1. Noteikumi nosaka metodiku, kādā nosaka materiālo zaudējumu apjomu, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki (turpmāk - materiālo zaudējumu apjoms).

2. Materiālo zaudējumu apjomu nosaka Valsts meža dienesta vai - nacionālo parku un dabas rezervātu teritorijā - attiecīgās administrācijas izveidota komisija, pamatojoties uz zemes īpašnieka (tiesiskā valdītāja) vai ganāmpulka īpašnieka (turētāja) iesniegumu zaudējumu kompensācijai par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem lauksaimniecībai un mežsaimniecībai (turpmāk - iesniegums) (1.pielikums).

3. Valsts meža dienests vai attiecīgā nacionālā parka vai dabas rezervāta administrācija 14 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izveido komisiju un veic pārbaudi dabā. Ja postījumi nodarīti lopkopībai, komisiju izveido nekavējoties.

4. Komisija 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas nosaka materiālo zaudējumu apjomu un izsniedz iesnieguma iesniedzējam materiālo zaudējumu apjoma aprēķinu, kurus medījamie dzīvnieki nodarījuši lauksaimniecībai (2.pielikums), vai materiālo zaudējumu apjoma aprēķinu, kurus medījamie dzīvnieki nodarījuši mežsaimniecībai (3.pielikums).

5. Augkopībai un mežsaimniecībai nodarīto materiālo zaudējumu apjomu nosaka platībā, kuru zemes īpašnieks (tiesiskais valdītājs) ir iezīmējis dabā un uzmērījis (turpmāk - pārbaudāmā platība).

6. Augkopībai nodarīto materiālo zaudējumu apjomu komisija nosaka šādi:

6.1. pārbaudāmajā platībā veic uzskaiti dabā, ejot pa izvēlētu maršrutu, kura kopgarums nav mazāks par 640 m/ha un kurš vienmērīgi aptver visu pārbaudāmo platību. Postījumu intensitāti novērtē 0,5 x 0,5 metrus lielos parauglaukumos, kas vienmērīgi izvietoti pa maršrutu un kuru kopējā platība nav mazāka par 1 % no pārbaudāmās platības;

6.2. katrā parauglaukumā pēc sešu ballu skalas nosaka postījumu intensitāti, kuru apzīmē šādi:

6.2.1.  0 - postījumu nav (lauksaimniecības kultūras postījumi 0-10 % no parauglaukuma platības);

6.2.2.  1-5 % postījumu (lauksaimniecības kultūras postījumi 11-15 % no parauglaukuma platības);

6.2.3.  2-25 % postījumu (lauksaimniecības kultūras postījumi 16-35 % no parauglaukuma platības);

6.2.4.  3-50 % postījumu (lauksaimniecības kultūras postījumi 36-65 % no paraug­laukuma platības);

6.2.5.  4-75 % postījumu (lauksaimniecības kultūras postījumi 66-95 % no parauglaukuma platības);

6.2.6.  5-100 % postījumu (lauksaimniecības kultūras postījumi 96-100 % no parauglaukuma platības);

6.3. pamatojoties uz iegūtajiem postījumu intensitātes datiem, aprēķina pārbaudāmās platības postījumu vidējo intensitāti procentos, izmantojot šādu formulu:

a₁ x n₁ + a₂ x n₂ + a₃ x n₃ + a₄ x n₄ + a₅ x n₅
P = —————————————————————, kur
N

P - postījumu vidējā intensitāte procentos;

a₁ - a₅ - parauglaukuma postījumu intensitāte (5 %, 25 %, 50 %, 75 %, 100 %);

n₁ - parauglaukumu skaits, kuros postījumu intensitāte ir 5 %;

n₂ - parauglaukumu skaits, kuros postījumu intensitāte ir 25 %;

n₃ - parauglaukumu skaits, kuros postījumu intensitāte ir 50 %;

n₄ - parauglaukumu skaits, kuros postījumu intensitāte ir 75 %;

n₅ - parauglaukumu skaits, kuros postījumu intensitāte ir 100 %;

N - pārbaudāmās zemes platības parauglaukumu kopskaits;

6.4. materiālo zaudējumu apjomu naudas izteiksmē aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Z = C x (A x P), kur

Z - materiālo zaudējumu apjoms (Ls);

C - vidējā atlīdzība par attiecīgās kultūras sējumu vai stādījumu ierīkošanas un uzturēšanas izmaksām līdz kaitējuma nodarīšanas brīdim;

A - apsekotā platība (ha);

P - postījumu vidējā intensitāte (%).

7. Lopkopībai nodarītos zaudējumus nosaka, ja medījamo dzīvnieku izdarīto postījumu dēļ lauksaimniecības dzīvnieki ir nogalināti vai ir ievainoti un tādēļ likvidējami.

8. Komisija pēc notikuma vietā redzamajām pazīmēm (piemēram, uzbrukuma pēdas, kodumu pēdas, upuru atliekas) apstiprina medījamo dzīvnieku nodarītā kaitējuma faktu un nosaka materiālo zaudējumu saskaņā ar vidējām lauksaimniecības dzīvnieku tirgus cenām pārbaudes dienā.

9. Mežsaimniecībai nodarīto materiālo zaudējumu apjomu nosaka, ja medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu dēļ pārbaudāmajā platībā augtspējīgo valdošās koku sugas koku šķērslaukums (skaits) ir mazāks par normatīvajos aktos par koku ciršanu meža zemēs noteikto minimālo šķērslaukumu (skaitu) un ja pārbaudāmā platība ir lielāka nekā 0,1 hektārs.

10. Pārbaudāmajā platībā novērtē valdošās koku sugas saskaņā ar medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu novērtēšanas kritērijiem (4.pielikums). Par augtspējīgiem kokiem uzskata veselos kokus un pusi no vidēji bojātiem kokiem.

11. Ja pārbaudāmajā platībā medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu dēļ valdošās koku sugas augtspējīgo koku šķērslaukums (skaits) (G_augt) ir mazāks par normatīvajos aktos par koku ciršanu meža zemēs noteikto minimālo šķērslaukumu (skaitu), bet nav mazāks par kritisko šķērslaukumu, materiālos zaudējumus nosaka šādi:

11.1. mežaudzēs, kurās valdošās sugas koku vidējais augstums ir mazāks par 12 metriem, materiālo zaudējumu apjoms ir 30 % no kopējām atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas izmaksām, kuras nosaka saskaņā ar šo noteikumu 13., 14. un 15.punktu;

11.2. mežaudzēs, kurās valdošās sugas koku vidējais augstums ir 12 metru un vairāk, materiālos zaudējumus nosaka, izmantojot šādu formulu:

Z - materiālo zaudējumu apjoms (Ls);

M - bojāto koku krāja (m³) (par bojātiem kokiem uzskata iznīkušos kokus un pusi no vidēji bojātiem kokiem);

C_c - cirsmas izstrādes nosacītās izmaksas - 5 Ls/m³.

12. Ja pārbaudāmajā platībā medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu dēļ valdošās koku sugas augtspējīgo koku šķērslaukums (skaits) ir mazāks par normatīvajos aktos par koku ciršanu meža zemēs noteikto kritisko šķērslaukumu, materiālos zaudējumus nosaka šādi:

12.1. mežaudzēs, kurās valdošās sugas koku vidējais augstums ir mazāks par 12 metriem, materiālos zaudējumus nosaka, izmantojot šādu formulu:

Z - materiālo zaudējumu apjoms (Ls);

S - pārbaudāmā platība (ha);

C_a - meža atjaunošanas izmaksas (Ls/ha), nosaka saskaņā ar šo noteikumu 13. un 14.punktu;

C_k - jaunaudžu kopšanas izmaksas (Ls/ha), nosaka saskaņā ar šo noteikumu 15.punktu;

12.2. mežaudzēs, kurās valdošās sugas koku vidējais augstums ir 12 metru un vairāk, materiālos zaudējumus nosaka, izmantojot šādu formulu:

Z - materiālo zaudējumu apjoms (Ls);

M - bojāto koku krāja (m³) (par bojātiem kokiem uzskata iznīkušos kokus un pusi no vidēji bojātiem kokiem);

C_c- cirsmas izstrādes nosacītās izmaksas - 5 Ls/m³;

C_a - meža atjaunošanas izmaksas (Ls), nosaka saskaņā ar šo noteikumu 13. un 14.punktu.

13. Meža atjaunošanas izmaksās iekļauj:

13.1. augsnes sagatavošanas, meža reproduktīvā materiāla iegādes, sēšanas, stādīšanas un kopšanas izmaksas līdz mež­audzes atzīšanai par atjaunotu, ja mežs atjaunots stādot vai sējot;

13.2. dabiskās atjaunošanas veicināšanas (augsnes sagatavošanas) un kopšanas izmaksas līdz mežaudzes atzīšanai par atjaunotu, ja mežs atjaunots dabiski.

14. Meža atjaunošanas izmaksu apjomu pārbaudāmajā platībā nosaka atbilstoši meža atjaunošanas izmaksu dokumentu kopijām, kuras uzrādījis cietušais, bet, ja tādu nav, - izmantojot šādu formulu:

C_a - meža atjaunošanas izmaksas (Ls);

a₁ - koeficients augsnes sagatavošanas izmaksu noteikšanai (5.pielikums);

a₂ - koeficients meža reproduktīvā materiāla iegādes un sēšanas vai stādīšanas izmaksu noteikšanai (5.pielikums);

a₃ - koeficients kopšanas izmaksu noteikšanai pirms mežaudzes atzīšanas par atjaunotu (5.pielikums);

D_min - valstī noteiktā minimālā darba alga mēnesī (Ls).

15. Jaunaudžu kopšanas izmaksu apjomu (ja jaunaudžu kopšana ir veikta) nosaka atbilstoši jaunaudžu kopšanas izmaksu dokumentu kopijām, ko uzrādījis cietušais, bet, ja tādu nav, - izmantojot šādu formulu:

C_k - jaunaudžu kopšanas izmaksas (Ls);

k - koeficients jaunaudžu kopšanas izmaksu noteikšanai (5.pielikums);

D_min - valstī noteiktā minimālā darba alga mēnesī (Ls).