Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt Ministru kabineta 2019. gada 17. decembra noteikumus Nr. 671 "Dabas lieguma "Zebrus un Svētes ezers" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi". Ministru kabineta noteikumi Nr.390
Rīgā 2006.gada 16.maijā (prot. Nr.27 29.§) Dabas lieguma "Zebrus un Svētes ezers" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām
dabas teritorijām" 14.panta otro daļu un 17.panta otro daļu 1. Noteikumi nosaka dabas lieguma "Zebrus un Svētes ezers" (turpmāk - dabas liegums) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību un tā funkcionālo zonējumu, lai saglabātu teritorijā esošās dabas un ainaviskās vērtības, Zebrus ezeru, Svētes ezeru un ar tiem saistīto sugu un biotopu daudzveidību, kā arī nosaka dabas lieguma apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un minētās zīmes lietošanas un izveidošanas kārtību. 2. Dabas lieguma teritorijā nav spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. 3. Dabas lieguma platība ir 906 ha. Dabas lieguma funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1.pielikumā, bet funkcionālo zonu robežas - šo noteikumu 2.pielikumā. 4. Dabas liegumā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas: 4.1. dabas lieguma zona; 4.2. regulējamā režīma zona; 4.3. neitrālā zona. 5. Dabas liegumu dabā apzīmē ar speciālām informatīvām zīmēm. Informatīvās zīmes paraugs un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 3.pielikumā. Informatīvo zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina attiecīgā pašvaldība sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un valsts akciju sabiedrību "Latvijas valsts meži". 6. Zemes īpašniekiem (lietotājiem) aizliegts savā īpašumā (lietojumā) ierobežot apmeklētāju pārvietošanos pa ceļiem, takām, ūdenstecēm un ūdenstilpēm, kas paredzētas aizsargājamās teritorijas apskatei un norādītas šo noteikumu 1.pielikumā. 8. Informāciju par dabas lieguma teritorijā esošajām īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem drīkst izplatīt tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju. 8.1 Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā ietverto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem dabas lieguma teritorijā. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama šo noteikumu 13.15.1., 13.15.2., 13.15.3., 13.15.5., 16.4., 16.15.2., 18.6. un 27.4.2.apakšpunktā minētajām darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu. (MK 20.11.2012. noteikumu Nr.789 redakcijā) 9. Zemes tiesiskajam valdītājam un apsaimniekotājam valsts akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" ir pirmtiesības uz līgumu slēgšanu, kas saistīti ar dabas lieguma apsaimniekošanu. 10. Zebrus ezerā un Svētes ezerā atļauts iebraukt tikai ar reģistrētām laivām, kas pieder valsts akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" vai tiem zemes īpašniekiem, kuru zemes īpašumi robežojas ar ezeru. 11. Uz katru zemes privātīpašumu, kas robežojas ar Zebrus ezeru, atļauts turēt un izmantot savām vajadzībām vienu airu laivu, pēc laivas reģistrēšanas par to rakstiski informējot ezera apsaimniekotāju. Valsts akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" atļauts izmantot airu laivas, saskaņojot to skaitu ar Dabas aizsardzības pārvaldi. (Grozīts ar MK 20.11.2012. noteikumiem Nr.789) 12. Visā dabas lieguma teritorijā aizliegts veikt darbību, par kuru valsts vai pašvaldības institūcija, kas atbildīga par vides aizsardzību, atbilstoši tās kompetencei ir pieņēmusi pārvaldes lēmumu, nosakot, ka attiecīgā darbība ir pretrunā ar dabas lieguma izveidošanas un aizsardzības mērķiem un uzdevumiem vai ka attiecīgajai darbībai ir vai var būt: 12.1. būtiska negatīva ietekme uz dabas liegumu, tā ekosistēmām vai dabas procesiem tajā; 12.2. būtiska negatīva ietekme uz dabiskajiem biotopiem, savvaļas dzīvnieku, augu un sēņu sugām un to dzīvotnēm vai savvaļas dzīvnieku populāciju vairošanos, atpūtu un barošanos, kā arī pulcēšanos migrācijas periodā; 12.3. negatīva ietekme uz īpaši aizsargājamiem biotopiem, īpaši aizsargājamām sugām un to dzīvotnēm. 13. Visā dabas lieguma teritorijā aizliegts: 13.1. ierīkot jaunus atkritumu poligonus un izgāztuves; 13.2. lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu; 13.3. nosusināt purvus; 13.4. dedzināt sausās zāles un niedru platības, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu un biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanai un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, un rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija; 13.5. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, kā arī ar dzīvniekiem un dzīvnieku pajūgiem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot pārvietošanos ar velosipēdiem, kā arī gadījumus, ja pārvietošanās notiek pa teritorijas apmeklētājiem speciāli izveidotiem maršrutiem vai ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu vai glābšanas un meklēšanas darbiem; 13.6. ierīkot nometnes un celt teltis ārpus īpaši norādītām vietām; 13.7. kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām, izņemot ugunskurus ciršanas atlieku dedzināšanai atbilstoši ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošiem normatīvajiem aktiem; 13.8. rīkot autosacensības, motosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus; 13.9. ierīkot savvaļas augu, sēņu un dzīvnieku, kā arī to produktu pārdošanas un iepirkšanas punktus; 13.10. uzstādīt vēja elektrostacijas; 13.11. (svītrots ar MK 20.11.2012. noteikumiem Nr.789); 13.12. iegūt derīgos izrakteņus; 13.13. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) palieņu, terašu un meža pļavas un lauces, izņemot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces; 13.14. veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju; 13.15. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas: 13.15.1. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu; 13.15.2. celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams biotopu atjaunošanai; 13.15.3. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus; 13.15.4. veikt zinātniskos pētījumus; 13.15.5. ierīkot jaunas un paplašināt esošās ūdenstransporta līdzekļu bāzes. (Grozīts ar MK 20.11.2012. noteikumiem Nr.789) 14. Būvniecība dabas lieguma teritorijā pieļaujama atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot šajos noteikumos un būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteikto kārtību un ierobežojumus. 15. Dabas lieguma teritorijā ūdensputnu medības ir atļautas ūdensputnu medību sezonas laikā ne biežāk kā reizi nedēļā (sestdienā). 16. Dabas lieguma zonā aizliegts: 16.1. pārvietoties ar ūdens motocikliem, motorjahtām un motorlaivām, izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus, kā arī ezeru apsaimniekotāja pārvietošanos, kuram ir tiesības izmantot vienu motorlaivu ezeru uzraudzībai un apsardzībai; 16.2. pļaut virzienā no lauka malām uz vidu; 16.3. ierīkot purvos dzērveņu plantācijas; 16.4. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot zemes lietošanas kategorijas maiņu šo noteikumu 16.15.2. un 16.15.3.apakšpunktā minēto darbību veikšanai un dabiski apmežojušās zemes lietošanas kategorijas maiņu uz zemes lietošanas kategoriju "mežs" vai "krūmājs"; 16.5. cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē; 16.6. cirst kokus kopšanas cirtē, ja mežaudzes vecums pārsniedz: 16.6.1. priežu un ozolu audzēm - 60 gadus; 16.6.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm - 50 gadus; 16.6.3. apšu audzēm - 30 gadus; 16.7. no 15.aprīļa līdz 31.jūlijam veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot meža nekoksnes vērtību ieguvi, meža ugunsdrošības pasākumus, meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem un bīstamo koku (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu; 16.8. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz vispārējas lietošanas ceļiem; 16.9. cirst nokaltušus kokus un izvākt kritušus kokus, kritalas vai to daļas, kuru diametrs resnākajā vietā ir lielāks par 25 cm, izņemot bīstamo koku novākšanu; 16.10. (svītrots ar MK 20.11.2012. noteikumiem Nr.789); 16.11. ierīkot iežogotas savvaļas dzīvnieku sugu brīvdabas audzētavas; 16.12. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas organizēt brīvā dabā publiskus sporta, izklaides un atpūtas pasākumus, kuros piedalās vairāk par 20 cilvēkiem; 16.13. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kuras tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai; 16.14. ierīkot jaunus un paplašināt esošos meža ceļus; 16.15. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas: 16.15.1. veikt arheoloģiskās izpētes darbus; 16.15.2. veikt ceļu, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju; 16.15.3. ieaudzēt mežu; 16.15.4. vākt dabas materiālus kolekcijām; 16.15.5. (svītrots ar MK 20.11.2012. noteikumiem Nr.789). (Grozīts ar MK 20.11.2012. noteikumiem Nr.789) 16.1 Dabas lieguma zonā sanitārā cirte atļauta tikai gadījumos, ja meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas, un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus. (MK 20.11.2012. noteikumu Nr.789 redakcijā) 16.2 Lai novērstu apdraudējumu dabas lieguma apmeklētājiem un infrastruktūras objektiem, dabas lieguma zonā meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātos, vēja gāztos un lauztos kokus cērt citā cirtē. Šādā gadījumā Valsts meža dienests koku ciršanas apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. (MK 20.11.2012. noteikumu Nr.789 redakcijā) 18. Regulējamā režīma zonā ir aizliegta jebkāda saimnieciskā vai cita veida darbība, izņemot šādas darbības: 18.1. teritorijas apmeklēšana; 18.2. ugunsdrošības pasākumu veikšana; 18.3. meža nekoksnes vērtību ieguve; 18.4. ceļu uzturēšana; 18.5. medības, ievērojot šo noteikumu 15.punktā minēto nosacījumu; 18.5.1 vides monitoringa, nacionālā meža monitoringa un meža inventarizācijas veikšana; 18.6. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju: 18.6.1. zinātnisko pētījumu veikšana; 18.6.2. biotopu apsaimniekošanas pasākumu veikšana; 18.6.3. publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu (piemēram, taku, maršrutu, skatu torņu, atpūtas vietu, ugunskuru vietu, telšu vietu, stāvlaukumu, apmeklētāju centru un informācijas centru) ierīkošana. (Grozīts ar MK 20.11.2012. noteikumiem Nr.789) 19. Lai nodrošinātu caurceļojošo un ligzdojošo putnu aizsardzību, dabas lieguma zonā noteikts sezonas liegums. 22. Sezonas liegumā Zebrus ezerā ir aizliegts atrasties laivām un uzturēties cilvēkiem, izņemot gadījumu, ja tas nepieciešams lieguma uzraudzībai, apsaimniekošanai un zinātnisko pētījumu veikšanai. 24. Neitrālā zona ir izveidota, lai organizētu tūristu un atpūtnieku plūsmu un veicinātu dabas lieguma teritorijas līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību. 26. Šie noteikumi attiecas arī uz dabas liegumā esošajiem dabas pieminekļiem - aizsargājamiem kokiem - vietējo un citzemju sugu dižkokiem (koki, kuru apkārtmērs 1,3 m augstumā no koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 4.pielikumā minētajiem izmēriem). (Grozīts ar MK 20.11.2012. noteikumiem Nr.789) 27. 10 m rādiusā ap aizsargājamiem kokiem (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas) aizliegts: 27.1. veikt jebkādu saimniecisko vai cita veida darbību, kuras dēļ tiek vai var tikt bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā nozīme; 27.2. iegūt derīgos izrakteņus; 27.3. ierīkot atpūtas vietas un nometnes, celt teltis un kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām; 27.4. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas: 27.4.1. veikt dabas pieminekļu apsaimniekošanas pasākumus to turpmākai aizsardzībai un saglabāšanai; 27.4.2. veikt tādu pazemes būvju celtniecību un ekspluatāciju, kuras nav saistītas ar derīgo izrakteņu ieguvi; 27.5. veikt jebkādas darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamo koku augšanu un dabisko attīstību; 27.6. apkraut aizsargājamos kokus; 27.7. mainīt vides apstākļus - ūdens un barošanās režīmu; 27.8. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija; 27.9. iznīcināt vai bojāt dabisko zemsedzi, izņemot krūmu un koku ciršanu saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem; 27.10. cirst kokus bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas. (Grozīts ar MK 20.11.2012. noteikumiem Nr.789) 27.1 Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, atļauta to izciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām) saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu mežā un ārpus tā. (MK 20.11.2012. noteikumu Nr.789 redakcijā) 28. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai tad, ja tas ir kļuvis bīstams (apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. (Grozīts ar MK 20.11.2012. noteikumiem Nr.789) 29. Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs ir saglabājami koka augšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē. (MK 20.11.2012. noteikumu Nr.789 redakcijā) Ministru prezidents A.Kalvītis
Vides ministrs R.Vējonis Vides ministrs R.Vējonis
Dabas lieguma "Zebrus un Svētes ezers" funkcionālo zonu sastāvs un robežu apraksts
(Pielikums MK 20.11.2012. noteikumu Nr.789 redakcijā) I. Dabas lieguma zona 1. Dabas lieguma zonā ietilpst visa tā dabas lieguma teritorija, kas neietilpst regulējamā režīma zonā un neitrālajā zonā. II. Regulējamā režīma zona 2. Regulējamā režīma zonas sastāvs
III. Neitrālā zona 3. Neitrālās zonas robežu apraksts
4. Neitrālās zonas robežpunktu koordinātas atbilstoši Latvijas koordinātu sistēmai (LKS 92)
IV. Sezonas liegums 5. Sezonas lieguma robežu apraksts
6. Sezonas lieguma robežpunktu koordinātas atbilstoši Latvijas koordinātu sistēmai (LKS 92)
Piezīmes. 1. Robežu apraksts Bikstu pagastā un Zebrenes pagastā pēc īpašumu kadastra stāvokļa uz 2004.gada 1.janvāri. 2. Dabas liegums atrodas Zemgales virsmežniecības Bikstu un Zebrenes pagastu teritorijā. Meža kvartālu numerācijai izmantoti 2002.gada inventarizācijas dati. 3. Teritorijas funkcionālo zonu shēma sastādīta un robežpunktu koordinātas aprēķinātas bez robežu uzmērīšanas dabā. Jebkuru darbību robežu novirzes no noteikumos noteiktajām robežām pieļaujamas izmantotās kartes mēroga noteiktības robežās atbilstoši dabā esošajām faktiskajām robežām. 1. Informatīvā zīme dabas lieguma apzīmēšanai (turpmāk - zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu. 2. Zīmes krāsas (krāsu standarti norādīti PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas: 2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) - gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green)); 2.2. ozollapas piktogramma - baltā krāsā; 2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums - tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green)); 2.4. zīmes ietvars - baltā krāsā. 3. Zīmes lietošanas kārtība: 3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem: 3.1.1. 300 x 300 mm; 3.1.2. 150 x 150 mm; 3.1.3. 75 x 75 mm; 3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru (saglabājot kvadrāta proporcijas) izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm; 3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šī pielikuma 3.1. un 3.2.apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas; 3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem (arī sliežu ceļiem). Vides ministrs R.Vējonis
Aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki
(pēc apkārtmēra vai augstuma) (Pielikums MK 20.11.2012. noteikumu Nr.789 redakcijā)
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Dabas lieguma "Zebrus un Svētes ezers" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Statuss:
Zaudējis spēku
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|