Pamatnostādnes komunikācijai ar sabiedrību Eiropas Savienības jautājumos 2006.-2011.gadam (turpmāk — pamatno­stādnes) ir izstrādātas, lai uzlabotu valdības komunikāciju un koordināciju Eiropas Savienības (turpmāk — ES) jautājumos. Pamatnostādņu mērķis ir vairot Latvijas iedzīvotāju zināšanas par iespējām, tiesībām un pienākumiem ES un piederības sajūtu tai.

Valdības komunikācijā ar sabiedrību ES jautājumos pastāv vairākas problēmas komunikācijas un koordinācijas aspektā:

• pēc Latvijas pievienošanās ES nav definētas valdības komunikācijas prioritātes ES jautājumos;

• trūkst koordinācijas mehānisma centrālās valsts pārvaldes līmenī efektīvai komunikācijai ar sabiedrību ES jautājumos;

• ir vērojams cilvēku resursu, kapacitātes trūkums un nepietiekama finanšu resursu plānošana ES komunikācijas pasākumu vai projektu īstenošanai;

• ir daudz informācijas par ES, bet tā neatbilst konkrētajām cilvēku vajadzībām;

• ir nepietiekama sabiedrības līdzdalība un atgriezeniskās saites veidošana reģionālā, nacionālā un ES līmenī;

• pamatizglītības un vidējās izglītības iestāžu īstenoto izglītības programmu saturā nav pietiekami plaši ietverti jautājumi par ES, Latvijas dalību un iespējām tajā;

• dažādu reģionālo informācijas centru funkciju un pārklājuma dublēšanās.

Balstoties uz situācijas analīzi, komunikācijas politikas ES jautājumos īstenošanā noteikti trīs galvenie darbības virzieni:

1) Sabiedrības informēšana un līdzdalības veicināšana jautājumos par ES un Latvijas dalību tajā.

Darbības virziena mērķis ir nodrošināt pietiekamu, pēctecīgu, vispusīgu, objektīvu, aktuālu un vienkārši saprotamu informāciju konkrētām mērķa grupām un sabiedrībai kopumā, kā arī palielināt sabiedrības līdzdalību, stiprināt atgriezenisko saiti par Latvijas dalību ES, sekmējot labāku lēmumu pieņemšanu.

2) Valsts pārvaldes iestāžu darba koordinācijas pilnveidošana ES komunikācijas jautājumos.

Darbības virziena mērķis ir integrēt komunikāciju ES politikas veidošanā, lai tā būtu šī procesa neatņemama sastāvdaļa, kā arī izveidot efektīvu koordinācijas mehānismu valdības komunikācijai ar sabiedrību ES jautājumos.

3) Informācijas starpnieku kapacitātes celšana.

Darbības virziena mērķis ir izveidot attīstītus spēcīgus, zinošus, informatīvi-tehniskiem resursiem nodrošinātus informācijas starpniekus, sekmēt viņu aktivitāšu saskaņošanu un koordināciju, kā arī vispār­izglītojošā sistēmā veicināt neformālo izglītību ES jautājumos (Eiropas dimensija).

Pamatnostādnēs definēti politikas rezultāti, darbības rezultāti un izvirzīto darbības virzienu prioritāri veicamie pasākumi. Tāpat definētas prioritāri komunicējamās tēmas — plašai Latvijas sabiedrībai tiek piedāvāta vispusīga informācija par ES pamatjautājumiem, ES aktuālajiem jautājumiem un valstij un sabiedrībai kopumā nozīmīgiem jautājumiem.

Īpaša uzmanība ir pievērsta svarīgākajām mērķa grupām: skolēniem un jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem; ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 63 gadiem; lauku iedzīvotājiem un pensionāriem. Šīm grupām ir noteiktas komunikācijas prioritātes, kuras tiek aktualizētas ne retāk kā reizi gadā, ņemot vērā sabiedrisko domu, ES un Latvijas aktualitātes.

Valdības komunikācija ES jautājumos balstās uz vairākiem pamatprincipiem: informācija ir patiesa un objektīva; komunikācija ir vienkārša, saprotama un pastāvīga; valsts pārvaldes iestāžu komunikācija ES jautājumos ir vienota un koordinēta; valdība iesaista sabiedrību lēmumu pieņemšanā par ES jautājumiem; komunikācijā tiek ņemtas vērā sabiedrības intereses, kas tiek izzinātas, regulāri veicot sabiedriskās domas pētījumus par ES jautājumiem.

Pamatnostādņu īstenošanai paredzēta Rīcības programmas izstrāde, paredzot konkrētus uzdevumus, atbildīgās institūcijas un detalizētus aprēķinus par ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem.

