1. Būvnormatīvs nosaka prasības, kādas jāievēro, projektējot, ierīkojot un būvējot jaunos, renovējamos un rekonstruējamos elektronisko sakaru tīklus, kā arī demontējot esošos elektronisko sakaru tīklus.

2. Būvnormatīvā lietoti šādi termini:

2.1. ārējās instalācijas kabeļi – kabeļi un vadi, kurus montē ārpus telpām;

2.2. ārējās instalācijas sadales skapis, kaste vai kastīte – sadales skapis, kaste vai kastīte, kuru montē ārpus telpām;

2.2.¹ aparatūras skapis – elektronisko sakaru tīkla iekārta, kas paredzēta aparatūras izvietošanai;

2.2.² balsts – uz būves nostiprināta konstrukcija antenu, gaisvadu vai piekārto kabeļu stiprināšanai;

2.3. iekšējie instalācijas kabeļi – kabeļi un vadi, kurus montē iekštelpās;

2.4. iekšējās instalācijas sadales skapis, kaste vai kastīte – sadales skapis, kaste vai kastīte, kuru montē iekštelpās;

2.5. elektronisko sakaru tīkla līnija (turpmāk – kabeļu līnija) – kabeļi vai vadi, kas savieno elektronisko sakaru tīkla iekārtas un ir ieguldīti zemē, ūdeņos vai kabeļu kanalizācijā vai piestiprināti pie ēkām, būvēm, statnēm, balstiem vai stabiem;

2.6. kabeļu kanalizācija – zemē vai būvju konstrukcijās izvietotas caurules vai to kopums un kabeļu akas vai citas apakšzemes telpas, kas paredzētas elektronisko sakaru kabeļu līniju ierīkošanai un ekspluatācijai;

2.7. kabeļu tilpums – dzīslu pāru skaits metāliskā kabelī vai optisko šķiedru skaits optisko šķiedru kabelī;

2.8. kabeļu skapis – elektronisko sakaru tīkla sadales iekārta, kas paredzēta tādu metālisko kabeļu sadalei, kuru tilpums ir 101 un vairāk pāru, vai optisko šķiedru kabeļu sadalei ar skapī montētiem optiskajiem spraudņiem;

2.8.¹ komutāciju punkts – iekārta elektronisko sakaru tīklu vājstrāvas ķēžu slēguma maiņai, to atsevišķo daļu ieslēgšanai, izslēgšanai vai pārslēgšanai;

2.8.² masts – inženiertehniska būve ar atsaitēm, kuras pamatfunkcija ir antenu vai citu elektronisko sakaru iekārtu izvietošana;

2.9. montāža – kabeļu, vadu un iekārtu salikšana un uzstādīšana, ierīkojot vai būvējot elektronisko sakaru tīklu;

2.10. sadales kaste – elektronisko sakaru tīkla sadales iekārta, kas paredzēta tādu metālisko kabeļu sadalei, kuru tilpums ir no 21 līdz 100 pāriem, vai optisko šķiedru kabeļu sadalei ar kastē montētiem optiskajiem spraudņiem;

2.11. sadales kastīte – elektronisko sakaru tīkla sadales iekārta, kas paredzēta tādu metālisko kabeļu sadalei, kuru tilpums ir no 5 līdz 20 pāriem, vai neliela skaita (līdz 12) optisko šķiedru sadalei;

2.11.¹ stabs – zemē vertikāli nostiprināta konstrukcija, kas paredzēta antenu, gaisvadu vai piekārto kabeļu un sadales kastīšu piestiprināšanai;

2.12. statne – mehāniska konstrukcija, kas paredzēta elektronisko sakaru tīklu vadu, kabeļu vai antenu nostiprināšanai pie būvju sienām vai uz jumtiem;

2.13. tornis – pašstāvoša inženiertehniska būve, kuras pamatfunkcija ir antenu vai citu elektronisko sakaru iekārtu izvietošana.

(Grozīts ar MK 09.08.2011. noteikumiem Nr.619)

(Nodaļas nosaukums MK 09.08.2011. noteikumu Nr.619 redakcijā)

3. Projektējamo elektronisko sakaru tīklu daļu (piemēram, kabeļu līnijas, kabeļu uzmavas, kabeļu skapji un kastītes, kabeļu kanalizācija, pastiprinātāji un reģeneratori) apzīmēšanai projekta rasējumos izmanto noteikta parauga grafiskos apzīmējumus (1.pielikums).

(Grozīts ar MK 09.08.2011. noteikumiem Nr.619)

4. Demontējamo elektronisko sakaru tīklu daļas apzīmē, attiecīgajam elementa apzīmējumam pārvelkot pāri divas šķērslīnijas (1.pielikums).

5. Projekta rasējumos grafiskajiem apzīmējumiem izmanto šāda biezuma līnijas:

5.1. esošajiem elementiem 0,25 mm (piemēram, datorprogrammā Visio atbilstoši 0,72 pt);

5.2. projektējamajiem elementiem 0,7 mm (piemēram, datorprogrammā Visio atbilstoši 2,16 pt).

6. Ierīkojot un būvējot elektronisko sakaru tīklus, izvēlas tērauda detaļas un materiālus ar pretkorozijas pārklājumu, kas nodrošina pret rūsēšanu, – iekštelpās ne mazāk par 15 gadiem, ārpus telpām – ne mazāk par 10 gadiem.

7. Iekštelpās izmanto kabeļus, kuru apvalki neizplata uguni un toksiskas vielas.

8. Ierīkojot kabeļu līnijas iekštelpās, paredz risinājumus, kas novērš uguns izplatīšanās iespēju pa kabeļu līnijas trasi.

9. Optiskos kabeļus izmanto, ņemot vērā kabeļu ražotāja norādīto funkcionālo lietojumu (ārējās instalācijas vai iekšējās instalācijas optiskie kabeļi).

(MK 09.08.2011. noteikumu Nr.619 redakcijā)

10. Kabeļu līniju ierīko, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības.

(MK 09.08.2011. noteikumu Nr.619 redakcijā)

11. Montējot kabeļus, ievēro kabeļu ražotāja norādījumus.

12. Kabeļu ražotājs norāda:

12.1. minimālo kabeļa liekuma rādiusu;

12.2. minimālo gaisa temperatūru, kāda pieļaujama, montējot kabeļus;

12.3. maksimālo stiepes spēku;

12.4. spiedes (slodzes) spēku.

13. Veicot montāžas darbus, jāņem vērā, ka ārējās instalācijas kabeļus ar iekšējās instalācijas kabeļiem savieno ievada vietās vai nodrošina ārējās instalācijas kabeļus ar papildu aizsardzību līdz ēkas iekšējo kabeļu sadales mezglam.

(Grozīts ar MK 09.08.2011. noteikumiem Nr.619)

13.¹ Inženierkomunikāciju objektiem projektos jāparedz droša apkalpošana un tai piemērota piekļuves iespēja.

(MK 09.08.2011. noteikumu Nr.619 redakcijā)

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 09.08.2011. noteikumiem Nr.619)

14. Iekšējo kabeļu līnijas visiem pieejamās vietās izvieto slēptā veidā:

14.1. ēku pagrabos, bēniņos un zemgrīdas šahtās kabeļus ievieto aizsargcaurulēs vai novieto uz mehāniskām konstrukcijām kabeļu stiprināšanai, kas piestiprinātas pie ēku konstrukcijām;

14.2. ēku kāpņu telpās, koridoros un citās visiem pieejamās vietās kabeļus ievieto stāvvadā (kabeļu skapji un vertikālie kanāli, kuri tos savieno).

(Grozīts ar MK 09.08.2011. noteikumiem Nr.619)

15. Stāvvadiem izmanto caurules vai citas slēptās konstrukcijas, kas ieliktas slēpti sienās vai atklāti pa sienām.

16. Stāvos uz stāvvadiem, nišās vai atklāti uz sienas var uzstādīt skapjus aparatūras izvietošanai.

17. Kabeļus velk paralēli griestiem (grīdai) vai kāpņu slīpumam vai perpendikulāri griestiem (grīdai).

18. Visiem pieejamās vietās kabeļus, kas montēti zemāk par 2,2 m virs grīdas, ievieto papildu caurulēs vai citās slēptās konstrukcijās.

19. Montējot kabeļus esošajās ēku šahtās (kanālos), nodrošina pārējo kabeļu saglabāšanu. Kabeļu skapjos kabeļus un kabeļu sadales iekārtas nostiprina pie kabeļu skapja nesošajām konstrukcijām vai ēkas sienas konstrukcijām, saglabājot esošos, jau iepriekš nostiprinātos elektronisko sakaru tīklu kabeļus un elementus.

(Grozīts ar MK 09.08.2011. noteikumiem Nr.619)

20. Kabeļu līniju trasi izvēlas pa taisnāko ceļu, veidojot taisnus leņķus, pēc iespējas izvairoties no elektrolīniju, elektronisko sakaru līniju, ūdensvadu, gāzesvadu, siltumvadu un citu inženierkomunikāciju šķērsošanas.

21. Ja ievelk vairākus kabeļus, izmanto vienu trasi un nodrošina, lai tie cieši piekļautos pie sienas un nekrustotos.

22. Krustojuma vietās kabeli, kuram ir mazāks ārējais diametrs, ieliek virs kabeļa, kuram ir lielāks ārējais diametrs, vai ievieto zem tā apmetumā izkaltā rievā.

23. Ja kabeļus montē cauri sienām vai starp stāviem, tos ievieto aizsargcaurulēs. Kabeļus nedrīkst iemūrēt būvkonstrukcijās.

24. Lai identificētu kabeļa īpašnieku, kabeļu līniju marķē.

25. Kabeļu līniju marķē ēkas vertikālajā stāvvadā katrā stāvā, katrā telpā un pie katra sadales punkta.

26. Marķē visas iekārtas, tajā skaitā radioiekārtas, antenas, pie sienām piestiprinātās stāvvadu caurules, aparatūras un kabeļu skapjus, sadales kastes, sadales kastītes, pastiprināšanas un komutāciju punktus, ko uzstāda elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanai.

(MK 09.08.2011. noteikumu Nr.619 redakcijā)

27. Stāvvadu cauruļu galus iegremdē starpstāvu pārsegumā, paredzot atveres kabeļa ievilkšanai.

28. Stāvvadu caurules stiprina pie telpas sienām saskaņā ar tehnisko projektu.

29. Plastmasas caurules stiprina pie telpas sienām vienādā attālumā (ne vairāk kā 0,5 m) citu no citas. Pirmais stiprinājums ir ne tālāk par 0,15 m no caurules gala.

