(Noteikumu nosaukums MK 30.06.2009. noteikumu Nr.669 redakcijā)

1. Noteikumi nosaka labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai un mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesības un pienākumus.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.669)

2. Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) kontrolē un uzrauga tirdzniecību ar mājas (istabas) dzīvniekiem, to demonstrēšanu publiskās izstādēs un suņu apmācību.

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.669 redakcijā)

3. (Svītrots ar MK 24.04.2012. noteikumiem Nr.287)

4. (Svītrots ar MK 24.04.2012. noteikumiem Nr.287)

(Nodaļa svītrota ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.669)

9. Suni atļauts atsavināt, nākamajam īpašniekam nododot kopā ar mājas (istabas) dzīvnieka pasi:

9.1. pēc astoņu nedēļu vecuma sasniegšanas un divas nedēļas pēc pēdējās vakcinācijas pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām, ja vakcinācija veikta sešu nedēļu vecumā, vai nedēļu pēc pēdējās vakcinācijas pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām, ja vakcinācija veikta astoņu nedēļu vecumā;

9.2. pēc triju mēnešu vecuma sasniegšanas, ja dzīvnieks ir vakcinēts pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām un trakumsērgu, bet ne agrāk kā nedēļu pēc vakcinācijas.

(MK 24.04.2012. noteikumu Nr.287 redakcijā)

10. Pilsētās un ciemos, ja suns atrodas ārpus telpām tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošajā teritorijā:

10.1. suņa īpašnieks vai turētājs nodrošina pilnīgu attiecīgās teritorijas norobežošanu no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas (turpmāk - norobežota teritorija), novēršot iespēju sunim izkļūt no tās;

10.2. pie norobežotās teritorijas ieejas ierīko zvanu vai citu ierīci, kas rada iespēju sazināties ar teritorijas īpašnieku vai valdītāju.

11. Ja suns atrodas ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, sunim jābūt uzliktai kaklasiksnai vai citam aksesuāram, piemēram, iemauktiņiem, bet bīstamam sunim jābūt arī sarkanai atšķirības lentei, ar ko apzīmē bīstamu suni.

12. Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas:

12.1. suni ved pavadā;

12.2. sunim ir uzlikts uzpurnis, ja suns ir atzīts par bīstamu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kritērijiem un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to, kā arī par prasībām bīstama suņa turēšanai.

13. Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts) pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.669)

14. Ārpus pilsētām un ciemiem:

14.1. viensētās suni var turēt ārpus telpām nepiesietu, ja tiek nodrošināts, ka tas neapdraud cilvēkus un dzīvniekus;

14.2. ja suns veic sargāšanas uzdevumu, tā uzturēšanās teritoriju norāda ar zīmi "Suns!";

14.3. ārpus īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas suns bez pavadas var atrasties pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.669)

15. Suņa īpašnieks vai turētājs sabiedriskās vietās var īslaicīgi atstāt suni vienu, ja suns ir piesiets pavadā, kas nav garāka par metru, un ja tas netraucē personu un transportlīdzekļu kustību un neapdraud cilvēku vai dzīvnieku drošību.

16. Ja suni tur telpās, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina:

16.1. pilnvērtīgu suņa ēdināšanu ne retāk kā reizi dienā;

16.2. sunim vienmēr brīvi pieejamu svaigu ūdeni;

16.3. suņiem, kuri ir vecāki par trim mēnešiem, - vismaz 30 minūšu ilgu pastaigu ne retāk kā divas reizes diennaktī. Intervāls starp abām pastaigas reizēm nav mazāks par desmit stundām.

