZ ar sānsveres leņķi, vienādu ar 30° vai lielāku, nav mazāks par 200 mm;

120.3. noturības plecs maksimālo vērtību GZ_MAX sasniedz, ja sānsveres leņķis nav mazāks par 30°. Pamatotā gadījumā šis leņķis nav mazāks par 25°;

120.4. zvejas kuģiem ar vienu klāju sākotnējais izlabotais metacentriskais augstums GM nav mazāks par 350 mm. Zvejas kuģiem ar nepārtrauktu uzbūvi vai kuģiem, kuri ir garāki par 70 metriem, metacentrisko augstumu ar administrācijas piekrišanu var samazināt, bet tas nedrīkst būt mazāks par 150 mm.

121. Ja zvejas kuģim ir citāds aprīkojums zvalstīšanās amplitūdas samazināšanai, nevis ķimeņu ķīļi, administrācija pārliecinās, ka šo noteikumu 120.punktā minētie noturības kritēriji tiek izpildīti visos slogošanas variantos.

122. Ja šo noteikumu 120.punkta kritēriju izpildes nodrošinājumam paredzēts balasts, tā veidu un izvietojumu saskaņo ar administrāciju. Uz jauniem zvejas kuģiem ar garumu, mazāku par 45 metriem, tāds balasts ir pastāvīgs, no cieta materiāla, droši nostiprināts kuģī. Administrācija var atļaut šķidro balastu, kas tiek uzglabāts pilnīgi piepildītos tankos, kuri nav savienoti ne ar vienu zvejas kuģa sūkņu sistēmu. Ja šķidro balastu izmanto kā pastāvīgu, lai nodrošinātu atbilstību šo noteikumu 120.punkta prasībām, visu informāciju par to iekļauj atbilstības sertifikātā un informācijā par noturību.

123. Pastāvīgo balastu nedrīkst pārvietot uz zvejas kuģa vai aizvākt no zvejas kuģa bez administrācijas atļaujas.

124. Sānsveres leņķis, kad progresējoša zivju kravas tilpnes appludināšana notiek pa zvejas procesā atvērtu tilpnes lūku, kuru nevar ātri aizvērt, nav mazāks par 20°, ja vien šo noteikumu 120.punktā noteiktie noturības kritēriji nav izpildīti, pilnīgi vai daļēji applūstot attiecīgajai zivju kravas telpai.

125. Jauniem zvejas kuģiem, kas nodarbojas ar īpašām zvejas metodēm, kuru laikā tie tiek pakļauti papildus ārējo spēku iedarbībai, šo noteikumu 120.punktā noteiktos noturības kritērijus, ja nepieciešams, var pastiprināt pēc administrācijas norādījuma. Sānu traleri atbilst šādiem paaugstinātiem noturības kritērijiem:

125.1. prasības attiecībā uz noturības diagrammas (GZ līknes) laukumu palielina par 20 %, šo noteikumu 120.2.apakšpunkta prasības attiecībā uz noturības plecu GZ palielina par 20 %;

125.2. metacentriskais augstums nav mazāks par 500 mm;

125.3. kritērijus, kas noteikti šo noteikumu 125.1. un 125.2.apakšpunktā, piemēro tikai zvejas kuģiem ar uzstādītiem galvenajiem dzinējiem, kuru jauda (kilovatos) nepārsniedz šādi aprēķināto:

125.3.1. N = 0,6 L_s² — zvejas kuģiem ar garumu 35 metri un mazāku;

125.3.2. N = 0,7 L_s² — zvejas kuģiem ar garumu 37 metri un lielāku, kur L_s ir lielākais garums saskaņā ar tilpības sertifikātu.

126. Zvejas kuģiem ar garumu no 35 līdz 37 metriem L_s koeficientu nosaka ar interpolācijas metodi starp 0,6 un 0,7.

127. Ja galvenā dzinēja pilna jauda pārsniedz standarta jaudu, kas noteikta šo noteikumu 125.3.1. un 125.3.2.apakšpunktā, kritērijus saskaņā ar 120.1. un 120.2.apakšpunktā noteikto palielina tieši proporcionāli lielākajai dzinēja jaudai.

128. Administrācija pārliecinās, ka noturības kritēriji tiek ievēroti noteiktajos ekspluatācijas apstākļos, kas paredzēti šo noteikumu 132.punktā.

129. Noturības aprēķiniem sānu tralēšanai pieņem leņķi līdz 45º attiecībā pret horizontāli.

130. Zvejas kuģi ar garumu 15 metri vai lielāku spēj izturēt vienlaicīgu vēja brāzmu un zvalstīšanās iedarbību attiecīgajos jūras apstākļos, ņemot vērā sezonas laikapstākļus, jūras stāvokli, kurā jākuģo, zvejas kuģa tipu un darbošanās veidu. Pārbaudes aprēķinus veic saskaņā ar Organizācijas Kodeksu par nebojāta kuģa noturību visu veidu kuģiem.

131. Zvejas kuģi ar garumu 15 metri vai lielāku spēj izturēt ūdeni uz klāja attiecīgajos jūras apstākļos, ņemot vērā sezonas laikapstākļus, jūras stāvokli, kurā jākuģo, zvejas kuģa tipu un darbošanās veidu.

132. Slogošanas variantu skaitu un tipus, kuros pārbauda zvejas kuģa noturību, saskaņo ar administrāciju. Obligāti ir šādi nosacījumi:

132.1. iziešana uz zvejas rajonu ar 100 % krājumu, ledu, zvejas aprīkojumu;

132.2. iziešana no zvejas rajona ar pilnu lomu;

132.3. atgriešanās ostā ar pilnu lomu un 10 % krājumu;

132.4. atgriešanās ostā ar 10 % krājumu un minimālo loma daudzumu, kas ir vienāds ar 20 % no pilna loma, bet pēc administrācijas prasības var būt līdz 40 %, ja zvejošanas veids pamato tādu vērtību;

132.5. zvejošanai ar tīkliem paredzētiem zvejas kuģiem — iziešana uz zvejas rajonu ar zvejas aprīkojumu, 30 % krājumu, bez loma.

133. Papildus šo noteikumu 132.punktā noteiktajiem slogošanas variantiem administrācija pārliecinās, ka šo noteikumu 120.punktā noteiktie minimālie noturības kritēriji arī citos aktuālajos slogošanas gadījumos, ieskaitot tos, kuriem ir zemākās noturības kritēriju vērtības, iekļauti šajos kritērijos. Administrācija pārliecinās, ka ir ņemti vērā īpaši slogojuma gadījumi, kas saistīti ar izmaiņām zvejas kuģa konstrukcijā vai zvejošanas rajonā, kuri ietekmē šīs nodaļas noturības noteikumu ievērošanu.

134. Pārbaudot noturību, šo noteikumu 132.punktā noteiktajos slogošanas gadījumos aprēķinā iekļauj šādu informāciju:

134.1. slapja zvejas aprīkojuma svara palielinājums;

134.2. slodzes palielinājums apledojuma gadījumā saskaņā ar šo noteikumu 3.8.apakšnodaļas prasībām;

134.3. loma vienmērīgs sadalījums, ja tas nav pretrunā ar praksi;

134.4. loma atrašanās uz klāja (ja tas ir paredzēts) šo noteikumu 132.2., 132.3. un 133.punktā norādītajos slogošanas variantos;

134.5. ūdens balasts, ko pārvadā kādā no tam īpaši paredzētajiem tankiem vai citos ūdens balasta pārvadāšanas vajadzībām aprīkotos tankos;

134.6. šķidro kravu brīvo virsmu labojumi un, ja tas ir piemērojams, loma pārvadāšana.

135. Zvejas kuģiem, kas kuģo zonās, kurās ir iespējams apledojums, noturības aprēķinos ņem vērā šādu slodzes palielinājumu:

135.1. 30 kilogrami uz atklāto klāju un eju katru kvadrātmetru;

135.2. 7,5 kilogrami uz zvejas kuģa virsūdens daļas abu sānu projekcijas (uz vertikālo plakni) laukuma katru kvadrātmetru;

135.3. margu, apmastojuma (izņemot mastus), takelējuma (zvejas kuģiem, kuriem nav buru) un citu mazu objektu nelielu pārtrauktu virsmu projekcijas uz vertikālo plakni tiek ievērotas, palielinot kopējo nepārtraukto virsmu laukumu par 5 % un šo laukumu statisko momentu par 10 %;

135.4. zvejas kuģiem, kas kuģo rajonos uz ziemeļiem no 63° N platuma grādiem un starp 28° W un 11° W garuma grādiem, apledojuma slodzes palielinājums ir 40 kilogrami uz atklāto klāju un eju katru kvadrātmetru un 10 kilogrami uz zvejas kuģa virsūdens daļas abu sānu projekcijas (uz vertikālo plakni) laukuma katru kvadrātmetru.

136. Zvejas kuģus, kas paredzēti operācijām zonās, kur iespējams apledojums:

136.1. projektē, minimalizējot apledojuma daudzumu;

136.2. aprīko ar ledus likvidēšanas iekārtām, ko administrācija var pieprasīt.

137. Katram zvejas kuģim pēc būves pabeigšanas veic sānsveres testu un nosaka faktisko ūdens izspaidu un smaguma centra koordinātas bez dedveita (“tukšs zvejas kuģis”).

138. Ja pēc zvejas kuģa pārbūves mainījusies tā “tukša zvejas kuģa” masa vai smaguma centra stāvoklis, zvejas kuģim veic sānsveres testu un noturības informācijas revīziju (ja administrācija to uzskata par nepieciešamu). Ja “tukša zvejas kuģa” masas izmaiņas pārsniedz 2 % no sākotnējās masas un ar aprēķiniem nevar pierādīt, ka zvejas kuģis turpina atbilst noturības kritērijiem, zvejas kuģim atkārtoti veic sānsveres testu.

139. Administrācija atļauj kuģi atbrīvot no sānsveres testa, ja tā paredz noturības pamatdatus iegūt no cita tāda paša projekta zvejas kuģa sānsveres testa, pārliecinoties, ka noturības informācija, kas iegūta, izmantojot šos izejas datus, ir šim zvejas kuģim ticama. Sānsveres testus un šo noteikumu 137.punktā minēto parametru noteikšanu veic vismaz reizi 10 gados.

140. Kapteini apgādā ar derīgu noturības informāciju, kas dod iespēju viegli un ticami novērtēt zvejas kuģa noturību dažādos slogošanas variantos. Šādā informācijā iekļauj speciālas instrukcijas kapteinim, brīdinot to par tādiem slogošanas variantiem, kas nelabvēlīgi ietekmē zvejas kuģa noturību vai galsveri. Noturības informācijas kopiju iesniedz administrācijā apstiprināšanai. Kapteinis veic pasākumus, lai visos kuģošanas apstākļos saglabātu atbilstošu kuģa stabilitāti.

141. Apstiprinātā noturības informācija atrodas uz zvejas kuģa, tā ir viegli novērtējama jebkurā laikā un pārbaudāma zvejas kuģa periodisko pārbaužu laikā, kā arī tā ir atzīta par labu reāliem slogošanas variantiem.

142. Ja zvejas kuģa pārbūve ietekmē tā noturību, koriģētos noturības aprēķinus iesniedz administrācijā apstiprināšanai. Ja administrācija nolemj, ka noturības informāciju nepieciešams koriģēt, kapteinim izsniedz jaunu noturības informāciju.

143. Lomu pienācīgi nodrošina pret pārvietošanos, kas var izraisīt bīstamu zvejas kuģa sānsveri vai galsveri. Tilpni sadalošo konstrukciju (ja tādas tiek ierīkotas) izmēri atbilst administrācijas prasībām.

144. Zvejas kuģa priekšgala augstums ir pietiekams, lai pasargātu kuģi no pārmērīgas ūdens uzņemšanas uz klāja.

145. Uz jauniem zvejas kuģiem, kas strādā ierobežotā rajonā ne tālāk par 10 jūras jūdzēm no krasta, minimālo priekšgala augstumu nosaka saskaņā ar administrācijas atzinumu, ņemot vērā sezonas laikapstākļus, jūras stāvokli, kādā zvejas kuģis strādās, tā tipu un darbības veidu.

146. Zvejas kuģiem, kas strādā citos rajonos, priekšgala minimālo augstumu aprēķina šādi:

146.1. ja zvejas operāciju laikā lomu iekrauj zivju tilpnē caur lūku, kas izvietota uz atklāta klāja stūres mājas vai virsbūves priekšā, priekšgala minimālo augstumu aprēķina saskaņā ar aprēķina metodiku, kas noteikta Organizācijas 1993.gada 2.aprīļa konferences rezolūcijas pielikuma 4.rekomendācijā;

146.2. ja lomu iekrauj zivju tilpnē caur lūku, kas izvietota uz atklāta klāja, ko aizsargā stūres māja vai virsbūve, priekšgala minimālo augstumu aprēķina saskaņā ar 1966.gada Organizācijas Konvencijas par kravas marku I pielikuma 39.noteikumu, tomēr tas nav mazāks par 2000 mm. Vasaras brīvā borta augstuma vietā nosaka maksimāli pieļaujamo ekspluatācijas iegrimi.

147. Maksimāli pieļaujamo ekspluatācijas iegrimi apstiprina administrācija. Iegrime ir tāda, lai noteiktie noturības kritēriji, kā arī šo noteikumu 2. un 6.nodaļas attiecīgās prasības visos slogošanas gadījumos ir atbilstošas.

148. Zvejas kuģi ar garumu 100 metri vai lielāku un ar cilvēku skaitu uz borta 100 un vairāk spēj palikt uz ūdens ar pozitīvu noturību pēc jebkura viena nodalījuma appludināšanas avārijas gadījumā, ņemot vērā zvejas kuģa tipu un kuģošanas rajonu atbilstoši Organizācijas 1993.gada 2.aprīļa konferences rezolūcijas pielikuma 5.rezolūcijā noteiktajam.

(Nodaļa MK 19.08.2014. noteikumu Nr.486 redakcijā)

(Sk. 1356. punktu)

149. Ja nav norādīts citādi, šī nodaļa attiecas uz jauniem zvejas kuģiem, kuru garums ir 12 metri un lielāks, un esošiem zvejas kuģiem, kuru garums ir 12 metri un lielāks, tiktāl, ciktāl tā nav pretrunā ar atzīto organizāciju noteikumiem, kas bija spēkā esošo zvejas kuģu būves laikā.

150. Šīs nodaļas prasības zvejas kuģu mehānismiem un elektroiekārtām tiek vienveidīgi ieviestas un piemērotas uz zvejas kuģiem saskaņā ar atzīto organizāciju noteikumiem, ņemot vērā šādus nosacījumus:

150.1. galvenos dzeniekārtas mehānismus, deidvuda iekārtas, vadības un kontroles iekārtas, tvaika, degvielas, saspiestā gaisa, elektroapgādes un saldēšanas sistēmas, palīgmehānismus, katlus un citus spiedtraukus, sūkņus un cauruļvadus, stūres iekārtu, jaudas pārvadu vārpstas un sajūgus projektē, izgatavo, pārbauda, uzstāda un apkalpo atbilstoši atzīto organizāciju noteikumiem;

150.2. galvenos dzeniekārtas mehānismus projektē, izgatavo, uzstāda un apkalpo tā, lai normālas ekspluatācijas režīmā to radītās vibrācijas neradītu pārmērīgas spriedzes mehānismos;

150.3. elektriskās iekārtas projektē, izgatavo, pārbauda, uzstāda un apkalpo tā, lai tās nodrošinātu:

150.3.1. sistēmu darbību, kas nepieciešama, lai kuģi uzturētu normālos ekspluatācijas un sadzīves apstākļos, neizmantojot avārijas enerģijas avotus;

150.3.2. zvejas kuģa drošībai būtisku sistēmu darbību, ja pārstājis strādāt galvenais elektroenerģijas avots;

150.3.3. zvejas kuģa un tā apkalpes aizsardzību no elektriskās strāvas iedarbības;

150.4. galvenie dzeniekārtas mehānismi un palīgmehānismi, kas nodrošina zvejas kuģa kustību un drošību, ir darbspējīgi, ja zvejas kuģa statiskā sānsvere ir līdz 15° uz jebkuru sānu un dinamiskā sānsvere līdz 22,5° uz jebkuru sānu, kā arī minētās sānsveres vienlaikus ar dinamisku galsveri ir līdz 7,5° uz priekšgalu vai pakaļgalu. Administrācija pieļauj atkāpes no šiem leņķiem, ņemot vērā zvejas kuģa tipu, izmērus un ekspluatācijas apstākļus;

150.5. mašīntelpas projektē tā, lai nodrošinātu drošu un brīvu pieeju visiem mehānismiem un to vadības pultīm, kā arī tām vietām, kur jāveic regulāri apkopes darbi, izmantojot platformas, režģus, pārejas un trapus ar atbilstošām margām, turekļiem un pakāpieniem. Virsmas staigāšanai ir cieši nostiprinātas un neslīdošas. Mašīntelpu trapi ir aprīkoti ar neslīdošiem pakāpieniem;

150.6. mašīntelpas nodrošina ar pietiekamu ventilāciju, ņemot vērā gan kuģošanas rajona klimatiskos apstākļus, gan iekšdedzes dzinēju un citu iekārtu normālai darbībai nepieciešamā gaisa daudzumu, kā arī lai novērstu degvielas tvaiku uzkrāšanos. Ja ir uzstādīti ar gaisu dzesējami iekšdedzes dzinēji, paredz pasākumus nepieciešamā dzesēšanas gaisa daudzuma nodrošināšanai un karstā gaisa izvadīšanai no mašīntelpām. Vietas, kur ir nepieciešams veikt mehānismu, iekārtu vai to mezglu tehnisko apkalpošanu, nodrošina ar pietiekamu ventilāciju;

150.7. šos mehānismus un aprīkojumu, kā arī celšanas ierīces, vinčas un zivju pārkraušanas un apstrādes aprīkojumu apgādā ar drošības ierīcēm, lai līdz minimumam samazinātu draudus cilvēkiem, kuri atrodas uz zvejas kuģa. Īpašu uzmanību pievērš mehānismu kustīgajām daļām, karstām virsmām un citām bīstamām detaļām;

150.8. paredz līdzekļus, ar kuru palīdzību zvejas kuģa mehānismus un iekārtas var iedarbināt bez palīdzības no malas gadījumā, ja kuģis ir bez enerģijas;

150.9. paredz līdzekļus, ar kuru palīdzību nodrošina vai atjauno galveno dzeniekārtas mehānismu darbību, ja pārstāj strādāt kāds no palīgmehānismiem. Īpašu uzmanību pievērš šādu sistēmu darbam:

150.9.1. aprīkojumam, kas nodrošina degvielas padevi zem spiediena galvenajiem dzeniekārtas mehānismiem;

150.9.2. aprīkojumam, kas nodrošina normālu eļļas spiedienu eļļošanas sistēmā;

150.9.3. hidrauliskajiem, pneimatiskajiem un elektriskajiem galveno dzeniekārtas mehānismu (tai skaitā dzenskrūvju ar maināmo soli) vadības līdzekļiem;

150.9.4. aprīkojumam, kas nodrošina ūdens spiedienu galveno dzeniekārtas mehānismu dzesēšanas sistēmās;

150.9.5. gaisa kompresoram un spiediena traukiem, kas paredzēti dzinēju palaišanas un vadības vajadzībām;

150.10. ņemot vērā kopējos zvejas kuģa drošības aspektus, administrācija akceptē daļējas šo noteikumu 150.9. apakšpunktā minēto sistēmu darbības parametru izmaiņas attiecībā pret normālu režīmu;

150.11. uz kuģa veic pasākumus, kas samazina trokšņa kaitīgo ietekmi uz mašīntelpas personālu līdz SOLAS konvencijā noteiktajam līmenim. Ja šo troksni nevar pietiekami samazināt, pārmērīgā trokšņa avotu pienācīgi izolē vai novieto atsevišķi, vai ierīko no trokšņa brīvu telpu, ja mašīntelpā jāatrodas apkalpei. Apkalpei, kam jāiekļūst šādās mašīntelpās, ja nepieciešams, nodrošina ausu aizsargus vai aizbāžņus;

150.12. šķidrās degvielas patēriņa un nostādināšanas, eļļas uzglabāšanas tanku ventilācijas cauruļu izvadi ir tādi, lai to bojājuma gadījumā nerodas tieši jūras ūdens šļakatu vai lietus ūdens piekļuves draudi;

150.13. mērinstrumenti ir jāizvieto ērti redzamās vietās;

150.14. izplūdes kolektori un citas karstās virsmas ar temperatūru, augstāku par 220 °C, ir pietiekami izolētas vai aizsargātas, lai novērstu avārijas, ugunsgrēkus vai apdegumus. Nekādi degošie materiāli neatrodas karsto virsmu tiešā tuvumā vai ir attiecīgi aizsargāti no visiem iespējamiem kontaktiem ar karstām virsmām. Papildus veic piesardzības pasākumus, lai nepieļautu to, ka no sūkņiem, filtriem vai sildītājiem noplūdusī degviela vai eļļa nokļūst uz karstajām virsmām;

150.15. dīzeļdzinēju ārējās augstspiediena degvielas padeves caurules starp augstspiediena degvielas sūkņiem un degvielas sprauslām aizsargā ar hermētisku aizsargapvalku, kas nepieļauj degvielas noplūdes šo augstspiediena cauruļu bojājuma gadījumā. Aizsargapvalks, kurš apņem augstspiediena caurules, ir savienots ar degvielas noplūžu savākšanas tanku un trauksmes signalizācijas sistēmu, kas laikus brīdina par augstspiediena cauruļu bojājumiem;

150.16. visus katlus, visas mehānismu daļas, visas tvaika, hidrauliskās, pneimatiskās un citas sistēmas un ar tām saistītos savienojumus, uz kuriem iedarbojas iekšējais spiediens, pirms pirmreizējās nodošanas ekspluatācijā attiecīgi pārbauda, veicot arī pārbaudi ar spiedienu;

150.17. veic pasākumus, lai atvieglotu galveno dzinēju un palīgmehānismu, arī katlu un spiedtrauku, tīrīšanu, pārbaudes un apkopi. Mašīntelpas un mehānismus uztur tīrus;

150.18. stieņi, kuri ir paredzēti dzinēju spararatu pagriešanai ar roku, ir konstruēti tā, lai dzinēja nejaušas iedarbošanās vai atsitiena gadījumā viegli atvienotos no spararata. Kloķi, kuri ir paredzēti dzinēju palaišanai, automātiski atvienojas, kad dzinēji iedarbojas;

150.19. nemetāliskos kompensatorus aizborta cauruļvadu sistēmās, kuras ir savienotas ar ārējo kuģa apšuvi un atrodas zem maksimālās iegrimes ūdenslīnijas, regulāri pārbauda, veicot kuģa apskates saskaņā ar šo noteikumu 1.4. apakšnodaļu, vai pēc ražotāja ieteiktā intervāla nomaina;

150.20. aizborta ūdens dzesēšanas sistēmu, ieskaitot blīves un armatūru, izgatavo no tērauda vai cita nedegoša materiāla. Atsūknēšanas sistēma ir aprīkota ar vārstiem, lai šo cauruļvadu bojājuma gadījumā aizsargātu nodalījumu pret applūšanu. Paredz iekšdedzes dzinēju un citu iekārtu, kurām nepieciešama dzesēšana, avārijas dzesēšanas iespējas. Filtrus var iztīrīt, nesamazinot dzesēšanas ūdens plūsmu. Gadījumos, kad ir uzstādīti aizborta vai ķīļa dzesētāji, ir uzstādīti noslēdzošie ieplūdes un izplūdes vārsti korpusa iekšpusē;

150.21. uz kuģa atrodas mehānismu, iekārtu un kuģa drošai ekspluatācijai būtiska aprīkojuma ekspluatācijas un apkopes instrukcijas un inženiertehniskā dokumentācija, tai skaitā par degvielu un eļļu lietošanu, un tā ir nodrošināta valsts valodā un darba valodā (apkalpei saprotamā valodā);

150.22. visu iekārtu un aprīkojuma vadības un kontroles līdzekļi, piemēram, slēdži, spiedpogas, indikatori, līmeņrāži, mērcaurules, vārsti, krāni, ventilācijas izvadi, ir skaidri marķēti ar uzrakstiem valsts valodā un darba valodā. Cauruļvadus ieteicams marķēt ar atbilstošu krāsu, lai norādītu cauruļvadu lietošanas mērķi. Vārsti un krāni ir aprīkoti ar vārsta stāvokļa indikatoriem, lai vizuāli varētu noteikt, vai vārsti ir atvērti vai aizvērti, bet uz roktura ir norādīts griešanās virziens, kurš vispārējā gadījumā vārstu aizvēršanai ir pulksteņa rādītāju kustības virziens;

150.23. uz kuģa atrodas nepieciešamie instrumenti un rezerves daļas galvenajai enerģētiskajai iekārtai ar sistēmām un palīgiekārtai, kā arī elektroiekārtām tādā apjomā, lai veiktu plānveida tehnisko apkalpošanu un vienkāršus avārijas remontus. Šie instrumenti un rezerves daļas ir cieši nostiprinātas un novietotas viegli pieejamā vietā;

150.24. zvejas kuģi ar periodiski neapkalpojamām mašīntelpām ievēro šo noteikumu 150.–288. punktā un 5. nodaļā minētās prasības, kā arī šo noteikumu 4.4. apakšnodaļā minētās prasības;

150.25. zvejas kuģi ar periodiski neapkalpojamām mašīntelpām izpilda visas administrācijas prasības, lai nodrošinātu, ka visi mehānismi un iekārtas droši darbojas jebkuros ekspluatācijas apstākļos (arī zvejas kuģim veicot manevrus) un ir ieviesta atzīto organizāciju noteikumiem atbilstoša regulāru pārbaužu un testēšanu kārtība visu mehānismu nepārtraukti stabilas darbības nodrošināšanai.

151. Saskaņā ar atzīto organizāciju prasībām uz zvejas kuģa ir dokuments, kas apliecina, ka zvejas kuģis ir piemērots ekspluatācijai ar periodiski neapkalpojamām mašīntelpām.

152. Zvejas kuģa galvenos mehānismus un palīgmehānismus, kam ir būtiska nozīme zvejas kuģa drošības un kustības nodrošināšanā, apgādā ar efektīviem vadības līdzekļiem.

153. Ja mehānismam vai dzinējam pastāv iespēja pārsniegt maksimāli atļauto rotācijas ātrumu, uzstāda joņaizsardzību.

154. Ja iekšdedzes dzinēja cilindra diametrs ir lielāks nekā 200 mm vai kartera tilpums ir lielāks nekā 0,6 m³, iekšdedzes dzinēju karterus aprīko ar atzīta tipa un pietiekama šķērsgriezuma laukuma redukcijas vārstiem, lai mazinātu sprādziena radītās sekas.

155. Galvenos mehānismus un palīgmehānismus, kā arī šo mehānismu daļas, tai skaitā spiediena traukus, kas ir pakļauti iekšējam spiedienam, aprīko ar līdzekļiem, kas nodrošina, ka pieļaujamais spiediens ekspluatācijas gaitā netiek pārsniegts.

156. Visus pievadus, vārpstas un to savienojumus, ko izmanto jaudas pārvadei mehānismiem, kas nodrošina kuģa kustību, kuģošanas drošību un uz zvejas kuģa esošo cilvēku drošību, projektē un izgatavo tā, lai tie varētu izturēt maksimālās slodzes, kas varētu rasties jebkuros zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļos, ņemot vērā dzinēja tipu, kas piedzen šos pievadus un vārpstas un kura sastāvdaļa šī vārpsta vai pievads ir.

157. Galvenos dzeniekārtas mehānismus, ja nepieciešams, arī palīgmehānismus, aprīko ar automātiskās apturēšanas ierīcēm būtisku bojājumu gadījumā (piemēram, eļļošanas sistēmas defekti, kas ātri var radīt nopietnus bojājumus, pilnīgu salūšanu vai sprādzienu). Uzstāda avārijas signalizāciju, kas dod trauksmes signālu pirms mehānisma automātiskās apturēšanas. Administrācija atļauj izmantot līdzekļus, kas atslēdz automātiskās apturēšanas ierīces. Ņemot vērā zvejas kuģa tipu un ekspluatācijas apstākļus, administrācija var atbrīvot kuģi no šīs prasības izpildes.

158. Kuģi aprīko ar pietiekamas jaudas atpakaļgaitas līdzekļiem, kas nodrošina pienācīgu zvejas kuģa vadību normālos ekspluatācijas apstākļos.

159. Pārbauda jūrā mehānismu spēju pietiekami īsā laika sprīdī mainīt dzenskrūves virzošā spēka virzienu un tādējādi pieņemami īsā ceļa posmā apturēt kuģi, kas iet ar maksimālo ekspluatācijas ātrumu.

160. Katru tvaika katlu un katru utilizācijas tvaika ģeneratoru aprīko vismaz ar diviem pietiekamas caurplūdes drošības vārstiem. Ņemot vērā tvaika katla vai utilizācijas tvaika ģeneratora ražību vai citus raksturlielumus, administrācija var atļaut saskaņā ar atzītas organizācijas noteikumiem uzstādīt tikai vienu drošības vārstu, ja tā ir pārliecināta, ka ir nodrošināta pietiekama aizsardzība pret pārmērīgi lielu spiedienu katlā. Ja ekspluatācijas laikā tvaika cauruļvados ir iespējama darba spiediena pārsniegšana, šos tvaika cauruļvadus aprīko ar pietiekamas caurplūdes drošības vārstiem.

161. Katru katlu, kas darbojas ar šķidro vai gāzveida kurināmo un ir paredzēts ekspluatācijai bez pastāvīgas personāla uzraudzības, aprīko ar automātiskām drošības ierīcēm, kas atslēdz degvielas padevi un ieslēdz trauksmes signalizāciju, ja ūdens līmenis kļūst zemāks par pieļaujamo, rodas traucējumi gaisa padevē vai nodziest liesma. Automātiskajai vadības sistēmai paredz līdzekļus, kas neļauj padot šķidro degvielu vai gāzi kurtuvē, kamēr nav veikta kurtuves ventilācija. Ieteicamais kurtuves ventilācijas laiks ar maksimālo gaisa padevi ir vismaz trīs minūtes.

162. Jaunu zvejas kuģu katlus aprīko ar līdzekļiem barošanas ūdens kvalitātes uzraudzībai un kontrolei, kā arī nodrošina ierīces, ar kurām novērš eļļas, degvielas un citu piesārņotāju iekļūšanu katlā, kas var nelabvēlīgi iedarboties uz katlu.

163. Administrācija īpaši izvērtē tvaika katlu iekārtas, lai nodrošinātu, ka barošanas sistēmas, kontroles mēraparāti un drošības aprīkojums atbilst atzītās organizācijas prasībām un nodrošina tvaika katlu, spiediena trauku un tvaika cauruļvadu drošību. Pirms tvaika katla un tvaika cauruļvadu nodošanas ekspluatācijā veic tvaika katla, tā sistēmu un tvaika cauruļvadu, ja nepieciešams, hidraulisko pārbaudi.

164. Tvaika katlu mēriekārtas ir verificētas atbilstoši normatīvajam aktam par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu.

165. Tvaika katlu apskates un hidrauliskās pārbaudes veic saskaņā ar atzītās organizācijas prasībām.

166. Pie tvaika katla vadības pults atrodas katla iedarbināšanas un apturēšanas instrukcija valsts valodā un darba valodā.

167. Katru tvaika cauruli un katru tās savienojumu projektē, izgatavo un uzstāda tā, lai tie izturētu maksimālo darba spiedienu, kas uz tiem var iedarboties.

168. Nodrošina līdzekļus, ar ko iztukšo katru tvaika cauruli, kurā citādi varētu rasties bīstams hidrauliskais trieciens.

169. Ja tvaika cauruļvads var saņemt tvaiku no avota ar augstāku spiedienu nekā spiediens, kam tas ir paredzēts, tad šajā cauruļvadā ierīko piemērotu spiediena pazemināšanas vārstu, drošības vārstu un manometru.

170. Paredz divus neatkarīgus sakaru līdzekļus starp stūres māju un vadības pulti mašīntelpā. Viens no tiem ir mašīnas telegrāfs.

171. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, bet mazāks par 45 metriem, un kuru galvenos dzeniekārtas mehānismus vada no stūres mājas, administrācija var atļaut izmantot sakaru līdzekļus, kas atšķiras no mašīnas telegrāfa.

172. Ja dzeniekārtas mehānismu distances vadība tiek veikta no stūres mājas:

172.1. visos ekspluatācijas apstākļos, tai skaitā manevrējot, ātrums, dzenskrūves virzošā spēka virziens un maināmā soļa dzenskrūves solis ir pilnībā regulējams no stūres mājas;

172.2. šo noteikumu 172.1. apakšpunktā paredzēto distances vadību nodrošina ar vadības līdzekļiem, kas atbilst atzītu organizāciju noteikumiem un kuros, ja tas nepieciešams, paredz līdzekļus, kas izslēdz galveno dzeniekārtas mehānismu pārslodzes iespēju;

172.3. stūres mājā paredz no šo noteikumu 172.1. apakšpunktā minētajām ierīcēm neatkarīgu galveno dzeniekārtas mehānismu avārijas apturēšanas ierīci;

172.4. dzeniekārtas mehānismu distances vadība vienlaicīgi ir iespējama tikai no vienas vadības pults, ja ir atļauts izmantot savstarpēji saistītus vadības līdzekļus. Uz katras pults paredz indikāciju, kas norāda, no kādas pults dzeniekārtas mehānismus attiecīgajā brīdī vada. Vadības pārslēgšana starp stūres māju un mašīntelpu ir iespējama tikai mašīntelpā vai centrālajā mehānismu vadības pultī. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, administrācija var atļaut vadības pulti mašīntelpā izmantot tikai kā avārijas pulti, ja ir ierīkota pietiekama kontroles un vadības sistēma stūres mājā;

172.5. stūres mājā uzstāda šo noteikumu 157. punktā paredzēto avārijas signalizāciju un indikatorus, kas fiksē:

172.5.1. dzenskrūves griešanās ātrumu un virzienu zvejas kuģiem ar fiksētā soļa dzenskrūvi;

172.5.2. dzenskrūves griešanās ātrumu un lāpstiņu stāvokli zvejas kuģiem ar maināmā soļa dzenskrūvi;

172.5.3. signalizāciju par galvenā dzinēja avārijas apturēšanu;

172.6. paredz iespēju galvenos dzeniekārtas mehānismus vadīt no vietējās vadības pults, ja pārstāj darboties kāds no distances vadības sistēmas elementiem;

172.7. ja administrācija uzskata to par vajadzīgu, distances vadības sistēmu projektē tā, lai, tai pārstājot darboties, atskanētu trauksmes signāls un tiktu saglabāts iepriekšējais ātrums un dzenskrūves virzošā spēka virziens, līdz mehānismu vadība tiek turpināta no vietējās vadības pults;

172.8. galveno mehānismu automātisko palaišanas mēģinājumu skaitu ierobežo, lai neizsmeltu palaišanas iespējas. Paredz brīdinājuma signalizāciju, kas norāda uz zemu gaisa spiedienu palaišanas sistēmā, bet kas ieslēdzas pie tāda gaisa spiediena, kurā vēl ir iespējama galvenā dzinēja palaišana.

173. Ja galvenie mehānismi un ar tiem saistītie palīgmehānismi, tai skaitā galvenie elektroenerģijas avoti, ir apgādāti ar dažāda līmeņa automātiskajām un distances vadības sistēmām un mašīntelpas personāls veic nepārtrauktu mehānismu uzraudzību no centrālās vadības pults, centrālo vadības pulti projektē, aprīko un uzstāda tā, lai mehānismu darbs būtu tikpat drošs un efektīvs kā tad, ja tiktu veikta tieša mehānismu uzraudzība.

174. Automātiskajās palaišanas, vadības un kontroles sistēmās iekļauj automātisko sistēmu atslēgšanas līdzekļus, ko var izmantot arī jebkura automātisko un distances vadības sistēmu elementa bojājuma gadījumā.

175. Paredz līdzekļus, kas novērš pārāk liela spiediena rašanās iespēju jebkurā saspiestā gaisa sistēmas daļā un tur, kur ir iespējama saspiestā gaisa iekļūšana gaisa kompresoru ūdens dzesētāju apvalkos vai korpusā un dzesētājos, radot bīstamu spiedienu. Visas sistēmas aprīko ar efektīviem spiediena samazināšanas līdzekļiem.

176. Uz jauniem zvejas kuģiem pirms saspiestā gaisa sistēmas ekspluatācijas uzsākšanas visiem spiedtraukiem ar sistēmām veic hidraulisko pārbaudi.

177. Iekšdedzes dzinēju saspiestā gaisa palaišanas sistēmas aizsargā pret šo dzinēju karsto gāzu nokļūšanu sistēmā, novēršot sprādziena draudus.

178. Kompresoru gaisa ieplūdes kolektori ir novietoti tādās vietās, kur gaiss nesatur degošas vai toksiskas gāzes vai izgarojumus, un šie kolektori ir apgādāti ar filtriem. Gaisa izplūdes caurules, ja nepieciešams, tiek izolētas, lai apkalpei novērstu apdegumus.

179. Visi uzpildes gaisa cauruļvadi no palaišanas gaisa kompresoriem tiek tieši savienoti ar palaišanas gaisa baloniem, bet visi palaišanas cauruļvadi no baloniem uz galvenajiem un palīgdzinējiem ir pilnīgi nošķirti no kompresoru cauruļvadiem.

180. Eļļas iekļūšanas iespēju saspiestā gaisa cauruļvados un spiedtraukos samazina līdz minimumam un paredz līdzekļus šo cauruļvadu un spiedtrauku attīrīšanai no šķidrumiem.

181. Spiedtraukus un kompresorus aprīko ar manometriem, kuri ir verificēti atbilstoši normatīvajam aktam par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu.

182. Spiedtrauku un drošības vārstu pārbaudes veic saskaņā ar atzīto organizāciju prasībām. Spiedtrauku hidraulisko pārbaudi veic ne retāk kā reizi 10 gados, bet iekšējo apskati ne retāk kā reizi piecos gados. Ja kakliņa diametrs neļauj veikt spiedtrauka iekšējo apskati, veic spiedtrauka hidraulisko pārbaudi.

183. Ja saspiestā gaisa cauruļvads var saņemt saspiesto gaisu no avota ar augstāku spiedienu nekā spiediens, kam tas ir paredzēts, šajā cauruļvadā ierīko piemērotu spiediena pazemināšanas vārstu, drošības vārstu un manometru.

184. Naftas produktus ar uzliesmošanas temperatūru, zemāku par 60 °C (slēgtā trauka tests), nevar izmantot kā degvielu uz zvejas kuģiem. Izņēmums ir avārijas ģeneratori, kuros var izmantot degvielu ar uzliesmošanas temperatūru, ne zemāku par 43 °C. Administrācija atļauj uz zvejas kuģa izmantot degvielu ar uzliesmošanas temperatūru, ne zemāku par 43 °C, ja ir izpildīti drošības pasākumi, kurus administrācija uzskata par pietiekamiem, un tiek ievērots nosacījums, ka telpās, kurās degviela tiek uzglabāta un izmantota, temperatūra vienmēr ir par 10 °C zemāka nekā degvielas uzliesmošanas temperatūra.

185. Paredz drošus un efektīvus līdzekļus, lai noteiktu, cik daudz degvielas atrodas katrā tankā. Ja tiek izmantotas mērīšanas caurules, to augšējos galus izvieto drošās vietās un aprīko ar piemērotiem noslēgšanas līdzekļiem. Var izmantot mēriekārtas no pietiekami bieza stikla, ja tās ir metāla apvalkos un ir uzstādīti automātiski noslēdzošie vārsti. Var izmantot cita tipa līdzekļus, lai noteiktu, cik daudz degvielas atrodas katrā tankā, nodrošinot, ka to kļūdas vai tanka pārpildīšanās dēļ nevar notikt degvielas noplūde.

186. Izmanto līdzekļus, kas nepieļauj pārāk liela spiediena rašanos naftas produktu tankā un degvielas sistēmas daļā, tai skaitā uzpildes caurulēs. Redukcijas vārstiem, gaisa un pārplūdes caurulēm jāatslogo sistēma drošā vietā un veidā.

187. Uz degvielas caurulēm, kuru bojājuma gadījumā var notikt degvielas noplūde no augstāk par zvejas kuģa dubulto dibenu izvietotiem degvielas uzglabāšanas, nostādināšanas un patēriņa tankiem, tieši pie šiem tankiem uzstāda vārstus, kuri ugunsgrēka gadījumā telpā, kur izvietoti minētie tanki, ir noslēdzami no drošas vietas ārpus šīs telpas. Atsevišķos gadījumos, ja degvielas tanki ir izvietoti dzenvārpstas vai cauruļvadu tuneļos vai citās līdzīgās vietās, pie tiem uzstāda vārstus, bet ugunsgrēka gadījumā jābūt iespējai noslēgt degvielas padevi uz tiem ar citu vārstu, kas papildus izvietots uz caurules vai caurulēm ārpus šāda tuneļa vai tam līdzīgas vietas. Ja šāds papildu vārsts ir uzstādīts mašīntelpā, jābūt iespējai to noslēgt no vietas ārpus mašīntelpas.

188. Degvielas sūkņi ir atdalīti no visām pārējām sistēmām. Degvielas sūkņus aprīko ar redukcijas vārstiem, kuri darbojas slēgtā sistēmā. Ja degvielas tanki tiek izmantoti arī kā balasta tanki, paredz drošus līdzekļus, lai atdalītu balasta un degvielas sistēmas.

189. Degvielas tankus izvieto tā, lai sūces vai pārplūdes gadījumā degviela nenonāktu uz sakarsētām virsmām. Veic pasākumus, kas novērš iespēju, ka degviela, kas varētu zem spiediena izšļākties no sūkņiem, filtriem vai sildītājiem, nonāk uz sakarsētām virsmām.

190. Degvielas caurules, vārstus, blīves un pārējo armatūru izgatavo no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla, elastīgas caurules izmanto minimāli. Elastīgās caurules un to gala savienojumi (vītnes vai atloka) ir ar adekvātu izturību un rūpnieciski izgatavoti no atzītiem ugunsdrošiem materiāliem vai apšūti ar ugunsdrošu materiālu saskaņā ar atzīto organizāciju noteikumiem.

191. Vietās, kur tas ir nepieciešams, uz degvielas un eļļas cauruļvadiem uzstāda apvalkus vai izmanto citus līdzekļus, lai novērstu degvielas vai eļļas nokļūšanu uz sakarsētām virsmām vai mehānismu gaisa iesūkšanas kolektoros. Pieļaujams minimāls savienojumu skaits cauruļvados. Cauruļvadus aizsargā pret pārrīvēšanos ekspluatācijas laikā.

192. Ja iespējams, degvielas tanki ir zvejas kuģa konstrukcijas daļa un tie ir izvietoti ārpus "A" klases mašīntelpām. Ja degvielas tankus, kuri nav dubultdibena tanki, nepieciešams izvietot mašīntelpā vai tai līdzās, vismaz viena minētā tanka vertikālā siena sakrīt ar mašīntelpu norobežojošu starpsienu, un vēlams, lai tā būtu kopēja ar šajā rajonā izvietoto dubultdibena tanku sienu. Šādu degvielas tanku virsma mašīntelpā ir iespējami mazāka.

193. Degvielas tankos, kas ir izvietoti "A" klases mašīntelpās, nedrīkst atrasties degviela ar uzliesmošanas temperatūru, zemāku par 60 °C (slēgta trauka tests). Izvairās no atsevišķi stāvošu degvielas tanku izvietošanas ugunsbīstamās vietās un īpaši "A" klases mašīntelpās. Ja ir atļauta atsevišķi stāvošu degvielas tanku uzstādīšana, tos uzstāda uz pietiekama izmēra hermētiska paliktņa, kura drenāžas caurule savienota ar pietiekama izmēra noplūdes degvielas tanku.

194. Aprīkojums spiedieneļļošanas sistēmās izmantojamās eļļas uzglabāšanai, sadalei un izmantošanai atbilst atzīto organizāciju noteikumiem. Šis aprīkojums "A" klases mašīntelpās un, ja iespējams, arī citās mašīntelpās atbilst vismaz šo noteikumu 184., 186., 189., 190. un 191. punkta prasībām un, ja saskaņā ar atzīto organizāciju noteikumiem nepieciešams, arī 185. un 187. punkta prasībām. Ir atļauta caurteces novērošanas stiklu izmantošana eļļošanas sistēmās, ja ir eksperimentāli pierādīts, ka šie stikli ir pietiekami ugunsdroši.

195. Aprīkojums degtspējīgas eļļas uzglabāšanai, sadalei un izmantošanai spiedieneļļošanai jaudas pārvades sistēmās atbilst atzīto organizāciju noteikumiem. Vietās, kur atrodas potenciāli uzliesmošanas avoti, šis aprīkojums atbilst vismaz 185. un 189. punktā minētajām prasībām un attiecībā uz izturību un konstrukciju arī 186., 190. un 191. punktā minētajām prasībām.

196. Šķidro degvielu, eļļu un citus uzliesmojošus naftas produktus neuzglabā priekšpīķa tankos.

197. Kuģi aprīko ar efektīvu atsūknēšanas sistēmu, kas visos ekspluatācijas apstākļos spēj atsūknēt jebkuru zvejas kuģa hermētisko nodalījumu (izņemot degvielas, eļļas un ūdens tankus), zvejas kuģim esot gan uz līdzena ķīļa, gan ar sānsveri un galsveri. Veic visu nepieciešamo, lai ūdens brīvi nokļūtu pie iesūkšanas īscaurulēm. Pieļaujams atsevišķos zvejas kuģa nodalījumos neuzstādīt atsūknēšanas līdzekļus, ja administrācija uzskata, ka tas nevar negatīvi iespaidot zvejas kuģa drošību.

198. Atsūknēšanas sistēmas cauruļvadi, blīves un aprīkojums ir izgatavots no tērauda vai cita līdzvērtīga ugunsdroša materiāla. Visas īscaurules ir aprīkotas ar aizsargsietiem vai filtriem.

199. Uz katra zvejas kuģa paredz vismaz divus atsūknēšanas sūkņus ar neatkarīgu piedziņu, no kuriem viens var būt ar piedziņu no galvenā dzinēja. Kā atsūknēšanas sūkņus var izmantot balasta sūkņus vai citus vispārējas nozīmes sūkņus ar pietiekamu jaudu. Administrācija var atļaut papildus izmantot autonomu pārvietojamu atsūknēšanas sūkni ar ražību, ne mazāku par 50 m³/h, ja ir nodrošināta tā pienācīga uzglabāšana no ugunsdrošības un kuģa vispārējās drošības viedokļa.

200. Nodrošina tādu atsūknēšanas sūkņa jaudu, lai tas galvenajā atsūknēšanas maģistrālē radītu ūdens plūsmu ar ātrumu vismaz divi metri sekundē. Galvenās atsūknēšanas maģistrāles cauruļu iekšējais diametrs ir vismaz šāds:

d – cauruļu iekšējais diametrs milimetros;

L, B un D – kuģa galvenie izmēri (garums, platums un borta augstums) metros.

Saskaņā ar formulu noteikto atsūknēšanas maģistrāles cauruļu iekšējo diametru noapaļo līdz tuvākajam administrācijai pieņemamam standarta izmēram.

201. Katru šajos noteikumos paredzēto atsūknēšanas sūkni tieši pievieno iesūkšanas īscaurulēm, kas novietotas mašīntelpas labās un kreisās puses satecēs. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 75 metriem, tikai viens atsūknēšanas sūknis ir tieši pievienots iesūkšanas īscaurulei, kas novietota mašīntelpas satecēs.

202. Atsūknēšanas sistēmas cauruļu iekšējais diametrs nav mazāks par 50 mm. Atsūknēšanas sistēmas cauruļu izmērus un izvietojumu nosaka tādu, lai atsūknēšanas sūkņa jaudu var pilnībā izmantot jebkura zvejas kuģa nodalījuma atsūknēšanai (no triecienstarpsienas līdz pakaļējā pīķa starpsienai).

203. Ar administrācijas piekrišanu atsūknēšanas ežektoru kopā ar neatkarīgas piedziņas augstspiediena jūras ūdens sūkni uzskata par vienu no šo noteikumu 199. punktā noteiktajiem atsūknēšanas sūkņiem.

204. Uz zvejas kuģiem, kur zivju apstrādes dēļ slēgtās telpās uzkrājas daudz ūdens, paredz atbilstošu drenāžas sistēmu.

205. Caur degvielas, balasta vai dubultā dibena tankiem neizvieto atsūknēšanas sistēmas cauruļvadus, izņemot, ja tiek izmantoti biezsienu tērauda cauruļvadi.

206. Atsūknēšanas un balasta sistēmas veido tā, lai caur tām jūras vai balasta ūdens nevarētu nokļūt kravas telpās, mašīntelpās vai arī no viena ūdensdroša nodalījuma citā. Atsūknēšanas sistēmas iesūkšanas īscaurules, kuras ir pievienotas sūknim, kas sūknē jūras vai balasta ūdeni, aprīko ar neatgriezeniskiem vārstiem vai krāniem, kas nevar būt vienlaicīgi atvērti uz satecēm un jūras ūdens sūknēšanai vai uz satecēm un balasta tankiem. Arī atsūknēšanas sistēmas vārstu kārbās uzstāda neatgriezeniskus vārstus.

207. Atsūknēšanas sistēmas caurules, kas šķērso triecienstarpsienu, aprīko ar piespiedu noslēgšanas līdzekļiem ar distances vadību no darba klāja un indikatoru, kas norāda vārsta stāvokli. Ja vārsts ir uzstādīts starpsienas pakaļgala pusē un ir pieejams visos zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļos, atļauts vārstu neaprīkot ar distances vadību.

208. Katru kuģa hermētisko nodalījumu (izņemot degvielas, eļļas un ūdens tankus) aprīko ar augsta līmeņa signalizāciju, kura nosaka ūdeņu uzkrāšanos šajos nodalījumos, un skaņas un gaismas brīdinājuma signālu vietās, kur atrodas pastāvīga sardze (piemēram, stūres mājā, centrālajā vadības telpā). Paredz līdzekļus periodiskai signalizācijas pārbaudei katram kuģa nodalījumam.

209. Kuģi aprīko ar atzītu organizāciju prasībām atbilstošu galveno stūres pievadu un rezerves stūres pievadu. Galveno stūres pievadu un rezerves stūres pievadu konstruē tā, lai viena pievada darbība neapstātos, ja pārstāj darboties otrs pievads (cik tas praktiski iespējams).

210. Ja galvenais stūres pievads sastāv no diviem vai vairākiem spēka agregātiem un, pārstājot darboties kādam no šiem spēka agregātiem, galvenais stūres pievads spēj nodrošināt stūres darbību atbilstoši šo noteikumu 218. punktā minētajām prasībām, nav nepieciešams uzstādīt rezerves stūres pievadu. Katru spēka agregātu darbina no atsevišķa pieslēguma.

211. Ja stūres pievadu darbina no enerģijas avota, stūres mājā ir stūres stāvokļa rādītājs. Stūres stāvokļa rādītājs darbojas neatkarīgi no stūres pievada vadības sistēmas.

212. Jebkura stūres pievada defekta gadījumā stūres mājā nodrošina trauksmes signāla iedarbināšanu.

213. Stūres mājā uzstāda elektrisko un elektrohidraulisko stūres pievadu dzinēju darba indikatorus. Elektrodzinējiem un elektroķēdēm paredz aizsardzību pret īssavienojumu, kā arī brīdinājuma signalizāciju par pārslodzi un elektroapgādes traucējumiem. Ja ierīko aizsardzību pret pieļaujamās strāvas pārsniegšanu, to aprēķina vismaz dubultam aizsargājamās ķēdes vai dzinēja pilnas slodzes strāvas stiprumam. Aizsardzībai jāiztur atbilstošās palaišanas strāvas.

214. Galveno stūres pievadu projektē pietiekami izturīgu un tādu, lai nodrošinātu zvejas kuģa vadību ar maksimālu ekspluatācijas ātrumu. Galveno stūres pievadu un stūres vārpstu projektē tā, lai tie nesabojātos, zvejas kuģim virzoties atpakaļgaitā ar maksimālo ātrumu vai manevrējot zvejas laikā.

215. Galvenajam stūres pievadam jānodrošina stūres pārlikšana no 35° vienā bortā līdz 35° otrā bortā, ja zvejas kuģim ir lielākā atļautā iegrime un lielākais ekspluatācijas ātrums. Galvenā stūres pievada jauda ir pietiekama, lai stūres pārlikšana no 35° vienā bortā līdz 30° otrā bortā minētajos apstākļos būtu veicama ne ilgāk par 28 sekundēm. Lai izpildītu šos nosacījumus, ja nepieciešams, uzstāda stūres pievada spēka agregātus.

216. Galvenā stūres pievada spēka agregātu konstruē tā, lai to var iedarbināt no stūres mājas ar roku vai tas iedarbojas automātiski, kad atjaunojas jaudas padeve pēc tās atslēgšanās.

217. Rezerves stūres pievads ir pietiekami izturīgs un atbilstošs, lai nodrošinātu zvejas kuģa vadību, ja tas brauc ar kuģošanai paredzēto ātrumu, kā arī lai tas būtu ātri iedarbināms avārijas situācijā.

218. Rezerves stūres pievadam jānodrošina stūres pārlikšana no 15° vienā bortā līdz 15° otrā bortā 60 sekunžu laikā, zvejas kuģim ejot ar pusi no maksimālā ekspluatācijas ātruma vai ar septiņu mezglu ātrumu (izvēlas lielāko). Lai izpildītu šo nosacījumu, ja nepieciešams, rezerves stūres pievadam uzstāda spēka agregātu. Ja šis spēka agregāts darbojas ar elektroenerģiju, avārijas enerģijas avotam jābūt spējīgam darbināt palīgmehānismus stūres aktivizēšanai vismaz 10 minūtes.

219. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 metri un lielāks, nodrošina elektrisko vai elektrohidraulisko stūres pievadu barošanu ar pēc iespējas atstatu novietotām vismaz divām neatkarīgām ķēdēm un katru pieslēdz tieši galvenajam sadales skapim.

220. Zvejas kuģus, kuru garums ir 75 metri un lielāks, aprīko ar mehāniķu trauksmes signālu, kuru var ieslēgt no dzinēju vadības telpas vai attiecīgi no vietējās vadības posteņa un kurš ir labi dzirdams mehāniķu kajītēs, kopkajītēs, ēdamtelpās, smēķēšanas vietās un uz slēgtajiem darba klājiem.

221. Saldēšanas sistēmas projektē, izgatavo, pārbauda un uzstāda atbilstoši administrācijas prasībām, ņemot vērā sistēmu drošību un hlora fluora oglekļu (CFC_s) vai citu ozona slāni noārdošu vielu (kas ir kaitīgas cilvēka veselībai vai apkārtējai videi) izmešu daudzumu un koncentrāciju.

222. Saldēšanas sistēmās atļauts izmantot tikai administrācijas atzītus aukstuma aģentus. Metilhlorīdu vai CFC_s, kuru ozona slāņa noārdīšanas potenciāls ir augstāks nekā 5 % no CFC-11, aizliegts izmantot par aukstuma aģentu.

223. Saldēšanas iekārtas atbilstoši aizsargā pret vibrāciju, izplešanos, saraušanos un sprādzieniem, kā arī aprīko ar automātisku aizsardzības sistēmu, kura nepieļauj bīstamu temperatūras un spiediena maiņu.

224. Saldēšanas sistēmas, kurās kā aukstuma aģentu izmanto toksiskas vai viegli uzliesmojošas vielas, aprīko ar drenāžas sistēmām, kas minētās vielas izvada uz vietām, kur aukstuma aģents vairs nerada briesmas zvejas kuģim vai cilvēkiem uz tā.

225. Visus zvejas kuģa nodalījumus, kuros izvieto saldēšanas sistēmas mehānismus (tai skaitā kondensatorus un gāzes tankus, kuros tiek uzglabāti toksiski aukstuma aģenti), atdala no pārējiem nodalījumiem ar gāzes necaurlaidīgām starpsienām. Katru šādu nodalījumu aprīko ar gāzes noplūdes atklāšanas sistēmu, kuras indikators izvietots blakus telpā pie ieejas saldēšanas mehānismu nodalījumā. Saldēšanas mehānismu nodalījumus aprīko ar neatkarīgu ventilācijas sistēmu un ūdens sprinkleru sistēmu.

226. Ja, ņemot vērā zvejas kuģa izmērus, tāds izvietojums nav praktiski iespējams, saldēšanas sistēmu var izvietot zvejas kuģa mašīntelpā. Šajā gadījumā izmanto tikai tādu aukstuma aģenta daudzumu, kas, pat visai gāzei izplūstot, nevar būt bīstams mašīntelpā strādājošiem cilvēkiem, kā arī uzstāda signalizāciju, kura brīdina, ja noplūdes dēļ nodalījumā izveidojas bīstama gāzu koncentrācija.

227. Lai novērstu cilvēku ieslēgšanas iespēju saldēšanas mehānismu telpās un saldēšanas kamerās, signalizāciju no šīm telpām izvieto stūres mājā vai centrālajā vadības pultī, vai avārijas izejās. Vismaz viena izeja no katras šīs telpas ir atverama no iekšpuses. Ja tas ir praktiski iespējams, izejas no telpām, kurās atrodas ar toksisku vai viegli uzliesmojošu gāzi darbināmas saldēšanas iekārtas, nedrīkst ierīkot tā, lai tās tieši vestu uz dzīvojamām telpām.

228. Ja saldēšanas iekārtā izmanto cilvēkam kaitīgu gāzi, paredz vismaz divus elpošanas aparātus. Vienu no tiem izvieto vietā, kur ir minimāla varbūtība, ka aukstuma aģenta noplūdes dēļ aparāts nebūs pieejams. Šim nolūkam var izmantot elpošanas aparātus, kas iekļauti zvejas kuģa ugunsdzēšanas aprīkojumā, ja tie ir izvietoti tā, ka tos var izmantot abiem mērķiem. Elpošanas aparātus apgādā ar rezerves cilindriem.

229. Uz zvejas kuģa ir sīkas instrukcijas par saldēšanas iekārtu drošu ekspluatāciju un rīcību avārijas situācijās valsts valodā un darba valodā.

230. Ja elektriskā jauda ir vienīgais līdzeklis, kas nodrošina zvejas kuģa kustībai un drošībai būtisku palīgmehānismu darbību, kuģi aprīko ar galveno elektroenerģijas avotu, kas sastāv vismaz no diviem ģeneratoriem, no kuriem vienu var darbināt ar galveno dzinēju. Saskaņā ar atzīto organizāciju noteikumiem administrācija var akceptēt citas iekārtas ar līdzvērtīgu elektroenerģijas ražotspēju.

231. Ģeneratoru jauda ir pietiekama, lai nodrošinātu šo noteikumu 150.3.1. apakšpunktā noteiktās funkcijas, izņemot zvejai, zivju apstrādei un saglabāšanai nepieciešamās jaudas, ja viens no ģeneratoriem apstājas. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, elektriskā jauda ir pietiekama tikai to iekārtu darbam, kuras nodrošina zvejas kuģa kustību un drošību, ja viens no ģeneratoriem apstājas.

232. Zvejas kuģa galveno elektroenerģijas avotu projektē tā, lai nodrošinātu šo noteikumu 150.3.1. apakšpunktā noteikto funkciju izpildi neatkarīgi no galvenā dzinēja vai dzenvārpstas griešanās ātruma un virziena.

233. Ja šo noteikumu 4.2.2.1. apakšnodaļā paredzētās elektroapgādes sistēmas būtiska sastāvdaļa ir transformatori, sistēmu konstruē tā, lai nodrošinātu elektroenerģijas piegādes nepārtrauktību.

234. Galveno apgaismošanas sistēmu konstruē tā, lai ugunsgrēka vai citas avārijas gadījumā telpā vai telpās, kur izvietots galvenais elektroenerģijas avots (tai skaitā arī transformatori, ja tie tiek izmantoti), nepārtrauktu darboties avārijas apgaismošanas sistēma.

235. Avārijas apgaismošanas sistēmu konstruē tā, lai ugunsgrēka vai citas avārijas gadījumā telpā vai telpās, kur izvietots avārijas elektroenerģijas avots (tai skaitā transformatori, ja tie tiek izmantoti), nepārstātu darboties galvenā apgaismošanas sistēma.

236. Ja zvejas kuģim ir tikai elektriski ieslēdzamas navigācijas ugunis, to darbību nodrošina no atsevišķa sadales slēgdēļa, nodrošinot piemērotu veidu, kā kontrolēt šo uguņu darbību.

237. Paredz autonomu avārijas elektroenerģijas avotu, ko saskaņā ar administrācijas prasībām izvieto virs galvenā klāja ārpus mašīntelpām. Autonomais avārijas elektroenerģijas avots spēj darboties, ja ugunsgrēka, applūšanas vai cita iemesla dēļ pārtrauc darboties galvenās elektroiekārtas.

238. Ņemot vērā palaišanas strāvas stiprumu un atsevišķu slodžu mainīgumu, avārijas elektroenerģijas avots nodrošina vienlaicīgu vismaz trīs stundu darbu (uz kuģiem ar garumu 45 metri un lielāku – astoņu stundu darbu) šādām iekārtām:

238.1. ultraīsviļņu radioiekārtām un, ja tādas ir, arī šādām radioiekārtām:

238.1.1. vidējo viļņu radioiekārtām;

238.1.2. zvejas kuģa–zemes stacijai;

238.1.3. vidējo viļņu un īsviļņu radioiekārtām;

238.2. zvejas kuģa iekšējām sakaru iekārtām, ugunsgrēka atklāšanas sistēmām un signalizācijai, kas nepieciešama avārijas gadījumos;

238.3. signālugunīm un avārijas apgaismojumam:

238.3.1. glābšanas līdzekļu nolaišanas vietās, tai skaitā jūras apgaismojumam;

238.3.2. koridoros, uz trapiem un pie izejām;

238.3.3. telpās, kurās izvietoti mehānismi vai avārijas enerģijas avoti;

238.3.4. vadības pultīs;

238.3.5. zivju kraušanas un apstrādes telpās;

238.4. ugunsdzēsības sūknim, ja tāds ir.

(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)

239. Avārijas elektroenerģijas avots ir dīzeļģenerators vai akumulatoru baterijas.

240. Avārijas enerģijas avotu, kā arī signālugunis un avārijas apgaismojumu pastāvīgi uztur labā darba kārtībā un regulāri pārbauda.

241. Ja avārijas elektroenerģijas avots ir dīzeļģenerators, to aprīko ar neatkarīgu degvielas padeves sistēmu un administrācijas prasībām atbilstošu palaišanas iekārtu. Ja nav paredzēts otrs neatkarīgs avārijas ģeneratora palaišanas līdzeklis, vienīgo palaišanas enerģijas avotu aizsargā, lai to nevarētu pilnībā iztukšot, veicot atkārtotus iedarbināšanas mēģinājumus ar automātisko palaišanas sistēmu.

242. Ja avārijas elektroenerģijas avots ir akumulatoru baterija, tā bez uzlādēšanas ir spējīga izturēt avārijas slodzi, saglabājot izlādēšanās perioda laikā spriegumu +/–12 % no nominālā. Galvenā elektroenerģijas avota bojājuma gadījumā šī akumulatoru baterija automātiski pieslēdzas pie avārijas slēgdēļa un nekavējoties apgādā ar enerģiju šo noteikumu 238.2. un 238.3. apakšpunktā noteiktos patērētājus. Avārijas slēgdēli aprīko ar rokas slēdzi, ar kuru akumulatoru bateriju var pieslēgt, ja ir bojāta automātiskā pieslēgšanas sistēma.

243. Avārijas slēgdēli uzstāda iespējami tuvu avārijas elektroenerģijas avotam saskaņā ar šo noteikumu 237. punkta prasībām. Ja avārijas elektroenerģijas avots ir ģenerators, avārijas slēgdēli uzstāda tajā pašā vietā, ja vien tas negatīvi neietekmē slēgdēļa darbu. Galveno slēgdēli un avārijas slēgdēli uzstāda tā, lai tos vienlaicīgi nevarētu sabojāt ugunsgrēks vai ūdens ieplūšana. Slēgdēļi ir nepārprotami marķēti. Drošinātāju kārbas un drošinātāju turētājus regulāri pārbauda, lai pārliecinātos, ka ir lietoti pareizās vērtības drošinātāji.

244. Uzstādītās akumulatoru baterijas izvieto labi ventilējamā telpā. Akumulatoru bateriju neuzstāda telpā, kurā atrodas avārijas slēgdēlis. Uz avārijas slēgdēļa vai dzinēju vadības pults uzstāda indikatoru, kas brīdina, ka baterijas, kuras ir avārijas elektroenerģijas avots, izlādējas. Normālā darba stāvoklī avārijas slēgdēlis saņem elektroenerģiju no galvenā slēgdēļa caur fīderi, kuram uz galvenā slēgdēļa ir aizsardzība pret pārslodzēm un īssavienojumu. Avārijas slēgdēli konstruē tā, lai tad, ja pārstāj darboties galvenais elektroenerģijas avots, automātiski pieslēgtos avārijas elektroenerģijas apgāde. Ja sistēma ir paredzēta arī atgriezeniskām operācijām, fīderim arī uz avārijas slēgdēļa nodrošina aizsardzību vismaz pret īssavienojumu.

245. Avārijas ģeneratoru, dzinēju, kas to piedzen, un akumulatoru baterijas konstruē tā, lai tie varētu strādāt ar pilnu slodzi, gan zvejas kuģim esot uz līdzena ķīļa, gan ar sānsveri līdz 22,5° uz jebkuru bortu, gan vienlaicīgu galsveri līdz 10° uz priekšgalu vai pakaļgalu, gan jebkurā šo leņķu kombinācijā norādītajās robežās.

246. Avārijas elektroenerģijas avotus un automātisko palaišanas aprīkojumu konstruē un uzstāda tā, lai zvejas kuģa apkalpe tos varētu pārbaudīt, zvejas kuģim esot ekspluatācijā.

247. Avārijas dīzeļģeneratora telpā pie dzinēja palaišanas pults atrodas instrukcija valsts valodā un darba valodā avārijas dīzeļģeneratora palaišanai un pieslēgšanai pie avārijas slēgdēļa.

248. Elektrodzinēju un aprīkojuma atklātās metāla daļas, kurām nevajadzētu būt zem sprieguma, bet kuras bojājumu gadījumā var nonākt zem sprieguma, iezemē, izņemot gadījumus, ja elektrodzinēji un iekārtas:

248.1. strādā ar līdzstrāvu, kuras spriegums nepārsniedz 55 V, vai maiņstrāvu, kuras vidēji kvadrātiskais spriegums starp vadītājiem nepārsniedz 55 V, turklāt, lai iegūtu šo spriegumu, netiek izmantoti autotransformatori;

248.2. strādā ar strāvu, kuras spriegums nepārsniedz 250 V no izolētiem drošības transformatoriem, kas baro tikai vienu patērētāju;

248.3. ir izgatavoti saskaņā ar dubultās izolācijas principu.

249. Atļauts izmantot tikai tādu pārnēsājamo elektrisko aprīkojumu, kas strādā ar drošu spriegumu. Šā aprīkojuma atklātās metāla daļas, kam nevajadzētu būt zem sprieguma, bet kas bojājumu gadījumā var nonākt zem sprieguma, iezemē. Administrācija pieprasa papildu drošības pasākumus attiecībā uz pārnēsājamām elektriskajām lampām, instrumentiem un citu līdzīgu aprīkojumu, ko izmanto šaurās vai mitrās telpās, kur īpašu bīstamību rada paaugstināta vadītspēja.

250. Visus elektriskos aparātus izgatavo un uzstāda tā, lai, tos pareizi apkalpojot un tiem pieskaroties, nerastos traumas.

251. Galveno un avārijas slēgdēļus konstruē tā, lai apkalpojošajam personālam nodrošinātu vieglu un drošu pieeju aparātiem un ierīcēm. Slēgdēļu aizmugures un sānus, ja nepieciešams, arī priekšējos paneļus atbilstoši nožogo. Slēgdēļu priekšējā panelī nedrīkst uzstādīt vaļējus elementus, kas ir zem lielāka sprieguma attiecībā pret zemi nekā administrācijas noteiktais. Slēgdēļu priekšā un aizmugurē, kur tas nepieciešams, uzstāda dielektriskus paklājus vai režģi. Galveno un avārijas slēgdēļus attiecīgi marķē.

252. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 metri un lielāks, aizliegts izmantot zvejas kuģa korpusu kā otru vadītāju spēka, apgaismes un apkures elektrotīkliem.

253. Šī prasība neizslēdz iespēju, saskaņojot ar administrāciju, izmantot:

253.1. katoda pretkorozijas aizsardzības sistēmas;

253.2. ierobežotas un vietēji iezemētas sistēmas;

253.3. izolācijas līmeņa kontroles iekārtas, ja noplūdes strāvas vissliktākajos apstākļos nepārsniedz 30 mA.

254. Ja zvejas kuģa korpusu izmanto kā otro vadītāju, visi gala atzarojumi (t. i., visas ķēdes, kas ir pieslēgtas pēc pēdējās aizsargierīces) sastāv no diviem vadiem, kā arī tiek veikti īpaši ar administrāciju saskaņoti drošības pasākumi.

255. Ja spēka, apgaismes vai apkures ķēdēm izmanto neiezemētu primāro vai sekundāro strāvas sadales sistēmu, paredz ierīci, kas nodrošina nepārtrauktu izolācijas līmeņa kontroli attiecībā pret zemi.

256. Ja strāvas sadales sistēma ir izveidota saskaņā ar šo noteikumu 248. punkta nosacījumiem un izmanto līdzstrāvu, kuras spriegums pārsniedz 55 V, vai maiņstrāvu, kuras vidējais kvadrātiskais spriegums starp vadītājiem pārsniedz 55 V, paredz ierīci, kas nodrošina nepārtrauktu izolācijas līmeņa kontroli attiecībā pret zemi un dod skaņas vai gaismas signālu, ja izolācijas līmenis kļūst nepieļaujami zems.

257. Ja ierobežota garuma sadales sistēma strādā no līdzstrāvas, kuras spriegums nepārsniedz 250 V, vai maiņstrāvas, kuras vidējais kvadrātiskais spriegums starp vadītājiem nepārsniedz 250 V, tās atbilstības nepieciešamību šo noteikumu 248. punkta prasībām nosaka administrācija.

258. Izņemot atsevišķus gadījumus, ko administrācija pieļauj izņēmuma kārtā, kabeļu metāla aizsargapvalki un bruņas ir elektriski nepārtrauktas un iezemētas.

259. Visi elektrokabeļi un vadi ir ar zemu liesmu izplatīšanās spēju, un tos uzstāda tā, lai netiktu mazinātas šīs īpašības. Administrācija īpašos gadījumos (piemēram, augstfrekvences radioiekārtās) atļauj izmantot kabeļus, kas neatbilst minētajai prasībai.

260. Elektrokabeļus un vadus, ko izmanto atbildīgās vai avārijas spēka elektroķēdēs, kā arī apgaismojuma nodrošināšanai, zvejas kuģa iekšējiem sakariem un signalizācijai, cik tas praktiski iespējams, uzstāda ārpus kambīzes, "A" klases mašīntelpām un citām augstas ugunsbīstamības riska zonām, kā arī veļas mazgātavas, zivju pārkraušanas un apstrādes telpām un citām telpām ar paaugstinātu mitrumu. Ja kabeļi, kas savieno ugunsdzēsības sūkņus ar avārijas slēgdēli, ir uzstādīti caur augstas ugunsbīstamības riska zonām, tiem ir jābūt ugunsizturīga tipa. Šie kabeļi, ja tas iespējams, ir uzstādīti tā, lai tie nevarētu tikt bojāti, starpsienām sakarstot, ja blakus telpā izcēlies ugunsgrēks.

261. Saskaņā ar administrācijas prasībām veic īpašus drošības pasākumus, ja bojāti kabeļi bīstamajās zonās var radīt ugunsgrēka vai sprādziena draudus.

262. Vadus nostiprina tā, lai novērstu to pārrīvēšanās vai cita bojājuma iespēju.

263. Visus pieslēgumus un savienojumus veic tā, lai saglabātos kabeļu oriģinālās elektriskās, mehāniskās, liesmu neizplatīšanas īpašības un, kur tas ir nepieciešams, arī ugunsizturīgums.

264. Saldēšanas iekārtu telpās instalē kabeļus, kas ir izturīgi pret zemu temperatūru un mitruma iedarbību.

265. Elektriskās ķēdes aizsargā no īssavienojuma. Tās aizsargā arī pret pārslodzi, izņemot šo noteikumu 4.2.1.9. apakšnodaļā paredzētos gadījumus un gadījumus, ja administrācija pieļauj izņēmumus.

266. Vietās, kur uzstāda aizsardzības ierīces pret pārslodzi, ir norādīti šo ierīču nomināli vai uzstādītie raksturlielumi.

267. Apgaismošanas ierīces uzstāda tā, lai neļautu tām pārmērīgi sakarst un bojāt vadus vai citus apkārtējos materiālus.

268. Ja apgaismošanas un spēka ķēdes beidzas telpās, kurās pastāv ugunsbīstamības vai sprādziena risks, attiecīgos slēdžus ierīko ārpus šīm telpām.

269. To telpu konstrukcija un ventilācija, kurās uzglabā akumulatoru baterijas, atbilst administrācijas prasībām.

270. Telpās, kurās uzglabā akumulatoru baterijas, neizvieto elektrisko vai cita veida aprīkojumu, kas var aizdedzināt uzliesmojošus tvaikus, izņemot šo noteikumu 272. punktā paredzētos gadījumus.

271. Akumulatoru baterijas neuzglabā dzīvojamās telpās, izņemot gadījumu, ja tās ir ievietotas hermētiskā konteinerā.

272. Telpās, kur iespējama uzliesmojošu maisījumu uzkrāšanās, un telpās, kas paredzētas akumulatoru bateriju uzglabāšanai, neuzstāda elektroiekārtas, ja vien administrācija nav pārliecināta, ka šīs elektroiekārtas ir:

272.1. nepieciešamas ekspluatācijas mērķiem;

272.2. tāda tipa, kas izslēdz uzliesmojošo maisījumu aizdedzināšanas iespēju;

272.3. paredzētas tieši šai telpai;

272.4. paredzētas izmantošanai putekļu, tvaiku un gāzu uzkrāšanās vietās.

273. Visus koka mastus un stengas aprīko ar zibensnovedējiem. Ja zvejas kuģis ir izgatavots no materiāliem, kas nevada elektrību, zibensnovedējus ar piemērotiem vadiem pievieno vara plāksnei, kas ir piestiprināta zvejas kuģa korpusam iespējami zemāk zem ūdenslīnijas.

274. Mehānismi atbilst šādām prasībām:

274.1. zvejas kuģa galvenos un palīgmehānismus, kam ir būtiska nozīme zvejas kuģa drošības un kustības nodrošināšanā, apgādā ar efektīviem vadības līdzekļiem;

274.2. visus pievadus, vārpstas un to savienojumus, ko izmanto jaudas pārvadei mehānismiem, kas nodrošina kuģa kustību, kuģošanas drošību un uz zvejas kuģa esošo cilvēku drošību, projektē un izgatavo tā, lai tie varētu izturēt maksimālās slodzes, kas varētu rasties jebkuros zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļos, ņemot vērā dzinēja tipu, kas piedzen šos pievadus un vārpstas un kura sastāvdaļa šī vārpsta vai pievads ir;

274.3. ja dzinējam ir paredzēta jūgvārpsta papildu mehānismiem vai citai piedziņai, tad šo papildu mehānismu vai citu piedziņu kopējā jauda nedrīkst pārsniegt dzinēja ražotāja noteikto maksimāli pieļaujamo jaudu, kuru drīkst pārvadīt caur šo jūgvārpstu;

274.4. ja vārpsta tiek piedzīta no dzinēja jūgvārpstas ar siksnas vai ķēdes pārvadu, šai vārpstai ir jābūt nostiprinātai gultņos abās pusēs skriemelim vai zobratam;

274.5. zvejas rīku hidrauliskās sistēmas, kuras tiek darbinātas no dzinēju jūgvārpstām, ir aprīkotas ar līdzekļiem hidraulisko pievadu atvienošanai no dzinējiem;

274.6. siksnas pārvadi ir aprīkoti ar līdzekļiem atsevišķu siksnu spriegošanai;

274.7. ja mehānismam vai dzinējam pastāv iespēja pārsniegt maksimāli atļauto rotācijas ātrumu, uzstāda joņaizsardzību;

274.8. galvenos un palīgmehānismus, kā arī šo mehānismu daļas, tai skaitā spiedtraukus, kas ir pakļauti iekšējam spiedienam, aprīko ar līdzekļiem, kas nodrošina, ka pieļaujamais spiediens ekspluatācijas gaitā netiek pārsniegts;

274.9. galvenā dzinēja instrumentu panelis iekļauj šādas mēriekārtas:

274.9.1. dzinēja kloķvārpstas griešanās ātruma kontrolei un veikto apgriezienu skaitīšanai;

274.9.2. dzinēja eļļošanas sistēmas spiediena kontrolei;

274.9.3. reduktora eļļošanas sistēmas spiediena kontrolei;

274.9.4. dzinēja dzesēšanas sistēmas temperatūras kontrolei;

274.9.5. akumulatoru bateriju lādēšanas kontrolei;

274.9.6. izplūdes gāzu temperatūras kontrolei dzinējiem ar jaudu, lielāku par 250 kW;

274.9.7. citu parametru kontrolei, ja to ir paredzējis dzinēja ražotājs;

274.10. katrs stacionārais iekšdedzes dzinējs ir aprīkots ar skaņas un gaismas signalizāciju zemam eļļas spiedienam un augstai dzesēšanas šķidruma temperatūrai. Signalizācija tiek uzstādīta uz vadības tiltiņa un mašīntelpās, ja tur atrodas apkalpojošais personāls;

274.11. piekaramos dzinējus var ātri un viegli piestiprināt korpusam, un tie ir aprīkoti ar drošības ķēdi vai trosi;

274.12. ja piekaramais dzinējs ir izvietots tam speciāli paredzētā kastē, tā ir aprīkota ar drenāžas cauruli, kuras diametrs ir vismaz 50 mm. Kastes izmērs ir pietiekams, lai nodrošinātu dzinēja izcelšanu no ūdens. Degvielas un distances vadības caurules un troses, kuras šķērso kastes sienas, ir hermētiski nostiprinātas šajās sienās;

274.13. palīgdzinēji ir nostiprināti tiem paredzētajās cieši pie kuģa korpusa nostiprinātajās pamatnēs, un šie dzinēji ir neatkarīgi no pārējām kuģa sistēmām;

274.14. kuģi aprīko ar pietiekamas jaudas atpakaļgaitas līdzekļiem, kas nodrošina pienācīgu zvejas kuģa vadību normālos ekspluatācijas apstākļos;

274.15. ja avārijas stūrēšana tiek veikta no stūres mašīnas telpas, nodrošina sakarus starp stūres māju un stūres mašīnas telpu;

274.16. ja dzeniekārtas mehānismu distances vadība tiek veikta no stūres mājas:

274.16.1. visos ekspluatācijas apstākļos, tai skaitā manevrējot, ātrums, dzenskrūves virzošā spēka virziens un maināmā soļa dzenskrūves solis ir pilnībā regulējams no stūres mājas;

274.16.2. stūres mājā uzstāda neatkarīgu galveno dzeniekārtas mehānismu avārijas apturēšanas ierīci.

275. Saspiestā gaisa sistēmas atbilst šādām prasībām:

275.1. paredz līdzekļus, kas novērš pārāk liela spiediena rašanās iespēju jebkurā saspiestā gaisa sistēmas daļā un tur, kur ir iespējama saspiestā gaisa iekļūšana gaisa kompresoru ūdens dzesētāju apvalkos vai korpusā un dzesētājos, radot bīstamu spiedienu. Visas sistēmas aprīko ar efektīviem spiediena samazināšanas līdzekļiem;

275.2. uz jauniem zvejas kuģiem pirms saspiestā gaisa sistēmas ekspluatācijas uzsākšanas visiem spiedtraukiem ar sistēmām veic hidraulisko pārbaudi;

275.3. iekšdedzes dzinēju saspiestā gaisa palaišanas sistēmas aizsargā pret šo dzinēju karsto gāzu nokļūšanu sistēmā, novēršot sprādziena draudus;

275.4. kompresoru gaisa ieplūdes kolektori ir novietoti tādās vietās, kur gaiss nesatur degošas vai toksiskas gāzes vai izgarojumus, un šie kolektori ir apgādāti ar filtriem. Gaisa izplūdes caurules, ja nepieciešams, tiek izolētas, lai apkalpei novērstu apdegumus;

275.5. visi uzpildes gaisa cauruļvadi no palaišanas gaisa kompresoriem tiek tieši savienoti ar palaišanas gaisa baloniem, bet visi palaišanas cauruļvadi no baloniem uz galvenajiem un palīgdzinējiem ir pilnīgi nošķirti no kompresoru cauruļvadiem;

275.6. iespēju eļļai iekļūt saspiestā gaisa cauruļvados un spiedtraukos samazina līdz minimumam un paredz līdzekļus šo cauruļvadu un spiedtrauku attīrīšanai no šķidrumiem;

275.7. spiedtraukus un kompresorus aprīko ar manometriem, kuri ir verificēti atbilstoši normatīvajam aktam par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu;

275.8. spiedtrauku un drošības vārstu pārbaudes veic saskaņā ar atzīto organizāciju prasībām. Spiedtrauku hidraulisko pārbaudi veic ne retāk kā reizi 10 gados, bet iekšējo apskati ne retāk kā reizi piecos gados. Ja kakliņa diametrs neļauj veikt spiedtrauka iekšējo apskati, veic spiedtrauka hidraulisko pārbaudi;

275.9. ja saspiestā gaisa cauruļvads var saņemt saspiesto gaisu no avota ar augstāku spiedienu nekā spiediens, kam tas ir paredzēts, šajā cauruļvadā ierīko piemērotu spiediena pazemināšanas vārstu, drošības vārstu un manometru.

276. Degvielu, smērvielu un citu uzliesmojošu šķidrumu lietošanas kārtība:

276.1. naftas produktus ar uzliesmošanas temperatūru, zemāku par 60 °C (slēgtā trauka tests), nedrīkst izmantot kā degvielu. Telpās un tankos, kuros degviela tiek uzglabāta, temperatūra vienmēr ir par 10 °C zemāka nekā degvielas uzliesmošanas temperatūra;

276.2. degvielas tanki, to uzpildes sistēmas, vārsti un attiecīgie cauruļvadi tiek uzstādīti un apkalpoti tā, lai novērstu degvielas vai tās izgarojumu noplūdes korpusa iekšienē;

276.3. degvielas tankus izvieto tā, lai sūces vai pārplūdes gadījumā degviela nenonāktu uz karstajām virsmām vai elektriskā aprīkojuma, kas var izraisīt degvielas aizdegšanos. Degvielas tankus novieto pēc iespējas tālāk no sakarsētajām virsmām un tos neizvieto virs trapiem, kāpnēm, katliem, karstām virsmām un elektroiekārtām;

276.4. degvielas tanku ventilācijas izvadi un uzpildes īscaurule ir novietota uz atvērta klāja, aizsargātā vietā, tālu no ieplūdes ventilācijas atverēm. Degvielas tanku ventilācijas cauruļu šķērsgriezuma laukums tiek noteikts, ņemot vērā degvielas uzpildes aprīkojumu un maksimālo degvielas uzpildes ātrumu. Degvielas tanku ventilācijas izvadi ir aprīkoti ar atbilstoša izmēra metāla sietiem vai citu līdzvērtīgu aprīkojumu liesmu aizturei;

276.5. paredz drošus un efektīvus līdzekļus, lai noteiktu, cik daudz degvielas atrodas katrā tankā. Ja tiek izmantotas mērīšanas caurules, to augšējos galus izvieto drošās vietās un aprīko ar piemērotiem noslēgšanas līdzekļiem. Var izmantot mēriekārtas no pietiekami bieza stikla, ja tās ir metāla apvalkos un ir uzstādīti automātiski noslēdzošie vārsti. Var izmantot cita tipa līdzekļus, lai noteiktu, cik daudz degvielas atrodas katrā tankā, nodrošinot, ka to kļūdas vai tanka pārpildīšanās dēļ nevar notikt degvielas noplūde;

276.6. uz degvielas caurulēm, kuru bojājuma gadījumā var notikt degvielas noplūde no degvielas tankiem, tieši pie šiem tankiem uzstāda vārstus, kuri ugunsgrēka gadījumā telpā, kurā izvietoti minētie tanki, ir noslēdzami no drošas vietas ārpus šīs telpas;

276.7. degvielas cauruļvadus neuzstāda dzīvojamās telpās, cik tas praktiski ir iespējams;

276.8. degvielas mērcauruļu izvadus neizvieto dzīvojamās telpās;

276.9. degvielas sūkņi ir atdalīti no visām pārējām sistēmām. Degvielas sūkņus aprīko ar redukcijas vārstiem, kuri darbojas slēgtā sistēmā. Degvielas recirkulācijas caurules ir pievienotas degvielas patēriņa tankam vai degvielas sūkņa ieplūdei;

276.10. degvielas caurules, vārstus, blīves un pārējo armatūru izgatavo no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla, elastīgas caurules izmanto minimāli. Elastīgās caurules un to gala savienojumi (vītnes vai atloka) ir ar adekvātu izturību un rūpnieciski izgatavoti no atzītiem ugunsdrošiem materiāliem vai apšūti ar ugunsdrošu materiālu saskaņā ar atzīto organizāciju noteikumiem;

276.11. vietās, kur tas ir nepieciešams, uz degvielas un eļļas cauruļvadiem uzstāda apvalkus vai izmanto citus līdzekļus, lai novērstu degvielas vai eļļas nokļūšanu uz sakarsētām virsmām vai mehānismu gaisa iesūkšanas kolektoros. Pieļaujams minimāls savienojumu skaits cauruļvados. Cauruļvadus aizsargā pret pārrīvēšanos ekspluatācijas laikā;

276.12. ja kuģim ir uzstādīts dzirksteļaizdedzes dzinējs slēgtā kuģa telpā, šai telpai ir jābūt aprīkotai ar mehānisku izplūdes ventilāciju un dabisku ieplūdes ventilāciju. Izplūdes ventilācijas kanāli no telpām, kurās ir novietoti dzirksteļaizdedzes dzinēji vai kurās ir iespējami benzīna tvaiku koncentrācijas avoti, nav savienoti ar jebkādu citu ventilācijas sistēmu. Mehāniskās ventilācijas sistēmas iesūkšanas vieta ir izvietota zem dzinēja tik tuvu, cik praktiski iespējams, vai zemākās vietās, kur benzīna tvaiki var koncentrēties, taču jebkurā gadījumā virs normālā sateču ūdeņu līmeņa šajās telpās. Mehāniski ventilatori un ventilācijas kanāli ir piemēroti lietošanai atmosferā, kura satur benzīna tvaikus;

276.13. katra dzirksteļaizdedzes dzinēja vadības pults tiešā tuvumā ir jābūt izkārtai norādei par to, ka:

276.13.1. pirms dzinēja palaišanas ir vismaz divas minūtes jāveic telpas mehāniskā ventilācija;

276.13.2. degvielas uzņemšanas laikā visām durvīm un iluminatoriem ir jābūt aizvērtiem, un smēķēšana ir kategoriski aizliegta;

276.14. benzīna tanki nedrīkst būt korpusa konstrukciju sastāvdaļa. Benzīna tanks ir aprīkots ar efektīvu sistēmu, kura novērš benzīna nokļūšanu telpās un korpusa iekšienē tā uzpildes laikā;

276.15. piekarināmo dzirksteļaizdedzes motoru degvielas pārnēsājamās tvertnes uzpilda tikai krastā;

276.16. benzīna uzpildes sistēma ir efektīvi savienota vai sazemēta;

276.17. avārijas apturēšanas līdzekļi, lai apturētu ikvienu degvielas sūkni un gaisa pieplūdes ventilatoru mašīntelpām un aizvērtu vārstus degvielas tankiem, kuri ir izvietoti virs kuģa dubultdibena tankiem, ir uzstādīti uz klāja ārpus mašīntelpām un dzīvojamām telpām tā, lai ugunsgrēks mašīntelpā nevarētu nogriezt piekļuvi šai vietai;

276.18. eļļas tanki, to uzpildes sistēmas, vārsti un attiecīgie cauruļvadi tiek uzstādīti un apkalpoti tā, lai novērstu eļļas noplūdi korpusa iekšienē;

276.19. efektīvi līdzekļi, lai informētu par eļļas sistēmas bojājumiem, ir uzstādīti uz kuģa, cik tas praktiski ir iespējams;

276.20. ja eļļas tankiem ir uzstādīti stikla cauruļu līmeņrāži, tie ir atbilstošas izturības, mehāniski aizsargāti, un tanki ir aprīkoti ar pašaizverošiem vārstiem;

276.21. eļļas caurules, vārstus, blīves un pārējo armatūru izgatavo no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla, atbilstoši nostiprina un aizsargā.

277. Atsūknēšanas sistēmas atbilst šādām prasībām:

277.1. kuģi aprīko ar efektīvu atsūknēšanas sistēmu, kas visos ekspluatācijas apstākļos spēj atsūknēt jebkuru zvejas kuģa hermētisko nodalījumu (izņemot degvielas, eļļas, ūdens tankus un mazus peldspējas nodrošināšanas nodalījumus), zvejas kuģim esot gan uz līdzena ķīļa, gan ar sānsveri un galsveri. Veic visu nepieciešamo, lai ūdens brīvi nokļūtu pie iesūkšanas īscaurulēm. Pieļaujams atsevišķos zvejas kuģa nodalījumos neuzstādīt atsūknēšanas līdzekļus, ja administrācija uzskata, ka tas nevar negatīvi iespaidot zvejas kuģa drošību;

277.2. vārstus un krānus, kuri nav atsūknēšanas sistēmas sastāvdaļa, neizvieto uz ūdensnecaurlaidīgajām starpsienām;

277.3. atsūknēšanas sistēmas cauruļvadi, blīves un aprīkojums ir izgatavoti no tērauda vai cita līdzvērtīga ugunsdroša materiāla. Visas īscaurules ir aprīkotas ar aizsargsietiem vai filtriem;

277.4. uz katra zvejas kuģa paredz vismaz divus atsūknēšanas sūkņus ar neatkarīgu piedziņu, no kuriem viens var būt ar rokas piedziņu. Kā atsūknēšanas sūkņus var izmantot balasta sūkņus vai citus vispārējas nozīmes sūkņus ar pietiekamu jaudu. Administrācija var atļaut papildus izmantot autonomu pārvietojamu atsūknēšanas sūkni ar ražību, ne mazāku par 30 m3/h, ja ir nodrošināta tā pienācīga uzglabāšana no ugunsdrošības un kuģa vispārējās drošības viedokļa;

277.5. atsūknēšanas sūkņa jaudu nodrošina tādu, lai tas galvenajā atsūknēšanas maģistrālē radītu ūdens plūsmu ar ātrumu vismaz divi metri sekundē. Galvenās atsūknēšanas maģistrāles cauruļu iekšējais diametrs ir vismaz šāds:

d – cauruļu iekšējais diametrs milimetros;

L, B un D – kuģa galvenie izmēri (garums, platums un borta augstums) metros.

Saskaņā ar formulu noteikto atsūknēšanas maģistrāles cauruļu iekšējo diametru noapaļo līdz tuvākajam administrācijai pieņemamam standarta izmēram. Rokas piedziņas atsūknēšanas sūkni uzstāda ārpus mašīntelpas. Jebkurā gadījumā atsūknēšanas sūkņu kopējā ražība ir ne mazāka par ugunsdzēsības sūkņu ražību;

277.6. katru šajos noteikumos paredzēto atsūknēšanas sūkni tieši pievieno mašīntelpas iesūkšanas īscaurulei. Atsūknēšanas maģistrāles un tieši pievienotās mašīntelpas iesūkšanas īscaurulei cauruļu diametrs nav mazāks kā lielākās ražības atsūknēšanas sūkņa iesūkšanas caurules diametrs;

277.7. ar administrācijas piekrišanu atsūknēšanas ežektoru kopā ar neatkarīgas piedziņas augstspiediena jūras ūdens sūkni uzskata par vienu no šo noteikumu 277.4. apakšpunktā noteiktajiem atsūknēšanas sūkņiem;

277.8. uz zvejas kuģiem, kur zivju apstrādes dēļ slēgtās telpās uzkrājas daudz ūdens, paredz atbilstošu drenāžas sistēmu;

277.9. caur degvielas, balasta vai dubultā dibena tankiem neizvieto atsūknēšanas sistēmas cauruļvadus, izņemot gadījumu, ja tiek izmantoti biezsienu tērauda cauruļvadi;

277.10. atsūknēšanas un balasta sistēmas veido tā, lai caur tām jūras vai balasta ūdens nevarētu nokļūt kravas telpās, mašīntelpās vai arī no viena ūdensnecaurlaidīgā nodalījuma citā. Atsūknēšanas sistēmas iesūkšanas īscaurules, kuras ir pievienotas sūknim, kas sūknē jūras vai balasta ūdeni, aprīko ar neatgriezeniskiem vārstiem vai krāniem, kas nevar būt vienlaicīgi atvērti uz satecēm un jūras ūdens sūknēšanai vai uz satecēm un balasta tankiem. Arī atsūknēšanas sistēmas vārstu kārbās uzstāda neatgriezeniskus vārstus;

277.11. atsūknēšanas sistēmas caurules, kas šķērso triecienstarpsienu, aprīko ar piespiedu noslēgšanas līdzekļiem ar distances vadību no darba klāja un indikatoru, kas norāda vārsta stāvokli. Ja vārsts ir uzstādīts starpsienas pakaļgala pusē un ir pieejams visos zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļos, atļauts vārstu neaprīkot ar distances vadību;

277.12. katru kuģa hermētisko nodalījumu (izņemot degvielas, eļļas un ūdens tankus) aprīko ar augsta līmeņa signalizāciju, kura nosaka ūdeņu uzkrāšanos šajos nodalījumos, un skaņas un gaismas brīdinājuma signālu vietās, kur atrodas pastāvīga sardze. Paredz līdzekļus periodiskai signalizācijas pārbaudei katram kuģa nodalījumam. Kuģiem ar garumu, mazāku par 20 m, augsta līmeņa signalizāciju ierīko vismaz kuģa mašīntelpā.

278. Izplūdes sistēmas atbilst šādām prasībām:

278.1. izplūdes caurules no iekšdedzes dzinējiem, apkures un ēdiena gatavošanas iekārtām ir stacionāri uzstādītas un izvadītas uz augstāko atvērto klāju, virs pārklāja vai nojumes vai cauri kuģa korpusam. Ja izplūdes caurules ir uzstādītas uz augstāko atvērto klāju, virs pārklāja vai nojumes, to garumam ir jābūt pietiekamam, lai novērstu dūmgāzu nokļūšanu atpakaļ kuģī. Ja izplūdes caurules ir izvadītas cauri kuģa korpusam, to savienojums ar kuģa korpusa apšuvi ir ūdensdrošs un ir veikti pasākumi, lai novērstu dzinēju un apkures katlu applūšanu;

278.2. visas izplūdes caurules uzstādītas ar minimālu līkumu un savienojumu skaitu, un šo cauruļu diametrs ir vismaz tāds, kādu noteicis dzinēja vai apkures katla ražotājs. Visi savienojumi ir gāzu necaurlaidīgi, caurules cieši nostiprinātas, atbalstītas uz kronšteiniem vai atbalstiem. Izplūdes sistēma ir aprīkota ar kompensācijas (lokaniem vai elastīgiem) savienojumiem, tā ir novietota tālu no koka konstrukcijām un citiem degošiem materiāliem un, ja nepieciešams, atbilstoši izolēta;

278.3. vietās, kur izplūdes caurules šķērso koka klāju un citas koka vai degošu materiālu virsmas, pietiekama aizsardzība nodrošina šīs konstrukcijas pret aizdegšanos;

278.4. vietās, kur tiek izmantota slapjā izplūdes sistēma, dzinēja dzesēšanas sistēmas ūdens ir jāievada izplūdes caurulē netālu no dzinēja izplūdes kolektora, un U-veida līkums vai cita veida ūdens sifons ir jāievieto izplūdes caurulē, lai novērstu ūdens nokļūšanu dzinējā.

279. Stūres iekārta atbilst šādām prasībām:

279.1. kuģi aprīko ar atzītu organizāciju prasībām atbilstošu stūres pievadu;

279.2. stūres pievadu projektē pietiekami izturīgu un tādu, lai nodrošinātu zvejas kuģa vadību ar maksimālu ekspluatācijas ātrumu. Galveno stūres pievadu un stūres vārpstu projektē tā, lai tie nesabojātos, zvejas kuģim virzoties atpakaļgaitā ar maksimālo ātrumu vai manevrējot zvejas laikā;

279.3. ja stūres pievadu darbina no enerģijas avota, stūres mājā ir stūres stāvokļa rādītājs, un tas darbojas neatkarīgi no stūres pievada vadības sistēmas. Jebkura stūres pievada defekta gadījumā stūres mājā nodrošina trauksmes signāla iedarbināšanu. Stūres pievada spēka agregātu konstruē tā, lai to var iedarbināt no stūres mājas ar roku vai tas iedarbojas automātiski, kad atjaunojas jaudas padeve pēc tās atslēgšanās;

279.4. ja stūres pievadu darbina ar distances vadības sistēmu, stūrēšanas vietā ir uzstādīts stūres stāvokļa rādītājs;

279.5. stūres pievadam, kurš darbojas no enerģijas avota vai distances vadības sistēmas, paredz avārijas stūrēšanas līdzekļus, kuri atrodas viegli pieejamā vietā;

279.6. stūres mājā uzstāda elektrisko un elektrohidraulisko stūres pievadu dzinēju darba indikatorus. Elektrodzinējiem un elektroķēdēm paredz aizsardzību pret īssavienojumu, kā arī brīdinājuma signalizāciju par pārslodzi un elektroapgādes traucējumiem. Ja ierīko aizsardzību pret pieļaujamās strāvas pārsniegšanu, to aprēķina vismaz dubultam aizsargājamās ķēdes vai dzinēja pilnas slodzes strāvas stiprumam. Aizsardzībai jāiztur atbilstošās palaišanas strāvas;

279.7. galvenajam stūres pievadam jānodrošina stūres pārlikšana no 35° vienā bortā līdz 35° otrā bortā, ja zvejas kuģim ir lielākā atļautā iegrime un lielākais ekspluatācijas ātrums. Galvenā stūres pievada jauda ir pietiekama, lai stūres pārlikšana no 35° vienā bortā līdz 30° otrā bortā minētajos apstākļos būtu veicama ne ilgāk par 28 sekundēm. Lai izpildītu šos nosacījumus, ja nepieciešams, uzstāda stūres pievada spēka agregātus;

279.8. ja stūrēšanai tiek izmantots cits aprīkojums nekā stūres plāksne, tā konstrukcijai un darbībai ir jābūt tādai, lai nodrošinātu kuģa vadību, arī kuģim virzoties atpakaļgaitā;

279.9. stūres māja ir iekārtota tā, ka personai, kura stūrē kuģi, ir laba redzamība uz priekšu, un no stūres mājas redzamība ir nodrošināta visapkārt kuģim, cik praktiski tas ir iespējams.

280. Saldēšanas sistēmām loma saglabāšanai ir šādas prasības:

280.1. saldēšanas sistēmas projektē, izgatavo, pārbauda un uzstāda atbilstoši administrācijas prasībām, ņemot vērā sistēmu drošību un hlora fluora oglekļu (CFC_s) vai citu ozona slāni noārdošu vielu (kas ir kaitīgas cilvēka veselībai vai apkārtējai videi) izmešu daudzumu un koncentrāciju;

280.2. saldēšanas sistēmās atļauts izmantot tikai administrācijas atzītus aukstuma aģentus. Amonjaku, metilhlorīdu vai CFC_s, kuru ozona slāņa noārdīšanas potenciāls ir augstāks nekā 5 % no CFC-11, aizliegts izmantot par aukstuma aģentu;

280.3. saldēšanas iekārtas atbilstoši aizsargā pret vibrāciju, izplešanos, saraušanos un sprādzieniem, kā arī aprīko ar automātisku aizsardzības sistēmu, kura nepieļauj bīstamu temperatūras un spiediena maiņu;

280.4. saldēšanas sistēmas, kurās kā aukstuma aģentu izmanto toksiskas vai viegli uzliesmojošas vielas, aprīko ar drenāžas sistēmām, kas minētās vielas izvada uz vietām, kur aukstuma aģents vairs nerada briesmas zvejas kuģim vai cilvēkiem uz tā;

280.5. visus zvejas kuģa nodalījumus, kuros izvieto saldēšanas sistēmas mehānismus (tai skaitā kondensatorus un gāzes tankus, kuros tiek uzglabāti toksiski aukstuma aģenti), atdala no pārējiem nodalījumiem ar gāzes necaurlaidīgām starpsienām. Katru šādu nodalījumu aprīko ar gāzes noplūdes atklāšanas sistēmu, kuras indikators izvietots blakus telpā pie ieejas saldēšanas mehānismu nodalījumā. Saldēšanas mehānismu nodalījumus aprīko ar neatkarīgu ventilācijas sistēmu. Saldēšanas mehānismu nodalījumus, kuros atrodas toksisku gāzi saturošas saldēšanas sistēmas, aprīko ar ūdens sprinkleru sistēmu;

280.6. ja, ņemot vērā zvejas kuģa izmērus, tāds izvietojums nav praktiski iespējams, saldēšanas sistēmu var izvietot zvejas kuģa mašīntelpā. Šajā gadījumā izmanto tikai tādu aukstuma aģenta daudzumu, kas, pat visai gāzei izplūstot, nevar būt bīstams mašīntelpā strādājošajiem cilvēkiem, kā arī uzstāda signalizāciju, kura brīdina, ja noplūdes dēļ nodalījumā izveidojas bīstama gāzu koncentrācija;

280.7. lai novērstu iespēju ieslēgt cilvēkus saldēšanas mehānismu telpās un saldēšanas kamerās, signalizāciju no šīm telpām izvieto stūres mājā vai vadības pultī, vai avārijas izejās. Vismaz viena izeja no katras šīs telpas ir atverama no iekšpuses. Ja tas ir praktiski iespējams, izejas no telpām, kurās atrodas ar toksisku vai viegli uzliesmojošu gāzi darbināmās saldēšanas iekārtas, nedrīkst ierīkot tā, lai tās tieši vestu uz dzīvojamām telpām;

280.8. ja saldēšanas iekārtā izmanto cilvēkam kaitīgu gāzi, paredz vismaz divus elpošanas aparātus. Vienu no tiem izvieto vietā, kur ir minimāla varbūtība, ka aukstuma aģenta noplūdes dēļ aparāts nebūs pieejams. Šim nolūkam var izmantot elpošanas aparātus, kas iekļauti zvejas kuģa ugunsdzēsības aprīkojumā, ja tie ir izvietoti tā, ka tos var izmantot abiem mērķiem. Elpošanas aparātus apgādā ar rezerves cilindriem;

280.9. uz zvejas kuģa ir sīkas instrukcijas par saldēšanas iekārtu drošu ekspluatāciju un rīcību avārijas situācijās valsts valodā un darba valodā.

281. Galvenajam enerģijas avotam ir šādas prasības:

281.1. ja elektriskā jauda ir vienīgais līdzeklis, kas nodrošina zvejas kuģa kustībai un drošībai būtisku palīgmehānismu darbību, kuģi aprīko ar galveno elektroenerģijas avotu, kas sastāv vismaz no diviem ģeneratoriem, no kuriem vienu var darbināt ar galveno dzinēju. Saskaņā ar atzīto organizāciju noteikumiem administrācija var akceptēt citas iekārtas ar līdzvērtīgu elektroenerģijas ražotspēju;

281.2. ģeneratoru jauda ir pietiekama, lai nodrošinātu šo noteikumu 150.3.1. apakšpunktā noteiktās funkcijas, izņemot zvejai, zivju apstrādei un saglabāšanai nepieciešamās jaudas, ja viens no ģeneratoriem apstājas;

281.3. zvejas kuģa galveno elektroenerģijas avotu projektē tā, lai nodrošinātu šo noteikumu 150.3.1. apakšpunktā noteikto funkciju izpildi neatkarīgi no galvenā dzinēja vai dzenvārpstas griešanās ātruma un virziena;

281.4. ja galvenais enerģijas avots ir maiņstrāvas ģenerators, ģeneratorus, kuri nav pašregulējoši, aprīko ar automātisku sprieguma regulēšanas sistēmu;

281.5. administrācija var atļaut izmantot paralēlā slēgumā darbojošos maiņstrāvas ģeneratorus, ja tie ir aprīkoti ar sinhronizācijas un slodzes izlīdzināšanas, regulēšanas sistēmu. Šī sistēma ir papildus aprīkota ar pretējās jaudas aizsardzību;

281.6. ja šo noteikumu 4.3.2. apakšnodaļā paredzētās elektroapgādes sistēmas būtiska sastāvdaļa ir transformatori, sistēmu konstruē tā, lai nodrošinātu elektroenerģijas piegādes nepārtrauktību;

281.7. ja galvenais enerģijas avots ir vienīgi akumulatoru baterijas, tās ir atbilstoši novietotas, un konteineri vai telpas, kuros tās tiek glabātas, ir atbilstoši konstruētas un ventilētas. Akumulatoru baterijas nedrīkst glabāt dzīvojamās telpās, izņemot gadījumu, ja tās ir ievietotas hermētiskos konteineros;

281.8. akumulatoru baterijas, kuras ir galvenais enerģijas avots, sastāv no vismaz divām akumulatoru baterijām radioaprīkojumam, divām akumulatoru baterijām apgaismojumam un vispārējām vajadzībām un divām akumulatoru baterijām galvenā dzinēja palaišanai, ja šo dzinēju iedarbina ar elektriskā startera palīdzību. Ņemot vēra kuģa izmēru un kuģošanas rajonu, administrācija var samazināt nepieciešamo akumulatoru bateriju skaitu;

281.9. akumulatoru baterijas ir ar pietiekamu ietilpību un atbilstošā skaitā, lai nodrošinātu visas paredzamās slodzes normālas ekspluatācijas laikā, un ar pietiekamu rezerves ietilpību avārijas gadījumiem. Efektīvi akumulatoru bateriju lādēšanas līdzekļi ir nodrošināti no galvenā vai palīgģeneratora. Lādētāji ir aprīkoti ar sprieguma regulatoriem un atgriezeniskās strāvas aizsardzību;

281.10. galveno apgaismošanas sistēmu konstruē tā, lai ugunsgrēka vai citas avārijas gadījumā telpā vai telpās, kur izvietots galvenais elektroenerģijas avots (tai skaitā transformatori, ja tie tiek izmantoti), nepārstātu darboties avārijas apgaismošanas sistēma;

281.11. avārijas apgaismošanas sistēmu konstruē tā, lai ugunsgrēka vai citas avārijas gadījumā telpā vai telpās, kur izvietots avārijas elektroenerģijas avots (tai skaitā transformatori, ja tie tiek izmantoti), nepārstātu darboties galvenā apgaismošanas sistēma;

281.12. ja zvejas kuģim ir tikai elektriski ieslēdzamas navigācijas ugunis, to darbību nodrošina no atsevišķa sadales slēgdēļa, nodrošinot piemērotu veidu, kā kontrolēt šo uguņu darbību.

282. Avārijas elektroenerģijas avotam ir šādas prasības:

282.1. paredz autonomu avārijas elektroenerģijas avotu, ko saskaņā ar administrācijas prasībām izvieto virs galvenā klāja ārpus mašīntelpām. Autonomais avārijas elektroenerģijas avots spēj darboties, ja ugunsgrēka, applūšanas vai cita iemesla dēļ pārtrauc darboties galvenās elektroiekārtas;

282.2. ņemot vērā palaišanas strāvas stiprumu un atsevišķu slodžu mainīgumu, avārijas elektroenerģijas avots nodrošina vienlaicīgu vismaz trīs stundu darbu šādām iekārtām:

282.2.1. ultraīsviļņu radioiekārtām, vidējo viļņu radioiekārtām, zvejas kuģa–zemes stacijai un vidējo viļņu/īsviļņu radioiekārtām atkarībā no zvejas kuģim uzstādītā radioaprīkojuma;

282.2.2. zvejas kuģa iekšējām sakaru iekārtām, ugunsgrēka atklāšanas sistēmām un signalizācijai, kas nepieciešama avārijas gadījumos;

282.2.3. signālugunīm un avārijas apgaismojumam:

282.2.3.1. glābšanas līdzekļu nolaišanas vietās, tai skaitā arī jūras apgaismojumam;

282.2.3.2. koridoros, uz trapiem un pie izejām;

282.2.3.3. telpās, kurās izvietoti mehānismi vai avārijas enerģijas avoti;

282.2.3.4. vadības pultīs;

282.2.3.5. zivju kraušanas un apstrādes telpās;

282.3. avārijas elektroenerģijas avots ir dīzeļģenerators vai akumulatoru baterijas;

282.4. avārijas enerģijas avotu, kā arī signālugunis un avārijas apgaismojumu pastāvīgi uztur labā darba kārtībā un regulāri pārbauda;

282.5. ja avārijas elektroenerģijas avots ir dīzeļģenerators, to aprīko ar neatkarīgu degvielas padeves sistēmu un administrācijas prasībām atbilstošu palaišanas iekārtu. Ja nav paredzēts otrs neatkarīgs avārijas ģeneratora palaišanas līdzeklis, vienīgo palaišanas enerģijas avotu aizsargā, lai to nevarētu pilnībā iztukšot, veicot atkārtotus iedarbināšanas mēģinājumus ar automātisko palaišanas sistēmu;

282.6. ja avārijas elektroenerģijas avots ir akumulatoru baterija, tā bez uzlādēšanas ir spējīga izturēt avārijas slodzi, saglabājot izlādēšanās perioda laikā spriegumu +/–12 % no nominālā. Galvenā elektroenerģijas avota bojājuma gadījumā šī akumulatoru baterija automātiski pieslēdzas pie avārijas slēgdēļa un nekavējoties apgādā ar enerģiju šo noteikumu 282.2.2. un 282.2.3. apakšpunktā minētos patērētājus. Avārijas slēgdēli aprīko ar rokas slēdzi, ar kuru akumulatoru bateriju var pieslēgt, ja ir bojāta automātiskā pieslēgšanas sistēma;

282.7. avārijas slēgdēli uzstāda iespējami tuvu avārijas elektroenerģijas avotam saskaņā ar šo noteikumu 282.1. apakšpunktā minētajām prasībām. Ja avārijas elektroenerģijas avots ir ģenerators, avārijas slēgdēli uzstāda tajā pašā vietā, ja vien tas negatīvi neietekmē slēgdēļa darbu;

282.8. uzstādītās akumulatoru baterijas izvieto labi ventilējamā telpā. Akumulatoru bateriju neuzstāda telpā, kurā atrodas avārijas slēgdēlis. Uz avārijas slēgdēļa vai dzinēju vadības pults uzstāda indikatoru, kas brīdina, ka baterijas, kuras ir avārijas elektroenerģijas avots, izlādējas. Normālā darba stāvoklī avārijas slēgdēlis saņem elektroenerģiju no galvenā slēgdēļa caur fīderi, kuram uz galvenā slēgdēļa ir aizsardzība pret pārslodzēm un īssavienojumu. Avārijas slēgdēli konstruē tā, lai tad, ja pārstāj darboties galvenais elektroenerģijas avots, automātiski pieslēgtos avārijas elektroenerģijas apgāde. Ja sistēma ir paredzēta arī atgriezeniskām operācijām, fīderim arī uz avārijas slēgdēļa nodrošina aizsardzību vismaz pret īssavienojumu;

282.9. avārijas ģeneratoru, dzinēju, kas to piedzen, un akumulatoru baterijas konstruē tā, lai tie varētu strādāt ar pilnu slodzi, gan zvejas kuģim esot uz līdzena ķīļa, gan ar sānsveri līdz 22,5° uz jebkuru bortu, gan vienlaicīgu galsveri līdz 10° uz priekšgalu vai pakaļgalu, gan jebkurā šo leņķu kombinācijā norādītajās robežās;

282.10. bateriju uzlādes indikatorus uzstāda labi redzamā vietā galvenajā slēgdēlī vai mehānismu vadības telpā, lai nodrošinātu avārijas un avārijas ģeneratora palaišanas bateriju tehnisko stāvokli;

282.11. avārijas elektroenerģijas avotus un automātisko palaišanas aprīkojumu konstruē un uzstāda tā, lai zvejas kuģa apkalpe tos varētu pārbaudīt, zvejas kuģim atrodoties ekspluatācijā;

282.12. avārijas dīzeļģeneratora telpā pie dzinēja palaišanas pults atrodas instrukcija valsts valodā un darba valodā avārijas dīzeļģeneratora palaišanai un pieslēgšanai pie avārijas slēgdēļa.

283. Aizsardzība pret šoku, ugunsgrēku vai citām briesmām atbilst šādām prasībām:

283.1. elektroiekārtas un aprīkojums nodrošina, ka kuģis un tā apkalpe ir aizsargāta pret potenciālām elektrobriesmām;

283.2. kabeļu sistēma un elektroiekārtas ir uzstādītas tā, lai novērstu vai samazinātu ietekmi uz radioaprīkojumu;

283.3. kabeļi ir atbilstoši, lai nodrošinātu elektriskās ķēdes nominālo strāvu. Vadu šķērsgriezums ir pietiekams, lai sprieguma kritums nepārsniegtu 6 % no nominālā sprieguma pie maksimālās elektriskās ķēdes slodzes;

283.4. visi elektrokabeļi ir atzīta jūras izpildījuma tipa ar daudzdzīslu vara vadiem un atbilstoši atzītu izolāciju. Šie kabeļi un vadi ir ar zemu liesmu izplatīšanās spēju un tos uzstāda tā, lai netiktu mazinātas šīs īpašības. Administrācija īpašos gadījumos (piemēram, augstfrekvences radioiekārtās) atļauj izmantot kabeļus, kas neatbilst minētajai prasībai;

283.5. kabeļus nostiprina tā, lai novērstu to pārrīvēšanās vai cita bojājuma iespēju, un neizvieto karsto virsmu (piemēram, dzinēja izplūdes kolektors) tuvumā. Izņemot atsevišķus gadījumus, ko administrācija pieļauj izņēmuma kārtā, kabeļu metāla aizsargapvalki un bruņas ir elektriski nepārtrauktas un iezemētas;

283.6. ja kabeļi nav aizsargāti ar metāla apvalku vai bruņām un pastāv ugunsgrēka risks elektrisko bojājumu dēļ, tiek nodrošināti īpaši ar administrāciju saskaņoti pasākumi;

283.7. elektroinstalācija un elektroiekārtas, kuras ir uzstādītas uz zvejas kuģiem, ir atzīta jūras izpildījuma tipa un atbilst atzīto organizāciju noteikumiem. Elektroiekārtas, kuras ir pakļautas klimatisko apstākļu iedarbībai, ir atbilstoši aizsargātas pret mitruma un korozijas iedarbību, kā arī pret mehāniskiem bojājumiem;

283.8. atļauts izmantot tikai tādu pārnēsājamo elektrisko aprīkojumu, kas strādā ar drošu spriegumu. Šā aprīkojuma atklātās metāla daļas, kam nevajadzētu būt zem sprieguma, bet kas bojājumu gadījumā var nonākt zem sprieguma, iezemē. Administrācija pieprasa papildu drošības pasākumus attiecībā uz pārnēsājamām elektriskajām lampām, instrumentiem un citu līdzīgu aprīkojumu, ko izmanto šaurās vai mitrās telpās, kur īpašu bīstamību rada paaugstināta vadītspēja;

283.9. visus elektriskos aparātus izgatavo un uzstāda tā, lai, tos pareizi apkalpojot un tiem pieskaroties, nerastos traumas;

283.10. saldēšanas iekārtu telpās instalē kabeļus, kas ir izturīgi pret zemu temperatūru un mitruma iedarbību;

283.11. visus pieslēgumus un savienojumus veic tā, lai saglabātos kabeļu oriģinālās elektriskās, mehāniskās, liesmu neizplatīšanās īpašības un, kur tas ir nepieciešams, arī ugunsizturīgums;

283.12. saskaņā ar administrācijas prasībām veic īpašus drošības pasākumus, ja bojāti kabeļi bīstamajās zonās var radīt ugunsgrēka vai sprādziena draudus;

283.13. gaismekļi ir novietoti tā, lai novērstu kabeļu bojājumus paaugstinātas temperatūras dēļ un nepieļautu bīstamu apkārtējo materiālu uzkaršanu;

283.14. telpās, kur iespējama uzliesmojošu maisījumu uzkrāšanās, un telpās, kas paredzētas akumulatoru bateriju uzglabāšanai, neuzstāda elektroiekārtas, ja vien administrācija nav pārliecināta, ka šīs elektroiekārtas ir:

283.14.1. nepieciešamas ekspluatācijas mērķiem;

283.14.2. tāda tipa, kas izslēdz uzliesmojošo maisījumu aizdedzināšanas iespēju;

283.14.3. paredzētas tieši šai telpai;

283.14.4. paredzētas izmantošanai putekļu, tvaiku un gāzu uzkrāšanās vietās;

283.15. ja kādā telpā vai apkārtējās telpās pastāv iespējami sprādziena draudi, uzstādītās elektroiekārtas un instalācija ir sprādziendroša vai pēc administrācijas ieskatiem līdzvērtīgi droša.

284. Elektriskās sistēmas atbilst šādām prasībām:

284.1. līdzstrāvas iekārtām izmanto tikai izolētu vadu instalāciju, un kuģa korpusu neizmanto strāvas vadīšanai;

284.2. ja zvejas kuģa korpusu izmanto kā otro vadītāju, visi gala atzarojumi (t. i., visas ķēdes, kas ir pieslēgtas pēc pēdējās aizsargierīces) sastāv no diviem vadiem, kā arī tiek veikti īpaši ar administrāciju saskaņoti drošības pasākumi;

284.3. katra slēgdēļa sekcija apkalpo atsevišķu ģeneratoru un ir aprīkota ar voltmetru, frekvences mērītāju, ampērmetru un atbilstošiem slēdžiem tā, ka ir iespēja pārbaudīt strāvu un spriegumu katrā fāzē. Papildu sadales skapis ir uzstādīts stūres mājā, un tas ir aprīkots ar voltmetru un slēdzi, lai atslēgtu to no galvenā slēgdēļa kopnēm. Primārie transformatoru (ja uzstādīti) tinumi ir aizsargāti pret īssavienojumu ar atbilstošu automātisko slēdžu vai drošinātāju palīdzību. Ja transformatori ir paredzēti, lai darbotos paralēli, tie ir pilnībā atslēdzami no elektroapgādes;

284.4. galveno un avārijas slēgdēļus konstruē tā, lai apkalpojošajam personālam nodrošinātu vieglu un drošu pieeju aparātiem un ierīcēm. Šo slēgdēļu priekšpuse ir tā aizsargāta un zemēta, lai novērstu nejaušu piekļuvi daļām, kuras atrodas zem sprieguma. Slēgdēļu aizmugures un sānus, ja nepieciešams, arī priekšējos paneļus atbilstoši nožogo. Slēgdēļu priekšējā panelī nedrīkst uzstādīt vaļējus elementus, kas ir zem lielāka sprieguma attiecībā pret zemi nekā administrācijas noteiktais. Slēgdēļu priekšā un aizmugurē uzstāda dielektriskus paklājus vai režģi. Galveno un avārijas slēgdēli attiecīgi marķē;

284.5. ja elektroapgāde, izņemot zema sprieguma elektroapgādi, darbina būtiskas palīgsistēmas kuģa drošības un gaitas nodrošināšanai, galveno slēgdēli projektē un aprīko tā, lai samazinātu ģeneratoru pārslodzes iespējas un avārijas elektroapgādes ieslēgšanās iespēju, kā arī savlaicīgi automātiski atslēgtos nebūtiskie palīgmehānismi. Nebūtiskie palīgmehānismi ir skaidri apzīmēti;

284.6. galvenie slēgdēļi ir aprīkoti ar voltmetriem un ampērmetriem katram ģeneratoram un zemējuma lampām. Avārijas slēgdēlis ir aprīkots ar voltmetru, ampērmetru un zemējuma lampām;

284.7. atbilstoši līdzekļi nodrošina galvenā slēgdēļa pieslēgšanu krasta elektroapgādei;

284.8. elektriskās ķēdes apzīmējumi un nominālās strāvas lielumi kopā ar pārslodzes aizsardzības ierīču norādīto vai ieregulēto pārslodzes strāvu vai vērtībām ir skaidri jānorāda uz atbilstošiem slēgdēļiem un, ja nepieciešams, sadales skapjiem;

284.9. visas no slēgdēļa izejošās ķēdes ir divpolu un aprīkotas ar pārtrauktas ķēdes aizsardzību. Apgaismojuma ķēdes ir neatkarīgas no spēka ķēdēm. Sekundārie sadales skapji ir aprīkoti ar divpolu slēdžiem un pārtrauktas ķēdes aizsardzību, turpretī gala ķēdes var tikt aprīkotas ar vienpola slēdžiem;

284.10. katru atsevišķu ķēdi aizsargā pret īssavienojumu un pārslodzi saskaņā ar administrācijas vai atzītās organizācijas prasībām;

284.11. elektrokabeļus, ko izmanto atbildīgās vai avārijas spēka elektroķēdēs, kā arī apgaismojuma nodrošināšanai, zvejas kuģa iekšējiem sakariem un signalizācijai, cik tas praktiski iespējams, uzstāda ārpus kambīzes, mašīntelpām un citām augstas ugunsbīstamības riska zonām, kā arī zivju pārkraušanas un apstrādes telpām un citām telpām ar paaugstinātu mitrumu. Ja kabeļi, kas savieno ugunsdzēsības sūkņus ar avārijas slēgdēli, ir uzstādīti caur augstas ugunsbīstamības riska zonām, tiem ir jābūt ugunsizturīga tipa. Šie kabeļi, ja tas iespējams, ir uzstādīti tā, lai tie nevarētu tikt bojāti, starpsienām sakarstot, ja blakus telpā izcēlies ugunsgrēks;

284.12. virs slēgdēļiem, sadales skapjiem un elektroiekārtām vai to tuvumā neizvieto cauruļvadus, kuros plūst šķidrumi. Ja tas nav tehniski iespējams, tiek nodrošināti līdzekļi, lai novērstu iespējamās noplūdes uz šiem slēgdēļiem, sadales skapjiem un elektroiekārtām;

284.13. ja galvenā dzinēja un palīgdzinēju palaišanai izmanto elektriskos starterus, tiek izmantotas atsevišķas palaišanas akumulatoru baterijas un tās nav savienotas ar akumulatoru baterijām, kuras tiek izmantotas apgaismojumam, vispārējām vajadzībām un radioaprīkojumam. Palaišanas akumulatoru baterijas nodrošina vismaz sešas dzinēja palaišanas bez atbilstošas lādēšanas;

284.14. katru akumulatoru bateriju grupu aprīko ar divpolu dzirksteļu drošu slēdzi. Šie slēdži ir novietoti viegli aizsniedzamā vietā;

284.15. kuģis ir aprīkots ar atbilstošu lādēšanas aprīkojumu, kurš nodrošina pastāvīgu akumulatoru bateriju lādēšanu galvenā dzinēja un palīgdzinēju darbības laikā. Šis aprīkojums sastāv no akumulatoru bateriju uzlādes kontrolpaneļa, kurā atrodas voltmetrs un ampērmetrs katrai akumulatoru grupai. Aprīkojumam ir jānodrošina akumulatoru grupu pārmaiņus lādēšana/izlādēšana, izmantojot pārslēdzējus. Ja tas ir praktiski iespējams, šie pārslēdzēji nodrošina akumulatoru bateriju grupu automātisku pārslēgšanos tādā veidā, ka viena grupa tiek lādēta, otra izlādējas;

284.16. akumulatoru bateriju lādēšanas aprīkojums atbilst administrācijas vai atzītās organizācijas prasībām. Lādētājus, kuri ir paredzēti izmantošanai uz kuģiem un tiek darbināti no maiņstrāvas avota, var izmantot saskaņā ar administrācijas vai atzītās organizācijas prasībām;

284.17. kabeļi, kas savieno akumulatoru bateriju grupas un slēdžus, kā arī slēdžus un starterus, ir pēc iespējas īsāki un ar dubultu izolāciju;

284.18. katra akumulatoru baterija vai to grupa ir novietota uz hermētiska paliktņa speciālā kastē tādā veidā, lai nepieļautu šo akumulatoru bateriju patvaļīgu pārvietošanos. Šie paliktņi un kastes ir atbilstoši aizsargātas pret koroziju sērskābes vai sārmu iespaidā un aprīkotas ar ventilācijas cauruli, kura ir izvadīta uz atvērtu klāju. Akumulatoru baterijas ir izvietotas virs ekspluatācijas iegrimes ūdenslīnijas.

285. Zemējumi un savienojumi atbilst šādām prasībām:

285.1. visas elektroiekārtas ir sazemētas, katrs zemējums atrodas redzamā vietā un ir viegli sasniedzams tehniskajai apkalpošanai;

285.2. kuģis atkarībā no elektroapgādes sistēmas uzbūves un darba sprieguma ir aprīkots ar zemējuma lampām vai citiem strāvas noplūdes noteikšanas līdzekļiem saskaņā ar administrācijas vai atzītās organizācijas prasībām;

285.3. kuģa korpusa (ja tas nav būvēts no tērauda vai cita līdzīga materiāla) ārpusē ir piestiprināta zemējuma vara plāksne ar vismaz 0,2 m² laukumu vietā, kura vienmēr ir iegremdēta ūdenī neatkarīgi no kuģa sānsveres vai galsveres leņķa. Korpusa iekšpusē šī vara zemējuma plāksne ir atbilstoši savienota ar vara stieni vai kopni potenciālu izlīdzināšanai, to šķērsgriezuma laukums ir vismaz 64 mm² un garums pietiekams, lai pievienotu visus nepieciešamos pieslēgumus. Savienojošā stieple starp zemējuma vara plāksni un potenciālu izlīdzināšanas kopni ir izgatavota no vara, un tās šķērsgriezuma laukums ir vismaz 64 mm². Izmantotie savienojumi ir izgatavoti no vara, tie ir ar ļoti zemu pretestību un neveicina korozijas veidošanos šajos savienojumos;

285.4. elektrodzinēju un aprīkojuma atklātās metāla daļas, kurām nevajadzētu būt zem sprieguma, bet kuras bojājumu gadījumā var nonākt zem sprieguma, iezemē, izņemot gadījumus, ja elektrodzinēji un iekārtas:

285.4.1. strādā ar līdzstrāvu, kuras spriegums nepārsniedz 55 V, vai maiņstrāvu, kuras vidēji kvadrātiskais spriegums starp vadītājiem nepārsniedz 55 V, turklāt, lai iegūtu šo spriegumu, netiek izmantoti autotransformatori;

285.4.2. strādā ar strāvu, kuras spriegums nepārsniedz 250 V no izolētiem drošības transformatoriem, kas baro tikai vienu patērētāju;

285.4.3. ir izgatavoti saskaņā ar dubultās izolācijas principu;

285.5. visas atklātās metāla daļas, caur kurām nav paredzēta strāvas plūšana, ir savienotas ar potenciālu izlīdzināšanas kopni. Zibensnovedēji ir tieši savienoti ar zemējuma plāksni;

285.6. radarus, radioaprīkojumu un citu navigācijas aprīkojumu, kuram ir nepieciešams zemējums, aprīko ar neatkarīgu zemējuma vara plāksni. Savienojuma garums ir pēc iespējas minimāls;

285.7. ja kuģis ir aprīkots ar izolējošu elastīgo uzmavu starp reduktoru un dzenvārpstu, šīs uzmavas atloki ir savienoti ar elastīgu un atbilstoša šķērsgriezuma vara vadītāju.

286. Apgaismojumu sistēmas atbilst šādām prasībām:

286.1. apgaismojumu mašīntelpās, kontroles stacijās un darbavietās nodrošina no vismaz divām neatkarīgām apgaismes gala ķēdēm, kuras aprīkotas tā, lai vienas ķēdes bojājums neizraisītu apgaismojuma zudumu šajās telpās;

286.2. apgaismojumu telpās, kuras nav pastāvīgi apmeklētas (piemēram, zivju rūmes un tīklu telpas), nodrošina ar slēdžiem, kas izvietoti ārpus šīm telpām;

286.3. signāllampu apgādā ar atbilstošu avārijas barošanas avotu.

287. Elektrodzinēji atbilst šādām prasībām:

287.1. katrs elektrodzinējs ir aprīkots ar apkalpojošam personālam ērti lietojamiem līdzekļiem tā palaišanai un apturēšanai;

287.2. elektrodzinēju spēka ķēde ir aizsargāta pret īssavienojumu un pārslodzi. Trīsfāzu asinhronos dzinēju aizsargā pret fāzes sprieguma pazušanu;

287.3. ja elektrodzinējs ir uzstādīts klāja mehānismu darbināšanai, to vadības ierīces nodrošina tūlītēju dzinēja apturēšanu, ja vadības svira tiek atbrīvota. Avārijas apturēšanas līdzekļi ir uzstādīti kontroles stacijā. Klāja mehānismi ir aprīkoti ar atbilstošām bezatteices bremzēm saskaņā ar atzītas organizācijas prasībām;

287.4. elektriskos ventilatorus un sūkņus ar elektrisko piedziņu naftas produktu pārsūknēšanai, tai skaitā hidraulisko sistēmu darbināšanai, aprīko ar distances vadību, kura ir izvietota ārpus mašīntelpām un citām attiecīgajām telpām, lai apturētu minētos mehānismus, ja šajās telpās izcēlies ugunsgrēks.

288. Zibens aizsardzība atbilst šādām prasībām:

288.1. visus koka mastus un stengas aprīko ar zibensnovedējiem. Zibensnovedēji sastāv no nepārtrauktas vara lentes, stieples vai troses ar šķērsgriezuma laukumu, ne mazāku par 75 mm², kura ir atbilstoši pievienota zibensnovedēja stienim, kura diametrs ir 12 mm un kurš izvirzīts vismaz 150 mm virs masta vai stengas augstākā punkta;

288.2. ja korpuss ir no metāla, zibensnovedēja apakšējais gals ir savienots ar korpusu;

288.3. ja zvejas kuģis ir izgatavots no materiāliem, kas nevada elektrību, zibensnovedējus pievieno zemējuma vara plāksnei;

288.4. zibensnovedēju uzstāda bez asiem līkumiem un tā daļu savienošanai izmanto kniedētus vai skrūvējamus zemas pretestības savienojumus.

289. Šī apakšnodaļa attiecas uz visiem zvejas kuģiem, kuriem ir periodiski neapkalpojamas mašīntelpas. Esošiem un jauniem zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, šīs apakšnodaļas prasības piemēro, cik tas praktiski iespējams, lai nodrošinātu līdzvērtīgus pasākumus kuģa drošībai.

290. Īpašu vērību pievērš augstspiediena degvielas caurulēm. Ja ir iespējams, noplūdušo degvielu no šo cauruļu sistēmām savāc piemērotā drenāžas tankā, ko aprīko ar augsta līmeņa signalizāciju.

291. Ja degvielas patēriņa tanki piepildās automātiski vai ar distances vadību, veic pasākumus, lai nenotiktu degvielas noplūde tanku pārpildīšanās dēļ. Līdzīgus pasākumus veic attiecībā uz visu aprīkojumu, kas automātiski darbojas ar uzliesmojošiem šķidrumiem (piemēram, degvielas separatoru, ko, ja tas ir praktiski iespējams, izvieto speciālā separatoriem un to sildītājiem paredzētā telpā).

292. Ja degvielas patēriņa un nostādināšanas tanki ir aprīkoti ar sildītājiem, tiek uzstādīta signalizācija, kas ieslēdz brīdinājuma signālu par degvielas uzliesmošanas temperatūras pārsniegšanu.

293. Mašīntelpās uzstāda atzītu, atbilstoši paškontroles principam veidotu ugunsgrēka atklāšanas sistēmu, kurā ir paredzētas iespējas sistēmas periodiskām pārbaudēm.

294. Ugunsgrēka atklāšanas sistēmā iekļauj gan vizuālo, gan skaņas signalizāciju stūres mājā un citās telpās, kur zvejas kuģa apkalpe to varētu dzirdēt un redzēt laikā, kad zvejas kuģis atrodas ostā.

295. Ugunsgrēka atklāšanas sistēmu automātiski nodrošina ar barošanu no avārijas enerģijas avota, ja galvenais enerģijas avots pārstāj darboties.

296. Iekšdedzes dzinējus ar jaudu 2250 kW un lielāku vai cilindra diametru, lielāku par 300 mm, aprīko ar kartera eļļas tvaiku koncentrācijas detektoriem vai dzinēja gultņu temperatūras kontroles sistēmu, vai citām līdzvērtīgām ierīcēm.

297. Uz zvejas kuģa uzstāda administrācijas prasībām un šo noteikumu 5. nodaļas prasībām atbilstošu stacionāro ugunsdzēsības sistēmu.

298. Lai būtu iespējams nekavējoties padot ūdeni no galvenās ugunsdzēsības sistēmas, uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 metri un lielāks, veic šādus pasākumus:

298.1. nodrošina iespēju iedarbināt galvenos ugunsdzēsības sūkņus no stūres mājas un no ugunsdzēsības vadības pults, ja tāda ir ierīkota;

298.2. nodrošina pastāvīga spiediena uzturēšanu galvenajā ugunsdzēsības sistēmā un nodrošina to pret aizsalšanu.

299. Atbilstoši administrācijas prasībām veic pasākumus, lai nodrošinātu mašīntelpu hermetizācijas ierīču, ugunsdzēsības sistēmu vadības iekārtu, šo noteikumu 4.4.6. apakšnodaļā paredzētās noslēgšanas ierīču (piemēram, ventilācijas, degvielas sūkņu) drošu darbību un regulāru tehnisko apkopi un pārbaudes. Administrācija var pieprasīt apgādāt kuģi ar ugunsdzēsības iekārtām un aprīkojumu, kā arī ar elpošanas aparātiem papildus attiecīgajām šo noteikumu 5. nodaļā minētajām prasībām.

300. Mašīntelpas sateces aprīko ar augsta līmeņa signalizāciju, kura nosaka sateču ūdeņu uzkrāšanos, ja zvejas kuģim ir normāla sānsvere un galsvere, un ieslēdz vizuālu un skaņas brīdinājuma signālu vietās, kur atrodas pastāvīga sardze.

301. Vārstiem, caur kuriem jūras ūdens tiek iesūknēts un izsūknēts zemāk par zvejas kuģa ūdenslīniju vai caur kuriem notiek sateču ūdeņu ežektora darbs, vadības ierīces izvieto tādās vietās, lai būtu pietiekami daudz laika tās izmantot, ja nodalījumā ieplūst ūdens.

302. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 metri un lielāks, vienam no šo noteikumu 4.2.1.4. apakšnodaļā paredzētajiem sakaru līdzekļiem jābūt drošam balss sakaru līdzeklim. Drošu papildu balss sakaru līdzekli uzstāda sakariem starp stūres māju un mehāniķu dzīvojamām telpām, kopkajītēm, ēdamtelpām, smēķēšanas vietām un slēgtajiem darba klājiem.

303. Ierīko signalizācijas sistēmu, kas brīdina par katru defektu, kam nepieciešams pievērst uzmanību.

304. Signalizācijas sistēma nodrošina skaņas signālu mašīntelpā un katra signāla vizuālu indikāciju attiecīgā vietā. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, administrācija var atļaut izmantot sistēmu, kas nodrošina katra signāla vizuālu indikāciju tikai stūres mājā.

305. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, signalizācijas sistēmu savieno ar mehāniķu kajītēm caur selektoru, kas nodrošina savienojumu ar vienu no šīm kajītēm un mehāniķu koplietošanas telpām, ja tādas ir. Administrācija var atļaut izmantot alternatīvu aprīkojumu, kas nodrošina ekvivalentu drošības līmeni.

306. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, ja administrācijas noteiktajā laikā zvejas kuģa apkalpe nereaģē uz kāda defekta indikāciju, ieslēdzas mehāniķu izsaukuma signāls un izsaukuma signāls stūres mājā sardzes personālam.

307. Nodrošina skaņas un vizuālās brīdinājuma signalizācijas ieslēgšanos stūres mājā, ja nepieciešama sardzē esošā atbildīgā apkalpes locekļa rīcība vai nepieciešams pievērst viņa uzmanību.

308. Signalizācijas sistēmu, cik tas praktiski iespējams, projektē saskaņā ar bezatteices principu.

309. Signalizācijas sistēmu:

309.1. pastāvīgi nodrošina ar enerģiju, kuras padeve automātiski pārslēdzas uz rezerves avotu, ja pārstāj darboties galvenais enerģijas avots;

309.2. veido tā, lai iedarbotos brīdinājuma signāls, ja rodas traucējumi enerģijas padevē.

310. Signalizācijas sistēma ir spējīga vienlaikus uzrādīt vairāk nekā vienu defektu un ir projektēta tā, lai viena signāla saņemšana netraucētu citu signālu saņemšanu.

311. Brīdinājuma signāla apstiprināšana tiek veikta tajā pašā vietā, kur tiek parādīta signāla vizuālā indikācija. Brīdinājuma signāli turpinās tik ilgi, līdz uz tiem reaģē apkalpe, bet katra atsevišķa signāla vizuālā indikācija saglabājas tik ilgi, līdz defekts netiek likvidēts. Pēc tam signalizācijas sistēma automātiski pāriet normālā režīmā.

312. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 metri un lielāks, galvenais elektroenerģijas avots atbilst šādiem nosacījumiem:

312.1. ja elektroenerģijas padevi parasti veic viens ģenerators, uzstāda slodzes samazināšanas ierīces, lai nodrošinātu nepārtrauktu elektroenerģijas padevi, kas vajadzīga kuģa kustībai, vadāmībai un kuģa drošībai. Ja strādājošs ģenerators pārstāj darboties, paredz rezerves ģeneratora automātisku iedarbināšanu un pieslēgšanos galvenajam slēgdēlim un, ja nepieciešams, svarīgāko palīgmehānismu atkārtotu iedarbināšanu, ievērojot noteikto to iedarbināšanas kārtību. Rezerves ģeneratora jauda ir pietiekama, lai nodrošinātu zvejas kuģa kustību, vadāmību un drošību. Var paredzēt administrācijas atzītus līdzekļus rezerves ģeneratora distances (rokas) iedarbināšanai un pieslēgšanai pie galvenā slēgdēļa un līdzekļus svarīgāko palīgmehānismu distances atkārtotai iedarbināšanai;

312.2. ja elektroenerģijas padevi parasti veic vairāki vienlaikus strādājoši ģeneratori, paredz līdzekļus, lai nodrošinātu, ka, pārstājot darboties kādam no ģeneratoriem, pārējie bez pārslodzes nodrošina nepieciešamo elektroenerģijas daudzumu zvejas kuģa kustībai un vadāmībai.

313. Ja nepieciešama palīgmehānismu dublēšana, tos palīgmehānismus, kas nepieciešami zvejas kuģa kustības nodrošināšanai, aprīko ar attiecīgiem pārslēdzējiem, lai tos automātiski pārslēgtu uz rezerves mehānismiem. Nodrošina brīdinājuma signālu par automātisko pārslēgšanos.

314. Nodrošina tikai tādas vadības un brīdinājuma signalizācijas sistēmas, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

314.1. vadības sistēmu konstruē tā, lai ar automātisku ierīču palīdzību nodrošinātu galveno dzeniekārtas mehānismu un palīgmehānismu darbībai nepieciešamo sistēmu funkcionēšanu;

314.2. ja galvenie dzeniekārtas mehānismi ir iekšdedzes dzinēji, paredz līdzekļus, kas pastāvīgi uztur vajadzīgajā līmenī dzinēju palaišanas gaisa spiedienu;

314.3. uzstāda šo noteikumu 4.4.4. apakšnodaļā minētajām prasībām atbilstošu signalizācijas sistēmu, kas brīdina par visām būtiskākajām spiediena, temperatūras un šķidrumu līmeņu izmaiņām un citām izmaiņām;

314.4. atbilstošā vietā ierīko vadības posteni ar nepieciešamajiem brīdinājuma signalizācijas paneļiem un ierīcēm, kas uzrāda katru defektu, par ko brīdina signalizācija.

315. Paredz drošības sistēmu, kas nekavējoties automātiski aptur mehānismu vai katlu un ieslēdz brīdinājuma signālu, ja kāda mehānisma vai katla darbībā radušies traucējumi vai atkāpes, kas var novest pie avārijas.

316. Dzeniekārta var tikt apturēta automātiski tikai tad, ja var notikt nozīmīgs bojājums, pilnīga atteice vai eksplozija. Ja paredzēta galveno mehānismu drošības sistēmu atslēgšanas iespēja, nodrošina, lai atslēgšana nevarētu notikt nejauši. Uzstāda vizuālo indikāciju, kas norāda, vai drošības sistēma ir ieslēgta vai nē.

(Nodaļa MK 19.08.2014. noteikumu Nr.486 redakcijā)

317. Dzīvojamās un dienesta telpās izmanto vienu no šādām aizsardzības metodēm:

317.1. metode I F – visu iekšējo degtnespējīgo "B" vai "C" klases nodalījumu starpsienu konstrukcija vispārējā gadījumā bez aizdegšanās atklāšanas ierīcēm un sprinkleru sistēmas dzīvojamās un dienesta telpās;

317.2. metode II F – automātiskās sprinkleru un ugunsgrēka trauksmes sistēmas nodrošināšana ugunsgrēka atklāšanai un dzēšanai visos nodalījumos, kur tas varētu izcelties, vispārējā gadījumā bez ierobežojumiem attiecībā uz iekšējo starpsienu tipu;

317.3. metode III F – automātiskās ugunsgrēka signalizācijas un ugunsgrēka trauksmes sistēmas nodrošināšana ugunsgrēka atklāšanai un dzēšanai visos nodalījumos, kur tas varētu izcelties, vispārējā gadījumā bez ierobežojumiem attiecībā uz iekšējo starpsienu tipu, izņemot gadījumu, ja jebkuras dzīvojamās telpas vai telpas, kas robežojas ar "A" vai "B" klases nodalījumu, platība pārsniedz 50 m². Administrācija var palielināt šādas telpas platību kolektīvām telpām līdz 75 m².

318. Nedegošu materiālu lietošanas prasības konstrukcijās un izolācijai starp sienām, kas robežojas ar mašīntelpām, kontroles punktiem un aizsardzībai iekļautajās kāpņu telpās un koridoros visām trim metodēm ir kopējas.

319. Ugunsdrošības aprīkojums un sistēmas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa attiecīgajām prasībām.

320. Zvejas kuģa korpusa, virsbūves, konstruktīvo starpsienu, klāju un klāju būvju konstrukcijās izmanto tēraudu vai citu līdzvērtīgu materiālu, izņemot gadījumus, kas noteikti šo noteikumu 323. punktā.

321. Alumīnija komponentu sakausējumu izolācija "A" un "B" klases nodalījumos, izņemot konstrukcijas, kas pēc administrācijas ieskatiem nav nesošās, veido tā, lai nesošo starpsienu temperatūra nepaceltos augstāk par 200 °C virs apkārtējās temperatūras jebkurā laikposmā standarta ugunsdrošības testa laikā.

322. Īpaša uzmanība pievēršama alumīnija sakausējuma sastāvdaļām kolonnu, balstu un citu konstruktīvo elementu izolācijai, kas nepieciešami glābšanas laivu un plostu izvietojuma, kā arī nolaišanas un iekāpšanas zonu un "A" un "B" klases nodalījumu balstīšanai, lai nodrošinātu, ka:

322.1. tādi elementi, kas balsta glābšanas laivu un plostu zonas un "A" klases nodalījumus, šo noteikumu 321. punktā noteikto temperatūras limitu sasniegtu ne ātrāk kā pēc vienas stundas;

322.2. tādi elementi, kas balsta "B" klases nodalījumus, šo noteikumu 321. punktā noteikto temperatūras limitu sasniegtu ne ātrāk kā pirmās pusstundas beigās.

323. "A" klases mašīntelpu virsbūvju konstrukcijas un pārsegumus konstruē no tērauda un atbilstoši izolē, jebkuras atveres tajos iekārto un aizsargā tā, lai nepieļautu uguns izplatīšanos.

324. Dzīvojamās un dienesta telpās visas starpsienas, kas noteiktas "B" klases nodalījumiem, būvē no klāja līdz klājam un līdz korpusam vai citām robežām, izņemot, ja nepārtraukti "B" klases griesti vai apšuvums, vai abi ir ierīkoti starpsienu abās pusēs, – tad starpsiena var būt pārtraukta vienlaidu griestiem vai apšuvumam, ņemot vērā šādas metodes:

324.1. metode I F – visas starpsienas, kas pēc šajā punktā vai citos šīs daļas punktos minētajiem noteikumiem nav būvētas kā "A" vai "B" klases nodalījumi, būvē vismaz kā "C" klases nodalījumiem paredzētas;

324.2. metode II F – nav ierobežojumu starpsienu uzbūvei, kas pēc šajā punktā vai citos šīs daļas punktos minētajiem noteikumiem nav būvētas kā "A" vai "B" klases nodalījumi, izņemot atsevišķus gadījumus, ja "C" klases starpsienas ir nepieciešamas atbilstoši šo noteikumu 333. punktā minētā pielikuma 1. tabulai;

324.3. metode III F – nav ierobežojumu starpsienu uzbūvei, kas pēc šajā punktā vai citos šīs daļas punktos minētajiem noteikumiem nav būvētas kā "A" vai "B" klašu nodalījumi. Dzīvojamās telpas vai telpas, kas robežojas ar vienlaidu "A" un "B" klases nodalījumiem, nedrīkst pārsniegt 50 m², izņemot atsevišķus gadījumus, ja "C" klases starpsienas ir nepieciešamas atbilstoši šo noteikumu 333. punktā minētā pielikuma 1. tabulai. Administrācija var palielināt platību sabiedriskajām telpām līdz 75 m².

325. Kāpņu telpas, kas iet tikai caur vienu klāju, aizsargā vismaz vienā līmenī ar vismaz "B-0" klases nodalījumu un durvīm, kas pašas aizveras. Liftus, kas iet tikai caur vienu klāju, iežogo ar "A-0" klases konstrukcijām – ar tērauda durvīm abos līmeņos. Kāpņu telpas un liftu šahtas, kas iet cauri vairāk nekā vienam klājam, iežogo vismaz ar "A-0" klases sienām un aizsargā visos līmeņos ar pašaizverošām durvīm.

326. Visas kāpnes būvē no tērauda karkasa konstrukcijām, izņemot vietas, kur administrācija atļāvusi lietot citus līdzvērtīgus materiālus.

327. Durvis, cik vien tas praktiski iespējams, izgatavo tādas, lai tās nodrošinātu ugunsdrošību, kas līdzvērtīga nodalījumam, kurā tās iebūvētas. Durvis un durvju rāmjus "A" klases nodalījumos izgatavo no tērauda. Durvis "B" klases nodalījumos ir no nedegoša materiāla. Durvis, ko iebūvē "A" klases mašīntelpu starpsienās, aizveras pašas un ir gāzu necaurlaidīgas. Administrācija var atļaut lietot degtspējīgus materiālus durvīs, kas atdala kajītes no individuālajām iekšējām sanitārajām telpām (piemēram, dušas), ja tās konstruētas saskaņā ar šo noteikumu 324.1. apakšpunktā noteikto IF metodi.

328. Tur, kur nepieciešams, lai durvis pašas aizvērtos, tās neaprīko ar aizturēšanas āķiem. Tomēr ir atļauts izmantot bezatteices tipa aiztures aprīkojumu ar tālvadību durvju aizvēršanai.

329. Ventilācijas atveres ir atļautas durvīs vai zem durvīm koridoru starpsienās, izņemot gadījumu, ja šādas atveres vēlas ierīkot kāpņu telpu durvīs vai zem tām. Atveres ierīko tikai durvju apakšējā daļā. Durvīs vai zem tām ierīkoto atveru kopējais efektīvais katras atveres laukums nepārsniedz 0,05 m². Ja šāda atvere ir iebūvēta durvīs, to aprīko ar režģi, kas izgatavots no nedegoša materiāla.

330. Ūdensdrošas durvis nav nepieciešams izolēt.

331. Papildus īpašiem noteikumiem minimālā starpsienu un klāju ugunsizturība atbilst tai, kas norādīta šo noteikumu 333. punktā minētā pielikuma 1. un 2. tabulā.

332. Šo noteikumu 331. punktā minēto izturību izmanto attiecīgi klājiem un starpsienām, kas atdala blakus esošas telpas. Lai noteiktu atbilstošās prasības ugunsizturībai blakus esošu telpu starpsienām, šādas telpas klasificē saskaņā ar to ugunsgrēka risku:

332.1. kontrolpunkti (1):

332.1.1. telpas, kurās ir izvietoti avārijas enerģijas un gaismas avoti;

332.1.2. stūres māja un karšu telpa;

332.1.3. telpas, kurās ir novietots zvejas kuģa radioaprīkojums;

332.1.4. ugunsdzēsības telpas, ugunsgrēka kontroles telpas un ugunsgrēka reģistrēšanas stacijas;

332.1.5. zvejas kuģa galveno dzinēju kontroles telpa, ja tā atrodas ārpus mašīntelpas;

332.1.6. telpas, kurās ir novietota ugunsgrēka trauksmes signalizācija;

332.2. koridori (2) – koridori un vestibili;

332.3. dzīvojamās telpas (3) – dzīvojamās un sabiedriskās telpas;

332.4. kāpņu telpas (4) – iekšējās kāpņu telpas, lifti un eskalatori un tiem pievienotās telpas, izņemot tās, kas pilnīgi iekļautas mašīntelpās. Kāpņu telpu, kas ir ietverta tikai vienā līmenī, uzskata par daļu no telpas, no kuras tā nav atdalīta ar ugunsdrošām durvīm;

332.5. zema ugunsgrēka riska dienesta telpas (5) – skapji un noliktavas ar platību, mazāku par 2 m², žāvējamās telpas un veļas mazgātavas;

332.6. "A" klases mašīntelpas (6);

332.7. citas mašīntelpas (7) – mašīntelpas un zivju miltu apstrādes telpas, izņemot "A" klases mašīntelpas;

332.8. kravas telpas (8) – telpas, ko izmanto kravai, ieskaitot eļļas kravas tankus, šahtas un lūkas uz šādām telpām;

332.9. augsta ugunsgrēka riska dienesta telpas (9) – kambīzes, trauku glabātavas, telpas, kurās ir ēdienu gatavošanas iekārtas, krāsu noliktavas, lukturu glabātavas, skapji un pieliekamie ar platību 2 m² un lielāki un cehi (darbnīcas), izņemot tos, kas veido daļu no mašīntelpām;

332.10. atklāti klāji (10) – atklātas klāja telpas un pastaigu vietas, telpas svaigu zivju apstrādei, zivju mazgāšanas telpas un līdzīgas telpas, kur nav ugunsgrēka riska. Atklātas telpas ārpus virsbūvēm un klāja mājām.

333. Starpsienu un klāju ugunsizturības prasības ir noteiktas šo noteikumu 12. pielikumā.

334. Ja caur klāju izvadīti elektriskie kabeļi, caurules un ventilācijas kanāli, šķērsošanas vietas hermētiski noblīvē, lai nepieļautu liesmu un dūmu izplatīšanos.

335. Var pieņemt, ka nepārtraukti "B" klases griesti vai apšuvums, kas ir saistīts ar attiecīgajiem klājiem vai starpsienām, pilnīgi vai daļēji nodrošina vajadzīgo ugunsdrošības izolāciju vai ugunsizturību.

336. Šo noteikumu 320. punktā noteikto tērauda vai tam līdzvērtīga materiāla virsbūvju un konstrukciju ārējā apšuvumā var iebūvēt logus un sānu lūkas, ja pēc šo noteikumu prasībām nav nepieciešams, lai šo konstrukciju apšuvums būtu ar "A" klases ugunsizturību. Šādā apšuvumā (kur nav prasīta "A" klases ugunsizturība) durvis izgatavo no administrācijas atzīta materiāla. Mašīntelpu logus un gaismas lūkas aprīko šādi:

336.1. ja gaismas lūkas ir atveramas, paredz iespēju tās aizvērt no telpas ārpuses. Gaismas lūkas ar stikla paneļiem aprīko ar pastāvīgi pievienotiem ārējiem slēģiem no tērauda vai līdzvērtīga materiāla;

336.2. šādās gaismas lūkās lieto ar stiepli armētu stiklu;

336.3. stiklu vai līdzvērtīgu materiālu nav atļauts izmantot mašīntelpās. Mašīntelpu gaismas lūkās un kontroles telpās drīkst izmantot ar stiepli armētu stiklu.

337. Izmanto šādas metodes:

337.1. metode IF – visu apšuvi, caurvēja aiztures, griestus un ar tiem saistīto pamatni dzīvojamās un dienesta telpās un kontrolpunktos veido no nedegoša materiāla;

337.2. metode IIF un IIIF – koridoros un kāpņu telpās pie dzīvojamām un dienesta telpām, kā arī kontrolpunktos griestus, apšuvi, caurvēja aiztures un ar tiem saistīto pamatni veido no nedegoša materiāla;

337.3. metode IF, IIF un IIIF:

337.3.1. izolējošie materiāli (izņemot izolējošos materiālus kravas telpās vai saldēšanas nodalījumu dienesta telpās) ir nedegoši. Tvaiku barjeras un līmlentes, ko lieto kopā ar izolāciju, tāpat kā cauruļvadu armatūras izolāciju aukstumnesēju sistēmās nav nepieciešams veidot no nedegošiem materiāliem, taču tos pielieto pēc iespējas mazākā daudzumā un to atklātās virsmas ir noturīgas pret liesmām, kā to nosaka Ugunsdrošības testēšanas metožu kodekss. Telpās, kur iespējama naftas produktu iekļūšana, izolācijas virsmas ir naftas produktu un to tvaiku necaurlaidīgas;

337.3.2. ja nedegošas starpsienas, apšuvumu un griestus izmanto dzīvojamās un dienesta telpās, tiem var būt degtspējīga apdare, kas nepārsniedz 2,0 mm biezumu katrā šādā telpā, izņemot koridorus, kāpņu telpas un kontrolpunktus, kur tā nepārsniedz 1,5 mm biezumu;

337.3.3. tukšumus, kas atrodas aiz griestiem, paneļiem vai apšuvuma, sadala ar cieši piegulošām caurvēja aizturēm, kas izvietotas ne vairāk kā 14 metru viena no otras. Vertikālā virzienā šādas platības, ieskaitot tās, kas atrodas aiz griestiem, paneļiem vai apšuvuma, uz katra klāja ir noslēgtas.

338. Ventilācijas kanālus būvē no nedegoša materiāla. Īsi kanāli, kas nepārsniedz divus metrus garumā un 0,02 m² šķērsgriezumā, var nebūt izgatavoti no nedegoša materiāla, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

338.1. šie cauruļvadi ir no materiāla ar zemām liesmu izplatīšanās īpašībām saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu;

338.2. tos lieto tikai izejā no ventilācijas iekārtas;

338.3. tos izvieto ne tuvāk par 600 mm, mērot gar kanālu no atverēm "A" un "B" klases nodalījumos un ieskaitot vienlaidu "B" klases griestus.

339. Ja ventilācijas kanāli ar šķērsgriezumu, lielāku par 0,02 m², šķērso "A" klases starpsienu vai klāju, atveres pārklāj ar tērauda lokšņu apvalku. Kanālus, kas šķērso starpsienu vai klāju, starpsienas vai klāja šķērsošanas tuvumā izgatavo no tērauda. Kanāli šajā ventilācijas kanāla daļā atbilst šādām prasībām:

339.1. ja kanālu šķērsgriezums pārsniedz 0,02 m², to apvalki ir vismaz 3 mm biezi un vismaz 900 mm gari. Starpsienas šķērsojuma gadījumā šo garumu vēlams sadalīt līdzīgās daļās katrā šķērssienas pusē. Kanālus, kuru šķērsgriezums pārsniedz 0,02 m², apgādā ar ugunsdrošības izolāciju. Izolācija ir ar vismaz tādu pašu uguns noturību kā šķērssiena vai klājs, ko šķērso ventilācijas kanāls. Līdzvērtīgu uguns izturību nodrošina saskaņā ar administrācijas atzinumu;

339.2. kanālus, kuru šķērsgriezums pārsniedz 0,075 m², papildus šo noteikumu 339.1. apakšpunktā minētajām prasībām apgādā ar ugunsgrēka aizbīdni. Ugunsgrēka aizbīdņi strādā automātiski, bet ir nodrošināta arī iespēja tos aizvērt ar roku no starpsienas vai klāja abām pusēm. Aizbīdņus apgādā ar indikatoru, kas norāda, vai tas ir atvērts vai aizvērts. Ugunsgrēka aizbīdņi nav nepieciešami tur, kur kanāli šķērso telpas, kas atrodas starp "A" klases nodalījumiem un neapkalpo šos nodalījumus, ja šiem kanāliem ir tāda pati uguns noturība kā starpsienām, ko tie šķērso.

340. "A" klases mašīntelpām un kambīzēm paredzētie ventilācijas kanāli nedrīkst šķērsot dzīvojamās telpas, dienesta telpas un kontrolpunktus. Ja administrācija to ir atļāvusi, kanālus izgatavo no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla un kanāli ir iekārtoti tā, lai saglabātu šo telpu ugunsizturību.

341. Dzīvojamām un dienesta telpām, kā arī kontrolpunktiem paredzētie ventilācijas kanāli nedrīkst šķērsot "A" klases mašīntelpas vai kambīzes. Administrācija var atļaut šādu risinājumu, ja kanāli ir izgatavoti no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla un iekārtoti tā, lai saglabātu šo telpu ugunsizturību.

342. Ja ventilācijas kanāli ar šķērsgriezumu, kas pārsniedz 0,02 m², šķērso "B" klases starpsienas, šķērsojuma vietās kanālu pārklāj ar tērauda lokšņu apvalku vismaz 900 mm garumā, izņemot gadījumu, ja ventilācijas kanāli ir izgatavoti šādā garumā no tērauda. Starpsienas šķērsojumā šo garumu vēlams sadalīt līdzīgās daļās katrā šķērssienas pusē.

343. Attiecībā uz kontrolpunktiem ārpus mašīntelpām, cik vien praktiski iespējams, nepieciešams veikt pasākumus, lai nodrošinātu ventilāciju, redzamību un nepieļautu dūmu klātbūtni, lai tur esošos mehānismus un aprīkojumu ugunsgrēka gadījumā varētu uzraudzīt un tie turpinātu efektīvi funkcionēt. Nodrošina alternatīvus un atsevišķus gaisa piegādes līdzekļus. Divu gaisa pieplūdes avotu ieplūdes izvieto tā, lai vienlaicīga dūmu ieplūšana abās būtu minimāla. Pēc administrācijas ieskatiem šādas prasības var neņemt vērā attiecībā uz kontrolpunktiem un to atverēm, kas izvietotas uz atklāta klāja vai kur vietējais noslēgšanas aprīkojums ir pietiekami efektīvs.

344. Ja izplūdes kanāli no kambīzes šķērso dzīvojamās telpas vai telpas, kurās atrodas degtspējīgi materiāli, tos konstruē kā "A" klases nodalījumus. Katru izplūdes kanālu aprīko ar:

344.1. tauku uztvērēju, kas ir viegli noņemams un tīrāms;

344.2. ugunsdrošības aizbīdni, kas izvietots kanāla augstākajā un zemākajā galā (prasību par papildu aizbīdni kanāla augstākajā galā attiecina uz jauniem zvejas kuģiem);

344.3. aprīkojumu, ko var darbināt no kambīzes, lai izslēgtu izplūdes ventilatoru;

344.4. stacionāriem ugunsdzēsības līdzekļiem liesmu dzēšanai kanālā, izņemot zvejas kuģus, kuru garums ir mazāks par 75 metriem, ja administrācija uzskata to par nepraktisku.

345. Visu ventilācijas sistēmu galvenās ieplūdes un izplūdes atveres aprīko tā, lai būtu iespēja tās aizvērt no ventilējamo telpu ārpuses. Dzīvojamās telpās, dienesta telpās, kontrolpunktos un mašīntelpās ierīkotās piespiedu ventilācijas iekārtas aprīko tā, lai būtu iespēja tās apstādināt no viegli pieejamas vietas ārpus šīm ventilējamām telpām. Izraugās vietu, ko ugunsgrēks nevarētu viegli norobežot. Aprīkojumu, kas paredzēts piespiedu ventilācijas apturēšanai mašīntelpās, veido pilnīgi atdalītu no tā aprīkojuma, kas paredzēts ventilācijas apturēšanai citās telpās.

346. Nodrošina aprīkojumu, lai no drošas vietas varētu aizvērt gredzenveida telpas apkārt dūmvadiem.

347. Ventilācijas sistēmas, kas nodrošina mašīntelpas, veido neatkarīgas no tām sistēmām, kas nodrošina ventilāciju citās telpās.

348. Pieliekamos, kur tiek uzglabāts noteikts daudzums viegli uzliesmojošas vielas, aprīko ar ventilācijas sistēmām, kas ir atdalītas no citām ventilācijas sistēmām. Ventilēšanu nodrošina kā telpas augšējā, tā arī apakšējā daļā, un ventilatoru ieplūdes un izplūdes atveres izvieto drošās vietās un apgādā ar dzirksteļu uztvērējiem (drāšu sietiem).

349. Elektriskos radiatorus piestiprina un konstruē tā, lai aizdegšanās risks būtu minimāls. Radiatorus nedrīkst aprīkot ar elementiem, kas uzstādīti tā, ka var aizsvilties drēbes, aizkari vai citi līdzīgi materiāli vai tie var aizdegties no elementa izdalītā karstuma.

350. Nedrīkst pieļaut apkuri ar atklātu liesmu. Krāsnis un līdzīgas iekārtas stingri nostiprina un nodrošina atbilstošu to aizsardzību un izolāciju zem tām, apkārt tām un ceļā uz to dūmvadiem. Ja krāsnīs izmanto cieto kurināmo, to dūmvadus konstruē un iekārto tā, lai būtu minimāls risks, ka tos varētu nobloķēt sadegšanas produkti. Dūmvadus apgādā ar gatavībā esošiem līdzekļiem to tīrīšanai. Aizbīdņos vilkmes ierobežošanai dūmvados, kad tie ir aizvērtā stāvoklī, paredz nenoslēgtu, pietiekamu gaisa spraugu. Telpas, kur uzstāda krāsnis, apgādā ar pietiekama izmēra ventilatoriem, lai nodrošinātu krāsns apgādi ar degšanai nepieciešamo gaisu. Šādus ventilatorus nedrīkst aprīkot ar aizvēršanas ierīcēm un tos izvieto tā, lai aizvēršanas ierīces, kas noteiktas šo noteikumu 345. punktā, tiem nebūtu nepieciešamas.

351. Nav atļauts izmantot iekārtas ar atklātu gāzes liesmu, izņemot plītis (krāsnis) pārtikas gatavošanai un ūdens sildītājus. Telpas, kurās atrodas šādas plītis vai ūdens sildītāji, nodrošina ar atbilstošu ventilāciju degšanas gala produktu un iespējamās gāzes noplūdes novadīšanai uz drošu vietu. Visas caurules gāzes nogādāšanai no konteinera (balona) līdz plītij vai ūdens sildītājam izgatavo no tērauda vai cita atzīta materiāla. Plītis vai ūdens sildītājus apgādā ar automātiskām gāzes padeves pārtraukšanas ierīcēm, kas iedarbojas, samazinoties gāzes spiedienam galvenajā gāzes vadā vai apdziestot liesmai jebkurā ierīcē.

352. Ja gāzes kurināmo izmanto sadzīves mērķiem, tās sagatavošanu, glabāšanu, sadali un lietošanu veic administrācijas atzītā veidā saskaņā ar šo noteikumu 5.2.10. apakšnodaļu.

353. Jauniem zvejas kuģiem visām atklātām virsmām koridoros un kāpņu telpās (ieskaitot gruntējumu apslēptās vai nepieejamās vietās) un virsmām dzīvojamās un dienesta telpās un kontrolpunktos izmanto materiālus ar zemu liesmu izplatīšanās spēju, kas pārbaudīta saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu.

354. Jauniem zvejas kuģiem atklātām griestu virsmām dzīvojamās un dienesta telpās un kontrolpunktos izmanto materiālus ar zemu liesmu izplatīšanās spēju.

355. Atklātu iekšējā interjera virsmu apstrādei izmanto tikai tādas krāsas, lakas, pārklājumus un citas apdares, kas neizdala pārmērīgu dūmu un toksisku gāzu vai tvaiku daudzumu, kā to nosaka Ugunsdrošības testēšanas metožu kodekss. Administrācija pārliecinās, ka tām nepiemīt pārmērīga ugunsbīstamība.

356. Dzīvojamās un dienesta telpās un kontrolpunktos klāja pārklājuma apakšējam slānim izmanto atzītu materiālu, kas nav viegli uzliesmojošs vai paaugstinātā temperatūrā nekļūst toksisks vai sprādzienbīstams saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu.

357. Ja "A" vai "B" klases nodalījumus šķērso elektriskie kabeļi, cauruļvadi, šahtas, kanāli vai tajos iestrādā ventilācijas atveres, apgaismošanas armatūru un līdzīgas ierīces, veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka nodalījuma ugunsnoturība nav samazināta.

358. Cauruļvadiem, kas šķērso "A" vai "B" klases starpsienas dzīvojamās un dienesta telpās un kontrolpunktos, izmanto atzītu materiālu, kas izvērtēts attiecībā uz temperatūru, kādu šīm starpsienām nepieciešams izturēt. Ja administrācija atļauj pārsūknēt eļļu un uzliesmojošus šķidrumus caur dzīvojamām un dienesta telpām, cauruļvadiem izmanto atzītu materiālu, kas izvērtēts attiecībā uz ugunsgrēka risku.

359. Materiālus, kas karstuma iespaidā viegli kļūst neefektīvi, nedrīkst lietot drenāžas, sanitārajās sistēmās un citos izvados aiz borta, kas ir novietoti tuvu ūdenslīnijai un kur materiāla bojājums ugunsgrēka gadījumā var radīt applūšanas briesmas.

360. Kuģu kinoiekārtās nedrīkst lietot filmas uz nitrocelulozes pamatnes.

361. Visas atkritumu tvertnes, izņemot zivju apstrādē lietojamās, izgatavo no nedegoša materiāla, bez atverēm to sānos un dibena daļā.

362. Degvielas pārsūknēšanas sūkņus ar mehānisko piedziņu, agregātu degvielas sūkņus un citus līdzīgus degvielas sūkņus aprīko ar distances vadību, kas izvietota ārpus attiecīgās telpas tā, lai ugunsgrēka gadījumā telpā, kur tie ir izvietoti, tos varētu apturēt.

363. Lai nepieļautu degvielas noplūdi satecēs, izvieto noplūdes savākšanas paplātes tur, kur tas ir nepieciešams.

364. Nodalījumos, ko izmanto zivju glabāšanai, uzliesmotspējīgu izolāciju aizsargā ar cieši piegulošu apšuvumu.

365. Augsta ugunsgrēka riska kravas telpas aizsargā ar stacionāru ugunsdzēsības sistēmu vai ar citu ugunsdzēsības sistēmu, kas saskaņā ar administrācijas atzinumu nodrošina līdzvērtīgu aizsardzību no uguns.

366. Saspiestās, šķidrās vai izšķīdinātās gāzes balonus nostiprina un skaidri marķē ar noteiktu identifikācijas krāsu, norādot uz tiem skaidri salasāmu satura ķīmisko formulu un nosaukumu.

367. Balonus, kas satur viegli uzliesmojošas vai citādi bīstamas gāzes, un izlietotos balonus izvieto un nostiprina uz atklāta klāja. Visus ventiļus, spiediena regulatorus un cauruļvadus, kas pievienoti šiem baloniem, aizsargā pret bojājumiem. Balonus aizsargā arī no pārmērīgām temperatūras izmaiņām, tiešiem saules stariem un no sniega uzkrāšanās. Administrācija var atļaut šādu balonu uzglabāšanu nodalījumos, kas atbilst šo noteikumu 368. un 370. punktā minētajām prasībām.

368. Telpas, kur tiek uzglabāti ļoti viegli uzliesmot spējīgi šķidrumi (ātri iztvaikojošas krāsas, petroleja, benzols) un, ja atļauts, sašķidrināta gāze, iekārto tā, lai ieeja tajās būtu iespējama tikai tieši no atklāta klāja. Spiediena regulēšanas ierīces un drošības vārstus iekārto tā, lai nodrošinātu izplūdi nodalījuma robežās. Ja šādu nodalījumu ierobežojošās starpsienas atrodas blakus citām norobežotām telpām, tās veido gāzu necaurlaidīgas.

369. Nav pieļaujama elektroinstalācijas un elektroarmatūras uzstādīšana nodalījumos, kas tiek izmantoti ļoti viegli uzliesmot spējīgu šķidrumu vai sašķidrinātas gāzes uzglabāšanai, izņemot to elektroinstalāciju un elektroarmatūru, kas nepieciešama nodalījuma apkalpošanai. Šādos gadījumos uzstāda tikai sertificētu droša tipa elektroarmatūru saskaņā ar Starptautisko standartu IEC publikāciju Nr. 79 "Elektriskā armatūra sprādzienu bīstamai gāzes videi". Šādās telpās nedrīkst atrasties siltuma avoti. Labi saredzamā vietā izvieto uzrakstus "Nesmēķēt" un "Nelietot atklātu liesmu".

370. Katra tipa saspiestu gāzi uzglabā atsevišķi. Nodalījumos, ko izmanto šādu gāzu uzglabāšanai, nedrīkst glabāt citus degtspējīgus produktus, instrumentus vai priekšmetus, kas nav gāzes sadales sistēmas sastāvdaļa. Administrācija var atvieglot šīs prasības, ņemot vērā saspiestu gāzu raksturojumu, daudzumu un paredzēto izmantošanu.

371. Kāpņu telpas un kāpnes uz dzīvojamām telpām un telpām, kur apkalpe parasti ir nodarbināta (izņemot mašīntelpas), un no šīm telpām iekārto tā, lai tās varētu izmantot kā ērtus evakuēšanās ceļus uz atklātu klāju un no turienes glābšanas laivās vai plostos. Ievēro šādas prasības:

371.1. no visu līmeņu dzīvojamām telpām (no katras lielākas telpas vai telpu grupas) nodrošina vismaz divas evakuācijas iespējas. Evakuācijas ejas izvieto pēc iespējas tālāk vienu no otras. Par evakuācijas ejām uzskata arī parastos piekļūšanas līdzekļus šīm telpām:

371.1.1. galvenā izeja telpām, kuras atrodas zem atvērta klāja, ir kāpnes, bet otra izeja var būt vertikāls traps šahtā vai kāpnes;

371.1.2. izeja uz augšu novietotām telpām pret atvērtu klāju ir kāpnes vai durvis uz atklātu klāju vai to kombinācija;

371.2. izņēmuma gadījumā administrācija atļauj vienu evakuācijas ceļu, ņemot vērā telpas veidu, izvietojumu un cilvēku skaitu, kas parasti dzīvo vai strādā tajā;

371.3. koridora vai koridora daļas garums nedrīkst pārsniegt septiņus metrus, ja no turienes ir tikai viens evakuācijas ceļš;

371.4. glābšanās ceļu nepārtrauktību un platumu nosaka saskaņā ar administrācijas prasībām. Kāpņu telpas un koridorus, ko izmanto kā evakuācijas ejas, konstruē vismaz 700 mm platus ("tīrais" platums) un aprīko ar margām vismaz vienā pusē. Ieejas šādās kāpņu telpās nav šaurākas par 700 mm.

372. No katras "A" klases mašīntelpas nodrošina divas evakuācijas ejas vienā no šādiem veidiem:

372.1. divi tērauda kāpņu komplekti, kas atdalīti viens no otra, cik plaši vien iespējams, un ved uz līdzīgi atdalītām durvīm telpas augšējā daļā, no kurienes ir nodrošināta izkļūšana uz atklāta klāja. Vienām no šīm kāpnēm nodrošina ilgstošu aizsardzību no uguns no telpas zemākās daļas līdz drošai vietai ārpus telpas. Šo aizsardzību konstruē no tērauda, izolē atbilstoši "A-60" klases prasībām un tās zemāko daļu apgādā ar pašaizverošām "A-60" klases tērauda durvīm. Administrācija var neprasīt šādu aizsardzību, ja šādā mašīntelpā tās iekārtojuma vai izmēru dēļ ir nodrošināts drošs izglābšanās ceļš no šīs telpas zemākās daļas;

372.2. vienas tērauda kāpnes, kas ved uz durvīm telpas augšējā daļā, no kurienes ir nodrošināta izkļūšana uz atklāta klāja. Telpas zemākajā daļā ir tērauda durvis, kas ir atdalītas no minētajām kāpnēm un kuras var atvērt un aizvērt no abām pusēm, un kas nodrošina drošu evakuācijas ceļu no telpas zemākās daļas uz atklātu klāju.

373. Evakuācijas ceļus no citām mašīntelpām, kas nav "A" klases mašīntelpas, nodrošina saskaņā ar administrācijas prasībām, ņemot vērā telpas veidu un izvietojumu un to, vai cilvēki parasti atrodas šajā telpā.

374. Kuģa mašīntelpās viegli pieejamās un redzamās vietās izvieto avārijas glābšanas elpošanas aparātus, ko ugunsgrēka laikā ātri un viegli var sasniegt. Avārijas glābšanas elpošanas aparātu novietojumu un skaitu nosaka, ņemot vērā mašīntelpu izkārtojumu un to personu skaitu, kuras parasti strādā šajās telpās.

375. Kuģa dzīvojamo telpu koridoros viegli pieejamās un redzamās vietās izvieto vismaz divus avārijas glābšanas elpošanas aparātus, ko ugunsgrēka laikā ātri un viegli var sasniegt.

376. Liftus neuzskata par vienu no evakuācijas ceļiem.

377. Uz zvejas kuģiem, uz kuriem tiek piemērota IIF metode, lai aizsargātu dzīvojamās un dienesta telpas (izņemot telpas, kurās nepastāv būtisks ugunsgrēka izcelšanās risks, piemēram, neaizņemtas telpas vai sanitārās telpas), uzstāda atzīta tipa sprinkleru un ugunsgrēka trauksmes sistēmas, kas atbilst šo noteikumu prasībām un ir aprīkotas tā, lai efektīvi aizsargātu šīs telpas.

378. Sistēmu uztur pastāvīgā gatavībā, lai tā varētu nekavējoties darboties bez apkalpes iejaukšanās. Izmanto ar ūdeni piepildītu cauruļvadu tipa sistēmu, izņemot mazas atklātas sekcijas, kur tā var būt arī sausu cauruļvadu tipa, ja pēc administrācijas ieskatiem nepieciešama šāda piesardzība. Sistēmas daļas, kas var būt pakļautas sala iedarbībai, piemērotā veidā aizsargā pret sasalšanu. Sistēmu uztur piepildītu līdz nepieciešamajam spiedienam un paredz tās nepārtrauktu apgādi ar ūdeni saskaņā ar šo noteikumu 389. punktu.

379. Katrā sprinkleru sekcijā iestrādā līdzekļus, lai automātiski ieslēgtu redzamu un dzirdamu trauksmes signālu uz viena vai vairākiem indikācijas paneļiem, kad iedarbojas jebkurš no sprinkleriem. Šādus paneļus centralizēti izvieto stūres mājā, tie norāda, kurā sistēmas kontrolējamā sekcijā izcēlies ugunsgrēks. Vizuālās un skaņas trauksmes posteņus papildus izvieto arī citās vietās tā, lai nodrošinātu, ka apkalpe nekavējoties saņem signālus par ugunsgrēka izcelšanos. Trauksmes sistēmu konstruē tā, lai tā informētu par jebkura defekta rašanos.

380. Sprinklerus sagrupē atsevišķās sekcijās, kurās ir ne vairāk par 200 sprinkleriem katrā.

381. Nodrošina jebkuras sprinkleru sekcijas izolēšanu tikai ar vienu izslēgšanas vārstu. Nodrošina vieglu pieejamību katras sekcijas izslēgšanas vārstam un tā atrašanās vietu nepārprotami un pastāvīgi apzīmē. Paredz līdzekļus, lai nepieļautu, ka nepiederošas personas var nesankcionēti aktivizēt izslēgšanas vārstus.

382. Katra izslēgšanas vārsta atrašanās vietu un centrālo staciju apgādā ar manometru, kas norāda spiedienu sistēmā.

383. Nodrošina sprinkleru izturību pret koroziju. Dzīvojamās un dienesta telpās nodrošina, ka sprinkleri tiek automātiski iedarbināti temperatūras robežās no 68 ºC līdz 79 ºC, izņemot vietas, kur iespējama paaugstināta apkārtējā temperatūra (piemēram, žāvējamās telpas). Šajās telpās sprinklera automātiskās iedarbināšanas temperatūru var palielināt ne vairāk kā par 30 ºC virs maksimālās temperatūras telpas augšpusē.

384. Katru indikācijas paneli apgādā ar sarakstu vai plānu, kas norāda aptvertās telpas un katras sekcijas izvietojuma zonu. Nodrošina piemērotu testēšanas un apkalpošanas instrukciju pieejamību valsts valodā un darba valodā.

385. Sprinklerus izvieto telpas augšējā daļā un izkārto piemērotā veidā, lai uzturētu caurmēra ūdens padošanas ātrumu, ne mazāku kā pieci litri minūtē uz 1 m² virs nominālā laukuma, ko aptver sprinklers. Administrācija atļauj izmantot arī cita veida sprinklerus, ja derīgais izsmidzinātā ūdens daudzums ir ne mazāk efektīvs.

386. Sistēmu nodrošina ar spiediena tvertni, kuras tilpums atbilst vismaz divkāršam nepieciešamā ūdens daudzumam, kā noteikts šajā punktā. Tvertnē atrodas pastāvīgs saldūdens daudzums, kas ir līdzvērtīgs ūdens daudzumam, ko vienā minūtē izsūknē sūknis, kā noteikts šo noteikumu 389. punktā. Nodrošina tāda gaisa spiediena uzturēšanu tvertnē, lai, izlietojot pastāvīgo saldūdens krājumu tankā, šis spiediens nebūtu mazāks par sprinklera darba spiedienu, kam pieskaitīts spiediens, kas rodas no hidrostatiskā ūdens staba spiediena, kas mērīts no tvertnes dibena līdz augstākajam sprinkleram sistēmā. Nodrošina ar sistēmu gaisa un ūdens daudzuma papildināšanai, kā arī stikla mērīšanas cauruli, lai noteiktu pareizo ūdens līmeni tvertnē.

387. Paredz līdzekļus, lai nepieļautu jūras ūdens ieplūšanu tvertnē.

388. Paredz neatkarīgu mehāniskās piedziņas sūkni vienīgi nepārtrauktas automātiskas ūdens padeves nodrošināšanai sprinkleriem. Krītoties spiedienam sistēmā, nodrošina automātisku sūkņa ieslēgšanos, pirms no spiediena tvertnes ir izsūknēts tās pastāvīgais ūdens daudzums.

389. Sūknis un cauruļvadu sistēma spēj uzturēt spiedienu tādā līmenī, kāds nepieciešams, lai augstākajos sprinkleros nodrošinātu nepārtrauktu tādu ūdens daudzuma padevi, lai vienlaicīgi pārklātu maksimālo laukumu, kas ierobežots ar ugunsizturīgām starpsienām "A" un "B" klases nodalījumos vai 280 m² laukumu (ņem vērā mazāko), ja ūdens padošanas ātrums atbilst šo noteikumu 385. punktā noteiktajam.

390. Sūkni ūdens padošanas pusē apgādā ar pārbaudes vārstu, kas aprīkots ar īsu izplūdes cauruli ar vaļēju galu. Vārsta un caurules šķērsgriezuma laukums ir adekvāts, lai, uzturot sistēmā spiedienu saskaņā ar šo noteikumu 386. punktu, izlaistu tādu ūdens daudzumu, kas atbilst sūkņa padevei.

391. Jūras ūdens padevi sūknim iekārto pēc iespējas tajā pašā telpā, kur atrodas sūknis, un tā, lai, zvejas kuģim esot jūrā, nav nepieciešams noslēgt jūras ūdens ieplūdi citos gadījumos, izņemot sūkņa revīziju vai remontu.

392. Sprinkleru sūkni un tvertni izvieto saprātīgā attālumā no jebkuras "A" klases mašīntelpas, bet tos nedrīkst izvietot nevienā no tām telpām, kuras tiek aizsargātas ar sprinkleru sistēmu.

393. Jūras ūdens sūkni, automātiskās ugunsgrēka trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmas nodrošina ar enerģijas padevi no vismaz diviem avotiem. Ja sūknis ir ar elektrisko piedziņu, to pieslēdz pie galvenā elektriskās strāvas avota, kura apgādi ar strāvu nodrošina vismaz divi ģeneratori.

394. Strāvas padeves līnijas iekārto tā, lai tās nešķērso kambīzes, mašīntelpas un citas slēgtas telpas ar augstu ugunsgrēka risku, izņemot gadījumu, ja tas ir nepieciešams, lai pievienotos attiecīgajam sadales skapim. Viens no ugunsgrēka trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmas enerģijas avotiem ir avārijas avots. Ja viens no sūkņa enerģijas padeves avotiem ir zvejas kuģa iekšienē izvietots iekšdedzes dzinējs, to papildus šo noteikumu 392. punktā minētajām prasībām izvieto tā, lai ugunsgrēka izcelšanās gadījumā jebkurā aizsargājamā telpā neietekmētu gaisa padevi šim dzinējam.

395. Sprinkleru sistēmu savieno ar zvejas kuģa galveno ugunsdzēsības maģistrāli ar noslēdzošu, aizskrūvējamu, neatgriezenisku vārstu, kas nepieļauj ūdens atplūdi no sprinkleru sistēmas ugunsdzēsības maģistrālē.

396. Katru sprinkleru sekciju apgādā ar pārbaudes vārstu, lai pārbaudītu automātisko trauksmes sistēmu, izlaižot viena sprinklera darbības ūdens ekvivalentu. Katras sekcijas pārbaudes vārstu izvieto šīs sekcijas izslēgšanas vārsta tuvumā.

397. Paredz sūkņa automātiskās ieslēgšanās pārbaudi, ja sistēmā samazinās spiediens.

398. Paredz slēdžus vienā no šo noteikumu 379. punktā noteiktajiem indikācijas paneļiem, lai varētu pārbaudīt katras sprinkleru sekcijas indikatorus un trauksmes signalizāciju.

399. Katru sprinkleru sekciju apgādā ar sprinkleru rezerves galviņām. Rezervē iekļauj visu tipu un kategoriju sprinkleru galviņas, kas uzstādītas kuģī, piemērojot šādas normas atkarībā no uzstādīto skaita:

399.1. mazāk par 100 sprinkleru galviņām – trīs rezerves galviņas;

399.2. mazāk par 300 sprinkleru galviņām – sešas rezerves galviņas;

399.3. no 300 līdz 1000 sprinkleru galviņām – 12 rezerves galviņas.

400. Uz zvejas kuģiem, uz kuriem tiek izmantota IIIF metode, uzstāda atzīta tipa automātisku ugunsgrēka trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmu, kas atbilst šo noteikumu prasībām un ir aprīkota, lai atklātu uguns klātbūtni visās dzīvojamās un dienesta telpās, izņemot telpas, kurās nepastāv būtisks ugunsgrēka izcelšanās risks (piemēram, neaizņemtas telpas vai sanitārās telpas).

401. Sistēmai ir jābūt gatavai nekavējoties darboties, un apkalpei nav nepieciešams sagatavot to darbam vai ieslēgt.

402. Katrā detektoru sekcijā iestrādā līdzekļus, lai automātiski raidītu redzamu un dzirdamu trauksmes signālu uz vienu vai vairākiem indikācijas paneļiem, ja ir iedarbojies jebkurš no detektoriem. Šādos paneļos norāda, kurā sekcijā izcēlies ugunsgrēks, un tos centralizēti izvieto stūres mājā un citās vietās, lai nodrošinātu, ka apkalpe nekavējoties saņem jebkuru trauksmes signālu no šīs sistēmas. Papildus paredz iespēju, lai trauksmes signāls skanētu arī uz tā klāja, uz kura ugunsgrēks ir atklāts. Šādu trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmu konstruē tā, lai noteiktu jebkura defekta rašanos tajā.

403. Detektorus sagrupē atdalītās sekcijās, kurās nav vairāk par 100 detektoriem, un katra sekcija aptver ne vairāk par 50 apkalpojamām telpām. Detektorus sadala zonās, lai noteiktu, uz kura klāja ugunsgrēks ir izcēlies.

404. Paredz sistēmas iedarbošanos no neatbilstoši augstas gaisa temperatūras, no neatbilstoši lielas dūmu koncentrācijas vai cita faktora, kas norāda uz ugunsgrēka pirmsākumu jebkurā no aizsargājamām telpām. Sistēma, kas ir jutīga pret gaisa temperatūru, neiedarbojas temperatūrā, kas ir zemāka par 54 ºC, bet nodrošina tās iedarbošanos temperatūrā, kas nav augstāka par 78 ºC, ja temperatūras pieaugšana līdz šim līmenim nav straujāka par vienu grādu minūtē. Pēc administrācijas ieskatiem žāvējamās telpās vai citās vietās ar paaugstinātu apkārtējo temperatūru sistēmas iedarbošanās temperatūru var paaugstināt par 30 °C virs maksimālās temperatūras telpas augšpusē. Pret dūmu koncentrāciju jutīgu sistēmu iedarbošanos paredz, ja samazinās pārraidītā gaismas stara intensitāte, kuru noteikusi administrācija. Dūmu detektorus sertificē tā, lai tie iedarbotos, pirms dūmu biezums pārsniedz 12,5 % obskurāciju uz metru, bet neiedarbotos, kamēr dūmu biezums nav pārsniedzis 2 % obskurāciju uz metru. Citas līdzvērtīgi efektīvas sistēmu iedarbošanās metodes var izmantot pēc administrācijas ieskatiem. Atklāšanas sistēmas nedrīkst izmantot citam mērķim, tikai ugunsgrēka atklāšanai.

405. Detektorus trauksmes iedarbināšanai ierīko tā, ka tie iedarbojas, atbrīvojot vai saslēdzot kontaktus vai arī ar citu piemērotu metodi. Tos izvieto telpas augšējā daļā un aizsargā pret triecieniem un fiziskiem bojājumiem. Tie ir piemēroti lietošanai jūras gaisā. Tos izvieto atklātā vietā, kur nav siju un citu līdzīgu objektu, kas varētu traucēt karstu gāzu vai dūmu plūsmai uz jutīgo elementu. Detektorus, kas iedarbojas, kontaktiem saslēdzoties, apgādā ar izolēta tipa kontaktiem, un ķēdi pastāvīgi pārrauga, lai noteiktu bojājumus.

406. Katrā telpā, kur nepieciešamas ugunsgrēka atklāšanas iespējas, uzstāda vismaz vienu detektoru un izvieto ne mazāk kā vienu detektoru uz aptuveni 37 m² klāja laukuma. Lielās telpās detektorus izvieto tā, lai viens detektors no otra nebūtu tālāk par 9 metriem vai tālāk par 4,5 metriem no starpsienas.

407. Ugunsgrēka trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmu darbināšanai paredzētā elektriskā aprīkojuma apgādi ar enerģiju nodrošina vismaz no diviem elektroapgādes avotiem, no kuriem viens ir avārijas avots. Strāvas piegādi nodrošina no divām atsevišķām barošanas līnijām, kas paredzētas tikai šim mērķim. Šādas barošanas līnijas savieno ar pārslēgšanas slēdzi, kas izvietots uguns atklāšanas sistēmas kontrolpunktā. Elektroinstalācijas sistēmu ierīko tā, lai izvairītos no kambīzēm, mašīntelpām un citām slēgtām telpām ar augstu ugunsgrēka izcelšanās risku, izņemot tur, kur tas nepieciešams, lai nodrošinātu ugunsgrēka atklāšanu šajās telpās vai pievienotos attiecīgam sadales skapim.

408. Blakus katram indikācijas panelim izvieto plānu vai sarakstu, kur norāda sistēmas aptverto telpu un zonas izvietojumu. Nodrošina piemērotu testēšanas un apkalpošanas instrukciju pieejamību valsts valodā un darba valodā.

409. Nodrošina detektoru un indikācijas paneļu pareizas darbības pārbaudes iespēju, paredzot līdzekļus karsta gaisa vai dūmu izmantošanai detektoru izvietošanas vietās.

410. Katru detektoru sekciju apgādā ar detektoru rezerves galvām saskaņā ar administrācijas noteikto.

411. Uz jauniem zvejas kuģiem automātiskās ugunsgrēka trauksmes, detektoru un indikācijas sistēmas uzstāda arī koridoros, kāpņu telpās un evakuācijas ceļos saskaņā ar šo noteikumu 5.2.13. apakšnodaļā minētajām prasībām.

412. Kuģi aprīko ar vismaz diviem ugunsdzēsības sūkņiem.

413. Ja pastāv iespēja, ka ugunsgrēks jebkurā vienā nodalījumā var apturēt visu ugunsdzēsības sūkņu darbību, paredz alternatīvas ūdens piegādes iespējas ugunsdzēsībai. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 metri un lielāks, šāds alternatīvs līdzeklis ir stacionārs avārijas ugunsdzēsības sūknis, kas tiek iedarbināts automātiski no neatkarīga enerģijas avota. Šādam avārijas ugunsdzēsības sūknim paredz tādu jaudu, lai tas nodrošinātu divas ūdens strūklas ar minimālo spiedienu 0,25 N/mm².

414. Ugunsdzēsības sūkņiem, izņemot avārijas sūkni, paredz tādu jaudu, lai ugunsdzēsības vajadzībām nodrošinātu ūdens padeves daudzumu ar minimālo spiedienu 0,25 N/mm² un vismaz šādu kopējo ražību (Q):

L, B, D ir kuģa galvenie izmēri (garums, platums un borta augstums) metros.

Kopējā nepieciešamā ugunsdzēsības sūkņu ražība nepārsniedz 180 m³/h.

415. Katram ugunsdzēsības sūknim, izņemot avārijas sūkni, nodrošina ražību, ne mazāku par 40 % no kopējās ugunsdzēsības sūkņu ražības, kas noteikta šo noteikumu 414. punktā, lai nodrošinātu ūdens piegādi saskaņā ar šo noteikumu 427. punktā minētajām prasībām. Šie ugunsdzēsības sūkņi apgādā maģistrālās ugunsdzēsības sistēmas atbilstoši šiem noteikumiem. Ja uzstāda vairāk nekā divus ugunsdzēsības sūkņus, papildus uzstādāmo sūkņu ražību nosaka pēc administrācijas ieskatiem.

416. Izmanto mehāniskos ugunsdzēsības sūkņus ar neatkarīgu piedziņu. Sanitāros, balasta, sateču un vispārējās apkalpošanas sūkņus var atzīt par ugunsdzēsības sūkņiem, ja tos parasti neizmanto naftas produktu vai eļļu pārsūknēšanai, bet, ja tos atsevišķos gadījumos izmanto degvielas pārsūknēšanai, sūkņus apgādā ar piemērotām pārslēgšanas iespējām.

417. Ja ugunsdzēsības sūkņi spēj radīt spiedienu, kas pārsniedz projektēto spiedienu piegādes cauruļvados, hidrantos un šļūtenēs, visiem sūkņiem uzstāda redukcijas vārstus. Šos vārstus izvieto un noregulē tā, lai nepieļautu pārāk liela spiediena rašanos jebkurā maģistrālās ugunsdzēsības sistēmas vietā.

418. Avārijas ugunsdzēsības sūkņi ar mehānisko piedziņu ir atsevišķi neatkarīgi darbināmi sūkņi ar atsevišķu tiešas piedziņas dīzeļdzinēju un degvielas apgādi, kas ierīkota viegli pieejamā vietā ārpus telpas, kur ir uzstādīti galvenie ugunsdzēsības sūkņi, vai arī darbināmi ar atsevišķu ģeneratoru, kas var būt arī avārijas ģenerators (kā norādīts šo noteikumu 4.3.2. apakšnodaļā) ar pietiekamu jaudu, kurš ir izvietots drošā vietā ārpus mašīntelpas (ja iespējams, virs darba klāja). Nodrošina avārijas ugunsdzēsības sūkņa darbību vismaz trīs stundas.

419. Nodrošina iespēju darbināt avārijas ugunsdzēsības sūkņus, aizborta ūdens iesūkšanas vārstus un citus nepieciešamos vārstus no vietas ārpus nodalījuma, kur ir uzstādīti galvenie ugunsdzēsības sūkņi, lai avārijas ugunsdzēsības sūkņus neapdraudētu ugunsgrēks, ja tas izceltos šajos nodalījumos.

420. Ja ir nepieciešams vairāk nekā viens hidrants, lai nodrošinātu vairākas strūklas saskaņā ar šo noteikumu 427. punktu, paredz galveno ugunsdzēsības maģistrāli.

421. Lai nodrošinātu ugunsdzēsības sistēmai pietiekamu efektivitāti, ir pieļaujami tikai tādi pievienojumi galvenajai ugunsdzēsības maģistrālei, kas nepieciešami ugunsgrēka dzēšanai, izņemot pievienojumus klāja, enkurķēžu mazgāšanai un sateču atsūknēšanas ežektoru darbināšanai.

422. Ja galvenā ugunsdzēsības maģistrāle nav pašdrenējoša, ja nepieciešams, ierīko piemērotus drenāžas krānus, lai nepieļautu maģistrāles aizsalšanu.

423. Galvenajās ugunsdzēsības maģistrālēs un ūdens padeves cauruļvados izmanto caurules ar diametru, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu maksimālā ūdens daudzuma efektīvu sadali no diviem vienlaikus strādājošiem sūkņiem vai arī lai nodrošinātu ūdens padevi 140 m³/h (ņem vērā mazāko lielumu).

424. Ja divi sūkņi saskaņā ar šo noteikumu 431., 432. un 433. punktā minētajām prasībām vienlaicīgi nodrošina šo noteikumu 423. punktā noteikto ūdens daudzumu caur jebkuriem diviem blakus esošiem ugunsdzēsības hidrantiem, minimālais spiediens visos ugunsdzēsības hidrantos nedrīkst būt mazāks par 0,25 N/mm².

425. Paredzēto ugunsdzēsības šļūteņu skaitu nosaka atbilstoši ierīkoto ugunsdzēsības hidrantu skaitam, papildus nodrošina vienu rezerves šļūteni. Šajā skaitā nav iekļautas ugunsdzēsības šļūtenes mašīntelpā vai katlutelpā. Administrācija palielina nepieciešamo ugunsdzēsības šļūteņu skaitu, lai nodrošinātu, ka tās ir pieejamas un izmantojamas jebkurā laikā, ņemot vērā zvejas kuģa lielumu.

426. Lai ūdens strūklas sasniegtu ikvienu kuģa telpu, no atzīta materiāla izgatavo pietiekama garuma ugunsdzēsības šļūtenes, nosakot to maksimālo garumu – 20 metru. Katru ugunsdzēsības šļūteni apgādā ar stobru un atbilstošo savienojumu. Ugunsdzēsības šļūtenes kopā ar nepieciešamajiem piederumiem un rīkiem tur gatavas izmantošanai skaidri redzamās vietās pie ugunsdzēsības hidrantiem vai savienojumu vietām.

427. Paredz tādu ugunsdzēsības hidrantu skaitu un izvietojumu, lai vismaz divas ūdens strūklas, kas nav no viena un tā paša ugunsdzēsības hidranta (un viena no šīm strūklām tiek nodrošināta caur nesavienotu ugunsdzēsības šļūteni), sasniegtu jebkuru zvejas kuģa vietu, kas pieejama apkalpei zvejas kuģa ekspluatācijas laikā.

428. Ugunsdzēsības hidrantus apgādā ar ugunsdzēsības šļūtenēm, kas ir aprīkotas ar divkāršas darbības stobriem saskaņā ar šo noteikumu 431., 432. un 433. punktā minētajām prasībām. Vienu ugunsdzēsības hidrantu izvieto pie ieejas telpā, kura tiek aizsargāta.

429. Galvenajām ugunsdzēsības maģistrālēm un ugunsdzēsības stobriem, ja tie nav adekvāti aizsargāti, nedrīkst izmantot materiālus, kas karstumā kļūst neefektīvi. Caurules un ugunsdzēsības hidrantus izvieto tā, lai ugunsdzēsības šļūtenes būtu viegli savienojamas ar tiem. Uz zvejas kuģiem, uz kuriem iespējams pārvadāt klāja kravas, ugunsdzēsības hidrantus izvieto tā, lai tie vienmēr būtu viegli pieejami, un cauruļvadus ierīko tā, lai, cik tas praktiski iespējams, novērstu iespēju tos sabojāt ar šādu kravu. Paredz ugunsdzēsības šļūteņu savienojumu un stobru pilnīgu savstarpējas apmaiņas iespēju.

430. Katras ugunsdzēsības šļūtenes apkalpošanai ierīko vārstu vai krānu, lai ikvienu ugunsdzēsības šļūteni varētu atvienot, kamēr ugunsdzēsības sūkņi turpina darboties.

431. Izmanto standarta stobrus ar izmēriem 12 mm, 16 mm vai 19 mm vai, cik vien iespējams, tuvu tam. Pēc administrācijas ieskatiem var atļaut lielāka izmēra stobru izmantošanu.

432. Dzīvojamās un dienesta telpās nav nepieciešams lietot stobrus ar diametru, lielāku par 12 mm.

433. Mašīntelpās un atklātās vietās stobru izmēru paredz tādu, lai iegūtu maksimālu ūdens padevi no divām strūklām ar spiedienu, kas noteikts šo noteikumu 424. punktā, paredzot, ka stobrus ar izmēru, lielāku par 19 mm, nav nepieciešams lietot.

434. Izmanto atzīta tipa ugunsdzēšamos aparātus. Pieprasītajiem pārnēsājamiem šķidruma ugunsdzēšamajiem aparātiem paredz tilpumu, ne lielāku par 13,5 litriem un ne mazāku par 9 litriem. Cita tipa ugunsdzēšamo aparātu tilpums nepārsniedz pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta ekvivalentu – 13,5 litrus, bet tas nedrīkst būt mazāks par pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta ekvivalentu – 9 litri. Administrācija nosaka pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu ekvivalentus.

435. Rezerves lādiņi:

435.1. katra tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem, ko iespējams pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezerves lādiņus. Pirmajiem 10 ugunsdzēšamajiem aparātiem nodrošina 100 % rezerves lādiņu, pārējiem ugunsdzēšamajiem aparātiem (bet ne vairāk kā 60) – 50 %;

435.2. ugunsdzēšamajiem aparātiem, kurus nevar pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezervē vismaz 50 % tāda paša tipa un tilpuma ugunsdzēšamos aparātus;

435.3. uz zvejas kuģa nodrošina ugunsdzēšamo aparātu pārlādēšanas instrukcijas valsts valodā un darba valodā. Pārlādēšanai drīkst izmantot tikai tādus rezerves lādiņus, kas atzīti par derīgiem attiecīgā tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem.

436. Nepieļauj tādu ugunsdzēšamo aparātu izmantošanu, kuros par ugunsdzēšanas aģentu izmanto līdzekli, kas saskaņā ar administrācijas uzskatiem attiecīgos lietošanas apstākļos var izdalīt toksiskas gāzes tādā daudzumā, kas var apdraudēt personas, kuras tos izmanto.

437. Ugunsdzēšamos aparātus reizi gadā pārbauda kompetenta persona, kuru pilnvarojusi administrācija. Katru ugunsdzēšamo aparātu nodrošina ar zīmi, kas norāda, ka tas ir pārbaudīts. Pārnēsājamo un pārvietojamo ugunsdzēšamo aparātu spiedtrauku hidrauliskā pārbaude jāveic:

437.1. putu ugunsdzēšamajiem aparātiem – pirmreizējā pēc 10 gadiem vai pēc izgatavotāja garantijas termiņa beigām, nākamās – ik pēc 5 gadiem;

437.2. ogļskābās gāzes ugunsdzēšamajiem aparātiem – reizi 5 gados;

437.3. pulvera ugunsdzēšamajiem aparātiem – reizi 10 gados.

438. Vienu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu, kas paredzēts lietošanai jebkurā telpā, izvieto šīs telpas ieejas tuvumā.

439. Vismaz piecus atzītus pārnēsājamos ugunsdzēšamos aparātus izvieto kontrolpunktos, dzīvojamās un dienesta telpās saskaņā ar administrācijas norādījumiem.

440. Rezerves lādiņi:

440.1. ugunsdzēšamajiem aparātiem, ko iespējams pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezerves lādiņus. Pirmajiem 10 ugunsdzēšamajiem aparātiem nodrošina 100 % rezerves lādiņu, pārējiem ugunsdzēšamajiem aparātiem (bet ne vairāk kā 60) – 50 %;

440.2. ugunsdzēšamajiem aparātiem, kurus nevar pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezervē vismaz 50 % tāda paša tipa un tilpuma ugunsdzēšamos aparātus;

440.3. uz zvejas kuģa nodrošina ugunsdzēšamo aparātu pārlādēšanas instrukcijas valsts valodā un darba valodā. Pārlādēšanai drīkst izmantot tikai tādus rezerves lādiņus, kas atzīti par derīgiem attiecīgā tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem.

441. Neatkarīgi no šajā nodaļā minētajām prasībām visās "A" klases mašīntelpās uzstāda stacionāru ugunsdzēšanas aprīkojumu.

442. Ja mašīntelpa un katlutelpa nav pilnīgi atdalītas vai degviela var noplūst no katlutelpas mašīntelpā, apvienoto mašīntelpu un katlutelpu uzskata par vienu nodalījumu. Telpas, kurās atrodas ar šķidro degvielu kurināmi katli vai degvielas agregāti, saskaņā ar administrācijas norādīto nodrošina ar vienu no šādām stacionārām ugunsdzēsības sistēmām:

442.1. spiediena ūdens apsmidzināšanas iekārtu;

442.2. ugunsdzēšanas gāzes iekārtu;

442.3. ugunsdzēšanas iekārtu, kurā izmanto tvaikus no iztvaikojošiem šķidrumiem ar zemu toksiskuma līmeni;

442.4. ugunsdzēšanas iekārtu, kurā izmanto daudzkārtīgās putas.

443. Uz visiem zvejas kuģiem ir aizliegts izmantot halogēnogļūdeņražus kā ugunsdzēšanas aģentu.

444. Katru katlutelpu nodrošina vismaz ar vienu pārvietojamo gaisa mehānisko putu iekārtas komplektu saskaņā ar administrācijas norādījumiem.

445. Katlutelpas un telpu, kur ir izvietota daļa no šķidrās degvielas iekārtām, nodrošina vismaz ar diviem atzītiem pārnēsājamiem putu ugunsdzēšamajiem aparātiem vai to ekvivalentiem. Katru katlutelpu nodrošina vismaz ar vienu atzītu putu pārvietojamo ugunsdzēšamo aparātu ar 135 litru tilpumu vai tā ekvivalentu. Šos ugunsdzēšamos aparātus nodrošina ar šļūtenēm uz spoles, pielāgotām tā, lai sasniegtu jebkuru katlutelpas daļu. Administrācija var atvieglot šā punkta prasības, ņemot vērā to telpu izmērus un izmantošanu, kuras nepieciešams aizsargāt.

446. Pie katras kurtuves izvieto kasti ar smiltīm, ar sodu impregnētām zāģu skaidām vai ar citu atzītu sausu materiālu tādā daudzumā, kā noteikusi administrācija. Kā alternatīvu var izmantot atzītu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu.

447. Telpas, kur ir novietoti iekšdedzes dzinēji, kas tiek izmantoti par galvenajiem dzinējiem vai arī citiem mērķiem, ja to kopējā jauda ir 750 kW vai lielāka, nodrošina ar šādu aprīkojumu:

447.1. vienu no ugunsdzēsības sistēmām, kas noteiktas šo noteikumu 442. punktā;

447.2. vismaz vienu pārvietojamo gaisa mehānisko putu iekārtas komplektu saskaņā ar administrācijas uzskatiem;

447.3. atzītiem putu vai līdzvērtīgiem pārvietojamiem ugunsdzēšamajiem aparātiem, katru ar vismaz 45 litru ietilpību, pietiekamā skaitā, lai nodrošinātu, ka putas vai to ekvivalentu būtu iespējams novirzīt uz jebkuru no degvielas vai eļļas augstspiediena sistēmām, mehānismiem un citiem ugunsgrēka riska avotiem. Papildus paredz pietiekamu putu vai tiem ekvivalentu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu skaitu. Ugunsdzēšamos aparātus izvieto tā, lai ikviens pārnēsājamais ugunsdzēšamais aparāts nebūtu tālāk par 10 metriem no jebkura punkta telpā, paredzot, ka katrā šādā telpā ir vismaz divi tādi ugunsdzēšamie aparāti. Mazākām telpām administrācija var atvieglot šīs prasības.

448. Telpas, kurās ir novietotas tvaika turbīnas vai tvaika mašīnas, ko izmanto par galvenajiem dzinējiem vai arī citiem mērķiem, ja to kopējā jauda ir 750 kW vai lielāka, nodrošina ar šādu aprīkojumu:

448.1. atzītiem putu ugunsdzēšamajiem aparātiem, katru ar vismaz 45 litru ietilpību, vai līdzvērtīgiem aparātiem pietiekamā skaitā, lai nodrošinātu, ka putas vai to ekvivalentu būtu iespējams novirzīt uz jebkuru spiediena eļļošanas sistēmas daļu, uz jebkuru apvalka daļu, kas aptver zem spiediena eļļojamas turbīnas daļas, mašīnas vai ar tām saistīto sazobi, kā arī uz jebkuru citu ugunsgrēka riska vietu. Šādi ugunsdzēšamie aparāti nav nepieciešami, ja aizsardzība, kas ir līdzvērtīga vismaz šajā apakšpunktā noteiktajai, šādās telpās ir nodrošināta ar stacionāro ugunsdzēsības sistēmu, kas ierīkota saskaņā ar šo noteikumu 442. punktu;

448.2. pietiekamu skaitu pārnēsājamo vai līdzvērtīgu ugunsdzēšamo aparātu, ko izvieto tā, lai ikviens pārnēsājamais ugunsdzēšamais aparāts nebūtu tālāk par 10 metriem no jebkura punkta telpā, paredzot, ka katrā šādā telpā ir vismaz divi ugunsdzēšamie aparāti. Šādi ugunsdzēšamie aparāti nav nepieciešami papildus šo noteikumu 447. punktā minētajiem nosacījumiem.

449. Ja administrācija uzskata, ka ugunsgrēka bīstamība pastāv mašīntelpās, kurām attiecībā uz ugunsdzēšanas iekārtām šajā apakšnodaļā nav noteiktas īpašas prasības, šādās telpās vai blakus tām izvieto atzītus pārnēsājamos ugunsdzēšamos aparātus vai citus ugunsdzēsības līdzekļus saskaņā ar administrācijas norādījumiem.

450. Ja stacionārās ugunsdzēsības sistēmas saskaņā ar šīs apakšnodaļas prasībām nav nepieciešamas, bet ir uzstādītas, nodrošina šo sistēmu atbilstību administrācijas prasībām.

451. Ja nokļūšana "A" klases mašīntelpās ir paredzēta zemākā līmenī caur blakusesošo vārpstas tuneli, papildus katrām ūdensdrošām durvīm drošā attālumā no šādas mašīntelpas aizsardzībai no uguns ierīko vieglas tērauda durvis, kuras var atvērt un aizvērt no abām to pusēm.

452. Nodrošina vismaz vienu starptautisko krasta savienojumu, kas atbilst šo noteikumu 453. punktā minētajam nosacījumam.

453. Nodrošina starptautisko krasta savienojumu atloku izmērus saskaņā ar šo noteikumu 13. pielikumu.

454. Savienojumus izgatavo no materiāla, kas ir piemērots darba spiedienam 1,0 N/mm².

455. Atloka viena puse ir ar plakanu virsmu, bet otra puse pastāvīgi pievienota savienojumam, kas atbilst zvejas kuģa ugunsdzēsības hidranta un šļūteņu savienojumam. Krasta savienojums atrodas uz klāja kopā ar atbilstoša materiāla blīvi, kas derīga darba spiedienam 1,0 N/mm², un kopā ar četrām 50 mm garām 16 mm diametra skrūvēm, uzgriežņiem un atbilstošām astoņām paplāksnēm. Krasta savienojumu apgādā ar divām atbilstoša izmēra uzgriežņu atslēgām.

456. Paredz iespēju šādu krasta savienojumu izmantot no abiem zvejas kuģa bortiem.

457. Uz zvejas kuģa nodrošina ne mazāk kā divus ugunsdzēsēja aprīkojuma komplektus, kuri atbilst SOLAS obligātā ugunsdrošības sistēmas kodeksa prasībām. Katru elpošanas aparātu nodrošina ar diviem rezerves lādiņiem.

458. Ugunsdzēsēja aprīkojuma komplektus izvieto pēc iespējas dažādās vietās tā, lai tie būtu viegli pieejami un pastāvīgi gatavi izmantošanai.

459. Uz zvejas kuģa ir pastāvīgi izlikts redzamā vietā ugunsgrēka kontroles plāns. Uz esošiem zvejas kuģiem un kuģiem, kas būvēti, sākot ar 2003. gada 1. janvāri, šāda plāna saturs atbilst Organizācijas Rezolūcijai A.654(16) "Grafiskie simboli ugunsgrēka kontroles plānam". Uz kuģiem, kas būvēti, sākot ar 2004. gada 1. janvāri, šāda plāna saturs atbilst Organizācijas Rezolūcijai A.952(23) "Grafiskie simboli ugunsgrēka kontroles plānam". Visiem zvejas kuģiem neatkarīgi no būves datuma plāna saturs atbilst Organizācijas Rezolūcijai A.756(18) "Pamatnostādnes attiecībā uz informāciju, ko sniedz ar ugunsdrošības plāniem". Visus apkalpes locekļus iepazīstina ar ugunsdzēšanas iekārtu lietošanas kārtību pēc ierašanās uz kuģa, kā arī regulāro ugunsdzēsības mācību trauksmju laikā.

460. Zvejas kuģa ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmu un ierīču uzturēšanas prasības:

460.1. zvejas kuģa ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas un ierīces uztur gatavībā, lai tās varētu nekavējoties izmantot, un nodrošina to vieglu pieejamību. Pirms zvejas kuģa iziešanas jūrā pārbauda rokas ugunsdzēšamo aparātu un cita pārnēsājamā ugunsdzēšanas aprīkojuma esību uz kuģa;

460.2. ja ir noteikti īpaši ierīču, aparātu un aprīkojuma tipi vai ugunsdzēšanas paņēmieni, tos var aizstāt ar jebkura cita tipa ierīcēm un aparātiem, ja administrācija ir atzinusi to efektivitātes līdzvērtību;

460.3. visas ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas un ierīces regulāri testē un pārbauda saskaņā ar Organizācijas izstrādātajām pamatnostādnēm par ugunsdrošības sistēmu un ierīču apkopi un pārbaudēm (MSC.1/Circ.1432). Apkopes plānu glabā uz kuģa, un tas ietver vismaz šādas ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas, ja tās ir ierīkotas:

460.3.1. ugunsdzēsības maģistrāles, ugunsdzēsības sūkņi un hidranti, tostarp šļūtenes, stobri un starptautiskā parauga savienojumi ūdens saņemšanai no krasta;

460.3.2. stacionārās ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmas;

460.3.3. stacionārās ugunsdzēsības sistēmas un citas ugunsdzēsības ierīces;

460.3.4. automātiskās sprinkleru, ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmas;

460.3.5. ventilācijas sistēmas, tostarp uguns un dūmu aizbīdņi, ventilatori un to vadības sistēmas;

460.3.6. degvielas padeves avārijas pārtraukšanas sistēma;

460.3.7. ugunsdrošās durvis, tostarp to vadības ierīces;

460.3.8. vispārējās avārijas trauksmes signalizācijas sistēmas;

460.3.9. avārijas glābšanas elpošanas aparāti;

460.3.10. pārnēsājamie ugunsdzēšamie aparāti, tostarp to rezerves lādiņi;

460.3.11. ugunsdzēsēju aprīkojums;

460.4. stacionārām ogļskābās gāzes ugunsdzēsības sistēmām tehnisko apkopi un pārbaudes veic, balstoties uz Organizācijas izstrādātajām vadlīnijām par stacionāro ogļskābās gāzes ugunsdzēsības sistēmu ierīču apkopi un pārbaudēm (MSC.1/Circ.1318). Tehnisko apkopi veic administrācijas atzīts uzņēmums;

460.5. kuģa īpašnieks nodrošina kuģa apkalpi ar informāciju par kuģa ugunsdzēšanas aprīkojumu un instrukcijām, kuras ir nepieciešamas drošai kuģa ekspluatācijai no ugunsdrošības viedokļa valsts valodā un darba valodā. Šī informācija un instrukcijas ir apkopotas ugunsdrošības bukletā, kurš ir novietots kuģa kopkajītē.

461. Zvejas kuģa korpusa, virsbūves, konstruktīvo starpsienu, klāju un virsbūvju konstrukcijās izmanto nedegošus materiālus. Administrācija atļauj izmantot degtspējīga materiāla konstrukcijas, ja tiek ievērotas šajā punktā un šo noteikumu 5.2.12. apakšnodaļā papildus noteiktās ugunsdzēsības prasības.

462. Uz zvejas kuģa, kura korpuss ir konstruēts no nedegošiem materiāliem, klājus un starpsienas, kas atdala dzīvojamās, dienesta telpas un kontrolpunktus no "A" klases mašīntelpām, konstruē atbilstoši "A-60" klases prasībām, ja mašīntelpas nav nodrošinātas ar stacionāru ugunsdzēsības sistēmu, un atbilstoši "A-30" klases prasībām, ja ir uzstādīta stacionārā ugunsdzēsības sistēma. Klājus un starpsienas, kas atdala citas mašīntelpas no dzīvojamām, dienesta telpām un kontrolpunktiem, konstruē atbilstoši "A-0" klases prasībām.

463. Klājus un starpsienas, kas atdala kontrolpunktus no dzīvojamām un dienesta telpām, konstruē atbilstoši "A" klases prasībām un izolē saskaņā ar šo noteikumu 333. punktā minētā pielikuma 1. un 2. tabulas nosacījumiem. Administrācija var atļaut izmantot "B-15" klases nodalījumus, lai atdalītu tādas telpas kā kapteiņa (škipera) kajīte no stūres mājas, ja šādas telpas uzskata par stūres mājas daļu.

464. Uz zvejas kuģa, kura korpuss ir konstruēts no degtspējīgiem materiāliem, klājus un starpsienas, kas atdala dzīvojamās, dienesta telpas un kontrolpunktus no mašīntelpām, konstruē atbilstoši "F" vai "B-15" klases prasībām. Papildus nodrošina mašīntelpu dūmu necaurlaidību, cik praktiski tas ir iespējams. Klājus un starpsienas, kas atdala kontrolpunktus no dzīvojamām un dienesta telpām, konstruē atbilstoši "F" klases prasībām.

465. Uz zvejas kuģa, kura korpuss ir konstruēts no nedegošiem materiāliem, koridoru starpsienas, kas savieno dzīvojamās, dienesta telpas un kontrolpunktus, būvē kā "B-15" klases nodalījumus.

466. Uz zvejas kuģa, kura korpuss ir konstruēts no degtspējīgiem materiāliem, koridoru starpsienas, kas savieno dzīvojamās, dienesta telpas un kontrolpunktus, būvē kā "F" klases šķirtnes.

467. Starpsienas saskaņā ar šo noteikumu 465. un 466. punktu sniedzas no klāja līdz klājam, ja vien abpus starpsienai nav ierīkoti nepārtraukti griesti (tādas pašas klases kā starpsienas). Šajā gadījumā starpsiena pie griestiem var būt pārtraukta.

468. Iekšējās kāpnes, kas savieno dzīvojamās, dienesta telpas un kontrolpunktus, izgatavo no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla. Šādu kāpņu telpu konstrukcijas veido atbilstoši "F" klases nodalījumiem, ja kuģa korpuss ir no degtspējīga materiāla, vai atbilstoši "B-15" klases nodalījumiem, ja kuģa korpuss ir no nedegoša materiāla, ņemot vērā, ka tad, ja kāpnes šķērso tikai vienu klāju, tās ir ierobežotas viena līmeņa kāpņu telpā.

469. Durvis un citas aizvēršanas ierīces klājos un starpsienās, kuras minētas šo noteikumu 462., 463., 464., 465., 466. un 467. punktā, kā arī durvis, kas ierīkotas kāpņu telpās un kas minētas 468. punktā, un durvis, kas ierīkotas mašīntelpās un katlutelpās, cik vien tas praktiski iespējams, konstruē ar līdzvērtīgu uguns izturību, kāda ir tiem nodalījumiem, kuros tās ierīkotas. "A" klases mašīntelpu durvis ir pašaizverošas.

470. Liftu šahtas, kas šķērso dzīvojamās un dienesta telpas, būvē no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla un aprīko ar aizvēršanas līdzekļiem, kas ļauj ierobežot vilkmi un dūmu izplatīšanos.

471. Uz zvejas kuģa, kura korpuss ir konstruēts no degtspējīgiem materiāliem, ierobežojošos klājus un starpsienas telpās, kur atrodas avārijas enerģijas avoti, un starpsienas un klājus starp kambīzēm, krāsu un lukturu noliktavām vai jebkurām telpām, kur tiek glabāts noteikts ugunsnedrošu materiālu daudzums, un dzīvojamām, dienesta telpām vai kontroles stacijām konstruē kā "F" vai "B-15" klases nodalījumus.

472. Klājus un starpsienas, kas minēti šo noteikumu 471. punktā, uz zvejas kuģa, kura korpuss ir konstruēts no nedegošiem materiāliem, būvē kā "A" klases nodalījumus, kas izolēti saskaņā ar administrācijas prasībām, ņemot vērā ugunsgrēka risku. Administrācija var noteikt "B-15" klases nodalījumus starp kambīzi un dzīvojamām, dienesta telpām vai kontrolpunktiem, ja kambīzē ir uzstādītas elektriskās krāsnis, elektriski sildāmas karstā ūdens ierīces un citas tikai elektriski sildāmas ierīces.

473. Produktus ar augstu uzliesmošanas spēju uzglabā piemērotos hermētiski noslēgtos konteineros.

474. Ja saskaņā ar šo noteikumu 462., 463., 464., 465., 466., 467., 468., 469., 470., 471., 472. un 473. punktu starpsienas un klāji ir būvēti kā "A", "B" vai "F" klases nodalījumi un tos šķērso elektriskie kabeļi, cauruļvadi, šahtas, ventilācijas kanāli, veic pasākumus, lai netiktu vājināta nodalījuma uguns izturība.

475. Tukšumus, kas atrodas aiz griestiem, paneļiem vai apšuvuma dzīvojamās, dienesta telpās vai kontrolpunktos, sadala ar cieši piegulošām caurvēja aizturēm, kas izvietotas savrup ne tālāk kā septiņus metrus viena no otras.

476. Mašīntelpu logus un gaismas lūkas aprīko šādi:

476.1. ja gaismas lūkas ir atveramas, paredz iespēju tās aizvērt no telpas ārpuses. Gaismas lūkas ar stikla paneļiem aprīko ar pastāvīgi pievienotiem ārējiem slēģiem no tērauda vai līdzvērtīga materiāla;

476.2. šādās gaismas lūkās lieto ar stiepli armētu stiklu;

476.3. stiklu vai līdzvērtīgu materiālu nav atļauts izmantot mašīntelpās. Mašīntelpu gaismas lūkās un kontroles telpās drīkst izmantot ar stiepli armētu stiklu.

477. Dzīvojamās telpās, dienesta telpās, izņemot vietējos saldēšanas nodalījumus, kontrolpunktos un mašīntelpās izmanto nedegošus izolācijas materiālus. "A" klases mašīntelpu iekšējo robežu izolācijas virsmas veido naftas produktu un to tvaiku necaurlaidīgas.

478. Zivju uzglabāšanas nodalījumos degtspējīgo izolāciju aizsargā ar cieši piegulošu apšuvumu.

479. Administrācija var atļaut izmantot "A-0" klases nodalījumus "B-15" vai "F" klases nodalījumu vietā, novērtējot blakus telpās izmantoto degtspējīgo materiālu daudzumu.

480. Paredz ventilatoru apstādināšanas iespējas un galveno ventilācijas atveru noslēgšanu no vietas, kas atrodas ārpus ventilējamās telpas, izņemot šo noteikumu 487. punktā minētos nosacījumus.

481. Nodrošina aprīkojumu, lai gredzenveida telpas apkārt dūmvadiem varētu aizvērt no drošas vietas.

482. Koridoru starpsienu durvīs un zem tām ir pieļaujamas ventilācijas atveres. Atveres nav atļautas kāpņu telpu durvīs un zem tām. Atveres izvieto tikai durvju apakšējā daļā. Durvīs vai zem tām esošas atveres kopējais laukums nepārsniedz 0,05 m². Ja šāda atvere ir iestrādāta durvīs, to apgādā ar režģi, kas izgatavots no nedegoša materiāla.

483. "A" klases mašīntelpām un kambīzēm paredzētie ventilācijas kanāli nedrīkst šķērsot dzīvojamās telpas, dienesta telpas un kontrolpunktus. Ja administrācija to ir atļāvusi, kanālus izgatavo no tērauda vai līdzvērtīga materiāla un iekārto tā, lai saglabātu šo telpu ugunsizturību.

484. Dzīvojamām telpām, dienesta telpām un kontrolpunktiem paredzētie ventilācijas kanāli nedrīkst šķērsot "A" klases mašīntelpas vai kambīzes. Ja administrācija to ir atļāvusi, kanālus izgatavo no tērauda vai līdzvērtīga materiāla un iekārto tā, lai saglabātu šo telpu ugunsizturību.

485. Pieliekamos, kur tiek uzglabāts noteikts daudzums viegli uzliesmojošu vielu, aprīko ar ventilēšanas sistēmu, kas atdalīta no citām gaisa apmaiņas sistēmām. Ventilēšanu iekārto telpas augšējā un apakšējā līmenī. Ventilatoru ieplūdes un izplūdes atveres izvieto drošās vietās. Ventilācijas ieplūdes un izplūdes atveres aprīko ar piemērotiem drāšu sietiem dzirksteļu uztveršanai.

486. Mašīntelpu ventilācijas sistēmas veido neatkarīgas no sistēmām, kas nodrošina ventilāciju citās telpās.

487. Ja ventilācijas šahtas vai kanāli nodrošina telpas abās "A" klases nodalījuma starpsienu vai klāja pusēs, ierīko ugunsdrošības aizbīdņus tā, lai nepieļautu liesmu un dūmu izplatīšanos starp šiem nodalījumiem. Ar roku vadāmus ugunsdrošības aizbīdņus iekārto tā, lai varētu tos darbināt no abām klāja vai starpsienas pusēm. Ja ventilācijas šahtas vai kanāli ar brīvo šķērsgriezumu, kas pārsniedz 0,02 m², šķērso "A" klases starpsienas vai klājus, ierīko automātiskos ugunsdrošības aizbīdņus, kas paši aizveras. Šahtas, ko izvieto tikai vienā starpsienu pusē, iekārto atbilstoši šo noteikumu 339. punktā minētajām prasībām.

488. Elektriskos radiatorus piestiprina un konstruē tā, lai aizdegšanās risks būtu minimāls. Radiatorus nedrīkst aprīkot ar elementiem, kas uzstādīti tā, ka var aizsvilties drēbes, aizkari vai citi līdzīgi materiāli vai tie var aizdegties no elementa izdalītā karstuma.

489. Nedrīkst pieļaut apkuri ar atklātu liesmu. Krāsnis un līdzīgas iekārtas stingri nostiprina un nodrošina atbilstošu to aizsardzību un izolāciju zem tām, apkārt tām un ceļā uz to dūmvadiem. Ja krāsnīs izmanto cieto kurināmo, to dūmvadus konstruē un iekārto tā, lai būtu minimāls risks, ka tos varētu nobloķēt sadegšanas produkti. Dūmvadus apgādā ar gatavībā esošiem līdzekļiem to tīrīšanai. Aizbīdņos vilkmes ierobežošanai dūmvados, kad tie ir aizvērtā stāvoklī, paredz nenoslēgtu, pietiekamu gaisa spraugu. Telpas, kur uzstāda krāsnis, apgādā ar pietiekama izmēra ventilatoriem, lai nodrošinātu krāsns apgādi ar degšanai nepieciešamo gaisu. Šādus ventilatorus nedrīkst aprīkot ar aizvēršanas ierīcēm, un tos izvieto tā, lai aizvēršanas ierīces, kas noteiktas šo noteikumu 345. punktā, tiem nebūtu nepieciešamas.

490. Nav atļauts izmantot iekārtas ar atklātu gāzes liesmu, izņemot plītis (krāsnis) pārtikas gatavošanai un ūdens sildītājus. Telpas, kurās atrodas šādas plītis vai ūdens sildītāji, nodrošina ar atbilstošu ventilāciju degšanas gala produktu un iespējamās gāzes noplūdes novadīšanai uz drošu vietu. Visas caurules gāzes nogādāšanai no konteinera (balona) līdz plītij vai ūdens sildītājam izgatavo no tērauda vai cita atzīta materiāla. Plītis vai ūdens sildītājus apgādā ar automātiskām gāzes padeves pārtraukšanas ierīcēm, kas iedarbojas, samazinoties gāzes spiedienam galvenajā gāzes vadā vai apdziestot liesmai jebkurā ierīcē. Ja tiek izmantots gāzveida kurināmais sadzīves vajadzībām, atbilstošais aprīkojums, sadales sistēma un gāzes uzglabāšana ir saskaņota ar administrāciju, tā atbilst atzīto organizāciju un 5.3.5. apakšnodaļā minētajām prasībām.

491. Jauniem zvejas kuģiem visām atklātām virsmām dzīvojamās telpās, dienesta telpās, kontrolpunktos, koridoros un kāpņu telpās (slēptās virsmas aiz starpsienām, griestiem, paneļiem un apšuves) izmanto materiālus ar zemu liesmu izplatīšanās spēju, kas pārbaudīta saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu.

492. Dzīvojamās un dienesta telpās, kontrolpunktos, "A" klases mašīntelpās un citās mašīntelpās ar līdzīgu ugunsgrēka risku visu atklāto stikla plastikāta konstrukciju virsmas pārklāj ar atzītiem sveķiem ar uguns izplatību neveicinošām īpašībām vai tās pārklāj ar atzītu krāsu ar uguns izplatību neveicinošām īpašībām, vai arī aizsargā ar citu nedegošu materiālu.

493. Atklātu iekšējā interjera virsmu apstrādei izmanto tikai tādas krāsas, lakas, pārklājumus un citas apdares, kas neizdala pārmērīgu dūmu, toksisku gāzu vai tvaiku daudzumu, kā to nosaka saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu. Administrācija pārliecinās, ka tām nepiemīt pārmērīga ugunsbīstamība.

494. Dzīvojamās un dienesta telpās un kontrolpunktos klāja pamatu pārklāj ar atzītu materiālu, kas nav viegli uzliesmot spējīgs vai sprādzienbīstams un nekļūst toksisks paaugstinātā temperatūrā.

495. Cauruļvadiem, kas šķērso "A" vai "B" klases starpsienas dzīvojamās un dienesta telpās un kontrolpunktos, izmanto atzītu materiālu, kas izvērtēts attiecībā uz temperatūru, kādu šīm starpsienām nepieciešams izturēt. Ja administrācija atļauj pārsūknēt eļļu un uzliesmojošus šķidrumus caur dzīvojamām un dienesta telpām, cauruļvadiem izmanto atzītu materiālu, kas izvērtēts attiecībā uz ugunsgrēka risku.

496. Materiālus, kas karstuma iespaidā viegli kļūst neefektīvi, nedrīkst lietot drenāžas, sanitārās sistēmas un citos izvados aiz borta, kas ir novietoti tuvu ūdenslīnijai un kur materiāla bojājums ugunsgrēka gadījumā var radīt applūšanas briesmas.

497. Visas atkritumu tvertnes, izņemot zivju apstrādē lietojamās, izgatavo no nedegoša materiāla bez atverēm to sānos vai dibena daļā.

498. Degvielas pārsūknēšanas sūkņus ar mehānisko piedziņu, agregātu degvielas sūkņus un citus līdzīgus degvielas sūkņus aprīko ar distances vadību, kas izvietota ārpus attiecīgās telpas tā, lai ugunsgrēka gadījumā telpā, kur tie ir izvietoti, tos varētu apturēt.

499. Lai nepieļautu degvielas noplūdi satecēs, izvieto noplūdes savākšanas paplātes tur, kur tas ir nepieciešams.

500. Ja administrācija ir atļāvusi lietot degtspējīgus materiālus vai dzīvojamo telpu, dienesta telpu vai kontrolpunktu konstrukcijā ir lietots ievērojams daudzums degtspējīgu materiālu, tiek izvērtēta nepieciešamība uzstādīt automātisku ugunsgrēka trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmu šajās telpās, ņemot vērā telpu izmērus, aprīkojumu, izvietojumu attiecībā pret kontrolposteņiem, kā arī liesmu izplatīšanās īpašības uzstādītajām mēbelēm.

501. Kuģi, kura garums ir lielāks par 45 metriem, ja administrācija uzskata par nepieciešamu, aprīko ar starptautisko krasta savienojumu saskaņā ar šo noteikumu 5.2.20. apakšnodaļā minētajām prasībām.

502. Saspiestās, šķidrās vai izšķīdinātās gāzes balonus nostiprina un skaidri marķē ar noteiktu identifikācijas krāsu, norādot uz tiem skaidri salasāmu satura ķīmisko formulu un nosaukumu.

503. Balonus, kas satur viegli uzliesmojošas vai citādi bīstamas gāzes, un izlietotos balonus izvieto un nostiprina uz atklāta klāja. Visus ventiļus, spiediena regulatorus un cauruļvadus, kas pievienoti šiem baloniem, aizsargā pret bojājumiem. Balonus aizsargā arī no pārmērīgām temperatūras izmaiņām, tiešiem saules stariem un no sniega uzkrāšanās. Administrācija var atļaut šādu balonu uzglabāšanu nodalījumos, kas atbilst šo noteikumu 504. un 506. punktā minētajām prasībām.

504. Telpas, kur tiek uzglabāti ļoti viegli uzliesmot spējīgi šķidrumi (ātri iztvaikojošas krāsas, petroleja, benzols) un, ja atļauts, sašķidrināta gāze, iekārto tā, lai ieeja tajās būtu iespējama tikai tieši no atklāta klāja. Spiediena regulēšanas ierīces un drošības vārstus iekārto tā, lai nodrošinātu izplūdi nodalījuma robežās. Ja šādu nodalījumu ierobežojošās starpsienas atrodas blakus citām norobežotām telpām, tās veido gāzu necaurlaidīgas.

505. Nav pieļaujama elektroinstalācijas un elektroarmatūras uzstādīšana nodalījumos, kas tiek izmantoti ļoti viegli uzliesmot spējīgu šķidrumu vai sašķidrinātas gāzes uzglabāšanai, izņemot to elektroinstalāciju un elektroarmatūru, kas nepieciešama nodalījuma apkalpošanai. Šādos gadījumos uzstāda tikai sertificētu droša tipa elektroarmatūru saskaņā ar Starptautisko standartu IEC publikāciju Nr. 79 "Elektriskā armatūra sprādzienu bīstamai gāzes videi". Šādās telpās nedrīkst atrasties siltuma avoti. Labi saredzamā vietā izvieto uzrakstus "Nesmēķēt" un "Nelietot vaļējus gaismas avotus".

506. Katra tipa saspiestu gāzi uzglabā atsevišķi. Nodalījumos, ko izmanto šādu gāzu uzglabāšanai, nedrīkst glabāt citus degtspējīgus produktus, instrumentus vai priekšmetus, kas nav gāzes sadales sistēmas sastāvdaļa. Administrācija var atvieglot šīs prasības, ņemot vērā saspiestu gāzu raksturojumu, daudzumu un paredzēto izmantošanu.

507. Kāpņu telpas un kāpnes uz dzīvojamām telpām un telpām, kur apkalpe parasti ir nodarbināta (izņemot mašīntelpas), un no šīm telpām iekārto tā, lai tās varētu izmantot kā ērtus evakuēšanās ceļus uz atklātu klāju un no turienes uz glābšanas līdzekļiem. Ievēro šādas prasības:

507.1. no visu līmeņu dzīvojamām telpām nodrošina vismaz divas evakuācijas iespējas. Evakuācijas ejas izvieto pēc iespējas tālāk vienu no otras. Par evakuācijas ejām uzskata arī parastos piekļūšanas līdzekļus šīm telpām:

507.2. galvenā izeja ir kāpnes no telpām, kuras atrodas zem atvērta klāja, bet otra evakuācijas izeja var būt vertikāls traps šahtā vai kāpnes;

507.3. evakuācijas ceļš telpām, kuras atrodas virs atvērtā klāja, ir kāpnes vai durvis uz atklātu klāju vai to kombinācija. Ja nav iespējams ierīkot kāpnes vai durvis, viens no evakuācijas ceļiem var būt attiecīgu izmēru iluminatori vai lūkas, ko aizsargā pret apledošanu;

507.4. izņēmuma gadījumā administrācija atļauj vienu evakuācijas ceļu, ņemot vērā telpas veidu, izvietojumu un cilvēku skaitu, kas parasti dzīvo vai strādā tajā;

507.5. koridora vai koridora daļas garums nedrīkst pārsniegt 2,5 metrus, ja no turienes ir tikai viens evakuācijas ceļš;

507.6. evakuācijas ceļu platumu un nepārtrauktību nosaka saskaņā ar administrācijas prasībām.

508. No katras "A" klases mašīntelpas nodrošina divus evakuācijas ceļus, kas atrodas pēc iespējas tālāk viens no otra. Kā vertikālo evakuācijas ceļu paredz tērauda trapu. Ja mašīntelpas izmēru dēļ nav iespējams nodrošināt divus evakuācijas ceļus, vienu no tiem var neiekārtot. Šādos gadījumos īpašu uzmanību pievērš palikušajai izejai. Izejas, ko var izmantot kā avārijas izejas un kas normālos apstākļos ir slēgtas, avārijas situācijā ir bez piepūles atveramas ar apkalpes vai avārijas komandas spēkiem.

509. Kuģa mašīntelpās viegli pieejamās un redzamās vietās izvieto avārijas glābšanas elpošanas aparātus, ko ugunsgrēka laikā ātri un viegli var sasniegt. Avārijas glābšanas elpošanas aparātu novietojumu un skaitu nosaka, ņemot vērā mašīntelpu izkārtojumu un to personu skaitu, kuras parasti strādā šajās telpās.

510. Kuģa dzīvojamo telpu koridoros viegli pieejamās un redzamās vietās izvieto vismaz vienu avārijas glābšanas elpošanas aparātu, ko ugunsgrēka laikā ātri un viegli var sasniegt.

511. Liftu neuzskata par vienu no prasītajiem evakuācijas ceļiem.

512. Uz jauniem zvejas kuģiem automātiskās ugunsgrēka trauksmes, detektoru un indikācijas sistēmas uzstāda arī koridoros, kāpņu telpās un evakuācijas ceļos saskaņā ar šo noteikumu 5.2.13. apakšnodaļā minētajām prasībām.

513. Kuģi aprīko ar vismaz diviem ugunsdzēsības sūkņiem.

514. Minimālais uzstādāmo ugunsdzēsības sūkņu skaits un tips ir šāds:

514.1. viens sūknis ar mehānisku piedziņu, ja piedziņa nav atkarīga no galvenā dzinēja;

514.2. viens sūknis ar piedziņu no galvenā dzinēja, ja dzenvārpstu ir viegli atvienot, vai arī ir uzstādīta dzenskrūve ar regulējamu soli.

515. Par ugunsdzēsības sūkņiem var izmantot arī sanitāros, balasta, sateču, vispārējās apkalpošanas vai jebkurus citus sūkņus, ja tie atbilst šīs nodaļas prasībām un neiespaido sateču atsūknēšanas spējas. Ugunsdzēsības sūkņi ir pievienoti tā, lai tos nevarētu izmantot naftas produktu vai citu viegli uzliesmot spējīgu šķidrumu pārsūknēšanai.

516. Centrbēdzes sūkņus vai citus ar galveno ugunsdzēsības sistēmu savienotos sūkņus, caur kuriem ūdens var atplūst atpakaļ, aprīko ar neatgriezeniskiem vārstiem.

517. Zvejas kuģus, kuri nav aprīkoti ar avārijas ugunsdzēsības sūkņiem ar mehānisko piedziņu un ar stacionārām ugunsdzēsības sistēmām mašīntelpā, nodrošina ar papildu ugunsdzēsības līdzekļiem pēc administrācijas ieskatiem.

518. Ja zvejas kuģus aprīko ar avārijas ugunsdzēsības sūkņiem, tie ir atsevišķi sūkņi ar mehānisko piedziņu, neatkarīgi darbināmi ar atsevišķu tiešas piedziņas dīzeļdzinēju un degvielas apgādi, kas ierīkota viegli pieejamā vietā ārpus tās telpas, kur ir uzstādīti galvenie ugunsdzēsības sūkņi, vai arī darbināmi ar atsevišķu ģeneratoru, kas var būt arī avārijas ģenerators ar pietiekamu jaudu, kurš ir izvietots drošā vietā ārpus mašīntelpas (ja iespējams, virs darba klāja).

519. Nodrošina iespēju darbināt avārijas ugunsdzēsības sūkņus, aizborta ūdens iesūkšanas vārstus un citus nepieciešamos vārstus no vietas ārpus nodalījuma, kur ir uzstādīti galvenie ugunsdzēsības sūkņi, lai avārijas ugunsdzēsības sūkņus neapdraudētu ugunsgrēks, ja tas izceltos šajos nodalījumos.

520. Nosaka vismaz šādu kopējo galveno mehānisko ugunsdzēsības sūkņu ražību (Q):

L, B, D ir kuģa galvenie izmēri (garums, platums un borta augstums) metros.

521. Ja uzstāda divus neatkarīgus sūkņus ar mehānisko piedziņu, katra sūkņa ražību nosaka ne mazāku par 40 % no šo noteikumu 520. punktā noteiktās vai 25 m³/h (izvēlas lielāko).

522. Ja galvenie ugunsdzēsības sūkņi padod caur galveno ugunsdzēsības maģistrāli pievienotajām ugunsdzēsības šļūtenēm un stobriem šo noteikumu 520. punktā noteikto ūdens apjomu, ūdens spiediens jebkurā hidrantā ir ne mazāks par 0,25 N/mm².

523. Ja avārijas ugunsdzēsības sūkņi ar mehānisko piedziņu padod maksimāli noteikto ūdens daudzumu saskaņā ar 520. punktu, spiediens ikvienā ugunsdzēsības hidrantā ir ne mazāks par administrācijas noteikto.

524. Ja saskaņā ar šo noteikumu 529. punktu ir nepieciešams vairāk nekā viens ugunsdzēsības hidrants, izveido galveno ugunsdzēsības maģistrāli.

525. Galvenajā ugunsdzēsības maģistrālē, ja tā nav atbilstoši aizsargāta, neizmanto materiālus, kas karstumā viegli kļūst neefektīvi.

526. Ja ugunsdzēsības sūkņi var radīt galvenajā ugunsdzēsības maģistrālē spiedienu, kas pārsniedz projektēto darba spiedienu, ierīko redukcijas vārstus.

527. Lai nodrošinātu pietiekamu ugunsdzēsības sistēmas efektivitāti, galvenajai ugunsdzēsības maģistrālei drīkst būt tikai tādi pievienojumi, kas nepieciešami ugunsgrēka dzēšanai, izņemot tos, kas paredzēti klāja, enkurķēžu mazgāšanai un sateču atsūknēšanas ežektoru darbināšanai.

528. Ja galvenā ugunsdzēsības maģistrāle nav pašdrenējoša, ierīko piemērotus drenāžas krānus, lai nepieļautu maģistrāles aizsalšanu.

529. Ugunsdzēsības hidrantus izvieto tā, lai tiem varētu viegli un ātri pievienot šļūtenes, un tā, lai vismaz vienu strūklu varētu virzīt uz jebkuru zvejas kuģa daļu, kas ir sasniedzama kuģošanas laikā.

530. Strūklu nodrošina ar vienu nesavienotu ugunsdzēsības šļūteni.

531. "A" klases mašīntelpu nodrošina ar vismaz vienu ugunsdzēsības hidrantu, kas ir komplektā ar ugunsdzēsības šļūteni un divkāršas darbības stobru. Šo ugunsdzēsības hidrantu izvieto ārpus mašīntelpas pie ieejas šajā mašīntelpā.

532. Katru ugunsdzēsības hidrantu nodrošina ar vienu ugunsdzēsības šļūteni. Papildus nodrošina vismaz vienu rezerves šļūteni.

533. Vienas ugunsdzēsības šļūtenes garums nepārsniedz 20 metru.

534. Izmanto tikai no atzīta materiāla izgatavotas ugunsdzēsības šļūtenes. Katru ugunsdzēsības šļūteni nodrošina ar atbilstošu savienojumu un divkāršas darbības stobru.

535. Ugunsdzēsības šļūteņu savienojumus un stobrus paredz tādus, kas ir savstarpēji pilnīgi aizstājami, izņemot gadījumu, ja ugunsdzēsības šļūtenes ir pastāvīgi pievienotas galvenajai ugunsdzēsības maģistrālei.

536. Nodrošina šo noteikumu 534. punktā noteikto stobru atbilstību uzstādīto ugunsdzēsības sūkņu ražībai, bet jebkurā gadījumā to sprauslas diametrs nedrīkst būt mazāks par 12 mm.

537. Izmanto atzīta tipa ugunsdzēšamos aparātus. Pieprasītajiem pārnēsājamiem šķidruma ugunsdzēšamajiem aparātiem paredz tilpumu, ne lielāku par 13,5 litriem un ne mazāku par 9 litriem. Cita tipa ugunsdzēšamo aparātu tilpums nepārsniedz pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta ekvivalentu – 13,5 litrus, bet tas nedrīkst būt mazāks par pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta ekvivalentu – 9 litri. Administrācija nosaka pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu ekvivalentus.

538. Rezerves lādiņus nodrošina saskaņā ar administrācijas prasībām. Jauniem zvejas kuģiem nosaka šādus rezerves lādiņus:

538.1. katra tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem, ko iespējams pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezerves lādiņus. Pirmajiem 10 ugunsdzēšamajiem aparātiem nodrošina 100 % rezerves lādiņu, pārējiem ugunsdzēšamajiem aparātiem (bet ne vairāk kā 60) – 50 %;

538.2. uz zvejas kuģiem, kuru garums mazāks par 45 metriem, ugunsdzēšamajiem aparātiem, kurus nevar pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezervē vismaz 50 % tāda paša tipa un tilpuma ugunsdzēšamos aparātus;

538.3. uz zvejas kuģa nodrošina ugunsdzēšamo aparātu pārlādēšanas instrukcijas valsts valodā un darba valodā. Pārlādēšanai drīkst izmantot tikai tādus rezerves lādiņus, kas atzīti par derīgiem attiecīgā tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem.