30. Kabeļu skapjus, sadales kastes vai kastītes, kabeļtelevīzijas tīklu sazarotājus, kurus izvieto atklāti kāpņu telpās, uzstāda ne zemāk par 2,2 m virs grīdas.

(MK 09.08.2011. noteikumu Nr.619 redakcijā)

31. Kabeļu skapjus, sadales kastes vai kastītes, kabeļtelevīzijas tīklu sazarotājus un vertikālo stāvvadu caurules uzstāda tā, lai netraucētu cilvēku pārvietošanos un durvju atvēršanu.

(MK 09.08.2011. noteikumu Nr.619 redakcijā)

32. Kabeļu skapji ir slēdzami.

(Grozīts ar MK 09.08.2011. noteikumiem Nr.619)

33. Ja kabeļus izvieto atklātā veidā visiem pieejamās vietās, horizontālos posmos pie sienām kabeli stiprina ne zemāk par 2,2 m virs grīdas.

(Grozīts ar MK 09.08.2011. noteikumiem Nr.619)

34. Kabeļus šķērso ar citiem kabeļiem perpendikulāri, ievietojot tos papildu aizsargcaurulēs.

35. Elektronisko sakaru tīkla aktīvo iekārtu elektrobarošanu nodrošina:

35.1. no ēkas galvenā elektropievada sadales skapja, uzstādot atsevišķu drošinātāju (automātisko vai kūstošo) saskaņā ar elektropiegādātāja prasībām;

35.2. no dzīvokļa elektrības pievada (nepieciešama dzīvokļa elektroenerģijas abonenta rakstiska piekrišana);

35.3. no ēkas koplietošanas elektrības pievada (nepieciešama ēkas īpašnieka vai tā pilnvarotas personas rakstiska piekrišana).

(Grozīts ar MK 09.08.2011. noteikumiem Nr.619)

36. Kabeļus, kurus velk paralēli elektrokabeļiem, piestiprina zemāk nekā elektrokabeļus. Minimālie pieļaujamie attālumi starp kabeļiem ir šādi:

36.1. neekranēts elektrokabelis un neekranēts elektronisko sakaru kabelis – 200 mm;

36.2. neekranēts elektrokabelis un ekranēts elektronisko sakaru kabelis – 50 mm;

36.3. ekranēts elektrokabelis un neekranēts elektronisko sakaru kabelis – 30 mm;

36.4. ekranēts elektrokabelis un ekranēts elektronisko sakaru kabelis – 0 mm;

36.5. elektrokabelis un optiskais elektronisko sakaru kabelis – 0 mm.

(Grozīts ar MK 09.08.2011. noteikumiem Nr.619)

37. Horizontālajos posmos kabeli stiprina vismaz katra metra trijos punktos, vertikālajos posmos – vismaz katra metra divos punktos.

38. Dažādu inženierkomunikāciju cauruļvadu krustojuma vietās kabeļus ieliek zem inženierkomunikācijām apmetumā izkaltās rievās.

39. Šķērsot sienas, izmantojot durvju un logu ailas, atļauts tikai izņēmuma gadījumā pēc rakstiskas saskaņošanas ar ēkas īpašnieku vai tā pilnvarotu personu.

40. Šķērsojot durvju zvanu, apsardzes un ugunsdzēsības signalizācijas vadus, kas stiprināti cieši pie sienas, elektronisko sakaru kabeli stiprina virs tiem.

41. Urbumu vietas un rievas sienās un starpstāvu pārsegumos pēc kabeļu montāžas aizblīvē, lai nesamazinātu ugunsdrošo konstrukciju ugunsizturību un nepieļautu dūmu, gāzes un uguns izplatību.

(MK 09.08.2011. noteikumu Nr.619 redakcijā)

42. Kabeli nedrīkst savērpt attiecībā pret garenisko asi.

42.¹ Iekšējā elektronisko sakaru tīkla aktīvās iekārtas, kuras pieslēgtas elektrotīklam, izvieto speciāli paredzētās telpās, aparatūras skapjos vai metāla konteinerā ārpus kabeļu sadales koplietošanas skapja vai stāva sadales skapja, lai tās būtu atdalītas no tiem kabeļiem un pasīvajām kabeļu sadales iekārtām, kuras nav pieslēgtas elektrobarošanai.

(MK 09.08.2011. noteikumu Nr.619 redakcijā)

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 09.08.2011. noteikumiem Nr.619)

43. Ja elektronisko sakaru tīklu iekārtas saskaņā ar tehnoloģijas prasībām nedrīkst savienot ar ēkas metāla konstrukcijām, minētās iekārtas izvieto slēgtos skapjos uz izo­lējošiem materiāliem (starplikām).

43.¹ Elektronisko sakaru tīklu pazemes kabeļu kanalizācijas un kabeļu līniju ierīkošanai pilsētās izmanto ielas un ielu infrastruktūras objektus vai – izņēmuma gadījumā – citus kopējos inženierkomunikāciju koridorus un to būves, ja ielas un ielu infrastruktūras objekti vai inženierkomunikāciju koridori jau pastāv.

(MK 09.08.2011. noteikumu Nr.619 redakcijā)

44. Lai identificētu kabeļa īpašnieku, kabeļu līnijas marķē sadales punktos, katrā kabeļu kanalizācijas akā un ēku ievados.

45. Marķē visus atklāti izvietotos elektronisko sakaru tīkla sadales, pastiprināšanas un komutāciju punktus, kā arī kabeļu kanalizācijas aku lūkas un citas iekārtas, ko uzstāda elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanai.

46. Maksimāli izmantojot nesošās konstrukcijas un ņemot vērā kabeļu ekspluatācijas iespējas, kabeļu ievadus ēkās veido tā, lai ēkas iekšienē būtu vismazākais kabeļu garums un pieļaujami liekuma rādiusi.

47. Visus ievadus ēkās hermetizē.

48. Lai novērstu uguns izplatīšanos pa kabeli, ja tas aizdegas, ēku ievados, paredz papildu aizsardzības pasākumus. Papildu aizsardzības pasākumi nav nepieciešami, ja ārējās instalācijas kabeļa ievads ēkā izvietots speciālajā kabeļu ievada telpā vai kabeļa garums līdz savienojumam ar iekšējās instalācijas kabeli ēkā nepārsniedz 5 metrus.

(Grozīts ar MK 09.08.2011. noteikumiem Nr.619)

48.¹ Antenas ierīko tā, lai tās netraucē esošo antenu un radioiekārtu darbību.

(MK 09.08.2011. noteikumu Nr.619 redakcijā)

48.² Antenu balstus uzstāda tā, lai to atsaites nesaskartos ar jau esošajām antenām vai to stiprinājumu konstrukcijām.

(MK 09.08.2011. noteikumu Nr.619 redakcijā)

49. Kabeļu kanalizācijas kanālus (caurules) numurē no kreisās puses uz labo, sākot no apakšējās rindas, virzienā, kāds noteikts projekta dokumentācijā.

50. Kabeļu kanalizācijas caurules liek tranšejās tā, lai augšējā caurule atrastos ne mazāk kā 0,4 m dziļumā zem ietves vai 0,6 m dziļumā citās vietās. Kabeli liek gruntī 0,8 m dziļumā, ja projektā nav noteikts citādi.

51. Kabelis kabeļu kanalizācijā jāievelk mehāniski nebojāts, nedrīkst sabojāt arī jau agrāk ieliktos kabeļus.

(MK 09.08.2011. noteikumu Nr.619 redakcijā)

52. Kabeļu ievilkšana tukšā vai jau daļēji aizņemtā kabeļu kanalizācijas caurulē vai kanālā ir pieļaujama, ja ievelkamā kabeļa diametrs ir mazāks vai vienāds ar aprēķināto kabeļu kanalizācijas vai kanāla pieejamo ietilpību (4.pielikums).

(MK 09.08.2011. noteikumu Nr.619 redakcijā)

53. Ievelkot kabeli caur vairākiem kabeļu kanalizācijas posmiem, nodrošina kabeļa aizsardzību no mehāniskiem bojājumiem kanāla ieejā un izejā katrā akā.

54. Ievelkot kabeli kabeļu kanalizācijā, nepieciešams ievērot un kontrolēt nostiepuma spēku, lai tas nepārsniegtu ražotāja norādīto lielumu.

55. Virs zemē ieguldītiem kabeļiem vai kabeļu kanalizācijas 0,4 m dziļumā zem zemes virsmas ieklāj no polimēru materiāla izgatavotu marķētu brīdinājuma lenti. Ja kabelis vai kabeļu kanalizācija ir zem ietves, brīdinājuma lentei jāatrodas ne mazāk kā 0,2 m virs kabeļa vai kabeļu kanalizācijas.

56. Kabeļus izvieto uz ēkas sienām atklātā vai slēptā veidā.

57. Izvietojot kabeļus slēptā veidā, kabeļus ieliek sienās īpaši sagatavotos kanālos.

58. Kabeļu līnijas uz sienām izvieto horizontāli vai vertikāli.

59. Nostiprinot kabeļus uz sienām, kabeli visas kabeļu līnijas garumā stiprina cieši pie sienas (bez nokārumiem).

60. Kabeli uz ēkas ārējās sienas horizontāli montē ne mazāk kā 2,5 m augstumā.

61. Horizontālajos posmos kabeli stiprina vismaz katra metra trijos punktos, vertikālajos posmos – vismaz katra metra divos punktos.

62. Horizontālajos posmos kabeli, kuram ir lielāks diametrs, ievieto augstāk nekā kabeli, kuram ir mazāks diametrs.

63. Ja kabelis šķērso citas inženierkomunikācijas, kabeli ievelk izolējošā caurulē.

64. Vertikālajos posmos, kuros kabeļi izvietoti zemāk par 2,5 m, kabeļus izvieto slēptā veidā.

65. Gaisvadu un piekārto kabeļu līniju trašu statnes izvieto tā, lai netraucētu piekļūšanu dūmvadiem, izejas lūkām un logiem.

66. Ja gaisvadu un piekārto kabeļu līnijas izvieto zem ēkas jumta, tās stiprina ne tuvāk kā 0,5 m attālumā no jumta.

67. Jaunu gaisvadu un piekārto kabeļu līniju aizliegts stiprināt pie esošo elektronisko sakaru tīklu mastiem un statnēm, kā arī pie dzīvojamo ēku skursteņiem, ja nav saņemta to īpašnieku vai viņu pilnvarotu personu rakstiska piekrišana.

67.¹ Piekārto kabeļu līniju pāreju starp divām ēkām ierīko tā, lai veidotos viens paralēlu kabeļu kopums.

(MK 09.08.2011. noteikumu Nr.619 redakcijā)

67.² Piekārto kabeļu līnijas nedrīkst ierīkot tuvāk par trim metriem no tuvākā loga augšējās malas.

(MK 09.08.2011. noteikumu Nr.619 redakcijā)

68. Ēkās gaisvadu un piekārto kabeļu līniju ievadus izveido tā, lai ēkās nenokļūtu nokrišņu ūdens.

69. Būvējot gaisvadu vai piekārto kabeļu līnijas paralēli jau esošām gaisvadu vai piekārto kabeļu līnijām, ievēro aizsardzības attālumu starp līnijām. Aizsardzības attālums nav mazāks par divu blakus esošo līniju summāro nokares attālumu, ja rakstiskā saskaņojumā ar esošās kabeļu līnijas īpašnieku nav paredzēts mazāks attālums.

70. Starp ēkām gaisvadu un piekārto kabeļu līniju montē, izmantojot statnes uz ēku jumtiem vai stiprinājumus pie būvju un ēku kapitālajām sienām.

71. Maksimāli pieļaujamo kabeļu līniju garumu starp stabiem nosaka atbilstoši kabeļa, troses un stabu mehāniskajiem parametriem.

72. Šķērsojot elektrolīnijas, izvēlas aptuveni 90° platu šķērsojuma leņķi, izņēmuma gadījumā pieļaujams leņķis, ne mazāks par 45°.

73. Elektrotransporta kontakttīklu šķērso, izmantojot kabeļa minimālo garumu. Attālums starp stabiem nedrīkst pārsniegt 75 m. Ja attālums pārsniedz 75 m, kabeļu līnijas izvieto apakšzemes caurulēs.

74. Elektronisko sakaru tīklu gaisvadu kabeļu līnijas vadu šķērsojumos virs elektrotransporta kontakttīkliem nedrīkst būt savienojumu.

75. Elektronisko sakaru tīklu gaisvadu un piekārto kabeļu līniju stabus, kas ierobežo elektrolīniju šķērsojumu, nodrošina ar zibensnovedēju.

76. Šķērsojot elektrolīnijas, elektronisko sakaru tīklu līnijas izvieto zem elektrolīnijām, izņemot elektrotransporta kontakttīklus. Atsevišķos gadījumos elektronisko sakaru tīklu līniju var izvietot virs 380/220 V elektrolīnijām attālumā, kas nav mazāks par 1,25 m.

77. Šķērsojot elektrolīnijas, izmanto kabeli, kura nesošais elements (trose vai stieple) ir izolēts ar papildu apvalku, kas nevada strāvu.

78. Elektronisko sakaru tīklu līnijās izolācijai no šķērsojamās elektrolīnijas, kuras spriegums ir līdz 380/220 V, izmanto ārējo apvalku, kas nodrošina divkārtēju aizsardzību pret strāvu.

79. Attālumu starp elektronisko sakaru tīklu līnijām un elektrolīnijām horizontālajā virzienā tuvinājumos (paralēli) nosaka, pamatojoties uz būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, un aprēķina, lai nepārsniegtu pieļaujamās traucējumu normas no elektrolīnijām uz elektronisko sakaru tīklu līnijām.

80. Ierīkojot vai būvējot elektronisko sakaru tīklus, inženierkomunikāciju vai objektu īpašnieki (vai to pilnvarotas personas) ievēro minimālos attālumus starp elektronisko sakaru tīklu metālisko kabeļu līniju un citu objektu ārējiem gabarītiem (2.pielikums un citi normatīvie akti par ārējo inženierkomunikāciju izvietojumu) un savstarpēji tos saskaņo. Minimālais attālums starp elektronisko sakaru tīklu optiskā kabeļa līniju un citu objektu ārējiem gabarītiem var būt mazāks par 2.pielikumā noteikto, ja objektu īpašnieki par to savstarpēji vienojas.

(MK 09.08.2011. noteikumu Nr.619 redakcijā)

81. Ja elektronisko sakaru tīklu līniju izvietošana noteiktajos attālumos nav iespējama, attālumu samazināšanu saskaņo ar inženierkomunikāciju vai objektu īpašniekiem vai to pilnvarotām personām.

(Nodaļas nosaukums MK 09.08.2011. noteikumu Nr.619 redakcijā)

82. (Svītrots ar MK 09.08.2011. noteikumiem Nr.619)

83. Ja abonents atsakās no elektronisko sakaru pakalpojumiem, kabeli atvieno no elektronisko sakaru tīkla, ievērojot šādus nosacījumus:

83.1. atvienoto kabeļa galu izolē;

83.2. ja abonents pieprasa, demontāžas darbu veicējs noņem kabeli (vadu) līdz abonenta telpas ieejas durvīm vai līdz dzīvojamās platības robežām. Minētajā gadījumā demontāžas darbu veicējs restaurē kabeļa stiprināšanas vietas un aizblīvē urbumu vietas.

84. Pirms jebkura tipa elektronisko sakaru tīklu kabeļu demontāžas kabeļu galus identificē, atvieno un izolē.

85. Kabeļus demontē, nebojājot citus esošos kabeļus.

86. Zemē ieguldītu kabeli drīkst demontēt tikai pēc būvprojekta saskaņošanas ar citu inženierkomunikāciju īpašniekiem.

87. Pēc kabeļu demontāžas noņem visus marķējumus, aizblīvē urbumu vietas un atjauno stāvokli atbilstoši būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

88. Elektronisko sakaru tīklu īpašumu robežpunkts un elektronisko sakaru pakalpojumu robežpunkts var atrasties vienā vietā (punktā) vai dažādās vietās. Katrā konkrētajā gadījumā minētie robežpunkti var tikt atrunāti publiskā elektronisko sakaru tīkla operatora un klienta līgumā.

(Grozīts ar MK 09.08.2011. noteikumiem Nr.619)

89. Publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punkts var būt elektronisko sakaru tīkla piederības un apkalpošanas dalījuma robežpunkts vai tikai elektronisko sakaru tīkla piederības vai apkalpošanas dalījuma robežpunkts.

(Grozīts ar MK 09.08.2011. noteikumiem Nr.619)

90. Viena no iespējamām robežpunkta atrašanās vietām ir kabeļu kanalizācijas aka. Publiskā elektronisko sakaru tīkla operators nosaka, vai robežpunkts var atrasties publiskā elektronisko sakaru tīkla operatora kabeļu kanalizācijas akā vai nepieciešams uzstādīt citu kabeļu kanalizācijas aku.

(Grozīts ar MK 09.08.2011. noteikumiem Nr.619)

91. Ņemot vērā konkrēto situāciju un attiecīgos tehniskos noteikumus, ir iespējami dažādi robežpunktu izbūves veidi (3.pielikums). Pieļaujami arī citi risinājumi.

(Pielikums MK 09.08.2011. noteikumu Nr.619 redakcijā)

I. Kabeļu līnijas

1.tabula

Apzīmējuma nosaukums	Grafiskais apzīmējums		Piezīmes
	esošais	projektējamais
1. Kabelis kabeļu kanalizācijā			Slīpā šķērssvītra norāda kabeļu akas atrašanās vietu. Lai norādītu esošās kabeļu akas un attālumus starp akām, izmanto arābu ciparus, projektējamo aku numerācijai - romiešu ciparus
2. Pāreja no kabeļa kabeļu kanalizācijā uz kabeli gruntī
3. Kabelis gruntī
4. Pie sienas piestiprināts kabelis
5. Pāreja no kabeļa gruntī uz kabeli pie sienas
6. Pāreja no kabeļa kabeļu kanalizācijā uz kabeli pie sienas
7. Piekārtais kabelis
8. Pie stabiem piekārtais kabelis
9. Zemūdens kabelis
10. Kabeļa cilpa
11. Kabeļa montāžas rezerve
12. Demon­tējama kabeļu līnija

II. Kabeļu uzmavas

2.tabula

Apzīmējuma nosaukums	Grafiskais apzīmējums		Piezīmes
	esošais	projektējamais
1. Savienojošā uzmava (optiskajiem un vara kabeļiem)
2. Sadalošā uzmava
3. Pārejas uzmava kabeļu šahtā (optiskajiem un vara kabeļiem)
4. Paralēlā (pagaidu) uzmava (tikai vara kabeļiem)
5. Sprostuzmava (vara kabeļiem)
6. Simetrizējošā uzmava (vara kabeļiem)
7. Uzmava ar atstātu pāru rezervi uzmavā (vara kabeļiem)			Uzmavā, kurā ir atstāta pāru rezerve, pie grafiskā apzīmējuma jānorāda rezervē atstāto kabeļa pāru skaits
8. Uzmava ar atstātu pāru rezervi ārpus uzmavas (vara kabeļiem)

III. Vara un optisko kabeļu sadales skapji, kastes un kastītes

3.tabula

Apzīmējuma nosaukums	Grafiskais apzīmējums		Piezīmes
	esošais	projektējamais
1. Sadales kastīte stabā
2. Kabeļu sadales kaste ar ieraktu pamatni
3. Iekšējais kabeļu sadales skapis, optisko savienojumu skapis, optiskā paneļa skapis			Iekšējā un ārpustelpu optisko savienojumu skapja apzīmējumā virs grafiskā simbola norāda burtu savienojumu OSS, bet optiskā paneļa skapja apzīmējumā - OPS. Piemēram:
4. Ārpustelpu kabeļu sadales skapis vai optisko savienojumu skapis, vai optiskā paneļa skapis
5. Iekšējā kabeļu sadales skapja, optisko savienojumu skapja, optiskā paneļa skapja tilpuma izmaiņas
6. Ārpustelpu kabeļu sadales skapja, optisko savienojumu skapja, optiskā paneļa skapja tilpuma izmaiņas
7. Iekšējais vai ārpustelpu elektronisko sakaru iekārtu skapis
8. Ārpustelpu elektronisko sakaru iekārtu konteiners
9. Optiskā krosa statne
10. Optiskās sadales panelis pie sienas
11. Sadales kastīte (optisko un vara kabeļu tīklā)
12. Paralēli pieslēgta sadales kastīte (vara kabeļu tīklā)
13. Atklātā savienojuma (open joint) skapis
14. Atklātā savienojuma sadales kastīte (piestiprināta pie staba)
15. Atklātā savienojuma sadales kastīte (piestiprināta pie sienas)

IV. Kabeļu kanalizācija

4.tabula

Apzīmējuma nosaukums	Grafiskais apzīmējums		Piezīmes
	esošais	projektējamais
1. Kabeļu kanalizācija			Esošo kabeļu kanalizācijas aku numerācijai izmanto arābu ciparus un latīņu alfabēta burtus, bet projektējamo aku numerācijai - romiešu ciparus
2. Kabeļu kanalizācijas paplašināšana
3. Kabeļu kanalizācijas aka
4. Kabeļu kanalizācijas profils (virzienā no galvenās			Profila apzīmējumā horizontālā līnija simbolizē kabeļu kanalizācijas pamatu. Zem celtniecības un rekonstrukcijas profiliem norāda atbilstošā rasējuma numuru
5. Kabeļu kanalizācijas paplašināšana

V. Pastiprinātāji un reģeneratori

5.tabula

Apzīmējuma nosaukums	Grafiskais apzīmējums		Piezīmes
	esošais	projektējamais
1. Divjoslu starppastiprinātājs (vienkabeļa)
2. Divjoslu starppastiprinātājs (divkabeļu)
3. IKM iekārtu reģenerators (vienkabeļa, divvirzienu)
4. IKM iekārtu reģenerators (divkabeļu, divvirzienu)
5. xDSL reģenerators (vienpāra)
6. xDSL reģenerators (divpāru)

VI. Citi kabeļu tīkla elementi

6.tabula

Apzīmējuma nosaukums	Grafiskais apzīmējums		Piezīmes
	esošais	projektējamais
1. Sadales elements (bokss vai terminators)
2. Pārejas adapters
3. Stabs
4. Stabs ar atsaiti
5. Stabs ar vienu koka piedēkli
6. Stabs ar diviem koka piedēkļiem
7. Stabs ar vienu dzelzsbetona piedēkli
8. Stabs ar diviem dzelzsbetona piedēkļiem
9. Stabs ar atbalstu
10. Šķiedroptiskā zarotājierīce (angliski - splitter)			n - izvadu (portu) skaits
11. Elektro­barošanas bloks
12. Optiskais/ elektriskais pārveidotājs
13. Maģistrālais sadalītājs/atzarotājs
14. Kontaktligzda (vispārējs apzīmējums)
15. Kontaktligzda kabeļtelevīzijas pieslēgumam
16.Kontaktligzda kabeļtelevīzijas un FM radio pieslēgumam

VII. Elektronisko sakaru tīklu demontējamo daļu apzīmēšanas piemērs

Demontējamais iekštelpu kabeļu sadales skapis vai kaste:

VIII. Optisko šķiedru kabeļu tīklu apzīmējumi

7.tabula

Apzīmējuma nosaukums	Grafiskais apzīmējums		Piezīmes
	esošais	projektējamais
1. Optiskais spraudsavienotājs
2. Neizjaucami savienotas optiskās šķiedras vai nepārtraukta optiskā šķiedra
3. Neizjaucami savienotas optiskās šķiedras
4. Optiskās šķiedras gals optisko savienojumu platē
5. Optiskā kabeļa līnijas šķiedras kabeļa posmā
6. Optiskā kabeļa rezerves cilpa			Optiskajam kabelim, kuram piekļuves punktā šķiedru kūļi atrodas nepārgrieztās aizsargcaurulītēs, norāda negriezto kūļu numurus. Piemēram: Negrieztie kūļi: 1., 2.
7. Optiskā kabeļa uzmava
8. Optiskais kross (ODF)
9. Optisko savienojumu skapis (OSS)

 Piezīme.

Aizsargāts kabelis – kabelis, kurš ir aizsargāts no iespējamas ārējās iedarbības (piemēram, kabelis ar aizsardzības bruņu, caurulē ievietots kabelis).

(Pielikums grozīts ar MK 09.08.2011. noteikumiem Nr.619)

1. Šajā pielikumā sniegti elektronisko sakaru tīklu īpašumu un elektronisko sakaru pakalpojumu robežpunktu izbūves paraugi.

I. Pirmais paraugs

2.  Pirmajā paraugā sniegti dažādi robežpunktu varianti, ņemot par pamatu privātu daudzdzīvokļu māju, kurā atrodas arī biroja telpas.

3. Mājas īpašnieks ir uzbūvējis savu elektronisko sakaru tīklu, kura īpašuma robežpunkts ir iespējams vienā no šādiem variantiem:

3.1. kabeļu kanalizācijas aka (12);

3.2. uzmava vai kabeļu cilpa, kas ir pietiekami gara, lai varētu samontēt uzmavu (13), ja tas ir nepieciešams.

4. Pakalpojuma robežpunkts starp elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju un publisko elektronisko sakaru (PEST) operatoru (vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju) atbilstoši konkrētajai situācijai var būt punktā 1, 2, 3, 4, 5, 6, 10, 13.

