Ilgtermiņa plānošanas dokuments “Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas
2006.–2015.gadam. Nacionāla valsts” (turpmāk — vadlīnijas) nosaka pamatnostādnes valsts kultūrpolitikas turpmākajai attīstībai. Dokumenta mērķis ir veidot labvēlīgus nosacījumus kultūras daudzveidīgai un līdzsvarotai attīstībai, lai palielinātu tās ieguldījumu indivīda, sabiedrības un valsts ilgtspējīgā izaugsmē. Vadlīnijas piedāvā risinājumus nacionālas un vienlaikus kultūru daudzveidībai atvērtas Latvijas valsts attīstībai Eiropas Savienībā un pasaulē.

Atbilstoši Saeimas 2005.gada 26.oktobra sēdē apstiprinātā ilgtermiņa konceptuālā dokumenta “Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā” nostādnēm vadlīnijas veido jaunu valsts kultūrpolitikas redzējumu, kur svarīgākais ir jautājums, kā kultūra 21.gadsimta sākumā ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti, valsts un sabiedrības izaugsmi un konkurētspēju. Dokumenta uzdevums ir pamatot kultūras nozīmīgo vietu valsts kopējā attīstības stratēģijā, atklājot kultūras ieguldījumu dažādos valsts attīstības aspektos un piedāvājot valsts attīstības vīziju no kultūras redzespunkta. Vadlīnijas arī iezīmē, ko Latvija, būdama jauna Eiropas Savienības dalībvalsts, ar kultūras resursu palīdzību un savu iedzīvotāju pieredzi un zināšanām var dot citām valstīm — Baltijai, Baltijas jūras reģionam, Eiropai un pasaulei kopumā.

Vadlīnijās formulēti septiņi stratēģiskie mērķi Latvijas kultūrpolitikas attīstībai nākamajiem desmit gadiem:

1. Stiprināt nacionālo identitāti un Latvijas pilsoniskās sabiedrības saliedētību, uzturot un no jauna radot kopējas nacionālās kultūras vērtības.

2. Pilnveidot sadarbību starp kultūras un tautsaimniecības nozarēm Latvijas kultūras daudzveidības veicināšanai un radošās ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai.

3. Veidot labvēlīgu vidi radošās daudzveidības attīstībai un stimulēt tiekšanos pēc izcilības.

4. Sekmēt līdzsvarotu kultūras procesu attīstību un kultūras pieejamību visā Latvijas teritorijā, nodrošinot tiesības uz kvalitatīvu dzīves telpu visiem valsts iedzīvotājiem.

5. Attīstīt un pilnvērtīgi izmantot kultūras potenciālu indivīdu izglītošanai visa mūža garumā, sekmējot uz humānām vērtībām balstītas sabiedrības zināšanu veidošanos un ikviena cilvēka radošo spēju attīstību.

6. Sekmēt dialogu un saprašanos starp kultūrām un nācijām, bagātināt Latvijas kultūras dzīvi, aktīvi līdzdarbojoties starptautiskajos kultūras procesos.

7. Veidot uz zināšanām balstītu un uz rezultātiem virzītu kultūrpārvaldību un veicināt kultūras decentralizāciju.

Stratēģisko mērķu sasniegšanai 2006.–2008.gadā izvirzītas sešas prioritārās darbības jomas:

1. Kultūras nozares cilvēkresursu attīstība: izglītība un atalgojuma paaugstināšana.

2. Nacionālas nozīmes kultūras objektu būvniecība.

3. Radošo industriju attīstība.

4. Reģionālās kultūrpolitikas veidošana.

5. Kultūras ieguldījuma palielināšana bērnu un jauniešu attīstībā.

6. Kultūras kartēšana un pētniecība.

Ņemot vērā esošo situāciju, ko izraisījusi straujā sociāli ekonomiskā attīstība gan Latvijā, gan pasaulē, vadlīnijās formulēti pieci jauni kultūrpolitikas akcenti:

1. Nacionālā kultūra ir galvenais nosacījums mūsdienīgas nacionālas valsts pastāvēšanai Eiropas Savienības kultūru daudzveidībā. Sabiedrības vienotība balstāma nacionālās identitātes stiprināšanā un starpkultūru dialogā, kuras satvaru veido visai sabiedrībai kopīgas kultūras vērtības.

2. Kultūras mantojums un kultūras daudzveidība ir viens no ilgtspējīgas un līdzsvarotas reģionu attīstības nosacījumiem. Katram indivīdam ir tiesības uz kvalitatīvu dzīves vidi (kultūrvidi) un pienākums rūpēties par tās ilgtspējas nodrošināšanu.

3. Kultūrā un mākslā izkoptais radošums līdztekus zināšanām ir jaunās ekonomikas izaugsmes galvenais resurss. Radošā industrija kā jauna tautsaimniecības nozare nodrošina šī resursa izmantošanu preču un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību radīšanā.

4. Kultūra un izglītība, viena otru papildinot, rada labvēlīgus apstākļus personības un sabiedrības pilnvērtīgai attīstībai un konkurētspējai visa mūža garumā. Kultūra bagātina izglītības procesu un saturu ar vērtībām un jaunām izglītošanās iespējām, savukārt izglītība ir nozīmīgākais līdzeklis nacionālā kultūras procesa nepārtrauktības un izcilības veicināšanai.

5. Pilnvērtīga Latvijas kultūras attīstība ir iespējama, uzņemoties līdzatbildību par kultūras plurālisma un starpkultūru dialoga veicināšanu visā pasaulē.

Vadlīniju īstenošanai plānotie finanšu avoti ir valsts un pašvaldību budžets, starp­tautiskais finansējums, tai skaitā Eiropas Savienības strukturālie fondi, kā arī privātais kapitāls, kas piesaistāms, veiksmīgi attīstot publiskās un privātās partnerattiecības un sponsorēšanas stratēģijas. Vadlīnijās izvirzīto mērķu sasniegšanai turpmākajos gados nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta gan kultūras nozarē strādājošo spēju un kompetences palielināšanai, gan vadlīnijās iezīmēto kultūras politikas jauno iniciatīvu, programmu un rīcības plānu finansēšanai. Tā kā vadlīniju īstenošana visvairāk ir atkarīga no kultūras nozares cilvēkresursu kvalitātes, būtisks vadlīniju ieviešanas nosacījums ir kultūras darbinieku darba samaksas sistēmas uzlabošana un darba samaksas paaugstināšana. Veiksmīgai vadlīniju īstenošanai ir nepieciešams nodrošināt ikgadēju finanšu pieaugumu Valsts kultūrkapitāla fondam.

Vadlīniju īstenošanai nepieciešamā finansējuma plānošana tiks veikta, izstrādājot rīcības plānu vadlīniju ieviešanai un sagatavojot citus vadlīnijās paredzētos politikas plānošanas dokumentus.