1. Valsts farmācijas inspekcija (turpmāk — inspekcija) ir veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir nodrošināt normatīvo aktu ievērošanu un uzraudzību farmācijas jomā.

2. Inspekcijas funkcijas ir uzraudzīt un kontrolēt zāļu ražošanu, zāļu izplatīšanu zāļu lieltirgotavās, aptiekās, ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes institūcijās, kā arī narkotisko un psihotropo vielu likumīgo apriti.

3. Lai izpildītu noteiktās funkcijas, inspekcija atbilstoši kompetencei papildus Farmācijas likumā, likumā “Par prekursoriem” un likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” noteiktajiem uzdevumiem veic šādus uzdevumus:

3.1. sniedz ieteikumus personām, kas veic darbības ar zālēm;

3.2. pārbauda personas, kas veic darbības ar zālēm, narkotiskajām un psihotropajām vielām, kā arī prekursoriem, un sastāda aktu par pārbaudē konstatētajiem faktiem;

3.3. pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, sniedz ieteikumus, lai novērstu pārkāpumus;

3.4. normatīvajos aktos farmācijas jomā noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus farmācijas jomā;

3.5. nodrošina zāļu, tajā skaitā ambulatorajai ārstniecībai paredzēto zāļu, cenu noteikumu ievērošanu;

3.6. kontrolē recepšu aprites kārtības ievērošanu aptiekās;

3.7. uzrauga un kontrolē konfiscēto un no aprites izņemto zāļu uzglabāšanu un likvidāciju;

3.8. apkopo pārbaudēs iegūto informāciju par farmācijas jomu regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, izstrādā un iesniedz Veselības ministrijā priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai un situācijas uzlabošanai farmācijas jomā.

4. Inspekcijai ir šādas tiesības:

4.1. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no privātpersonām inspekcijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus;

4.2. atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts pārvaldes iestādēm, privātpersonām, kā arī ārvalstu institūcijām;

4.3. atbilstoši kompetencei organizēt seminārus, konferences un kongresus;

4.4. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētajos gadījumos izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus;

4.5. brīvi piekļūt zāļu sūtījumu saņemšanas, zāļu glabāšanas un izplatīšanas vietai un visiem dokumentiem zāļu lieltirgotavās, aptiekās, ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes institūcijās;

4.6. brīvi piekļūt zāļu glabāšanas vietai muitas noliktavās un brīvajās muitas zonās;

4.7. saskaņā ar normatīvajiem aktiem farmācijas jomā aizliegt vai apturēt attiecīgo zāļu izplatīšanu;

4.8. pieņemt lēmumu par zāļu ražošanas uzņēmumu, zāļu lieltirgotavu un aptieku darbības apturēšanu;

4.9. sniegt priekšlikumus par speciālās atļaujas (licences) farmaceitiskai vai veterinārfarmaceitiskai darbībai anulēšanu vai farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikāta anulēšanu;

4.10. informēt sabiedrību par inspekcijas darbību.

5. Inspekcijas darbu vada inspekcijas vadītājs. Inspekcijas vadītājs pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas.

6. Inspekcijas vadītāju ieceļ amatā un atbrīvo no amata veselības ministrs. Inspekcijas vadītājam var būt vietnieki.

7. Inspekcijas vadītājs nosaka inspekcijas organizatorisko struktūru.

8. Inspekcijas darbības tiesiskumu nodrošina inspekcijas vadītājs. Inspekcijas vadītājs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

9. Inspekcijas amatpersonu lēmumus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu inspekcijas vadītājam. Inspekcijas vadītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

10. Inspekcijas vadītāja izdotos administratīvos aktus (izņemot šo noteikumu 9.punktā minēto lēmumu) un faktisko rīcību var apstrīdēt Veselības ministrijā. Veselības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

11. Inspekcija ne retāk kā reizi gadā sniedz veselības ministram pārskatu par inspekcijas funkciju izpildi un inspekcijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

12. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 6.augusta noteikumus Nr.345 “Valsts farmācijas inspekcijas nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2002, 114.nr.; 2003, 180.nr.).