I. Vispārīgie jautājumi

1. Partnerība ir viens no Eiropas Savienības politikas pamatprincipiem. Partnerība tiek veicināta visos politikas veidošanas līmeņos — no situācijas analīzes un politikas mērķu formulēšanas līdz konkrētu politikas iniciatīvu ieviešanai un projektu īstenošanai.

2. Arī virknē struktūrfondu atbalstīto jomu var tikt sagatavoti un īstenoti projekti partnerībā. Tomēr partnerību struktūrfondu projektu īstenošanā nedrīkst izvirzīt par pašmērķi — daudz svarīgāka ir projektu kvalitāte un skaidra un pārdomāta to īstenošanas struktūra, kas ļaus sasniegt projekta un struktūrfondu atbalsta mērķus. Tādēļ katrs potenciālais projekts individuāli jāvērtē no partnerī­bas pieejas efektivitātes viedokļa.

3. Partnerība ir sadarbība starp divām vai vairākām organizācijām, kas ietver kopīgu atbildību par projekta īstenošanu.

4. Par struktūrfondu līdzfinansētā projekta partneri var būt institūcija, kas konkrētā projekta īstenošanā izpilda šādus nosacījumus:

4.1. atbilst attiecīgā konkursa vadlīnijās partneriem noteiktajām prasībām;

4.2. iesaistās projekta īstenošanā ar savā īpašumā esošu mantu, intelektuālo īpašumu, finansējumu vai cilvēkresursiem;

4.3. projekta īstenošanas rezultātā gūst jebkādu materiālu vai nemateriālu labumu.

II. Labas partnerības principi

5. Partneriem jāievēro šādi labas partnerības principi:

5.1. visiem partneriem jāpārzina projekta pieteikumā ietvertā informācija par projektu kopumā un jāizprot sava loma projektā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas otrā līmeņa starpniekinstitūcijā;

5.2. visiem partneriem jāiepazīstas ar standartlīguma nosacījumiem un jāiz­prot savas saistības šī līguma ietvaros, ja struktūrfonda finansējums tiek piešķirts;

5.3. struktūrfonda finansējuma saņēmējam regulāri jākonsultējas ar projekta partneriem un jāsniedz tiem pilna informācija par projekta norisi;

5.4. struktūrfonda finansējuma saņēmējs veic projektā plānotās aktivitātes un izmaksas, kā arī sagatavo un iesniedz struktūrfondā pieprasījumu par visām projekta ietvaros veiktajām attiecināmajām izmaksām;

5.5. visiem projekta partneriem jāsaņem otrā līmeņa starpniekinstitūcijai iesniegtā progresa ziņojuma un finanšu pārskatu kopijas;

5.6. ierosinājumi būtiskām izmaiņām projektā (piemēram, aktivitātēs, partneros) jāsa­skaņo ar visiem partneriem pirms ierosinājumu iesniegšanas otrā līmeņa starpniek­institūcijai;

5.7. pirms projekta sākuma partneriem jāvienojas par pušu savstarpējām saistībām, tiesībām un pienākumiem minētā projekta īstenošanā, tai skaitā par īpašumu juridisko piederību un projekta rezultātā radīto vai iegādāto vērtību piederību, ņemot vērā nosacījumus, kas paredzēti vadlīniju pielikumā pievieno­tajā saņēmēja līgumā ar otrā līmeņa starpniekinstitūciju.

III. Struktūrfonda finansējuma saņēmējs

6. No struktūrfondu vadības viedokļa saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumu Nr.200 "Noteikumi par Eiropas Savienības struktūrfondu vadību" (turpmāk — noteikumi Nr.200) 20. un 56.punktu jāiden­tificē par struktūrfondu projekta īstenošanu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona, kas ir struktūrfonda finansējuma saņēmējs (līdzīgi atbilstoši noteikumu Nr.20024. un 74.punktam identificē granta finansējuma saņēmēju). Tātad katram projektam atbilst viens struktūrfonda finansējuma saņēmējs vai granta finansējuma saņēmējs. Atbilstoši noteikumu Nr.20021.punktam struktūrfonda finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta īstenošanu atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar otrā līmeņa starpniekinstitūciju. Struktūrfondu projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu nodrošina struktūrfonda finansējuma saņēmējs viens pats vai sadarbībā ar partneriem.

7. Ja struktūrfonda finansējuma saņēmējs ir pašvaldība, tā papildus saņem valsts budžeta dotāciju pašvaldībai atbilstoši pašvaldības teritorijas attīstības indeksam saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumiem Nr.124 "Noteikumi par kritērijiem valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanai" (turpmāk — noteikumi Nr.124). Pašvaldība vai pašvaldības iestāde saņem valsts budžeta dotāciju atbilstoši tās pašvaldības teritorijas indeksam, kurā atrodas struktūr­fonda finansējuma saņēmējs.

IV. Projekta īstenošanas partneri

8. Eiropas Komisijas 1999.gada 21.jūnija Regula Nr. 1260/99 par Eiropas Savienības struktūrfondiem (turpmāk — regula Nr. 1260/99), kā arī struktūrfondu projektu īstenošanu regulējošie Latvijas Republikas normatīvie akti neierobežo iespējamo partneru loku struktūrfondu projektos. Tas nozīmē, ka viena projekta ietvaros par partneriem var kļūt gan pašvaldības, gan nevalstiskās organizācijas, gan citas fiziskās un juridiskās personas.

9. Pirms projekta pieteikuma izstrādes partneriem savstarpēji jāvienojas par to, kurš no tiem būs struktūrfonda finansējuma saņēmējs un līgumā par struktūrfondu projekta īstenošanu noteikto saistību izpildītājs. Īstenojot struktūrfondu projektu partnerībā, obligāts priekšnosacījums ir juridiski noformēta partneru vienošanās par pušu atbildības pakāpi projektā, ieguldījumu apjomu un īstenošanas gaitā izmantoto un radīto materiālo labumu īpašumtiesībām, kuras izriet no struktūrfonda finansējuma saņēmēja saistībām līgumā par struktūrfonda līdzfinansējuma piešķiršanu un projekta īstenošanu, kas noslēgts ar otrā līmeņa starpniekinstitūciju. Visā projekta īstenošanas laikā un piecus gadus pēc tā struktūrfonda finansējuma saņēmējs ir juridiski un mate­riāli atbildīgs par visu ar projekta īstenošanu uzņemto saistību nodrošināšanu. Struktūrfonda finansējuma saņēmējs saskaņā ar līguma par struktūrfonda līdz­finansējuma piešķiršanu un projekta īstenošanu (kas noslēgts ar otrā līmeņa starp­niekinstitūciju) prasībām ir tieši atbildīgs par neatbilstībām un pārkāpu­miem kādā no projekta aktivitātēm, savukārt partnerības līgumā jāatrunā finan­siālās atbildības sadalījums starp struktūrfonda finansējuma saņēmēju un katru no partneriem gadījumā, ja prasības nav ievērotas kāda partnera darbības dēļ. Bez juridiski noformētas partneru vienošanās nav cita pamata divu vai vairāku juridisko personu sadarbībai.

V. Iespējas atsavināt vērtības, kas iegūtas ar struktūrfondu atbalstu

10. Saskaņā ar regulas Nr. 1260/99 30.panta ceturto punktu struktūrfonda finansējuma saņēmējam jānodrošina, lai piecu gadu laikā no lēmuma par struktūrfondu līdzfinansējuma piešķiršanu netiktu mainīti struktūrfondu līdzfinansētu projektu mērķi, īstenošanas nosacījumi un projekta ietvaros netiktu gūta nepamatota priekšrocība, kā arī netiktu mainītas struktūrfondu līdzfinansēta projekta ietvaros iegādāto vērtību īpašumtiesības un to atrašanās vieta. Struktūrfondu projektu īstenošanā iesaistītās institūcijas kontrolē projektu īstenošanu, kā arī veic uzrau­dzību un kontroli piecu gadu laikposmā pēc projekta īstenošanas pabeigšanas.

11. Struktūrfonda finansējuma saņēmējs ir tieši atbildīgs par struktūrfondu projekta ietvaros izmantojamo un radīto vērtību apsaimniekošanas nodrošinā­šanu tā, lai šīs vērtības tiktu izmantotas atbilstoši projekta mērķiem. Minētās vērtības struktūrfonda finansējuma saņēmējs var apsaimniekot pats vai uzticēt apsaimniekošanu citai fiziskai vai juridiskai personai, apsaimniekošanas līgumā nosakot īpašuma apsaimniekošanas mērķus un apsaimniekotāja atbildību. Tomēr atbildība par līguma ar otrā līmeņa starpniekinstitūciju izpildi paliek struktūr­fonda finansējuma saņēmējam. Koncesijas gadījumā, ja koncesijas resurss ir pašvaldības īpašums, grāmatvedības uzskaitē īpašums paliek pašvaldības bilancē, pašvaldība aprēķina nolietojumu un par lietošanas tiesību nodošanu saņem samaksu naudā vai citu labumu veidā. Koncesionārs savā bilancē parāda nemateriālu ieguldījumu— koncesiju, t.i., nopirktās lietošanas tiesības.

12. Projektā radītās vērtības paliek struktūrfonda finansējuma saņēmēja vai partnera īpašumā, nodrošinot regulas Nr. 1260/99 30.panta ceturtajā punktā minēto prasību ievērošanu.

VI. Projekta ieņēmumi

13. Atbilstoši regulas Nr. 1260/99 29.4.pantam, ja projekta ietvaros radīto vērtību izmantošana (visā to izmantošanas laikposmā) rada pozitīvus neto ieņēmumus, struktūrfondu līdzfinansējums tiek samazināts atbilstoši šo ieņēmumu apjomam. Struktūrfondu projekta īstenošanā iesaistītās institūcijas ir identificējušas Vienotā programmdokumenta aktivitātes, kuru ietvaros īstenojamie projekti var radīt neto ieņēmumus, un papildinājušas vadlīnijas projektu iesniegumu iesniedzējiem ar neto ieņēmumu atskaitīšanas metodoloģiju. Partnerībā īstenojamiem projektiem visu projekta komponenšu (katra projekta partnera veiktās aktivitātes) ietvaros gūtos ieņēmumus uzskata par viena projekta ieņēmumiem, un projekta līdzfinansējuma likmi aprēķina, atskaitot no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām kopējos projektā gūtos ieņēmumus.

14. Ieņēmumus, kas gūti, izmantojot projekta jaunradītās vērtības, sadala saskaņā ar savstarpēji noslēgtā līguma nosacījumiem. Naudas plūsmas pārskatā norāda tikai saņemtās un izmaksātās summas naudā un tās ekvivalentos. Līdzekļu kustība no viena naudas (un tās ekvivalenta) veida uz otru nav uzskatāma par naudas plūsmu, un to naudas plūsmas pārskatā nenorāda. Naudas plūsmas pārskatā neiekļauj darījumus, kas nav saistīti ar naudas (un tās ekvivalentu) plūsmu, piemēram, aktīvu pārņemšanu kā neatmaksāto aizdevumu nodrošinā­jumu, aktīvu pārņemšanu vienlaikus ar attiecīgo saistību pārņemšanu, saistību pārveidošanu kapitālā un rezervēs.

VII. Grāmatvedības uzskaite projektā

15. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību budžeta iestādes (tai skaitā pašvaldības) kārto grāmatvedības uzskaiti atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumiem Nr.867 "Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti", bet komersanti (fiziskās personas vai komerc­sabiedrības) grāmatvedības uzskaiti veic un pārskatus sagatavo saskaņā ar komercstruktūrām saistošajiem normatīvajiem aktiem grāmatvedības jomā.

1. Atalgojuma (darba samaksas) noteikšanā jāievēro Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti, kas nosaka pamatprincipus atalgojuma (darba samaksas) noteikšanai attiecīgajiem ierēdņiem (darbiniekiem):

1.1. Darba likums;

1.2. Valsts civildienesta likums;

1.3. likums "Par pašvaldībām";

1.4. Publisko aģentūru likums;

1.5. likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā";

1.6. Likums par budžetu un finanšu vadību;

1.7. Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumi Nr.995 "Notei­kumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju";

1.8. Ministru kabineta 1997.gada 21.janvāra noteikumi Nr.46 "Noteikumi par vadības līgumiem";

1.9. Ministru kabineta 2002.gada 3.septembra noteikumi Nr.397 "Meto­dika, pēc kuras valsts (pašvaldības) aģentūras darbinieka atalgojums (mēneša amatalga) salīdzināms ar attiecīgās kvalifikācijas speciālista darba samaksu (mēneša amatalgu) darba tirgū";

1.10. citi Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti.

2. Personām, kuras strādā atklāta konkursa projektā, atalgojumu (darba samaksu) nosaka šādi:

2.1. tiešās pārvaldes iestāžu un no valsts budžeta finansējamo iestāžu ierēdņiem (darbiniekiem):

2.1.1. ja funkcija un (vai) uzdevums īstenot vai vadīt projektu ir noteikts ierēdņa (darbinieka) amata aprakstā un (vai) vadības līgumā, tad atalgojumu (darba samaksu) un (vai) vadības līgumā noteikto atlīdzības apmēru nosaka un izmaksā saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;

2.1.2. ja ierēdnim (darbiniekam) jāveic konkrēts (noteikts) uzdevums saistībā ar projekta īstenošanu vai vadību un šis uzdevums nav iekļauts ierēdņa (darbinieka) amata aprakstā un (vai) vadības līgumā un atšķiras no ierēdņa (darbinieka) ikdienas darbiem, tad saskaņā ar Civillikuma ceturto daļu un Darba likumu ar ierēdni (darbinieku) var noslēgt līgumu (piemēram, uzņēmuma līgumu) uz noteiktu laikposmu par attiecīgā uzdevuma veikšanu, līgumā nosakot atlīdzību par veicamo darbu (piemērojot laika algas sistēmu vai stundu tarifa likmi). Ja uzdevums, par kuru ar ierēdni (darbinieku) grib noslēgt uzņēmuma līgumu, izriet no ierēdņa (darbinieka) amata funkcijām vai vadības līgumā iekļautajiem uzdevumiem vai arī ietilpst iestādes funkcijās, tad uzdevumam jābūt iekļautam ierēdņa (darbinieka) amata aprakstā vai vadības līgumā un par tādu uzdevumu nedrīkst slēgt uzņēmuma līgumu;

2.1.3. ar ārštata darbiniekiem uzņēmuma līgumu vai pakalpojuma līgumu noslēdz uz projekta īstenošanas laikposmu par noteikta uzdevuma veikšanu. Atlīdzības apmēru par veicamo darbu nosaka iestādes vadītājs, ņemot vērā veicamā darba specifiku un atalgojuma (darba samaksas) apmēru iestādē par līdzvērtīgā darba veikšanu;

2.1.4. ierēdņa (darbinieka) atalgojuma (darba samaksas) apmēram jābūt samērojamam ar atalgojuma (darba samaksas) apmēru par līdzvērtīga darba veikšanu tiešās pārvaldes iestādē un no valsts budžeta finansējamā iestādē;

2.1.5. ja darbinieks attiecīgajā projektā strādā nepilnu slodzi, gatavo atsevišķu darba uzskaites lapu;

2.2. vietējās pašvaldības domes (padomes) un pašvaldības iestāžu darbiniekiem:

2.2.1. vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājam, viņa viet­niekam, vietējās pašvaldības domes (padomes) darbiniekiem, kā arī pašvaldības iestāžu vadītājam darba samaksu nosaka saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 21.panta 13.punktu;

2.2.2. no pašvaldību budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem darba samaksas noteikšanā var piemērot Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumus Nr.217 "Noteikumi par darba samaksas sistēmu no valsts budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem";

2.2.3. vietējās pašvaldības domes (padomes), pašvaldības iestādes un privātā sektora uzņēmumi var izstrādāt darba samaksas apmēra noteikšanas metodiku, pēc kuras darbinieka darba samaksa ir salīdzināma ar attiecīgās kvalifikācijas speciālista darba samaksu darba tirgū;

2.2.4. ja darbinieks attiecīgajā projektā strādā nepilnu slodzi, gatavo atsevišķu darba uzskaites lapu;

2.3. citiem struktūrfonda finansējuma saņēmējiem:

2.3.1. citi struktūrfonda finansējuma saņēmēji var izstrādāt darba samaksas apmēra noteikšanas metodiku, pēc kuras darbinieka darba samaksa ir salīdzināma ar attiecīgās kvalifikācijas speciālista darba samaksu darba tirgū;

2.3.2. ja darbinieks strādā attiecīgajā projektā nepilnu slodzi, gatavo atsevišķu darba uzskaites lapu.

3. Atalgojums (darba samaksa) personām, kuras strādā atklāta konkursa projektā, neietver prēmijas un (vai) dāvanas.

1. Šajā pielikumā noteikta kārtība, kādā aprēķina nekustamā īpašuma un iekārtu nolietojuma norakstījumus, kas iekļaujami attiecināmajos izdevumos līdzfinansēšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk — ERAF).

2. ERAF finansējuma saņēmējs nodrošina atsevišķu nolietojuma norakstī­jumu uzskaiti atbilstoši šī pielikuma prasībām nekustamajam īpašumam un iekārtām, kuru nolietojuma norakstījumus tas paredz iekļaut ERAF līdzfinansētā projekta attiecināmajos izdevumos. Nolietojuma norakstījumu aprēķināšanas nosacījumi, kurus ERAF finansējuma saņēmējs piemēro finanšu grāmatvedības uzskaitē vai nodokļu aprēķināšanai, var būt atšķirīgi no šajā pielikumā paredzētajiem nosacījumiem attiecināmo izdevumu aprēķināšanai, kas līdzfinan­sējami no ERAF.

3. Attiecināmajos izdevumos iekļaujamos nekustamā īpašuma vai iekārtu nolietojuma norakstījumus aprēķina par laikposmu, kurā tie ieguldīti ERAF līdzfinansētajā projektā, bet ne agrāk kā no dienas, kad noslēgts līgums par ERAF līdzfinansējuma piešķiršanu, un ne ilgāk kā līdz dienai, kas noteikta līgumā par ERAF līdzfinansējuma piešķiršanu, līdz kurai līdzfinansētajam projektam tiek sniegts ERAF atbalsts.

4. Nekustamā īpašuma sākotnējo vērtību (īpašuma vērtību tā ieguldīšanas dienā ERAF līdzfinansētajā projektā), no kuras uzsāk nolietojuma norakstījumu aprēķinu, apliecina neatkarīgs sertificēts vērtētājs vai attiecīga pilnvarota iestāde.

5. Iekārtu sākotnējo vērtību (iekārtu vērtību to ieguldīšanas dienā ERAF līdzfinansētajā projektā), no kuras uzsāk nolietojuma norakstījumu aprēķinu, apliecina neatkarīgs sertificēts vērtētājs, attiecīga pilnvarota iestāde vai attiecīgi iegādes dokumenti.

6. Ja iekārtas iegādes vērtību apliecina iegādes dokumenti un tā ir iegādāta vairāk nekā 12 mēnešus pirms tās ieguldīšanas ERAF līdzfinansētajā projektā, tās iegādes vērtību samazina atbilstoši šī pielikuma 8.punktā minētajai nolietojuma norakstījumu likmei. Šādas iekārtas sākotnējo vērtību, no kuras uzsāk nolietojuma norakstījumu aprēķinu, nosaka, izmantojot šādu formulu:

SV — iekārtas sākotnējā vērtība, no kuras uzsāk nolietojuma norakstījumu aprēķinu;

IV — iekārtas iegādes vērtība saskaņā ar iegādes dokumentiem;

r — nolietojuma norakstījumu gada likme attiecīgajam iekārtu veidam saskaņā ar šī pielikuma 8.punktu;

N — pilnu un nepilnu gadu skaits no iekārtas iegādes dienas līdz tās ieguldīšanai ERAF līdzfinansētajā projektā.

7. Attiecināmajos izdevumos iekļaujamos nekustamā īpašuma vai iekārtu nolietojuma norakstījumus aprēķina saskaņā ar lineāro metodi atsevišķi par katru ERAF atbalsta sniegšanas laikposmu, par kuru ERAF finansējuma saņē­mējs pieprasa izdevumu atmaksas kompensāciju, izmantojot šādu formulu:

NN — nekustamā īpašuma vai iekārtas nolietojuma norakstījumi, kas iekļaujami attiecināmajos izdevumos, par attiecīgo laikposmu;

SV — nekustamā īpašuma vai iekārtas sākotnējā vērtība, no kuras uzsāk nolietojuma norakstījumu aprēķinu un kura noteikta saskaņā ar šī pielikuma 4., 5. un 6.punktu;

r — nolietojuma norakstījumu gada likme nekustamajam īpašumam vai attiecīga­jam iekārtu veidam saskaņā ar šī pielikuma 8.punktu;

n — pilnu mēnešu skaits laikposmā, kurā minētais nekustamais īpašums vai iekārtas ir ieguldītas ERAF līdzfinansētajā projektā un par kuru aprēķina nolietojuma norakstījumus.

8. Attiecināmajos izdevumos iekļaujamiem nekustamā īpašuma un iekārtu nolietojuma norakstījumiem piemēro šādas gada likmes:

8.1. ēkām, būvēm un ilggadīgajiem stādījumiem — pieci procenti;

8.2. dzelzceļa ritošajam sastāvam un tehnoloģiskajām iekārtām, jūras un upju flotes transportlīdzekļiem un tehnoloģiskajām iekārtām, flotes un ostu tehnoloģiskajām iekārtām, kā arī enerģētiskajām iekārtām — 10 procentu;

8.3. skaitļošanas iekārtām un to aprīkojumam (t.sk. drukas ierīcēm), infor­mācijas sistēmām, datoru programmproduktiem un datu uzkrāšanas iekārtām, sakaru līdzekļiem, kopētājiem un to aprīkojumam — 35 procenti;

8.4. naftas izpētes un ieguves platformām un to darbībai nepieciešamajām iekārtām — 7,5 procenti;

8.5. citu veidu iekārtām — 20 procentu.

9. Nolietojuma norakstījumus neaprēķina zemes ieguldījumiem ERAF līdzfinansētajā projektā un citam nekustamajam īpašumam, kas nav pakļauts fiziskajam nolietojumam.

10. Ja nekustamā īpašuma (kura nolietojuma norakstījumi ir iekļaujami attiecināmajos izdevumos) vērtībā ietilpst zemes vērtība, šāda nekustamā īpašuma sākotnējo vērtību, no kuras uzsāk nolietojuma norakstījumu aprēķinu, nosaka un saskaņā ar šī pielikuma 4.punktu apliecina, atskaitot šādas zemes vērtību.

11. Kapitālās izmaksas, kuras saistītas ar nekustamā īpašuma vai iekārtu uzlabošanu, atjaunošanu vai rekonstrukciju un kuras minētā nekustamā īpašuma vai iekārtu ieguldītājam ir radušās pēc to iegūšanas īpašumā un pirms to ieguldī­šanas ERAF līdzfinansētajā projektā, nevar iekļaut šāda nekustamā īpašuma vai iekārtu sākotnējā vērtībā, no kuras uzsāk nolietojuma norakstījumu aprēķinu, un attiecināmajos izdevumos, izņemot gadījumu, ja šāda nekustamā īpašuma vai iekārtu sākotnējo vērtību uz to ieguldīšanas dienu ERAF līdzfinansētajā projektā apliecina neatkarīgs sertificēts vērtētājs vai attiecīga pilnvarota iestāde un šīs kapitālās izmaksas ietilpst šādi noteiktajā vērtībā.

12. Kapitālās izmaksas, kuras saistītas ar nekustamā īpašuma vai iekārtu uzlabošanu, atjaunošanu vai rekonstrukciju un kuras minētā nekustamā īpašuma vai iekārtu ieguldītājam ir radušās laikposmā pēc līguma noslēgšanas par ERAF līdzfinansējuma piešķiršanu un šāda nekustamā īpašuma vai iekārtu ieguldīšanas ERAF līdzfinansētajā projektā, un kuras apliecina attiecīgi attaisnojoši doku­menti, var iekļaut attiecināmajos izdevumos attiecībā uz atlikušo laikposmu, kādā minētais nekustamais īpašums vai iekārtas būs ieguldīti ERAF līdzfinan­sētajā projektā. Attiecināmajos izdevumos iekļaujamās kapitālās izmaksas aprēķina atsevišķi par katru atlikušo ERAF atbalsta sniegšanas laikposmu, par kuru ERAF finansējuma saņēmējs pieprasa izdevumu atmaksas kompensāciju, izmantojot šādu formulu:

AKI — par attiecīgo laikposmu attiecināmajos izdevumos iekļaujamās kapitālās izmaksas;

KI — kapitālās izmaksas, kas radušās nekustamā īpašuma vai iekārtu ieguldītājam;

r — nolietojuma norakstījumu gada likme nekustamajam īpašumam vai attiecīga­jam iekārtu veidam saskaņā ar šī pielikuma 8.punktu;

n — pilnu mēnešu skaits laikposmā, kurā minētais nekustamais īpašums vai iekārtas ir ieguldīti ERAF līdzfinansētajā projektā un par kuru aprēķina attiecināmajos izdevumos iekļaujamās kapitālās izmaksas.

(Norādīt, ja summas tiek noapaļotas)

Piezīmes.

¹ Budžeta pozīcijām, kurām PVN ir kā attiecināmās izmaksas, ailē [5] norāda summu, ieskaitot PVN, un ailē [6] norāda PVN summu. PVN summu aprēķina, izmantojot formulu: ailē [5] norādītā summa/1,18 x 0,18.

² Iekļauj progresa pārskatā par pirmo pārskata periodu, ja tādas ir paredzētas apstiprinātajā projekta budžetā.

³ Iekļauj, ja nepieciešams.

Šajā tabulā atspoguļo projekta izmaksu priekšfinansēšanas sākotnējos avotus, neņemot vērā saņemtās atmaksas no ERAF līdzekļiem. Priekšfinansējumu norāda, ņemot vērā priekšfinansējuma sākotnējo avotu, nevis projekta izmaksu veicēju. Jebkuru no priekšfinansējuma avotiem norāda atbilstošajā tabulas rindā, nodalot publisko un privāto finansējumu.

(lati)

 Piezīmes.

¹ Iekļauj arī iespējamo finansējumu, kas nav tiešs finansējums naudā (attiecināmo izmaksu natūrā finansēšanai), un atskaita ieņēmumus, kas minēti Ministru kabineta 2006.gada 24.janvāra noteikumu Nr.73 "Noteikumi par atklāta projektu iesniegumu konkursa "Kultūras un vēstures mantojuma efektīva izmantošana tūrisma attīstībā" vadlīnijām" 4.pielikumā.

² Iekļauj arī priekšfinansējumu, kas novirzāms (novirzīts) pirms līguma noslēgšanas ar starpniekinstitūciju.

(ja projekts paredz partnerības veidošanu)

1. projekta iesnieguma iesniedzējs (turpmāk - projekta pieteicējs) ir tieši atbildīgs par projekta sagatavošanu, īstenošanu un vadību, kā arī ir atbildīgs par projekta rezultātiem. Projekta pieteicējs nedarbojas kā starpnieks;

3. projekta pieteicējs ir spējīgs nodrošināt projekta īstenošanai nepieciešamo cilvēkresursu darbspēju;

4. projekta pieteicējs apliecina un ir spējīgs pierādīt projekta īstenošanai nepieciešamo pieredzi un (vai) izpratni par projekta darbības jomu;

5. uz projekta pieteicēju neattiecas neviens no šādiem apgalvojumiem:
5.1. tas ir pasludināts par maksātnespējīgu vai tā darbību administrē tiesa, vai pret to prasību tiesā ir cēlis kreditors, vai tā saimnieciskā darbība ir apturēta, vai tas atrodas kādā analogā situācijā līdzīgas procedūras dēļ, ko nosaka Latvijas Republikas tiesību akti;
5.2. tas atrodas procesā par maksātnespējas atzīšanu vai likvidāciju, vai nodošanu administrēšanai tiesā, vai tiesvedības uzsākšanu ar kreditoru, vai līdzīgā procedūrā, ko nosaka Latvijas Republikas tiesību akti;
5.3. ar spēkā esošu lēmumu, kuram nav iespējama apelācija, tas ir atzīts par vainīgu nodarījumā saistībā ar savu profesionālo darbību;
5.4. ar spēkā esošu lēmumu, kuram nav iespējama apelācija, tas ir atzīts par vainīgu krāpšanā, korupcijā, saistībā ar iesaistīšanos kriminālās vai citās nelikumīgās darbībās, kas skārušas Eiropas Kopienas finanšu intereses;
5.5. tas ir vainojams nopietnos profesionālos pārkāpumos, kas ir pierādīti un kam ir rodams līgumslēdzējas institūcijas pamatojums;
5.6. tas nav izpildījis pienākumus saistībā ar nodokļu maksājumiem, kas izriet no attiecīgās valsts tiesību aktiem, kurā tas ir reģistrēts;
5.7. tas nav izpildījis pienākumus saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kas izriet no attiecīgās valsts tiesību aktiem, kurā tas ir reģistrēts;
5.8. tas ir nopietni pārkāpis līguma nosacījumus, nepildot saistības, kas noteiktas citos līgumos, kuri finansēti no Eiropas Savienības līdzekļiem;
5.9. iesniedzot projekta iesniegumu, tas var nonākt interešu konfliktā;
5.10. tas ir vainojams nopietnā informācijas sagrozīšanā saistībā ar vadošajai iestādei vai starpniekinstitūcijai iesniedzamo informāciju, kas ir priekšnosacījums dalībai projektu iesniegumu konkursā, vai nav iesniedzis nepieciešamo informāciju;
5.11. tas ir centies iegūt savā rīcībā konfidenciālu informāciju vai ietekmēt vērtēšanas komisiju vai starpniekinstitūciju šī projekta vai citu struktūrfondu finansēto projektu izvērtēšanā;
5.12. tas atrodas kādā citā Ministru kabineta 2006.gada 24.janvāra noteikumos Nr.73 "Noteikumi par atklāta projektu iesniegumu konkursa "Kultūras un vēstures mantojuma efektīva izmantošana tūrisma attīstībā" vadlīnijām" minētajā situācijā, kas liedz pretendēt uz ERAF līdzfinansējumu;

6. projekta pieteicējam ir atbilstošs juridiskais statuss;

7. projekta pieteicējam ir atbilstošs pamatdarbības veids;

8. šis projekts netiek finansēts vai līdzfinansēts no citiem Eiropas Savienības līdzekļiem;

9. ja projekts tiks apstiprināts, šis projekta iesniegums netiks iesniegts finansēšanai vai līdzfinansēšanai no citiem Eiropas Savienības līdzekļiem, kā arī valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem, kas nav minēti šajā projekta iesniegumā;

10. projekta pieteicējs ir iepazinies ar līguma projekta par ERAF līdzfinansējuma piešķiršanu nosacījumiem un apliecina, ka nav tādu apstākļu, kas viņam aizliegtu slēgt šādu līgumu ar otrā līmeņa starpniekinstitūciju;

11. ja projekta ietvaros tiek finansēti būvdarbi vai ilgtermiņā lietojamu preču piegādes, projekta pieteicējs apņemas nodrošināt, ka projekta īstenošanas gaitā, kā arī piecu gadu laikā pēc projekta īstenošanas minētie pamatlīdzekļi netiks atsavināti, nodoti citam īpašniekam, pārdoti vai citādi norakstīti.

Tā kā projekts paredz partnerības veidošanu, projekta pieteicējs:

1. apliecina, ka visi projektā iesaistītie partneri atbilst minētajiem nosacījumiem;

2. apliecina, ka uz brīdi, kad projekta iesniegums iesniegts otrā līmeņa starpniekinstitūcijā atklātā konkursa izvērtēšanai, starp projekta pieteicēju un tā partneriem ir noslēgts sadarbības līgums, kurā ir konkrēti atrunātas pušu savstarpējās saistības, tiesības un pienākumi, tai skaitā īpašumu juridiskā piederība un projektā radīto vai iegādāto vērtību piederība, ņemot vērā nosacījumus, kas paredzēti vadlīniju pielikumā pievienotajā saņēmēja līgumā ar otrā līmeņa starpniekinstitūciju;

3. pēc līguma ar otrā līmeņa starpniekinstitūciju noslēgšanas apņemas nodrošināt minētajā līgumā un tā grozījumos, kas var tikt veikti projekta īstenošanas gaitā, paredzēto saistību atbilstošu izpildi, kā arī, ja minētajā līgumā tiek veikti grozījumi, nodrošināt atbilstošu prasību iestrādi sadarbības līgumā ar partneriem;

4. apņemas projekta īstenošanā un līguma izpildē konsultēties ar partneriem, regulāri informēt partnerus par projekta īstenošanas un līguma izpildes gaitu, nodrošināt tos ar apstiprinātā projekta iesnieguma, līguma par ERAF līdzfinansējuma piešķiršanu un projekta tehniskā un finansiālā progresa pārskatu kopijām;

5. apņemas konsultēties un vienoties ar partneriem pirms būtisku izmaiņu ierosināšanas līgumā par ERAF līdzfinansējuma piešķiršanu. Ja šāda vienošanās nav iespējama, projekta pieteicējs par to informē otrā līmeņa starpniekinstitūciju, norādot iemeslus, kādēļ vienošanās nav iespējama;

6. pamatojoties uz sadarbības līgumā (kas noslēgts minētā projekta īstenošanai starp projekta pieteicēju un tā partneriem) atrunāto īpašumu un projektā radīto vai iegādāto vērtību piederību, apliecina, ka projektā radītās vai iegādātās vērtības tiks sadalītas starp partneriem šādā kārtībā:

Apliecinu, ka šī projekta iesnieguma veidlapa un visi pievienotie pielikumi atbilst patiesībai un projektam pieprasītais finansējums tiks izmantots atbilstoši projekta iesniegumā aprakstītajam.

Apliecinu, ka nav zināmu iemeslu, kāpēc šis projekts nevarētu tikt īstenots vai varētu tikt aizkavēta tā izpilde, un apstiprinu, ka projektā noteiktās saistības var veikt Vienotajā programmdokumentā noteiktajā termiņā.

Apzinos, ka projekts var netikt izvērtēts, ja projekta iesniegums nav pilnībā aizpildīts.

Projekta pieteicēja zīmogs
(ja ir)

Piezīme.
¹ Ja projekta iesniegumu projekta pieteicējas institūcijas vadītāja vietā paraksta tā pilnvarota persona, kopā ar projekta iesniegumu jāiesniedz dokuments, kas pilnvaro šādu personu parakstīt projekta iesniegumu.

Projekta iesnieguma iesniedzējam (turpmāk - projekta pieteicējs) kopā ar projekta iesniegumu jāiesniedz šādi dokumenti:

(pretī pievienojamam dokumentam attiecīgajā ailē norādīt, vai dokuments ir pievienots vai nav piemērojams (arī par partneriem)).

I. Projektu administratīvie vērtēšanas kritēriji

II. Projektu kvalitātes un specifiskie vērtēšanas kritēriji