539. Nepieļauj tādu ugunsdzēšamo aparātu izmantošanu, kuros par ugunsdzēšanas aģentu izmanto līdzekli, kas saskaņā ar administrācijas uzskatiem attiecīgos lietošanas apstākļos var izdalīt toksiskas gāzes tādā daudzumā, kas var apdraudēt personas, kuras tos izmanto.

540. Ugunsdzēšamos aparātus reizi gadā pārbauda kompetenta persona, kuru pilnvarojusi administrācija. Katru ugunsdzēšamo aparātu nodrošina ar zīmi, kas norāda, ka tas ir pārbaudīts. Pārnēsājamo un pārvietojamo ugunsdzēšamo aparātu spiedtrauku hidrauliskā pārbaude jāveic:

540.1. putu ugunsdzēšamajiem aparātiem – pirmreizējā pēc 10 gadiem vai pēc izgatavotāja garantijas termiņa beigām, nākamās – ik pēc 5 gadiem;

540.2. ogļskābās gāzes ugunsdzēšamajiem aparātiem – reizi 5 gados;

540.3. pulvera ugunsdzēšamajiem aparātiem – reizi 10 gados.

541. Vienu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu, kas paredzēts lietošanai jebkurā telpā, izvieto šīs telpas ieejas tuvumā.

542. Pietiekamu skaitu atzītu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu izvieto kontrolpunktos, dzīvojamās un dienesta telpās, lai nodrošinātu, ka vismaz viens piemērota tipa ugunsdzēšamais aparāts ir viegli pieejams izmantošanai ikvienā šo telpu daļā. Šajās telpās izvieto ne mazāk kā trīs ugunsdzēšamos aparātus.

543. Rezerves lādiņus nodrošina saskaņā ar administrācijas prasībām. Jauniem zvejas kuģiem nosaka šādus rezerves lādiņus:

543.1. ugunsdzēšamajiem aparātiem, ko iespējams pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezerves lādiņus. Pirmajiem 10 ugunsdzēšamajiem aparātiem nodrošina 100 % rezerves lādiņu, pārējiem ugunsdzēšamajiem aparātiem (bet ne vairāk kā 60) – 50 %;

543.2. uz zvejas kuģiem, kuru garums mazāks par 45 metriem, ugunsdzēšamajiem aparātiem, kurus nevar pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezervē vismaz 50 % tāda paša tipa un tilpuma ugunsdzēšamos aparātus;

543.3. uz zvejas kuģa nodrošina ugunsdzēšamo aparātu pārlādēšanas instrukcijas valsts valodā un darba valodā. Pārlādēšanai izmanto tikai tādus rezerves lādiņus, kas atzīti par derīgiem attiecīgā tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem.

544. Neatkarīgi no šajā nodaļā minētajām prasībām visās "A" klases mašīntelpās uzstāda stacionāru ugunsdzēšanas aprīkojumu.

545. Telpas, kurās atrodas ar šķidro degvielu kurināmi katli, degvielas agregāti vai iekšdedzes dzinēji ar kopējo jaudu 375 kW un vairāk, nodrošina ar vienu no šādām stacionārām ugunsdzēsības sistēmām:

545.1. spiediena ūdens apsmidzināšanas iekārtu;

545.2. ugunsdzēšanas gāzes iekārtu;

545.3. ugunsdzēšanas iekārtu, kurā izmanto tvaikus no iztvaikojošiem šķidrumiem ar zemu toksiskuma līmeni;

545.4. ugunsdzēšanas iekārtu, kurā izmanto daudzkārtīgas putas.

546. Uz visiem zvejas kuģiem ir aizliegts izmantot halogēnogļūdeņražus kā ugunsdzēšanas aģentu.

547. Ja mašīntelpa un katlutelpa nav pilnīgi atdalītas vai degviela var noplūst no katlutelpas mašīntelpā, mašīntelpu un katlutelpu uzskata par vienu nodalījumu.

548. Šo noteikumu 545. punktā minēto iekārtu vadības posteņus iekārto ārpus norādītajām telpām viegli pieejamās vietās, ko nevar nošķirt ugunsgrēks, kas izcēlies šajās telpās. Ugunsgrēka gadījumā aizsargājamā telpā nodrošina ugunsdzēsības sistēmas darbināšanai nepieciešamās enerģijas un ūdens padevi.

549. Uz zvejas kuģiem, kas galvenokārt vai pilnīgi ir būvēti no koka vai plastmasas šķiedras un kuriem mašīntelpās, kuras arī ir būvētas vai pārklātas ar šādiem materiāliem, ir uzstādīti ar šķidro degvielu kurināmie katli vai iekšdedzes dzinēji, uzstāda vienu no šo noteikumu 545. punktā minētajām stacionārajām ugunsdzēsības sistēmām.

550. Visas "A" klases mašīntelpas nodrošina vismaz ar diviem tāda tipa pārnēsājamiem ugunsdzēšamajiem aparātiem, kas piemēroti ar naftas produktiem saistītu ugunsgrēku dzēšanai. Ja šādās mašīntelpās ir uzstādīti dzinēji ar kopējo jaudu 250 kW un lielāku, tās nodrošina ar trim šādiem pārnēsājamiem ugunsdzēšamajiem aparātiem. Vienu no pārnēsājamajiem ugunsdzēšamajiem aparātiem izvieto pie ieejas telpā.

551. Zvejas kuģus, kuru mašīntelpās nav uzstādītas stacionāras ugunsdzēsības sistēmas, nodrošina ar putu ugunsdzēšamo aparātu, kura tilpība ir vismaz 45 litri, vai tā ekvivalentu, kas derīgs degošu naftas produktu dzēšanai. Ja mašīntelpas izmēru dēļ šis nosacījums nav praktiski izpildāms, administrācija atļauj tā vietā izvietot pārnēsājamos ugunsdzēšamos aparātus.

552. Uz zvejas kuģa, kura garums ir 45 metri vai lielāks, nodrošina vismaz divus ugunsdzēsēja ekipējuma komplektus, kuri atbilst SOLAS obligātā ugunsdrošības sistēmas kodeksa prasībām un ko izvieto viegli pieejamās vietās pēc iespējas tālāk vienu no otra. Katru elpošanas aparātu nodrošina vismaz ar diviem rezerves lādiņiem.

553. Uz zvejas kuģa ir pastāvīgi izlikts redzamā vietā ugunsgrēka kontroles plāns. Uz esošiem zvejas kuģiem un kuģiem, kas būvēti, sākot ar 2003. gada 1. janvāri, šāda plāna saturs atbilst Organizācijas Rezolūcijai A.654(16) "Grafiskie simboli ugunsgrēka kontroles plānam". Uz kuģiem, kas būvēti, sākot ar 2004. gada 1. janvāri, šāda plāna saturs atbilst Organizācijas Rezolūcijai A.952(23) "Grafiskie simboli ugunsgrēka kontroles plānam". Visiem zvejas kuģiem neatkarīgi no būves datuma plāna saturs atbilst Organizācijas Rezolūcijai A7.756(18) "Pamatnostādnes attiecībā uz informāciju, ko sniedz ar ugunsdrošības plāniem". Zvejas kuģus ar garumu, mazāku par 45 metriem, administrācija var atbrīvot no šīs prasības, bet tikai īpašos gadījumos. Visus apkalpes locekļus iepazīstina ar ugunsdzēšanas iekārtu lietošanas kārtību pēc ierašanās uz kuģa, kā arī regulāro ugunsdzēsības mācību trauksmju laikā.

554. Zvejas kuģa ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmu un ierīču uzturēšanas prasības:

554.1. zvejas kuģa ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas un ierīces uztur gatavībā, lai tās varētu nekavējoties izmantot, un nodrošina to vieglu pieejamību. Pirms zvejas kuģa iziešanas jūrā pārbauda rokas ugunsdzēšamo aparātu un cita pārnēsājamā ugunsdzēšanas aprīkojuma esību uz kuģa;

554.2. ja ir noteikti īpaši ierīču, aparātu un aprīkojuma tipi vai ugunsdzēšanas paņēmieni, tos var aizstāt ar jebkura cita tipa ierīcēm un aparātiem, ja administrācija ir atzinusi to efektivitātes līdzvērtību;

554.3. visas ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas un ierīces regulāri testē un pārbauda saskaņā ar Organizācijas izstrādātajām pamatnostādnēm par ugunsdrošības sistēmu un ierīču apkopi un pārbaudēm (MSC.1/Circ.1432). Apkopes plānu glabā uz kuģa, un tas ietver vismaz šādas ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas, ja tās ir ierīkotas:

554.3.1. ugunsdzēsības maģistrāles, ugunsdzēsības sūkņi un hidranti, tostarp šļūtenes, stobri un starptautiskā parauga savienojumi ūdens saņemšanai no krasta;

554.3.2. stacionārās ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmas;

554.3.3. stacionārās ugunsdzēsības sistēmas un citas ugunsdzēsības ierīces;

554.3.4. automātiskās sprinkleru, ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmas;

554.3.5. ventilācijas sistēmas, tostarp uguns un dūmu aizbīdņi, ventilatori un to vadības sistēmas;

554.3.6. degvielas padeves avārijas pārtraukšanas sistēma;

554.3.7. ugunsdrošās durvis, tostarp to vadības ierīces;

554.3.8. vispārējās avārijas trauksmes signalizācijas sistēmas;

554.3.9. avārijas glābšanas elpošanas aparāti;

554.3.10. pārnēsājamie ugunsdzēšamie aparāti, tostarp to rezerves lādiņi;

554.3.11. ugunsdzēsēju aprīkojums;

554.4. stacionārām ogļskābās gāzes ugunsdzēsības sistēmām tehnisko apkopi un pārbaudes veic, balstoties uz Organizācijas izstrādātajām vadlīnijām par stacionāro ogļskābās gāzes ugunsdzēsības sistēmu ierīču apkopi un pārbaudēm (MSC.1/Circ.1318). Tehnisko apkopi veic administrācijas atzīts uzņēmums;

554.5. kuģa īpašnieks nodrošina kuģa apkalpi ar informāciju par kuģa ugunsdzēšanas aprīkojumu un instrukcijām, kuras ir nepieciešamas drošai kuģa ekspluatācijai no ugunsdrošības viedokļa valsts valodā un darba valodā. Šī informācija un instrukcijas ir apkopotas ugunsdrošības bukletā, kurš ir novietots kuģa kopkajītē.

555. Ja tērauda klāji vai tērauda starpsienas dzīvojamās telpās vienlaicīgi ir arī degvielas tanka sienas vai griesti, tos pārklāj ar vismaz 40 mm biezu izolācijas slāni no nedegoša materiāla. Degvielas tanku lūkas vai citas atveres neizvieto dzīvojamās telpās.

556. Ārējās starpsienas un zvejas kuģa sānus, kas robežojas ar dzīvojamām telpām, izolē ar vismaz 50 mm biezu izolācijas materiālu. Starpsienas starp dzīvojamām telpām, mašīntelpu un kravas telpām izolē ar nedegošu izolāciju vismaz 40 mm biezumā un izmantojot izolāciju ar blīvumu saskaņā ar administrācijas vai atzīto organizāciju prasībām. Koka kuģos tās var būvēt no divām kokmateriālu kārtām ar filca vai cita līdzvērtīga materiāla izolāciju starp tām vai no 60 mm bieza koka ar izolācijas pārklājumu vai citā veidā, lai nodrošinātu vismaz "B-15" klases standartu. Tērauda kuģos starpsienas starp dzīvojamām telpām un mašīntelpām vai kravas telpām konstruē no tērauda. Izolācijas virsma, kura ir uzstādīta "A" klases mašīntelpās un citās telpās, kur naftas produkti var iesūkties izolācijā, ir atbilstoši pārklāta ar pārklājumu, kas neļauj naftas produktiem vai to tvaikiem iesūkties izolācijas materiālā.

557. Visa izolācija dzīvojamās telpās un stūres mājā ir no nedegošiem materiāliem. Degoša izolācija, kas uzstādīta noliktavās vai zivju apstrādes telpās, ir pārklāta ar blīvu ugunsdrošu pārklājumu.

558. Ja starp dzīvojamām telpām un mašīntelpu ir paredzētas durvis, tās izgatavo no tērauda un tādas, kas pašas aizveras. Ir atļauts uzstādīt durvis starp kambīzi un ēdamtelpu, ja tās ir izgatavotas no uguns izplatīšanos neveicinoša materiāla, tāpat kā apkalpošanas lūka. Ja tiek lietotas elektriskās ēdiena gatavošanas iekārtas, kambīze un ēdamtelpa var būt viena telpa, kas pārdalīta divos atbilstošos nodalījumos.

559. Iespēju apstādināt ventilatorus un aizvērt galvenās ventilācijas sistēmas atveres paredz no vietas, kas atrodas ārpus ventilējamās telpas, izņemot šo noteikumu 5.4.3. apakšnodaļā noteiktos gadījumus.

560. Koridoru starpsienu durvīs un zem tām ir pieļaujamas ventilācijas atveres. Atveres nav atļautas kāpņu telpu durvīs un zem tām. Atveres izvieto tikai durvju apakšējā daļā. Durvīs vai zem tām esošas atveres kopējais laukums nepārsniedz 0,05 m². Ja šāda atvere ir iestrādāta durvīs, to apgādā ar režģi, kas izgatavots no nedegoša materiāla.

561. "A" klases mašīntelpām un kambīzēm paredzētie ventilācijas kanāli nedrīkst šķērsot dzīvojamās telpas, dienesta telpas un kontrolpunktus. Ja administrācija to ir atļāvusi, kanālus konstruē no tērauda vai līdzvērtīga materiāla un iekārto tā, lai saglabātu šo telpu ugunsdrošību.

562. Dzīvojamām telpām, dienesta telpām un kontrolpunktiem paredzētie ventilācijas kanāli nedrīkst šķērsot "A" klases mašīntelpas vai kambīzes. Ja administrācija to ir atļāvusi, kanālus konstruē no tērauda vai līdzvērtīga materiāla un iekārto tā, lai saglabātu šo telpu ugunsdrošību.

563. Pieliekamos, kur tiek uzglabāts noteikts daudzums viegli uzliesmojošu vielu, aprīko ar ventilācijas sistēmu, kas ir atdalīta no citām gaisa apmaiņas sistēmām. Ventilēšanu nodrošina telpas augšējā un apakšējā līmenī. Ventilatoru ieplūdes un izplūdes atveres izvieto drošās vietās. Ventilācijas ieplūdes un izplūdes atveres aprīko ar piemērotiem drāšu sietiem dzirksteļu uztveršanai. Šīs ventilācijas sistēmas neizvieto citu ventilācijas sistēmu ieplūdes atveru tiešā tuvumā.

564. Mašīntelpu ventilācijas sistēmas veido neatkarīgas no sistēmām, kas nodrošina gaisa apmaiņu citās telpās.

565. Elektriskos radiatorus piestiprina un konstruē tā, lai aizdegšanās risks būtu minimāls. Radiatorus nedrīkst aprīkot ar elementiem, kas uzstādīti tā, ka var aizdegties drēbes, aizkari vai citi līdzīgi materiāli vai tie var aizdegties no elementa izdalītā karstuma.

566. Nedrīkst pieļaut apkuri ar atklātu liesmu. Krāsnis un līdzīgas iekārtas stingri nostiprina un nodrošina atbilstošu to aizsardzību un izolāciju zem tām, apkārt tām un ceļā uz to dūmvadiem. Ja krāsnīs izmanto cieto kurināmo, to dūmvadus konstruē un iekārto tā, lai būtu minimāls risks, ka tos varētu nobloķēt sadegšanas produkti. Dūmvadus apgādā ar gatavībā esošiem līdzekļiem to tīrīšanai. Aizbīdņos vilkmes ierobežošanai dūmvados, kad tie ir aizvērtā stāvoklī, paredz nenoslēgtu, pietiekamu gaisa spraugu. Telpas, kur uzstāda krāsnis, apgādā ar pietiekama izmēra ventilatoriem, lai nodrošinātu krāsns apgādi ar degšanai nepieciešamo gaisu.

567. Nav atļauts izmantot iekārtas ar atklātu gāzes liesmu, izņemot plītis (krāsnis) pārtikas pagatavošanai un ūdens sildītājus. Telpas, kurās atrodas šādas plītis vai ūdens sildītāji, nodrošina ar atbilstošu ventilāciju degšanas gala produktu un iespējamās gāzes noplūdes novadīšanai uz drošu vietu. Visas caurules gāzes nogādāšanai no konteinera (balona) līdz plītij vai ūdens sildītājam izgatavo no tērauda vai cita atzīta materiāla. Plītis vai ūdens sildītājus apgādā ar automātiskām gāzes padeves pārtraukšanas ierīcēm, kas iedarbojas, samazinoties gāzes spiedienam galvenajā gāzes vadā vai apdziestot liesmai jebkurā ierīcē.

568. Ja tiek izmantots gāzveida kurināmais sadzīves vajadzībām, atbilstošais aprīkojums, sadales sistēma un gāzes uzglabāšana ir saskaņota ar administrāciju, tā atbilst atzīto organizāciju un 5.4.5. apakšnodaļā minētajām prasībām.

569. Ja gāzes iekārtas tiek izmantotas sadzīves vajadzībām un gāzes baloni tiek uzglabāti šo gāzes iekārtu tuvumā, atbilstošās vietās uzstāda ogļūdeņražu atklāšanas sensorus signalizācijas nodrošināšanai gāzes noplūdes gadījumā.

570. Neaizsargātām virsmām dzīvojamās telpās, dienesta telpās, kontrolpunktos, koridoros un kāpņu telpās un virsmām aiz starpsienām, griestiem, paneļiem un iekšējiem apvalkiem (ieskaitot gruntējumu apslēptās vai nepieejamās vietās) izmanto materiālus ar zemu uguns izplatīšanās spēju vai nedegošus materiālus.

571. Visas neaizsargātās virsmas dzīvojamās un dienesta telpās, kontrolpunktos, "A" klases mašīntelpās un citās mašīntelpās ar līdzīgu ugunsgrēka izcelšanās risku, kas izveidotas no stikla šķiedras, pārklāj ar atzītu poliesteri, kam piemīt uguns izplatīšanos kavējošas īpašības, vai nokrāso ar atzītu uguns izplatīšanos kavējošu krāsu, vai aizsargā ar nedegošu materiālu.

572. Iekšējā interjera neaizsargāto virsmu apstrādei izmanto tikai tādas krāsas, lakas, pārklājumus un citas apdares, kas neveicina degšanu vai neizdala lielu dūmu, toksisku gāzu vai tvaiku daudzumu. Administrācija pārliecinās, ka tām nepiemīt pārmērīga ugunsbīstamība.

573. Dzīvojamās un dienesta telpās un kontrolpunktos klāja pamatu pārklāj ar atzītu materiālu, kas ir ar zemu uguns izplatīšanās spēju un paaugstinātā temperatūrā nekļūst toksisks vai sprādzienbīstams.

574. Cauruļvadiem, kas šķērso starpsienas dzīvojamās, dienesta telpās un kontrolpunktos, izmanto atzītu materiālu, kas izvērtēts attiecībā uz temperatūru, kādu šīm starpsienām nepieciešams izturēt. Ja administrācija atļauj pārsūknēt eļļu un uzliesmojošus šķidrumus caur dzīvojamām un dienesta telpām, cauruļvadiem izmanto atzītu materiālu, kas izvērtēts attiecībā uz ugunsgrēka risku.

575. Drenāžas sistēmā, sanitārajās sistēmās un citos izvados aiz borta, kas ir novietoti tuvu ūdenslīnijai, nelieto materiālus, kas viegli var kļūt neefektīvi karstuma iespaidā un kuru bojājums ugunsgrēka gadījumā var radīt applūšanas briesmas.

576. Īsas lokanās caurules var lietot aizborta ūdens sistēmās, ja tās ir izgatavotas no nedegoša materiāla vai šie lokanie savienojumi ir izgatavoti saskaņā ar atzīto organizāciju prasībām.

577. Visas atkritumu tvertnes, izņemot zivju apstrādē lietojamās, izgatavo no nedegoša materiāla bez atverēm vai caurumiem to sānos un apakšdaļā.

578. Degvielas pārsūknēšanas sūkņus ar mehānisko piedziņu, agregātu degvielas sūkņus un citus līdzīgus degvielas sūkņus aprīko ar distances vadību, kas izvietota ārpus saistītās telpas tā, lai, izceļoties ugunsgrēkam telpā, kur tie ir izvietoti, tos varētu apturēt.

579. Lai nepieļautu degvielas noplūdi satecēs, izvieto noplūžu savākšanas paplātes.

580. Saspiestās, šķidrās vai izšķīdinātās gāzes balonus nostiprina un skaidri marķē ar noteiktu identifikācijas krāsu, norādot uz tiem skaidri salasāmu satura ķīmisko formulu un nosaukumu.

581. Balonus, kas satur viegli uzliesmojošas vai citādi bīstamas gāzes, un izlietotos balonus izvieto un nostiprina uz atklāta klāja. Visus ventiļus, spiediena regulatorus un cauruļvadus, kas pievienoti šiem baloniem, aizsargā pret bojājumiem. Balonus aizsargā arī no pārmērīgām temperatūras izmaiņām, tiešiem saules stariem un no sniega uzkrāšanās. Administrācija var atļaut šādu balonu uzglabāšanu nodalījumos, kas atbilst šo noteikumu 582. un 584. punktā minētajām prasībām.

582. Telpas, kur uzglabā sašķidrinātu gāzi vai ļoti viegli uzliesmot spējīgus šķidrumus (ātri iztvaikojošas krāsas, petroleja, benzols), iekārto tā, lai ieeja tajās būtu iespējama tikai tieši no atklāta klāja. Spiediena regulēšanas ierīces un drošības ventiļus iekārto tā, lai nodrošinātu izplūdi nodalījuma robežās. Ja šādu nodalījumu ierobežojošās starpsienas atrodas blakus citām norobežotām telpām, tās veido gāzu necaurlaidīgas.

583. Nav pieļaujama elektroinstalācijas un elektroarmatūras uzstādīšana nodalījumos, kas tiek izmantoti ļoti viegli uzliesmot spējīgu šķidrumu vai sašķidrinātas gāzes uzglabāšanai, izņemot to elektroinstalāciju un elektroarmatūru, kas nepieciešama nodalījuma apkalpošanai. Šādos gadījumos nepieciešams administrācijas atzinums par tās piemērotību lietošanai ugunsnedrošā vidē. Šādās telpās nedrīkst atrasties siltuma avoti. Labi saredzamā vietā izvieto uzrakstus "Nesmēķēt" un "Nelietot atklātu liesmu".

584. Katra tipa saspiestu gāzi uzglabā atsevišķos nodalījumos. Nodalījumos, ko izmanto šādu gāzu uzglabāšanai, nedrīkst glabāt citus degtspējīgus produktus, instrumentus vai priekšmetus, kas nav gāzes sadales sistēmas sastāvdaļas. Administrācija var atvieglot šīs prasības, ņemot vērā kuģa izmērus un telpu izkārtojumu, saspiestu gāzu raksturojumu, daudzumu un paredzēto izmantošanu.

585. Kāpņu telpas un kāpnes uz dzīvojamām telpām un telpām, kur apkalpe parasti ir nodarbināta (izņemot mašīntelpas), iekārto tā, lai tās varētu izmantot kā parocīgus evakuēšanās ceļus uz atklātu klāju un no tā uz glābšanas līdzekļiem.

586. No visu līmeņu dzīvojamām telpām (no katras lielākas telpas vai telpu grupas) nodrošina vismaz divus evakuācijas ceļus. Evakuācijas ceļus izvieto pēc iespējas tālāk vienu no otra.

587. Galvenā izeja ir kāpnes no telpām, kuras atrodas zem atvērta klāja, bet otra evakuācijas izeja var būt vertikāls traps šahtā vai kāpnes, ko arī uzskata par avārijas izeju. Evakuācijas ceļš telpām, kuras atrodas virs atvērtā klāja, ir kāpnes vai durvis uz atklātu klāju vai to kombinācija.

588. Izņēmuma gadījumā administrācija var atļaut vienu glābšanās ceļu, ņemot vērā telpas veidu, izvietojumu un cilvēku skaitu, kas parasti dzīvo vai strādā tajā. Nepieciešams atzinums par izeju platumu un virzienu. Liftus neuzskata par evakuācijas ceļu.

589. No katras "A" klases mašīntelpas nodrošina divus evakuācijas ceļus, kas atrodas pēc iespējas tālāk viens no otra. Kā vertikālo evakuācijas ceļu paredz tērauda trapu. Ja mašīntelpas izmēru dēļ nav iespējams nodrošināt divus evakuācijas ceļus, vienu no tiem var neiekārtot. Šādos gadījumos īpašu uzmanību pievērš palikušajai izejai. Izejas, ko var izmantot kā avārijas izejas un kas normālos apstākļos ir slēgtas, avārijas situācijā ir bez piepūles atveramas ar apkalpes vai avārijas komandas spēkiem.

590. Ja nepieciešams, mašīntelpā izvieto avārijas glābšanas elpošanas aparātu.

591. Uz zvejas kuģiem ar garumu no 15 līdz 24 metriem, kuru konstrukcija ir ugunsnedroša vai uz kuriem citu apsvērumu dēļ, izbūvējot dzīvojamās telpas, apkalpošanas telpas un kontrolpunktus, ir izmantots liels degošu materiālu daudzums, var ierīkot automātisko ugunsgrēka signalizācijas sistēmu. Lemjot par šādas signalizācijas sistēmas nepieciešamību, ņem vērā telpu lielumu, plānojumu, kontroles telpām arī izvietojumu un, ja nepieciešams, mēbeļu un inventāra uguns izplatīšanās īpašības.

592. Mašīntelpās, kurās ir izvietota galvenā enerģētiskā iekārta, uzstāda atbilstošu ugunsgrēka trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmu.

593. Uz zvejas kuģiem nodrošina vismaz vienu ugunsdzēsības sūkni ar mehānisku piedziņu. Atkarībā no kuģošanas rajona un citiem nosacījumiem administrācija var pieprasīt arī avārijas ugunsdzēsības sūkni.

594. Par ugunsdzēsības sūkņiem var izmantot sanitāros, atsūknēšanas, balasta un vispārējās apkalpošanas sūkņus, ja tos parasti neizmanto naftas produktu vai eļļu pārsūknēšanai. Ja tos atsevišķos gadījumos izmanto degvielas pārsūknēšanai, sūkņus apgādā ar piemērotām pārslēgšanas ierīcēm, lai nebūtu iespējams sūkņus nejauši palaist atsūkšanai no tankiem, kuros balasta ūdeņu vietā var būt cits šķidrums, vai arī atsūknēšanai no sateču sistēmas, vienlaicīgi nodrošinot spiedienu zvejas kuģa ugunsdzēsības krānos. Nelieto tādas drošības ierīces cauruļvadu noslēgšanai, kurās tiek izmantoti slēgtie atloki.

595. Ja šo noteikumu 594. punktā minētie sūkņi, kurus sākotnēji nav paredzēts lietot kā ugunsdzēsības sūkņus, tiek noteikti par ugunsdzēsības sūkņiem, šo sūkņu izmantošana nevienā brīdī nesamazina spēju atsūknēt kuģa sateces.

596. Izmantojot sūkņusugunsdzēsībai, nodrošina, lai ūdens padeve notiktu tikai uz ugunsdzēsības hidrantiem caur ugunsdzēsības maģistrāli.

597. Ja avārijas sūknis ir pārvietojams sūknis, ievēro prasības attiecībā uz maksimālo iesūkšanas augstumu. Sūknim ir nepieciešama neatkarīga dīzeļdegvielas padeve un pietiekama degvielas rezerve. Pārvietojamo avārijas ugunsdzēsības sūkni pārbauda vismaz reizi mēnesī. Kopā ar sūkni izvieto nepieciešamo aprīkojumu tā palaišanai, iesūkšanai un šļūteņu pievienošanai. Sūkņus apgādā ar izplūdes cauruli un noslēgšanas vārstu.

598. Ugunsdzēsības sūkņi var sastāvēt no vairākiem sūkņiem, ja tie apmierinoši darbojas paralēli un uztur šo noteikumu 601. punktā noteikto ražību.

599. Galvenajiem stacionārajiem ugunsdzēsības sūkņiem nodrošina vismaz 0,25 N/mm² lielu spiedienu vienlaicīgi divos no sūkņa attālākajos ugunsdzēsības hidrantos, kuriem katram pievienota viena garuma šļūtene ar 12 mm sprauslu.

600. Pārvietojamie ugunsdzēsības sūkņi ar šo noteikumu 601. punktā noteikto ražotspēju nodrošina 0,25 N/mm² lielu spiedienu vienā ugunsdzēsības hidrantā.

601. Katra norādītā ugunsdzēsības sūkņa ražību Q (tā nedrīkst būt mazāka par 16 m³/h) nosaka, izmantojot šādu formulu:

L, B, D ir kuģa galvenie izmēri (garums, platums un borta augstums).

Kopējā nepieciešamā ugunsdzēsības sūkņu ražība var nepārsniegt 30 m³/h.

602. Ja ugunsdzēsības sūknim ir dīzeļdzinēja piedziņa, paredz iespēju viegli iedarbināt neiesildītu dīzeļdzinēju ar roku 0 ºC temperatūrā. Ja tas nav iespējams vai ja kuģi paredzēts ekspluatēt arī zemākās temperatūrās, veic administrācijas noteiktus pasākumus, lai nodrošinātu dzinēja vieglu iedarbināšanu.

603. Ja dīzeļdzinēja iedarbināšana ar roku nav iespējama, administrācija atļauj citus iedarbināšanas līdzekļus, kas nodrošina dzinēja palaišanu vismaz sešas reizes 30 minūšu periodā un vismaz divas reizes pirmo 10 minūšu laikā.

604. Avārijas sūkņa dīzeļdzinēja piedziņu nodrošina ar degvielas bāku un pietiekamu degvielas daudzumu triju stundu nepārtrauktam darbam ar pilnu slodzi un ar degvielas rezervēm ārpus mašīntelpas dzinēja darbam turpmākās 15 stundas.

605. Kuģojot aukstos rajonos, avārijas dīzeļdzinējus apgādā ar dīzeļdegvielu, kas paredzēta lietošanai zemās temperatūrās.

606. Elektriskās piedziņas avārijas sūkņus nodrošina ar elektroenerģiju no tādiem enerģijas avotiem, no kuriem enerģiju var piegādāt neatkarīgi no mašīntelpas iekārtām.

607. Nav atļauta tieša nokļūšana no mašīntelpas telpā, kur izvietoti avārijas ugunsdzēsības sūkņi un to enerģijas avoti, un otrādi. Ja šo prasību nav iespējams izpildīt, administrācija atzīst aprīkojumu, kuram piekļūšana iespējama caur gaisa slūžām, kurām abas durvis ir pašaizveroša tipa, vai caur ūdensdrošām durvīm ar apmierinošu darbināšanas mehānismu.

608. Ugunsdzēsības sūkņus, ieskaitot avārijas ugunsdzēsības sūkņus, neizvieto un neuzglabā priekšgalā no priekšpīķa starpsienas vai tās paplašinājuma.

609. Ugunsdzēsības sūkņa aizborta ūdens vārstus un citus nepieciešamos vārstus izvieto tā, lai ugunsgrēka izcelšanās vietās, kas ir ārpus sūkņa izvietošanas telpas, netiktu kavēta sūkņa izmantošana.

610. Jebkurā iespējamā zvejas kuģa sānsverē vai galsverē navigācijas laikā sūkņa kopējais iesūkšanas augstums nepārsniedz 4,5 metrus (iesūkšanas augstums + cauruļvada pretestība).

611. Visus stacionāri uzstādītos ugunsdzēsības sūkņus apgādā ar vadības vārstiem un vienvirziena vārstiem sūkņu spiedpusē.

612. Ja ugunsdzēsības sūkņi spēj radīt spiedienu, kas pārsniedz atļauto darba spiedienu cauruļvados, hidrantos un šļūtenēs, sūkņus nodrošina ar redukcijas vārstiem, lai ugunsdzēsības sistēmā nepieļautu pārāk lielu spiedienu.

613. Ja uz kuģa ir nepieciešams vairāk par vienu hidrantu, kuģi aprīko ar galveno ugunsdzēsības maģistrāli tā, lai nodrošinātu šo noteikumu 601. punktā norādītā ūdens daudzuma efektīvu sadali.

614. Maksimālais spiediens ugunsdrošības hidrantos nepārsniedz to spiedienu, pie kura viens apkalpes loceklis var nodrošināt efektīvu rīkošanos ar ugunsdzēsības šļūteni.

615. Galveno ugunsdzēsības maģistrāli izgatavo no tērauda vai cita materiāla caurulēm, kas karstuma iespaidā nevar viegli deformēties.

616. Galveno ugunsdzēsības maģistrāli izvieto tā, lai būtu minimāla mehānisku bojājumu rašanās iespēja šiem cauruļvadiem.

617. Ja pastāv iespēja rasties bojājumiem aizsalšanas dēļ, veic pasākumus, lai to nepieļautu.

618. Ja var tikt izmantots ugunsdzēsības sūknis, kurš neatrodas mašīntelpā, ārpus mašīntelpas un ērti sasniedzamā vietā ir uzstādīts noslēgvārsts mašīntelpas ugunsdzēsības maģistrāles noslēgšanai.

619. Ugunsdzēsības hidrantus izvieto tā, lai tiem varētu viegli un ātri pievienot šļūtenes, un tā, lai vismaz vienu strūklu varētu virzīt uz jebkuru zvejas kuģa daļu, kas ir sasniedzama kuģošanas laikā.

620. Strūklu nodrošina ar nesavienotu ugunsdzēsības šļūteni.

621. "A" klases mašīntelpu nodrošina vismaz ar vienu ugunsdzēsības hidrantu, kas ir komplektā ar ugunsdzēsības šļūteni un divkāršas darbības stobru (izsmidzināšana/strūkla). Šo ugunsdzēsības hidrantu izvieto ārpus mašīntelpas, tuvu pie ieejas tajā.

622. Katru ugunsdzēsības hidrantu nodrošina ar vienu ugunsdzēsības šļūteni. Papildus nodrošina vismaz vienu rezerves šļūteni.

623. Vienas ugunsdzēsības šļūtenes garums nepārsniedz 20 metru.

624. Izmanto tikai no atzīta materiāla izgatavotas ugunsdzēsības šļūtenes. Katru ugunsdzēsības šļūteni nodrošina ar savienojumu un divkāršas darbības stobru.

625. Ugunsdzēsības šļūteņu savienojumus un stobrus paredz tādus, kas ir savstarpēji pilnīgi aizstājami, izņemot gadījumus, ja ugunsdzēsības šļūtenes ir pastāvīgi pievienotas galvenajai ugunsdzēsības maģistrālei.

626. Stobri atbilst uzstādīto ugunsdzēsības sūkņu ražībai, to sprauslas diametrs nedrīkst būt mazāks par 12 mm.

627. Uz zvejas kuģiem izmanto tikai atzīta tipa un konstrukcijas ugunsdzēšamos aparātus. Neizmanto ugunsdzēšamos aparātus, kas satur tādu ugunsdzēšanas aģentu, kas pēc administrācijas uzskatiem noteiktos izmantošanas apstākļos izdala toksiskas gāzes tādā daudzumā, kas rada briesmas cilvēkiem uz zvejas kuģa.

627.¹ Pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta tilpums nav mazāks par 9 litriem. Cita tipa ugunsdzēšamie aparāti var nepārsniegt pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta ekvivalentu – 13,5 litrus, bet tas nedrīkst būt mazāks par 9 litru pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta ekvivalentu.

627.² Izmantojot ugunsdzēšamos aparātus, kurus var pārlādēt uz zvejas kuģa, katram ugunsdzēšamajam aparātam paredz vismaz vienu rezerves lādiņu.

627.³ Ugunsdzēšamos aparātus reizi gadā pārbauda kompetenta persona, kuru pilnvarojusi administrācija. Katru ugunsdzēšamo aparātu nodrošina ar zīmi, kas norāda, ka tas ir pārbaudīts. Pārnēsājamo un pārvietojamo ugunsdzēšamo aparātu spiedtrauku hidrauliskā pārbaude jāveic:

627.³ 1. putu ugunsdzēšamajiem aparātiem – pirmreizējā pēc 10 gadiem vai pēc izgatavotāja garantijas termiņa beigām, nākamās – ik pēc 5 gadiem;

627.³ 2. ogļskābās gāzes ugunsdzēšamajiem aparātiem – reizi 5 gados;

627.³ 3. pulvera ugunsdzēšamajiem aparātiem – reizi 10 gados.

627.⁴ Pietiekamu skaitu atzītu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu izvieto kontrolpunktos, dzīvojamās un dienesta telpās, lai nodrošinātu, ka vismaz viens piemērota tipa ugunsdzēšamais aparāts ir viegli pieejams izmantošanai ikvienā šo telpu daļā. Kopējo ugunsdzēšamo aparātu skaitu saskaņo ar administrāciju, ņemot vērā kuģa izmēru, telpu novietojumu un kuģošanas rajonu.

627.⁵ Katrā dzīvojamā telpā un katrā telpā, kur regulāri uzturas cilvēki, izņemot "A" klases mašīntelpas, atrodas vismaz viens pārnēsājamais ugunsdzēšamais aparāts.

627.⁶ Visās "A" klases mašīntelpās nodrošina vismaz divus pārnēsājamos ugunsdzēšamos aparātus (vienu – 12 kg un vienu – 5 kg), kas ir piemēroti degošu naftas produktu dzēšanai. Tādās mašīntelpās, kur ir dzinēji ar kopējo jaudu 250 kW, nodrošina vismaz trīs šādus aparātus. Lielāko no tiem glabā pie ieejas telpā.

627.⁷ Vienu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu, kas paredzēts lietošanai jebkurā telpā, izvieto šīs telpas ieejas tuvumā.

627.⁸ Zvejas kuģus apgādā ar piemērotām ugunsgrēka atklāšanas un dzēšanas iekārtām un aprīkojumu.

627.⁹ Telpas, kurās ir izvietoti ar degvielu kurināmi katli, ieskaitot apkures katlus, atkritumu dedzināšanas krāsnis un degvielas agregātus, degvielas agregātus vai iekšdedzes dzinējus ar kopīgo jaudu vismaz 375 kW, apgādā ar vienu no šādām stacionārām ugunsdzēsības sistēmām:

627.⁹ 1. spiediena ūdens apsmidzināšanas iekārtu ar rokas vadības sūkni vai citiem sistēmas spiediena nodrošināšanas līdzekļiem;

627.⁹ 2. ugunsdzēšanas gāzes iekārtu;

627.⁹ 3. ugunsdzēšanas iekārtu, kurā izmanto daudzkārtīgas putas.

627.¹⁰ Uz visiem zvejas kuģiem ir aizliegts izmantot halogēnogļūdeņražus kā ugunsdzēšanas aģentu.

627.¹¹ Ja mašīntelpa un katlutelpa nav pilnīgi atdalītas vai degviela var noplūst no katlutelpas mašīntelpā, mašīntelpu un katlutelpu uzskata par vienu nodalījumu.

627.¹² Ugunsgrēka atklāšanas un dzēšanas iekārtu vadības un kontroles aprīkojumu izvieto viegli pieejamās vietās ārpus telpas, kura, izceļoties ugunsgrēkam aizsargājamās telpās, varētu kļūt nepieejama. Veic pasākumus, lai, izceļoties ugunsgrēkam aizsargājamās telpās, netiktu pārtraukta ugunsgrēka atklāšanas un dzēšanas iekārtu darbam nepieciešamās enerģijas un ūdens padeve.

627.¹³ Uz zvejas kuģiem, kas galvenokārt vai pilnīgi ir būvēti no koka vai plastmasas šķiedras un kuriem mašīntelpās, kuras arī ir būvētas vai pārklātas ar šādiem materiāliem, ir uzstādīti ar šķidro degvielu kurināmie katli vai iekšdedzes dzinēji, uzstāda vienu no šo noteikumu 627.⁹ punktā minētajām stacionārajām ugunsdzēsības sistēmām.

627.¹⁴ Zvejas kuģa ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas un ierīces uztur gatavībā, lai tās varētu nekavējoties izmantot, un nodrošina to vieglu pieejamību. Pirms zvejas kuģa iziešanas jūrā pārbauda rokas ugunsdzēšamo aparātu un cita pārnēsājamā ugunsdzēšanas aprīkojuma esību uz kuģa.

627.¹⁵ Visas ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas un ierīces testē un pārbauda vismaz reizi gadā, lai nodrošinātu to gatavību tūlītējai izmantošanai. Papildu regulāros testus un pārbaudes var veikt saskaņā ar Organizācijas izstrādātajām pamatnostādnēm par ugunsdrošības sistēmu un ierīču apkopi un pārbaudēm (MSC.1/Circ.1432).

627.¹⁶ Stacionārām ogļskābās gāzes ugunsdzēsības sistēmām tehnisko apkopi un pārbaudes veic, balstoties uz Organizācijas izstrādātajām vadlīnijām par stacionāro ogļskābās gāzes ugunsdzēsības sistēmu ierīču apkopi un pārbaudēm (MSC.1/Circ.1318). Tehnisko apkopi veic administrācijas atzīts uzņēmums.

627.¹⁷ Kuģa īpašnieks nodrošina kuģa apkalpi ar informāciju par kuģa ugunsdzēšanas aprīkojumu un instrukcijām, kuras ir nepieciešamas drošai kuģa ekspluatācijai no ugunsdrošības viedokļa valsts valodā un darba valodā. Šī informācija un instrukcijas var tikt apkopotas ugunsdrošības bukletā, kurš ir novietots kuģa kopkajītē.

628. Ja nav norādīts citādi, šīs nodaļas noteikumi attiecas gan uz esošiem, gan jauniem zvejas kuģiem ar garumu 15 metri vai lielāku.

629. Uz jauniem un esošiem zvejas kuģiem katru darba vietu, kā arī vietas uz zvejas kuģa, kur uzturas apkalpe, konstruē tā, lai apkalpes darbs noritētu atbilstoši veselības un drošības prasībām. Visas transportieru, ceļamo iekārtu un traļu vinču daļas un to aprīkojumu uztur labā darba kārtībā.

630. Drošības troses sistēmu konstruē tā, lai tā būtu efektīva visos gadījumos, un tā tiek nokomplektēta ar visām nepieciešamajām trosēm, tauvām, skavām un stiprinājumiem.

631. Klāja atveres, kuru apmales ir zemākas par 600 mm, aprīko ar iežogojumu, kura augstums ir vismaz metrs. Administrācija var atļaut neaprīkot iežogojumus ap nelielām atverēm.

632. Gaismas lūkas un citas līdzīgas atveres aprīko ar aizsargbarjerām, kas ir savrup viena no otras ne vairāk kā 350 mm attālumā. Administrācija var atļaut neaprīkot iežogojumus ap nelielām atverēm.

633. Klāju virsmas izgatavo vai apstrādā tā, lai līdz minimumam samazinātu apkalpes locekļu paslīdēšanas iespēju. Īpaši tādās vietās kā mašīntelpa, kambīze, pie vinčām, ap riņķvada un tīklu mašīnām, zivju apstrādes vietās, durvju priekšā, trapu galos uz klājiem nodrošina pārklājumus, kas samazina slīdēšanu. Koka klāji bez pretslīdamības pārklājuma neatbilst slīdamības samazināšanas nosacījumiem.

634. Ja apkalpes locekļi strādā vai pārvietojas vietās, kur ir paaugstināts risks pārkrišanai pār bortu, izmanto visus iespējamos drošības līdzekļus (drošības trose, glābšanas vestes, drošības jostas vai cits atbilstošs aprīkojums). Šādus darbus drīkst izpildīt tikai tad, ja nodrošināta pastāvīga uzraudzība.

635. Ja darbi notiek vietās un apstākļos, kur nevar nodrošināt pilnīgu darba drošību, apkalpes locekļi šos darbus veic individuālajos glābšanas līdzekļos.

636. Lūku un citu atveru vākus aprīko ar fiksatoriem, kas nodrošina tos pret nejaušu aizvēršanos. Smagus avārijas izejas lūku vākus aprīko ar pretsvariem un konstruē tā, lai būtu iespējams vāku atvērt gan no iekšpuses, gan ārpuses.

637. Ieejas lūku izmēri nav mazāki kā 600 x 600 mm vai 600 mm diametrā.

638. Ja ir iespējams, virs avārijas izejas lūkām uzstāda rokturus.

639. Visas atklātās darba klāja daļas aprīko ar drošām margām vai margsienām. Tas attiecas arī uz virsbūvju klājiem, ja uz tiem strādā cilvēki. Margu un margsienu augstumu virs klāja nodrošina ne mazāku par vienu metru. Ja šis augstums traucē normālai zvejas kuģa ekspluatācijai, administrācija nosaka citu minimālo augstumu.

640. Esošiem zvejas kuģiem margu un margsienu minimālais augstums var būt 750 mm, ja administrācija atzīst to par pietiekamu.

641. Minimālais vertikālais attālums starp dziļāko ekspluatācijas ūdenslīniju un zemāko punktu margsienas augšmalā vai darba klāja virsmu, ja ir ierīkots margu nožogojums, ir pietiekams, lai aizsargātu zvejas kuģa apkalpi no ūdens, kas tiek uzskalots uz klāja, ņemot vērā atļauto kuģošanas rajonu, hidrometeoroloģiskos apstākļus, kuros atļauta zvejas kuģa ekspluatācija, zvejas kuģa tipu un zvejas paņēmienus. Minētais attālums atbilst administrācijas prasībām. Jauniem zvejas kuģiem ar garumu, lielāku par 24 metriem, brīvsānu augstums, kas mērīts zvejas kuģa vidusdaļā no darba klāja virsmas, no kura notiek zveja, nav mazāks par 300 mm vai mazāks par brīvsānu augstumu, kas atbilst maksimālajai atļautajai iegrimei (izvēlas lielāko) saskaņā ar atzīto zvejas kuģa noturības informāciju. Zvejas kuģiem, kuru darba klājs ir tā aizsargāts, ka jūras ūdens uz tā nevar nokļūt, netiek prasīts cits minimālais brīvsānu augstums, kā vien tas, kas atbilst maksimālajai atļautajai iegrimei.

642. Attālums starp klāju un apakšējo margu nepārsniedz 230 mm. Attālums starp pārejām nepārsniedz 380 mm, un attālumi starp margu statņiem nav lielāki par 1,5 metriem. Uz zvejas kuģiem ar noapaļotu klāja savienojumu ar bortu, margu statņus nostiprina uz klāja plakanās daļas. Uz margām nedrīkst būt asas šķautnes, stūri un citi asumi, tām jābūt pietiekami izturīgām.

643. Lai nodrošinātu drošu zvejas kuģa apkalpes pārvietošanos starp dzīvojamām telpām, mašīntelpu un citām darba telpām, zvejas kuģus aprīko ar margām, drošības trosēm, virsklāja vai zemklāja ejām saskaņā ar administrācijas prasībām. Virsbūves, klāja mājas un vējtverus no ārpuses aprīko ar vētras rokturiem, lai zvejas kuģa apkalpe varētu droši pārvietoties un strādāt.

644. Zvejas kuģus ar pakaļgala tralēšanu aprīko ar slipa vārtiem vai citu slipa nožogojumu, kam ir tāds pats augstums kā piegulošajām margsienām vai margām. Ja slipa nožogojums neatrodas savā vietā, slipu nožogo ar ķēdi vai citu līdzīgu pagaidu līdzekli.

645. Uz cita tipa traleriem pakaļgala margsienas var nebūt, ja vertikālais attālums no dziļākās darba ūdenslīnijas līdz darba klāja virsmai ir vismaz 1800 mm un apkalpe ir atbilstoši aizsargāta pret jūras ūdens nokļūšanu uz klāja, ir ierīkotas margas ar minimālo augstumu 1000 mm no labā līdz kreisajam bortam (apkārt klāja pakaļgalam) un katrā atsevišķā gadījumā ir veikti nepieciešamie drošības pasākumi saskaņā ar administrācijas prasībām.

646. Lai nodrošinātu zvejas kuģa apkalpes drošību, kuģi aprīko ar atbilstoša izmēra un izturības kāpnēm un trapiem ar rokturiem un neslīdošiem pakāpieniem. Uz jauniem zvejas kuģiem šādas kāpnes un trapi tiek iekārtoti saskaņā ar piemērojamām prasībām.

647. Trapu platums ir vismaz 600 mm. Trapu slīpums pret horizontu ir no 45° līdz 50° dzīvojamās un dienesta telpās un no 50° līdz 55° uz klājiem un mašīntelpās. Atsevišķos gadījumos administrācija pieļauj atkāpes no šiem izmēriem, ja tas nerada draudus apkalpes drošībai.

648. Nodrošina visu ārējā klāja darba vietu pārskatāmību no stūres mājas. Stūres māju iekārto tādā augstumā, lai redzamību neierobežotu zvejas kuģa konstrukcija vai aprīkojums. Uz esošajiem zvejas kuģiem nodrošina iespēju no zvejas kuģa tiltiņa pārraudzīt tās zvejas kuģa vietas, kur apkalpe nodarbojas ar zvejas rīku izlikšanu vai loma pacelšanu uz zvejas kuģa.

649. Ja tehniski nav iespējams nodrošināt, ka visas darba vietas uz darba klāja ir pārskatāmas no stūres mājas, uzstāda jūras apstākļiem piemērotu videonovērošanas sistēmu. Šīs sistēmas izvietojumu apstiprina administrācija.

650. Ja nav iespējami vizuāli sakari un balss sakari starp darba vietu un tiltiņu, uzstāda piemērotu un drošu sakaru sistēmu.

651. Vinču vadības ierīces izvieto tā, lai cilvēkam, kurš strādā pie vinčas, būtu pietiekami daudz vietas un lai no vinčas vai tīklu mašīnas vadības vietas būtu pilnībā pārskatāma šo mehānismu darbības zona.

652. Ja nav iespējams nodrošināt mehānismu darbības zonu tiešu pārredzamību, uzstāda jūras apstākļiem piemērotu videonovērošanas sistēmu. Šīs sistēmas izvietojumu apstiprina administrācija.

653. Pārvietošanos starp klājiem nodrošina ar stacionāri nostiprinātiem trapiem. Ja traps ir noņemams, tā stiprinājuma konstrukcija nodrošina trapa stabilitāti un drošību.

654. Lūku vākus, kuru atvēršanai nepieciešams lietot 160 N lielu spēku vai lielāku, aprīko ar ierīcēm vāku atvēršanai. Vāki ir nostiprināmi atvērtā stāvoklī.

655. Trapus kravas tilpnēs uzstāda līdz pašam tilpnes dibenam. Rokturus uzstāda iespējami ērtās vietās. Trapi ir droši, lai novērstu slīdēšanu un krišanu.

656. Trapu pakāpienus veido tā, lai no tiem kāja nevarētu paslīdēt uz sāniem un krišanas risks būtu cik vien iespējams minimāls. Pakāpienus konstruē ar platumu vismaz 250 mm, uz jauniem zvejas kuģiem tos konstruē tā, lai kāju varētu nolikt vismaz 150 mm dziļumā no pakāpiena ārējās malas.

657. Ja ir paredzēts apkalpes darbs kravas tilpnē, zvejas kuģim atrodoties jūrā, no kravas tilpnes nodrošina vismaz vienu avārijas izeju. Ja kravas tilpne ir 20 metrus gara vai garāka, paredz divas avārijas izejas, kuras atrodas iespējami tālu viena no otras. Šīs izejas atbilst šo noteikumu 2.5. un 2.6.apakšnodaļas prasībām. Prasību par divām avārijas izejām neattiecina uz zvejas kuģiem, kas būvēti pirms 1990.gada 1.augusta.

658. Ja kravas tilpne ir aprīkota ar atvēsinošām vai saldējamām iekārtām, nodrošina iespēju atvērt durvis vai lūkas vāku no abām pusēm un padot avārijas signālu no šīs telpās uz stūres māju.

659. Ieejas kravas telpās konstruē tā, lai tajās varētu iekļūt cilvēki ar uzvilktu pretdūmu aizsardzības aprīkojumu. Šo noteikumu 4.2.11.apakšnodaļas prasības attiecas arī uz atdzesējamām kravas tilpnēm. Šī punkta prasības neattiecas uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem.

660. Jaunus zvejas kuģus nodrošina ar stacionārām kāpnēm visā zivju tilpnes augstumā. Kāpnes aprīko ar rokturiem abās pusēs. Ja zivju tilpnes dziļums nepārsniedz trīs metrus, kāpnes var aizvietot ar stacionāru trapu, kas atbilst šo noteikumu 656.punkta prasībām. Ja zivju tilpnes dziļums ir mazāks par 2,2 metriem, drīkst izmantot pārvietojamu trapu ar aprīkojumu tā drošai nostiprināšanai.

661. Drošu nokļūšanu uz zvejas kuģa, kas atrodas piestātnē, nodrošina pa aizborta trapiem vai kuģa laipām.

662. Trapus un laipas aprīko ar atbilstošām margām, rokturiem un pakāpieniem. Nodrošina nepieciešamo apgaismojumu.

663. Zvejas kuģus ar garumu 45 metri un lielāku, bet mazāku par 85 metriem, aprīko vismaz ar vienu jūras trapu, kura slīpums pret horizontu visos iespējamajos ekspluatācijas variantos ir no 0º līdz 45º.

664. Zvejas kuģus ar garumu, lielāku par 85 metriem, aprīko vismaz ar vienu jūras trapu ar regulējamiem pakāpieniem, kuru var izmantot no 0º līdz 55º leņķos pret horizontu.

665. Ja trapu nevar pārvietot no viena zvejas kuģa borta uz otru ar zvejas kuģa apkalpes spēkiem un zvejas kuģa tehniskajiem līdzekļiem, uzstāda trapus abos zvejas kuģa bortos.

666. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, bet mazāks par 45 metriem, nokļūšanai uz zvejas kuģa atļauts izmantot zvejas kuģa laipu. Nodrošina laipas platumu vismaz 550 mm. Paredz aprīkojumu — gredzenus, āķus un laipas stiprināšanai pie zvejas kuģa borta. Izmanto administrācijas atzītu laipas konstrukciju.

667. Mastus, uz kuriem ir nostiprinātas kravas ierīces, antenas, signālugunis vai cits aprīkojums, kam nepieciešama apkope vai remonts, aprīko ar atbilstošiem trapiem un, ja iespējams, ar darba platformām.

668. Traps sniedzas no klāja līdz augstākajai signālugunij vai citam aprīkojumam, kam nepieciešama pārbaude vai remonts. Šo prasību nepiemēro esošajiem zvejas kuģiem ar koka mastiem. Uz jauniem zvejas kuģiem trapu pakāpienus neveido ar apaļiem spraišļiem.

669. Trapus, kuru slīpums pret horizontu pārsniedz 70° un lielākais augstums virs klāja ir vairāk nekā pieci metri, sākot ar 2,2 metru augstumu, aprīko ar atbilstošiem līdzekļiem, kas nepieļauj kritienu.

670. A tipa mastu galos un citās līdzīgās vietās, kur cilvēki atrodas remontdarbu veikšanai, uzliek margas vai rokturus.

671. Uz zvejas kuģa nodrošina atbilstošu drošības aprīkojumu darbam augstumā.

672. Darba vietas uz zvejas kuģa aizsargā no bīstamo un kaitīgo faktoru ietekmes, lai kuģa apkalpes locekļi negūtu traumas, apdegumus, elektrotraumas, nesaindētos un nebūtu pakļauti augstfrekvences elektromagnētisko lauku, radioaktīvā starojuma, pārmērīga trokšņa un vibrāciju ietekmei. Veic pasākumus, lai samazinātu trokšņa kaitīgo ietekmi uz mašīntelpu personālu līdz līmenim, kāds noteikts ar Organizācijas 1981.gada 19.novembra rezolūciju A.468(XII) pieņemtajā kodeksā “Par trokšņu līmeni uz zvejas kuģiem”. Ja dzinēji tiek darbināti un vadīti no mašīntelpas, tam jānotiek no atdalītas, skaņu necaurlaidīgas telpas daļas, kas labi izolēta un kur var nokļūt, neieejot mašīntelpā. Šie nosacījumi attiecas arī uz navigācijas tiltiņu.

673. Pastāvīgas darba vietas neizvieto:

673.1. tieši virs katliem un spiedtraukiem;

673.2. tieši zem iekārtām un cauruļvadiem, no kuriem iespējama noplūde;

673.3. tuvu vietām, kur iespējama kaitīgu gāzu un tvaiku izdalīšanās, ja nav paredzēta atbilstoša ventilācija;

673.4. lielu sakarsētu virsmu tuvumā, ja nav paredzēti atbilstoši vairogi.

674. Pastāvīgajās darba vietās nodrošina vismaz 2100 mm augstumu darbam stāvus, šo augstumu pagaidu darba vietās samazina līdz 1850 mm.

675. Klāja virsma darba vietā nodrošina apkalpes locekļa stabilu stāvokli, veicot pienākumus. Tā ir pēc iespējas horizontāla (maksimāli pieļaujamais slīpums nepārsniedz 2°−3°), bez pakāpieniem, caurulēm un citiem nelīdzenumiem. Virsma nedrīkst būt slidena.

676. Nodrošina brīvu pārvietošanos pa ejām (vismaz 600 mm) un pietiekami plašas darba zonas (vismaz 600 x 600 mm) darba vietās (piemēram, pie tīklu mašīnām, vinčām un zivju apstrādes mašīnām). Ja pārbaudēs konstatē, ka nav iespējams nodrošināt brīvu pārvietošanos, rod citus tehniskus risinājumus, lai samazinātu traumu risku līdz minimumam. Avārijas ceļi un izejas tiek marķētas saskaņā ar Organizācijas A.760(18) rezolūcijas prasībām, šis marķējums ir izturīgs.

677. Ja aprīkojums loma apstrādei un piegādei teknē traucē brīvu pārvietošanos, paredz, ka aprīkojums ir noņemams vai pārvietojams, lai tajā laikā, kad nenotiek loma apstrāde, ir nodrošināta brīva pārvietošanās.

678. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, nodrošina, lai zivju apstrāde notiktu zem klāja vai vismaz zem nojumes, kā arī lai cilvēki varētu strādāt pilnā augumā (klāja jeb nojumes augstums ir vismaz 2 metri). Zivju apstrādes telpā nodrošina dabīgo apgaismojumu. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, nodrošina, lai zivju apstrāde notiktu iespējami aizsargātā vietā. Uz esošiem zvejas kuģiem prasības par iespēju strādāt pilnā augumā un dabīgo apgaismojumu izpilda, ja tas ir iespējams.

679. Slēgtās darba telpās, kurās glabājas darba drēbes vai tiek apstrādātas zivis, ierīko ventilāciju saskaņā ar administrācijas prasībām. Telpās, kur apstrādā zivis, ierīko stacionāru ventilācijas sistēmu, kas nodrošina vismaz seškārtīgu gaisa apmaiņu stundā. Administrācija var atbrīvot no iepriekšminētās prasības daļēji slēgtas darba telpas, ja novērtēšanā secināts, ka ir nodrošināta pietiekama dabīgā ventilācija.

680. Mašīntelpās nodrošina brīvas pārvietošanās iespēju un piekļūšanu visiem mehānismiem un mezgliem tā, lai varētu veikt to apkopi un remontu. Nodrošina arī brīvu pieeju kāpnēm (kāpņu telpai) un avārijas izejām.

681. Uz zvejas kuģa nodrošina pietiekamu apgaismojumu visās ejās, darba telpās un darba zonās atbilstoši drošības un veselības prasībām. Tas attiecas uz loma piegādi apstrādes vietā un aizgādāšanu pēc apstrādes, loma apstrādes un pārvietošanas mehānismu vadības pultīm, kambīzi, ejām, pārejām un trapiem.

682. Nodrošina pietiekamu apgaismojuma intensitāti, lai varētu atšķirt detaļas. Apgaismojums rada pietiekamu kontrastu un neapžilbina.

683. Kravas telpās ierīko stacionāru apgaismojumu, kas nodrošina pietiekamu apgaismojumu visos ekspluatācijas apstākļos. Uz esošajiem zvejas kuģiem, ja administrācija to atļauj, ir pieļaujama nevis stacionāra, bet līdzvērtīgi efektīva pārnēsājama apgaismojuma izmantošana.

684. Apgaismojums netraucē stūrmaņa darbam stūres mājā.

685. Vinčas, tīklu mašīnas, zivju apstrādes mašīnas un citus klāja mehānismus projektē, būvē, uzstāda un aprīko tā, lai to ekspluatācija, apkope un remonts neradītu draudus cilvēku drošībai un veselībai jebkuros prognozējamos zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļos. Uz traleriem ierīko šādas vadības iekārtas smagu zvejas rīku sastāvdaļu pārvietošanai:

685.1. ierīces, kas padarītu nekustīgas traļa durvis;

685.2. ierīces, kas vadītu traļa rāmja šūpošanos.

686. Strādājot ar vinčām, tīklu mašīnām un citiem klāja mehānismiem, ievēro darba drošības noteikumus.

687. Vinčas projektē un aprīko ar attiecīgiem vairogiem tā, lai vinču kustīgās daļas nevarētu savainot cilvēkus. Visus aizsargvairogus konstruē pietiekami izturīgus un stabilus.

688. Ja iespējams, kustīgās troses virs klāja ievieto caurulēs vai droši nosedz kādā citā veidā.

689. Klāja blokus nosedz ar vairogiem vai citiem piemērotiem aizsarglīdzekļiem.

690. Traļu vinčas konstruē reversīvas. Vadības sviras, tās atlaižot, nekavējoties atgriežas neitrālā stāvoklī. Traļu vinčas aprīko ar līdzekļiem, kas novērš nejaušu vinčas ieslēgšanu.

691. Ja vinču iespējams vadīt no vairākām vietām, nodrošina tās redzamību no visām vadības vietām. Vienlaicīgi vinča var būt vadāma tikai no vienas vietas.

692. Nepieciešamais spēks vinčas vadības sviru pārvietošanai ar rokām nepārsniedz 160 N, ar kāju pārslēdzamiem pedāļiem — 320 N.

693. Katra zvejas rīku daļa ir pietiekami izturīga, lai izturētu paredzētās slodzes.

694. Vinčas aprīko ar aizsardzību pret pārslodzi. Negaidīta enerģijas padeves pārtraukšana nedrīkst novest pie kravas kritiena.

695. Remontējot vai nomainot zvejas rīku elementus, nesamazina to izturību.

696. Vinčas aprīko ar paredzētajai slodzei atbilstošām, pietiekami efektīvām mehāniskām bremzēm. Bremzes ir vienkārši un viegli regulējamas. Katru no pievada ass atslēdzamu vinčas spoli aprīko ar bremzēm, kas nav atkarīgas no pievada ass.

697. Ja zvejas vinča ir vadāma no tiltiņa vai stūres mājas, vinčas avārijas apturēšanas slēdzi izvieto gan stūres mājā, gan ērti pieejamā vietā līdzās vinčai. Avārijas apturēšanas slēdzis nodrošina, ka vinča tiek apturēta un netiek pieļauta nejauša trošu kustība.

698. Traļu vinčas aprīko ar trošu kārtotāju.

699. Zvejas kuģa kravas iekārtas atbilst administrācijas prasībām. Saskaņā ar šo noteikumu 1.4.apakšnodaļas prasībām tiek veiktas kravas iekārtu periodiskās apskates.

700. Pieņemšanas tvertnes aprīko ar cietām cauruļveida margām apkārt tvertnei. Ja nepieciešams, uz margām atbilstošā augstumā ierīko platformu, lai maisu varētu aizsiet ērtā darba stāvoklī.

701. Zivju apstrādi veic mazgāšanas tvertnēs, tīrīšanas tvertnēs, mazgāšanas traukos, uz tīrīšanas galdiem un redeļu kastēm darbam piemērotā augstumā. Ja nepieciešams, nodrošina iespēju viegli regulēt palīglīdzekļus un aprīkojumu.

702. Izstrādā noteikumus, kas nosaka, kā izpildāmi darbi uz zvejas kuģa, pārvietojot zivis uz klāja, no klāja uz kravas telpu un kravas telpā, kā arī veicot citas kravas operācijas. Kuģi apgādā ar attiecīgu aprīkojumu, lai šie darbi no cilvēkiem neprasītu pārliecīgu piepūli vai prasītu minimālu piepūli.

703. Nodrošina, lai aprīkojums, ar kuru uz zvejas kuģa tiek ražots, transportēts un izmantots ledus, atbilstu administrācijas prasībām.

704. Par zivju apstrādes mašīnām šīs nodaļas izpratnē uzskata iekārtas, kas mehāniski šķiro, tīra, atdzesē, iepako, transportē vai kā citādi apstrādā nozvejoto lomu.

705. Zivju apstrādes mašīnas projektē tā, lai personālu, kas ar tām strādā vai atrodas līdzās, nevarētu nejauši savainot. Mašīnas ir drošas visās paredzamajās situācijās — ekspluatējot, remontējot, tīrot un veicot tehnisko apkopi.

706. Nodrošina tādu aizsargvairogu konstrukciju, lai tos varētu noņemt, tikai izmantojot īpašus instrumentus. Nodrošina, lai aizsargvairogu nevar noņemt, kamēr nav atslēgta enerģijas padeve un mašīna pilnībā apturēta, kā arī nevar iedarbināt, kamēr aizsargvairogi nav nostiprināti vietās.

707. Zivju apstrādes mašīnas konstruē tā, lai tās varētu viegli, ātri un droši apturēt ar piemērotās vietās uzstādītiem avārijas apturēšanas slēdžiem. Avārijas apturēšanai jāaptver visi mašīnas elementi arī tad, ja kāds mašīnas elements ir atslēgts.

708. Uz esošajiem zvejas kuģiem administrācija var atļaut izmantot mašīnas, kas neatbilst šo noteikumu 706.punkta prasībām, ja, veicot pārbaudi, administrācija mašīnas atzīst par pietiekami drošām.

709. Papildus šo noteikumu 707.punktā noteiktajiem avārijas apturēšanas slēdžiem zivju apstrādes mašīnas un konveijeru lentes aprīko arī ar tādiem avārijas apturēšanas slēdžiem, kas iedarbojas, ja notiek avārija vai ja tiek veikta mašīnas tīrīšana vai apkope.

710. Mašīnas, kuras veicamo operāciju tehnoloģijas dēļ nevar izgatavot tā, lai pilnībā izslēgtu savainojuma risku, bīstamajās vietās aprīko ar stacionāri uzstādītu avārijas apturēšanas slēdzi. Nodrošina iespēju, lai mašīnas avārijas apturēšanas gadījumā to varētu iedarbināt tikai pēc tam, kad avārijas apturēšanas slēdža svira uzstādīta stāvoklī “darbs”.

711. Pēc mašīnas apturēšanas tās elementos nedrīkst saglabāties spiediens, kas varētu izsaukt negaidītu mašīnas detaļu kustību remonta vai tehniskās apkopes laikā.

712. Ja vairākas konveijera lentes ir savienotas, lai pagarinātu viena otru, attālums starp avārijas apturēšanas slēdžiem nepārsniedz 10 metrus. Katrs slēdzis aptur visas savienotās lentes.

713. Ja konveijera lenšu kopējais garums pārsniedz 15 metrus, uzstāda gaismas signālu, kas brīdina par konveijera ieslēgšanu.

714. Zivju apstrādes mašīnas izvieto tā, lai nodrošinātu brīvu pieeju tām apkopes, tīrīšanas un remonta darbu veikšanai. Eju platumu nodrošina vismaz 750 mm.

715. Zivju apstrādes mašīnas izolē tā, lai, pieskaroties to ārējām virsmām, nevarētu gūt apdegumus vai traumas. Izolācijai izmanto tikai degtnespējīgus un pret vibrācijām noturīgus izolācijas materiālus, kurus pienācīgi nostiprina.

716. Mašīnas un iekārtas, kurās ir augstspiediena elementi, atbilst šo noteikumu 4.nodaļas prasībām attiecībā uz spiedtraukiem.

717. Mašīnas un iekārtas, no kurām to darba laikā izdalās garaiņi, gāzes un putekļi, aprīko ar nosūkšanas iekārtām. Šo iekārtu iesūkšanas atveres novieto iespējami tuvu garaiņu, gāzu, putekļu vai citu kaitīgu vielu avotam un cauruļvadus (cauruļu diametrs ir vismaz 50 mm) izvieto tā, lai nekaitētu zvejas kuģa personālam. Izplūdes produktus izvada atmosfērā.

718. Vārstus, aizbīdņus un citas noslēdzošās ierīces izvieto ērti pieejamās vietās.

719. Zivju apstrādes mašīnas un aprīkojumu izvieto uz stabilām pamatnēm, kuras ir atbilstoši nostiprinātas pie zvejas kuģa konstrukcijām.

720. Zivju apstrādes mašīnas, kurās tiek izmantots ūdens, aprīko ar efektīvu noteces sistēmu.

721. Mašīnas un iekārtas, kurām veic regulāru apkopi tādās vietās, kuras ir vairāk nekā divu metru augstumā, ja tas tehniski iespējams, aprīko ar 600 mm platām platformām ar vismaz metru augstām margām.

722. Zivju ievietošanu apstrādes mašīnā un noņemšanu no tās nodrošina personālam piemērotā, drošā un ērtā darba augstumā.

723. Iepildīšanas atveres zivju apstrādes mašīnās un citās iekārtās iekārto tā, lai tās būtu ērti pieejamas un apkalpojamas. Atveres aprīko ar atbilstošiem noslēgšanas līdzekļiem, lai nevarētu izplatīties garaiņi, karstais ūdens vai gāzes.

724. Zvejas kuģus apgādā ar medicīnisko aprīkojumu saskaņā ar normatīvo aktu par drošības un veselības aizsardzības prasībām darbā uz zvejas kuģiem.

725. Šī nodaļa attiecas uz jauniem un esošiem zvejas kuģiem, kuru garums ir 12 metri un lielāks. Uz esošiem zvejas kuģiem šīs nodaļas prasības piemēro tiktāl, ciktāl tās nav pretrunā ar atzīto organizāciju noteikumiem, kas bija spēkā esošo zvejas kuģu būves un glābšanas līdzekļu modernizācijas laikā.

(MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 29 redakcijā)

726. Uzstādot glābšanas aprīkojumu uz zvejas kuģa vai modernizējot uz zvejas kuģa esošo glābšanas aprīkojumu, piemēro Organizācijas Starptautisko dzīvības glābšanas ierīču kodeksu (turpmāk – LSA kodekss) un normatīvos aktus par jūras kuģu aprīkojumu.

(MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 29 redakcijā)

727. Izņemot nolaišanas iekārtu vai ierīci (līdzeklis, kas paredzēts kolektīvā glābšanas līdzekļa vai glābējlaivas drošai nolaišanai uz ūdens no to pastāvīgās stāvēšanas vietas) un jauna tipa glābšanas līdzekli vai iekārtu (glābšanas līdzeklis vai iekārta ar jaunām īpašībām, kuras pilnībā neatbilst šīs nodaļas prasībām, bet nodrošina līdzīgu vai augstāku drošības līmeni), dzīvības glābšanas līdzekļi un aprīkojums, kas ir noteikti šajā nodaļā, ir administrācijas atzīti.

728. Pirms izsniegt dzīvības glābšanas līdzekļu un aprīkojuma atzinumu, administrācija pārliecinās, ka šādas glābšanas ierīces un aprīkojums ir pārbaudīts un atbilst šīs nodaļas prasībām.

729. Pirms jauna tipa dzīvības glābšanas līdzekļu vai aprīkojuma atzīšanas administrācija nodrošina, lai šādi līdzekļi vai aprīkojums:

729.1. nodrošinātu drošības līmeni ne mazāku par šajā nodaļā un LSA kodeksā noteikto;

729.2. būtu sekmīgi izmēģināti un administrācijas novērtēti.

(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)

730. Administrācijas noteiktajā atzīšanas procedūrā paredz, ar kādiem nosacījumiem atzinums paliek spēkā vai tiek atcelts.

731. Pirms izmantošanas atļaujas izsniegšanas tādiem dzīvības glābšanas līdzekļiem un aprīkojumam, kas nav bijuši iepriekš atzīti, administrācija pārliecinās, ka šie dzīvības glābšanas līdzekļi un aprīkojums atbilst šīs nodaļas prasībām, LSA kodeksam un normatīvajiem aktiem par jūras kuģu aprīkojumu, kas ietver Organizācijas ieteikumus par glābšanas līdzekļu testēšanu.

(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)

732. Administrācija pieprasa veikt tādas dzīvības glābšanas līdzekļu ražošanas pārbaudes, kas nodrošina dzīvības glābšanas līdzekļu izgatavošanu atbilstoši tām pašām prasībām kā atzītais prototips.

733. Katru kuģi apgādā vismaz ar diviem kolektīvajiem glābšanas līdzekļiem.

734. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 metri un lielāks, kolektīvo glābšanas līdzekļu un glābējlaivu skaitu, ietilpību un tipu nosaka atbilstoši šādām prasībām:

734.1. uz zvejas kuģa katra borta izvieto tādas ietilpības kolektīvos glābšanas līdzekļus, kuros var izvietot visus uz zvejas kuģa esošos cilvēkus. Ja zvejas kuģis atbilst prasībām par sadalījumu nodalījumos, avārijas noturības kritērijiem un paaugstinātai konstruktīvai aizsardzībai pret uguni, papildus šo noteikumu 148.punktā un 5.nodaļā noteiktajām prasībām, kā arī ja administrācija uzskata, ka glābšanas līdzekļu skaita un to ietilpības samazināšana nevar negatīvi ietekmēt drošību, tā var pieļaut, ka uz zvejas kuģa katra borta izvietoto kolektīvo glābšanas līdzekļu kopējā ietilpība ir pietiekama, lai izvietotu ne mazāk par 50 % no cilvēku kopskaita uz zvejas kuģa. Papildus paredz glābšanas plostus ar ietilpību ne mazāku par 50 % no cilvēku kopskaita uz zvejas kuģa;

734.2. ja zvejas kuģis nav apgādāts ar piemērotu kolektīvo glābšanas līdzekli, kuru, pabeidzot glābšanas darbus, var pacelt savā vietā, uzstāda glābējlaivu. Uz zvejas kuģiem, kas būvēti saskaņā ar atzītās organizācijas noteikumiem darbam smagos ledus apstākļos un kas strādā ziemeļu teritoriālajā rajonā, glābējlaiva ir vismaz daļēji slēgta tipa saskaņā ar šo noteikumu 836., 837., 838., 839., 840. un 841.punkta prasībām un tajā var izvietot visus uz kuģa esošos cilvēkus.

735. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, bet mazāks par 75 metriem, ievēro šādas prasības:

735.1. uz zvejas kuģa katra borta izvieto tādas ietilpības kolektīvo glābšanas līdzekli, kurā var izvietot visus uz zvejas kuģa esošos cilvēkus;

735.2. ja zvejas kuģis nav apgādāts ar piemērotu kolektīvo glābšanas līdzekli, kuru, pabeidzot glābšanas darbus, var pacelt savā vietā, uzstāda glābējlaivu. Uz zvejas kuģiem, kas būvēti saskaņā ar atzītās organizācijas noteikumiem darbam smagos ledus apstākļos un kas strādā ziemeļu teritoriālajā rajonā, glābējlaiva ir vismaz daļēji slēgta tipa saskaņā ar šo noteikumu 836., 837., 838., 839., 840. un 841.punkta prasībām un tajā var izvietot visus uz kuģa esošos cilvēkus.

736. Zvejas kuģus, kuru garums ir 24 metri un lielāks, bet mazāks par 45 metriem, aprīko ar:

736.1. tādas ietilpības kolektīvajiem glābšanas līdzekļiem, kuros var izvietot vismaz 200 % no cilvēku kopskaita uz zvejas kuģa. Glābšanas līdzekļi ir piemēroti to nolaišanai no zvejas kuģa jebkura borta;

736.2. glābējlaivu (izņemot gadījumus, kad administrācija, ņemot vērā zvejas kuģa izmērus un manevrēšanas spējas, meklēšanas un glābšanas operāciju organizāciju, meteoroloģisko brīdinājumu sistēmu, hidrometeoroloģiskos apstākļus zvejas kuģa darbības zonā vai darbības sezonas apstākļus, ir pārliecināta, ka šāds nodrošinājums nav nepieciešams).

737. Zvejas kuģus, kuru garums ir 17 metri un lielāks, bet mazāks par 24 metriem, aprīko ar tādas ietilpības kolektīvajiem glābšanas līdzekļiem, kuros var izvietot vismaz 200 % no cilvēku kopskaita uz zvejas kuģa. Glābšanas līdzekļi ir piemēroti to nolaišanai no zvejas kuģa jebkura borta. Ja uz zvejas kuģa, kas paredzēts kuģošanai tikai Baltijas jūrā, atrodas seši cilvēki vai mazāk, atļauts kuģi aprīkot tikai ar vienu pietiekamas ietilpības kolektīvo glābšanas līdzekli (neņemot vērā šo noteikumu 733. punkta prasību).

(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)

738. Zvejas kuģus, kuru garums ir 12 metri un lielāks, bet mazāks par 17 metriem, aprīko ar tādas ietilpības kolektīvajiem glābšanas līdzekļiem, kuros var izvietot visus uz zvejas kuģa esošos cilvēkus. Ja uz zvejas kuģa, kas paredzēts kuģošanai tikai Baltijas jūrā, atrodas četri cilvēki vai mazāk, atļauts kuģi aprīkot tikai ar vienu pietiekamas ietilpības kolektīvo glābšanas līdzekli (neņemot vērā šo noteikumu 733. punkta prasību). Glābšanas līdzekli izvieto tā, lai tas pastāvīgi ir gatavs nolaišanai no jebkura zvejas kuģa borta.

(MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 29 redakcijā)

739. Izpildot šo noteikumu 734.1., 735.1. un 736.1.apakšpunktā noteiktās prasības, kuģi aprīko ar vienu vai vairākām no zvejas kuģa pakaļgala ar brīvas krišanas metodi nolaižamām glābšanas laivām, kurās ir iespējams izvietot visus uz zvejas kuģa esošos cilvēkus, un ar glābšanas plostiem, kuru ietilpība ir pietiekama visu uz zvejas kuģa esošo cilvēku izvietošanai.

740. Uz zvejas kuģa nodrošina tādu glābšanas laivu un glābējlaivu skaitu, lai gadījumā, ja kuģi atstāj visi uz tā esošie cilvēki, katrai glābšanas laivai vai glābējlaivai būtu jānodrošina ne vairāk kā deviņi glābšanas plosti.

740.¹ Ja šo noteikumu 735.1. vai 736.1. apakšpunktā minētais kolektīvās glābšanas līdzeklis traucē normālai kuģa darbībai, administrācija var atļaut uzstādīt glābšanas laivas un plostus nolaišanai tikai no viena kuģa borta, ja šo glābšanas līdzekļu kopējā ietilpība ir pietiekama, lai uzņemtu vismaz 200 % no cilvēku kopskaita uz zvejas kuģa, un tos iespējams viegli pārvietot uz otru kuģa bortu un droši un ātri nolaist ūdenī.

(MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 29 redakcijā)

740.² Ja kāds kolektīvās glābšanas līdzeklis tiek zaudēts vai kļūst neizmantojams, kuģa katrā sānā ir pietiekams daudzums lietošanai pieejamu kolektīvo glābšanas līdzekļu, ieskaitot tādus glābšanas plostus, kuri ir izvietoti tā, ka tos viena atklātā klāja līmenī iespējams viegli pārvietot no viena kuģa borta uz otru, lai uzņemtu visas uz kuģa esošās personas.

(MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 29 redakcijā)

740.³ Ja šo noteikumu 735.2. vai 736.2. apakšpunktā minētā glābējlaiva traucē normālai kuģa darbībai, atļauts uzstādīt citas līdzvērtīgas ierīces cilvēku glābšanai no ūdens, ņemot vērā kuģošanas rajonu un kuģa ekspluatācijas nosacījumus. Šādu ierīču uzstādīšanu saskaņo ar administrāciju.

(MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 29 redakcijā)

741. Kolektīvie glābšanas līdzekļi un glābējlaiva atbilst šo noteikumu 7.3.apakšnodaļā noteiktajām prasībām.

742. Kolektīvie glābšanas līdzekļi ir:

742.1. viegli pieejami briesmu gadījumā;

742.2. ātri un droši nolaižami atbilstoši šo noteikumu 973.punkta prasībām;

742.3. ātri paceļami, ja tie atbilst prasībām, kas noteiktas glābējlaivām.

743. Kolektīvie glābšanas līdzekļi ir izvietoti tā, lai:

743.1. tie netraucētu cilvēku pārvietošanos uz iekāpšanas klāja;

743.2. netraucētu darbu ar tiem;

743.3. iekāpšanu tajos varētu veikt ātri un labā kārtībā;

743.4. tie netraucētu veikt operācijas ar jebkuru citu glābšanas līdzekli.