(Grozītas ar MK 04.11.2008. rīkojumu Nr.681)

Saturs

Ievads

1. Situācijas raksturojums

2. Problēmas, kuru risināšanai nepieciešams īstenot noteiktu valdības politiku

3. Politikas pamatprincipi

4. Politikas virzieni un mērķi

5. Politikas, darbības rezultāti un prioritātes

6. Komunikācijas nozīmīgākās mērķa grupas un komunikācijas prioritātes

7. Ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

8. Turpmākās rīcības plānojums

9. Pārskatu sniegšanas un novērtēšanas kārtība

10. Pamatnostādņu sasaiste ar plānošanas reģionu attīstības programmās un stratēģijās noteiktajām prioritātēm

Ievads

Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (turpmāk — ES) 2004.gada 1.maijā tika sasniegts Latvijas ārpolitikas stratēģiskais mērķis — atgriešanās Eiropā¹. Latvija kā pilntiesīga ES dalībvalsts piedalās ES politikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā. Līdz ar to arī valdības komunikācijai ar sabiedrību par Latvijas dalību ES ir jānosaka jauni mērķi, darbības virzieni un sasniedzamie rezultāti.

Pamatnostādnes komunikācijai ar sabiedrību Eiropas Savienības jautājumos (turpmāk — pamatnostādnes) ir paredzētas laika posmam no 2006.-2011.gadam. To mērķis ir uzlabot valdības komunikāciju un koordināciju ES jautājumos, lai vairotu Latvijas iedzīvotāju zināšanas par iespējām, tiesībām un pienākumiem ES un piederības sajūtu tai. Pamatnostādnes neietver ārējās komunikācijas jautājumus — Latvijas kā ES dalībvalsts komunicēšanu pasaulē.

Latvijas valdība komunikāciju ar sabiedrību par ES jautājumiem veido kā divvirzienu komunikāciju, kurā ieguvējs ir sabiedrība, valdībai veidojot un realizējot sabiedrības vajadzībām atbilstošu politiku. Šī pieeja balstās uz valsts pārvaldes un sabiedrības dialogu, ieklausīšanos sabiedriskajā domā, kā arī atgriezeniskās saites veidošanu par Latvijas valdības un ES īstenotajām politikām.

Divvirzienu komunikācijas nozīmi akcentē arī Eiropas Komisija. 2005.gada 13.oktobrī izdotajā dokumentā “Plāns D - demokrātijai, dialogam un diskusijai” (COM(2005) 494 final) uzsvērta atgriezeniskās saites veidošana un plašas debates veicināšana starp ES demokrātiskajām institūcijām un pilsoņiem. Īpaša loma atgriezeniskās saites nodrošināšanā komunikācijā par ES ir dalībvalstu valdībām.

Pamatnostādņu izstrādes gaitā ņemti vērā būtiskākie Latvijas pieņemtie lēmumi un politikas plānošanas dokumenti. Tostarp — Saeimas 2005.gada 26.oktobrī apstiprinātais ilgtermiņa konceptuālais dokuments “Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā”, kas Latvijas izaugsmes modeļa pamatā liek uz cilvēku centrētu pieeju un par izaugsmes resursu atzītas iedzīvotāju zināšanas, gudrība un prasme tās izmantot. Saskaņā ar iepriekš minēto modeli, izstrādājot Nacionālo attīstības plānu 2007. – 2013.gadam, akcentētās jomas ir izglītība, zinātne un inovatīva uzņēmējdarbība un radošs cilvēks, kas nodrošinās dzīves kvalitātes paaugstināšanos; Latvijas nacionālās Lisabonas programmas 2005.-2008.gadam izvirzītās prioritātes u.c.

Kopš 1998.gada komunikācijas politiku ES jautājumos noteica trīs Eiropas integrācijas padomes apstiprināti dokumenti (Latvijas sabiedrības informēšanas stratēģija par Eiropas Savienību; Vadlīnijas sabiedrības informēšanai par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā 2000.–2002; Koncepcija sabiedrības informēšanai pirmsiestāšanās posmā). 2003.gada 18.martā apstiprināta Tautas kampaņas stratēģija. Savukārt 2004.gada 15.decembrī Ministru kabinets apstiprināja koncepciju “Par institucionālo risinājumu sabiedrības informēšanai par Latvijas dalību Eiropas Savienībā”. Pēdējos divus no minētajiem dokumentiem var uzskatīt par pilnībā ieviestiem.

1. Situācijas raksturojums

Institucionālā sistēma un koordinācija

Saskaņā ar koncepciju “Par institucionālo risinājumu sabiedrības informēšanai par Latvijas dalību Eiropas Savienībā” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2004.gada 15.decembra rīkojumu Nr.986), 2005.gadā veikta institucionālās sistēmas reorganizācija.

