Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta rīkojums Nr.148

Rīgā 2006.gada 6.martā (prot. Nr.12 39.§)
Par Latvijas Nacionālo eiro ieviešanas plānu

1. Apstiprināt Latvijas Nacionālo eiro ieviešanas plānu.

2. Noteikt Finanšu ministriju, kā arī citas ministrijas un institūcijas saskaņā ar Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna 1.pielikumu “Pasākumu plāns vienotās Eiropas valūtas ieviešanai Latvijā” (turpmāk – pasākumu plāns) par atbildīgajām institūcijām Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna izpildē.

3. Vadības komitejai koordinēt un uzraudzīt Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna izpildi, ņemot vērā pasākumu plānā noteiktos izpildes termiņus.

4. Atbildīgajām ministrijām un citām institūcijām reizi pusgadā līdz 10.februārim un 10.augustam ziņot Vadības komitejai par pasākumu plāna izpildi.

(MK 08.10.2007. rīkojuma Nr.616 redakcijā)

5. Finanšu ministram reizi pusgadā līdz 27.februārim un 30.augustam ziņot Ministru kabinetam par Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna izpildi.

(MK 08.10.2007. rīkojuma Nr.616 redakcijā)

6. Noteikt 2014.gada 1.janvāri par eiro ieviešanas mērķa datumu Latvijā.

(MK 24.03.2010. rīkojuma Nr.165 redakcijā)

Ministru prezidents A.Kalvītis

Finanšu ministrs O.Spurdziņš
(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2006.gada 6.marta rīkojumu Nr.148)

(Plāns MK 24.03.2010. rīkojuma Nr.165 redakcijā)

LATVIJAS NACIONĀLAIS EIRO IEVIEŠANAS PLĀNS

Saturs

SAĪSINĀJUMI

KOPSAVILKUMS

Ievads

Eiro ieviešana Latvijā

Eiro ieviešanas procesa organizatoriskā struktūra un kārtība

Ziņas par pasākumu izpildei piešķirto un papildus nepieciešamo finansējumu

Latvijas soļi ceļā uz eiro ieviešanu

1. Eiro ieviešanas pamatprincipi un scenārijs

1.1. Eiro ieviešanas pamatprincipi

1.2. Eiro ieviešanas scenārijs

2. normatīvie akti

2.1. ES normatīvie akti par eiro ieviešanu

2.2. Latvijas normatīvie akti par eiro ieviešanu

3. Eiro ieviešanas speciālie principi

3.1. Grāmatvedība

3.2. Nodokļi

3.3. Viennolūka instrumenti

3.4. Līgumu nepārtrauktības princips

4. finanšu tirgus

4.1. Finanšu tirgus instrumenti

4.2. Latvijas Banka un finanšu iestādes

5. Valsts sektors

5.1. Valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu konvertēšana

5.2. Statistika

5.3. Valsts pārvaldes informācijas sistēmu pārmaiņas

5.4. Valsts budžeta izpildes uzskaite eiro

6. PATĒRĒTĀJU TIESĪBU AIZSARDZĪBA

6.1. Pētījumi

6.2. Preču un pakalpojumu cenu paralēlā atspoguļošana

6.3. Preču un pakalpojumu cenu noapaļošanas kontroles mehānisms

6.4. Mazumtirdzniecība

7. KOMUNIKĀCIJA

7.1. Komunikācijas mērķi

7.2. Komunikācijas stratēģijas īstenošanā iesaistītās institūcijas

7.3. Mērķa grupas.

7.4. Komunikācijas aktivitāšu laika plāns un termiņi

1.pielikums

PASĀKUMU PLĀNS EIROPAS VIENOTĀS VALŪTAS IEVIEŠANAI LATVIJĀ

2. pielikums

STABILITĀTES UN IZAUGSMES PAKTA PAMATNOSACĪJUMI

3. pielikums

MĀSTRIHTAS KRITĒRIJI

4. pielikums

DARBA GRUPU SASTĀVS

SAĪSINĀJUMI

CSP – Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde

ECB – Eiropas Centrālā banka

ECBS – Eiropas Centrālo banku sistēma

ECOFIN – Ekonomikas un finanšu padome

EK – Eiropas Komisija

EM – Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija

EMS – Ekonomikas un monetārā savienība

ES – Eiropas Savienība

Eurostat – Eiropas Kopienu Statistikas birojs

FDL – SIA "First Data Latvia"

FKTK – Finanšu un kapitāla tirgus komisija

FM – Latvijas Republikas Finanšu ministrija

FSDG – Finanšu sistēmas darba grupa 

IAUI – Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija

IKP – iekšzemes kopprodukts

IUB – Iepirkumu uzraudzības birojs

IZM – Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija

LB – Latvijas Banka

LCD – Latvijas Centrālais depozitārijs

LDDK – Latvijas Darba devēju konfederācija

LIAA – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

LIKTA – Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija

LKA – Latvijas Komercbanku asociācija

LM – Latvijas Republikas Labklājības ministrija

LP – Latvijas Pasts

LR – Latvijas Republika

LRTK – Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kamera

LTA – Latvijas Tirgotāju asociācija

MK – Latvijas Republikas Ministru kabinets

MVKKP – Mazo un vidējo komersantu konsultatīvā padome

NASDAQ OMX - NASDAQ OMX Riga – Rīgas Fondu birža

NMSDG – Naudas un maksājumu sistēmas darba grupa

NUPDG – Nefinanšu uzņēmumu un patērētāju darba grupa   

NVO – nevalstiskās organizācijas

PIAA – Patērētāju interešu aizstāvības asociācija

PDP – pārmērīga deficīta procedūra

PTAC – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

RAPLM – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

RIGIBID – Latvijas starpbanku noguldījumu procentu likmju indekss

RIGIBOR – Latvijas starpbanku kredītu procentu likmju indekss

SEPA – vienotā eiro maksājumu telpa (single euro payments area)

SIKDG – Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupa 

SIP – Stabilitātes un izaugsmes pakts

SM – Latvijas Republikas Satiksmes ministrija

SESIC – Saeimas Eiropas Savienības informācijas centrs

SPRK – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

TARGET 2 -  Trans-European Automated Real-time Gross settlement Express Transfer System

TM – Latvijas Republikas Tieslietu ministrija

VADG – Valsts administrācijas darba grupa 

VID – Valsts ieņēmumu dienests

VK – Valsts kase

VKanc – Valsts kanceleja

VKM II – Valūtas kursa mehānisms II

VSAA – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

KOPSAVILKUMS

Plāna mērķis un uzturēšana

Latvijas Nacionālais eiro ieviešanas plāns (turpmāk Plāns) ir izstrādāts, lai savlaicīgi apzinātu pasākumus, kas īstenojami, lai nodrošinātu veiksmīgu eiro ieviešanas procesu Latvijā. Plānā iekļautie pasākumi tiek attiecināti gan uz privāto, gan valsts sektoru. Plānā ir atrunāti eiro ieviešanas pamatprincipi un scenārijs, projekta darba uzdevumi, to īstenošanas termiņi un atbildības sfēras. Plāns sagatavots, ievērojot ES un LR normatīvo aktu prasības.

Plānu iespējams papildināt, ja šādu nepieciešamību diktē būtiskas pārmaiņas valstī notiekošos makroekonomikas, politikas, administrācijas, u.c. procesos. Kopš izstrādes plāns ir papildināts, un tā atjaunotās versijas ir apstiprinātas MK attiecīgi 2006. gada 28. februārī un 2007. gada 25. septembrī. 

Latvijas soļi ceļā uz eiro ieviešanu

2004. gada 1. maijā Latvija kļuva par ES dalībvalsti. Pievienošanās līgums paredz Eiropas vienotās valūtas eiro ieviešanu, sasniedzot augstu noturīgas konverģences līmeni. Valstij, gatavojoties kļūt par pilntiesīgu EMS dalībnieci, jānodrošina, ka tās valūtas kursa svārstības nepārsniedz VKM II noteiktos ierobežojumus. Pildot šo nosacījumu, 2005. gada 1. janvārī lats tika piesaistīts eiro pēc kursa 1 € = Ls 0,702804, un 2005. gada 2. maijā Latvija pievienojās VKM II.

Pamatojoties uz Latvijas Konverģences programmu 2009. – 2012. gadam, kurā ietvertās vidēja termiņa prognozes norāda uz Latvijas spēju 2012.gadā sasniegt arī pārējos Māstrihtas kritērijus, un Latvijas ekonomikas stabilizēšanas un izaugsmes atjaunošanas programmu, Latvijas valdība nosaka 2014.gada 1.janvāri par eiro ieviešanas mērķa datumu.

Māstrihtas kritēriju izpilde – ceļš uz eiro zonu

Māstrihtas kritēriju ietvaros tiek vērtētas šādas norises:

1. Cenu stabilitāte – vienu gadu pirms novērtējuma inflācijas līmenis valstī nedrīkst vairāk par 1.5 procentu punktiem pārsniegt triju ES dalībvalstu ar viszemāko inflāciju vidējo rādītāju.

2. Valdības budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).

3. Valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no valsts IKP.

4. Ilgtermiņa procentu likmes - parasti valdības 10 gadu obligāciju likmes -, nedrīkst vairāk kā par 2 procentu punktiem pārsniegt triju inflācijas ziņā labāko dalībvalstu vidējo rādītāju.

5. Vismaz divus gadus ilga dalība VKM II.

Valsts atbilstība konverģences kritērijiem ir būtiska ne tikai kādā konkrētā brīdī, bet arī ilgstošā laika periodā. Šā iemesla dēļ, novērtējot valsti, ES institūcijas īpašu uzmanību pievērš konverģences ilgtspējai. Papildus pieminētajai ekonomikas konverģencei tiek izvērtēta arī t.s. tiesiskā konverģence. Dalībvalsts nacionālo tiesību aktiem, t.sk. centrālās bankas darbību regulējošiem aktiem ir jāatbilst Līguma, kā arī ECBS un ECB Statūtu nosacījumiem.

ES tiesiskais regulējums eiro ieviešanai un Latvijas normatīvie akti par eiro ieviešanu

Juridisko pamatu eiro ieviešanas procesam ES dalībvalstīs veido ES tiesību akti. Lai nodrošinātu eiro ieviešanu Latvijā, ir jāveic grozījumi esošajos LR tiesību aktos, kā arī jāizstrādā un jāapstiprina jauni. Ne vēlāk kā 2 gadus pirms eiro ieviešanas dienas tiks apstiprināta koncepcija normatīvo aktu sakārtošanai eiro ieviešanas jomā. Latvijā paredzēts pieņemt "Euro ieviešanas likumu", kura projektu izstrādās FM kopā ar Tieslietu ministriju, piesaistot nozaru ekspertus. Likumā paredzēts noteikt pārejas procesa pamatprincipus: skaidras un bezskaidras naudas apmaiņas kartību, tostarp latu un eiro vienlaicīgas apgrozības periodu, cenu pārrēķināšanas un atspoguļošanas kartību, u.c. Pēc saskaņošanas ar atbildīgajām institūcijām likumprojekts tiks iesniegts saskaņošanai ECB.

Eiro ieviešanas procesa vadība

Pamatojoties uz 2005. gada 18. jūlija MK lēmumu Nr. 308, tika izveidota Vadības komiteja Eiropas vienotās valūtas eiro ieviešanai Latvijā. Vadības komiteju vada FM valsts sekretārs, un tās sastāvā ir FM, Valsts kancelejas, LB un citu iestāžu augstākā līmeņa amatpersonas. Vadības komitejas uzdevums ir eiro ieviešanas stratēģijas izvēle, plāna izstrādes kontrole, kā arī nepieciešamo pasākumu koordinēšana un vadība.

Sagatavošanās darbus konkrētās jomās veic Vadības komitejas ietvaros izveidotas 5 darba grupas, kurās iesaistīti daudzu valstisku un nevalstisku organizāciju pārstāvji. Par Vadības komitejas lēmumu īstenošanu un darba grupu savstarpēju koordinēšanu atbild eiro ieviešanas projekta vadītājs. Vienu reizi pusgadā eiro ieviešanas projekta vadītājs sniedz MK pārskata ziņojumus par paveikto eiro ieviešanas projekta ietvaros.

Pasākumu plāns vienotas Eiropas valūtas ieviešanai Latvijā

Pasākumu plāns Eiropas vienotās valūtas ieviešanai Latvijā ir Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna 1. pielikums (turpmāk Pasākumu plāns). Tajā iekļauti konkrēti eiro ieviešanas pasākumi, lai nodrošinātu skaidras un bezskaidras naudas eiro ieviešanu, sabiedrības informēšanu, tiesību aktu, statistikas, grāmatvedības, finanšu instrumentu un informācijas sistēmu pielāgošanu eiro, kā arī patērētāju tiesību aizsardzību. Pasākumu plānā ir norādīti konkrēti uzdevumu izpildes termiņi un atbildīgās institūcijas.

Eiro ieviešanas pamatprincipi

Pāreju no lata uz eiro paredzēts veikt tā, lai norēķinu valūtas maiņas dēļ iespējami maz tiktu traucēta ikviena valsts iedzīvotāja ikdiena.

Pamatprincipi:

· efektivitāte - visu valsts veikto pasākumu izmaksām jābūt samērojamām ar iespējamiem riskiem, kas varētu rasties, ja attiecīgais pasākums netiku veikts pienācīgā apjomā un kvalitātē;

· orientācija uz sliktāk pozicionēto iedzīvotāju – īpašu uzmanību pievērst sabiedrības daļai ar ierobežotu finanšu pakalpojumu pieejamību (piemēram, attālu apdzīvoto vietu iedzīvotājiem).

Lai mazinātu ar norēķinu valūtas maiņu saistītas izmaksas un nodrošinātu efektīvu maiņas procesu, Latvijā tiek plānots vienlaikus ieviest skaidras un bezskaidras naudas eiro.

Pāreja no lata uz eiro

Latu un eiro vienlaicīgas apgrozības periods

Vienu mēnesi pēc eiro ieviešanas tiks nodrošināta skaidras naudas latu un eiro vienlaicīga lietošana. Līdz 2014. gada 1. februārim iedzīvotāji varēs veikt norēķinus gan latos, gan eiro. Taču, sākot no 2014. gada 1. janvāra, latu banknotes un monētas pakāpeniski tiks izņemtas no apgrozības un aizstātas ar eiro. Bezskaidras naudas norēķini no pirmās eiro ieviešanas dienas notiks vienīgi eiro.

Skaidras naudas apmaiņa

Banknošu un monētu apmaiņa bez komisijas maksas būs iespējama:

sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas dienas – kredītiestādēs, VAS "Latvijas Pasta" nodaļās, Latvijas Bankā, un komercsabiedrībās, kuras saņēmušas licenci ārvalstu valūtu skaidras naudas pirkšanai un pārdošanai pēc eiro ieviešanas;

neierobežotu laiku un neierobežotā daudzumā – Latvijas Bankā.

Bezskaidras naudas norēķini eiro

Eiro ieviešanas dienā visi lati kredītiestāžu un citu maksājumu pakalpojumu sniedzēju kontos (tas attiecas arī uz maksājumu kartēm) automātiski un bez maksas tiks pārvērsti eiro pēc ES Padomes noteiktā valūtas maiņas kursa. Arī citos finanšu instrumentos – akcijās, aizdevumu līgumos u.c. – latos izteiktas summas tiks konvertētas eiro. Visi darījumi un maksājumi tiks veikti eiro. Līgumiem tiks piemērots t.s. līgumu nepārtrauktības princips, tādējādi spēkā esošos līgumus nevajadzēs aizstāt ar jauniem.

Cenu paralēlās atspoguļošanas periods

Lai savlaicīgi sagatavotu sabiedrību – jebkuru naudas lietotāju – pārejai no lata uz eiro, palīdzētu apgūt jaunās valūtas vērtību un dotu iespēju sekot cenu līmenim abās valūtās, plāns paredz cenu paralēlās atspoguļošanas periodu no 2013. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 31. decembrim, un tas būs saistošs ikvienam preču pārdevējam un pakalpojumu sniedzējam valstī.

Eiro ieviešanas izmaksas

Valsts institūcijas un tirgus dalībnieki – uzņēmumi, kredītiestādes, kā arī ikviens preču pārdevējs un pakalpojumu sniedzējs– plāno un sedz eiro ieviešanai nepieciešamos izdevumus atbilstoši savai kompetencei un darbības jomai. Valsts budžeta iestāžu eiro ieviešanas izmaksas tiks segtas no valsts budžeta līdzekļiem.

Informēšana par eiro ieviešanu

Ikvienam valsts iedzīvotājam jāsaņem pietiekami plaša un daudzpusīga informācija par praktiskiem eiro ieviešanas jautājumiem – laiku, pārejas kursu, bezskaidras un skaidras naudas apmaiņas kārtību, banknošu un monētu dizainu, drošības pazīmēm, u.c. Intensīvākā sabiedrības informēšanas kampaņas daļa ir ieplānota lata un eiro vienlaicīgas apgrozības periodā.

Atbilstoši plānā definētajam pamatprincipam – orientācija uz sliktāk pozicionēto iedzīvotāju – īpaša uzmanība tiks pievērsta noteiktām sabiedrības grupām, piemēram, iedzīvotājiem, kuri mīt finanšu pakalpojumu ziņā grūti sasniedzamos reģionos, pensionāriem un personām ar īpašām vajadzībām, mazākumtautību pārstāvjiem, kuri neizmanto informāciju latviešu valodā, kā arī citām komunikācijas kampaņas mērķa grupām. Šo grupu informēšanā tiks iesaistītas profesionālās asociācijas, atbildīgās valsts iestādes, nevalstiskās organizācijas, apvienības un sociālie dienesti.

Vispārējā komunikācijas kampaņā par eiro ieviešanas jautājumiem tiks iesaistītas visas valsts pārvaldes institūcijas, ka arī privātais sektors. Galvenie informēšanas partneri būs LR ministrijas, LB, EK, ECB, kredītiestādes, LR Saeima, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, profesionālās un sabiedriskās asociācijas, komersanti u.c. Sabiedrības informēšanas kampaņu koordinēs  FM.

Ievads

  Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna (tālāk tekstā – Plāns) mērķis ir noteikt galvenos eiro ieviešanas projekta darba uzdevumus Latvijā, to īstenošanas periodus un atbildības sfēras, kā arī definēt eiro ieviešanas principus un scenāriju, lai nodrošinātu veiksmīgu eiro ieviešanas procesu gan privātajā, gan valsts sektorā. Plāns sagatavots, ievērojot ES un LR normatīvo aktu prasības.

  Plāna mērķauditorija ir tā īstenošanā iesaistīto institūciju darbinieki, projekta darba grupu dalībnieki un vadītāji, kā arī ikviens sabiedrības loceklis, kuru jebkādā mērā skars norēķinu valūtas maiņa Latvijā.

Eiro ieviešana Latvijā

  2003. gada 20. septembra referendumā Latvijas tauta nobalsoja par Latvijas pievienošanos ES un līdz ar to arī par eiro ieviešanu. Šādas saistības Latvijai, tāpat kā citām jaunajām ES valstīm, paredz Līgums par Eiropas Savienības darbību, kas līdz 2009.gada 1.decembrim saucās Eiropas Kopienas dibināšanas līgums (turpmāk – Līgums par Eiropas Savienības darbību).

  Pamatojoties uz Latvijas Konverģences programmu 2009. – 2012. gadam, kurā ietvertās vidēja termiņa prognozes norāda uz Latvijas spēju 2012.gadā sasniegt Māstrihtas kritērijus,  un Latvijas ekonomikas stabilizēšanas un izaugsmes atjaunošanas programmu, Latvijas valdība nosaka 2014.gada 1.janvāri par  eiro ieviešanas mērķa datumu.

Eiro ieviešanas procesa organizatoriskā struktūra un kārtība

  Lai nodrošinātu efektīvu eiro ieviešanas procesu Latvijā un saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 26.jūnija protokollēmumu Nr.36 58.§ "Par pasākumiem, kas veicami, lai sagatavotos Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanai Latvijā", tika izveidota Vadības komiteja, kuras uzdevums ir eiro ieviešanas stratēģijas izvēle, Plāna izstrādes kontrole, kā arī nepieciešamo pasākumu koordinēšana un vadība. Šo komiteju vada FM valsts sekretārs. Vadības komitejas sastāvā ir FM, Valsts kancelejas, LB un citu iestāžu augstākā līmeņa amatpersonas.

  Eiro ieviešanas procesu uzrauga MK, kam Vadības komiteja reizi pusgadā sniedz pārskatu par paveikto. Savukārt par Vadības komitejas lēmumu īstenošanu, darba grupu savstarpēju koordinēšanu, kā arī par to problēmu risināšanu, kuras saistītas ar eiro ieviešanu, atbildīgs ir eiro ieviešanas projekta vadītājs.

Vadības komiteja apzinājusi būtiskākos jautājumus, kas risināmi dažādos valsts un sabiedriskajos sektoros, lai Latvijā ieviestu vienoto Eiropas valūtu:

· esošo normatīvo aktu izvērtēšana un jaunu normatīvo aktu izstrādāšana;

· valsts statistikas jomas pielāgošana norēķinu valūtas maiņai;

· eiro monētu un banknošu sagāde, maksājumu sistēmu pārveide norēķiniem eiro;

· naudas un vērtspapīru tirgus pielāgošana norēķiniem eiro un finanšu instrumentu konvertēšana;

· privātpersonu un nefinanšu sektora sagatavošana eiro ieviešanai;

· sabiedrības informēšanas pasākumi;

· citi jautājumi.

  Lai īstenotu minēto, Vadības komitejas pakļautībā izveidotas piecas darba grupas (skatīt 4.pielikumu), kurās iekļauti valsts iestāžu un komercsabiedrību, kā arī profesionālo asociāciju dažādu līmeņu pārstāvji. Darba grupas savas kompetences ietvaros izstrādā priekšlikumus pasākumu plānam vienotās Eiropas valūtas ieviešanai Latvijā.

Darba grupas nosaukums

Galvenie darbības virzieni

Valsts administrācijas darba grupa

Maksājumu konvertēšana eiro, normatīvo aktu izvērtēšana, valsts parāda denominācijas jautājumi, statistikas jomas pielāgošana, Latvijai ieviešot eiro.

Naudas un maksājumu sistēmas darba grupa

Eiro skaidras un bezskaidras naudas ieviešanas jautājumi, maksājumu sistēmu pielāgošana norēķiniem eiro.

Finanšu sistēmas darba grupa

Naudas un vērtspapīru tirgus, finanšu instrumenti, eiro ieviešanas jautājumi apdrošināšanas un pensiju fondu sektorā.

Nefinanšu uzņēmumu un patērētāju darba grupa

Risina jautājumus saistībā ar  eiro ieviešanas ietekmi uz attiecībām starp nefinanšu sabiedrībām un patērētājiem.

Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupa

Sabiedrības informēšanas kampaņas sagatavošana, t.sk. informatīvas interneta lapas izveide un uzturēšana, "Eiro informācijas punkts" privātpersonu un komercsabiedrību vajadzībām.

Lai nodrošinātu atgriezenisko saikni ar sabiedrību, Vadības komitejas pārstāvji un eiro ieviešanas projekta vadītājs rīko konsultācijas ar sociālajiem partneriem,  profesionālajām asociācijām un NVO pārstāvjiem. Savukārt komunikāciju ar plašsaziņas līdzekļiem par eiro ieviešanas jautājumiem sadarbībā ar eiro ieviešanas projekta vadītāju nodrošina FM Komunikācijas departaments un LB Sabiedrisko attiecību pārvalde.

Pasākumu plānā ir iekļauti praktiski darba uzdevumi, kuri darba grupām jāizpilda, gatavojoties vienotās valūtas ieviešanai Latvijā. 2005. gada 1. novembrī MK apstiprināja pasākumu plāna Eiropas vienotās valūtas ieviešanai (turpmāk – Pasākumu plāns) 1.0 versiju. Lai nodrošinātu savlaicīgu eiro ieviešanas pasākumu īstenošanu, Pasākumu plānā iekļautie uzdevumi ir sadalīti divās  grupās:

· Pirmajā grupā ietilpst tās aktivitātes, kuras tiek veiktas pastāvīgi un/vai  neatkarīgi no eiro ieviešanas datuma;

·  Otrajā grupā ir tie pasākumi, kuru realizācija tiek uzsākta noteiktu laiku pirms eiro ieviešanas dienas.

Pasākumu plāns tiek aktualizēts, pamatojoties uz aktuālajā Latvijas konverģences programmā ietvertajām prognozēm nākamajiem 3 gadiem. Izmaiņu gadījumā Pasākumu plāns tiek sagatavots MK atkārtotai apstiprināšanai.

Līdz šim pasākumu plāna atjaunotās versijas ir apstiprinātas MK attiecīgi 2006. gada 28. februārī un 2007. gada 25.septembrī .

Lai veicinātu sabiedrības izpratni par eiro skaidrās un bezskaidrās naudas ieviešanas procesu Latvijā, pēc Pasākumu plāna izmaiņu apstiprināšanas Ministru kabinetā plašākam iedzīvotāju lokam tiek sagatavots aktuālā Pasākumu plāna kopsavilkums.

Ziņas par pasākumu izpildei piešķirto un papildus nepieciešamo finansējumu

     Jautājumu par papildus līdzekļu piešķiršanu Eiro ieviešanas projekta īstenošanai izskata MK gadskārtējā valsts budžeta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju budžeta prioritātēm, ņemot vērā to, ka eiro ieviešana ir vidēja termiņa budžeta prioritāte. Eiro ieviešanas budžets tiek plānots centralizēti caur FM stratēģiju, veidojot atsevišķu FM budžeta programmu, kuras ietvaros līdzekļi tiek piešķirti par uzdevumu īstenošanu atbildīgajām institūcijām.

Latvijas soļi ceļā uz eiro ieviešanu

  Gatavojoties Latvijas pilntiesīgai dalībai VKM II, 2004. gada 30. decembrī tika noteikts lata piesaistes kurss eiro: 1 EUR = Ls 0.702804, kas ir spēkā ar 2005. gada 1. janvāri.

Lata un eiro piesaistes kurss aprēķināts pēc ECB 2004. gada 30. decembrī fiksētajiem valūtu tirgus kursiem, izmantojot SDR valūtu groza valūtu kursu formulu – tāpat kā katru dienu kopš 1994. gada sākuma, kad lats tika piesaistīts Starptautiskā Valūtas fonda norēķinu vienībai (1 XDR = Ls 0.7997).

Latvijai pievienojoties VKM II, ar 2005. gada 2. maiju LB vienpusēji nodrošina lata un eiro kursa svārstības ±1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa. Tas nozīmē, ka saglabājas iepriekšējā perioda (kad lats bija piesaistīts SDR) lata kursa svārstību koridora platums attiecībā pret piesaistes valūtu, kas finanšu tirgum ir saprotams un ierasts. Saskaņā ar eiro ieviešanas kritērijiem, jeb t.s. Māstrihtas kritērijiem1   dalībvalstij VKM II jāpiedalās vismaz divus gadus, un Latvija pilda šo kritēriju atbilstoši VKM II ietvaram. Valsts uzdevums ir nodrošināt arī pārējo konverģences kritēriju izpildi, jo lai ieviestu eiro, ES valstīm jāsasniedz augsts noturīgas tautsaimniecības konverģences līmenis (skatīt 2. pielikumu). To novērtē, pamatojoties uz tā dēvēto Māstrihtas konverģences kritēriju izpildi (skatīt 3. pielikumu).

Lai lemtu par Latvijas gatavību eiro ieviešanai, EK un ECB sagatavo konverģences ziņojumu – vērtējumu  par valsts gatavību dalībai EMS. Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību papildus iepriekšējos gados ievērotajai kārtībai (EK sagatavo Padomei adresētu priekšlikumu par paplašināšanos, notiek konsultācijas ar Eiropas parlamentu, diskusijas Eiropadomē) Padomei būs jāsaņem arī eiro zonas dalībvalstu ieteikums (pieņems ar kvalificēto balsu vairākumu) par eiro zonas paplašināšanos un uzaicinājumu Latvijai pievienoties eiro zonai ar konkrētu latu konvertācijas kursu pret eiro un ieviest vienoto Eiropas valūtu kā likumīgu maksāšanas līdzekli valstī.

1. Eiro ieviešanas pamatprincipi un scenārijs

  Pāreja no lata uz eiro ir liela mēroga projekts, kam Latvijas jaunākajā vēsturē ir maz līdzinieku vēriena un nozīmības ziņā: tas ir gandrīz tikpat vēsturisks kā 2003. gada septembra referendums un skars katru – tāpat kā lata atkalieviešana.

Lai pārstāvētu visas Latvijas sabiedrības intereses, procesu īstenošanā piedalīsies:

LR valdība;

valsts pārvaldes institūcijas;

pašvaldības;

Latvijas Banka;

FKTK;

kredītiestādes;

VAS "Latvijas Pasts";

plašsaziņas līdzekļi;

tirdzniecības un pakalpojumu sniedzēju uzņēmumi;

sociālie partneri, profesionālās asociācijas, NVO u.c.

1.1. Eiro ieviešanas pamatprincipi

  Eiro ieviešanas procesam jābūt izstrādātam tā, lai norēķinu valūtas maiņas dēļ iespējami maz tiktu traucēta katra Latvijas sabiedrības locekļa ikdiena, tāpēc eiro ieviešanas projekta ietvaros apzināti būtiskākie eiro ieviešanas pamatprincipi un to īstenošanas scenārijs.

Pamatprincips

Mērķis

Efektivitāte

Visu valsts veikto pasākumu izmaksām jābūt samērojamām ar iespējamiem riskiem, kas varētu rasties, ja attiecīgais pasākums netiku veikts pienācīgā apjomā un kvalitātē.

Orientācija uz finanšu pakalpojumu pieejamības ziņā sliktāk pozicionēto iedzīvotāju

Samazināt iespēju ciest no norēķinu valūtas maiņas procesa tiem iedzīvotājiem, kam ir ierobežota finanšu pakalpojumu pieejamība (piemēram, attālu apdzīvoto vietu iedzīvotājiem).

1.2. Eiro ieviešanas scenārijs2

  Lai mazinātu ar norēķinu valūtas maiņu saistītās izmaksas un nodrošinātu efektīvu eiro ieviešanas procesu, Latvijā tiek plānots izmantot t.s. lielā sprādziena scenāriju – vienlaicīgu eiro skaidras un bezskaidras naudas ieviešanu.

Lata un eiro vienlaicīgas apgrozības periods

Lai nodrošinātu Latvijas sabiedrības locekļu darījumu nepārtrauktību, paredzēta vienu mēnesi ilga divu valūtu – lata un eiro – skaidras naudas vienlaicīga lietošana no eiro ieviešanas brīža līdz brīdim, kad eiro kļūst par vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli LR. Vienlaicīgas apgrozības periods nav attiecināms uz bezskaidras naudas norēķiniem -  latos denominēto bezskaidras naudas atlikumu konvertācija eiro tiek veikta € dienā3.

Atlikuma izdošana eiro

Lai paātrinātu skaidras naudas nomaiņas procesu, sākot ar eiro ieviešanas dienu naudas atlikums par precēm un pakalpojumiem tiks izdots tikai eiro, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams pamatotu iemeslu  dēļ.

Periods latu skaidrās naudas nomaiņai pret eiro bez komisijas maksas

Lai nodrošinātu valsts iedzīvotājus ar eiro monētām un banknotēm, maiņu bez komisijas maksas būs iespējams veikt:
sešus mēnešus pēc € dienas
– LB, bkredītiestādēs, VAS "Latvijas Pasts", komercsabiedrībās, kuras saņēmušas LB licenci ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai;
neierobežotu laiku un neierobežotā daudzumā pēc € dienas
– LB.

Cenu paralēlās atspoguļošanas periods

Vienu ceturksni pirms un vienu gadu pēc € dienas preču cenas, pakalpojumu cenrāži, pensiju fondu paziņojumi, u.c. tiks uzrādīti gan latos, gan eiro, lai ierobežotu preču un pakalpojumu cenu spekulatīvu kāpumu un laikus sagatavotu sabiedrību norēķinu valūtas maiņai.

Eiro ieviešanas procesa izmaksu segšanas avoti

Valsts nekompensēs tirgus dalībnieku izdevumus. Katram tirgus dalībniekam jāplāno eiro ieviešanas procesam nepieciešamie līdzekļi atbilstoši savai kompetencei un darbības jomai.

Latu konvertācija uz eiro

Kārtība, kādā tiks veikta līgumu, skaidras un bezskaidras naudas, kā arī citu maksāšanas līdzekļu un viennolūka maksāšanas instrumentu (e-talons, dāvanu karte, u.c.) konvertācija uz eiro, tiks atrunāta  Euro4 ieviešanas likumā.

2. normatīvie akti

2.1. ES normatīvie akti par eiro ieviešanu

Līgums par Eiropas Savienības darbību

Līgumu par Eiropas Savienības darbību paredz izmaiņas kārtībā, kādā tiek pieņemts lēmums par eiro zonas paplašināšanos. Papildus iepriekšējos gados ievērotajai kārtībai  (EK sagatavo Padomei adresētu priekšlikumu par paplašināšanos, notiek konsultācijas ar Eiropas parlamentu, diskusijas Eiropadomē) Padomei būs jāsaņem arī eiro zonas dalībvalstu ieteikums (pieņems ar kvalificēto balsu vairākumu) par eiro zonas paplašināšanos.

Eiro ieviešanas procesu ES valstīs regulē vairākas ES regulas.

I. Padomes 1997. gada 17. jūnija Regula (EK) Nr. 1103/97 par dažiem noteikumiem attiecībā uz euro ieviešanu

Regula attiecas uz visām ES valstīm. Regulas būtiskākie aspekti ir:

· eiro ieviešana nemaina tiesisko instrumentu noteikumus, neatbrīvo no to izpildes un nedod kādai no pusēm tiesības vienpusēji grozīt šādu instrumentu vai beigt tā lietošanu;

· maiņas kursu apstiprina kā vienu eiro, kas izteikts ar katras iesaistītās dalībvalsts valūtu.

Kursu apstiprina ar sešiem nozīmīgiem cipariem;

· maiņas kursu nenoapaļo un nesaīsina, veicot konvertēšanu;

· maiņas kursu izmanto abpusējai konvertēšanai eiro vienības un valsts valūtas vienību starpā;

· naudas summas, kas jākonvertē no vienas valsts valūtas citā, vispirms konvertē naudas vienībās, kas izteiktas eiro vienībās, šo summu noapaļo, atstājot ne mazāk kā trīs ciparus aiz komata, bet pēc tam konvertē citas valsts valūtas vienībās;

· naudas summas, kas jāmaksā vai par kurām jāsniedz pārskats, veicot noapaļošanu pēc    konvertēšanas eiro vienībās, noapaļo uz augšu vai leju līdz tuvākajam centam. Ja maiņas kursa piemērošanas rezultātā skaitlis dalās tieši uz pusēm, to noapaļo uz augšu.

II. Padomes 1998. gada 3. maija Regula (EK) Nr. 974/98 par euro ieviešanu

Regula nosaka vispārējo kārtību iesaistīto dalībvalstu valūtu aizstāšanai ar eiro un definē pārejas perioda noteikumus eiro ieviešanai pirmajās eiro zonas valstīs. Regula sniedz skaidrojumu vairākiem terminiem, kas tiek lietoti saistībā ar Eirosistēmu (piemēram, maiņas kurss, tiesiskie instrumenti, eiro vienība, pārejas periods, denominācijas maiņa). Svarīgi, ka Regulā noteikts, ka nevienai personai, izņemot emisijas iestādi un personas, kas īpaši norādītas emisijas valsts tiesību aktos, nav pienākuma katrā atsevišķā maksājumā pieņemt vairāk nekā 50 monētu. Lai Grieķija varētu ieviest eiro, ar Regulu Nr. 2596/2000 2000. gadā tika veikti grozījumi Regulā Nr. 974/98.

III. Padomes 2005. gada 21. decembra Regula Nr. 2169/2005, kas groza Padomes 1998. gada 3. maija Regulu (EK) Nr. 974/98

Lai jaunās ES valstis varētu ieviest eiro, 2005. gada 21. decembrī tika pieņemti Padomes Regulas (EK) Nr. 974/98 grozījumi (Padomes Regula (EK) Nr. 2169/2005). Izstrādātie grozījumi atceļ atsauces uz konkrētiem datumiem, kuri aizstāti ar definīcijām, jo noteiktie datumi dažādām valstīm var atšķirties. Grozījumi paredz, ka valstis varēs izvēlēties eiro ieviešanas scenāriju un pārejas perioda ilgumu. Būtisks Regulas grozījums nosaka, ka kredītiestādes saviem klientiem maina attiecīgās valsts valūtas banknotes un monētas pret eiro banknotēm un monētām bez maksas un līdz maksimālajai robežai, ko valsts var noteikt nacionālajos normatīvajos aktos.

IV. Padomes 1998. gada 31. decembra Regula (EK) Nr. 2866/98 par maiņas kursu starp euro un to dalībvalstu, kuras pieņem euro, valūtām

  Regula nosaka kursu starp eiro un to dalībvalstu valūtām, kuras pieņem eiro, bet tā kā šī Regula attiecas uz jau esošajām eiro zonas valstīm, nākotnē gaidāmi tās grozījumi, lai pielāgotu to potenciālajām eiro zonas valstīm.

V. Eiropas Kopienu Tiesas spriedums lietā C-19/03

Šis dokuments sniedz skaidrojumu par Padomes 1997. gada 17. jūnija Regulas (EK) Nr. 1103/97 interpretāciju saistībā ar summu noapaļošanas principiem.

Minētie normatīvie akti veido drošu un stabilu tiesisko pamatu, uz kura balstoties Latvijā tiks organizēts eiro ieviešanas process.

2.2. Latvijas normatīvie akti par eiro ieviešanu

  Lai pilnībā nodrošinātu eiro ieviešanu Latvijā, būs gan jāveic spēkā esošo normatīvo aktu grozījumi, gan jāapstiprina jauni normatīvie akti. Atbilstoši Pasākumu plāna vienotās Eiropas valūtas ieviešanai Latvijā 1.2.punktam tiks izstrādāta koncepcija normatīvo aktu sakārtošanai eiro ieviešanas jomā.

2.2.1. Euro ieviešanas likums

  Latvijā paredzēts pieņemt "Euro ieviešanas likumu", kurā tiks noteikti pamatnosacījumi, kas saistīti ar eiro ieviešanu. "Euro ieviešanas likuma" projektu izstrādās FM kopā ar TM, pamatojoties uz sagatavoto Koncepciju par normatīvo aktu  sakārtošanu, jautājumos, kas skar eiro ieviešanu (skatīt 1. pielikumu). Jautājumos par pašvaldībām "Euro ieviešanas likuma" izstrādē līdzdarbojas RAPLM, kā arī darba grupas, kuras sniegs priekšlikumus par jomām, kurās nepieciešams jumta regulējums. 

Pēc saskaņošanas ar atbildīgajām institūcijām likumprojekts tiks iesniegts ECB izskatīšanai un saskaņošanai.

2.2.2. Likums "Par Latvijas Banku"

Lai LR likums "Par Latvijas Banku" pilnībā atbilstu Līgumam par Eiropas Savienības darbību un ECBS un ECB Statūtiem, LB izstrādās likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"", kas noteiks LB integrāciju Eirosistēmā.

3. Eiro ieviešanas speciālie principi

3.1. Grāmatvedība

3.1.1. Kārtība grāmatvedības pārejai uz eiro

Lai noteiktu vienotu kārtību grāmatvedības pārejai uz eiro, "Euro ieviešanas likums" un ar to saistītie normatīvie akti regulēs:

· grāmatvedībā veicamās darbības pēc eiro ieviešanas ar attaisnojuma dokumentiem, kuru vērtības mērs ir lats, eiro vai cita valūta, ar grāmatvedības reģistriem un finanšu pārskatiem;

· pārrēķina kārtību eiro no latiem un ārvalstu valūtām;

· noapaļošanas kārtību attaisnojuma dokumentos, grāmatvedības reģistros un finanšu pārskatos, kā arī noapaļošanas starpību atspoguļošanas kārtību;

· kases operāciju veikšanas un reģistrācijas kārtību pārejas posmā, kad paralēli eiro un centiem tiek pieņemta un izmaksāta skaidrā nauda arī latos un santīmos;

· kārtību, kādā grāmatojami izdevumi, kas radušies saistībā ar pāreju uz eiro grāmatvedībā un kases operācijās (piemēram, personāla mācību, klientu informēšanas, datorprogrammu vai kases aparātu pielāgošanas izdevumi).

3.1.2. Attaisnojuma dokumenti un grāmatvedības reģistri

Attaisnojuma dokumenti, kuru vērtības mērs ir lats, eiro vai cita valūta un kuri līdz eiro ieviešanas datumam vēl nebūs izmantoti ierakstiem grāmatvedības reģistros, ja tie attiecas uz periodu pēc eiro ieviešanas, būs jāgrāmato grāmatvedības reģistros, par vērtības mēru izmantojot eiro. Grāmatvedības reģistros pēc stāvokļa eiro ieviešanas dienā būs jāaprēķina katra grāmatvedības konta atlikums latos un šā atlikuma ekvivalents eiro pēc ES Padomes noteiktā valūtas kursa.

3.1.3. Individuālie un konsolidētie gada pārskati

Gada pārskati jāsagatavo tās valūtas vienībās, kura valstī ir oficiālajā apgrozībā pārskata gada beigās. Gada pārskati par pārskata gadiem, kas beidzas eiro ieviešanas dienā vai pēc tās, jāsagatavo eiro. Pirmajā gada pārskatā, kas sagatavots eiro, kā salīdzināmie rādītāji jāuzrāda iepriekšējā pārskata gada rādītāji, kas pārrēķināti eiro pēc pārskata perioda faktiskā kursa.

3.2. Nodokļi

  Nodokļu jomas pielāgošana galvenokārt saistīta ar to tiesību aktu precizēšanu, kuros iekļauts regulējums attiecībā uz valūtu, kurā veicami nodokļa maksājumi. Tiks izvērtēts, vai nepieciešami īpaši noteikumi gadījumiem, kad pēc pārejas uz eiro būs veicami nodokļu un nodevu parādu maksājumi par iepriekšējiem periodiem, kā arī pārrēķini par iepriekšējiem periodiem.

3.2.1. Noapaļošanas principi5

Aprēķināto un maksājamo nodokļu lielums, nodokļu un nodevu likmes tiks pārrēķinātas eiro pēc ES Padomes noteiktā valūtas kursa, noapaļojot vispārējā kārtībā.

Situācijās, kad nodoklis aprēķināts par iepriekšējiem taksācijas periodiem (piemēram, aprēķināts priekšnodoklis vai nodoklis samaksāts avansā) latos, bet pēc eiro ieviešanas nodokļu maksātājs veiks maksājumu (korekcijas, pārrēķinu u.tml.) eiro, nodokļa maksātājs galīgos latos aprēķinātā nodokļa maksājumus veiks eiro pēc Padomes noteiktā valūtas kursa.

Situācijās, kad VID konstatēs nodokļu pārkāpumus par iepriekšējiem periodiem, kad nodoklis maksāts latos, pēc pārejas uz eiro nodokļa maksātājs galīgos papildus latos aprēķinātā nodokļa maksājumus veiks eiro pēc Padomes noteiktā valūtas  kursa. Tas pats attiecināms uz pamatparāda, palielinājuma naudas u.c. pārrēķiniem.

Pārejot grāmatvedībā no latiem uz eiro, aprēķina akciju un citu vērtspapīru, daļu un parādzīmju (obligāciju un vekseļu) vērtības latos ekvivalentu eiro pēc Padomes noteiktā valūtas kursa, noapaļojot vispārējā kārtībā, t.i., grāmatvedības reģistros pēc stāvokļa uz eiro ieviešanas dienu aprēķina katra grāmatvedības konta atlikumu latos un šī atlikuma ekvivalentu  eiro pēc Padomes noteiktā valūtas kursa. Grāmatvedības konta atlikuma summu noapaļo līdz veseliem centiem, atmetot 0.49 centus un mazāk vai noapaļojot līdz centam 0.50 centus un vairāk. Ja noapaļošanas rezultātā rodas starpības, tās attiecina uz peļņu vai zaudējumiem.

3.2.2. Akcīzes nodokļa marķējumi uz cigarešu iepakojuma

  Uz cigarešu iepakojuma saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem norādāma cigarešu maksimālā mazumtirdzniecības cena. Pēc eiro ieviešanas Latvijā uz akcīzes nodokļa markas norādītā cena būs izsakāma eiro. Savukārt produkcijai, kura būs apgrozībā tirdzniecības tīklā vēl pirms pārejas uz eiro, cena uz akcīzes nodokļa markas būs norādīta latos.

Šo problēmu paredzēts risināt, nosakot pārejas periodu pēc eiro ieviešanas, kura laikā būs jāiztirgo cigarešu krājumi, uz kuru akcīzes nodokļa markas cena būs norādīta latos.

3.3. Viennolūka instrumenti

  Klientu ērtībai vairāki uzņēmumi Latvijā izdod viennolūka instrumentus, piemēram – pastmarkas, tālruņa sarunu samaksas kartes, mobilo sakaru priekšapmaksas kartes, degvielas kartes, stāvvietu samaksas kartes, sabiedriskā transporta e-biļetes, dāvanu kartes u.c. Attiecīgo pakalpojumu sniedzēji veiks pasākumus, lai nodrošinātu nepieciešamā aprīkojuma pielāgošanu norēķiniem eiro.

Uz daudziem viennolūka instrumentiem pašlaik tiek norādīta pakalpojuma cena latos. Eiro ieviešanas projekta ietvaros sadarbībā ar viennolūka instrumentu emitentiem un to darbību kontrolējošām valsts pārvaldes institūcijām tiks identificēti normatīvie akti, kas regulē attiecīgo komercsabiedrību darbību, lai noteiktu, kuros jāveic grozījumi saistībā ar norēķinu valūtas maiņu Latvijā. Minētās institūcijas un uzņēmumi izstrādās arī plānu, lai nodrošinātu  viennolūka instrumentu darbību pēc eiro ieviešanas.

3.4. Līgumu nepārtrauktības princips

Visiem līgumiem (tai skaitā kredītiestāža kreditēšanas u.c.) tiks izmantots t.s. līgumu nepārtrauktības princips, tādējādi spēkā esošos līgumus nevajadzēs grozīt vai aizstāt ar jauniem.

4. finanšu tirgus

4.1. Finanšu tirgus instrumenti

I. Vispārējie jautājumi

Pēc eiro ieviešanas latos izteikto atvasināto finanšu instrumentu darījumu un citu iesākto, bet nepabeigto latos izteikto darījumu līgumu summu konvertēs eiro pēc ES Padomes noteiktā valūtas kursa. Šī metode tiks piemērota visai līguma summai, nevis vienas vienības cenai, ja līdzēji nevienosies par citu kārtību. Konvertēšana tiks veikta atbilstoši vispārējiem noapaļošanas principiem saskaņā ar Padomes 1997. gada 17. jūnija Regulu (EK) Nr. 1103/97 par dažiem noteikumiem attiecībā uz euro  ieviešanu.

Finanšu instrumentu uzskaites sistēmā plānots veikt vairākas ar informācijas sistēmām saistītas pārmaiņas. Finanšu instrumentu tirdzniecība pēc eiro ieviešanas notiks eiro, un, lai to nodrošinātu, tiks veiktas tirdzniecības sistēmu pārmaiņas.

Lai mazinātu ar eiro ieviešanu saistītās administratīvās izmaksas, grozījumus komercsabiedrības statūtos, kuri radušies saistībā ar norēķinu valūtas maiņu valstī, komercdarbības veicēji drīkstēs reģistrēt komercreģistrā tad, kad tajos tiks veikti papildu grozījumi, kas nav saistīti ar eiro ieviešanu, taču ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc eiro ieviešanas.

II. Kapitāla vērtspapīri

Akciju vai kapitāla daļu nominālvērtība tiks izteikta eiro un eiro centos (divi cipari aiz komata), izmantojot noteikto valūtas kursu. Lai iegūtu vienas akcijas nominālvērtību, kas izteikta ar diviem cipariem aiz komata, trešo zīmi aiz komata (eirocenta daļas) noapaļos uz leju. Atlikušo vērtību summu (sākot ar trešo ciparu aiz komata) akciju sabiedrība pārskaitīs rezervēs, un par tās izlietošanu lems akciju sabiedrība.

"Euro ieviešanas likumā"  tiks regulēta īpašnieku balsstiesību proporcionalitātes saglabāšana un kapitāla pārmaiņu minimizēšana pēc akciju denominācijas maiņas.

Lai novērstu balsstiesību konfliktus starp tādu kapitāla vērtspapīru īpašniekiem, kuru vērtspapīri emitēti pēc eiro ieviešanas, un tādu kapitāla vērtspapīru īpašniekiem, kuru īpašumā esošie vērtspapīri emitēti iepriekš, tiks veikti normatīvo aktu grozījumi, kas noteiks, ka kapitāla vērtspapīra nominālvērtību izsaka eiro un nominālvērtībai jādalās ar sabiedrības kapitāla vērtspapīru mazāko nominālvērtību bez atlikuma.

III. Parāda vērtspapīri

Lai saglabātu investoru prasības un mazinātu emitenta saistību pārmaiņu iespējamību pēc parāda vērtspapīru denominācijas maiņas, parāda vērtspapīru nominālvērtība neatkarīgi no tās lieluma (piemēram, Ls 100, Ls 1 000) pēc konvertēšanas eiro tiks noteikta līdz vienam centam. Tas nodrošinās iespēju noteikt nominālvērtību veselos skaitļos.

Investora īpašumā esošo parāda vērtspapīru skaitu iegūs, dalot katra individuālā investora īpašumā esošo kopējo emisijas nominālo apjomu, izteiktu latos, ar noteikto valūtas kursu. Iegūtais nominālais apjoms tiks reizināts ar 100, tādējādi katra individuālā investora īpašumā esošo parāda vērtspapīru nominālo apjomu būs iespējams izteikt centos. Ja iegūtais apjoms saturēs centu daļas, tad daļas no 0.5 eiro centiem un vairāk centiem tiks noapaļotas līdz 1 centam, bet, ja mazāk par 0.49 centiem, tad centa daļas tiks atmestas.

  Latvijas valdības vērtspapīru noapaļošanas un denominācijas maiņa tiks veikta, pamatojoties uz vispārējiem principiem, kas attiecināmi uz parāda vērtspapīriem. Galīgais lēmums par valdības vērtspapīriem tiks pieņemts FM, VK, LB, NASDAQ OMX un LCD kopīgi diskutējot un ņemot vērā Eiropas valstu labāko pieredzi, tādējādi izvēloties vispiemērotāko risinājumu.

Lai mazinātu potenciālos emitentu un investoru zaudējumus saistībā ar latos denominēto parāda vērtspapīru ar mainīgo procentu likmi (kas piesaistīta RIGIBOR) denominācijas maiņu, "Euro ieviešanas likumā"  tiks noteikts procentu likmes pārrēķina princips, ja mainīgā procentu likme piesaistīta indeksam, kas beidz pastāvēt līdz ar eiro ieviešanu.

Parāda vērtspapīru mainīgās procentu likmes piesaisti RIGIBOR aizstās ar piesaisti EURIBOR. Piesaistes indeksa maiņu veiks nākamajā plānotajā mainīgās procentu likmes fiksācijas maiņas reizē pēc eiro ieviešanas. Līdzēji (emitents un investors) varēs vienoties par citu procentu likmes maiņas brīdi, kas nav vēlāks par nākamo plānoto mainīgās procentu likmes fiksācijas maiņas reizi pēc eiro ieviešanas.

4.2. Latvijas Banka un finanšu iestādes

4.2.1. LB un kredītiestādes

LB kopš Latvijas pievienošanās ES ir ECBS dalībniece, bet, ieviešot eiro, LB kļūs par Eirosistēmas dalībnieci. Gatavojoties eiro ieviešanai, LB pārstāvji strādā Vadības komitejas izveidotajās eiro ieviešanas darba grupās, kā arī sadarbojas ar kredītiestādēm, valsts institūcijām un eiro ieviešanas projektā iesaistītajām organizācijām.

2003. gadā LB eiro norēķinu ieviešanai tika izveidota darba grupa, kas veic specifiskus uz valsts centrālo banku attiecināmus ar eiro ieviešanu saistītus uzdevumus. Sadarbojoties ar citām valsts institūcijām un privāto sektoru, tā izstrādā skaidras un bezskaidras naudas eiro norēķinu ieviešanas plānu (tālāk tekstā – LB plāns).

4.2.1.1. Latu skaidras naudas nomaiņa ar eiro

Viens no LB uzdevumiem ir nodrošināt savlaicīgu eiro skaidras naudas piegādi kredītiestādēm un veicināt raitu skaidras naudas apmaiņu Latvijā. Latu skaidrās naudas apmaiņa galvenokārt tiks veikta, izmantojot kredītiestādes, valūtas pirkšanas un pārdošanas vietas, bankomātus, tirdzniecības tīklu, pakalpojumu sniedzējus u.c. Latu un eiro vienlaicīgās apgrozības periodā tirgotājiem būs jāpieņem gan latu, gan eiro banknotes un monētas. LB organizēs specifisku mācību kursu kredītiestāžu kasieriem, īpašu uzmanību pievēršot eiro banknošu un monētu drošības pazīmēm.

LB plānā ietverti priekšlaicīgas eiro izsniegšanas (priekšpiegāde) un pakārtotās priekšlaicīgās eiro izsniegšanas (priekšpiegādes otrā fāze) procesi. Šo procesu mērķis ir nodrošināt tirgus dalībniekus ar eiro skaidro naudu visā Latvijā. Saskaņā ar ECB nosacījumiem priekšpiegādes un priekšpiegādes otrās fāzes laikā kredītiestādēm un to klientiem izsniegtās eiro monētas un banknotes nedrīkst nonākt publiskā apgrozībā pirms eiro ieviešanas. Priekšpiegāde kredītiestādēm tiks uzsākta vienu mēnesi pirms eiro ieviešanas dienas, priekšpiegādes otrā fāze – 15 dienas pirms eiro ieviešanas dienas. Lai atvieglotu naudas nomaiņas procesu, LB paredz izgatavot un izplatīt eiro monētu sākumkomplektus.

Lai nodrošinātu eiro banknošu savlaicīgu piegādi iedzīvotājiem, sākot ar eiro ieviešanas dienu, visi valstī esošie bankomāti tiks pārslēgti no latu izsniegšanas režīma uz eiro izsniegšanas režīmu. Šim nolūkam savlaicīgi tiks veiktas programmatūras pārmaiņas, kuras nodrošinās attālinātu bankomātu pārslēgšanu, bloķējot latu izsniegšanu un nodrošinot eiro izsniegšanu. Vecākās paaudzes bankomāti, kuriem šādu iespēju nav, eiro ieviešanas dienā tiks atslēgti, tad ielādēti ar eiro. Šie bankomāti uzsāks savu funkciju veikšanu nedaudz vēlāk. Latu banknotes pēc eiro ieviešanas dienas netiks izsniegtas.

4.2.1.2. Par latu banknošu un monētu izņemšanu no apgrozības

Latu banknotes un monētas no apgrozības izņems un aizstās ar eiro, sākot ar eiro ieviešanas dienu. LB izvērtē iespējas īsi pirms eiro ieviešanas brīža samazināt lielo nominālu banknotes apgrozībā, bet neveiks pirmstermiņa nacionālās valūtas monētu vākšanas un no apgrozības izņemšanas kampaņu. Pamatojums šādai pieejai ir monētu augstā nominālā vērtība Latvijā, kā arī liels to izmantošanas īpatsvars, iedzīvotājiem veicot ikdienas maksājumus.

No apgrozības izņemtās banknotes un monētas LB uzglabās pilnībā nošķirti no eiro banknošu un monētu krājumiem. Pakāpeniski latu krājumi tiks iznīcināti.

4.2.1.3. Bezskaidras naudas norēķini eiro

Eiro ieviešanas dienā latos denominētie bezskaidrās naudas atlikumi kontos tiks konvertēti eiro un (no šī brīža/turpmāk) visi darījumi un maksājumi tiks veikti eiro. LB maksājumu sistēmās, sākot ar eiro ieviešanas dienu, norēķini tiks veikti tikai eiro.

2007. gada 19. novembrī Latvija ir pievienojusies vienotajai EMS eiro maksājumu sistēmai TARGET26, veidojot LB TARGET2 komponentsistēmu TARGET2-Latvija. Eiro ieviešanas dienā LB latu reālā laika maksājumu sistēmas dalībnieku kontu atlikumi tiks konvertēti eiro un pārnesti TARGET2-Latvija atvērtajos dalībnieku kontos. Kredītiestāžu savstarpēji norēķini, kas izriet no monetārās politikas darījumiem, finanšu tirgu norēķini, citu maksājumu sistēmu gala norēķini, kā arī liela apjoma un steidzami klientu maksājumi tiks veikti TARGET2.

Klientu bezskaidras naudas maksājumi, t.i. iekšzemes maksājumi, kurus valsts pārvaldes iestādes, lielie uzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, tirgotāji un patērētāji pašreiz veic latos, ar eiro ieviešanas dienu tiks veikti eiro. Šādi maksājumi tiks veikti saskaņā ar vienotās eiro maksājumu telpas7 (SEPA) prasībām, pakāpeniski ieviešot SEPA nosacījumu izpildi visos maksājuma posmos. SEPA prasības attiecināmas arī uz karšu maksājumiem. SEPA karšu ietvara prasību ieviešana Latvijā tiks pabeigta sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas dienas līdz ar attiecīgo SEPA karšu ietvara standartu izstrādi un karšu ietvara dalībnieku, t.i. karšu izdevēju, pieņēmēju, karšu shēmu un karšu maksājumu apstrādes centru, gatavību tiem.

4.2.1.4. Pārmaiņas LB monetārajās operācijās un ārvalstu valūtas rezervju pārvaldīšanā

Līdz eiro ieviešanai tiks saskaņoti monetārās politikas instrumenti un monetāro operāciju veikšanas procedūras, ECB prasībām tiks pielāgota rezervju pārvaldīšanas sistēma un nodrošināta pāreja uz ECB noteiktajiem valūtu kursiem.

4.2.1.5. Pārmaiņas valūtu kursu noteikšanas kārtībā pēc eiro ieviešanas

Pašlaik LB katru darbadienu nosaka vairāku ārvalstu valūtu kursus attiecībā pret latu. Šie kursi stājas spēkā ar nākamo darbadienu un tiek izmantoti LR normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (ārvalstu aktīvu pārvērtēšanai grāmatvedības vajadzībām, muitas nodokļu aprēķināšanai utt.). Esošā kārtība nodrošina arī to, ka kārtējās dienas valūtu kursi pieejami šīs dienas sākumā (publicēti LB interneta lapā, laikrakstos, nosūtīti pa e-pastu).

Vienlaikus ar eiro ieviešanu Latvijā un LB pievienošanos Eirosistēmai notiks pāreja uz ECB valūtas kursu noteikšanas kārtību. Eirosistēmā tikai ECB ir tiesīga fiksēt eiro kursu attiecībā pret galvenajām pasaules valūtām. Lai nodrošinātu veiksmīgu pāreju uz jauno kārtību, tiks veikti nepieciešamie grozījumi attiecīgajos LR normatīvajos aktos.

5. Valsts sektors

5.1. Valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu konvertēšana

  Visi valsts budžeta ieņēmumi un izdevumi, t.sk. visas valsts prasību un saistību summas, kas radušās līdz eiro norēķinu ieviešanai Latvijā, tiks konvertētas no latiem eiro saskaņā ar budžeta pieprasījumu sagatavošanas normatīvajiem aktiem.

Sešus mēnešus pirms eiro ieviešanas dienas apstiprināšanai MK tiks iesniegti valsts tiešās pārvaldes iestāžu maksas pakalpojumu cenrāži.

5.2. Statistika

       CSP statistiskās informācijas vākšanu eiro uzsāks pēc eiro ieviešanas. Atsevišķi statistiskie novērojumi, kuros lata un eiro vienlaicīgās apgrozības perioda laikā iespējama vai nepieciešama informācijas savākšana latos un eiro, tiks noteikti atbilstoši Pasākumu plānam, kad tiks novērtēti arī šādas informācijas vākšanai nepieciešamie pasākumi un to izmaksas.

CSP atbilstoši pasākumu plānam izstrādās vadlīnijas statistisko datu laikrindu pārrēķināšanai un veiks nepieciešamos grozījumus statistikas datubāzēs, gadagrāmatās un biļetenos iekļaujamo datu pārrēķinos. Papildus tiks izstrādātas vadlīnijas statistisko datu apstrādei latu un eiro vienlaicīgās apgrozības periodā. Konvertējot statistiskos datus, tiks piemērots princips – noapaļošana "uz augšu", nepārejot uz veseliem eiro.

Statistisko datu (preses ziņojumi, statistikas publikācijas, interneta datubāzes un citi tiešsaistes avoti) izplatīšanas kārtība līdz ar datu publicēšanas plānu tiks noteikta atbilstoši Pasākumu plānam, tādējādi dodot iespēju datu lietotājiem laikus ar to iepazīties. Statistikas publikācijās, kas tiks izdotas, sākot ar eiro ieviešanas dienu, visi vērtības izteiksmes rādītāji gan par pārskata periodu, gan par iepriekšējiem periodiem tiks uzrādīti eiro.

5.3. Valsts pārvaldes informācijas sistēmu pārmaiņas

  Latvijā ieviešot norēķinus eiro, valsts sektorā izmantotajās informācijas sistēmās (tālāk tekstā – valsts IS) tiks veiktas vairākas pārmaiņas. Pēc eiro ieviešanas valsts un pašvaldību IS būs jānodrošina iespēja ievadīt finanšu datus eiro, uzturēt pirms eiro ieviešanas ievadītos finanšu datus latos, kā arī, apstrādājot finanšu datus, veikt latu un eiro konvertēšanu. 

Valsts un pašvaldību IS tiks pielāgotas, lai īstenotu minēto. Valstij un pašvaldībām būs jānodrošina valsts IS darbības nepārtrauktība latu un eiro vienlaicīgās apgrozības periodā. Tāpēc, lai nodrošinātu IS pielāgošanu eiro, RAPLM pārraudzībā tiks veikti šādi pasākumi: 

· apzinātas valsts un pašvaldību institūcijās esošās IS, kuru datubāzēs uzkrāti finanšu dati,;

· nodrošināts organizatorisks atbalsts IS pielāgošanai;

· novērtēts IS pielāgošanai nepieciešamais līdzekļu apjoms;

· IS pielāgošana eiro ieviešanai atbilstoši notiks normatīvo aktu prasībām.

5.4. Valsts budžeta izpildes uzskaite eiro

  Īpaša uzmanība tiks pievērsta tām valsts institūciju uzskaites sistēmām, kuras valsts vārdā trešajai personai sagatavo rēķinus (soda naudas, nodevas, nodokļi u.tml.). Tiks nodrošināta kontroles funkcija, lai uzraudzītu kā tiks uzskaitīti latos izrakstītie rēķini, kuru apmaksa (arī neapmaksāto rēķinu) tiks veikta eiro.

Lai nodrošinātu sekmīgu budžeta maksājumu veikšanu un valsts budžeta izpildes uzskaiti eiro, VK sadarbībā ar LB saskaņā ar Pasākumu plānu veiks visus nepieciešamos tehniskos pasākumus VK dalībai  LB maksājumu sistēmās.

Valsts budžeta izpildes uzskaites sistēmas sagatavošanai eiro norēķinu veikšanai tiks īstenoti šādi pasākumi:

· 5 mēnešus pirms € dienas – identificētas nepieciešamās pārmaiņas,

· 4 mēnešus pirms € dienas – pieprasītas un īstenotas sistēmas tehniskās pārmaiņas,

· 3 mēnešus pirms € dienas – testētas sākotnēji uzlabotās sistēmas,

· 1 mēnesi pirms € dienas – veikta VK sistēmas noslēguma testēšana.

Esošā sistēma nodrošina vienkāršu un ātru pāreju no latiem uz eiro, tāpēc VK neprognozē grūtības sistēmas pielāgošanā norēķiniem eiro. Valsts budžeta iestādes veiks nepieciešamās pārmaiņas savās informācijas sistēmās, lai nodrošinātu maksājuma dokumentu sagatavošanu tādā veidā, kas atbilst Valsts budžeta izpildes uzskaites sistēmas konfigurētajiem nosacījumiem norēķiniem eiro.

6. PATĒRĒTĀJU TIESĪBU AIZSARDZĪBA

  Lai eiro ieviešanas process būtu sekmīgs, nepieciešama iesaistīto institūciju cieša sadarbība, kā arī pasākumu veikšana saskaņā ar Plānu.

6.1. Pētījumi

Lai sekotu līdzi sabiedrības domai, eiro ieviešanas projekta ietvaros regulāri tiek veikta virkne pētījumu. Tie ļauj noskaidrot sabiedrības informētības līmeni par eiro skaidru un bezskaidru naudu un attieksmi attiecībā uz eiro ieviešanas jautājumiem. Pētījumi tiks veikti pēc eiro ieviešanas projektā iesaistīto institūciju (EM, LB, PTAC u.c.) pasūtījuma. Paredzams, ka Latvijai noslēdzot Stratēģiskās partnerības/dotāciju (grant) līgumus ar EK un ECB, pētījumi tiks realizēti/veikti arī šo līgumu ietvaros, nodrošinot ES institūciju  līdzfinansējumu pasākumiem, ko dalībvalsts veic eiro ieviešanas kontekstā.

Pētījumu rezultātā iegūtā informācija tiks izmantota, lai virzītu eiro komunikācijas stratēģiju sabiedrībai visaktuālākās problemātikas virzienā, izstrādātu vadlīnijas pētījumos apzināto problēmu risināšanai un kontrolētu komunikācijas mērķu īstenošanu.

 Lai noskaidrotu sabiedrības attieksmi pret eiro ieviešanu un izpratni par atsevišķiem šī procesa aspektiem, 2009. gadā ir veikti divi pētījumi: EK Eurobarometer aptauja "Eiro ieviešana jaunajās dalībvalstīs" (2009. gada jūlijs) un SIA "Factum" pēc LB pasūtījuma veiktā iedzīvotāju aptauja "Naudas un banku sistēma Latvijā" (2009. gada maijs). Aptauju rezultāti ir apkopoti Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģijas 1. pielikumā.

6.2. Preču un pakalpojumu cenu paralēlā atspoguļošana

  Lai nepieļautu iespējamos patērētāju tiesību pārkāpumus un mazinātu preču un pakalpojumu cenu spekulatīvu kāpumu, "Euro ieviešanas likumā" tiks precīzi noteikts cenu paralēlās atspoguļošanas, kā arī lata un eiro vienlaicīgās apgrozības periods atbilstoši Plānā noteiktajam.

  EM izstrādās grozījumus MK 1999. gada 18. maija noteikumos Nr. 178 "Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas", nosakot preču un pakalpojumu cenu paralēlas atspoguļošanas prasības.

Cenu paralēlās atspoguļošanas principi un periods būs vienādi saistoši gan valsts, gan privātajam sektoram. Valsts institūcijām un publiskajām aģentūrām jāsagatavo grozījumi publisko aģentūru cenrāžos un informatīvie materiāli, kuros precīzi tiks atspoguļotas maiņas likmes. Šādu grozījumu veikšanai normatīvajos aktos nepieciešams noteikts laika periods, lai tie tiktu veikti atbilstoši vispārējiem noteikumiem par normatīvo aktu pielāgošanu saistībā ar eiro ieviešanu.

  EM izstrādās grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot atbildību par nepareizu cenu norādīšanu eiro. Lai izvairītos no spekulatīvas cenu celšanas, vienu gadu pirms un pēc eiro ieviešanas EM, PTAC, VID, SPRK un PIAA veiks preču un pakalpojumu cenu kontroli.

6.3. Preču un pakalpojumu cenu noapaļošanas kontroles mehānisms

  Lai veiksmīgi īstenotu patērētāju tiesību aizsardzību un izvairītos no negodīgas cenu noapaļošanas, piemēram, cenu eiro norādot augstāku, nekā tā ir latos, vai arī ieturot papildu naudas summu par norēķināšanos eiro, Vadības komitejas pārraudzībā tiks izstrādāti kontroles mehānismi cenu pareizai norādīšanai, piemērojot pareizu valūtas maiņas likmi.

  EM sadarbībā ar PTAC īstenos akciju "Godīgs tirgotājs", kuras ietvaros komersanti, kas būs precīzi aprēķinājuši un atbilstoši norādījuši cenu eiro, saņems uzlīmi "Godīgs tirgotājs".

  Saskaņā ar pasākumu plānu EM un FM organizēs mācību seminārus NVO pārstāvjiem par patērētāju tiesībām, bet EM sadarbībā ar LIAA organizēs mācību seminārus komersantiem.

6.4. Mazumtirdzniecība

Lai veicinātu eiro skaidras naudas ieviešanu, "Euro ieviešanas likumā"  tiks paredzēts, ka, sākot ar eiro ieviešanas dienu, skaidras naudas atlikums jāizdod eiro, izņemot gadījumus, kad tas nav izdarāms praktisku iemeslu dēļ.

7. KOMUNIKĀCIJA

  Svarīgs uzdevums ir panākt pietiekamu sabiedrības informētību par eiro ieviešanu, lai pāreja no latiem uz jauno valūtu notiktu patērētājiem saprotamā veidā. Tāpēc Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupa izstrādājusi Komunikācijas stratēģiju sabiedrības informēšanai par skaidras un bezskaidras naudas eiro ieviešanu Latvijā. Stratēģijā noteiktas komunikācijas pamattēzes, kā arī apzināti riski, kas var rasties vairāku praktisku iemeslu dēļ. Pamatojoties uz stratēģijā noteiktajiem pamatprincipiem, Pasākumu plāna ietvaros izstrādāts Komunikācijas pasākumu plāns (skatīt 1. pielikumu).

Stratēģija paredz valsts organizētu sabiedrības informēšanas kampaņu, kuras izstrādes posmā un īstenošanas gaitā nepieciešams detalizēti noskaidrot iedzīvotāju izpratni par eiro ieviešanu un attieksmi pret to, kā arī to noteicošos faktorus. Atbilstoši eiro ieviešanas pamatprincipiem īpaša uzmanība pievērsta finanšu pakalpojumu pieejamības ziņā sliktāk pozicionēto iedzīvotāju informēšanai par skaidras un bezskaidras naudas eiro ieviešanas jautājumiem.

Komunikācijas kampaņas pamatprincipi un tēmas

· Vienots dizains un lozungs;

· Plānā minētie eiro ieviešanas principi un scenārijs;

· Eiro banknošu un monētu drošības pazīmes;

· Eiro un lata konvertēšanas likme.

7.1. Komunikācijas mērķi

  Galvenais mērķis – veicināt eiro ieviešanas procesa veiksmīgu norisi, informēt iedzīvotājus par eiro ieviešanu un skaidrot  sabiedrībai eiro ieviešanas procesu. Lai to sasniegtu, katram sabiedrības loceklim jāsaņem visaptveroša informācija par oficiālā maksāšanas līdzekļa – lata – nomaiņu ar eiro, praktiskiem naudas maiņas jautājumiem, pārmaiņām iedzīvotāju ikdienā saistībā ar eiro ieviešanu un pārmaiņām Latvijas monetārajā politikā un tautsaimniecībā kopumā.

7.2. Komunikācijas stratēģijas īstenošanā iesaistītās institūcijas

Komunikācijas stratēģiju ir izstrādājusi Eiro projekta Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupa. Galvenie kampaņas komunikācijas partneri ir EK, ECB, LR Saeima, LR ministrijas un to pakļautībā esošās iestādes, LB, un pašvaldības, u.c. Stratēģijas un darba plāna īstenošanā tieši vai netieši kā stratēģiskie komunikācijas partneri būs iesaistītas visas valsts pārvaldes institūcijas, kā arī privātais sektors, piemēram, tirdzniecības uzņēmumi un pakalpojumu sniedzēji.

Līdztekus valdības realizētajiem/īstenotajiem komunikācijas pasākumiem, LB īstenos komunikācijas kampaņu, lai informētu iedzīvotājus par LB kompetencē esošiem eiro ieviešanas aspektiem.  LB plāno izmantot tradicionālos informācijas kanālus (radio, televīziju, internetu, periodiskos izdevumus un informatīvos bukletus).

Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģijas realizēšanā atbalstāmi ir visu indivīdu un grupu centieni gūt un arī izplatīt informāciju par eiro ieviešanu. Komunikācijas stratēģijas pasākumu plāna ietvaros īpašu uzmanību plānots pievērst sekundāro informācijas avotu apzināšanai un informēšanai, lai panāktu megafona efektu jeb situāciju, kad vairākas balsis atskaņo vienu un to pašu ziņojumu, sasniedzot plašu auditoriju.

Sabiedrības informētības līmeni par eiro plānots paaugstināt, presē publicējot informāciju par eiro ieviešanas gaitu un ar to saistītajām pārmaiņām. Tiks veidoti arī reklāmas klipi un debašu raidījumi televīzijā un radio. Nozīmīgs uzdevums būs informatīvo bukletu izstrādāšana patērētājiem un nefinanšu sabiedrībām. Visi informatīvie raidījumi un publicētie materiāli par eiro norēķinu ieviešanu Latvijā tiks sagatavoti gan latviešu, gan krievu valodā.

Sabiedrības vajadzībām darbojas informatīvā tālruņa līnija  par eiro ieviešanas jautājumiem "Eiro info" ( tālr. 67211111), kā arī izveidots informatīvais interneta portāls www.eiro.lv. Tālruņa numurs un interneta lapas adrese tiks norādīti ne vien televīzijas un radio klipu beigās, bet arī publicētajos reklāmas materiālos un informatīvajos bukletos.

7.3. Mērķa grupas

Komunikācijas stratēģijas mērķauditorija ir ikviens skaidras un bezskaidras naudas lietotājs Latvijā. Lai nodrošinātu sabiedrības informētību par Latvijas Nacionālo eiro ieviešanas plānu un veicinātu sabiedrības izpratni par eiro ieviešanas jautājumiem, informācijas sniegšana tiek plānota atbilstoši mērķa grupām.

Komunikācijas pasākumus paredzēts orientēt uz šādām mērķa grupām - mājsaimniecības, pensionāri un mazāk aizsargātās iedzīvotāju sociālās grupas, skolēni un studenti, valsts pārvaldes sektora pārstāvji, žurnālisti, komersanti, kredītiestāžu sektora pārstāvji, viedokļa līderi, tūristi, investori, numismāti, sabiedrība kopumā. Atbilstoši eiro ieviešanas pamatprincipam (orientācija uz finanšu pakalpojumu pieejamības ziņā sliktāk pozicionēto iedzīvotāju) īpaša uzmanība tiks pievērsta iedzīvotājiem, kas ir plašsaziņas līdzekļiem grūtāk sasniedzami (piemēram, pensionāri, personas ar īpašām vajadzībām, mazākumtautību pārstāvji, kuri neizmanto informāciju latviešu valodā, u.tml.).

Ņemot vērā to, ka ieslodzītie un no ieslodzījuma atbrīvotie ir sabiedrības daļa, kurai varētu būt grūtības iegūt informāciju par eiro ieviešanu citā veidā, komunikācijas stratēģijas ietvaros paredzēts veikt īpašus šīm personām paredzētus informatīvus pasākumus ieslodzījuma vietās un Valsts probācijas dienesta nodaļās. Šo iestāžu bibliotēkās un nodaļās tiks izvietoti informatīvi materiāli par eiro ieviešanu latviešu un krievu valodā.

7.4. Komunikācijas aktivitāšu laika plāns un termiņi

Komunikācijas pasākumu plānā ir noteiktas trīs fāzes:

· I fāze jeb sagatavošanās periods:  24 mēneši pirms eiro ieviešanas datuma – seši mēneši pirms eiro ieviešanas datuma. Šajā periodā Vadības komiteja turpina īstenot eiro ieviešanas pasākumus, kuru izpilde nav atkarīga no eiro ieviešanas datuma, piemēram, iedzīvotāju iepazīstināšana ar ieguvumiem no eiro ES un Latvijā, skaidroti pētījumu par attieksmi pret eiro ieviešanu rezultāti, sniegta informācija par citu valstu pieredzi eiro ieviešanā, utml. Šajā periodā plānots veidot pamatus partnerībai intensīvās komunikācijas fāzē – potenciālo partneru uzrunāšana un ieinteresēšana, iepazīstināšana ar kampaņas norisi un vienošanās par sadarbības veidiem, kā arī notiek 2. grupas pasākumu sagatavošana. Fāzes noslēgums paredzams sešus mēnešus pirms eiro ieviešanas.

· II fāze jeb intensīvais periods: seši mēneši pirms eiro ieviešanas datuma – viens mēnesis pēc eiro ieviešanas datuma. II fāzes ietvaros plānota aktīva informācijas sniegšana par valūtas atpazīstamību, naudas banknošu vērtību, cenu stabilitāti, valūtu apmaiņas kursu, iespējām apmainīt naudu, vienlaicīgas apgrozības periodu un cenu paralēlās atspoguļošanas principiem un norisi. Akcents tiks likts uz praktiskiem skaidras un bezskaidras naudas jautājumiem.

· III fāze jeb noslēguma periods: viens mēnesis pēc eiro ieviešanas datuma – 12 mēneši pēc eiro ieviešanas datuma. Šajā fāzē plānots veikt  eiro ieviešanas procesa izvērtējumu, informēt sabiedrību par naudas drošības pasākumiem, cenu obligātās paralēlās atspoguļošanas periodu, u.c.

Pēc III fāzes beigām katra institūcija informāciju par eiro sniedz savas kompetences ietvaros.

1.pielikums

PASĀKUMU PLĀNS EIROPAS VIENOTĀS VALŪTAS IEVIEŠANAI LATVIJĀ8

Nr.
p.k.

Mērķis

Darba grupa

Pasākums

Pasākuma piederība grupai
 (1 vai 2)*:
1 - īstenojams
2 - atliekams

Termiņš

Atbildīgā/ līdzatbildīgā institūcija

Sākums

Īstenots

 

1

2

3

4

5

6

7

8

J. JURIDISKIE JAUTĀJUMI (VADG)

 J 1

Eiro ieviešanas juridiskās bāzes apzināšana un nodrošināšana

VADG

         

J.1.1

 

VADG

Atkārtoti apkopot informāciju par normatīvajiem aktiem, kuros nepieciešams veikt grozījumus saistībā ar eiro ieviešanu

2

18 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

FM, TM, citas ministrijas

J 1.2

 

VADG

Sagatavot koncepciju normatīvo aktu sakārtošanai eiro ieviešanas jomā (turpmāk - koncepcija)

1

2006.gada maijs

24 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

FM, TM

J 1.3

 

VADG

Izstrādāt Euro ieviešanas likumprojektu, ietverot eiro ieviešanas pamatprincipus un scenāriju

1

2006.gada februāris

4 mēneši pēc koncepcijas apstiprināšanas MK

FM, TM, RAPLM

J 1.4

 

VADG

Iesniegt Euro ieviešanas likumprojektu izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē (VSS)

1

4 mēneši pēc koncepcijas apstiprināšanas MK

10 mēneši pēc koncepcijas apstiprināšanas MK

FM

J 1.5

 

VADG

Nosūtīt Euro ieviešanas likumprojektu saskaņošanai ar Eiropas Centrālo banku (ECB)

1

Pēc likumprojekta izsludināšanas VSS

4 mēneši pēc likumprojekta izsludināšanas VSS

FM

J 1.6

 

VADG

Iesniegt Euro ieviešanas likumprojektu MK

1

Četri mēneši pēc likumprojekta izsludināšanas VSS

2 mēneši pēc atzinuma saņemšanas no ECB

FM

J 2

Normatīvo aktu pielāgošana

VADG

         

J 2.1

 

VADG

Izstrādāt normatīvo aktu grozījumus

2

Saskaņā ar koncepcijā noteikto

Saskaņā ar koncepcijā noteikto

Ministrijas

J 2.2

 

VADG

Koordinēt un uzraudzīt eiro ieviešanu pašvaldībās, nodrošinot pašvaldību informēšanu par nepieciešamajiem grozījumiem saistošajos noteikumos un citos lēmumos, kā arī paredzamajiem grozījumu spēkā stāšanās termiņiem

2

Pēc Euro ieviešanas likuma pieņemšanas Saeimā

Eiro ieviešanas diena

RAPLM

J.2.2.1

 

VADG

Informatīvo vēstuļu sagatavošana un nosūtīšana pašvaldībām

2

Pēc Euro ieviešanas likuma pieņemšanas Saeimā

Viens mēnesis pēc Euro  ieviešanas likuma pieņemšanas Saeimā

RAPLM

J 2.2.2

 

VADG

Informācijas ievietošana RAPLM mājaslapā internetā

2

Pēc Euro ieviešanas likuma pieņemšanas Saeimā

Regulāri līdz eiro ieviešanas dienai (vienu reizi ceturksnī) aktualizēt informāciju

RAPLM

J 2.2.3

 

VADG

Iekļaut vietējo pašvaldību vadītāju sanāksmju darba kārtībā jautājumu par eiro ieviešanu

2

Pēc Euro ieviešanas likuma pieņemšanas Saeimā

Eiro ieviešanas diena

RAPLM

J 2.2.4

 

VADG

Saistībā ar eiro ieviešanu grozīto vai jaunpieņemto pašvaldību saistošo noteikumu saskaņošana

2

Pēc pievienošanās eiro maiņas kursa noteikšanas

Eiro ieviešanas diena

RAPLM

J. 3

Lata konvertācija uz eiro

VADG

         

J 3.1.

 

VADG

Izstrādāt lata un eiro vienlaicīgās apgrozības perioda darbības principus un noteikt termiņus

1

2006.gada februāris

Euro ieviešanas likumprojektā

FM

J. 3.2.

 

VADG

Izstrādāt vispārējos konvertēšanas principus un kārtību visiem9 maksāšanas līdzekļiem

1

2006.gada februāris

Euro ieviešanas likumprojektā

FM, FKTK

J. 3.3.

 

VADG

Izstrādāt kārtību cenu norādīšanai eiro, sagatavojot grozījumus MK noteikumos Nr. 178 "Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas"

2

2006.gada februāris

16 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

EM, LB

J. 3.4.   VADG Pārraudzīt vienlaicīgās apgrozības perioda nodrošināšanu 2 Eiro ieviešanas diena 1 mēnesis pēc eiro ieviešanas dienas FM, FKTK, EM

Sk. SKAIDRA NAUDA  (NMSDG)

Sk 1

Eiro monētu (t.sk. sākumkomplektu) un banknošu iegāde un priekšpiegāde

NMSDG          
Sk 1.2  

NMSDG

Eiro monētu (t.sk. sākumkomplektu)  kalšana un to piegāde LB

2

24  mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

1 mēnesis pirms eiro ieviešanas dienas

LB
Sk 1.3  

NMSDG

Vienošanās ar ECB par banknošu sagādi un to piegāde LB

2

18 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

1 mēnesis pirms eiro ieviešanas dienas

LB
Sk 1.4  

NMSDG

Eiro banknošu un monētu (t.sk. sākumkomplektu) priekšpiegāde kredītiestādēm

2

24 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

Eiro ieviešanas diena

LB, kredītiestādes, LP


Sk 1.5

 

NMSDG

Eiro banknošu un monētu (t.sk. sākumkomplektu) priekšpiegādes otrā fāze kredītiestāžu klientiem pirms eiro ieviešanas

2

24 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

Eiro ieviešanas diena

LB, kredītiestādes,  LP

Sk 1.6

 

NMSDG

Ar latu izņemšanu no apgrozības saistītie pasākumi

2

24 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

LB, kredītiestādes, LP

Sk 2

Eiro skaidras naudas ieviešana un latu apmaiņa pret eiro saskaņā ar eiro ieviešanas scenāriju

NMSDG

         

Sk 2.1

 

NMSDG /FSDG

Veikt latu skaidras naudas apmaiņu pret eiro bez komisijas maksas kredītiestādēs, Latvijas pastā 10 un komercsabiedrībās, kuras saņēmušas licenci ārvalstu valūtu skaidras naudas pirkšanai un pārdošanai pēc eiro ieviešanas

2

Eiro ieviešanas diena

6 mēneši pēc eiro ieviešanas dienas

FM, LB, FKTK, LP, kredītiestādes

Sk 2.2

 

NMSDG

Skaidras naudas apmaiņa pret eiro bez komisijas maksas LB pēc eiro ieviešanas

2

Eiro ieviešanas diena

Neierobežotu laika periodu

LB, FM

Sk 2.3   NMSDG Bankomātu un skaidras naudas apstrādes iekārtu sagatavošana darbam ar eiro 2 12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas Eiro ieviešanas diena LB, FM, kredītiestādes, karšu apstrādes serviss, iekārtu piegādes uzņēmumi

Be. BEZSKAIDRA NAUDA (NMSDG)

Be 1

Liela apjoma maksājumu sistēmu sagatavošana norēķiniem eiro

NMSDG

         

Be 1.2

  NMSDG

Sagatavot LB maksājumu sistēmu infrastruktūru eiro ieviešanai

2

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

Eiro ieviešanas diena

LB, kredītiestādes, LCD, VK

Be 2

Neliela apjoma maksājumu sistēmu sagatavošana norēķiniem eiro

NMSDG          

Be 2.2

  NMSDG

Sagatavot maksājumu karšu norēķinu sistēmu un tās infrastruktūras norēķiniem eiro

2

18 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

Eiro ieviešanas diena

FM, kredītiestādes, karšu apstrādes serviss, iekārtu piegādes uzņēmumi

Be 2.3

 

NMSDG

Sagatavot VAS "Latvijas pasts" norēķinu sistēmu un tās infrastruktūru norēķiniem eiro

2

13 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

Eiro ieviešanas diena

FM, SM, LP

Be 2.4

  NMSDG

Tiešā debeta, regulāro maksājumu u.tml. maksājumu sistēmu un to infrastruktūru sagatavošana norēķiniem eiro

2

18 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

Eiro ieviešanas diena

FM, kredītiestādes,
tiešā debeta, regulāro maksājumu u.tml. pakalpojumu sniedzēji un saistītie uzņēmumi

Be 3

Budžeta maksājumu eiro nodrošināšana

VADG          

Be 3.1

 

VADG

Izstrādāt plānu budžeta izpildes sistēmu pārejai uz norēķiniem eiro

2

2007.gada janvāris

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

FM, VK, LB, budžeta iestādes

Be 3.2   VADG Nodrošināt Valsts kases un budžeta iestāžu sistēmu nomaiņu (tai skaitā testēšanu) norēķiniem eiro 2 12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas Eiro ieviešanas diena FM, VK, LB, budžeta iestādes

Be 4

Latos iniciēto un nepabeigto maksājumu skaita samazināšana

NMSDG

         

Be 4.1

 

NMSDG

Noteikt pasākumus nepabeigto maksājumu skaita samazināšanai

2

6 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

Eiro ieviešanas diena

FM, LB, kredītiestādes

Be 5

SEPA ieviešana

NMSDG

         

Be 5.2

 

NMSDG

Ieviest SEPA kredīta pārvedumus

1

28.01. 2008.

Eiro ieviešanas diena

LB, VK, kredītiestādes, LDDK

be 5.3

 

NMSDG

Ieviest SEPA tiešā debeta maksājumus

1

02.11.2009.

Eiro ieviešanas diena

Kredītiestādes, LDDK

Be 5.4

 

NMSDG

Ieviest SEPA karšu maksājumu ietvaru

1

01.01.2008.

6 mēneši pēc eiro ieviešanas dienas

Kredītiestādes, LTA

Be 5.6

 

NMSDG

Ieviest SEPA kredīta pārvedumu infrastruktūru

1

19.02.2009.

12.11.2010.

LB, VK, kredītiestādes

Be 5.7

 

NMSDG

Ieviest SEPA tiešā debeta maksājumu infrastruktūru

1

01.05.2009.

01.11.2010.

Itella Information, kredītiestādes, LDDK

Be 5.8

 

NMSDG

Ieviest SEPA karšu maksājumu infrastruktūru

1

01.07.2010.

31.12.2011.

FDL, kredītiestādes, LTA

Gf GRĀMATVEDĪBAS UN FINANŠU INSTRUMENTI (FSDG)

Gf 1

Finanšu instrumentu tirdzniecības nodrošināšana (vērtības mērs - eiro)

FSDG

         

Gf 1.1

 

FSDG

Izstrādāt prasības tirdzniecības sistēmu izmaiņām, lai tās varētu uzskaitīt un veikt naudas norēķinus vērtspapīriem ar nominālvērtību, kas izteikta ar decimāldaļskaitli

2

18 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

FM, LB, NASDAQ OMX, LCD

Gf 1.2

 

FSDG

Veikt izmaiņas tirdzniecības sistēmās, lai tās varētu uzskaitīt un veikt naudas norēķinus vērtspapīriem ar nominālvērtību, kas izteikta ar decimāldaļskaitli

2

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

3 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

FM, LB, NASDAQ OMX, LCD

Gf 2

Finanšu instrumentu uzskaites un norēķinu sistēmu nodrošināšana pārejai uz eiro

FSDG

         

Gf 2.1

 

FSDG

Izstrādāt prasības finanšu instrumentu uzskaites un norēķinu sistēmām, lai nodrošinātu pāreju uz uzskaiti un norēķinu veikšanu eiro

2

18 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

FM, FKTK, LCD, LB

Gf 2.2

 

FSDG

Veikt izmaiņas finanšu instrumentu uzskaites un norēķinu sistēmās, lai nodrošinātu pāreju uz uzskaiti un norēķinu veikšanu eiro

2

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

3 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

FM, FKTK, LCD, LB

Gf 3

Iesākto, bet nepabeigto darījumu ar finanšu instrumentiem pabeigšana

FSDG

         

Gf 3.1

 

FSDG

Izstrādāt prasības un ietvert Euro ieviešanas likumprojektā  par iesākto, bet nepabeigto darījumu ar finanšu instrumentiem pabeigšanai

1

2006.gada janvāris

Euro ieviešanas likumprojektā (J 1.3)

FM, FKTK

Gf 4

Administratīvo izmaksu samazināšana, kas saistītas ar grozījumiem dokumentos sakarā ar eiro ieviešanu

FSDG

         

Gf 4.1

 

FSDG

Noteikt prasības finanšu instrumentu emitentiem un pensiju fondiem un ietvert tās Euro ieviešanas likumprojektā, lai veiktu grozījumus dokumentos ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc eiro ieviešanas

1

2006.gada janvāris

Euro ieviešanas likumprojektā (J1.3)

FM, FKTK

Gf 5

Balsstiesību konfliktu novēršana pēc eiro ieviešanas starp emitētu kapitāla vērtspapīru un iepriekš emitētu vērtspapīru īpašniekiem

FSDG

         

Gf 5.1

 

FSDG

Izstrādāt grozījumus Komerclikumā

2

18 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

6 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

FM, FKTK, TM

Gf 6

Finanšu instrumentu denominācijas maiņa no latiem uz eiro

FSDG

         

Gf 6.1

Parāda vērtspapīru denominācijas maiņa

FSDG

         

Gf 6.1.1

 

FSDG

Izstrādāt parāda vērtspapīru nominālvērtības maiņas un noapaļošanas principus, procentu maksājumu veikšanas principus, tai skaitā vienlaicīgās apgrozības periodā, minimizējot investoru prasību un emitentu saistību pārmaiņu apjomu un ietvert tās Euro ieviešanas likumprojektā

1

2006.gada janvāris

Euro ieviešanas likumprojektā (J 1.3)

FM, VK, NASDAQ OMX, LCD

Gf 6.1.2

 

FSDG

Izvērtēt nepieciešamību izstrādāt pakārtotos normatīvos aktus parāda vērtspapīru denominācijas maiņai.

2

18 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

6 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

FM, NASDAQ OMX, LCD

Gf 6.1.3

 

FSDG

Izstrādāt kārtību valsts parāda vērtspapīru dienu skaita konvertācijas maiņai pret eiro zonā izmantoto

2

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

6 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

FM, NASDAQ OMX, LCD

Gf 6.2

Kapitāla vērtspapīru denominācijas maiņa

FSDG

 

1

     

Gf 6.2.1

 

FSDG

Izstrādāt kapitāla vērtspapīru nominālvērtības maiņas un noapaļošanas principus, saglabājot akcionāru balsstiesību proporcionalitāti un minimizējot kapitāla pārmaiņas un ietvert Euro ieviešanas likumprojektā

1

2006.gada janvāris

Euro ieviešanas likumprojektā (J 1.3)

FM, NASDAQ OMX, LCD

Gf 6.2.2   FSDG Izvērtēt nepieciešamību izstrādāt pakārtotos normatīvos aktus kapitāla vērtspapīru denominācijas maiņai. Nepieciešamības gadījumā izstrādāt un apstiprināt pakārtotos normatīvos aktus 2 18 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas 6 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas FM, NASDAQ OMX, LCD

Gf 6.3

Citu finanšu instrumentu un līgumu denominācijas maiņas principu izstrāde

FSDG   1

2006.gada janvāris

Euro ieviešanas likumprojektā (J 1.3)

FM, NASDAQ OMX, LCD, FKTK

Gf 7

Latu naudas tirgus indeksu RIGIBOR un RIGIBID aizstāšana ar eiro naudas tirgus indeksiem

FSDG          

Gf 7.1

 

FSDG

Izstrādāt kārtību RIGIBOR un RIGIBID aizstāšanai ar eiro naudas tirgus indeksiem finanšu instrumentos un līgumos, kas būs noslēgti līdz eiro ieviešanai, un ietvert Euro ieviešanas likumprojektā

2

2006.gada janvāris

Euro ieviešanas likumprojektā (J.1.3)

FM, FKTK, NASDAQ OMX, LB, LCD, LKA

GF GRĀMATVEDĪBA UN FINANŠU INSTRUMENTI (VADG)

Gf 9

Valsts budžeta aizdevumu portfeļa denominācijas maiņa

VADG          

Gf 9.2

 

VADG

Īstenot nepieciešamos pasākumus vispārējo denominācijas maiņas pamatprincipu izpildei attiecībā uz valsts budžeta aizdevumiem pēc Eiropas Savienības Padomes fiksētā eiro kursa noteikšanas

2

Pēc pievieno­šanās eiro maiņas kursa noteikšanas

Eiro ieviešanas diena

FM,VK

Gf 10

Uzskaites sistēmas nodrošināšana pārejai uz eiro

VADG

         

Gf 10.1

  VADG

Noteikt vispārējo kārtību grāmatvedības pārejai no vērtības mēra latos uz vērtības mēru eiro un ietvert Euro ieviešanas likumprojektā

1

2006.gada aprīlis

Euro ieviešanas likumprojektā (J 1.3)

FM, VK, LB, VID, IUB, IAUI, FKTK

Gf 10.2

  VADG

Noteikt kases aparātu izmantošanas kārtību lata un eiro vienlaicīgās apgrozības periodā un ietvert Euro ieviešanas likumprojektā

1

2006.gada aprīlis

Euro ieviešanas likumprojektā (J 1.3)

FM, VID

St  STATISTIKA (VADG)

St 1

Statistisko datu apstrādes reorganizācija

VADG          

St 1.1.1

  VADG

Atkārtoti identificēt vērtības izteiksmes rādītājus saturošās valsts informācijas sistēmas

2 24 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas 18 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas RAPLM

St 1.2

  VADG

Identificēt statistiskos novērojumus, kuros lata un eiro vienlaicīgās apgrozības periodā objektīvi dubultosies savācamās informācijas apjoms, un novērtēt iespējamās izmaksas

2

18 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

EM, CSP

St 1.3

  VADG

Izstrādāt instrukciju par statistisko datu apstrādi lata un eiro vienlaicīgās apgrozības periodā

2

18 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

EM, CSP

St 1.4   VADG

Izstrādāt laikrindu pārrēķināšanas vadlīnijas

2

18 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

EM, CSP

St 1.5   VADG

Pārstrādāt programmatūru statistisko datu apstrādei lata un eiro vienlaicīgās apgrozības periodā

2

18 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

6 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

EM, CSP, iestādes, kas vāc un apstrādā statistiskos datus

St1.6   VADG

Pārstrādāt programmatūru laikrindu pārrēķināšanai

2

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

6 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

EM, CSP, VK

St 1.7   VADG

Apmācīt statistisko datu vākšanā un apstrādes sistēmās iesaistītos darbiniekus

2

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

Eiro ieviešanas diena

EM, CSP, iestādes, kas vāc un apstrādā statistiskos datus

St 2

Statistisko datu izplatīšanas sistēmas reorganizācija

VADG          
St 2.1   VADG

Izstrādāt statistisko datu publicēšanas plānu šādās jomās:

- preses ziņojumos

- statistikas publikācijās

- interneta datubāzēs un citos tiešsaistes avotos

2

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

4 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

EM, CSP, iestādes, kas publicē statistiskos datus

St 2.2

  VADG

Apmācīt statistisko datu izplatīšanas sistēmās iesaistītos darbiniekus

2

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

Eiro ieviešanas diena

EM, CSP, iestādes, kas publicē statististikas datus

Pn  PATĒRĒTĀJI UN NEFINANŠU SABIEDRĪBAS (NUPDG)

Pn 1

Iespējamo problēmu apzināšana, kuras varētu skart patērētājus un nefinanšu sabiedrības

NUPDG          
Pn 1.1   NUPDG

Regulāri veikt aptauju par eiro ieviešanas sagaidāmo ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem

1

Sākot ar 2006.gada decembri

3 mēnešu laikā pēc Vadības komitejas lēmuma pieņemšanas

EM, PTAC, FM

Pn 1.3   NUPDG Izstrādāt vadlīnijas nefinanšu sabiedrībām pētījumā konstatēto problēmu risināšanai 1 2006.gada decembris 24 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas EM
Pn 2 Patērētāju tiesību aizsardzības nodrošināšana NUPDG          
Pn 2.1   NUPDG

Regulāri kontrolēt tirgotāju veiktās cenu aprēķināšanas pareizību un to, vai netiek ieturētas papildu summas, norēķinoties eiro

2

Sākot ar cenu paralēlās atspoguļo­šanas periodu

Līdz cenu paralēlās atspoguļošanas perioda beigām

EM, PTAC

Pn 2.2   NUPDG

Noteikt svarīgākās preces patēriņa grozā, sekojot līdzi cenu pieaugumam mazumtirdzniecībā, publicējot datus internetā un presē

1

Sākot ar 2006.gada jūniju

12 mēneši pēc eiro ieviešanas dienas

EK, PTAC, PIAA, LTA

Pn 2.3   NUPDG

Precizēt normatīvajos aktos noteikto atbildību par cenu norādīšanas pārkāpumiem (pasākuma izpildes termiņš jāsaskaņo ar 3.2.apakšpunktā ietvertā pasākuma izpildes termiņu)

1

Paralēli ar Euro ieviešanas likumprojektu

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

EM
Pn 2.4   NUPDG

Informēt tirdzniecības uzņēmumus par cenu pārrēķināšanu

2

Seši mēneši pirms cenu paralēlās atspoguļo­šanas perioda sākuma

Līdz cenu paralēlās atspoguļošanas perioda beigām

EM, PIAA, LTA, PTAC, LRTK

Pn 2.5   NUPDG

Uzlīmju "Godīgs tirgotājs" piešķiršana tirdzniecības uzņēmumiem par cenu pārrēķinu precizitāti

2

Sākot ar cenu paralēlās atspoguļošanas periodu

Līdz cenu paralēlās atspoguļošanas perioda beigām

EM, PIAA, LTA, PTAC, LRTK

Pn 2.6

  FSDG

Informēt par jautājumiem, kuriem finanšu instrumentu īpašniekiem jāpievērš uzmanība, piemēram, noslēgto, bet neizpildīto darījumu izpilde pēc eiro ieviešanas, pārvaldībā esošo aktīvu konvertēšana

2

6 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

6 mēneši pēc eiro ieviešanas dienas

FM, NASDAQ OMX, LCD, LB

Pn 2.7

  NUPDG

Organizēt mācību seminārus NVO pārstāvjiem par patērētāju tiesībām, ieviešot eiro

2

6 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

3 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

EM, FM

Pn 2.8

  NUPDG

Organizēt mācību seminārus komersantiem

2

6 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

1 mēnesis pirms eiro ieviešanas dienas

EM, LIAA, LTRK

Is  INFORMĀCIJAS SISTĒMAS (VADG)

Is 1

Apzināt darba apjomu, īstenojot informācijas sistēmu pielāgošanu eiro ieviešanai

VADG          

Is 1.2

   

Atkārtoti identificēt vērtības izteiksmes rādītājus saturošās IS

2

24 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

18 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

RAPLM, visas valsts pārvaldes iestādes

Is 2

Informācijas sistēmu atbalsta nodrošināšana eiro ieviešanai

VADG          

Is 2.1

  VADG

Izveidot IS izmaiņu vadības organizatorisko struktūru un īstenot IS izmaiņu pārvaldību

1

2006.gada novembris

Eiro ieviešanas diena

RAPLM

Is 2.2

  VADG

Izstrādāt pasākumu plānu grāmatvedības programmu (tirgus produkti) atbalsta nodrošināšanai valsts pārvaldes iestādēs, pārejot uz eiro

2

18 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

RAPLM, valsts pārvaldes iestādes, grāmatvedības programmu produktu izstrādātāji

Is 2.3

  VADG

Uzraudzīt pasākumu plāna izpildi grāmatvedības programmu (tirgus produkti) atbalsta nodrošināšanai valsts pārvaldes iestādēs, pārejot uz eiro

2

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

Eiro ieviešanas diena

RAPLM, valsts pārvaldes iestādes

Is 2.4

  VADG

Izstrādāt pasākumu plānu valsts pārvaldes iestāžu pārvaldībā esošo specializēto IS pielāgošanai pārejai uz eiro

2

20 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

15 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

RAPLM, valsts pārvaldes iestādes

Is 2.5

 

VADG

 

Uzraudzīt pasākumu plāna izpildi valsts pārvaldes iestāžu pārvaldībā esošo specializēto IS pielāgošanai pārejai uz eiro

2

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

Eiro ieviešanas diena

RAPLM, valsts pārvaldes iestādes

Is 3

Juridiskās palīdzības administrēšanas sistēmas pielāgošana eiro ieviešanai

VADG

         

Is 3.1

  VADG

Juridiskās palīdzības administrēšanas sistēmas pielāgošana eiro ieviešanai

2

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

6 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

TM, RAPLM

Is 4

Maksātnespējas procesa uzraudzības sistēmas pielāgošana eiro ieviešanai

VADG          

Is 4.1

  VADG

Maksātnespējas procesa uzraudzības sistēmas pielāgošana eiro ieviešanai

2

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

6 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

TM, RAPLM

Km KOMUNIKĀCIJAS JAUTĀJUMI (SIKDG)

Km  1

Plašsaziņas līdzekļi

SIKDG          

Km 1.1

  SIKDG

Sniegt plašsaziņas līdzekļiem aktuālo  informāciju par eiro, eiro ieviešanas pasākumiem Latvijā, nozīmīgākajiem notikumiem eirozonā

1

Pastāvīgi

 

 

FM, LB, par sabiedrības informēšanu atbildīgās institūcijas

Km 1.2

  SIKDG

Reaģēt uz sabiedriskās domas aptaujām, sniedzot komentārus un izplatot paziņojumus par konkrēto jautājumu

1 Pastāvīgi  

FM, LB, par sabiedrības informēšanu atbildīgās institūcijas

Km 1.3

  SIKDG

Sagatavot un piegādāt medijiem (e-pasts, eiro.lv, preses konferences) elektroniskus informatīvus materiālus par eiro ieviešanu un reprezentatīvus materiālus; sagtavot "preses mapi“, nodrošināt mācības

2

18 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

6 mēneši pēc eiro ieviešanas dienas

FM, LB

Km 2

Vispārēja informācija

SIKDG          

Km 2.1

  SIKDG

Sagatavot Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna kopsavilkumu un regulāri to aktualizēt

1

Plāna apstiprināšana MK

1 mēnesis pēc plāna aktualizētās versijas apstiprināšanas MK

FM, LB

Km 2.2

  SIKDG

Regulāri informēt sabiedrību par eiro ieviešanas aktualitātēm

1

2005. g. novembris

12 mēneši pēc eiro ieviešanas dienas

FM, LB, par sabiedrības informēšanu atbildīgās institūcijas

Km 2.3

  SIKDG

Nodrošināt ministrijas, valsts pārvaldes iestādes un kapitālsabiedrības ar vispārējo informāciju, informatīvajiem materiāliem, popularizēt www.eiro.lv

1 Pastāvīgi  

Par sabiedrības informēšanu atbildīgās institūcijas, www.eiro.lv

Km 2.4

  SIKDG

Informatīvi stendi, diskusijas, informatīvi materiāli pilsētu svētkos un pašvaldību apmeklētāju pieņemšanas centros

1

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

Eiro ieviešanas diena dienas

RAPLM, Latvijas pašvaldību savienība, Latvijas Lielo pilsētu asociācija

Km 2.5

  SIKDG

Informatīvu materiālu nodrošināšana nevalstiskajām organizācijām

2

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

6 mēneši pēc eiro ieviešanas dienas

Latvijas pilsoniskā alianse un tās dalīborganizācijas

Km  3

Internets

SIKDG

         

Km  3.1

  SIKDG

Vortāla www.eiro.lv  aktualizēšana

1

Pastāvīgi

   

Km  4

Informatīvais tālrunis

SIKDG          

Km  4.1

  SIKDG

ĀM Eiroinfo informācijas tālrunis 67211111

1 Pastāvīgi  

FM, LB, ĀM

Km  4.2

  SIKDG

PTAC patērētāju informēšanas tālrunis 65452554

1 Pastāvīgi  

PTAC

Km  4.3

 

SIKDG

Nodrošināt informācijas tālruņu darbībai nepieciešamo informāciju par eiro ieviešanas jautājumiem

1 Pastāvīgi  

FM, LB, ĀM, PTAC

Km  5

Mācības

SIKDG          

Km 5.1

  SIKDG

Regulāri organizēt lekcijas, piesaistot Euro Team lektorus

1

2006. g. jūlijs

Eiro ieviešanas diena

FM, LB, EM, VK, EK pārstāvniecībā Latvijā

Km 5.2

  SIKDG

Nodrošināt informatīvus materiālus un mācības ES jautājumu komunikatoriem (Europe Direct, ES informācijas punkti)

2

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

12 mēneši pēc eiro ieviešanas dienas

FM, LB, ĀM, par sabiedrības informēšanu atbildīgās institūcijas

Km 5.3

  SIKDG

Nodrošināt mācības bibliotekāriem, informatīvus materiālus bibliotēkās

2

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

12 mēneši pēc eiro ieviešanas dienas

KM

Km 5.4

  SIKDG

Apmācības uzņēmējiem par izmaiņām grāmatvedībā u.c.

2

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

12 mēneši pēc eiro ieviešanas dienas

EM, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kredītiestādes

Km 6

Informācija par eiro banknotēm un monētām

SIKDG          

Km 6.1

  SIKDG

Sagatavot informācijas komplektu par eiro banknotēm un monētām kredītiestāžu apmeklētājiem;
Nodrošināt speciālistu mācības par eiro banknotēm un monētām tālākai informācijas sniegšanai kredītiestādēs

2

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

3 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

LB, Latvijas Komercbanku asociācija

Km 6.2

  SIKDG

Speciālistu apmācība par eiro banknotēm un monētām tālākai informācijas sniegšanai tirdzniecības uzņēmumos

2

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

3 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

EM, Latvijas tiešās tirdzniecības asociācija (LTTA)

Km 6.3

  SIKDG

Sagatavot Latvijas eiro monētu komplektus numismātiem

2

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

3 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

LB, numismātu organizācijas

Km 6.4

  SIKDG

LB Apmeklētāju centrs "Naudas pasaule";
izstāde "Eiro neīstenotie meti"

2

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

3 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

LB

Km 7

Informatīva kampaņa medijos

SIKDG          

Km 7.1

  SIKDG

Informatīva kampaņa medijos (TV, radio, tematiskie ielikumi nacionālajos un reģionālajos laikrakstos, interneta portālos); informatīvi materiāli Latvijas Pasta nodaļās; vides reklāma

2

18 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

6 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

LB, FM

Km 7.2

  SIKDG

Nacionāla līmeņa pasākums "Eiro dienas“

2

18 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

6 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

LB, FM

Km 8

Tiešā pasta sūtījums

SIKDG          

Km 8.1

  SIKDG

Katrai Latvijai mājsaimniecībai LB prezidenta, finanšu ministra vēstule par eiro ieviešanu + informatīvs materiāls + eiro maiņas kartiņa

2

9 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

3 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

LB, FM

Km 9

Patērētāju informēšana, patērētāju tiesību ievērošanas nodrošināšana

SIKDG          

Km 9.1

  SIKDG

Regulāri veikt patēriņa cenu monitoringu

1

12 mēneši pirms eiro  ieviešanas dienas

12 mēneši pēc eiro ieviešanas dienas

PTAC

Km 9.2

  SIKDG

Regulāri veikt sabiedrisko tarifu monitoringu

1

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

12 mēneši pēc eiro ieviešanas dienas

SPRK

Km 9.3

  SIKDG

Kolektīvo sūdzību izskatīšana

1 Pastāvīgi   PTAC

Km 9.4

  SIKDG

Individuālo sūdzību izskatīšana, informācija un konsultācijas (PIAA reģionālais pārstāvis novados);

1 Pastāvīgi   PTAC

Km 9.5

  SIKDG

Informatīvo materiālu nodrošināšana par patērētāju tiesībām saistībā ar eiro

2

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

3 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

PTAC

Km 10

Informācija cilvēkiem ar īpašām vajadzībām

SIKDG          

Km 10.1

  SIKDG

Nodrošināt informāciju par eiro ieviešanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (ar dzirdes, redzes, garīgās veselības, kustību, runas traucējumiem): interaktīvas spēles; informatīvi materiāli, t.sk. braila rakstā; cilvēku ar īpašām vajadzībām pārstāvošo organizāciju speciālistu apmācība

2

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

1 mēnesis pirms eiro ieviešanas  dienas

LM, Apeirons, Sustento un tās dalīborganizācijas,  īpaši Latvijas Nedzirdīgo savienība un Latvijas Neredzīgo biedrība

Km 11

Informācijas nodrošināšana atsevišķām sabiedrības grupām

SIKDG          

Km 11.1

  SIKDG

Informācija bezdarbniekiem, darba meklētājiem - jautājumi un atbildes NVA mājas lapā (bezdarbnieka pabalsta pārrēķināšanas kārtība u.tml.); informatīvi materiāli

2

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

3 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), LM

Km 11.2

  SIKDG

Informatīvie materiāli un informatīvi pasākumi ieslodzītajiem, bijušajiem ieslodzītajiem, nepilngadīgajiem likuma pārkāpējiem

2

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

3 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

Ieslodzījuma vietu pārvalde, Valsts probācijas dienests, TM, IZM

Km 11.3

  SIKDG

Informatīvi materiāli bezpajumtniekiem

2

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

3 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

RAPLM, pašvaldības, NVO (kas uztur patversmes vai zupas virtuves)

Km 11.4

  SIKDG

Interaktīvas spēles un informatīvi materiāli jauniešiem, jaunatnes organizāciju speciālistu apmācība

2

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

3 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

IZM, Latvijas Jaunatnes padome

Km 11.5

  SIKDG

Informācija pensionāriem - interaktīvas spēles, eiro kalkulatori ar saules baterijām, jautājumi - atbildes VSAA mājas lapā (pensiju pārrēķināšanas kārtība u.tml.), LPF speciālistu apmācība,  informatīvie materiāli

2

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

3 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

LM, Latvijas Pensionāru federācija (LPF), Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), citas pensionāru organizācijas

Km 11.6

  SIKDG

Informācija skolēniem studentiem, bērniem - mācību palīglīdzekļi, interaktīvās spēles, infotmatīvi plakāti un stendi, eseju, erudīcijas konkursi

2

18 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

3 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

IZM

Km 11.7

  SIKDG

Informācija ārvalstu tūristiem - plakāti transporta mezglos (lidosta, dzelzceļa stacija, autoosta, osta); Latvijas Institūta sagatavotā informācija NewsLetter formā ārvalstu žurnālistiem un tūrisma operatoriem;

informatīvi materiāli svešvalodās, nacionālais tūrisma portāls www.latviatourism.lv,

2

12 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

3 mēneši pirms eiro ieviešanas dienas

EM, TAVA, SM, ĀM, pašvaldības


Pārskats par izpildītajiem LNEIP 1. pielikuma darba uzdevumiem

Nr.
p.k.

Mērķis

Darba grupa

Pasākums

Pasākuma piederība grupai

Termiņš

Atbildīgā/ līdzatbildīgā institūcija

Sākums

Īstenots

 

1

2

3

4

5

6

7

8

J 1.1

 

VADG

Apkopot informāciju par normatīvajiem aktiem un pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kuros nepieciešams veikt grozījumus saistībā ar eiro ieviešanu

Īstenots

2005.gada novembris

2006.gada janvāris

FM, TM, citas ministrijas

Sk 1.1

 

NMSDG

Monētu dizaina izstrāde un saskaņošana ar EK

Īstenots

2006.gada janvāris

  precizēt ar Venerandu kad

LB

Be 1.1

 

NMSDG

Nodrošināt Latvijas piedalīšanos ECBS sistēmā TARGET 2

Īstenots

2004.gada novembris

2007.gada novembris

LB, kredītiestādes, LCD, VK

Be 2.1

 

NMSDG

Sagatavot LB klīringa sistēmu norēķiniem eiro

Īstenots

2006.gada aprīlis

2007.gada decembris

LB, kredītiestādes, VK

Be 5.1

   

Izstrādāt Nacionālo SEPA ieviešanas plānu

Īstenots

14.11.2008.

31.12.2009.

FM, LB, VK, LP, kredītiestādes, maksājumu apstrādes infrastruktūru nodrošinātāji, LIKTA, LDDK, MVKKP, LTA, PTAC

Be 5.5.

 

NMSDG

Sadarbībā ar LKA maksājumu komiteju izvērtēt nepieciešamās izmaiņas un to realizēšanas laiku EKS, lai nodrošinātu atbilstību SEPA standartiem

    

Īstenots

01.01.2008.

01.04.2009

LB, LKA, VK

Gf 8

Valsts galvojumu portfeļa denominācijas maiņa

VADG

         

Gf 8.1

 

VADG

Izstrādāt valsts galvojumu līgumu denominācijas maiņas principus

Īstenots

 

2006.gada aprīlis

FM, VK

Gf 9.1

 

VADG

Izstrādāt valsts budžeta aizdevumu līgumu denominācijas maiņas principus

Īstenots

 

2006.gada aprīlis

FM, VK

Pn 1.2

 

NUPDG

Veikt pētījumu par nefinanšu sabiedrību problēmām un pārmaiņām saistībā ar eiro ieviešanu - kā eiro ieviešana ietekmē tirdzniecību un ar kādām problēmām saskaras patērētāji

Īstenots

2006.gada novembris

2006.gada decembris

EM

St 1.1

 

VADG

Identificēt vērtības izteiksmes rādītājus saturošās valsts informācijas sistēmas

Īstenots

 

2006.gada jūlijs

RAPLM, visas valsts pārvaldes iestādes

Km 4.1

 

SIKDG

Izstrādāt komunikācijas logo

Īstenots

2006. g. oktobris

2007. g. aprīlis

FM, LB

Km 4.14

 

SIKDG

Organizēt izstādi "Eiro monētu tapšana"

Īstenots

2006. g. janvāris

2006. g. jūlijs

LB, FM

Km  6.1

 

SIKDG

Vortāla www.eiro.lv izstrāde

Īstenots

2006. g. novembris

2008. g. decembris

FM, LB

Km  7.1

 

SIKDG

Izveidot sadarbību ar SESIC informācijas tālruņa līniju 7211111

Īstenots

2007. g. februāris

2007. g. decembris

FM, LB, SESIC

 



2. pielikums

STABILITĀTES UN IZAUGSMES PAKTA PAMATNOSACĪJUMI

  EMS fiskālās politikas īstenošana ir decentralizēta. Tomēr atsevišķu dalībvalstu neapdomīga fiskālā politika var radīt draudus stabilitātei un paaugstināt ekonomisko spriedzi tādā savienībā, kurā pastāv vienota procentu likmju sistēma. Lai novērstu neapdomīgas fiskālās politikas negatīvo ietekmi uz vienoto Eiropas valūtu un cenu stabilitāti ES, 1997. gada jūnijā Eiropadome pieņēma SIP, lai papildinātu un precizētu Līgumā par Eiropas Savienību ietvertos noteikumus par EMS, nosakot ierobežojumus ES valstu valdību īstenotajai budžeta politikai.

2005. gada martā ECOFIN publicēja 2005. gada 20. marta sanāksmes ziņojumu "Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanas uzlabošana", kas atjaunināja un papildināja SIP, kurš ietver Eiropadomes Amsterdamas Rezolūciju un Padomes Regulas 1466/97 un 1467/97. SIP mērķis ir panākt fiskālās disciplīnas ievērošanu ES valstīs un koordinēt to īstenotās ekonomiskās un budžeta politikas, lai veicinātu vienotas monetārās politikas veiksmīgu darbību.

Fiskālās disciplīnas nodrošināšana

  ES valstīm saskaņā ar SIP jāievēro vidējā termiņa prasības attiecībā uz valdības budžeta stāvokli, kam jābūt tuvu līdzsvaram vai ar pārpalikumu. Budžeta stāvoklis tuvu līdzsvaram rada nepieciešamos priekšnoteikumus cenu stabilitātei un noturīgai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu visās ES valstīs un ļauj tām tikt galā ar parastajām tautsaimniecības cikliskajām svārstībām, vienlaikus nodrošinot, ka valsts budžeta deficīts nepārsniedz 3% no IKP. Šīs saistības valstis uzņēmušās saskaņā ar Māstrihtas līgumu.

Ja dalībvalsts pārkāpj valsts budžeta deficīta vai valsts parāda maksimāli pieļaujamo līmeni, pret šo valsti tiek uzsāktas darbības saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. ES Padome iesaka šai valstij veikt pasākumus, lai izbeigtu pārmērīga budžeta deficīta situāciju, parasti dodot laiku no pārkāpuma konstatēšanas brīža līdz nākamā gada beigām. Padome var ieteikt attiecīgajai valstij veikt pasākumus konkrētās jomās, kurās konstatētas problēmas, kā arī noteikt veicamo pasākumu kopējo apjomu kā minimālo īpatsvaru no valsts IKP, lai nodrošinātu, ka pārmērīga budžeta deficīts tiek samazināts pakāpeniski, bet pietiekami strauji.

Ja attiecīgā valsts ar pārmērīgu budžeta deficītu nav veikusi atbilstošus pasākumus tā novēršanai, ES Padomei ir tiesības piemērot sankcijas. Sākotnēji sankcijas var būt bezprocentu iemaksas ES budžetā (līdz pat 5% no attiecīgās valsts IKP). Ja valsts nav novērsusi pārmērīgo budžeta deficītu divu gadu laikā, sankcijas tiek pastiprinātas, iemaksu pārvēršot soda naudā. Pamats lēmumu pieņemšanai par pārmērīgu valdības budžeta deficītu un par tā novēršanas procedūras ierosināšanu vai izbeigšanu ir valstu valdību ziņojumi par valsts budžeta deficīta un valsts parāda datiem, kurus ES valstis iesniedz EK divas reizes gadā – līdz kārtējā gada 1. martam un 1. septembrim, bet, sākot ar 2006. gadu, – līdz 1. aprīlim un 1. oktobrim. Ziņojumos sniegtie dati tiek pārbaudīti, pirms Eurostat atzīst tos par pareiziem.

Ekonomisko politiku koordinēšana

  Lai nodrošinātu ES valstu īstenoto ekonomisko politiku koordinēšanu ES, tām valstīm, kuras pieņēmušas vienoto Eiropas valūtu, katru gadu jāiesniedz Stabilitātes programma, kuras mērķis ir nodrošināt apdomīgas un atbildīgas budžeta politikas īstenošanu, lai sasniegtu un uzturētu valsts budžeta stāvokli tuvu līdzsvaram. Valstīm, kuras vēl tiecas uz dalību EMS, jāiesniedz Konverģences programma, sniedzot pārskatu par valsts plānotajām politikām (budžeta un ekonomisko politiku). Konverģences programmā atspoguļotās ekonomiskās politikas mērķis ir nodrošināt nominālo Māstrihtas kritēriju izpildi, kas nepieciešama eiro ieviešanai.

Lai nodrošinātu, ka iesniegtajās programmās ietvertā informācija par valdību plānotajiem pasākumiem un plānoto budžeta stāvokli būtu iespējami ticama un precīza, valstīm programmas jāiesniedz EK un ES Padomei izvērtēšanai noteiktā laika posmā – ne agrāk kā katra gada 10. oktobrī un ne vēlāk kā 15. decembrī, proti, pēc valsts budžeta projekta iesniegšanas valsts parlamentam.


3. pielikums

MĀSTRIHTAS KRITĒRIJI

  Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību,  EK un ECB regulāri sagatavo Konverģences ziņojumu, lai pārbaudītu, vai  potenciālās eiro zonas valstis sasniegušas augstu ilgtspējīgas konverģences līmeni. Lai novērtētu ekonomisko konverģenci, šīs institūcijas izmanto analīzes sistēmu, kas balstās uz t.s. Māstrihtas kritēriju izpildi.

Māstrihtas kritēriju galvenais mērķis ir nodrošināt, lai eiro zonai pievienotos tikai tās ES valstis, kuru ekonomiskie nosacījumi nodrošina cenu stabilitātes saglabāšanu un eiro zonas efektīvu funkcionēšanu. Konverģences kritēriji jāizpilda, pamatojoties uz pārskata perioda  datiem, bet vienlaikus atbilstībai konverģences kritērijiem ir būtiska loma ne tikai kādā konkrētā brīdī, bet arī ilgstošā laika periodā. Šā iemesla dēļ, novērtējot valsti, īpaša uzmanība tiek pievērsta konverģences ilgtspējai.

Konverģences kritēriji

1. Cenu stabilitāte

Vienu gadu pirms novērtējuma inflācijas līmenis valstī nedrīkst vairāk par 1.5 procentu punktiem pārsniegt triju ES dalībvalstu ar viszemāko inflāciju vidējo rādītāju

2. Fiskālās norises

· Valdības budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).

· Valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no valsts IKP.

Latvijā budžeta deficītam sasniedzot 3.5% no IKP 2008. gadā, ES Padome pieņēma lēmumu pret Latviju uzsākt Pārmērīga deficīta procedūru (PDP)11.  Ņemot vērā globālās finanšu krīzes un iekšējo nesabalansētību sekas, ES Padome noteica, ka līdz 2012. gadam budžeta deficīts jāsamazina zem 3%, un fiskālās konsolidācijas budžeta deficīta mērķi ir ne vairāk kā 10% no IKP 2009. gadā, 8.5% 2010. gadā un 6% 2011. gadā (atbilstoši EKS 95 metodoloģijai).

3. Valūtas kursa attīstība

Valsts vismaz divus gadus pirms novērtējuma bez nopietnām problēmām ievērojusi paredzētās svārstību robežas VKM II. Valsts šajā laikā pēc savas iniciatīvas nav devalvējusi nacionālo valūtu attiecībā pret eiro.

4. Ilgtermiņa procentu likmju attīstība

Ilgtermiņa procentu likmes - parasti valdības 10 gadu obligāciju likmes -, nedrīkst vairāk kā par 2 procentu punktiem pārsniegt triju inflācijas ziņā labāko dalībvalstu vidējo rādītāju.

 2.1. tabula

Māstrihtas kritēriju izpilde Latvijā  no 2007.līdz 2009. gada septembrim

 

Kritērijs 2007. gadā

Latvijas sniegums 2007. gadā

Kritērijs 2008. gadā

Latvijas sniegums 2008. gadā

Kritērijs 2009. gada septembrī

Latvijas sniegums 2009. gada septembrī

Budžeta bilance (% pret IKP)

-3.0

-0.4

-3.0

-4.0

-3.0

-3.7*

Valdības parāds (% pret IKP)

60.0

9.0

60.0

19.5

60.0

31.3*

Pēdējo 12 mēnešu vidējā gada inflācija (%)

2.8

10.1

4.1

15.3

1.8

6.5

Valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likme (%)

6.43

5.28

6.24

6.43

6.06

10.88

Valūtas kursa režīms

Fiksēts valūtas kurss pret eiro un vismaz 2 gadu dalība VKM II

Fiksēts valūtas kurss pret eiro kopš 2005. gada, dalība VKM II kopš 2005. gada maija

Fiksēts valūtas kurss pret eiro un vismaz 2 gadu dalība VKM II

Fiksēts valūtas kurss pret eiro kopš 2005. gada, dalība VKM II kopš 2005. gada maija

Fiksēts valūtas kurss pret eiro un vismaz 2 gadu dalība VKM II

Fiksēts valūtas kurss pret eiro kopš 2005. gada, dalība VKM II kopš 2005. gada maija


* Salīdzinājumā ar prognozēto IKP.

Avots: Valsts kases, CSP un Eurostat dati.


4. pielikums

DARBA GRUPU SASTĀVS

1. Naudas un maksājumu sistēmas darba grupa

Vadītājs

Latvijas Banka

Latvijas Bankas prezidenta vietnieks
Andris Ruselis
Tel: 67022796; Tel: 67022328
e-pasts: Andris.Ruselis@bank.lv

Informācijai, CC:

Latvijas Banka

Darba grupas sekretāre
Antra Krasauska
Tel: 67022796; Tel: 67022328
e-pasts: Antra.Krasauska@bank.lv

Dalībnieki

1.

Valsts kanceleja

Politikas koordinācijas departamenta Politikas plānošanas nodaļas konsultants
Kristaps Soms
Tel: 67082985;
e-pasts: Kristaps.Soms@mk.gov.lv

2.

Valsts Kase

Pārvaldnieces vietniece
Gunta Medne
Tel: 67094216
e-pasts: Gunta.Medne@kase.gov.lv

3.

Latvijas Komercbanku asociācija

Maksājumu komitejas līdzpriekšsēdētājs
Kaspars Kravčuns
Tel: 67024724; Mob.tel. 29415338
e-pasts: Kaspars.Kravcuns@btb.lv

4.

Latvijas Komercbanku Asociācija

Maksājumu komitejas līdzpriekšsēdētājs / Swedbank Maksājumu nodaļas vadītājs
Kristaps Čuntonovs
Tel: 67445800
e-pasts: Kristaps.Cuntonovs@hansabanka.lv

5.

Labklājības ministrija

Finanšu un attīstības departamenta Sociālās politikas plānošanas un attīstības nodaļas vecākā referente
Elita Aleksandrovska
Tel: 67021694
e-pats: Elita.Aleksandrovska@lm.gov.lv

6

Latvijas Centrālais depozitārijs

Valdes loceklis, Vērtspapīru uzskaites un norēķinu departamenta vadītājs
Raitis Vancāns
Tel: 67212431
e-pasts: raitis.vancans@nasdaqomx.com

7.

VAS "Latvijas Pasts"

Valdes locekle
Ilze Aleksandroviča
Tel: 67608300
e-pasts: ilze.aleksandrovica@pasts.lv

8.

VAS "Latvijas Pasts"

Maksājumu pakalpojumu direktors
Dairis Krūmiņš
Tel. 67018488
e-pasts: dairis.krumins@pasts.lv

9.

Satiksmes ministrija

Sakaru departamenta Pasta nodaļas vadītāja
Inese Pakule
Tel: 67028115
e-pasts: inese.pakule@sam.gov.lv

2. Finanšu sistēmas darba grupa

Vadītājs

Finanšu un kapitāla tirgus komisija

Komisijas priekšsēdētāja
Irēna Krūmane
Tālr. 67774800
e-pasts: Irena.Krumane@fktk.lv

Dalībnieki

1.

Valsts kanceleja

Politikas koordinācijas departamenta konsultante
Zanda Ozola
Tālr.  67082974
e-pasts: Zanda.Ozola@mk.gov.lv

2.

Valsts kase

pārvaldnieka vietnieks
Jānis Pone
Tālr. 67094227
e-pasts: Janis.Pone@kase.gov.lv

3.

Latvijas Komercbanku asociācija

Vērtspapīru komitejas vadītājs
Andis Artmanis
Tālr. 67215733; fakss 6 7215633
e-pasts: Andis.Artmanis@seb.lv

4.

Latvijas Komercbanku asociācija

Maksājumu komitejas vadītājs
Kristaps Čuntonovs
Tālr. 67445800
e-pasts: Kristaps.Cuntonovs@swedbank.lv

5.

Labklājības ministrija

Finanšu un attīstības departamenta direktore
Indra Kārkliņa
Tālr.  67021664
e-pats: Indra.Karklina@lm.gov.lv

6.

Latvijas Banka

Monetārās politikas pārvaldes Finanšu tirgus analīzes daļas vadītājs
Elmārs Zakulis
Tālr.  67022418
e-pasts: Elmars.Zakulis@bank.lv

7.

Zemkopības ministrija

Budžeta un finanšu departamenta direktors
Jānis Šnore
Tālr.  67027283
e-pasts: Janis.Snore@zm.gov.lv

8.

Latvijas Centrālais depozitārijs

valdes priekšsēdētājs
Aivars Slokenbergs
Tālr. 67229821, 67213225
e-pasts: Aivars.Slokenbergs@omxgroup.com

9.

Latvijas Apdrošinātāju asociācija

izpilddirektors
Juris Dumpis
Tālr. 67360898
e-pasts: office@laa.lv

10.

Latvijas Komercbanku asociācija

Ieguldījumu sabiedrību komitejas priekšsēdētājs
Roberts Idelsons
Tālr. 6701 0810
e-pasts: Roberts.Idelsons@parex.lv

11.

Latvijas Komercbanku asociācija

Pensiju fondu komitejas priekšsēdētāja
Rudīte Zvirgzdiņa
Tālr. 29107625
e-pasts: rudite@pensiju-fonds.lv

12.

Latvijas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienība

valdes priekšsēdētājs
Savelijs Semjonovs
Tālr. 65833344, 29445636
e-pasts: lkkss@parks.lv

13.

Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācija

valdes priekšsēdētājs
Aigars Krūms
Tālr. 28331901
e-pasts: laba_valde@inbox.lv

14.

Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācija

valdes loceklis
Agris Auce
Tālr. 67368312
e-pasts: a@aa.lv

3. Valsts administrācijas darba grupa  (lūdzu grupas atbildīgajiem sekretāriem aktualizēt)

Vadītājs

Finanšu ministrija

Valsts sekretāres vietniece
Inta Vasaraudze
Tālr. 67095545
e-pats: Inta.Vasaraudze@fm.gov.lv

Dalībnieki

1.

Ekonomikas ministrija

Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta
Makroekonomiskās analīzes un prognožu nodaļas vadītājs
Ludis Neiders
Tālr.67013119
e-pasts: Ludis.neiders@em.gov.lv

2.

Valsts kanceleja

Politikas koordinācijas departamenta vadītājs
Mārtiņš Krieviņš
Tālr.67082928;
e-pasts: Martins.Krievins@mk.gov.lv

3.

Valsts Kase

Pārvaldnieks
Kaspars Āboliņš
Tālr. 67094222
e-pasts: Kaspars.Abolins@kase.gov.lv

4.

Tieslietu ministrija

Projektu departamenta Plānošanas un kontroles nodaļas vadītāja
Inta Remese
Tālr 67036853
e-pasts: Inta.Remese@tm.gov.lv

5.

Labklājības ministrija

Finanšu un attīstības departamenta Sociālās politikas plānošanas un attīstības nodaļas vecākā referente
Elita Aleksandrovska
Tālr. 67021694
e-pats: Elita.Aleksandrovska@lm.gov.lv

6.

Labklājības ministrija

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktore
Inese Šmitiņa
Tālr. 67011838
e-pasts: Inese.Smitina@vsaa.lv  

7.


Centrālā statistikas pārvalde

Makroekonomiskās statistikas departamenta direktore
Dace Tomase
Tālr. 67366844;
e-pasts: Dace.Tomase@csb.gov.lv

8.

Latvijas Banka

Juridiskās pārvaldes vadītāja
Ilze Posuma
Tālr. 67022803
e-pasts: Ilze.Posuma@bank.lv

9.

Latvijas Banka

Statistikas pārvaldes vadītājs
Agris Caune
Tālr. 67022301
e-pasts: Agris.Caune@bank.lv

10.

VAS "Latvijas Pasts"

Valdes locekle
Ilze Aleksandroviča
Tel: 67608300
e-pasts: ilze.aleksandrovica@pasts.lv

11.

Vides ministrija

Investīciju departamenta finanšu un nodokļu konsultante
Olita Zālīte - Vīlipa
Tālr. 67026450
e-pasts Olita.Zalite@vidm.gov.lv

12.

Vides ministrija

Vides aizsardzības departamenta direktora vietniece
Rudīte Vesere
Tālr. 67026464
e-pasts: Rudite.Vesere@vidm.gov.lv

13.

Vides ministrija

Projektu sagatavošanas departamenta direktors
Jurijs Spiridonovs
Tālr. 67026579
e-pasts Jurijs.Spiridonovs@vidm.gov.lv

14.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

Finanšu departamenta direktore
Irēna Koteļņikova
Tālr. 67770443
e-pasts Irena.Kotelnikova@raplm.gov.lv,

15.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

Elektroniskās pārvaldes departamenta Valsts informācijas sistēmu nodaļas vadītājs
Aigars Laurinovičs
Tālr. 67770309
e-pasts Aigars.Laurinovics@raplm.gov.lv

16.

Ārlietu ministrija

Juridiskā departamenta direktora vietniece,
Starptautisko līgumu nodaļas vadītāja
Ieva Bīlmane
Tālr. 67016290
e-pasts: Ieva.Bilmane@mfa.gov.lv

17.

Zemkopības ministrija

Valsts sekretāres vietnieks
Jānis Šņore
Tālr.67027651
e-pasts: Janis.Snore@zm.gov.lv

18.

Valsts ieņēmumu dienests

Galvenās nodokļu pārvaldes direktora vietnieks
Jānis Nesaule
Tālr.67028811
e-pasts: Janis.Nesaule@vid.gov.lv

19.

Latvijas Pašvaldību Savienība

Finanšu un ekonomikas padomniece
Lāsma Ūbele
Tālr.67326633
e-pasts: Lasma.Ubele@lps.lv

4. Nefinanšu uzņēmumu un patērētāju darba grupa  (lūdzu grupas atbildīgajiem sekretāriem aktualizēt)

Vadītājs

Ekonomika ministrija

Valsts sekretāra vietniece
Džineta Innusa
Tālr. 6 7013 176
e-pasts: dzineta.innusa@em.gov.lv

Dalībnieki

1.

Ekonomikas ministrija

Iekšējā tirgus departamenta direktore
Ilga Preimate
Tālr. 6 7013 106
e-pasts: ilga.preimate@em.gov.lv

2.

Ekonomikas ministrija

Iekšējā tirgus departamenta direktores vietniece
Anna Upena
Tālr. 6 7013 244
e-pasts: liena.zemite@em.gov.lv

3.

Ekonomikas ministrija

Iekšējā tirgus departamenta Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas vecākā referente
Linda Duntava
Tālr. 6 7013 213
e-pasts: linda.duntava@em.gov.lv

4.

Ekonomikas ministrija

Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Uzņēmējdarbības un eksporta nodaļas vadītāja
Ilze Beināre
Tālr. 6 701 3151
e-pasts: ilze.beinare@em.gov.lv

5.

Finanšu ministrija

Grāmatvedības metožu analīzes un koordinācijas departamenta direktore
Dace Šodnaka
Tālr. 6 7095 615
e-pasts: dace.sodnaka@fm.gov.lv  

6.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas

Valsts informācijas sistēmu nodaļas vadītājs
Aigars Laurinovičs
Tālr. 6 7770 309
e-pasts: Aigars.Laurinovics@raplm.gov.lv

7.

Tieslietu ministrijas

Civiltiesību departamenta Komerctiesību nodaļas vadītāja
Baiba Lielkalne
Tālr. 6 7036 951
e-pasts: baiba.lielkalne@tm.gov.lv  

8.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

Direktore
Baiba Vītoliņa
Tālr. 6 7388 624
e-pasts: Baiba.Vitolina@ptac.gov.lv

9.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

Investīciju projektu departamenta Projektu attīstības nodaļas projektu vadītāja
Gundega Ose
Tālr. 6 7039 469
e-pasts: gundega.ose@liaa.gov.lv; liaa@liaa.gov.lv

10.

Valsts kanceleja

Politikas koordinācijas departamenta konsultants
Valērijs Stūris
Tālr. 6 7082 933
e-pasts: valerijs.sturis@mk.gov.lv

11.

Patērētāju interešu aizstāvības asociācija

Padomes locekle
Ilga Vecziediņa
Tālr. 6 502 1158; mob. tālr. 961 0440
e-pasts: ilga.vecziedina@consumer-guide.lv

12.

Patērētāju interešu aizstāvības klubs

Izpilddirektore
Zinta Kovaļevska
Tālr. 6 722 1267
e-pasts: zinta.kovalevska@consumer-guide.lv

13.

Latvijas Tirgotāju asociācija

Prezidents
Henriks Danusēvičs
Tālr. 6 7297 372; mob. tālr. 2 954 8484
e-pasts: ta@bkc.lv

5. Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupa (lūdzu grupas atbildīgajiem sekretāriem aktualizēt)

Vadītājs

Finanšu ministrija

Administrācijas vadītājs
Ilgonis Gaugers
Tālr. 67095414
e-pasts: Ilgonis.Gaugers@fm.gov.lv

Dalībnieki

1.

Valsts kanceleja

Komunikācijas departamenta vadītāja
Ieva Aile
Tālr. 67082902; mob. tālr. 29104676
e-pasts: Ieva.Aile@mk.gov.lv

2.

Veselības ministrija

Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste
Evita Bune
Tālr. 67876105
e-pasts: evita.bune@vm.gov.lv

3.

Satiksmes ministrija

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Ilze Eida
Tālr. 67028261
e-pasts: ilze.eida@sam.gov.lv

4.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

Sabiedrisko attiecību un patērētāju informēšanas daļas vadītāja
Sanita Gertmane
Tālr. 67388622
e-pasts: Sanita.Gertmane@ptac.gov.lv

5.

Latvijas Banka

Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājs
Mārtiņš Grāvītis
Tālr. 67022349
e-pasts: Martins.Gravitis@bank.lv

6.

Izglītības un zinātnes ministrija

Komunikācijas nodaļas vadītāja
Dace Jansone-Klasiņa
Tālr. 67047804
e-pasts: Dace.Jansone@izm.gov.lv

7.

Labklājības ministrija

Komunikācijas departamenta nodaļas vadītāja
Ilona Jurševska
Tālr. 67021665
e-pasts: Ilona.Jursevska@lm.gov.lv

8.

Ārlietu ministrija

Informācijas un sabiedrisko attiecību departamenta vecākā referente
Elīna Krēsliņa
Tālr. 67015984
e-pasts: Elina.Kreslina@mfa.gov.lv

9.

Finanšu ministrija

Finanšu un darbības nodrošinājuma departamenta Komunikācijas nodaļas vadītāja
Baiba Melnace
Tālr. 67083850
e-pasts: Baiba.Melnace@fm.gov.lv

10.

Latvijas Banka

Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja vietnieks
Kristaps Otersons
Tālr. 67022384
e-pasts: kristaps.otersons@bank.lv

11.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

Komunikācijas nodaļās vadītāja
Justīne Plūmiņa
Tālr. 67770397
e-pasts: Justine.Plumina@raplm.gov.lv

12.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

Sabiedrisko attiecību pārstāve
Daiga Reihmane
Tālr. 26553175
e-pasts: daiga.reihmane@sprk.gov.lv

13.

Finanšu ministrija

Finanšu un darbības nodrošinājuma departamenta Komunikācijas nodaļas pārvaldes vecākais eksperts
Kaspars Raubiškis
Tālr. 67083881
e-pasts: Kaspars.Raubiskis@fm.gov.lv

14.

Ekonomikas ministrija

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Evita Urpena
Tālr. 67013193
e-pasts: evita.urpena@em.gov.lv

15.

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā

Komunikācijas departamenta konsultante
Jana Vektere
Tālr. 67085422
e-pasts: jana.vektere@ec.europa.eu

16.

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija

Padomes priekšsēdētāja
Tekla Žabova
Tālr. 67296884; mob. tālr. 29144452
e-pasts: piaa@delfi.lv

17.

Tieslietu ministrija

Sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecāka referente
Laura Pakalne
Tālr. 67036739
e-pasts: laura.pakalne@tm.gov.lv

Finanšu ministrs E.Repše



1 Ar konverģences kritēriju  palīdzību tiek novērtēta ES valstu gatavība EMS trešajam posmam.

2 Saskaņā ar Padomes 2005. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 2169/2005, kas groza Padomes 1998. gada 3. maija Regulu (EK) Nr. 974/98 par eiro ieviešanu.

3 Saskaņā ar Eiropas Komisija Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta skaidrojumu „ diena” – diena, kurā eiro banknotes un monētas iegūst likumīga maksāšanas līdzekļa statusu attiecīgajā dalībvalstī

4 Grozījums Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija noteikumos Nr.564 „Noteikumi par Eiropas Savienības vienotās valūtas vienības nosaukuma atveidi latviešu valodā”.

5 Saskaņā ar Padomes 1997. gada 17. jūnija Regulu (EK) Nr. 1103/97 par dažiem noteikumiem attiecībā uz euro  ieviešanu.

6 TARGET2  ir reālā laika maksājumu sistēma, kuru izmanto EMS dalībvalstu centrālās bankas kopā ar  ECB, lai īstenotu kopīgu monetāro politiku un veicinātu eiro maksājumu sistēmas raitu darbību. Galvenā TARGET2 priekšrocība – vienota tehniskā platforma, kas nodrošina vienādus nosacījumus visās TARGET2 pievienojušajās valstīs. Sistēma  TARGET2-Latvija dalībniekiem nodrošina efektīvu, ātru un drošu infrastruktūru eiro maksājumu veikšanai, norēķiniem izmantojot noguldījumus Latvijas Bankā. Kopā ar Latvijas dalībniekiem TARGET2 eiro maksājumus reālajā laikā veiks vairāk nekā 1 000 finanšu iestāžu no Eiropas valstīm. Caur sistēmu būs sasniedzamas vairāk nekā 50 800 finanšu iestādes.

7 Vienotā eiro maksājumu telpa (SEPA) ir ES, Islandes, Lihtenšteinas, Monako, Norvēģijas un Šveices valstu telpa, kurā patērētāji, uzņēmumi un citi tautsaimniecības dalībnieki neatkarīgi no to atrašanās vietas varēs veikt un saņemt maksājumus eiro gan starp valstīm, gan valstu robežās saskaņā ar vieniem un tiem pašiem galvenajiem nosacījumiem, tiesībām un pienākumiem.

8 Izpildītie Plāna 1. pielikuma uzdevumi apkopoti dokumenta beigās, atsevišķā tabulā. Pēc izpildīto punktu rediģēšanas 1. pielikuma numerācija netiek grozīta.

9 Visiem skaidras, bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem un. viennolūka maksājumu instrumentiem

10 Jautājums par finansējumu, lai nodrošinātu skaidras naudas nomaiņu pret eiro bez komisijas maksas, saskaņā ar Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna 1.2.sadaļā "Eiro ieviešanas scenārijs" noteikto tiks izskatīts atsevišķi pēc valsts akciju sabiedrības "Latvijas pasts" reorganizācijas pabeigšanas.

11 PDP izklāstu skat. Plāna 2. pielikumā

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 148Pieņemts: 06.03.2006.Stājas spēkā: 06.03.2006.Zaudē spēku: 19.09.2012.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 40 (3408), 09.03.2006.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Politikas plānošanas dokuments
  • Citi saistītie dokumenti
129936
{"selected":{"value":"24.03.2010","content":"<font class='s-1'>24.03.2010.-18.09.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"24.03.2010","iso_value":"2010\/03\/24","content":"<font class='s-1'>24.03.2010.-18.09.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.10.2007","iso_value":"2007\/10\/08","content":"<font class='s-1'>08.10.2007.-23.03.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.03.2006","iso_value":"2006\/03\/06","content":"<font class='s-1'>06.03.2006.-07.10.2007.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
24.03.2010
85
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva