1. Noteikumi nosaka:

1.1. apmēru un kārtību, kādā valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem un Informācijas analīzes dienesta amatpersonām (turpmāk—amatpersonas) izmaksājams pabalsts ģimenes locekļa vai apgādājamā nāves gadījumā;

1.2. apmēru un kārtību, kādā amatpersonām izmaksājams pabalsts veselības uzlabošanai, ja veselības pasliktināšanās saistīta ar dienesta pienākumu pildīšanu (turpmāk — pabalsts veselības uzlabošanai);

1.3. medicīniskās aprūpes izdevumu apmaksas kārtību.

2. Ģimenes locekļa vai apgādājamā nāves gadījumā amatpersonai ir tiesības saņemt vienreizēju pabalstu amatpersonas viena mēneša amatalgas apmērā. Lai saņemtu pabalstu, amatpersona iesniedz valsts drošības iestādes vai Informācijas analīzes dienesta (turpmāk — iestāde) vadītājam iesniegumu par pabalsta piešķiršanu, miršanas apliecības kopiju un radniecību apliecinoša dokumenta kopiju.

3. Amatpersonām, kuru veselības pasliktināšanos konstatējis ģimenes ārsts, ir tiesības saņemt pabalstu veselības uzlabošanai. Lai saņemtu pabalstu veselības uzlabošanai, amatpersona iesniedz iestādes vadītājam iesniegumu par pabalsta piešķiršanu. Iesniegumā īsumā pamato pabalsta nepieciešamību. Iesniegumam pievieno ģimenes ārsta izziņu par veselības pasliktināšanos un tās cēloņiem. Pabalstu veselības uzlabošanai iestāde var piešķirt un izmaksāt amatpersonai, kura cietusi nelaimes gadījumā dienesta pienākumu pildīšanas laikā, vai amatpersonai, kura ilgstoši (ilgāk par četrām nedēļām) slimo.

4. Pabalstu veselības uzlabošanai var piešķirt un izmaksāt, lai segtu ārstniecības izdevumus un izdevumus par ārstniecības līdzekļiem, ja šos izdevumus neapmaksā no valsts budžeta vai tos nav iespējams segt amatpersonas veselības apdrošināšanas līguma ietvaros. Pabalstu veselības uzlabošanai neizmaksā šo noteikumu 7.2. un 7.12.apakšpunktā minētajos gadījumos.

5. Pabalstu veselības uzlabošanai piešķir amatpersonas viena mēneša amatalgas apmērā. Pabalstu veselības uzlabošanai var saņemt ne biežāk kā reizi kalendāra gadā.

6. Medicīniskās aprūpes izdevumus amatpersonām apmaksā atbilstoši noslēgtajiem veselības apdrošināšanas līgumiem vai atbilstoši finanšu līdzek­ļiem, kuri faktiski izlietoti, lai saņemtu šādus medicīniskās aprūpes pakalpoju­mus, ja tos neapmaksā no valsts budžeta:

6.1. ambulatoriski un stacionārā ārstniecības iestādē (valsts teritorijā) sniegtie nepieciešamie medicīniskās aprūpes pakalpojumi slimību vai traumu diagnostikai un ārstēšanai;

6.2. pacienta iemaksas par medicīniskās aprūpes pakalpojumiem saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību;

6.3. ārsta izrakstīti ārstniecības līdzekļi;

6.4. ārsta izrakstīti medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi;

6.5. medicīniskās pārbaudes laikā stacionārā ārstniecības iestādē sniegtie medicīniskās aprūpes pakalpojumi.

7. Izdevumus neatlīdzina par šādiem amatpersonām sniegtajiem medicīniskās aprūpes pakalpojumiem, izņemot, ja to atlīdzību paredz noslēgtais apdrošināšanas līgums:

7.1. zobu protezēšana, ja tā nav saistīta ar traumu, kas gūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus;

7.2. kosmetologa pakalpojumi;

7.3. plastiskās operācijas (izdevumus atlīdzina, ja plastiskā operācija nepieciešama saistībā ar dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, gūtajām traumām, ievainojumiem vai to sekām, vai slimību);

7.4. seksoloģiskā ārstēšana, mākslīgā apaugļošana, ģenētiskie izmeklējumi;

7.5. ārstēšanās sanatorijās un kūrortos;

7.6. homeopātiskā ārstēšana;

7.7. vitamīni un uztura bagātinātāji;

7.8. ārstēšana, izmantojot netradicionālās ārstēšanas metodes;

7.9. anonīmā medicīniskā aprūpe;

7.10. ārstēšana, ja tā nepieciešama sakarā ar amatpersonu prettiesiskas darbības, bezdarbības vai noziedzīgā nodarījuma sekām;

7.11. medicīniskā aprūpe ārvalstīs, ja to var saņemt Latvijas ārstniecības iestādēs;

7.12. pakalpojumi, kuri saņemti šādu iemeslu dēļ:

7.12.1. alkoholisko, toksisko, narkotisko, psihotropo vielu lietošana;

7.12.2. pašnāvības mēģinājums (to apstiprina tiesībaizsardzības iestāde);

7.12.3. ceļu satiksmes negadījums, kas noticis amatpersonas vainas dēļ laikā, kad nav pildīti dienesta pienākumi.

8. Medicīniskās aprūpes pakalpojumus sedz, atmaksājot amatpersonām iztērētos finanšu līdzekļus atbilstoši iesniegtajiem maksājumus apliecinošajiem dokumentiem, kuros norādīts amatpersonas vārds, uzvārds un personas kods un kuri noformēti atbilstoši likumam “Par grāmatvedību” un tam pakārtotiem normatīvajiem aktiem.

9. Šajos noteikumos paredzētos pabalstus un medicīniskās aprūpes pakalpojumus sedz iestāde no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kas iestādei piešķirti saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam.

10. Noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.