Kopš 2005.gada 1.februāra izveidota un darbu uzsākusi Ministru prezidenta pārraudzībā esoša valsts aģentūra “Eiropas Savienības informācijas aģentūra” (turpmāk — ESIA). Saskaņā ar nolikumu, ESIA veic šādas funkcijas:

• sabiedrības informēšanu par ES un Latvijas dalību tajā;

• sabiedrības informēšanas koordinēšanu;

• sabiedrības diskusijas rosināšanu par Latvijas dalību ES.

Līdz ar to ESIA ieņem centrālo vietu informācijas sniegšanā par ES un Latvijas dalību tajā, koordinē ministriju starpnozaru aktivitātes ES komunikācijas jautājumos un iesaista citus informācijas starpniekus (piemēram, 33 reģionālos ES informācijas punktus Latvijas pilsētu un rajonu bibliotēkās, nevalstiskās organizācijas, izglītības iestādes, plašsaziņas līdzekļus u.tml.).

Centrālās valsts pārvaldes līmenī komunikāciju ar sabiedrību ES jautājumos veic Valsts kanceleja, 15 ministrijas un divi īpašu uzdevumu ministru sekretariāti, kas atbild par komunikācijas nodrošināšanu konkrētas nozares kompetences ietvaros. Īpaša loma ES jautājumu komunikācijā starpnozaru griezumā ir Finanšu ministrijai, kas koordinē struktūrfondu un eiro ieviešanas komunikāciju, Ārlietu ministrijai, kas koordinē nacionālo pozīciju izstrādi, kā arī Tieslietu ministrijai, kas ir atbildīga par ES tiesību normu pārņemšanu un Latvijas Republikas nostājas pārstāvību Eiropas Kopienu Tiesā.

Komunikācijā un informēšanā par ES valdība sadarbojas ar Saeimas ES informācijas centru; Eiropas Parlamenta Informācijas biroju; Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā; deviņiem Europe Direct informācijas punktiem (turpmāk — EDIP); diviem Eiropas informācijas centriem uzņēmējiem; sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām un profesionālajām asociācijām, kā arī citiem informācijas sniedzējiem — pašvaldībām, bibliotēkām, izglītības iestādēm u.tml.

Teritoriālo pārklājumu nodrošina reģionālie informācijas punkti — ES informācijas punkti (pašvaldību finansējums, valsts materiāli-tehniskais un informatīvais atbalsts) un Europe Direct informācijas punkti (pašvaldību finansējums, līdzfinansē Eiropas Komisija 12000-24000 eiro apmērā katram informācijas punktam uz ikgadēju programmu bāzes no 2005.gada līdz 2008.gadam). Ņemot vērā atšķirīgo finansējuma avotu, atsevišķos reģionos punktu izvietojums pārklājas un funkcijas atsevišķos jautājumos tiek dublētas. Paredzēts, ka 2006.gada laikā ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu tiks izveidoti vēl pieci punkti sabiedrības informēšanai par struktūrfondiem.

ES komunikācijas jautājumu koordinācija starp valsts pārvaldes iestādēm nav noregulēta un tiek īstenota uz pašu iestāžu iniciatīvas pamata ar darba grupas starpniecību. Reizi mēnesī tiekas ministriju, īpašu uzdevumu ministru sekretariātu, Valsts kancelejas, Saeimas ES informācijas centra, Tulkošanas un terminoloģijas centra un ESIA par ES komunikāciju atbildīgie speciālisti. Komunikācijas koordinācijai ES jautājumos nav tiešas sasaistes ar Vecāko amatpersonu sanāksmi ES jautājumos (turpmāk — VAS) (koordinējošo valsts institūciju, kas nodrošina valsts pārvaldes iestāžu sadarbību jautājumos, kas saistīti ar Latvijas dalību ES). Tāpat neformālā aptaujā norādīts uz koordinācijas un informācijas apmaiņas problēmām starp komunikācijas speciālistiem un ES lietu ekspertiem institūciju iekšienē.

Sadarbības modeļa shematiskais attēls:

ES jautājumu komunikācijas koordinācijas modelī ir izceltas trīs ministrijas: Ārlietu ministrija, kas vada VAS; Tieslietu ministrija, kas vada ikmēneša sanāksmes ES tiesību jautājumos un darba grupu par Eiropas Kopienu Tiesas jautājumiem; Finanšu ministrija, kuras vadībā darbojas ES struktūrfondu komunikācijas vadības grupa un Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupa ES vienotās valūtas ieviešanai Latvijā.