II. Otrais paraugs

5. Otrajā paraugā sniegti dažādi robežpunktu varianti, ja vienā zemes īpašumā ir uzbūvētas vairākas būves.

6. Īpašuma robežpunkts ir iespējams vienā no šādiem variantiem:

6.1. kabeļu kanalizācijas aka (5);

6.2. uzmava vai kabeļu cilpa, kas ir pietiekami gara, lai varētu samontēt uzmavu, ja tas ir nepieciešams (6).

7. Pakalpojuma robežpunkts starp elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju un PEST operatoru (vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju) atbilstoši konkrētajai situācijai var būt punktā 1, 2, 3, 5, 6.

III. Trešais paraugs

8. Trešajā paraugā sniegti dažādi robežpunktu varianti, ja vairākos zemes īpašumos ir uzbūvētas būves, kurām ir nodrošināta piekļuve publiskajam elektronisko sakaru tīklam, izmantojot PEST operatora kabeļu kanalizāciju.

9. Īpašuma robežpunkts ir iespējams vienā no šādiem variantiem:

9.1. kabeļu kanalizācijas aka (4);

9.2. uzmava vai kabeļu cilpa, kas ir pietiekami gara, lai varētu samontēt uzmavu, ja tas ir nepieciešams.

10. Pakalpojuma robežpunkts starp elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju un PEST operatoru (vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju) atbilstoši konkrētajai situācijai var būt punktā 2, 3, 4, 7.

IV. Ceturtais paraugs

11. Ceturtajā paraugā sniegti dažādi robežpunktu varianti, ja vairākos zemes īpašumos ir uzbūvētas būves, kurām ir nodrošināta piekļuve publiskajam elektronisko sakaru tīklam, izmantojot PEST operatora piekārto kabeļu līniju.

12. Īpašuma robežpunkts ir ārējā sadales kastīte (1) vai ārējās instalācijas kabeļu skapis (4).

13. Pakalpojuma robežpunkts starp elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju un PEST operatoru (vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju) atbilstoši konkrētajai situācijai var būt punktā 1, 2, 3, 4.

V. Piektais paraugs

14. Piektajā paraugā sniegti dažādi robežpunktu varianti, ja vienā zemes īpašumā ir uzbūvētas vairākas būves, kurām ir nodrošināta piekļuve publiskajam elektronisko sakaru tīklam, izmantojot bezvadu abonentu pārraides sistēmu.

15. Īpašuma robežpunkts ir ārējā vai iekštelpu sadales kastīte (3).

16. Pakalpojuma robežpunkts starp elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju un PEST operatoru (vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju) atbilstoši konkrētajai situācijai var būt punktā 2, 3.

(Pielikums MK 09.08.2011. noteikumu Nr.619 redakcijā)

1. Šajā pielikumā noteikts, kā aprēķina kabeļu kanalizācijas vai kanāla pieejamo ietilpību kabeļa ievilkšanai.

2. Tukšas caurules vai kanāla pieejamo ietilpību kabeļa ievilkšanai nosaka, izmantojot šādu formulu:

St = D x 0,85, kur

St – tukšas caurules vai kanāla pieejamā ietilpība kabeļa ievilkšanai;

D – kanāla vai caurules iekšējais diametrs milimetros.

3. Ja daļēji aizņemtā kabeļu kanalizācijas kanālā vai caurulē ir ievilkts viens kabelis, pieejamo ietilpību kabeļa ievilkšanai nosaka, izmantojot šādu formulu:

Sd = St – d, kur

Sd – daļēji aizņemtas caurules vai kanāla pieejamā ietilpība kabeļa ievilkšanai;

St – tukšas caurules vai kanāla pieejamā ietilpība kabeļa ievilkšanai;

d – caurulē vai kanālā esošā kabeļa diametrs milimetros.

4. Ja daļēji aizņemtā kabeļu kanalizācijas kanālā vai caurulē ir ievilkti vairāki kabeļi, nosaka kabeli ar lielāko diametru un pārējo kabeļu diametru summu:

4.1. ja pārējo kabeļu diametru summa ir mazāka par pusi no lielākā kabeļa diametra, tos neņem  vērā un pieejamo ietilpību kabeļa ievilkšanai nosaka saskaņā ar šā pielikuma 3.punktu;

4.2. ja pārējo kabeļu diametru summa ir vienāda ar lielākā kabeļa diametra pusi vai lielāka par to, pieejamo ietilpību kabeļa ievilkšanai nosaka, izmantojot šādu formulu:

Sd = St – 0,7* d_∑, kur

Sd – daļēji aizņemtas caurules vai kanāla pieejamā ietilpība kabeļa ievilkšanai;

St – tukšas caurules vai kanāla pieejamā ietilpība kabeļa ievilkšanai;

d_∑  – visu caurulē vai kanālā esošo kabeļu diametru summa milimetros.

5. Šā pielikuma 2., 3. un 4.punktā minēto aprēķinu rezultāti nav piemērojami kā kritēriji kabeļa ievilkšanai kabeļu kanalizācijas posmos ar līkumiem un caurulēs, kurās kabeļus iegulda ar "iepūšanas" metodi. Caurulēm, kurās kabeļus iegulda ar "iepūšanas" metodi, tiek izvērtēti papildus veicamo darbu apjomi un radīto izmaiņu ietekme uz esošās trases ekspluatāciju.