(Pielikums grozīts ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.603)

1. Parauglaukumi tajā nogabalā, kuram tiek noteikts atlīdzības apmērs, izvietojami vienmērīgi, tos neierīko vietās, kuras audzei nav raksturīgas (piemēram, ceļš, tehnoloģiskais koridors, lauce un purvs), un parauglaukumu izvietojumā ņem vērā Ministru kabineta 2006.gada 21.marta noteikumu Nr.219 “Kārtība, kādā novērtē atlīdzības apmēru par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, kā arī izmaksā un reģistrē atlīdzību” 4.2.apakšpunktā minētos nosacījumus.

2. Minimālais parauglaukumu skaits atbilstoši nogabala platībai noteikts 1.tabulā.

3. Katra parauglaukuma centrā nostiprina 6–8 centimetrus resnu stabu, atstājot virs zemes aptuveni 70 centimetrus garu staba daļu, kura galu marķē ar videi nekaitīgu un labi saskatāmu krāsu.

1.tabula

Minimālais parauglaukumu skaits atbilstoši nogabala platībai

4. Parauglaukuma lielums atbilstoši audzes koku vidējam caurmēram noteikts 2.tabulā.

2.tabula

Parauglaukumu lielums atbilstoši audzes koku vidējam caurmēram

5. Parauglaukumu forma var būt apļveida, kvadrātveida vai taisnstūrveida.

(Pielikums grozīts ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.603)

1. Nogabalu robežas atzīmē dabā:

1.1. nogabalu no pārējām mežaudzēm norobežo ar labi saskatāmu marķējumu, kas saglabājas un ir atpazīstams ne mazāk kā 1,5 gadus pēc nogabala uzmērīšanas;

1.2. ja nogabals robežojas ar kvartālstigām, robežstigām, zemēm, kas nav meža zemes, izcirtumiem vai pēc vecuma atšķirīgām (atšķiras vairāk nekā par divām vecumklasēm) mežaudzēm, nogabala robežas dabā var nenorobežot ar marķējumu;

1.3. nogabalu virsotnēs nostiprina 6-8 centimetrus resnus stabus, atstājot virs zemes aptuveni 70 centimetru garu staba daļu. No nogabala virsotnes staba ir jābūt redzamam nogabala robežas virzienam.

2. Nogabala virsotnēs veic koordinātu uzmērīšanu metriskajās koor­dinātās (LKS-92 sistēmā), izmantojot GPS (globālās pozicionēšanas sistēmas) uztvērēju un nodrošinot datu precizitāti +/– divi metri.

3. (Svītrots ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.603.)

4. (Svītrots ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.603.)

(Pielikums grozīts ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.603)

I. Koku uzskaite un caurmēra uzmērīšana nogabalos

1. Koku caurmēra uzmērīšanai izmanto metodes, kas nodrošina noteiktību līdz 1 centimetram.

2. Koka caurmēra uzmērīšanas principi ir šādi:

2.1. caurmēru mēra 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla;

2.2. nogāzēs augošiem kokiem caurmēru mēra no kalna puses;

2.3. kokiem, kuru stumbri sadalījušies, atkarībā no dalīšanās augstuma caurmēru mēra kā vienam stumbram (ja dalīšanās augstāk par 1,3 metriem)
(1.a attēls) vai kā diviem stumbriem (1.b attēls);

2.4. izteikti nepareizas šķērsgriezuma formas kokiem caurmēru nosaka kā aritmētisko vidējo no diviem savstarpēji perpendikulāriem mērījumiem
(1.d attēls);

2.5. ja mērīšanas vietā uz stumbra ir izau­gumi vai citas caurmēra deformācijas, caurmēru nosaka kā aritmētisko vidējo no vienādos attālumos (virs un zem 1,3 metriem) iegūtiem caurmēra mērījumiem (1.c attēls).

1.attēls. Koka caurmēra noteikšana kokiem ar dažādu stumbra formu.

3. Uzskaitot kokus parauglaukumos, uz parauglaukuma robežas esošam kokam izmēra tā caurmēru 1,3 m augstumā. Ja attālums no parauglaukuma centra līdz koka vidus asij ir lielāks par pusi no paraug­laukuma diametra, koks nav ieskaitāms paraug­laukumā, ja mazāks, koku parauglaukumā ieskaita (2.attēls).

2.attēls. Koka attāluma un caurmēra mērīšana kokiem, kas atrodas uz parauglaukuma robežas.