17. Ja suni pastāvīgi tur piesietu ārpus telpām, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina sunim:

17.1. pilnvērtīgu ēdināšanu ne retāk kā reizi dienā;

17.2. vienmēr brīvi pieejamu svaigu ūdeni;

17.3. vismaz 30 minūšu ilgu pastaigu ne retāk kā reizi diennaktī;

17.4. suņa augumam atbilstošu būdu vai mītni (kas garumā, augstumā un platumā pārsniedz suņa izmērus ne mazāk kā par 30 centimetriem), kur patverties nelabvēlīgos laika apstākļos un kur ir pakaiši vai cits silts grīdas segums;

17.5. tīrību suņa būdā vai mītnē un laukumā, kur suns uzturas;

17.6. šādus aksesuārus:

17.6.1. vismaz divus centimetrus platu ādas kaklasiksnu vai citu suņa ķermenim piegulošu aksesuāru, kurš sunim nerada ievainojumus, kā arī nepieļauj iespēju sunim patvarīgi atbrīvoties no tā;

17.6.2. vismaz trīs metrus garu ķēdi vai pavadu;

17.6.3. ķēdes vai pavadas savienojumu ar kaklasiksnu, izmantojot rotējošu elementu. Ja ķēde slīd pa stiepli, rotējošie elementi ir pie kaklasiksnas un pie stieples.

18. Ja suni tur norobežotā teritorijā ārpus telpām, nodrošina šo noteikumu 17.1., 17.2., 17.3., 17.4. un 17.5.apakš­punktā minēto prasību izpildi.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.669)

19. Suni atļauts pastāvīgi turēt ārā, ja pēc tā genotipa (organisma iedzimtības faktoru kopuma) vai fenotipa (organisma ārējo un iekšējo pazīmju kopuma) var paredzēt, ka tas piemērots turēšanai āra apstākļos, nekaitējot suņa veselībai un labsajūtai. Suni līdz 10 mēnešu vecumam nedrīkst turēt piesietu.

20. Kaķi atļauts atsavināt, nākamajam īpašniekam nododot kopā ar vakcinācijas apliecību vai mājas (istabas) dzīvnieka pasi (ja dzīvniekam ir implantēta mikroshēma):

20.1. pēc 10 nedēļu vecuma sasniegšanas un vienu nedēļu pēc pēdējās vakcinācijas pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām;

20.2. pēc triju mēnešu vecuma sasniegšanas, ja dzīvnieks ir vakcinēts pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām un trakumsērgu, bet ne agrāk kā nedēļu pēc vakcinācijas.

(MK 24.04.2012. noteikumu Nr.287 redakcijā)

21. Kaķis, kas ir vecāks par sešiem mēnešiem, var brīvi uzturēties ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, ja kaķis ir sterilizēts.

22. Kaķim nodrošina:

22.1. vienmēr brīvi pieejamu svaigu ūdeni;

22.2. pilnvērtīgu barību.

23. Ja kaķi tur slēgtā telpā, tam nodrošina:

23.1. kaķa tualeti;

23.2. kontaktēšanos ar cilvēku vismaz reizi divās dienās;

23.3. uzturēšanās platību, kas nav mazāka par pieciem kvadrātmetriem, ja kaķis ir vecāks par sešiem mēnešiem.

(Nodaļa MK 24.04.2012. noteikumu Nr.287 redakcijā)

23.¹ Mājas (istabas) sesku atļauts atsavināt, nākamajam īpašniekam nododot kopā ar vakcinācijas apliecību vai mājas (istabas) dzīvnieka pasi (ja dzīvniekam ir implantēta mikroshēma):

23.¹ 1. pēc astoņu nedēļu vecuma sasniegšanas un divas nedēļas pēc pēdējās vakcinācijas pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām, ja vakcinācija veikta sešu nedēļu vecumā, vai nedēļu pēc pēdējās vakcinācijas pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām, ja vakcinācija veikta astoņu nedēļu vecumā;

23.¹ 2. pēc triju mēnešu vecuma sasniegšanas, ja dzīvnieks ir vakcinēts pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām un trakumsērgu, bet ne agrāk kā nedēļu pēc vakcinācijas.

23.² Mājas (istabas) seskam ir nodrošināma pastāvīga pieeja pilnvērtīgai barībai, svaigam ūdenim un tualetei.

23.³ Ja mājas (istabas) sesku tur būrī:

23.³ 1. izmanto tikai stiepļu sprostu, kas neierobežo dzīvnieka fizioloģiskās vajadzības, nerada tam savainojumus un neļauj izkļūt ārpus sprosta;

23.³ 2. stiepļu sprosta izmērs ir vismaz 60 x 80 x 45 centimetri;

23.³ 3. stiepļu sprostā ir miga, kur dzīvnieks var paslēpties un atpūsties;

23.³ 4. sprosta grīda ir no vienlaidu materiāla;

23.³ 5. dzīvniekam katru dienu nodrošina vismaz trīs stundas ilgu fizisku aktivitāti ārpus būra.

23.⁴ Ja vienā būrī tur vairākus mājas (istabas) seskus, būra platība vienam dzīvniekam ir vismaz 0,35 kvadrātmetri un miga ir tik liela, lai tajā vienlaikus var novietoties visi dzīvnieki.

23.⁵ Ja mājas (istabas) sesks atrodas ārpus tā īpašnieka vai turētāja īpašumā vai lietošanā esošās teritorijas, mājas (istabas) seskam ir uzlikta krūšu siksna un to ved pavadā, lai garantētu tā drošību.

24. Mājas (istabas) putnus tur būros vai telpās. Būra izmērs un aprīkojums (laktiņa, piemērota smalkuma grants) atbilst putnu šķirnei.

25. Baložveidīgos putnus tur ēkas bēniņos vai īpaši izbūvētā baložu novietnē, kur ir laktas un ligzdošanas plaukti.

26. Rāpuļus un abiniekus tur terārijos un akvaterārijos vai īpaši aprīkotās telpās, nodrošinot to sugai atbilstošu temperatūru, mitrumu un sugas fizioloģiskajām vajadzībām atbilstošu pilnvērtīgu barību.

27. Trušus, šinšillas un citus sīkos zīdītājus tur būros. Būri ir tā aprīkoti, lai dzīvnieki pēc vēlēšanās varētu paslēpties.

28. Turot pārējos zīdītājus, ievēro šādas prasības:

28.1. būri tīra vismaz reizi nedēļā;

28.2. telpu, kur dzīvnieks tiek turēts, nodrošina pret caurvēju, vibrāciju un troksni.

29. Zivis tur speciāli aprīkotos akvārijos, kuros uztur attiecīgajai zivju sugai atbilstošu ūdens temperatūru, aerāciju, apgaismojumu un apdzīvotības blīvumu.

30. Akvāriju tīra vismaz reizi divās nedēļās, ja tajā nav ierīkotas automātiskās filtrācijas sistēmas.

31. Pirms tirdzniecības uzsākšanas ar mājas (istabas) dzīvniekiem specializētās tirdzniecības vietas īpašnieks iesniedz dienesta teritoriālajā struktūrvienībā rakstisku iesniegumu. Iesniegumā norāda:

31.1. mājas (istabas) dzīvnieka tirdzniecības vietas reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā;

31.2. adresi un tālruņa numuru;

31.3. tirdzniecībai piedāvājamo dzīvnieku skaitu un sugas;

31.4. apliecinājumu, ka telpas un aprīkojums atbilst šo noteikumu prasībām un ir piemērots tirdzniecībai paredzēto dzīvnieku sugai un skaitam;

31.5. apliecinājumu, ka darbinieks ir apmācīts tirdzniecībā esošo mājas (istabas) dzīvnieku labturības jomā.

(MK 24.04.2012. noteikumu Nr.287 redakcijā)

31.¹ Specializētās tirdzniecības vietas īpašnieks iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

31.¹ 1. īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta kopiju, ja tirdzniecībai paredzētā telpa vai teritorija ir specializētās tirdzniecības vietas īpašnieka īpašums;

31.¹ 2. dzīvnieku tirdzniecībai paredzētās telpas vai teritorijas nomas līguma kopiju un apsaimniekotāja rakstisku atļauju, ja telpa vai teritorija nav specializētās tirdzniecības vietas īpašnieka īpašums.

(MK 24.04.2012. noteikumu Nr.287 redakcijā)

32. Pēc šo noteikumu 31.punktā minētās informācijas saņemšanas dienesta inspektors 10 darbdienu laikā pārbauda specializētās tirdzniecības vietas atbilstību šiem noteikumiem un veterinārajām prasībām, kas noteiktas dzīvnieku apriti regulējošajos normatīvajos aktos.

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.669 redakcijā, kas grozīta ar MK 24.04.2012. noteikumiem Nr.287)

32.¹ Ja specializētā tirdzniecības vieta atbilst šo noteikumu prasībām, dienests datus par specializēto tirdzniecības vietu ievada dienesta uzraudzības objektu reģistrā. Tirdzniecību ar mājas (istabas) dzīvniekiem atļauts sākt pēc specializētās tirdzniecības vietas iekļaušanas dienesta uzraudzības objektu reģistrā.

(MK 24.04.2012. noteikumu Nr.287 redakcijā)

33. Specializētās tirdzniecības vietas īpašnieks nodrošina:

33.1. dzīvnieku veterinārmedicīnisko aprūpi;

33.2. to blakusproduktu savākšanu, uzglabāšanu, transportēšanu, pārstrādi un iznīcināšanu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam;

33.3. tirdzniecības vietā vismaz vienu tādu darbinieku, kurš apmācīts tirdzniecībā esošo mājas (istabas) dzīvnieku labturības jomā;

33.4. ziņu sniegšanu dienestam septiņu darbdienu laikā pēc notikuma, ja mainās šo noteikumu 31.punktā minētā informācija.

(MK 24.04.2012. noteikumu Nr.287 redakcijā)

33.¹ Mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks, kas pavairo tam piederošos suņus, kaķus vai mājas (istabas) seskus un atsavina to pēcnācējus:

33.¹ 1. nodrošina, ka šķirnes mājas (istabas) dzīvnieki ir ierakstīti Latvijā reģistrētas šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas ciltsgrāmatā;

33.¹ 2. nodrošina, ka mājas (istabas) dzīvnieki ir apzīmēti un reģistrēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību un mājas (istabas) dzīvnieku datubāzē ir izdarīta atzīme par mājas (istabas) dzīvnieku atsavināšanu;

33.¹ 3. ir apmācīts mājas (istabas) dzīvnieku labturības jomā un saņēmis apmācību apliecinošu dokumentu vai tam ir atbilstoša izglītība veterinārmedicīnas, bioloģijas vai kinoloģijas jomā. Ja mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks ir juridiska persona, vismaz viens tās darbinieks ir apmācīts vai ieguvis izglītību atbilstoši šajā apakšpunktā minētajām prasībām;

33.¹ 4. nodrošina, ka sunim, kaķim un mājas (istabas) seskam gada laikā nav vairāk kā viens mazuļu metiens, un mājas (istabas) dzīvnieku un tā pēcnācējus tur atbilstoši labturības prasībām.

(MK 24.04.2012. noteikumu Nr.287 redakcijā; sk. 60.punktu)

34. Tirdzniecība ar mājas (istabas) dzīvniekiem ir atļauta šādās tirdzniecības vietās:

34.1. mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka valdījumā vai turējumā esošā teritorijā, ja par tirdzniecību ar mājas (istabas) dzīvniekiem ir informēta dienesta teritoriālā struktūrvienība;

34.2. tirgos, ielu tirdzniecībā un mājas (istabas) dzīvnieku izstādēs īpaši paredzētās vietās saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā organizējamas dzīvnieku sacensības, tirgi, izsoles, izstādes un citi pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos;

34.3. specializētā tirdzniecības vietā.

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.669 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.10.2010. noteikumiem Nr.934)

35. Tirdzniecība nav atļauta ar:

35.1. bīstamiem suņiem un to pēcnācējiem;

35.2. slimiem, ģenētiski nepilnvērtīgiem mājas (istabas) dzīvniekiem (ar iedzimtām slimībām, kroplībām vai patoloģijām);

35.3. suņiem, kaķiem un mājas (istabas) seskiem, ja nav klāt dzīvnieka īpašnieka – fiziskas personas, izņemot šo noteikumu 34.1.apakšpunktā minēto gadījumu;

35.4. mājas (istabas) dzīvniekiem, kuriem ir ektoparazīti;

35.5. kaķenēm – zīdīšanas laikā, citu mājas (istabas) dzīvnieku mātītēm – meklēšanās vai zīdīšanas laikā;

35.6. kucēm un kaķenēm, ja to grūsnības laiks pārsniedz 30 dienas, citu mājas (istabas) dzīvnieku mātītēm – grūsnības otrajā pusē.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.669; MK 24.04.2012. noteikumiem Nr.287)

36. Iepirktajiem mājas (istabas) dzīvniekiem komersants nodrošina normatīvajos aktos par karantīnu noteikto prasību izpildi.

37. Mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks, nododot mājas (istabas) dzīvnieku, izņemot suni, kaķi un mājas (istabas) sesku, specializētā tirdzniecības vietā pārdošanai, iesniedz:

37.1. mājas (istabas) dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību, kurā norādītas dzīvniekam veiktās vakcinācijas, un praktizējoša veterinārārsta atzinumu par dzīvnieka veselības stāvokli;

37.2. savvaļas sugas dzīvniekiem – arī dzīvnieka izcelsmi apliecinošu dokumentu;

37.3. rakstiskus norādījumus par pārdodamā dzīvnieka ēdināšanu, dzirdināšanu un jebkuru nepieciešamo īpašo aprūpi.

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.669 redakcijā, kas grozīta ar MK 24.04.2012. noteikumiem Nr.287)

38. Pārdodot mājas (istabas) dzīvnieku specializētā tirdzniecības vietā, pircējam izsniedz šo noteikumu 37.3.apakšpunktā minētos norādījumus.

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.669 redakcijā)

39. Tirdzniecības vietās (izņemot šo noteikumu 34.1.apakšpunktā minēto gadījumu) nodrošina:

39.1. mājas (istabas) dzīvnieku fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām atbilstošu uzturēšanās vietu. Uzturēšanās vietu iekārto tā, lai dzīvnieku nevarētu fiziski aizskart nepiederošas personas un lai tas varētu paslēpties, ja tas nepieciešams atbilstoši dzīvnieka etoloģijai;

39.2. mājas (istabas) dzīvnieku uzturēšanās vietu tīrīšanu un dezinfekciju;

39.3. viegli mazgājamus, tīrāmus un dezinficējamus dzīvnieku sprostus un telpas apdares materiālus;

39.4. mājas (istabas) dzīvnieku fizioloģiskajām vajadzībām atbilstošu optimālu mikroklimatu (piemēram, atbilstošu gaisa un ūdens temperatūru, mitruma režīmu, gaisa apmaiņu) teritorijā, kur dzīvnieki uzturas;

39.5. suņiem un kaķiem – stiepļu sprostus, kas neierobežo to fizioloģiskās vajadzības, nerada stresu, ciešanas vai savainojumus.

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.669 redakcijā)

40. Suņiem un kaķiem nodrošina to sugai un fizioloģiskajām vajadzībām nepieciešamo fizisko aktivitāti. Ja dzīvnieks ilgstoši atrodas sprostā, nodrošina pietiekami daudz vietas, lai tas izkustētos atbilstoši dzīvnieka fizioloģiskajām vajadzībām. Ja nepieciešams, ierobežo dzīvnieka brīvu pārvietošanos (neradot tam ciešanas vai savainojumus).

41. Izstādes laikā mājas (istabas) dzīvniekiem nodrošina to fizioloģijai un labturībai atbilstošus apstākļus.

42. Izstādēs nedrīkst piedalīties:

42.1. mājas (istabas) dzīvnieki ar redzamām slimības pazīmēm;

42.2. mājas (istabas) dzīvnieku mātītes meklēšanās vai zīdīšanas laikā, bet kaķenes - zīdīšanas laikā;

42.3. mājas (istabas) dzīvnieku mātītes grūsnības otrajā pusē, bet kuces un kaķenes - , ja to grūsnības laiks pārsniedz 30 dienas;

42.4. mājas (istabas) dzīvnieku mazuļi, kuri nav atšķirti no mātes, izņemot šo noteikumu 45.punktā minēto gadījumu.

43. Izstādē drīkst piedalīties suņi, kuri atbilst šādām prasībām:

43.1. ir apzīmēti un reģistrēti atbilstoši normatīvajos aktos par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību noteiktajām prasībām;

43.2. nav jaunāki par četriem mēnešiem;

43.3. ir vakcinēti pret trakumsērgu:

43.3.1. ne agrāk kā 12 mēnešus pirms izstādes;

43.3.2. ne vēlāk kā 21 dienu pirms izstādes, ja vakcinācija veikta pirmo reizi vai intervāls pēc iepriekšējās vakcinācijas ir ilgāks par 12 mēnešiem;

43.4. ir brīvi no ektoparazītiem.

(Grozīts ar MK 24.04.2012. noteikumiem Nr.287)

44. Izstādē drīkst piedalīties kaķi, kuri atbilst šādām prasībām:

44.1. nav jaunāki par divarpus mēnešiem;

44.2. ir vakcinēti pret trakumsērgu:

44.2.1. ne agrāk kā 12 mēnešus pirms izstādes;

44.2.2. ne vēlāk kā 21 dienu pirms izstādes, ja vakcinācija veikta pirmo reizi vai intervāls pēc iepriekšējās vakcinācijas ir ilgāks par 12 mēnešiem;

44.3. ir brīvi no ektoparazītiem.

(Grozīts ar MK 24.04.2012. noteikumiem Nr.287)

44.¹ Kaķiem, kas nav atšķirti no mātes, bet ir 2,5 līdz trīs mēnešus veci, atļauts piedalīties izstādēs, ja kaķa īpašnieks uzrāda dokumentu, kas apliecina kaķa mātes vakcināciju pret trakumsērgu saskaņā ar šo noteikumu 44.2.apakšpunktu.

(MK 24.04.2012. noteikumu Nr.287 redakcijā)

45. (Svītrots ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.669.)

46. Kaķus izstāda dezinficētos būros, kuru platība atbilst kaķu fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām. Kaķu būra trīs sienas ir aprīkotas ar izolējošiem aizkariem, un būra grīda klāta ar segumu. Būrī pastāvīgi atrodas trauks ar dzeramo ūdeni, un kaķa īpašnieks vai turētājs periodiski būrī ievieto trauku dzīvnieka dabisko vajadzību nokārtošanai.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.669)

47. Izstādē drīkst piedalīties truši, kuri atbilst šādām prasībām:

47.1. ir vakcinēti pret miksomatozi un trušu hemorāģisko septicēmiju;

47.2. ir brīvi no ektoparazītiem.

48. Mācot suni, aizliegts izmantot fizisku spēku vai ierīces, kas sunim var izraisīt sāpes vai ciešanas.

49. Sporta, atrakciju un darba suņus apmāca saskaņā ar normatīvajiem aktiem par labturības prasībām sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībām, darbam vai atrakcijām.

50. Iegādājoties mājas (istabas) dzīvnieku, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs uzņemas atbildību par mājas (istabas) dzīvnieka labturības un īpašo turēšanas prasību ievērošanu un veterinārmedicīniskās palīdzības nodrošināšanu, nepieļauj tā klaiņošanu, kā arī nodrošina dzīvnieka meklēšanu un apbedīšanu.

51. Mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir tiesības kopā ar mājas (istabas) dzīvnieku atrasties ārpus mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, ja mājas (istabas) dzīvnieks:

51.1. netraucē sabiedrību un nerada draudus cilvēku drošībai, veselībai un dzīvībai;

51.2. nerada draudus citu dzīvnieku drošībai, veselībai un dzīvībai.

52. Mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums:

52.1. nodrošināt, lai mājas (istabas) dzīvnieks (smaka, riešana vai gaudošana) netraucētu mājas vai apkārtnes iedzīvotājus;

52.2. uzticēt mājas (istabas) dzīvnieka vešanu ārpus īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas tikai personai, kas spēj kontrolēt un savaldīt dzīvnieku, un nodrošināt, lai mājas (istabas) dzīvnieks neapdraud cilvēkus un dzīvniekus;

52.3. apdzīvotu vietu teritorijā savākt sava mājas (istabas) dzīvnieka ekskrementus;

52.4. sameklēt mājas (istabas) dzīvniekam citu īpašnieku, ja dzīvnieka turpmākā turēšana nav iespējama;

52.5. vakcinēt mājas (istabas) dzīvnieku Veterinārmedicīnas likumā noteiktajā kārtībā;

52.6. vedot mājas (istabas) dzīvnieku pie veterinārārsta, ņemt līdzi un uzrādīt veterinārārstam dzīvnieka identitāti apliecinošu dokumentu vai vakcinācijas apliecību (ja tāda ir);

52.7. nododot mājas (istabas) dzīvnieku trešajai personai, sniegt informāciju par dzīvnieka labturības un turēšanas prasībām;

52.8. glabāt un pēc dienesta vai sabiedriskās kārtības kontroles institūciju pieprasījuma uzrādīt ar mājas (istabas) dzīvnieku saistītos dokumentus (piemēram, mājas (istabas) dzīvnieka pasi, dzīvnieka izcelsmi apliecinošu dokumentu);

52.9. ja mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks vai turētājs pilsētas vai ciema teritorijā vienā adresē tur piecus un vairāk vienas sugas siltasiņu mājas (istabas) dzīvniekus, kas ir vecāki par sešiem mēnešiem, viņš septiņu darbdienu laikā rakstiski informē par to dienesta teritoriālo struktūrvienību, norādot savu vārdu un uzvārdu, mājas (istabas) dzīvnieku sugu, skaitu, turēšanas vietas adresi un tālruņa numuru (ja tāds ir).

52.¹ Mājas (istabas) dzīvniekus pavairo, nekaitējot dzīvnieka veselībai un atbilstoši tā etoloģijai.

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.669 redakcijā)

53. Ja mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks neievēro šos noteikumus, viņš tiek saukts pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

54. Mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nav tiesīgs:

54.1. izmantot vairošanai slimus mājas (istabas) dzīvniekus, dzīvniekus ar iedzimtām patoloģijām, kā arī fizioloģiski un ģenētiski nesaderīgus dzīvniekus;

54.2. izmantot vairošanai mājas (istabas) dzīvnieku, ja tas apdraud šī dzīvnieka veselību;

54.3. izmitināt mājas (istabas) dzīvnieku uz mājas balkona vai lodžijas;

54.4. turēt mājas (istabas) dzīvnieku antisanitāros apstākļos;

54.5. lietot mājas (istabas) dzīvnieka apzīmēšanai līdzekļus, kas kaitē tā veselībai;

54.6. radīt antisanitārus apstākļus, turot mājas (istabas) dzīvniekus;

54.7. radīt mājas (istabas) dzīvniekam sāpes un ciešanas.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.669; MK 24.04.2012. noteikumiem Nr.287)

55. Ja siltasiņu mājas (istabas) dzīvnieks ir sakodis cilvēku, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs rīkojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par trakumsērgas profilaksi un apkarošanu.

(MK 24.04.2012. noteikumu Nr.287 redakcijā)

56. Šo noteikumu 4.punkts attiecas uz dzīvnieku īpašniekiem un turētājiem, kuru dzīvnieki dzimuši pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.

57. Šo noteikumu 7.1.apakšpunkts un 12.punkts neattiecas uz suņu īpašniekiem un turētājiem, kuru suņi veic darba uzdevumus.

58. Specializētās tirdzniecības vietas īpašnieks, kas uzsācis darbību pirms šo noteikumu 32.¹ punkta stāšanās spēkā:

58.1. līdz 2012.gada 1.jūlijam iesniedz dienestā apliecinājumu, ka telpas un aprīkojums atbilst šo noteikumu prasībām un ir piemērots tirdzniecībai paredzēto dzīvnieku sugai;

58.2. līdz 2012.gada 31.decembrim nodrošina, ka tirdzniecības vietā ir vismaz viens darbinieks, kas apmācīts tirdzniecībā esošo mājas (istabas) dzīvnieku labturības jomā, un par to dienestā ir iesniegts apliecinājums.

(MK 24.04.2012. noteikumu Nr.287 redakcijā)

59. Mājas (istabas) dzīvnieku īpašnieks, kas pavairo tam piederošos suņus un atsavina to pēcnācējus, nodrošina, ka līdz 2012.gada 1.jūlijam tam piederošie suņi ir apzīmēti un reģistrēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību.

(MK 24.04.2012. noteikumu Nr.287 redakcijā)

60. Šo noteikumu 33.¹ 3.apakšpunktā minēto prasību piemēro ar 2013.gada 1.janvāri.

(MK 24.04.2012. noteikumu Nr.287 redakcijā)