Latvijas Republika un Igaunijas Republika (turpmāk — Puses),

ievērojot abpusējas intereses un izpildot 1992.gada 20.martā parakstīto Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumu par valsts robežas atjaunošanu (turpmāk — Līgums),

vienojās par sekojošo:

1.pants

Puses vienojās izteikt Līguma 9.pantu šādā redakcijā:

"9.pants

Par valsts robežu tiek sastādīta karte mērogā 1 : 5000, divi eksemplāri katrai Pusei, kuru paraksta visi Jauktās komisijas locekļi. Kartei tiek pievienots detalizēts robežas apraksts.

Robeža atzīstama par atjaunotu pēc tam, kad abu Pušu valdības apstiprinājušas valsts robežas karti mērogā 1 : 5000, detalizētu robežas aprakstu un noslēguma protokolu, kas paredzēts Valsts robežas starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku redemarkācijai un nospraušanai dabā izveidotās jauktās komisijas instrukcijas (turpmāk — Instrukcija) 11. un 13.punktā.

Visiem abu valstu zemes lietotājiem gada laikā no dienas, kad Pušu valdības apstiprinājušas karti, aprakstu un protokolu, jānoformē zemes lietošana iecirkņos, kur notikušas robežas izmaiņas."

2.pants

Puses vienojās izteikt Līguma 12.pantu šādā redakcijā:

"12.pants

Valsts robežas režīms nosakāms ar abu Pušu atsevišķu vienošanos."

3.pants

Puses apliecina, ka robežas apraksts (piirikirjeldus) un robežas grāmata (piiriraamat), kas norādīti Līguma 8.pantā igauņu valodas tekstā ir saprotams kā "robežas apraksts" — "piirikirjeldus".

4.pants

Puses apliecina, ka Jauktā komisija savā darbā ievēro Instrukciju, pie kam, lai labāk izpildītu Līguma nosacījumus, Jauktā komisija ir tiesīga precizēt atsevišķus Instrukcijas noteikumus tās sēžu protokolos.

5.pants

Papildprotokols ir ratificējams un tas stājas spēkā dienā, kad saņemts pēdējais paziņojums par Pušu nepieciešamo iekšējo prasību izpildi.

Parakstīts Rīgā 2000.gada 31.maijā divos eksemplāros latviešu un igauņu valodās. Abi teksti ir vienlīdz autentiski.

Pielikums

1992.gada 20.marta Līgumam par valsts robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku

1. Jauktā komisija valsts robežas atjaunošanai (turpmāk — "komisija") tiek izveidota, pamatojoties uz 1992.gada 20.marta līgumu, trīs cilvēku sastāvā no katras Puses.

Komisija sasauc sēdes, kuras pēc kārtas vada vienas vai otras Puses locekļi. Katra sēde tiek protokolēta. Protokolu paraksta visi klātesošie abu Pušu komisijas locekļi.

2. Komisija organizē valsts robežas redemarkācijas darbus un kontrolē to kvalitāti. Komisija savā darbā ievēro šo līgumu un esošos vēsturiski juridiskos dokumentus (līgumus, protokolus, konvencijas u.tml.), kas noslēgti starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku un trešajām valstīm 1920.-1940.gadā.

3. Komisijas kompetencē ietilpst:

3.1. vēsturiski juridisko dokumentu par valsts robežas noteikšanu starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku atlase un izpēte;

3.2. topogrāfisko un ģeodēzisko materiālu apkopošana, savākto materiālu ticamības noteikšana, izpēte, salīdzināšana un precizēšana dabā;

3.3. visu praktisko uzdevumu risināšana, kas rodas saistībā ar līguma izpildi par valsts robežas atjaunošanu un tās redemarkāciju;

3.4. zemes gabalu apmaiņa, balstoties uz kompensācijas principu, gadījumos, ja valsts robežas līnija ir pārvirzīta;

3.5. robežas nospraušana dabā, ievērojot pašreizējo zemes lietojumplatību robežas, ceļu, meliorācijas (nosusināšanas) sistēmu un citu inženiertehnisko būvju piederību;

3.6. robežas redemarkācijas darba grupu izveidošana un instrukcijas izstrādāšana tām;

3.7. pierobežas vispārējās un privātās lietošanas satiksmes ceļu, inženiertehnisko būvju un ūdeņu (upju, strautu, kanālu, grāvju) ekspluatācijas noteikumu un kārtības noteikšana;

3.8. saistībā ar robežas redemarkāciju saņemto visu iesniegumu un sūdzību izskatīšana un izlemšana;

3.9. kopīga robežzīmju paraugu, to aprakstu un uzstādīšanas kārtības izstrādāšana un apstiprināšana;

3.10. robežas redemarkācijas un dabā nospraušanas praktisko darbu plānošana un veikšana;

3.11. robežas līnijas iztaisnošana, izveidojot pēc iespējas maksimāli garus taisnus posmus.

4. Darba grupai tiek uzdots:

4.1. izpētīt pašreizējo robežas līniju un apzīmēt to ar pagaidu zīmēm, pamatojoties uz esošajiem topogrāfiskajiem, ģeodēziskajiem un vēsturiski tiesiskajiem dokumentiem;

4.2. uzstādīt (uzcelt) robežzīmes, sastādīt zīmju uzstādīšanas vietu uzmetumus, atzīmēt tās galvenajā kartē mērogā 1:10000, izdarīt galvenajā kartē korekcijas valsts robežas zonā — 250 metrus uz abām pusēm no robežlīnijas un sastādīt detalizētu robežas aprakstu;

4.3. izcirst stigas, izrakt grāvjus un izveidot kupicas (uzkalniņus) ap robežzīmēm (robežstabiem).

5. Galvenās robežzīmes (robežstabus) uzstāda:

5.1. parasti vietās, kur valsts robežas līnija veido asu pagriezienu, un vietās, kur robežu šķērso galvenie satiksmes ceļi;

5.2. uz taisnajām līnijām redzamības robežās, bet ne retāk kā pēc 1 kilometra;

Piezīme. Pašreizējās robežzīmes (robežstabi) jāsaglabā un jāpārveido.

5.3. ja nepieciešams, taisnajās robežlīnijās starp galvenajām zīmēm uzstāda papildzīmes, norādot uz tām attālumu metros no iepriekšējās galvenās robežzīmes līdz papildzīmei. Piemēram: 101+250, kur 101 ir galvenās robežzīmes numurs, bet 250 (m) — attālums no tās līdz papildzīmei;

5.4. uz pierobežas ūdens noteku (upju, strautu, kanālu, grāvju) krastiem, pa kuriem iet robežlīnija, robežzīmes (robežstabus) uzstāda abos krastos. Šīm zīmēm (zīmju pārim) ir attiecīgais kārtas numurs, tās tiek atzīmētas robežas galvenajā kartē, bet robežas aprakstā norādīts šo zīmju perpendikulārais attālums no robežlīnijas.

6. Robežzīme (variants) sastāv no betona centra, izmērs — 30x30x30 cm, ar metāla marku, kas ierakts zemē 1 m dziļumā un nostiprināts ar akmeņiem. Markas centrā uzstāda 3504 mm garu robežzīmi (robežstabu) ar diametru 200 mm. Uzstādot robežzīmi (robežstabu), markas centrs un zīmes (staba) centrs tiek savienoti. Robežzīmi nostiprina ar akmeņiem un iebetonē. Apkārt zīmei izrok grāvi un izveido 1 m augstu apaļu kupicu, kuras apakšējais diametrs — 4 m, bet augšējais diametrs — 2 m. Virs kupicas apkārt zīmei (stabam) ierīko betona apli, kura diametrs — 0,5 m un kurš, tāpat kā zīme, tiek nokrāsots baltā krāsā. Latvijas Republikas valsts ģerboni, Igaunijas Republikas valsts ģerboni un robežzīmes numuru robežzīmei (robežstabam) piestiprina ar skrūvēm vai uzkrāso.

Ģerboņu un uzrakstu skices izstrādā mākslinieki robežzīmes izmēriem atbilstošās proporcijās, tās apstiprina jauktās komisijas kopīgā sēdē.

Piezīme. Jauktajai komisijai tiek uzdots noteikt zīmju (stabu) materiālu un to izgatavošanas kārtību.

7. Papildu robežzīme ir 2 m garš stabs ar diametru 10 cm, kurš ierakts zemē 1 m dziļumā. Ap to, tāpat kā ap galveno zīmi, tiek izveidota kupica, kuras apakšējais diametrs — 3 m un augšējais diametrs — 1 m. Ap stabu uz kupicas augšējās virsmas ierīko betona apli, kura diametrs — 0,5 m un kuru nokrāso baltā krāsā. Uz papildu robežzīmēm vairs ģerboņu nav.

8. Robežas līniju nosaka pēc iespējas pa taisnu līniju un apzīmē dabā ar 1 m dziļu grāvi, kura platums dibenā ir 0,3 m, augšpusē 2,3 m ar nogāžu stāvumu 1:1.

9. Robeža pierobežas ūdens notecēs nosakāma pēc to ass (galvenā fārvatera) ar zemes lietojumplatības pamatkartes palīdzību. Mežainās vietās izcērtamas 6 m platas stigas abās robežlīnijas pusēs.

10. Topogrāfiskie un ģeodēziskie darbi valsts robežas redemarkācijai veicami divos posmos:

10.1. pirmajā darbu posmā robežzīmju ģeodēziskās koordinātes nenosaka. Darba grupa ar kombinēto paņēmienu atzīmē valsts robežas iecirkņus galvenajā kartē (fotoplānā) mērogā 1:10000, kā arī veic šīs kartes (fotoplāna) korekciju 250 m joslā uz abām pusēm no valsts robežas līnijas. Pamatojoties uz izdarīto galvenās kartes (fotoplāna) korekciju, sastādāms robežas apraksts četros eksemplāros — divi eksemplāri latviešu valodā un divi eksemplāri igauņu valodā, kurā ierakstāms precīzs valsts robežas izvietojums dabā;

10.2. otrajā darbu posmā tiek noteiktas punktu ģeodēziskās un ģeogrāfiskās koordinātes uz valsts robežas un 4 eksemplāros sastādīta robežas karte mērogā 1:5000, kura aptver 250 m platu joslu uz abām pusēm no robežlīnijas. Šo karti paraksta visi jauktās komisijas locekļi. Uzraksti kartē izdarāmi latviešu un igauņu valodā.

11. Pēc robežiecirkņa redemarkācijas darbu pabeigšanas un tā apzīmēšanas ar galvenajām un papildu robežzīmēm jauktā robežkomisija rīko iecirkņa apgaitu un pieņemšanu. Robežas kartes (planšetes) tiek salīdzinātas ar apvidu.

Neskaidrības, kas radušās, salīdzinot kartes ar apvidu, precizējamas uz vietas. Par robežiecirkņa un visas robežas apgaitu sastādāms noslēguma protokols 4 eksemplāros, kuru paraksta visi jauktās komisijas locekļi un kurš pievienojams robežas aprakstam.

12. Katra valsts pilnā apjomā sedz ar robežas atjaunošanu saistītās materiālās izmaksas savos iecirkņos.

13. Robežzīmju apsardzība līdz redemarkācijas noslēguma protokola ratifikācijai ar jauktās komisijas rīkojumu uzdodama robežapsardzības dienestam. Robežzīmju un robežietaišu saglabāšanas un ekspluatācijas izdevumus visā laika posmā līdz noslēguma protokola ratifikācijai sedz vienādās daļās katra valsts, ja to valdības nav noteikušas citu kārtību.