4. Koku uzskaite, lai noteiktu atlīdzību saskaņā ar noteikumu 4.1.apakšpunktu:

4.1. nogabalos uzskaita (arī uzmēra caurmēru) visus kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir lielāks par 8 centimetriem;

4.2. uzskaitītos kokus marķē ar videi nekaitīgu krāsu tā, lai marķējums saglabājas vismaz 1,5 gadus;

4.3. visiem uzmērītajiem kokiem nosaka stumbra kvalitāti.

5. Koku izvēle un uzskaite, lai noteiktu atlīdzību saskaņā ar noteikumu 4.2.apakšpunktu:

5.1. koku izvēlei kopšanas cirtē izmanto Krafta koku klasifikāciju atbilstoši piecām klasēm (3.attēls):

5.1.1. virsvaldu koki - I klase;

5.1.2. valdošie koki - II klase;

5.1.3. līdzvaldu koki - III klase;

5.1.4. nomāktie koki - IV klase;

5.1.5. atmirušie un atmirstošie koki - V klase.

3.attēls. Koku iedalījums klasēs (Krafta klasifikācija).

5.2. audzes daļai, kuras vērtība nav iekļaujama atlīdzībā, pieskaitāmi šādi I, II un III klases koki:

5.2.1. veseli un nebojāti koki ar labi izveidotu zaļo vainagu un labu koksnes pieaugumu;

5.2.2. koki ar vienu galotni, taisniem, maz rauktiem stumbriem, bez slimību un kaitēkļu bojājumiem;

5.2.3. koki ar veselīgu skujojumu vai lapojumu;

5.3. audzes daļai, kuras vērtība iekļaujama atlīdzībā, pieskaitāmi šādi koki:

5.3.1. nokaltušie un kalstošie koki;

5.3.2. vēja gāztie un lauztie koki, slimību, kaitēkļu un dzīvnieku bojātie koki;

5.3.3. IV un V klases koki (audzes daļa, kas dabiskās diferencēšanās procesā aiziet bojā);

5.3.4. neapmierinošas mežsaimnieciskās kvalitātes koki (ļoti zaraini koki, līki koki un koki ar dalītu stumbru);

5.3.5. daļa valdaudzes koku ar saīsinātiem koku vainagiem, kuri tiktu izvākti, lai nodrošinātu koku vienmērīgu izvietojumu un saglabātu normatīvajos aktos par koku ciršanu meža zemēs noteikto audzes minimālo šķērslaukumu;

5.4. kokus parauglaukumos marķē ar videi nekaitīgu krāsu tā, lai marķējums saglabājas vismaz 1,5 gadus; ar atšķirīgām krāsām norāda kokus, kuru vērtību iekļauj vai neiekļauj atlīdzībā;

5.5. stumbra kvalitāti nosaka tikai tiem kokiem, kuru vērtību iekļauj atlīdzībā;

5.6. parauglaukumos uzskaita un uzmēra caurmēru visiem kokiem, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir lielāks par 8 centimetriem.

II. Koku augstuma noteikšana nogabalos

6. Koku augstuma noteikšanai izmanto metodes, kas nodrošina noteiktību līdz 0,5 metriem.

7. Koka augstuma noteikšanas principi ir šādi:

7.1. augstumu nosaka atsevišķiem mež­audzes kokiem, kurus izmanto izlīdzinātās augstumlīknes konstruēšanai;

7.2. koka augstums ir attālums no sakņu kakla līdz galotnei;

7.3. augstumu mēra no vietas, kur labi saskatāma koka galotne;

7.4. (svītrots ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.603).

8. Lai noteiktu atlīdzību saskaņā ar šo noteikumu 4.1.apakšpunktu, ievēro šādus nosacījumus:

8.1. ja koku sugu nogabalā pārstāv 1-5 koki, nosaka katra koka augstumu;

8.2. ja koku sugu nogabalā pārstāv viena caurmēra pakāpe (4 centimetru caurmēra pakāpes), nosaka vismaz piecu koku augstumu attiecīgajā caurmēra pakāpē;

8.3. ja koku sugu nogabalā pārstāv divas caurmēra pakāpes, nosaka vismaz piecu koku augstumu proporcionāli koku krājai attiecīgajā caurmēra pakāpē;

8.4. ja koku sugu nogabalā pārstāv trīs un vairāk caurmēra pakāpes, mazākajā caurmēra pakāpē nosaka vismaz viena koka augstumu, trijās vidējās caurmēra pakāpēs, kurās ir vislielākā koku krāja, nosaka vismaz triju koku augstumu katrā caurmēra pakāpē un lielākajā caurmēra pakāpē nosaka vismaz viena koka augstumu (izņemot īpaši atšķirīgus un netipiskus koku caurmērus);

8.5. lielākajā caurmēra pakāpē koku, kuram nosaka augstumu, izvēlas tikai no valdaudzes kokiem.

9. Lai noteiktu atlīdzību saskaņā ar šo noteikumu 4.2.apakšpunktu, augstumu mēra tikai tiem kokiem, kuru vērtība tiek iekļauta atlīdzībā, saglabājot attiecīgu skaitu un sadalījumu caurmēra pakāpēs.

(Pielikums grozīts ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.603)

1. Stumbra kvalitāti vērtē, nosakot kvalitātes klases pēc dažādām redzamām pazīmēm.

2. Ir šādas apaļkoku kvalitātes klases:

2.1. A kvalitātes klase - īpaša kvalitāte. Iespējams iegūt labākās kvalitātes kokmateriālus. Šai klasei parasti atbilst stumbra resgaļa daļa bez vainām un bojājumiem vai ar niecīgiem defektiem un nedaudziem ierobežojumiem šo kokmateriālu izmantošanā;

2.2. B kvalitātes klase. Iespējams iegūt kokmateriālus, kuru kvalitāte ir no vidējas līdz labākajai. Nav īpašas prasības, lai koksne būtu bez vainām. Pieļauj visas vainas, kas nepasliktina koksnes dabiskās īpašības. Zaru apmērs atbilst attiecīgās sugas vidējam raksturojumam;

2.3. C kvalitātes klase. Iespējams iegūt kokmateriālus, kuru kvalitāte ir no vidējās līdz zemākajai. Pieļauj visas vainas, kuras būtiski nepasliktina koksnes dabiskās īpašības;

2.4. D kvalitātes klase. Kokmateriāli, kurus var sazāģēt tā, lai tie būtu derīgi izmantošanai, bet kuru kvalitāte ir sliktāka nekā A, B vai C kvalitātes klasei atbilstošā.

3. Koka stumbra vērtēšanā atbilstoši apaļkoku kvalitātes klasēm izmanto deviņas augošu stumbru kvalitātes klases.

(1.attēls svītrots ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.603)

4. Katram iedomātajam kvalitātes nogrieznim uz stumbra var piešķirt vienu kvalitātes klasi. Minimālais nogriežņa garums starp sagarumošanas vietām ir 3 metri.

5. Apaļkoku kvalitātes klases un stumbru kvalitātes klases izmanto saskaņā ar 1., 2., 3. un 4.tabulu.

Apaļo kokmateriālu kvalitātes klases minimālie tievgaļa caurmēri (cm)

1.tabula

Kvalitātes klases kvalitātes prasības

2.tabula

Apaļo kokmateriālu kvalitātes klases minimālie garumi (dm)

3.tabula

(4.tabula svītrota ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.603)

Piezīmes.

¹ Saīsinājumi: P - pieļauj

N - nepieļauj

M - pieļauj mizas ārējā kārtā

(2.piezīme svītrota ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.603)

(Pielikums MK 28.07.2008. noteikumu Nr.603 redakcijā)

1. Teritorijas iedalījums Ministru kabineta 2006.gada 21.marta noteikumu Nr.219 “Kārtība, kādā novērtē atlīdzības apmēru par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, kā arī izmaksā un reģistrē atlīdzību” izpratnē:

1.1. I grupa: Liepājas, Ventspils, Kuldīgas, Saldus, Talsu un Tukuma rajons;

1.2. II grupa: Dobeles, Jelgavas, Bauskas, Aizkraukles un Jēkabpils rajons;

1.3. III grupa: Rīgas, Ogres, Limbažu, Valmieras, Cēsu, Valkas, Alūksnes, Madonas un Gulbenes rajons;

1.4. IV grupa: Balvu, Rēzeknes, Ludzas, Daugavpils, Krāslavas un Preiļu rajons.

2. Apaļo kokmateriālu vidējā tirgus cena (pa sortimentu grupām):

3. Meža dabiskās atjaunošanas izmaksas:

4. Apaļo kokmateriālu sagatavošanas izmaksas: