(Plāns MK 24.03.2010. rīkojuma Nr.165 redakcijā)

Saturs

SAĪSINĀJUMI

KOPSAVILKUMS

Ievads

Eiro ieviešana Latvijā

Eiro ieviešanas procesa organizatoriskā struktūra un kārtība

Ziņas par pasākumu izpildei piešķirto un papildus nepieciešamo finansējumu

Latvijas soļi ceļā uz eiro ieviešanu

1. Eiro ieviešanas pamatprincipi un scenārijs

1.1. Eiro ieviešanas pamatprincipi

1.2. Eiro ieviešanas scenārijs

2. normatīvie akti

2.1. ES normatīvie akti par eiro ieviešanu

2.2. Latvijas normatīvie akti par eiro ieviešanu

3. Eiro ieviešanas speciālie principi

3.1. Grāmatvedība

3.2. Nodokļi

3.3. Viennolūka instrumenti

3.4. Līgumu nepārtrauktības princips

4. finanšu tirgus

4.1. Finanšu tirgus instrumenti

4.2. Latvijas Banka un finanšu iestādes

5. Valsts sektors

5.1. Valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu konvertēšana

5.2. Statistika

5.3. Valsts pārvaldes informācijas sistēmu pārmaiņas

5.4. Valsts budžeta izpildes uzskaite eiro

6. PATĒRĒTĀJU TIESĪBU AIZSARDZĪBA

6.1. Pētījumi

6.2. Preču un pakalpojumu cenu paralēlā atspoguļošana

6.3. Preču un pakalpojumu cenu noapaļošanas kontroles mehānisms

6.4. Mazumtirdzniecība

7. KOMUNIKĀCIJA

7.1. Komunikācijas mērķi

7.2. Komunikācijas stratēģijas īstenošanā iesaistītās institūcijas

7.3. Mērķa grupas.

7.4. Komunikācijas aktivitāšu laika plāns un termiņi

1.pielikums

PASĀKUMU PLĀNS EIROPAS VIENOTĀS VALŪTAS IEVIEŠANAI LATVIJĀ

2. pielikums

STABILITĀTES UN IZAUGSMES PAKTA PAMATNOSACĪJUMI

3. pielikums

MĀSTRIHTAS KRITĒRIJI

4. pielikums

DARBA GRUPU SASTĀVS

SAĪSINĀJUMI

CSP – Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde

ECB – Eiropas Centrālā banka

ECBS – Eiropas Centrālo banku sistēma

ECOFIN – Ekonomikas un finanšu padome

EK – Eiropas Komisija

EM – Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija

EMS – Ekonomikas un monetārā savienība

ES – Eiropas Savienība

Eurostat – Eiropas Kopienu Statistikas birojs

FDL – SIA "First Data Latvia"

FKTK – Finanšu un kapitāla tirgus komisija

FM – Latvijas Republikas Finanšu ministrija

FSDG – Finanšu sistēmas darba grupa 

IAUI – Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija

IKP – iekšzemes kopprodukts

IUB – Iepirkumu uzraudzības birojs

IZM – Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija

LB – Latvijas Banka

LCD – Latvijas Centrālais depozitārijs

LDDK – Latvijas Darba devēju konfederācija

LIAA – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

LIKTA – Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija

LKA – Latvijas Komercbanku asociācija

LM – Latvijas Republikas Labklājības ministrija

LP – Latvijas Pasts

LR – Latvijas Republika

LRTK – Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kamera

LTA – Latvijas Tirgotāju asociācija

MK – Latvijas Republikas Ministru kabinets

MVKKP – Mazo un vidējo komersantu konsultatīvā padome

NASDAQ OMX - NASDAQ OMX Riga – Rīgas Fondu birža

NMSDG – Naudas un maksājumu sistēmas darba grupa

NUPDG – Nefinanšu uzņēmumu un patērētāju darba grupa   

NVO – nevalstiskās organizācijas

PIAA – Patērētāju interešu aizstāvības asociācija

PDP – pārmērīga deficīta procedūra

PTAC – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

RAPLM – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

RIGIBID – Latvijas starpbanku noguldījumu procentu likmju indekss

RIGIBOR – Latvijas starpbanku kredītu procentu likmju indekss

SEPA – vienotā eiro maksājumu telpa (single euro payments area)

SIKDG – Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupa 

SIP – Stabilitātes un izaugsmes pakts

SM – Latvijas Republikas Satiksmes ministrija

SESIC – Saeimas Eiropas Savienības informācijas centrs

SPRK – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

TARGET 2 -  Trans-European Automated Real-time Gross settlement Express Transfer System

TM – Latvijas Republikas Tieslietu ministrija

VADG – Valsts administrācijas darba grupa 

VID – Valsts ieņēmumu dienests

VK – Valsts kase

VKanc – Valsts kanceleja

VKM II – Valūtas kursa mehānisms II

VSAA – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

KOPSAVILKUMS

Plāna mērķis un uzturēšana

Latvijas Nacionālais eiro ieviešanas plāns (turpmāk Plāns) ir izstrādāts, lai savlaicīgi apzinātu pasākumus, kas īstenojami, lai nodrošinātu veiksmīgu eiro ieviešanas procesu Latvijā. Plānā iekļautie pasākumi tiek attiecināti gan uz privāto, gan valsts sektoru. Plānā ir atrunāti eiro ieviešanas pamatprincipi un scenārijs, projekta darba uzdevumi, to īstenošanas termiņi un atbildības sfēras. Plāns sagatavots, ievērojot ES un LR normatīvo aktu prasības.

Plānu iespējams papildināt, ja šādu nepieciešamību diktē būtiskas pārmaiņas valstī notiekošos makroekonomikas, politikas, administrācijas, u.c. procesos. Kopš izstrādes plāns ir papildināts, un tā atjaunotās versijas ir apstiprinātas MK attiecīgi 2006. gada 28. februārī un 2007. gada 25. septembrī. 

Latvijas soļi ceļā uz eiro ieviešanu

2004. gada 1. maijā Latvija kļuva par ES dalībvalsti. Pievienošanās līgums paredz Eiropas vienotās valūtas eiro ieviešanu, sasniedzot augstu noturīgas konverģences līmeni. Valstij, gatavojoties kļūt par pilntiesīgu EMS dalībnieci, jānodrošina, ka tās valūtas kursa svārstības nepārsniedz VKM II noteiktos ierobežojumus. Pildot šo nosacījumu, 2005. gada 1. janvārī lats tika piesaistīts eiro pēc kursa 1 € = Ls 0,702804, un 2005. gada 2. maijā Latvija pievienojās VKM II.

Pamatojoties uz Latvijas Konverģences programmu 2009. – 2012. gadam, kurā ietvertās vidēja termiņa prognozes norāda uz Latvijas spēju 2012.gadā sasniegt arī pārējos Māstrihtas kritērijus, un Latvijas ekonomikas stabilizēšanas un izaugsmes atjaunošanas programmu, Latvijas valdība nosaka 2014.gada 1.janvāri par eiro ieviešanas mērķa datumu.

Māstrihtas kritēriju izpilde – ceļš uz eiro zonu

Māstrihtas kritēriju ietvaros tiek vērtētas šādas norises:

1. Cenu stabilitāte – vienu gadu pirms novērtējuma inflācijas līmenis valstī nedrīkst vairāk par 1.5 procentu punktiem pārsniegt triju ES dalībvalstu ar viszemāko inflāciju vidējo rādītāju.

2. Valdības budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).

3. Valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no valsts IKP.

4. Ilgtermiņa procentu likmes - parasti valdības 10 gadu obligāciju likmes -, nedrīkst vairāk kā par 2 procentu punktiem pārsniegt triju inflācijas ziņā labāko dalībvalstu vidējo rādītāju.

5. Vismaz divus gadus ilga dalība VKM II.

Valsts atbilstība konverģences kritērijiem ir būtiska ne tikai kādā konkrētā brīdī, bet arī ilgstošā laika periodā. Šā iemesla dēļ, novērtējot valsti, ES institūcijas īpašu uzmanību pievērš konverģences ilgtspējai. Papildus pieminētajai ekonomikas konverģencei tiek izvērtēta arī t.s. tiesiskā konverģence. Dalībvalsts nacionālo tiesību aktiem, t.sk. centrālās bankas darbību regulējošiem aktiem ir jāatbilst Līguma, kā arī ECBS un ECB Statūtu nosacījumiem.

ES tiesiskais regulējums eiro ieviešanai un Latvijas normatīvie akti par eiro ieviešanu

Juridisko pamatu eiro ieviešanas procesam ES dalībvalstīs veido ES tiesību akti. Lai nodrošinātu eiro ieviešanu Latvijā, ir jāveic grozījumi esošajos LR tiesību aktos, kā arī jāizstrādā un jāapstiprina jauni. Ne vēlāk kā 2 gadus pirms eiro ieviešanas dienas tiks apstiprināta koncepcija normatīvo aktu sakārtošanai eiro ieviešanas jomā. Latvijā paredzēts pieņemt "Euro ieviešanas likumu", kura projektu izstrādās FM kopā ar Tieslietu ministriju, piesaistot nozaru ekspertus. Likumā paredzēts noteikt pārejas procesa pamatprincipus: skaidras un bezskaidras naudas apmaiņas kartību, tostarp latu un eiro vienlaicīgas apgrozības periodu, cenu pārrēķināšanas un atspoguļošanas kartību, u.c. Pēc saskaņošanas ar atbildīgajām institūcijām likumprojekts tiks iesniegts saskaņošanai ECB.

Eiro ieviešanas procesa vadība

Pamatojoties uz 2005. gada 18. jūlija MK lēmumu Nr. 308, tika izveidota Vadības komiteja Eiropas vienotās valūtas eiro ieviešanai Latvijā. Vadības komiteju vada FM valsts sekretārs, un tās sastāvā ir FM, Valsts kancelejas, LB un citu iestāžu augstākā līmeņa amatpersonas. Vadības komitejas uzdevums ir eiro ieviešanas stratēģijas izvēle, plāna izstrādes kontrole, kā arī nepieciešamo pasākumu koordinēšana un vadība.

Sagatavošanās darbus konkrētās jomās veic Vadības komitejas ietvaros izveidotas 5 darba grupas, kurās iesaistīti daudzu valstisku un nevalstisku organizāciju pārstāvji. Par Vadības komitejas lēmumu īstenošanu un darba grupu savstarpēju koordinēšanu atbild eiro ieviešanas projekta vadītājs. Vienu reizi pusgadā eiro ieviešanas projekta vadītājs sniedz MK pārskata ziņojumus par paveikto eiro ieviešanas projekta ietvaros.

Pasākumu plāns vienotas Eiropas valūtas ieviešanai Latvijā

Pasākumu plāns Eiropas vienotās valūtas ieviešanai Latvijā ir Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna 1. pielikums (turpmāk Pasākumu plāns). Tajā iekļauti konkrēti eiro ieviešanas pasākumi, lai nodrošinātu skaidras un bezskaidras naudas eiro ieviešanu, sabiedrības informēšanu, tiesību aktu, statistikas, grāmatvedības, finanšu instrumentu un informācijas sistēmu pielāgošanu eiro, kā arī patērētāju tiesību aizsardzību. Pasākumu plānā ir norādīti konkrēti uzdevumu izpildes termiņi un atbildīgās institūcijas.

Eiro ieviešanas pamatprincipi

Pāreju no lata uz eiro paredzēts veikt tā, lai norēķinu valūtas maiņas dēļ iespējami maz tiktu traucēta ikviena valsts iedzīvotāja ikdiena.

Pamatprincipi:

· efektivitāte - visu valsts veikto pasākumu izmaksām jābūt samērojamām ar iespējamiem riskiem, kas varētu rasties, ja attiecīgais pasākums netiku veikts pienācīgā apjomā un kvalitātē;

· orientācija uz sliktāk pozicionēto iedzīvotāju – īpašu uzmanību pievērst sabiedrības daļai ar ierobežotu finanšu pakalpojumu pieejamību (piemēram, attālu apdzīvoto vietu iedzīvotājiem).

Lai mazinātu ar norēķinu valūtas maiņu saistītas izmaksas un nodrošinātu efektīvu maiņas procesu, Latvijā tiek plānots vienlaikus ieviest skaidras un bezskaidras naudas eiro.

Pāreja no lata uz eiro

Latu un eiro vienlaicīgas apgrozības periods

Vienu mēnesi pēc eiro ieviešanas tiks nodrošināta skaidras naudas latu un eiro vienlaicīga lietošana. Līdz 2014. gada 1. februārim iedzīvotāji varēs veikt norēķinus gan latos, gan eiro. Taču, sākot no 2014. gada 1. janvāra, latu banknotes un monētas pakāpeniski tiks izņemtas no apgrozības un aizstātas ar eiro. Bezskaidras naudas norēķini no pirmās eiro ieviešanas dienas notiks vienīgi eiro.

Skaidras naudas apmaiņa

Banknošu un monētu apmaiņa bez komisijas maksas būs iespējama:

• sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas dienas – kredītiestādēs, VAS "Latvijas Pasta" nodaļās, Latvijas Bankā, un komercsabiedrībās, kuras saņēmušas licenci ārvalstu valūtu skaidras naudas pirkšanai un pārdošanai pēc eiro ieviešanas;

• neierobežotu laiku un neierobežotā daudzumā – Latvijas Bankā.

Bezskaidras naudas norēķini eiro

Eiro ieviešanas dienā visi lati kredītiestāžu un citu maksājumu pakalpojumu sniedzēju kontos (tas attiecas arī uz maksājumu kartēm) automātiski un bez maksas tiks pārvērsti eiro pēc ES Padomes noteiktā valūtas maiņas kursa. Arī citos finanšu instrumentos – akcijās, aizdevumu līgumos u.c. – latos izteiktas summas tiks konvertētas eiro. Visi darījumi un maksājumi tiks veikti eiro. Līgumiem tiks piemērots t.s. līgumu nepārtrauktības princips, tādējādi spēkā esošos līgumus nevajadzēs aizstāt ar jauniem.

Cenu paralēlās atspoguļošanas periods

Lai savlaicīgi sagatavotu sabiedrību – jebkuru naudas lietotāju – pārejai no lata uz eiro, palīdzētu apgūt jaunās valūtas vērtību un dotu iespēju sekot cenu līmenim abās valūtās, plāns paredz cenu paralēlās atspoguļošanas periodu no 2013. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 31. decembrim, un tas būs saistošs ikvienam preču pārdevējam un pakalpojumu sniedzējam valstī.

Eiro ieviešanas izmaksas

Valsts institūcijas un tirgus dalībnieki – uzņēmumi, kredītiestādes, kā arī ikviens preču pārdevējs un pakalpojumu sniedzējs– plāno un sedz eiro ieviešanai nepieciešamos izdevumus atbilstoši savai kompetencei un darbības jomai. Valsts budžeta iestāžu eiro ieviešanas izmaksas tiks segtas no valsts budžeta līdzekļiem.

Informēšana par eiro ieviešanu

Ikvienam valsts iedzīvotājam jāsaņem pietiekami plaša un daudzpusīga informācija par praktiskiem eiro ieviešanas jautājumiem – laiku, pārejas kursu, bezskaidras un skaidras naudas apmaiņas kārtību, banknošu un monētu dizainu, drošības pazīmēm, u.c. Intensīvākā sabiedrības informēšanas kampaņas daļa ir ieplānota lata un eiro vienlaicīgas apgrozības periodā.

Atbilstoši plānā definētajam pamatprincipam – orientācija uz sliktāk pozicionēto iedzīvotāju – īpaša uzmanība tiks pievērsta noteiktām sabiedrības grupām, piemēram, iedzīvotājiem, kuri mīt finanšu pakalpojumu ziņā grūti sasniedzamos reģionos, pensionāriem un personām ar īpašām vajadzībām, mazākumtautību pārstāvjiem, kuri neizmanto informāciju latviešu valodā, kā arī citām komunikācijas kampaņas mērķa grupām. Šo grupu informēšanā tiks iesaistītas profesionālās asociācijas, atbildīgās valsts iestādes, nevalstiskās organizācijas, apvienības un sociālie dienesti.

Vispārējā komunikācijas kampaņā par eiro ieviešanas jautājumiem tiks iesaistītas visas valsts pārvaldes institūcijas, ka arī privātais sektors. Galvenie informēšanas partneri būs LR ministrijas, LB, EK, ECB, kredītiestādes, LR Saeima, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, profesionālās un sabiedriskās asociācijas, komersanti u.c. Sabiedrības informēšanas kampaņu koordinēs  FM.

Ievads

  Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna (tālāk tekstā – Plāns) mērķis ir noteikt galvenos eiro ieviešanas projekta darba uzdevumus Latvijā, to īstenošanas periodus un atbildības sfēras, kā arī definēt eiro ieviešanas principus un scenāriju, lai nodrošinātu veiksmīgu eiro ieviešanas procesu gan privātajā, gan valsts sektorā. Plāns sagatavots, ievērojot ES un LR normatīvo aktu prasības.

  Plāna mērķauditorija ir tā īstenošanā iesaistīto institūciju darbinieki, projekta darba grupu dalībnieki un vadītāji, kā arī ikviens sabiedrības loceklis, kuru jebkādā mērā skars norēķinu valūtas maiņa Latvijā.

Eiro ieviešana Latvijā

  2003. gada 20. septembra referendumā Latvijas tauta nobalsoja par Latvijas pievienošanos ES un līdz ar to arī par eiro ieviešanu. Šādas saistības Latvijai, tāpat kā citām jaunajām ES valstīm, paredz Līgums par Eiropas Savienības darbību, kas līdz 2009.gada 1.decembrim saucās Eiropas Kopienas dibināšanas līgums (turpmāk – Līgums par Eiropas Savienības darbību).

  Pamatojoties uz Latvijas Konverģences programmu 2009. – 2012. gadam, kurā ietvertās vidēja termiņa prognozes norāda uz Latvijas spēju 2012.gadā sasniegt Māstrihtas kritērijus,  un Latvijas ekonomikas stabilizēšanas un izaugsmes atjaunošanas programmu, Latvijas valdība nosaka 2014.gada 1.janvāri par  eiro ieviešanas mērķa datumu.

Eiro ieviešanas procesa organizatoriskā struktūra un kārtība

  Lai nodrošinātu efektīvu eiro ieviešanas procesu Latvijā un saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 26.jūnija protokollēmumu Nr.36 58.§ "Par pasākumiem, kas veicami, lai sagatavotos Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanai Latvijā", tika izveidota Vadības komiteja, kuras uzdevums ir eiro ieviešanas stratēģijas izvēle, Plāna izstrādes kontrole, kā arī nepieciešamo pasākumu koordinēšana un vadība. Šo komiteju vada FM valsts sekretārs. Vadības komitejas sastāvā ir FM, Valsts kancelejas, LB un citu iestāžu augstākā līmeņa amatpersonas.

  Eiro ieviešanas procesu uzrauga MK, kam Vadības komiteja reizi pusgadā sniedz pārskatu par paveikto. Savukārt par Vadības komitejas lēmumu īstenošanu, darba grupu savstarpēju koordinēšanu, kā arī par to problēmu risināšanu, kuras saistītas ar eiro ieviešanu, atbildīgs ir eiro ieviešanas projekta vadītājs.

Vadības komiteja apzinājusi būtiskākos jautājumus, kas risināmi dažādos valsts un sabiedriskajos sektoros, lai Latvijā ieviestu vienoto Eiropas valūtu:

· esošo normatīvo aktu izvērtēšana un jaunu normatīvo aktu izstrādāšana;

· valsts statistikas jomas pielāgošana norēķinu valūtas maiņai;

· eiro monētu un banknošu sagāde, maksājumu sistēmu pārveide norēķiniem eiro;

· naudas un vērtspapīru tirgus pielāgošana norēķiniem eiro un finanšu instrumentu konvertēšana;

· privātpersonu un nefinanšu sektora sagatavošana eiro ieviešanai;

· sabiedrības informēšanas pasākumi;

· citi jautājumi.

  Lai īstenotu minēto, Vadības komitejas pakļautībā izveidotas piecas darba grupas (skatīt 4.pielikumu), kurās iekļauti valsts iestāžu un komercsabiedrību, kā arī profesionālo asociāciju dažādu līmeņu pārstāvji. Darba grupas savas kompetences ietvaros izstrādā priekšlikumus pasākumu plānam vienotās Eiropas valūtas ieviešanai Latvijā.

Lai nodrošinātu atgriezenisko saikni ar sabiedrību, Vadības komitejas pārstāvji un eiro ieviešanas projekta vadītājs rīko konsultācijas ar sociālajiem partneriem,  profesionālajām asociācijām un NVO pārstāvjiem. Savukārt komunikāciju ar plašsaziņas līdzekļiem par eiro ieviešanas jautājumiem sadarbībā ar eiro ieviešanas projekta vadītāju nodrošina FM Komunikācijas departaments un LB Sabiedrisko attiecību pārvalde.

Pasākumu plānā ir iekļauti praktiski darba uzdevumi, kuri darba grupām jāizpilda, gatavojoties vienotās valūtas ieviešanai Latvijā. 2005. gada 1. novembrī MK apstiprināja pasākumu plāna Eiropas vienotās valūtas ieviešanai (turpmāk – Pasākumu plāns) 1.0 versiju. Lai nodrošinātu savlaicīgu eiro ieviešanas pasākumu īstenošanu, Pasākumu plānā iekļautie uzdevumi ir sadalīti divās  grupās:

· Pirmajā grupā ietilpst tās aktivitātes, kuras tiek veiktas pastāvīgi un/vai  neatkarīgi no eiro ieviešanas datuma;

·  Otrajā grupā ir tie pasākumi, kuru realizācija tiek uzsākta noteiktu laiku pirms eiro ieviešanas dienas.

Pasākumu plāns tiek aktualizēts, pamatojoties uz aktuālajā Latvijas konverģences programmā ietvertajām prognozēm nākamajiem 3 gadiem. Izmaiņu gadījumā Pasākumu plāns tiek sagatavots MK atkārtotai apstiprināšanai.

Līdz šim pasākumu plāna atjaunotās versijas ir apstiprinātas MK attiecīgi 2006. gada 28. februārī un 2007. gada 25.septembrī .

Lai veicinātu sabiedrības izpratni par eiro skaidrās un bezskaidrās naudas ieviešanas procesu Latvijā, pēc Pasākumu plāna izmaiņu apstiprināšanas Ministru kabinetā plašākam iedzīvotāju lokam tiek sagatavots aktuālā Pasākumu plāna kopsavilkums.

Ziņas par pasākumu izpildei piešķirto un papildus nepieciešamo finansējumu

     Jautājumu par papildus līdzekļu piešķiršanu Eiro ieviešanas projekta īstenošanai izskata MK gadskārtējā valsts budžeta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju budžeta prioritātēm, ņemot vērā to, ka eiro ieviešana ir vidēja termiņa budžeta prioritāte. Eiro ieviešanas budžets tiek plānots centralizēti caur FM stratēģiju, veidojot atsevišķu FM budžeta programmu, kuras ietvaros līdzekļi tiek piešķirti par uzdevumu īstenošanu atbildīgajām institūcijām.

Latvijas soļi ceļā uz eiro ieviešanu

  Gatavojoties Latvijas pilntiesīgai dalībai VKM II, 2004. gada 30. decembrī tika noteikts lata piesaistes kurss eiro: 1 EUR = Ls 0.702804, kas ir spēkā ar 2005. gada 1. janvāri.

Lata un eiro piesaistes kurss aprēķināts pēc ECB 2004. gada 30. decembrī fiksētajiem valūtu tirgus kursiem, izmantojot SDR valūtu groza valūtu kursu formulu – tāpat kā katru dienu kopš 1994. gada sākuma, kad lats tika piesaistīts Starptautiskā Valūtas fonda norēķinu vienībai (1 XDR = Ls 0.7997).

Latvijai pievienojoties VKM II, ar 2005. gada 2. maiju LB vienpusēji nodrošina lata un eiro kursa svārstības ±1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa. Tas nozīmē, ka saglabājas iepriekšējā perioda (kad lats bija piesaistīts SDR) lata kursa svārstību koridora platums attiecībā pret piesaistes valūtu, kas finanšu tirgum ir saprotams un ierasts. Saskaņā ar eiro ieviešanas kritērijiem, jeb t.s. Māstrihtas kritērijiem¹   dalībvalstij VKM II jāpiedalās vismaz divus gadus, un Latvija pilda šo kritēriju atbilstoši VKM II ietvaram. Valsts uzdevums ir nodrošināt arī pārējo konverģences kritēriju izpildi, jo lai ieviestu eiro, ES valstīm jāsasniedz augsts noturīgas tautsaimniecības konverģences līmenis (skatīt 2. pielikumu). To novērtē, pamatojoties uz tā dēvēto Māstrihtas konverģences kritēriju izpildi (skatīt 3. pielikumu).

Lai lemtu par Latvijas gatavību eiro ieviešanai, EK un ECB sagatavo konverģences ziņojumu – vērtējumu  par valsts gatavību dalībai EMS. Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību papildus iepriekšējos gados ievērotajai kārtībai (EK sagatavo Padomei adresētu priekšlikumu par paplašināšanos, notiek konsultācijas ar Eiropas parlamentu, diskusijas Eiropadomē) Padomei būs jāsaņem arī eiro zonas dalībvalstu ieteikums (pieņems ar kvalificēto balsu vairākumu) par eiro zonas paplašināšanos un uzaicinājumu Latvijai pievienoties eiro zonai ar konkrētu latu konvertācijas kursu pret eiro un ieviest vienoto Eiropas valūtu kā likumīgu maksāšanas līdzekli valstī.

1. Eiro ieviešanas pamatprincipi un scenārijs

  Pāreja no lata uz eiro ir liela mēroga projekts, kam Latvijas jaunākajā vēsturē ir maz līdzinieku vēriena un nozīmības ziņā: tas ir gandrīz tikpat vēsturisks kā 2003. gada septembra referendums un skars katru – tāpat kā lata atkalieviešana.

Lai pārstāvētu visas Latvijas sabiedrības intereses, procesu īstenošanā piedalīsies:

LR valdība;

valsts pārvaldes institūcijas;

pašvaldības;

Latvijas Banka;

FKTK;

kredītiestādes;

VAS "Latvijas Pasts";

plašsaziņas līdzekļi;

tirdzniecības un pakalpojumu sniedzēju uzņēmumi;

sociālie partneri, profesionālās asociācijas, NVO u.c.

1.1. Eiro ieviešanas pamatprincipi

  Eiro ieviešanas procesam jābūt izstrādātam tā, lai norēķinu valūtas maiņas dēļ iespējami maz tiktu traucēta katra Latvijas sabiedrības locekļa ikdiena, tāpēc eiro ieviešanas projekta ietvaros apzināti būtiskākie eiro ieviešanas pamatprincipi un to īstenošanas scenārijs.

1.2. Eiro ieviešanas scenārijs²

  Lai mazinātu ar norēķinu valūtas maiņu saistītās izmaksas un nodrošinātu efektīvu eiro ieviešanas procesu, Latvijā tiek plānots izmantot t.s. lielā sprādziena scenāriju – vienlaicīgu eiro skaidras un bezskaidras naudas ieviešanu.

2. normatīvie akti

2.1. ES normatīvie akti par eiro ieviešanu

Līgums par Eiropas Savienības darbību

Līgumu par Eiropas Savienības darbību paredz izmaiņas kārtībā, kādā tiek pieņemts lēmums par eiro zonas paplašināšanos. Papildus iepriekšējos gados ievērotajai kārtībai  (EK sagatavo Padomei adresētu priekšlikumu par paplašināšanos, notiek konsultācijas ar Eiropas parlamentu, diskusijas Eiropadomē) Padomei būs jāsaņem arī eiro zonas dalībvalstu ieteikums (pieņems ar kvalificēto balsu vairākumu) par eiro zonas paplašināšanos.

Eiro ieviešanas procesu ES valstīs regulē vairākas ES regulas.

I. Padomes 1997. gada 17. jūnija Regula (EK) Nr. 1103/97 par dažiem noteikumiem attiecībā uz euro ieviešanu

Regula attiecas uz visām ES valstīm. Regulas būtiskākie aspekti ir:

· eiro ieviešana nemaina tiesisko instrumentu noteikumus, neatbrīvo no to izpildes un nedod kādai no pusēm tiesības vienpusēji grozīt šādu instrumentu vai beigt tā lietošanu;

· maiņas kursu apstiprina kā vienu eiro, kas izteikts ar katras iesaistītās dalībvalsts valūtu.

Kursu apstiprina ar sešiem nozīmīgiem cipariem;

· maiņas kursu nenoapaļo un nesaīsina, veicot konvertēšanu;

· maiņas kursu izmanto abpusējai konvertēšanai eiro vienības un valsts valūtas vienību starpā;

· naudas summas, kas jākonvertē no vienas valsts valūtas citā, vispirms konvertē naudas vienībās, kas izteiktas eiro vienībās, šo summu noapaļo, atstājot ne mazāk kā trīs ciparus aiz komata, bet pēc tam konvertē citas valsts valūtas vienībās;

· naudas summas, kas jāmaksā vai par kurām jāsniedz pārskats, veicot noapaļošanu pēc    konvertēšanas eiro vienībās, noapaļo uz augšu vai leju līdz tuvākajam centam. Ja maiņas kursa piemērošanas rezultātā skaitlis dalās tieši uz pusēm, to noapaļo uz augšu.

II. Padomes 1998. gada 3. maija Regula (EK) Nr. 974/98 par euro ieviešanu

Regula nosaka vispārējo kārtību iesaistīto dalībvalstu valūtu aizstāšanai ar eiro un definē pārejas perioda noteikumus eiro ieviešanai pirmajās eiro zonas valstīs. Regula sniedz skaidrojumu vairākiem terminiem, kas tiek lietoti saistībā ar Eirosistēmu (piemēram, maiņas kurss, tiesiskie instrumenti, eiro vienība, pārejas periods, denominācijas maiņa). Svarīgi, ka Regulā noteikts, ka nevienai personai, izņemot emisijas iestādi un personas, kas īpaši norādītas emisijas valsts tiesību aktos, nav pienākuma katrā atsevišķā maksājumā pieņemt vairāk nekā 50 monētu. Lai Grieķija varētu ieviest eiro, ar Regulu Nr. 2596/2000 2000. gadā tika veikti grozījumi Regulā Nr. 974/98.

III. Padomes 2005. gada 21. decembra Regula Nr. 2169/2005, kas groza Padomes 1998. gada 3. maija Regulu (EK) Nr. 974/98

Lai jaunās ES valstis varētu ieviest eiro, 2005. gada 21. decembrī tika pieņemti Padomes Regulas (EK) Nr. 974/98 grozījumi (Padomes Regula (EK) Nr. 2169/2005). Izstrādātie grozījumi atceļ atsauces uz konkrētiem datumiem, kuri aizstāti ar definīcijām, jo noteiktie datumi dažādām valstīm var atšķirties. Grozījumi paredz, ka valstis varēs izvēlēties eiro ieviešanas scenāriju un pārejas perioda ilgumu. Būtisks Regulas grozījums nosaka, ka kredītiestādes saviem klientiem maina attiecīgās valsts valūtas banknotes un monētas pret eiro banknotēm un monētām bez maksas un līdz maksimālajai robežai, ko valsts var noteikt nacionālajos normatīvajos aktos.

IV. Padomes 1998. gada 31. decembra Regula (EK) Nr. 2866/98 par maiņas kursu starp euro un to dalībvalstu, kuras pieņem euro, valūtām

  Regula nosaka kursu starp eiro un to dalībvalstu valūtām, kuras pieņem eiro, bet tā kā šī Regula attiecas uz jau esošajām eiro zonas valstīm, nākotnē gaidāmi tās grozījumi, lai pielāgotu to potenciālajām eiro zonas valstīm.

V. Eiropas Kopienu Tiesas spriedums lietā C-19/03

Šis dokuments sniedz skaidrojumu par Padomes 1997. gada 17. jūnija Regulas (EK) Nr. 1103/97 interpretāciju saistībā ar summu noapaļošanas principiem.

Minētie normatīvie akti veido drošu un stabilu tiesisko pamatu, uz kura balstoties Latvijā tiks organizēts eiro ieviešanas process.

2.2. Latvijas normatīvie akti par eiro ieviešanu

  Lai pilnībā nodrošinātu eiro ieviešanu Latvijā, būs gan jāveic spēkā esošo normatīvo aktu grozījumi, gan jāapstiprina jauni normatīvie akti. Atbilstoši Pasākumu plāna vienotās Eiropas valūtas ieviešanai Latvijā 1.2.punktam tiks izstrādāta koncepcija normatīvo aktu sakārtošanai eiro ieviešanas jomā.

2.2.1. Euro ieviešanas likums

  Latvijā paredzēts pieņemt "Euro ieviešanas likumu", kurā tiks noteikti pamatnosacījumi, kas saistīti ar eiro ieviešanu. "Euro ieviešanas likuma" projektu izstrādās FM kopā ar TM, pamatojoties uz sagatavoto Koncepciju par normatīvo aktu  sakārtošanu, jautājumos, kas skar eiro ieviešanu (skatīt 1. pielikumu). Jautājumos par pašvaldībām "Euro ieviešanas likuma" izstrādē līdzdarbojas RAPLM, kā arī darba grupas, kuras sniegs priekšlikumus par jomām, kurās nepieciešams jumta regulējums. 

Pēc saskaņošanas ar atbildīgajām institūcijām likumprojekts tiks iesniegts ECB izskatīšanai un saskaņošanai.

2.2.2. Likums "Par Latvijas Banku"

Lai LR likums "Par Latvijas Banku" pilnībā atbilstu Līgumam par Eiropas Savienības darbību un ECBS un ECB Statūtiem, LB izstrādās likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"", kas noteiks LB integrāciju Eirosistēmā.

3. Eiro ieviešanas speciālie principi

3.1. Grāmatvedība

3.1.1. Kārtība grāmatvedības pārejai uz eiro

Lai noteiktu vienotu kārtību grāmatvedības pārejai uz eiro, "Euro ieviešanas likums" un ar to saistītie normatīvie akti regulēs:

· grāmatvedībā veicamās darbības pēc eiro ieviešanas ar attaisnojuma dokumentiem, kuru vērtības mērs ir lats, eiro vai cita valūta, ar grāmatvedības reģistriem un finanšu pārskatiem;

· pārrēķina kārtību eiro no latiem un ārvalstu valūtām;

· noapaļošanas kārtību attaisnojuma dokumentos, grāmatvedības reģistros un finanšu pārskatos, kā arī noapaļošanas starpību atspoguļošanas kārtību;

· kases operāciju veikšanas un reģistrācijas kārtību pārejas posmā, kad paralēli eiro un centiem tiek pieņemta un izmaksāta skaidrā nauda arī latos un santīmos;

· kārtību, kādā grāmatojami izdevumi, kas radušies saistībā ar pāreju uz eiro grāmatvedībā un kases operācijās (piemēram, personāla mācību, klientu informēšanas, datorprogrammu vai kases aparātu pielāgošanas izdevumi).

3.1.2. Attaisnojuma dokumenti un grāmatvedības reģistri

Attaisnojuma dokumenti, kuru vērtības mērs ir lats, eiro vai cita valūta un kuri līdz eiro ieviešanas datumam vēl nebūs izmantoti ierakstiem grāmatvedības reģistros, ja tie attiecas uz periodu pēc eiro ieviešanas, būs jāgrāmato grāmatvedības reģistros, par vērtības mēru izmantojot eiro. Grāmatvedības reģistros pēc stāvokļa eiro ieviešanas dienā būs jāaprēķina katra grāmatvedības konta atlikums latos un šā atlikuma ekvivalents eiro pēc ES Padomes noteiktā valūtas kursa.

3.1.3. Individuālie un konsolidētie gada pārskati

Gada pārskati jāsagatavo tās valūtas vienībās, kura valstī ir oficiālajā apgrozībā pārskata gada beigās. Gada pārskati par pārskata gadiem, kas beidzas eiro ieviešanas dienā vai pēc tās, jāsagatavo eiro. Pirmajā gada pārskatā, kas sagatavots eiro, kā salīdzināmie rādītāji jāuzrāda iepriekšējā pārskata gada rādītāji, kas pārrēķināti eiro pēc pārskata perioda faktiskā kursa.

3.2. Nodokļi

  Nodokļu jomas pielāgošana galvenokārt saistīta ar to tiesību aktu precizēšanu, kuros iekļauts regulējums attiecībā uz valūtu, kurā veicami nodokļa maksājumi. Tiks izvērtēts, vai nepieciešami īpaši noteikumi gadījumiem, kad pēc pārejas uz eiro būs veicami nodokļu un nodevu parādu maksājumi par iepriekšējiem periodiem, kā arī pārrēķini par iepriekšējiem periodiem.

3.2.1. Noapaļošanas principi⁵

Aprēķināto un maksājamo nodokļu lielums, nodokļu un nodevu likmes tiks pārrēķinātas eiro pēc ES Padomes noteiktā valūtas kursa, noapaļojot vispārējā kārtībā.

Situācijās, kad nodoklis aprēķināts par iepriekšējiem taksācijas periodiem (piemēram, aprēķināts priekšnodoklis vai nodoklis samaksāts avansā) latos, bet pēc eiro ieviešanas nodokļu maksātājs veiks maksājumu (korekcijas, pārrēķinu u.tml.) eiro, nodokļa maksātājs galīgos latos aprēķinātā nodokļa maksājumus veiks eiro pēc Padomes noteiktā valūtas kursa.

Situācijās, kad VID konstatēs nodokļu pārkāpumus par iepriekšējiem periodiem, kad nodoklis maksāts latos, pēc pārejas uz eiro nodokļa maksātājs galīgos papildus latos aprēķinātā nodokļa maksājumus veiks eiro pēc Padomes noteiktā valūtas  kursa. Tas pats attiecināms uz pamatparāda, palielinājuma naudas u.c. pārrēķiniem.

Pārejot grāmatvedībā no latiem uz eiro, aprēķina akciju un citu vērtspapīru, daļu un parādzīmju (obligāciju un vekseļu) vērtības latos ekvivalentu eiro pēc Padomes noteiktā valūtas kursa, noapaļojot vispārējā kārtībā, t.i., grāmatvedības reģistros pēc stāvokļa uz eiro ieviešanas dienu aprēķina katra grāmatvedības konta atlikumu latos un šī atlikuma ekvivalentu  eiro pēc Padomes noteiktā valūtas kursa. Grāmatvedības konta atlikuma summu noapaļo līdz veseliem centiem, atmetot 0.49 centus un mazāk vai noapaļojot līdz centam 0.50 centus un vairāk. Ja noapaļošanas rezultātā rodas starpības, tās attiecina uz peļņu vai zaudējumiem.

3.2.2. Akcīzes nodokļa marķējumi uz cigarešu iepakojuma

  Uz cigarešu iepakojuma saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem norādāma cigarešu maksimālā mazumtirdzniecības cena. Pēc eiro ieviešanas Latvijā uz akcīzes nodokļa markas norādītā cena būs izsakāma eiro. Savukārt produkcijai, kura būs apgrozībā tirdzniecības tīklā vēl pirms pārejas uz eiro, cena uz akcīzes nodokļa markas būs norādīta latos.

Šo problēmu paredzēts risināt, nosakot pārejas periodu pēc eiro ieviešanas, kura laikā būs jāiztirgo cigarešu krājumi, uz kuru akcīzes nodokļa markas cena būs norādīta latos.

3.3. Viennolūka instrumenti

  Klientu ērtībai vairāki uzņēmumi Latvijā izdod viennolūka instrumentus, piemēram – pastmarkas, tālruņa sarunu samaksas kartes, mobilo sakaru priekšapmaksas kartes, degvielas kartes, stāvvietu samaksas kartes, sabiedriskā transporta e-biļetes, dāvanu kartes u.c. Attiecīgo pakalpojumu sniedzēji veiks pasākumus, lai nodrošinātu nepieciešamā aprīkojuma pielāgošanu norēķiniem eiro.

Uz daudziem viennolūka instrumentiem pašlaik tiek norādīta pakalpojuma cena latos. Eiro ieviešanas projekta ietvaros sadarbībā ar viennolūka instrumentu emitentiem un to darbību kontrolējošām valsts pārvaldes institūcijām tiks identificēti normatīvie akti, kas regulē attiecīgo komercsabiedrību darbību, lai noteiktu, kuros jāveic grozījumi saistībā ar norēķinu valūtas maiņu Latvijā. Minētās institūcijas un uzņēmumi izstrādās arī plānu, lai nodrošinātu  viennolūka instrumentu darbību pēc eiro ieviešanas.

3.4. Līgumu nepārtrauktības princips

Visiem līgumiem (tai skaitā kredītiestāža kreditēšanas u.c.) tiks izmantots t.s. līgumu nepārtrauktības princips, tādējādi spēkā esošos līgumus nevajadzēs grozīt vai aizstāt ar jauniem.

4. finanšu tirgus

4.1. Finanšu tirgus instrumenti

I. Vispārējie jautājumi

Pēc eiro ieviešanas latos izteikto atvasināto finanšu instrumentu darījumu un citu iesākto, bet nepabeigto latos izteikto darījumu līgumu summu konvertēs eiro pēc ES Padomes noteiktā valūtas kursa. Šī metode tiks piemērota visai līguma summai, nevis vienas vienības cenai, ja līdzēji nevienosies par citu kārtību. Konvertēšana tiks veikta atbilstoši vispārējiem noapaļošanas principiem saskaņā ar Padomes 1997. gada 17. jūnija Regulu (EK) Nr. 1103/97 par dažiem noteikumiem attiecībā uz euro  ieviešanu.

Finanšu instrumentu uzskaites sistēmā plānots veikt vairākas ar informācijas sistēmām saistītas pārmaiņas. Finanšu instrumentu tirdzniecība pēc eiro ieviešanas notiks eiro, un, lai to nodrošinātu, tiks veiktas tirdzniecības sistēmu pārmaiņas.

Lai mazinātu ar eiro ieviešanu saistītās administratīvās izmaksas, grozījumus komercsabiedrības statūtos, kuri radušies saistībā ar norēķinu valūtas maiņu valstī, komercdarbības veicēji drīkstēs reģistrēt komercreģistrā tad, kad tajos tiks veikti papildu grozījumi, kas nav saistīti ar eiro ieviešanu, taču ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc eiro ieviešanas.

II. Kapitāla vērtspapīri

Akciju vai kapitāla daļu nominālvērtība tiks izteikta eiro un eiro centos (divi cipari aiz komata), izmantojot noteikto valūtas kursu. Lai iegūtu vienas akcijas nominālvērtību, kas izteikta ar diviem cipariem aiz komata, trešo zīmi aiz komata (eirocenta daļas) noapaļos uz leju. Atlikušo vērtību summu (sākot ar trešo ciparu aiz komata) akciju sabiedrība pārskaitīs rezervēs, un par tās izlietošanu lems akciju sabiedrība.

"Euro ieviešanas likumā"  tiks regulēta īpašnieku balsstiesību proporcionalitātes saglabāšana un kapitāla pārmaiņu minimizēšana pēc akciju denominācijas maiņas.

Lai novērstu balsstiesību konfliktus starp tādu kapitāla vērtspapīru īpašniekiem, kuru vērtspapīri emitēti pēc eiro ieviešanas, un tādu kapitāla vērtspapīru īpašniekiem, kuru īpašumā esošie vērtspapīri emitēti iepriekš, tiks veikti normatīvo aktu grozījumi, kas noteiks, ka kapitāla vērtspapīra nominālvērtību izsaka eiro un nominālvērtībai jādalās ar sabiedrības kapitāla vērtspapīru mazāko nominālvērtību bez atlikuma.

III. Parāda vērtspapīri

Lai saglabātu investoru prasības un mazinātu emitenta saistību pārmaiņu iespējamību pēc parāda vērtspapīru denominācijas maiņas, parāda vērtspapīru nominālvērtība neatkarīgi no tās lieluma (piemēram, Ls 100, Ls 1 000) pēc konvertēšanas eiro tiks noteikta līdz vienam centam. Tas nodrošinās iespēju noteikt nominālvērtību veselos skaitļos.

Investora īpašumā esošo parāda vērtspapīru skaitu iegūs, dalot katra individuālā investora īpašumā esošo kopējo emisijas nominālo apjomu, izteiktu latos, ar noteikto valūtas kursu. Iegūtais nominālais apjoms tiks reizināts ar 100, tādējādi katra individuālā investora īpašumā esošo parāda vērtspapīru nominālo apjomu būs iespējams izteikt centos. Ja iegūtais apjoms saturēs centu daļas, tad daļas no 0.5 eiro centiem un vairāk centiem tiks noapaļotas līdz 1 centam, bet, ja mazāk par 0.49 centiem, tad centa daļas tiks atmestas.

  Latvijas valdības vērtspapīru noapaļošanas un denominācijas maiņa tiks veikta, pamatojoties uz vispārējiem principiem, kas attiecināmi uz parāda vērtspapīriem. Galīgais lēmums par valdības vērtspapīriem tiks pieņemts FM, VK, LB, NASDAQ OMX un LCD kopīgi diskutējot un ņemot vērā Eiropas valstu labāko pieredzi, tādējādi izvēloties vispiemērotāko risinājumu.

Lai mazinātu potenciālos emitentu un investoru zaudējumus saistībā ar latos denominēto parāda vērtspapīru ar mainīgo procentu likmi (kas piesaistīta RIGIBOR) denominācijas maiņu, "Euro ieviešanas likumā"  tiks noteikts procentu likmes pārrēķina princips, ja mainīgā procentu likme piesaistīta indeksam, kas beidz pastāvēt līdz ar eiro ieviešanu.

Parāda vērtspapīru mainīgās procentu likmes piesaisti RIGIBOR aizstās ar piesaisti EURIBOR. Piesaistes indeksa maiņu veiks nākamajā plānotajā mainīgās procentu likmes fiksācijas maiņas reizē pēc eiro ieviešanas. Līdzēji (emitents un investors) varēs vienoties par citu procentu likmes maiņas brīdi, kas nav vēlāks par nākamo plānoto mainīgās procentu likmes fiksācijas maiņas reizi pēc eiro ieviešanas.

4.2. Latvijas Banka un finanšu iestādes

4.2.1. LB un kredītiestādes

LB kopš Latvijas pievienošanās ES ir ECBS dalībniece, bet, ieviešot eiro, LB kļūs par Eirosistēmas dalībnieci. Gatavojoties eiro ieviešanai, LB pārstāvji strādā Vadības komitejas izveidotajās eiro ieviešanas darba grupās, kā arī sadarbojas ar kredītiestādēm, valsts institūcijām un eiro ieviešanas projektā iesaistītajām organizācijām.

2003. gadā LB eiro norēķinu ieviešanai tika izveidota darba grupa, kas veic specifiskus uz valsts centrālo banku attiecināmus ar eiro ieviešanu saistītus uzdevumus. Sadarbojoties ar citām valsts institūcijām un privāto sektoru, tā izstrādā skaidras un bezskaidras naudas eiro norēķinu ieviešanas plānu (tālāk tekstā – LB plāns).

4.2.1.1. Latu skaidras naudas nomaiņa ar eiro

Viens no LB uzdevumiem ir nodrošināt savlaicīgu eiro skaidras naudas piegādi kredītiestādēm un veicināt raitu skaidras naudas apmaiņu Latvijā. Latu skaidrās naudas apmaiņa galvenokārt tiks veikta, izmantojot kredītiestādes, valūtas pirkšanas un pārdošanas vietas, bankomātus, tirdzniecības tīklu, pakalpojumu sniedzējus u.c. Latu un eiro vienlaicīgās apgrozības periodā tirgotājiem būs jāpieņem gan latu, gan eiro banknotes un monētas. LB organizēs specifisku mācību kursu kredītiestāžu kasieriem, īpašu uzmanību pievēršot eiro banknošu un monētu drošības pazīmēm.

LB plānā ietverti priekšlaicīgas eiro izsniegšanas (priekšpiegāde) un pakārtotās priekšlaicīgās eiro izsniegšanas (priekšpiegādes otrā fāze) procesi. Šo procesu mērķis ir nodrošināt tirgus dalībniekus ar eiro skaidro naudu visā Latvijā. Saskaņā ar ECB nosacījumiem priekšpiegādes un priekšpiegādes otrās fāzes laikā kredītiestādēm un to klientiem izsniegtās eiro monētas un banknotes nedrīkst nonākt publiskā apgrozībā pirms eiro ieviešanas. Priekšpiegāde kredītiestādēm tiks uzsākta vienu mēnesi pirms eiro ieviešanas dienas, priekšpiegādes otrā fāze – 15 dienas pirms eiro ieviešanas dienas. Lai atvieglotu naudas nomaiņas procesu, LB paredz izgatavot un izplatīt eiro monētu sākumkomplektus.

Lai nodrošinātu eiro banknošu savlaicīgu piegādi iedzīvotājiem, sākot ar eiro ieviešanas dienu, visi valstī esošie bankomāti tiks pārslēgti no latu izsniegšanas režīma uz eiro izsniegšanas režīmu. Šim nolūkam savlaicīgi tiks veiktas programmatūras pārmaiņas, kuras nodrošinās attālinātu bankomātu pārslēgšanu, bloķējot latu izsniegšanu un nodrošinot eiro izsniegšanu. Vecākās paaudzes bankomāti, kuriem šādu iespēju nav, eiro ieviešanas dienā tiks atslēgti, tad ielādēti ar eiro. Šie bankomāti uzsāks savu funkciju veikšanu nedaudz vēlāk. Latu banknotes pēc eiro ieviešanas dienas netiks izsniegtas.

4.2.1.2. Par latu banknošu un monētu izņemšanu no apgrozības

Latu banknotes un monētas no apgrozības izņems un aizstās ar eiro, sākot ar eiro ieviešanas dienu. LB izvērtē iespējas īsi pirms eiro ieviešanas brīža samazināt lielo nominālu banknotes apgrozībā, bet neveiks pirmstermiņa nacionālās valūtas monētu vākšanas un no apgrozības izņemšanas kampaņu. Pamatojums šādai pieejai ir monētu augstā nominālā vērtība Latvijā, kā arī liels to izmantošanas īpatsvars, iedzīvotājiem veicot ikdienas maksājumus.

No apgrozības izņemtās banknotes un monētas LB uzglabās pilnībā nošķirti no eiro banknošu un monētu krājumiem. Pakāpeniski latu krājumi tiks iznīcināti.

4.2.1.3. Bezskaidras naudas norēķini eiro

Eiro ieviešanas dienā latos denominētie bezskaidrās naudas atlikumi kontos tiks konvertēti eiro un (no šī brīža/turpmāk) visi darījumi un maksājumi tiks veikti eiro. LB maksājumu sistēmās, sākot ar eiro ieviešanas dienu, norēķini tiks veikti tikai eiro.

2007. gada 19. novembrī Latvija ir pievienojusies vienotajai EMS eiro maksājumu sistēmai TARGET2⁶, veidojot LB TARGET2 komponentsistēmu TARGET2-Latvija. Eiro ieviešanas dienā LB latu reālā laika maksājumu sistēmas dalībnieku kontu atlikumi tiks konvertēti eiro un pārnesti TARGET2-Latvija atvērtajos dalībnieku kontos. Kredītiestāžu savstarpēji norēķini, kas izriet no monetārās politikas darījumiem, finanšu tirgu norēķini, citu maksājumu sistēmu gala norēķini, kā arī liela apjoma un steidzami klientu maksājumi tiks veikti TARGET2.

Klientu bezskaidras naudas maksājumi, t.i. iekšzemes maksājumi, kurus valsts pārvaldes iestādes, lielie uzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, tirgotāji un patērētāji pašreiz veic latos, ar eiro ieviešanas dienu tiks veikti eiro. Šādi maksājumi tiks veikti saskaņā ar vienotās eiro maksājumu telpas⁷ (SEPA) prasībām, pakāpeniski ieviešot SEPA nosacījumu izpildi visos maksājuma posmos. SEPA prasības attiecināmas arī uz karšu maksājumiem. SEPA karšu ietvara prasību ieviešana Latvijā tiks pabeigta sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas dienas līdz ar attiecīgo SEPA karšu ietvara standartu izstrādi un karšu ietvara dalībnieku, t.i. karšu izdevēju, pieņēmēju, karšu shēmu un karšu maksājumu apstrādes centru, gatavību tiem.

4.2.1.4. Pārmaiņas LB monetārajās operācijās un ārvalstu valūtas rezervju pārvaldīšanā

Līdz eiro ieviešanai tiks saskaņoti monetārās politikas instrumenti un monetāro operāciju veikšanas procedūras, ECB prasībām tiks pielāgota rezervju pārvaldīšanas sistēma un nodrošināta pāreja uz ECB noteiktajiem valūtu kursiem.

4.2.1.5. Pārmaiņas valūtu kursu noteikšanas kārtībā pēc eiro ieviešanas

Pašlaik LB katru darbadienu nosaka vairāku ārvalstu valūtu kursus attiecībā pret latu. Šie kursi stājas spēkā ar nākamo darbadienu un tiek izmantoti LR normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (ārvalstu aktīvu pārvērtēšanai grāmatvedības vajadzībām, muitas nodokļu aprēķināšanai utt.). Esošā kārtība nodrošina arī to, ka kārtējās dienas valūtu kursi pieejami šīs dienas sākumā (publicēti LB interneta lapā, laikrakstos, nosūtīti pa e-pastu).

Vienlaikus ar eiro ieviešanu Latvijā un LB pievienošanos Eirosistēmai notiks pāreja uz ECB valūtas kursu noteikšanas kārtību. Eirosistēmā tikai ECB ir tiesīga fiksēt eiro kursu attiecībā pret galvenajām pasaules valūtām. Lai nodrošinātu veiksmīgu pāreju uz jauno kārtību, tiks veikti nepieciešamie grozījumi attiecīgajos LR normatīvajos aktos.

5. Valsts sektors

5.1. Valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu konvertēšana

  Visi valsts budžeta ieņēmumi un izdevumi, t.sk. visas valsts prasību un saistību summas, kas radušās līdz eiro norēķinu ieviešanai Latvijā, tiks konvertētas no latiem eiro saskaņā ar budžeta pieprasījumu sagatavošanas normatīvajiem aktiem.

Sešus mēnešus pirms eiro ieviešanas dienas apstiprināšanai MK tiks iesniegti valsts tiešās pārvaldes iestāžu maksas pakalpojumu cenrāži.

5.2. Statistika

       CSP statistiskās informācijas vākšanu eiro uzsāks pēc eiro ieviešanas. Atsevišķi statistiskie novērojumi, kuros lata un eiro vienlaicīgās apgrozības perioda laikā iespējama vai nepieciešama informācijas savākšana latos un eiro, tiks noteikti atbilstoši Pasākumu plānam, kad tiks novērtēti arī šādas informācijas vākšanai nepieciešamie pasākumi un to izmaksas.

CSP atbilstoši pasākumu plānam izstrādās vadlīnijas statistisko datu laikrindu pārrēķināšanai un veiks nepieciešamos grozījumus statistikas datubāzēs, gadagrāmatās un biļetenos iekļaujamo datu pārrēķinos. Papildus tiks izstrādātas vadlīnijas statistisko datu apstrādei latu un eiro vienlaicīgās apgrozības periodā. Konvertējot statistiskos datus, tiks piemērots princips – noapaļošana "uz augšu", nepārejot uz veseliem eiro.

Statistisko datu (preses ziņojumi, statistikas publikācijas, interneta datubāzes un citi tiešsaistes avoti) izplatīšanas kārtība līdz ar datu publicēšanas plānu tiks noteikta atbilstoši Pasākumu plānam, tādējādi dodot iespēju datu lietotājiem laikus ar to iepazīties. Statistikas publikācijās, kas tiks izdotas, sākot ar eiro ieviešanas dienu, visi vērtības izteiksmes rādītāji gan par pārskata periodu, gan par iepriekšējiem periodiem tiks uzrādīti eiro.

5.3. Valsts pārvaldes informācijas sistēmu pārmaiņas

  Latvijā ieviešot norēķinus eiro, valsts sektorā izmantotajās informācijas sistēmās (tālāk tekstā – valsts IS) tiks veiktas vairākas pārmaiņas. Pēc eiro ieviešanas valsts un pašvaldību IS būs jānodrošina iespēja ievadīt finanšu datus eiro, uzturēt pirms eiro ieviešanas ievadītos finanšu datus latos, kā arī, apstrādājot finanšu datus, veikt latu un eiro konvertēšanu. 

Valsts un pašvaldību IS tiks pielāgotas, lai īstenotu minēto. Valstij un pašvaldībām būs jānodrošina valsts IS darbības nepārtrauktība latu un eiro vienlaicīgās apgrozības periodā. Tāpēc, lai nodrošinātu IS pielāgošanu eiro, RAPLM pārraudzībā tiks veikti šādi pasākumi: 

· apzinātas valsts un pašvaldību institūcijās esošās IS, kuru datubāzēs uzkrāti finanšu dati,;

· nodrošināts organizatorisks atbalsts IS pielāgošanai;

· novērtēts IS pielāgošanai nepieciešamais līdzekļu apjoms;

· IS pielāgošana eiro ieviešanai atbilstoši notiks normatīvo aktu prasībām.

5.4. Valsts budžeta izpildes uzskaite eiro

  Īpaša uzmanība tiks pievērsta tām valsts institūciju uzskaites sistēmām, kuras valsts vārdā trešajai personai sagatavo rēķinus (soda naudas, nodevas, nodokļi u.tml.). Tiks nodrošināta kontroles funkcija, lai uzraudzītu kā tiks uzskaitīti latos izrakstītie rēķini, kuru apmaksa (arī neapmaksāto rēķinu) tiks veikta eiro.

Lai nodrošinātu sekmīgu budžeta maksājumu veikšanu un valsts budžeta izpildes uzskaiti eiro, VK sadarbībā ar LB saskaņā ar Pasākumu plānu veiks visus nepieciešamos tehniskos pasākumus VK dalībai  LB maksājumu sistēmās.

Valsts budžeta izpildes uzskaites sistēmas sagatavošanai eiro norēķinu veikšanai tiks īstenoti šādi pasākumi:

· 5 mēnešus pirms € dienas – identificētas nepieciešamās pārmaiņas,

· 4 mēnešus pirms € dienas – pieprasītas un īstenotas sistēmas tehniskās pārmaiņas,

· 3 mēnešus pirms € dienas – testētas sākotnēji uzlabotās sistēmas,

· 1 mēnesi pirms € dienas – veikta VK sistēmas noslēguma testēšana.

Esošā sistēma nodrošina vienkāršu un ātru pāreju no latiem uz eiro, tāpēc VK neprognozē grūtības sistēmas pielāgošanā norēķiniem eiro. Valsts budžeta iestādes veiks nepieciešamās pārmaiņas savās informācijas sistēmās, lai nodrošinātu maksājuma dokumentu sagatavošanu tādā veidā, kas atbilst Valsts budžeta izpildes uzskaites sistēmas konfigurētajiem nosacījumiem norēķiniem eiro.

6. PATĒRĒTĀJU TIESĪBU AIZSARDZĪBA

  Lai eiro ieviešanas process būtu sekmīgs, nepieciešama iesaistīto institūciju cieša sadarbība, kā arī pasākumu veikšana saskaņā ar Plānu.

6.1. Pētījumi

Lai sekotu līdzi sabiedrības domai, eiro ieviešanas projekta ietvaros regulāri tiek veikta virkne pētījumu. Tie ļauj noskaidrot sabiedrības informētības līmeni par eiro skaidru un bezskaidru naudu un attieksmi attiecībā uz eiro ieviešanas jautājumiem. Pētījumi tiks veikti pēc eiro ieviešanas projektā iesaistīto institūciju (EM, LB, PTAC u.c.) pasūtījuma. Paredzams, ka Latvijai noslēdzot Stratēģiskās partnerības/dotāciju (grant) līgumus ar EK un ECB, pētījumi tiks realizēti/veikti arī šo līgumu ietvaros, nodrošinot ES institūciju  līdzfinansējumu pasākumiem, ko dalībvalsts veic eiro ieviešanas kontekstā.

Pētījumu rezultātā iegūtā informācija tiks izmantota, lai virzītu eiro komunikācijas stratēģiju sabiedrībai visaktuālākās problemātikas virzienā, izstrādātu vadlīnijas pētījumos apzināto problēmu risināšanai un kontrolētu komunikācijas mērķu īstenošanu.

 Lai noskaidrotu sabiedrības attieksmi pret eiro ieviešanu un izpratni par atsevišķiem šī procesa aspektiem, 2009. gadā ir veikti divi pētījumi: EK Eurobarometer aptauja "Eiro ieviešana jaunajās dalībvalstīs" (2009. gada jūlijs) un SIA "Factum" pēc LB pasūtījuma veiktā iedzīvotāju aptauja "Naudas un banku sistēma Latvijā" (2009. gada maijs). Aptauju rezultāti ir apkopoti Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģijas 1. pielikumā.

6.2. Preču un pakalpojumu cenu paralēlā atspoguļošana

  Lai nepieļautu iespējamos patērētāju tiesību pārkāpumus un mazinātu preču un pakalpojumu cenu spekulatīvu kāpumu, "Euro ieviešanas likumā" tiks precīzi noteikts cenu paralēlās atspoguļošanas, kā arī lata un eiro vienlaicīgās apgrozības periods atbilstoši Plānā noteiktajam.

  EM izstrādās grozījumus MK 1999. gada 18. maija noteikumos Nr. 178 "Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas", nosakot preču un pakalpojumu cenu paralēlas atspoguļošanas prasības.

Cenu paralēlās atspoguļošanas principi un periods būs vienādi saistoši gan valsts, gan privātajam sektoram. Valsts institūcijām un publiskajām aģentūrām jāsagatavo grozījumi publisko aģentūru cenrāžos un informatīvie materiāli, kuros precīzi tiks atspoguļotas maiņas likmes. Šādu grozījumu veikšanai normatīvajos aktos nepieciešams noteikts laika periods, lai tie tiktu veikti atbilstoši vispārējiem noteikumiem par normatīvo aktu pielāgošanu saistībā ar eiro ieviešanu.

  EM izstrādās grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot atbildību par nepareizu cenu norādīšanu eiro. Lai izvairītos no spekulatīvas cenu celšanas, vienu gadu pirms un pēc eiro ieviešanas EM, PTAC, VID, SPRK un PIAA veiks preču un pakalpojumu cenu kontroli.

6.3. Preču un pakalpojumu cenu noapaļošanas kontroles mehānisms

  Lai veiksmīgi īstenotu patērētāju tiesību aizsardzību un izvairītos no negodīgas cenu noapaļošanas, piemēram, cenu eiro norādot augstāku, nekā tā ir latos, vai arī ieturot papildu naudas summu par norēķināšanos eiro, Vadības komitejas pārraudzībā tiks izstrādāti kontroles mehānismi cenu pareizai norādīšanai, piemērojot pareizu valūtas maiņas likmi.

  EM sadarbībā ar PTAC īstenos akciju "Godīgs tirgotājs", kuras ietvaros komersanti, kas būs precīzi aprēķinājuši un atbilstoši norādījuši cenu eiro, saņems uzlīmi "Godīgs tirgotājs".

  Saskaņā ar pasākumu plānu EM un FM organizēs mācību seminārus NVO pārstāvjiem par patērētāju tiesībām, bet EM sadarbībā ar LIAA organizēs mācību seminārus komersantiem.

6.4. Mazumtirdzniecība

Lai veicinātu eiro skaidras naudas ieviešanu, "Euro ieviešanas likumā"  tiks paredzēts, ka, sākot ar eiro ieviešanas dienu, skaidras naudas atlikums jāizdod eiro, izņemot gadījumus, kad tas nav izdarāms praktisku iemeslu dēļ.

7. KOMUNIKĀCIJA

  Svarīgs uzdevums ir panākt pietiekamu sabiedrības informētību par eiro ieviešanu, lai pāreja no latiem uz jauno valūtu notiktu patērētājiem saprotamā veidā. Tāpēc Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupa izstrādājusi Komunikācijas stratēģiju sabiedrības informēšanai par skaidras un bezskaidras naudas eiro ieviešanu Latvijā. Stratēģijā noteiktas komunikācijas pamattēzes, kā arī apzināti riski, kas var rasties vairāku praktisku iemeslu dēļ. Pamatojoties uz stratēģijā noteiktajiem pamatprincipiem, Pasākumu plāna ietvaros izstrādāts Komunikācijas pasākumu plāns (skatīt 1. pielikumu).

Stratēģija paredz valsts organizētu sabiedrības informēšanas kampaņu, kuras izstrādes posmā un īstenošanas gaitā nepieciešams detalizēti noskaidrot iedzīvotāju izpratni par eiro ieviešanu un attieksmi pret to, kā arī to noteicošos faktorus. Atbilstoši eiro ieviešanas pamatprincipiem īpaša uzmanība pievērsta finanšu pakalpojumu pieejamības ziņā sliktāk pozicionēto iedzīvotāju informēšanai par skaidras un bezskaidras naudas eiro ieviešanas jautājumiem.

Komunikācijas kampaņas pamatprincipi un tēmas

· Vienots dizains un lozungs;

· Plānā minētie eiro ieviešanas principi un scenārijs;

· Eiro banknošu un monētu drošības pazīmes;

· Eiro un lata konvertēšanas likme.

7.1. Komunikācijas mērķi

  Galvenais mērķis – veicināt eiro ieviešanas procesa veiksmīgu norisi, informēt iedzīvotājus par eiro ieviešanu un skaidrot  sabiedrībai eiro ieviešanas procesu. Lai to sasniegtu, katram sabiedrības loceklim jāsaņem visaptveroša informācija par oficiālā maksāšanas līdzekļa – lata – nomaiņu ar eiro, praktiskiem naudas maiņas jautājumiem, pārmaiņām iedzīvotāju ikdienā saistībā ar eiro ieviešanu un pārmaiņām Latvijas monetārajā politikā un tautsaimniecībā kopumā.

7.2. Komunikācijas stratēģijas īstenošanā iesaistītās institūcijas

Komunikācijas stratēģiju ir izstrādājusi Eiro projekta Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupa. Galvenie kampaņas komunikācijas partneri ir EK, ECB, LR Saeima, LR ministrijas un to pakļautībā esošās iestādes, LB, un pašvaldības, u.c. Stratēģijas un darba plāna īstenošanā tieši vai netieši kā stratēģiskie komunikācijas partneri būs iesaistītas visas valsts pārvaldes institūcijas, kā arī privātais sektors, piemēram, tirdzniecības uzņēmumi un pakalpojumu sniedzēji.

Līdztekus valdības realizētajiem/īstenotajiem komunikācijas pasākumiem, LB īstenos komunikācijas kampaņu, lai informētu iedzīvotājus par LB kompetencē esošiem eiro ieviešanas aspektiem.  LB plāno izmantot tradicionālos informācijas kanālus (radio, televīziju, internetu, periodiskos izdevumus un informatīvos bukletus).

Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģijas realizēšanā atbalstāmi ir visu indivīdu un grupu centieni gūt un arī izplatīt informāciju par eiro ieviešanu. Komunikācijas stratēģijas pasākumu plāna ietvaros īpašu uzmanību plānots pievērst sekundāro informācijas avotu apzināšanai un informēšanai, lai panāktu megafona efektu jeb situāciju, kad vairākas balsis atskaņo vienu un to pašu ziņojumu, sasniedzot plašu auditoriju.

Sabiedrības informētības līmeni par eiro plānots paaugstināt, presē publicējot informāciju par eiro ieviešanas gaitu un ar to saistītajām pārmaiņām. Tiks veidoti arī reklāmas klipi un debašu raidījumi televīzijā un radio. Nozīmīgs uzdevums būs informatīvo bukletu izstrādāšana patērētājiem un nefinanšu sabiedrībām. Visi informatīvie raidījumi un publicētie materiāli par eiro norēķinu ieviešanu Latvijā tiks sagatavoti gan latviešu, gan krievu valodā.

Sabiedrības vajadzībām darbojas informatīvā tālruņa līnija  par eiro ieviešanas jautājumiem "Eiro info" ( tālr. 67211111), kā arī izveidots informatīvais interneta portāls www.eiro.lv. Tālruņa numurs un interneta lapas adrese tiks norādīti ne vien televīzijas un radio klipu beigās, bet arī publicētajos reklāmas materiālos un informatīvajos bukletos.

7.3. Mērķa grupas

Komunikācijas stratēģijas mērķauditorija ir ikviens skaidras un bezskaidras naudas lietotājs Latvijā. Lai nodrošinātu sabiedrības informētību par Latvijas Nacionālo eiro ieviešanas plānu un veicinātu sabiedrības izpratni par eiro ieviešanas jautājumiem, informācijas sniegšana tiek plānota atbilstoši mērķa grupām.

Komunikācijas pasākumus paredzēts orientēt uz šādām mērķa grupām - mājsaimniecības, pensionāri un mazāk aizsargātās iedzīvotāju sociālās grupas, skolēni un studenti, valsts pārvaldes sektora pārstāvji, žurnālisti, komersanti, kredītiestāžu sektora pārstāvji, viedokļa līderi, tūristi, investori, numismāti, sabiedrība kopumā. Atbilstoši eiro ieviešanas pamatprincipam (orientācija uz finanšu pakalpojumu pieejamības ziņā sliktāk pozicionēto iedzīvotāju) īpaša uzmanība tiks pievērsta iedzīvotājiem, kas ir plašsaziņas līdzekļiem grūtāk sasniedzami (piemēram, pensionāri, personas ar īpašām vajadzībām, mazākumtautību pārstāvji, kuri neizmanto informāciju latviešu valodā, u.tml.).

Ņemot vērā to, ka ieslodzītie un no ieslodzījuma atbrīvotie ir sabiedrības daļa, kurai varētu būt grūtības iegūt informāciju par eiro ieviešanu citā veidā, komunikācijas stratēģijas ietvaros paredzēts veikt īpašus šīm personām paredzētus informatīvus pasākumus ieslodzījuma vietās un Valsts probācijas dienesta nodaļās. Šo iestāžu bibliotēkās un nodaļās tiks izvietoti informatīvi materiāli par eiro ieviešanu latviešu un krievu valodā.

7.4. Komunikācijas aktivitāšu laika plāns un termiņi

Komunikācijas pasākumu plānā ir noteiktas trīs fāzes:

· I fāze jeb sagatavošanās periods:  24 mēneši pirms eiro ieviešanas datuma – seši mēneši pirms eiro ieviešanas datuma. Šajā periodā Vadības komiteja turpina īstenot eiro ieviešanas pasākumus, kuru izpilde nav atkarīga no eiro ieviešanas datuma, piemēram, iedzīvotāju iepazīstināšana ar ieguvumiem no eiro ES un Latvijā, skaidroti pētījumu par attieksmi pret eiro ieviešanu rezultāti, sniegta informācija par citu valstu pieredzi eiro ieviešanā, utml. Šajā periodā plānots veidot pamatus partnerībai intensīvās komunikācijas fāzē – potenciālo partneru uzrunāšana un ieinteresēšana, iepazīstināšana ar kampaņas norisi un vienošanās par sadarbības veidiem, kā arī notiek 2. grupas pasākumu sagatavošana. Fāzes noslēgums paredzams sešus mēnešus pirms eiro ieviešanas.

· II fāze jeb intensīvais periods: seši mēneši pirms eiro ieviešanas datuma – viens mēnesis pēc eiro ieviešanas datuma. II fāzes ietvaros plānota aktīva informācijas sniegšana par valūtas atpazīstamību, naudas banknošu vērtību, cenu stabilitāti, valūtu apmaiņas kursu, iespējām apmainīt naudu, vienlaicīgas apgrozības periodu un cenu paralēlās atspoguļošanas principiem un norisi. Akcents tiks likts uz praktiskiem skaidras un bezskaidras naudas jautājumiem.

· III fāze jeb noslēguma periods: viens mēnesis pēc eiro ieviešanas datuma – 12 mēneši pēc eiro ieviešanas datuma. Šajā fāzē plānots veikt  eiro ieviešanas procesa izvērtējumu, informēt sabiedrību par naudas drošības pasākumiem, cenu obligātās paralēlās atspoguļošanas periodu, u.c.

Pēc III fāzes beigām katra institūcija informāciju par eiro sniedz savas kompetences ietvaros.

1.pielikums

PASĀKUMU PLĀNS EIROPAS VIENOTĀS VALŪTAS IEVIEŠANAI LATVIJĀ⁸

Pārskats par izpildītajiem LNEIP 1. pielikuma darba uzdevumiem

2. pielikums

STABILITĀTES UN IZAUGSMES PAKTA PAMATNOSACĪJUMI

  EMS fiskālās politikas īstenošana ir decentralizēta. Tomēr atsevišķu dalībvalstu neapdomīga fiskālā politika var radīt draudus stabilitātei un paaugstināt ekonomisko spriedzi tādā savienībā, kurā pastāv vienota procentu likmju sistēma. Lai novērstu neapdomīgas fiskālās politikas negatīvo ietekmi uz vienoto Eiropas valūtu un cenu stabilitāti ES, 1997. gada jūnijā Eiropadome pieņēma SIP, lai papildinātu un precizētu Līgumā par Eiropas Savienību ietvertos noteikumus par EMS, nosakot ierobežojumus ES valstu valdību īstenotajai budžeta politikai.

2005. gada martā ECOFIN publicēja 2005. gada 20. marta sanāksmes ziņojumu "Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanas uzlabošana", kas atjaunināja un papildināja SIP, kurš ietver Eiropadomes Amsterdamas Rezolūciju un Padomes Regulas 1466/97 un 1467/97. SIP mērķis ir panākt fiskālās disciplīnas ievērošanu ES valstīs un koordinēt to īstenotās ekonomiskās un budžeta politikas, lai veicinātu vienotas monetārās politikas veiksmīgu darbību.

Fiskālās disciplīnas nodrošināšana

  ES valstīm saskaņā ar SIP jāievēro vidējā termiņa prasības attiecībā uz valdības budžeta stāvokli, kam jābūt tuvu līdzsvaram vai ar pārpalikumu. Budžeta stāvoklis tuvu līdzsvaram rada nepieciešamos priekšnoteikumus cenu stabilitātei un noturīgai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu visās ES valstīs un ļauj tām tikt galā ar parastajām tautsaimniecības cikliskajām svārstībām, vienlaikus nodrošinot, ka valsts budžeta deficīts nepārsniedz 3% no IKP. Šīs saistības valstis uzņēmušās saskaņā ar Māstrihtas līgumu.

Ja dalībvalsts pārkāpj valsts budžeta deficīta vai valsts parāda maksimāli pieļaujamo līmeni, pret šo valsti tiek uzsāktas darbības saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. ES Padome iesaka šai valstij veikt pasākumus, lai izbeigtu pārmērīga budžeta deficīta situāciju, parasti dodot laiku no pārkāpuma konstatēšanas brīža līdz nākamā gada beigām. Padome var ieteikt attiecīgajai valstij veikt pasākumus konkrētās jomās, kurās konstatētas problēmas, kā arī noteikt veicamo pasākumu kopējo apjomu kā minimālo īpatsvaru no valsts IKP, lai nodrošinātu, ka pārmērīga budžeta deficīts tiek samazināts pakāpeniski, bet pietiekami strauji.

Ja attiecīgā valsts ar pārmērīgu budžeta deficītu nav veikusi atbilstošus pasākumus tā novēršanai, ES Padomei ir tiesības piemērot sankcijas. Sākotnēji sankcijas var būt bezprocentu iemaksas ES budžetā (līdz pat 5% no attiecīgās valsts IKP). Ja valsts nav novērsusi pārmērīgo budžeta deficītu divu gadu laikā, sankcijas tiek pastiprinātas, iemaksu pārvēršot soda naudā. Pamats lēmumu pieņemšanai par pārmērīgu valdības budžeta deficītu un par tā novēršanas procedūras ierosināšanu vai izbeigšanu ir valstu valdību ziņojumi par valsts budžeta deficīta un valsts parāda datiem, kurus ES valstis iesniedz EK divas reizes gadā – līdz kārtējā gada 1. martam un 1. septembrim, bet, sākot ar 2006. gadu, – līdz 1. aprīlim un 1. oktobrim. Ziņojumos sniegtie dati tiek pārbaudīti, pirms Eurostat atzīst tos par pareiziem.

Ekonomisko politiku koordinēšana

  Lai nodrošinātu ES valstu īstenoto ekonomisko politiku koordinēšanu ES, tām valstīm, kuras pieņēmušas vienoto Eiropas valūtu, katru gadu jāiesniedz Stabilitātes programma, kuras mērķis ir nodrošināt apdomīgas un atbildīgas budžeta politikas īstenošanu, lai sasniegtu un uzturētu valsts budžeta stāvokli tuvu līdzsvaram. Valstīm, kuras vēl tiecas uz dalību EMS, jāiesniedz Konverģences programma, sniedzot pārskatu par valsts plānotajām politikām (budžeta un ekonomisko politiku). Konverģences programmā atspoguļotās ekonomiskās politikas mērķis ir nodrošināt nominālo Māstrihtas kritēriju izpildi, kas nepieciešama eiro ieviešanai.

Lai nodrošinātu, ka iesniegtajās programmās ietvertā informācija par valdību plānotajiem pasākumiem un plānoto budžeta stāvokli būtu iespējami ticama un precīza, valstīm programmas jāiesniedz EK un ES Padomei izvērtēšanai noteiktā laika posmā – ne agrāk kā katra gada 10. oktobrī un ne vēlāk kā 15. decembrī, proti, pēc valsts budžeta projekta iesniegšanas valsts parlamentam.

3. pielikums

MĀSTRIHTAS KRITĒRIJI

  Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību,  EK un ECB regulāri sagatavo Konverģences ziņojumu, lai pārbaudītu, vai  potenciālās eiro zonas valstis sasniegušas augstu ilgtspējīgas konverģences līmeni. Lai novērtētu ekonomisko konverģenci, šīs institūcijas izmanto analīzes sistēmu, kas balstās uz t.s. Māstrihtas kritēriju izpildi.

Māstrihtas kritēriju galvenais mērķis ir nodrošināt, lai eiro zonai pievienotos tikai tās ES valstis, kuru ekonomiskie nosacījumi nodrošina cenu stabilitātes saglabāšanu un eiro zonas efektīvu funkcionēšanu. Konverģences kritēriji jāizpilda, pamatojoties uz pārskata perioda  datiem, bet vienlaikus atbilstībai konverģences kritērijiem ir būtiska loma ne tikai kādā konkrētā brīdī, bet arī ilgstošā laika periodā. Šā iemesla dēļ, novērtējot valsti, īpaša uzmanība tiek pievērsta konverģences ilgtspējai.

Konverģences kritēriji

1. Cenu stabilitāte

Vienu gadu pirms novērtējuma inflācijas līmenis valstī nedrīkst vairāk par 1.5 procentu punktiem pārsniegt triju ES dalībvalstu ar viszemāko inflāciju vidējo rādītāju

2. Fiskālās norises

· Valdības budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).

· Valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no valsts IKP.

Latvijā budžeta deficītam sasniedzot 3.5% no IKP 2008. gadā, ES Padome pieņēma lēmumu pret Latviju uzsākt Pārmērīga deficīta procedūru (PDP)¹¹.  Ņemot vērā globālās finanšu krīzes un iekšējo nesabalansētību sekas, ES Padome noteica, ka līdz 2012. gadam budžeta deficīts jāsamazina zem 3%, un fiskālās konsolidācijas budžeta deficīta mērķi ir ne vairāk kā 10% no IKP 2009. gadā, 8.5% 2010. gadā un 6% 2011. gadā (atbilstoši EKS 95 metodoloģijai).

3. Valūtas kursa attīstība

Valsts vismaz divus gadus pirms novērtējuma bez nopietnām problēmām ievērojusi paredzētās svārstību robežas VKM II. Valsts šajā laikā pēc savas iniciatīvas nav devalvējusi nacionālo valūtu attiecībā pret eiro.

4. Ilgtermiņa procentu likmju attīstība

Ilgtermiņa procentu likmes - parasti valdības 10 gadu obligāciju likmes -, nedrīkst vairāk kā par 2 procentu punktiem pārsniegt triju inflācijas ziņā labāko dalībvalstu vidējo rādītāju.

 2.1. tabula

Māstrihtas kritēriju izpilde Latvijā  no 2007.līdz 2009. gada septembrim

* Salīdzinājumā ar prognozēto IKP.

Avots: Valsts kases, CSP un Eurostat dati.

4. pielikums

DARBA GRUPU SASTĀVS

1. Naudas un maksājumu sistēmas darba grupa

2. Finanšu sistēmas darba grupa

3. Valsts administrācijas darba grupa  (lūdzu grupas atbildīgajiem sekretāriem aktualizēt)

4. Nefinanšu uzņēmumu un patērētāju darba grupa  (lūdzu grupas atbildīgajiem sekretāriem aktualizēt)

5. Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupa (lūdzu grupas atbildīgajiem sekretāriem aktualizēt)

Finanšu ministrs E.Repše

¹ Ar konverģences kritēriju  palīdzību tiek novērtēta ES valstu gatavība EMS trešajam posmam.

² Saskaņā ar Padomes 2005. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 2169/2005, kas groza Padomes 1998. gada 3. maija Regulu (EK) Nr. 974/98 par eiro ieviešanu.

³ Saskaņā ar Eiropas Komisija Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta skaidrojumu „ € diena” – diena, kurā eiro banknotes un monētas iegūst likumīga maksāšanas līdzekļa statusu attiecīgajā dalībvalstī

⁴ Grozījums Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija noteikumos Nr.564 „Noteikumi par Eiropas Savienības vienotās valūtas vienības nosaukuma atveidi latviešu valodā”.

⁵ Saskaņā ar Padomes 1997. gada 17. jūnija Regulu (EK) Nr. 1103/97 par dažiem noteikumiem attiecībā uz euro  ieviešanu.

⁶ TARGET2  ir reālā laika maksājumu sistēma, kuru izmanto EMS dalībvalstu centrālās bankas kopā ar  ECB, lai īstenotu kopīgu monetāro politiku un veicinātu eiro maksājumu sistēmas raitu darbību. Galvenā TARGET2 priekšrocība – vienota tehniskā platforma, kas nodrošina vienādus nosacījumus visās TARGET2 pievienojušajās valstīs. Sistēma  TARGET2-Latvija dalībniekiem nodrošina efektīvu, ātru un drošu infrastruktūru eiro maksājumu veikšanai, norēķiniem izmantojot noguldījumus Latvijas Bankā. Kopā ar Latvijas dalībniekiem TARGET2 eiro maksājumus reālajā laikā veiks vairāk nekā 1 000 finanšu iestāžu no Eiropas valstīm. Caur sistēmu būs sasniedzamas vairāk nekā 50 800 finanšu iestādes.

⁷ Vienotā eiro maksājumu telpa (SEPA) ir ES, Islandes, Lihtenšteinas, Monako, Norvēģijas un Šveices valstu telpa, kurā patērētāji, uzņēmumi un citi tautsaimniecības dalībnieki neatkarīgi no to atrašanās vietas varēs veikt un saņemt maksājumus eiro gan starp valstīm, gan valstu robežās saskaņā ar vieniem un tiem pašiem galvenajiem nosacījumiem, tiesībām un pienākumiem.

⁸ Izpildītie Plāna 1. pielikuma uzdevumi apkopoti dokumenta beigās, atsevišķā tabulā. Pēc izpildīto punktu rediģēšanas 1. pielikuma numerācija netiek grozīta.

⁹ Visiem skaidras, bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem un. viennolūka maksājumu instrumentiem

¹⁰ Jautājums par finansējumu, lai nodrošinātu skaidras naudas nomaiņu pret eiro bez komisijas maksas, saskaņā ar Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna 1.2.sadaļā "Eiro ieviešanas scenārijs" noteikto tiks izskatīts atsevišķi pēc valsts akciju sabiedrības "Latvijas pasts" reorganizācijas pabeigšanas.

¹¹ PDP izklāstu skat. Plāna 2. pielikumā