Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2007. gada 9. oktobra noteikumus Nr. 686 "Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību".

Ministru kabineta noteikumi Nr.234

Rīgā 2006.gada 28.martā (prot. Nr.17 22.§)

Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību

Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 18.panta trešo daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (turpmāk - aizsargājamā teritorija) dabas aizsardzības plāna (turpmāk - plāns) saturu un izstrādes kārtību.

2. Fiziska vai juridiska persona, tai skaitā valsts vai pašvaldības iestāde katru gadu līdz 1.novembrim var iesniegt Dabas aizsardzības pārvaldē Ministru kabineta nodibinātās aizsargājamās teritorijas plāna izstrādes priekšlikumu (1.pielikums). Plāns izstrādājams nākamajā gadā par valsts budžeta līdzekļiem.

3. Vides ministrija izveido komisiju, kurā uzaicina Zemkopības ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvjus. Komisija izvērtē saņemtos priekšlikumus un nosaka aizsargājamās teritorijas, kurām nākamajā gadā par valsts budžeta līdzekļiem izstrādājams plāns. Priekšroka plāna izstrādei par valsts budžeta līdzekļiem ir:

3.1. starptautiskas nozīmes aizsargājamām teritorijām (to skaitā Eiropas nozīmes aizsargājamām teritorijām) - Natura 2000;

3.2. aizsargājamām teritorijām, kurām prioritāte plāna izstrādē noteikta Bioloģiskās daudzveidības nacionālās programmas pasākumu plānā;

3.3. aizsargājamām teritorijām, kurām nepieciešami dabas aizsardzības un apsaim­niekošanas pasākumi, lai nodrošinātu teritorijas izveidošanas un aizsardzības mērķu sasniegšanu;

3.4. aizsargājamām teritorijām, kuru plāna izstrādei ir līdzfinansējums.

4. Informāciju par aizsargājamām teritorijām, kurām nākamajā gadā izstrādās plānu par valsts budžeta līdzekļiem, Dabas aizsardzības pārvalde ievietoto pārvaldes mājas lapā internetā.

5. Plāna izstrādi par valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem organizē attiecīgās aizsargājamās teritorijas administrācija (turpmāk - administrācija) vai - ja tādas nav - Dabas aizsardzības pārvalde. Pašvaldības izveidotās aizsargājamās teritorijas plānu izstrādā attiecīgā pašvaldība.

6. Dabas aizsardzības pārvalde vai administrācija atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts iepirkumu izvēlas personu, kura izstrādā plānu (turpmāk - izstrādātājs), un noslēdz līgumu ar izstrādātāju. Administrācija var izstrādāt plānu tās pārvaldībā esošajai aizsargājamai teritorijai.

7. Jebkura fiziska vai juridiska persona (arī zemes īpašnieks vai lietotājs) var organizēt plāna izstrādi par saviem līdzekļiem vai piesaistot ārvalstu vai starptautisko organizāciju finansējumu, ievērojot šo noteikumu II, III un IV nodaļā noteiktās prasības.

II. Plāna saturs

8. Plāna titullapu noformē atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam.

9. Plānā ietver:

9.1. satura rādītāju, kurā norāda nodaļas, apakšnodaļas, pielikumus, kartes, kā arī citus pievienotos dokumentus;

9.2. kopsavilkumu, kurā ietver:

9.2.1. karti, kurā norādīta aizsargājamās teritorijas atrašanās vieta;

9.2.2. aizsargājamās teritorijas izveidošanas mērķu un paredzamo apsaimniekošanas pasākumu īsu aprakstu;

9.2.3. aizsargājamās teritorijas ieteicamā zonējuma (ja tāds paredzēts) īsu aprakstu;

9.3. aizsargājamās teritorijas aprakstu, kurā norāda šādu informāciju:

9.3.1. vispārēja informācija par aizsargājamo teritoriju:

9.3.1.1. atrašanās vieta, ģeogrāfiskās koordinātas, platība;

9.3.1.2. aizsargājamās teritorijas zemes lietošanas veidu raksturojums un zemes īpašuma formu apraksts;

9.3.1.3. pašvaldību teritoriju plānojumos noteiktā teritorijas izmantošana un atļautā (plānotā) izmantošana;

9.3.1.4. esošais funkcionālais zonējums;

9.3.1.5. aizsardzības un apsaimniekošanas īsa vēsture;

9.3.1.6. kultūrvēsturiskais raksturojums;

9.3.1.7. valsts un pašvaldības institūciju funkcijas un atbildība aizsargājamā teritorijā;

9.3.2. normatīvo aktu normas, kas tieši attiecas uz konkrēto aizsargājamo teritoriju, tai skaitā pašvaldību saistošie noteikumi, kuri attiecas uz aizsargājamo teritoriju;

9.3.3. īss aizsargājamās teritorijas fiziski ģeogrāfiskais raksturojums (klimats, ģeoloģija, ģeomorfoloģija, hidroloģija, augsne);

9.3.4. aizsargājamās teritorijas sociālās un ekonomiskās situācijas apraksts:

9.3.4.1. iedzīvotāji (pastāvīgie iedzīvotāji, zemes īpašnieki, kuri pastāvīgi nedzīvo aizsargājamā teritorijā, apmeklētāji), apdzīvotās vietas, nodarbinātība;

9.3.4.2. pašreizējā un paredzamā antropogēnā slodze uz aizsargājamo teritoriju;

9.3.4.3. aizsargājamās teritorijas izmantošanas veidi;

9.4. aizsargājamās teritorijas novērtējumu, kurā norāda šādu informāciju:

9.4.1. aizsargājamā teritorija kā vienota dabas aizsardzības vērtība un faktori, kas to ietekmē, tai skaitā iespējamo draudu izvērtējums;

9.4.2. ainaviskais novērtējums;

9.4.3. biotopi, dabas aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos un Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos un konvencijās minētie īpaši aizsargājamie biotopi (norādot kodu), to sociālekonomiskā vērtība un ietekmējošie faktori;

9.4.4. sugas, dabas aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos un Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos un konvencijās minētās īpaši aizsargājamās augu, sēņu un dzīvnieku sugas, to sociāl­ekonomiskā vērtība un sugas ietekmējošie faktori;

9.4.5. citas vērtības aizsargājamajā teritorijā un tās ietekmējošie faktori;

9.4.6. aizsargājamās teritorijas vērtību apkopojums un pretnostatījums (plānā minēto biotopu un sugu bioloģiskais, ekoloģiskais un sociālekonomiskais novērtējums, pozitīvo un negatīvo ietekmju analīze teritorijai kopumā);

9.5. informāciju par aizsargājamās teritorijas apsaimniekošanu:

9.5.1. aizsargājamās teritorijas apsaimniekošanas ilgtermiņa un īstermiņa mērķi plānā noteiktajam apsaimniekošanas periodam;

9.5.2. apsaimniekošanas pasākumi, atsevišķi norādot:

9.5.2.1. pasākuma nosaukumu;

9.5.2.2. pasākuma aprakstu (norādot precīzu vietu, platību, darbu izpildes prioritāti);

9.5.2.3. pasākuma nepieciešamības pamatojumu;

9.5.2.4. pasākuma izpildes veidu vēlamā rezultāta sasniegšanai (piemēram, nozaru speciālista ieteikumi, norādījumi);

9.5.2.5. izpildes termiņu;

9.5.2.6. iespējamo izpildītāju;

9.5.2.7. nepieciešamo finansējumu (ja to iespējams noteikt);

9.5.2.8. iespējamo vai ieteicamo finansētāju;

9.5.2.9. izpildes indikatorus un ieteikumus monitoringa veikšanai;

9.6. priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem pašvaldības teritorijas plānojumā;

9.7. priekšlikumus par aizsargājamās teritorijas individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektu vai grozījumiem individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos, ieteicamo teritorijas funkcionālo zonējumu (ja tāds nepieciešams), kā arī priekšlikumus par grozījumiem funkcionālajā zonējumā;

9.8. izmantotos informācijas avotus (piemēram, literatūra, lauka pētījumi, aptaujas).

10. Plānam pievieno šādas kartes (shēmas):

10.1. zemes lietošanas veidu karte uz topogrāfijas pamata (ja ir atbilstoša informācija, var izmantot pašvaldību teritoriju plānojumu karti (esošā teritorijas izmantošana));

10.2. zemes īpašuma formu (valsts īpašums, pašvaldības īpašums, privātīpašums) karte;

10.3. dabas vērtību karte (piemēram, sugu atradnes, biotopu atrašanās vietas, kultūrvēsturiskie objekti, dabas pieminekļi);

10.4. apsaimniekošanas pasākumu karte (piemēram, pļavas pļaušana, krūmu ciršana);

10.5. esošo un plānoto tūrisma infrastruktūras elementu karte (piemēram, takas, stāvlaukumi, skatu torņi);

10.6. funkcionālo zonu karte, kurā norāda arī ārējās robežas un funkcionālo zonu robežpunktus;

10.7. citas kartes (piemēram, mežaudžu plāns, lauku bloku kartes), ja nepieciešams.

11. Kartes sagatavo digitāli, LKS-92 koordinātu sistēmā mērogā 1:10000 vai 1:25000. Atkarībā no aizsargājamās teritorijas lieluma un citām īpatnībām kartes var sagatavot citā mērogā. Uz katras kartes norāda tās nosaukumu, mērogu, apzīmējumus. Kartēs attēlojama topogrāfiskā pamat­informācija, tai skaitā horizontāles, ūdeņi, meži, lauki, apdzīvotas vietas un ceļi.

12. Kartēs (shēmās) lieto šo noteikumu 3.pielikumā noteiktos funkcionālo zonu apzīmējumus.

III. Plāna izstrādes kārtība

13. Plānu izstrādā laikposmam, kas nav mazāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 15 gadus. Ja beidzies laikposms, kuram plāns apstiprināts, izstrādā jaunu plānu.

14. Uzsākot plāna izstrādi, izstrādātājs organizē sanāksmi. Paziņojumu par sanāksmi publicē attiecīgās pašvaldības vietējā laikrakstā un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ne vēlāk kā divas nedēļas pirms attiecīgās sanāksmes un izliek paziņojumu pašvaldības ēkā - vietā, kur ar šo informāciju var iepazīties ikviena ieinteresētā persona. Dabas aizsardzības pārvalde vai administrācija paziņojumu ievieto savā mājas lapā internetā. Paziņojumu par plāna izstrādes uzsākšanu pašvaldības izveidotām aizsargājamām teritorijām pašvaldība publicē attiecīgās pašvaldības vietējā laikrakstā ne vēlāk kā divas nedēļas iepriekš un izliek paziņojumu pašvaldības ēkā - vietā, kur ar šo informāciju var iepazīties ikviena ieinteresētā persona.

15. Šo noteikumu 14.punktā minētajā paziņojumā iekļauj šādu informāciju:

15.1. aizsargājamās teritorijas nosaukums, aizsardzības statuss un kategorija, atrašanās vieta;

15.2. plāna izstrādātāja vārds un uzvārds vai nosaukums, adrese, tālruņa numurs un mājas lapas adrese internetā;

15.3. sanāksmes norises laiks un vieta.

16. Izstrādātājs uz sanāksmi uzaicina:

16.1. Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvi (izņēmums - pašvaldību izveidotās aizsargājamās teritorijas);

16.2. tās pašvaldības pārstāvi, kuras administratīvajā teritorijā atrodas aizsargājamā teritorija;

16.3. administrācijas pārstāvi, ja teritorijai ir izveidota administrācija;

16.4. Valsts vides dienesta attiecīgās reģionālās vides pārvaldes pārstāvi;

16.5. Valsts meža dienesta pārstāvi, ja aizsargājamā teritorijā atrodas meža zemes;

16.6. valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" pārstāvi, ja tās pārvaldībā ir aizsargājamā teritorijā esošās zemes;

16.7. Lauku atbalsta dienesta attiecīgās reģionālās lauksaimniecības pārvaldes pārstāvi, ja aizsargājamā teritorijā atrodas lauksaimniecības platības;

16.8. zemes īpašniekus vai lietotājus;

16.9. citu valsts vai pašvaldību iestāžu pārstāvjus, ja nepieciešams;

16.10. biedrību un nodibinājumu pārstāvjus.

17. Sanāksmē plāna izstrādātājs informē par plāna izstrādes uzsākšanu, par laikposmu, kurā paredzēts izstrādāt plānu, plānotajiem pētījumiem, kā arī sniedz vispārīgu informāciju par aizsargājamo teritoriju, tās nodibināšanas mērķi, īpaši aizsargājamiem biotopiem un sugām, kā arī uzklausa sanāksmes dalībnieku viedokļus un ieraksta tos protokolā.

18. Dabas aizsardzības pārvalde vai administrācija (pašvaldību izveidotām aizsargājamām teritorijām - pašvaldība) mēneša laikā pēc sanāksmes izveido plāna izstrādes uzraudzības grupu (turpmāk - uzraudzības grupa). Uzraudzības grupā iekļauj:

18.1. Dabas aizsardzības pārvaldes vai administrācijas pārstāvi (izņēmums - pašvaldību izveidotās aizsargājamās teritorijas);

18.2. to pašvaldību pārstāvjus, kuru administratīvajā teritorijā atrodas aizsargājamā teritorija;

18.3. Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes pārstāvi;

18.4. Valsts meža dienesta pārstāvi, ja aizsargājamā teritorijā atrodas meža zemes;

18.5. valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" pārstāvi, ja tās pārvaldībā ir aizsargājamā teritorijā esošās zemes;

18.6. Lauku atbalsta dienesta attiecīgās reģionālās lauksaimniecības pārvaldes pārstāvi, ja aizsargājamā teritorijā atrodas lauksaimniecības platības.

19. Uzraudzības grupā var iekļaut pārstāvjus arī no citām valsts vai pašvaldību iestādēm, kā arī zemes īpašnieku, lietotāju un biedrību un nodibinājumu pārstāvjus.

20. Uzraudzības grupas funkcijas:

20.1. izskatīt priekšlikumus par veicamajiem dabas aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumiem;

20.2. izvērtēt dabas resursu izmantošanas iespējas, kas neapdraud īpaši aizsargājamās sugas, biotopus un to dzīvotnes;

20.3. izskatīt un izvērtēt priekšlikumus par pieļaujamajiem un aizliegtajiem darbību veidiem, ņemot vērā attiecīgās aizsargājamās teritorijas īpatnības, kā arī tās izveidošanas un aizsardzības mērķus un uzdevumus;

20.4. pieņemt lēmumus par atsevišķu karšu nepieciešamību vai apvienošanu;

20.5. iesaistīties plāna projekta izskatīšanā, kā arī, ja nepieciešams, ierosināt pārstrādāt plāna projektu, mainīt vai papildināt plāna saturu un struktūru;

20.6. pieņemt lēmumu par individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekta izstrādes nepieciešamību un noteikumu saturu (izņēmums - pašvaldību izveidotās aizsargājamās teritorijas).

21. Uzraudzības grupas pieņemtie lēmumi nevar būt pretrunā dabas aizsardzības interesēm un negatīvi ietekmēt īpaši aizsargājamās sugas, biotopus un to dzīvotnes.

22. Plāna izstrādes procesā izstrādātājs ievēro uzraudzības grupas pieņemtos lēmumus.

23. Dabas aizsardzības pārvalde vai administrācija rakstiski informē izstrādātāju (izņēmums - pašvaldību izveidotās aizsargājamās teritorijas) par uzraudzības grupas personālsastāvu, norādot arī viņu adreses.

24. Plāna izstrādes gaitā izstrādātājs (izņēmums - pašvaldību izveidotās aizsargājamās teritorijas) organizē ne mazāk kā trīs uzraudzības grupas sanāksmes. Uzraudzības grupas sanāksmes norises laiku un vietu saskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi vai administrāciju.

25. Uzaicinājumu uz sanāksmi un plāna projektu izstrādātājs nosūta (elektroniski vai pa pastu) katram uzraudzības grupas loceklim ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms sanāksmes.

26. Uzraudzības grupas sanāksmi vada Dabas aizsardzības pārvaldes vai administrācijas pārstāvis (pašvaldību izveidotām aizsargājamām teritorijām - pašvaldības pārstāvis). Plāna izstrādātājs informē uzraudzības grupu par izskatāmajiem jautājumiem un sagatavoto plāna projektu, kā arī nodrošina sanāksmes protokolēšanu. Sanāksmes protokolu uzraudzības grupas dalībniekiem nosūta (elektroniski vai pa pastu) desmit dienu laikā.

27. Izstrādātājs saskaņo ar zemes īpašniekiem vai lietotājiem plānotos tūrisma infrastruktūras objektus (arī dabas taku izveidi uz viņu īpašumā vai lietojumā esošās zemes).

IV. Plāna sabiedriskā apspriešana un apstiprināšana

28. Plāna izstrādātājs organizē plāna sabiedriskās apspriešanas sanāksmi mēneša laikā pēc uzraudzības grupas sanāksmes, kurā uzraudzības grupa vienojas, ka plāna projekts ir sagatavots sabiedriskajai apspriešanai.

29. Paziņojumu par sabiedriskās apspriešanas sanāksmi publicē attiecīgās pašvaldības vietējā laikrakstā un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sabiedriskās apspriešanas sanāksmes un izliek paziņojumu pašvaldības ēkā - vietā, kur ar šo informāciju var iepazīties ikviena ieinteresētā persona. Dabas aizsardzības pārvalde vai administrācija attiecīgo paziņojumu ievieto savā mājas lapā internetā. Paziņojumu par plāna sabiedriskās apspriešanas sanāksmi pašvaldības izveidotām aizsargājamām teritorijām pašvaldība publicē attiecīgās pašvaldības vietējā laikrakstā ne vēlāk kā divas nedēļas iepriekš un izliek paziņojumu pašvaldības ēkā - vietā, kur ar šo informāciju var iepazīties ikviena ieinteresētā persona.

30. Šo noteikumu 29.punktā minētajā paziņojumā norāda šādu informāciju:

30.1. aizsargājamās teritorijas nosaukums, aizsardzības statuss un kategorija, atrašanās vieta;

30.2. plāna izstrādātājs;

30.3. plāna sabiedriskās apspriešanas sanāksmes norises laiks un vieta;

30.4. laiks un vieta, kur sabiedrība var iepazīties ar plānu un citiem dokumentiem;

30.5. adrese un termiņš (nevar būt īsāks par 14 dienām), līdz kuram sabiedrība var iesniegt izstrādātājam rakstiskus priekšlikumus;

30.6. izstrādātāja adrese, tālruņa numurs, mājas lapas adrese internetā (ja ir).

31. Izstrādātājs nodrošina šo noteikumu 28.punktā minētās sanāksmes norisi sabiedrībai pieejamās telpās. Izstrādātājs sagatavo nepieciešamos informa­tīvos materiālus un dokumentu kopijas, vada sanāksmi, nodrošina tās protokolēšanu un apkopo rezultātus. Sanāksmē ir tiesīga piedalīties un izteikt priekšlikumus jebkura persona. Persona, kas piedalījusies sanāksmē, var iepazīties ar protokolu, kā arī ne vēlāk kā trīs darbdienas pēc sapulces iesniegt izstrādātājam iesniegumu, kurā izteikts tās viedoklis. Iesniegumu izstrādātājs pievieno protokolam. Sanāksmes protokolu un tam pievienotos iesniegumus izstrādātājs pievieno plāna projektam.

32. Izstrādātājs 20 dienu laikā pēc sabiedriskās apspriešanas:

32.1. precizē plānu atbilstoši sabiedriskās apspriešanas rezultātiem;

32.2. sagatavo pārskatu. Pārskatā ietver šādu informāciju:

32.2.1. publikāciju un paziņojumu kopijas, tai skaitā apliecinājumu par personu rakstveida individuālo informēšanu (ja šāda informēšana notikusi);

32.2.2. sapulces protokolā fiksētos un rakstiski iesniegtos priekšlikumus, norādot, kuri priekšlikumi nav ņemti vērā un kādu iemeslu dēļ.

33. Izstrādātājs precizēto plānu 20 dienu laikā pēc sabiedriskās apspriešanas sapulces iesniedz attiecīgajā pašvaldībā (izņēmums - pašvaldību izveidotās aizsargājamās teritorijas). Pašvaldība mēneša laikā sniedz atzinumu. Atzinuma nesniegšana noteiktajā termiņā ir uzskatāma par pozitīvu saskaņojumu. Izstrādātājs pašvaldības atzinumu pievieno plānam.

34. Izstrādātājs divu nedēļu laikā pēc pašvaldības atzinuma saņemšanas organizē uzraudzības grupas pēdējo sanāksmi. Uzraudzības grupas sanāksmē informē par sabiedriskajā apspriešanā saņemtajiem un plānā iekļautajiem priekšlikumiem, kā arī par pašvaldības atzinumu. Uzraudzības grupas pēdējā sanāksmē uzraudzības grupas locekļi un plāna izstrādātājs protokolā ar parakstu apliecina, ka plāns ir izstrādāts atbilstoši šiem noteikumiem.

35. Ja pašvaldības atzinumā ir izteikti iebildumi, Vides ministrija mēneša laikā pēc uzraudzības grupas pēdējās sanāksmes (izņēmums - pašvaldību izveidotās aizsargājamās teritorijas) organizē sanāksmi, uz kuru uzaicina Zemkopības ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvjus, kā arī plāna izstrādātāju. Sanāksmē izskata un izvērtē izteiktos iebildumus. Izstrādātājs nodrošina sanāksmes protokolēšanu. Protokolu pievieno plāna projektam.

36. Divu nedēļu laikā pēc uzraudzības grupas pēdējās sanāksmes vai Vides ministrijas organizētās sanāksmes izstrādātājs noformē plānu atbilstoši šo noteikumu prasībām. Izstrādātājs iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē vai administrācijā (izņēmums - pašvaldību izveidotās aizsargājamās teritorijas) plāna eksemplāru papīra formā un elektronisko kopiju kompaktdiskā (CD-R). Kartes noformē .jpg vai .pdf failu veidā. Kartes atsevišķi ieraksta kompaktdiskā apveidfailu (shape files) veidā.

37. Dabas aizsardzības pārvalde vai administrācija mēneša laikā izvērtē plāna saturu un izstrādes procedūras atbilstību šajos noteikumos noteiktajam un iesniedz apstiprināšanai Vides ministrijā. Pašvaldību izveidoto aizsargājamo teritoriju plānus apstiprina attiecīgā pašvaldība.

38. Izstrādātājs mēneša laikā pēc plāna apstiprināšanas (izņēmums - pašvaldību apstiprinātie plāni) nodrošina plāna pavairošanu papīra formā un iesniedz kopijas Dabas aizsardzības pārvaldē, kura nodod:

38.1. astoņas plāna kopijas Vides ministrijai (plāna kopiju skaitu precizē atkarībā no tā, vai teritorijai izveidota administrācija, kā arī ņemot vērā attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvalžu skaitu);

38.2. vienu plāna kopiju Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai;

38.3. attiecīgo plāna kopiju skaitu pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā atrodas aizsargājamā teritorija;

38.4. attiecīgo plāna kopiju skaitu Valsts meža dienesta virsmežniecībām, kuru uzraudzībā atrodas aizsargājamās teritorijas meža zemes;

38.5. attiecīgo plāna kopiju skaitu valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" mežsaimniecībām, kuru pārvaldībā atrodas aizsargājamās teritorijas zemes;

38.6. attiecīgo plāna kopiju skaitu Lauku atbalsta dienesta reģionālajām lauksaimniecības pārvaldēm, ja aizsargājamā teritorijā atrodas lauksaimniecības platības.

39. Dabas aizsardzības pārvalde mēneša laikā pēc plāna apstiprināšanas (izņēmums - pašvaldību apstiprinātie plāni) ievieto plāna elektronisko versiju pārvaldes mājas lapā internetā. Dabas aizsardzības pārvalde nodrošina plāna (izņēmums - pašvaldības apstiprinātais plāns) pieejamību sabiedrībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par informācijas atklātību.

40. Plānu groza un atjauno tādā pašā kārtībā, kādā izstrādā jaunu plānu.

Ministru prezidenta vietā - finanšu ministrs O.Spurdziņš

Vides ministrs R.Vējonis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 31.martu.

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 28.marta noteikumiem Nr.234

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna izstrādes priekšlikums

03.JPG (44954 bytes)

04.JPG (12178 bytes)

Vides ministrs R.Vējonis

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 28.marta noteikumiem Nr.234

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna titullapas paraugs

05.JPG (19626 bytes)

06.JPG (22041 bytes)

Vides ministrs R.Vējonis

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 28.marta noteikumiem Nr.234

Funkcionālo zonu apzīmējumi

07.JPG (36713 bytes)

Vides ministrs R.Vējonis

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes .. Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 234Pieņemts: 28.03.2006.Stājas spēkā: 31.03.2006.Zaudē spēku: 13.10.2007.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 52, 30.03.2006.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
131654
31.03.2006
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)