Cilvēku resursi

Centrālās valsts pārvaldes līmenī komunikāciju un sabiedrības informēšanu par ES jautājumiem veic nozaru ministriju un īpašu uzdevumu ministru sekretariātu nozīmētie atbildīgie komunikācijas speciālisti — kā daļu no saviem amata pienākumiem, kas ir nepietiekami kvalitatīvas komunikācijas īstenošanai ES jautājumos. ESIA funkciju īstenošanai izveidotas 10 štata vietas. 33 Eiropas Savienības informācijas punktos (turpmāk — ESIP) bibliotekāri sabiedrības informēšanas darbu veic bez atlīdzības vienlaikus ar saviem tiešajiem amata pienākumiem.

ESIA un citas valsts pārvaldes iestādes regulāri veic atbildīgo komunikācijas speciālistu apmācību. Vismaz reizi gadā ESIA organizē starptautisku pieredzes apmaiņas braucienu (ES un ar to saistītas institūcijas, ES dalībvalstu pieredze); divas reizes gadā notiek apmācību un plānošanas semināri par dažādiem komunikācijas un ES aktuālajiem jautājumiem.

Reģionālajiem ES informācijas punktu darbiniekiem notiek apmācības semināri reizi ceturksnī par ES aktuālajiem jautājumiem, kā arī atsevišķām politikām. Reizi gadā ar dažādu institūciju un ES dalībvalstu atbalstu tiek rīkots mācību brauciens uz kādu no ES dalībvalstīm.

Finanšu resursi

Pašlaik ES jautājumu komunikācija faktiski tiek balstīta uz ES finanšu instrumentiem — ES struktūrfondiem vai Eiropas Kopienas iniciatīvām un programmām, kuru apjoms ir ierobežots. Piemēram, ES struktūrfondu komunikācijas nodrošināšanai paredzētie finanšu līdzekļi Vienotā programmdokumenta 5.prioritātes “Tehniskā palīdzība” struktūrfondu nacionālās programmas “Citi tehniskās palīdzības pasākumi” projektā “Informācija un publicitāte” 2004. un 2005.gadā bija 451 687 lati, tai skaitā 112 921, 75 lats valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem.

Kopumā 2004.gadā valsts budžeta finansējums ES struktūrfondu tehniskās palīdzības un citu ES fondu līdzfinansēto projektu komunikācijas pasākumu īstenošanai bija plānoti 44 417 lati, bet 2005.gadā — 53 4001 lats². ESIA funkciju veikšanai 2005.un 2006.gadā piešķirts finansējums 225 479 latu apmērā ik gadu. Reģionālajā līmenī informācijas centru (ESIP un EDIP) uzturēšana pašlaik galvenokārt tiek finansēta no pašvaldību budžetiem, kur pašvaldības sedz ar bibliotēku uzturēšanu un to darbības nodrošināšanu saistītos izdevumus. EDIP saņem līdz 50% Eiropas Komisijas līdzfinansējumu, savukārt ESIP finansējums ir daļa no rajona vai pilsētas bibliotēkas kopīgā finansējuma.

Sabiedrības informēšanai par ES jautājumiem ir pieejami arī citi ES institūciju un programmu līdzekļi atsevišķu projektu realizācijai — piemēram, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā pārvaldītās ES PRINCE programmas ietvaros ir pieejams finansējums programmas prioritāšu komunicēšanai (eiro, Eiropas vieta pasaulē, ES paplašināšanās u.c.). Līdz šim šādas iespējas Latvija neizmanto pilnvērtīgi, jo trūkst cilvēku kapacitātes un netiek savlaicīgi plānots līdzfinansējums no valsts budžeta.

Efektīvākai valdības komunikācijas politikas realizēšanai visām institūcijām būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība tam, kā tiek nodrošināts finansējums sabiedrības informēšanai par ES jautājumiem.

Sabiedriskā doma

Latvijā tiek veikta regulāra sabiedriskās domas izpēte par ES jautājumiem. Pēc ESIA pasūtījuma sabiedriskās domas pētījumu veicēji reizi mēnesī rīko aptauju par iedzīvotāju attieksmi pret Latvijas dalību ES. Reizi pusgadā Latvijā tiek veikti Eirobarometra pētījumi par sabiedrisko domu ES jautājumos. Arī Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā pasūta sabiedriskās domas aptaujas par ES jautājumiem, kā arī tiek veikti citi socioloģiski pētījumi.

Apkopojot Latvijas iedzīvotāju attieksmi jautājumos par Latvijas dalību ES un informētību par to, var izdarīt šādus secinājumus:

• Latvijas sabiedrības attieksme un informētība par Latvijas dalību ES nav viennozīmīga. Lai gan biežāk dalība ES tiek atzīmēta par kopumā labu lietu (27,1%), nevis sliktu lietu (22,4%), visbiežāk tiek norādīts, ka tā ir ne laba, ne slikta lieta (45,5%). Viedokli par Latvijas dalību ES kā “sliktu lietu” caurmērā biežāk pauduši iedzīvotāji, kuri vecāki par 55 gadiem, ar pamatizglītību, cittautieši, nestrādājošie, ar zemiem ienākumiem un Rīgā dzīvojošie.³

• Iedzīvotāju spējas atrast informāciju par ES jautājumiem ir samērā sliktas — 1/10 norādījuši, ka labi zina, kur vērsties, ja būtu nepieciešama informācija par šiem jautājumiem. Šajā grupā caurmērā biežāk ir iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem, ar augstāko izglītību, latvieši, valsts sektorā strādājošie, kā arī iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem. ⁴

• Latvijā iedzīvotāju zināšanu par ES jautājumiem pašnovērtējums ir 4,5 punkti no 10 iespējamajiem. Tomēr atbildes uz konkrētiem un vienkāršiem jautājumiem par ES, liecina, ka reālās zināšanas par to sabiedrībā ir zemākas nekā cilvēku sniegtais savu zināšanu pašnovērtējums. 69% aptaujāto nezina, cik dalībvalstu ir ES, un pusotru gadu pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām tikai 35% respondentu norāda, ka tā deputātus tiešās vēlēšanās ievēl ES pilsoņi.⁵

• Iedzīvotājiem ir samērā vāja interese par ES jautājumiem, ES jautājumi nav aktuāli un prioritāri Latvijas iedzīvotājiem. 2006.gada februārī 31,3% norāda, ka pēdējā gada laikā viņu dzīvē nav bijis pārmaiņu, kas būtu radušās tādēļ, ka Latvija iestājās ES.⁶

• Visbiežāk interesi iedzīvotāji izrāda par šādiem ES jautājumiem — ES pilsoņa tiesības, veselības aizsardzība un sociālā politika, nodarbinātība, izglītība, papildus apmācība, jaunatnes politika un ES kopējais tirgus.⁷

• Populārākie informācijas avoti, kur tiek meklēta informācija, ir televīzija (73%), radio (47%), dienas laikraksti (40%), internets (29%), citi laikraksti un žurnāli (27%), diskusijas ar draugiem, kolēģiem vai ģimeni (26%), grāmatas un brošūras (14%).⁸ Dažādu sociāli demogrāfisko grupu izmantotie informācijas avoti atšķiras.

• 50% respondentu norāda, ka vēlētos vairāk iesaistīties ES norisēs, bet nezina, kā to izdarīt. 83% aptaujāto uzskata, ka Latvijas valdībai būtu jādara vairāk, bet 81% - ka pašvaldībām būtu jādara vairāk, lai iesaistītu savus pilsoņus ES norisēs. 22% respondentu atzīmē, ka viņiem liekas, ka viņi ir ļoti iesaistījušies ES norisēs (Eirobarometra pētījumā aptaujāti tikai Latvijas pilsoņi).⁹

Neformālās konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām parādīja, ka ir nepietiekama sabiedrības līdzdalība un atgriezeniskā saite reģionālā, nacionālā un ES līmenī par lēmumu pieņemšanu ES un Latvijas līdzdalību šajā procesā.

¹ Latvijas Republikas Saeimas 1995.gada 7.aprīlī apstiprinātie “Latvijas Republikas ārpolitikas pamatvirzieni līdz 2005.gadam”

² Informatīvais ziņojums par valdības komunikācijas politikas pamatnostādņu ieviešanas gaitu (apstiprināts ar Ministru kabineta 2006.gada 10.janvāra sēdes protokolu Nr.2, 35§ Par valdības komunikācijas politikas pamatnostādņu ieviešanas gaitu)

³ Attieksme pret Latvijas dalību Eiropas Savienībā — Latvijas iedzīvotāju aptauja; SKDS, 2006.gada februāris

⁴ Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Eiropas Savienību un informētība -12.2003. – 06.2005.; SKDS

⁵ Nacionālais ziņojums Latvija; Eirobarometrs 64.2, sabiedriskā doma Eiropas Savienībā, rudens 2005. – 25. – 26. lpp.

⁶ Attieksme pret Latvijas dalību Eiropas Savienībā — Latvijas iedzīvotāju aptauja; SKDS, 2006.gada februāris

⁷ Nacionālais ziņojums Latvija; Eirobarometrs 64.2, sabiedriskā doma Eiropas Savienībā, rudens 2005. — 31. lpp.

⁸ Nacionālais ziņojums Latvija; Eirobarometrs 64.2, sabiedriskā doma Eiropas Savienībā, rudens 2005. — 29. lpp.

⁹ Nacionālais ziņojums Latvija; Eirobarometrs 64.2, sabiedriskā doma Eiropas Savienībā, rudens 2005. — 34. lpp.

2. Problēmas, kuru risināšanai nepieciešams īstenot noteiktu valdības politiku

Neskatoties uz 2005.gadā uzsākto institucionālās sistēmas sakārtošanu un uzlabojumiem valdības komunikācijā ar sabiedrību ES jautājumos, pastāv vairākas problēmas komunikācijas un koordinācijas aspektā:

• pēc Latvijas pievienošanās ES nav definētas valdības komunikācijas prioritātes ES jautājumos;

• trūkst koordinācijas mehānisma centrālās valsts pārvaldes līmenī efektīvai komunikācijai ar sabiedrību ES jautājumos (pastāv funkciju decentralizācija, bet nav attīstīta koordinācijas mehānisma kopīgas ES komunikācijas politikas īstenošanai);

• ir vērojams cilvēku resursu, kapacitātes trūkums un nepietiekama finanšu resursu plānošana ES komunikācijas pasākumu vai projektu īstenošanai (gan centrālās valsts pārvaldes, gan arī reģionālajā līmenī);

• ir daudz informācijas par ES, bet tā neatbilst konkrētajām cilvēku vajadzībām (aktīvāk tiek komunicēti jautājumi, kuriem ir pieejams ES finansējums, komunikācija neaptver visus cilvēkus interesējošos jautājumus), kā arī dažkārt pieejamā informācija nav pietiekami kvalitatīva (nav ES dokumentu tulkojumu latviešu valodā vai arī tulkojumi ir nekvalitatīvi, informācija ir sarežģītā valodā un grūti uztverama);

• ir nepietiekama sabiedrības līdzdalība un atgriezeniskās saites veidošana reģionālā, nacionālā un ES līmenī (plašs jautājumu loks — no iesaistes nacionālo pozīciju gatavošanā līdz diskusijai par Eiropas nākotni);

• pamatizglītības un vidējās izglītības iestāžu īstenoto izglītības programmu saturā nav pietiekami plaši ietverti jautājumi par ES, Latvijas dalību un iespējām tajā, nenodrošinot starppriekšmetu saikni un Eiropas dimensiju¹⁰;

• dažādu reģionālo informācijas centru funkciju dublēšanās (piemēram, Alūksnē darbojas ESIP un Gulbenes EDIP filiāle), kā arī pārklājuma dublēšanās (Alūksnē darbojas ne tikai ESIP un EDIP filiāle, bet arī Vidzemes plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centrs) — iedzīvotājiem nav skaidrs, kurā institūcijā kādos jautājumos ir jāvēršas.

¹⁰ Šī problēma tiešā veidā neattiecas uz valdības komunikācijas politiku ES jautājumos un ir risināma izglītības politikas ietvaros.

3. Politikas pamatprincipi

Valdības komunikācija ES jautājumos tiek balstīta uz šādiem pamatprincipiem:

• Informācija ir patiesa un objektīva

Valdība īsteno godīgu un ētisku komunikāciju, sniedzot vispusīgu un objektīvu informāciju par Latvijas dalību ES.

• Komunikācija ir vienkārša, saprotama un pastāvīga

Iedzīvotāji saprot informāciju par ES, izprot Latvijas dalības ES procesus un ES ietekmi uz savu dzīvi.

• Valdības institūciju komunikācija ES jautājumos ir vienota un koordinēta

Tā aptver visus ar Latvijas dalību ES saistītos jautājumus, tai skaitā Latvijas interešu formulēšanu un aizstāvēšanu ES, eiro un struktūrfondus. Ir stiprināta ESIA kā centrālās ES komunikācijas koordinējošās institūcijas loma.

• Valdība iesaista sabiedrību lēmumu pieņemšanā par ES jautājumiem, nacionālo interešu formulēšanā un īstenošanā ES.

• Komunikācijā tiek ņemtas vērā sabiedrības intereses, kas tiek izzinātas, regulāri veicot sabiedriskās domas pētījumus par ES jautājumiem.

4. Politikas virzieni un mērķi

Īstenojot valdības komunikācijas politiku ES jautājumos, noteikti trīs darbības virzieni un to mērķi.

Darbības virziens Nr.1: Sabiedrības informēšana un līdzdalības veicināšana jautājumos par ES un Latvijas dalību tajā.

Mērķis: Nodrošināt sabiedrībai kopumā un konkrētām mērķa grupām pietiekamu, pēctecīgu, vispusīgu, objektīvu, aktuālu un vienkārši saprotamu informāciju. Uzlabot un palielināt sabiedrības līdzdalību, stiprināt atgriezenisko saiti par Latvijas dalību ES, sekmējot labāku lēmumu pieņemšanu.

Darbības virziens Nr.2: Valsts pārvaldes iestāžu darba koordinācijas pilnveidošana ES komunikācijas jautājumos.

Mērķis: Integrēt komunikāciju ES politikas veidošanā, lai tā būtu šī procesa neatņemama sastāvdaļa. Izveidot efektīvu koordinācijas mehānismu valdības komunikācijai ar sabiedrību ES jautājumos.

Darbības virziens Nr.3: Informācijas starpnieku kapacitātes celšana.

Mērķis: Izveidot attīstītus spēcīgus, zinošus, informatīvi-tehniskiem resursiem nodrošinātus informācijas starpniekus (reģionālie informācijas punkti, sociālie partneri, nevalstiskās organizācijas, lektori, skolotāji, bibliotekāri, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji). Sekmēt informācijas starpnieku aktivitāšu saskaņošanu un koordinēšanu, īpaši reģionālajā līmenī. Vispārizglītojošā sistēmā veicināt neformālo izglītību ES jautājumos (Eiropas dimensija).

5. Politikas, darbības rezultāti un prioritātes

Pamatnostādņu īstenošanai tiek izvirzīti 2 politikas rezultāti:

¹¹ 2005.gada rudenī ES iedzīvotāju vidējais zināšanu pašnovērtējums ir 4,2 punkti no 10 iespējamajiem. Augstākais rādītājs ir Nīderlandē — 4,8 punkti. Avots: Nacionālais ziņojums Latvija; Eirobarometrs 64.2, sabiedriskā doma Eiropas Savienībā, rudens 2005. — 25. lpp.

Politikas rezultātu sasniegšanai atbilstoši darbības virzieniem tiek noteikti šādi darbības rezultāti un darbības virzienu prioritātes:

^* Līdz šim šādi pētījumi nav veikti, pēc pirmo mērījumu veikšanas attiecīgie rādītāji pa gadiem tiks precizēti.

Līdz šim šādi dati nav apkopoti. Pēc pirmo datu ieguves rādītāji pa gadiem tiks precizēti.

¹² Ar nosacījumu, ka eiro tiks ieviests Latvijā 2008.gadā.

¹³ Europe Direct informācijas punkti savu darbu uzsāka 2005.gada maijā.

6. Komunikācijas nozīmīgākās mērķa grupas un komunikācijas prioritātes

Valdības komunikācijas par ES mērķa grupa ir plaša Latvijas sabiedrība, aptverot visu reģionu iedzīvotājus.

Sabiedrībai tiek piedāvāta vispusīga informācija par ES pamatjautājumiem: ES izveide, uzbūve, lēmumu pieņemšana, politikas, ES pilsoņu tiesības un iespējas, Latvijas valdības līdzdalība ES lēmumu pieņemšanā un institūciju darbā. Līdzās ES pamatjautājumiem tiek īstenota komunikācija par Latvijas dalības ES aktuālajiem jautājumiem, kas izriet no konkrētās situācijas un notikumiem Latvijā un ES.

Katra valsts pārvaldes iestāde savas kompetences jomā īsteno komunikāciju par attiecīgajām ES politikām un Latvijas līdzdalību to veidošanā un īstenošanā.

Pārskata periodā tiek īstenota koordinēta valsts pārvaldes iestāžu komunikācija par valstij un sabiedrībai kopumā nozīmīgiem jautājumiem:

• Nacionālā attīstības plāna izvirzītās prioritātes ES kontekstā (atbildīgā institūcija: Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, nozaru ministrijas, ESIA).

• Sabiedrības līdzdalības iespējas ES lēmumu pieņemšanā (atbildīgā institūcija: visas nozaru ministrijas, Valsts kanceleja, ESIA);

• ES fondi un programmas (atbildīgā institūcija: par ES struktūrfondiem - Finanšu ministrija sadarbībā ar starpniekinstitūcijām; par ES programmām un iniciatīvām — atbildīgās nozaru ministrijas un īpašu uzdevumu ministru sekretariāti);

• Stratēģija “Latvijas dalība Eiropas Savienībā — pamatprincipi, mērķi, prioritātes un darbība” (atbildīgā institūcija: Ārlietu ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām un īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem);

• Eiropas nākotne: Lisabonas stratēģija (atbildīgā institūcija: Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām un ESIA), Līgums par Konstitūciju Eiropai, ES paplašināšanās (atbildīgā institūcija: Ārlietu ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām un ESIA);

• ES vienotās valūtas eiro ieviešana (atbildīgā institūcija: Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Banku, nozaru ministrijām un ESIA);

• ES tiesību aktu pārņemšanas process Latvijā, pārkāpumu procedūras un tiesvedība Eiropas Kopienu Tiesā (atbildīgā institūcija: Tieslietu ministrija un atbildīgās nozaru ministrijas).

Valdības komunikācijā īpaša uzmanība ir pievērsta svarīgākajām mērķa grupām, kurām ir noteiktas komunikācijas prioritātes^*.

^* Komunikācijas prioritātes ir noteiktas atbilstoši sabiedriskās domas pētījumiem.

Prioritārās mērķa grupas un komunikācijas prioritātes tiek pārskatītas un aktualizētas ne retāk kā reizi gadā, ņemot vērā sabiedrisko domu, kā arī ES un Latvijas aktualitātes, vienlaikus ar informatīvā ziņojuma iesniegšanu Ministru kabinetā par šo pamatnostādņu ieviešanas gaitu. Specifiski komunikācijas kanāli dažādu mērķu grupu sasniegšanai tiek definēti rīcības programmā šo pamatnostādņu īstenošanai.

7. Ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Pamatnostādnes tiks īstenotas valsts budžetā pieejamo līdzekļu ietvaros, piesais­tot arī ES struktūrfondu, kā arī Eiropas Kopienas iniciatīvu un programmu līdzekļus. Finanšu resursu apjoms šo pamatnostādņu īstenošanai ir atkarīgs no institūciju izvirzītajām prioritātēm attiecībā uz sabiedrības informēšanu ES jautājumos un attiecīgi rīcības programmā ietverto pasākumu izmaksām, līdz ar to detalizēti aprēķini par ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem Ministru kabinetā tiks iesniegti vienlaikus ar rīcības programmas projektu šo pamatnostādņu īstenošanai.

8. Turpmākās rīcības plānojums

Līdz 2006.gada 30.aprīlim institucionalizēt ES jautājumu komunikācijas koordinācijas darba grupu, kas nodrošinās augstāko valsts pārvaldes iestāžu sabiedrības informēšanas par Latvijas dalību ES pasākumu īstenošanu. Darba grupas personālsastāvu apstiprināt ar Ministru prezidenta rīkojumu.

Līdz 2006.gada 30.jūnijam precizēt komunikācijas koordinācijas mehānismu, iesniedzot grozījumus Ministru kabineta 2004.gada 5.oktobra noteikumos Nr.842 “Vecāko amatpersonu sanāksmes Eiropas Savienības jautājumos nolikums” (paredzēt sanāksmes uzdevumus attiecībā uz komunikācijas koordināciju VAS kompetencē esošajos ES jautājumos, kā arī paredzēt, ka sanāksmē ar padomdevēja tiesībām var piedalīties ESIA).

Līdz 2006.gada 20.decembrim izstrādāt Ministru kabineta rīcības programmas projektu “Pamatnostādņu komunikācijai ar sabiedrību Eiropas Savienības jautājumos 2006.-2011.gadam” īstenošanai.

9. Pārskatu sniegšanas un novērtēšanas kārtība

Nozaru ministrijas un īpašu uzdevumu ministru sekretariāti reizi pusgadā sniedz atskaites ESIA par pamatnostādņu izpildi. ESIA reizi gadā sniedz informatīvu ziņojumu valdībai par “Pamatnostādņu komunikācijai ar sabiedrību Eiropas Savienības jautājumos 2006.-2011.gadam” īstenošanas gaitu.

10. Pamatnostādņu sasaiste ar plānošanas reģionu attīstības programmās un stratēģijās noteiktajām prioritātēm

Plānošanas reģionu attīstības plānošanas dokumentos ir identificētas šādas problēmas, kas saistītas ar komunikāciju par ES jautājumiem — nekvalitatīva un nepietiekoša informācija vietējiem komersantiem un iedzīvotājiem par iespējām iesaistīties projektos, izmantot vietējos, valsts un ES strukturālos fondus. Plānošanas reģionu attīstības plānošanas dokumentos piedāvātie risinājumi ir iedzīvotāju informēšana un apmācība, ES informācijas par sabiedrībai aktuālajiem jautājumiem nepastarpinātas piekļuves un izmantošanas iespēju nodrošināšana, kā arī valdības komunikācijas un koordinācijas uzlabošana par ES jautājumiem. Plānošanas reģionu attīstības plānošanas dokumentos izvirzītās problēmas un piedāvātie risinājumi atbilst pamatnostādnēs noteiktajām komunikācijas prioritātēm.