1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ietvara dokuments — Kohēzijas fonda līdzekļu izmantošanas nacionālais politikas plānošanas dokuments, kurā norādīti attiecīgās nozares mērķi, šo mērķu sasniegšanas veidi un projektu atlases kritēriji, kā arī noteikti iespējamie Kohēzijas fonda projekti;

2) projekta iesniedzējs — tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, kura iesniegusi projekta iesniegumu attiecīgā projekta īstenošanai par Kohēzijas fonda līdzekļiem;

3) ieviešanas iestāde — tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, kas īsteno projektu;

4) atbalsta saņēmējs — tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, kas ir projekta īstenošanas rezultātā radītā labuma saņēmēja;

5) projekta izpildītājs — fiziskā vai juridiskā persona vai šādu personu apvienība, kas iepirkuma procedūrā ieguvusi tiesības sniegt pakalpojumus, veikt preču piegādes vai būvdarbus projekta īstenošanai.

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir izveidot efektīvu un caurskatāmu Eiropas Savienības Kohēzijas fonda (turpmāk — Kohēzijas fonds) projektu vadību Latvijā, ciktāl to nenosaka Eiropas Savienības tiesību akti.

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums nosaka par Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēto vides infrastruktūras un transporta infrastruktūras projektu, kā arī ar to īstenošanu un vadību saistīto tehniskās palīdzības projektu (turpmāk — projekts) sagatavošanu, apstiprināšanu, īstenošanu un uzraudzību.

(2) Šis likums ir attiecināms uz projektiem, kurus finansē no Kohēzijas fonda un kuri ir apstiprināti Eiropas Komisijā līdz 2006.gada 31.decembrim.

5.pants. Maksājumu iestāde

(1) Maksājumu iestāde nodrošina Kohēzijas fonda līdzekļu izmantošanas finanšu vadību un izdevumu sertificēšanu atbilstoši prasībām, kas noteiktas Komisijas 2002.gada 29.jūlija regulā (EK) Nr. 1386/2002, ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes regulai (EK) Nr. 1164/94 attiecībā uz tādas palīdzības pārvaldības un kontroles sistēmām, kura piešķirta no Kohēzijas fonda, kā arī kārtību finansiālu labojumu veikšanai.

(2) Maksājumu iestādes funkcijas veic Valsts kase.

(3) Maksājumu iestāde veic šādas funkcijas:

1) pieprasa un saņem Kohēzijas fonda finansējumu no Eiropas Komisijas. Maksājumu iestāde iesniedz Eiropas Komisijai projekta avansa pieprasījumu, starpposma izdevumu deklarāciju un noslēguma izdevumu deklarāciju kopā ar projekta noslēguma ziņojumu un atzinumu par projekta noslēguma izdevumu deklarāciju;

2) pamatojoties uz starpniekinstitūcijas iesniegtajiem maksājuma dokumentiem, pēc to atbilstības pārbaudes veic maksājumus projekta ietvaros.

(4) Ja projekta iesniedzējs ir maksājumu iestāde, tā veic starpniekinstitūcijas funkcijas, nodrošinot projekta īstenošanas un kontroles funkciju nodalīšanu iestādē.

7.pants. Sadarbība iestāžu funkciju īstenošanā

Vadošā iestāde, maksājumu iestāde un starpniekinstitūcija slēdz sadarbības līgumu par kārtību, kādā veic funkcijas Kohēzijas fonda attiecīgās nozares projektu īstenošanā un uzraudzībā.

8.pants. Ieviešanas iestāde un atbalsta saņēmējs

(1) Ieviešanas iestāde veic šādas funkcijas:

1) ja nepieciešams, sagatavo un iesniedz starpniekinstitūcijai izvērtēšanai priekšlikumus par grozījumiem Eiropas Komisijas lēmumā vai finanšu memorandā;

2) sagatavo projekta iepirkuma dokumentāciju un iesniedz to starpniekinstitūcijai;

3) nodrošina Eiropas Komisijas lēmuma vai finanšu memoranda speciālo nosacījumu izpildi;

4) atbilstoši iepirkuma līgumam nodrošina projekta izpildītāja iesniegto maksājuma dokumentu (par saņemto pakalpojumu, piegādāto preču un veikto būvdarbu apjomu, kvalitāti un citiem iepirkuma līguma noteikumiem) pārbaudi, kā arī sagatavo un iesniedz starpniekinstitūcijai maksājuma dokumentus un projekta izdevumu deklarāciju;

5) iesniedz starpniekinstitūcijai pārskatus un informāciju par projekta īstenošanu;

6) organizē informācijas un publicitātes pasākumus par īstenoto projektu.

(2) Atbalsta saņēmējs norādāms projekta iesniegumā.

(3) Atbalsta saņēmējs veic šādas funkcijas:

1) nodrošina projekta īstenošanas rezultātā radīto labumu uzskaiti savā grāmatvedībā;

2) nodrošina projekta īstenošanas rezultātā radīto labumu racionālu izmantošanu un uzturēšanu atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos budžeta un finanšu jomā.

(4) Ja ieviešanas iestāde nav atbalsta saņēmējs, tā var nodot atsevišķas šajā likumā minētās funkcijas atbalsta saņēmējam, savukārt atbalsta saņēmējs var nodot atsevišķas šajā likumā minētās funkcijas ieviešanas iestādei, noslēdzot līgumu par projekta īstenošanu. Par nodoto funkciju veikšanu ir atbildīga institūcija, kurai saskaņā ar šo likumu jāveic attiecīgās funkcijas.

(5) Ieviešanas iestāde un atbalsta saņēmējs šā panta ceturtajā daļā noteiktos līgumus pirms to noslēgšanas saskaņo ar starpniekinstitūciju.

9.pants. Projekta iesnieguma iesniegšana

(1) Projekta iesniedzējs sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu attiecīgās nozares starpniekinstitūcijai.

(2) Projekta iesniedzējs paredz projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu.

10.pants. Projekta iesnieguma saskaņošana

(1) Starpniekinstitūcija izvērtē projekta iesnieguma atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām transporta, vides aizsardzības, budžeta un finanšu jomā un ietvara dokumentā noteiktajām prasībām, kā arī tā tehniski ekonomisko lietderību un pieņem lēmumu par projekta iesnieguma iesniegšanu saskaņošanai vadošajā iestādē vai tā noraidīšanu.

(2) Ja projekta iesniegums ir nepilnīgs, starpniekinstitūcija sagatavo atzinumu par projekta iesniegumu un nosūta to projekta iesniedzējam. Projekta iesniedzējs precizē projekta iesniegumu atbil­stoši starpniekinstitūcijas atzinumam un atkārtoti iesniedz to starpniekinstitūcijai.

(3) Vadošā iestāde izvērtē projekta iesnieguma atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām budžeta un finanšu jomā un ietvara dokumentā noteiktajām prasībām un pieņem lēmumu par projekta iesnieguma iesniegšanu apstiprināšanai Eiropas Komisijā vai tā noraidīšanu.

(4) Ja projekta iesniegums ir nepil­nīgs, vadošā iestāde sagatavo atzinumu par projekta iesniegumu un nosūta to starpniek­institūcijai. Starpniekinstitūcija precizē projekta iesniegumu un atkārtoti iesniedz to vadošajai iestādei.

(5) Starpniekinstitūcija vadošās iestādes atzinumu par projekta iesniegumu nosūta projekta iesniedzējam. Projekta iesniedzējs precizē projekta iesniegumu atbilstoši vadošās iestādes atzinumam un atkārtoti iesniedz to starpniekinstitūcijai saskaņošanai ar vadošo iestādi.

11.pants. Maksājumu iestādes vai starpniekinstitūcijas projekta iesnieguma saskaņošana

(1) Ja projekta iesniedzējs ir maksājumu iestāde vai starpniekinstitūcija, tā izstrādā projekta iesniegumu un iesniedz to vadošajai iestādei.

(2) Vadošā iestāde izvērtē maksājumu iestādes vai starpniekinstitūcijas projekta iesnieguma atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām budžeta un finanšu jomā un pieņem lēmumu par tā iesniegšanu apstiprināšanai Eiropas Komisijā.

(3) Ja maksājumu iestādes vai starp­niekinstitūcijas projekta iesniegums ir nepilnīgs, vadošā iestāde sagatavo atzinumu un nosūta to maksājumu iestādei vai starpniekinstitūcijai. Maksājumu iestāde vai starpniekinstitūcija precizē projekta iesniegumu un atkārtoti iesniedz to vadošajai iestādei.

(4) Ja projekta iesniedzējs ir vadošā iestāde, tā nodrošina projekta iesnieguma sagatavošanas funkcijas nodalīšanu no projekta iesnieguma pārbaudes un apstiprināšanas funkcijas.

12.pants. Projekta iesnieguma apstiprināšana

(1) Vadošā iestāde piecu darbdienu laikā pēc dokumentu saņemšanas no Eiropas Komisijas informē maksājumu iestādi (ja tā ir projekta iesniedzējs) un starpniekinstitūciju par Eiropas Komisijas iebildumiem un komentāriem attiecībā uz projekta iesniegumu.

(2) Jebkurus grozījumus projekta iesniegumā pēc tā iesniegšanas Eiropas Komisijai maksājumu iestāde (ja tā ir projekta iesniedzējs) vai starpniekinstitūcija piecu darbdienu laikā saskaņo ar vadošo iestādi.

(3) Vadošā iestāde piecu darbdienu laikā pēc dokumentu saņemšanas rakstveidā paziņo maksājumu iestādei un starpniekinstitūcijai Eiropas Komisijas lēmumu par projekta iesniegumu.

15.pants. Uzraudzības komiteja

(1) Projektu īstenošanas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām budžeta un finanšu jomā uzrauga un izvērtē uzraudzības komiteja. Uzraudzības komitejas lēmumiem ir rekomendējošs raksturs.

(2) Uzraudzības komitejas locekļi ir:

1) par vadošās iestādes funkciju izpildi atbildīgā amatpersona — uzraudzības komitejas priekšsēdētājs;

2) vadošās iestādes pārstāvis — uzraudzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks;

3) Valsts kancelejas pārstāvis;

4) starpniekinstitūcijas — Vides ministrijas — pārstāvis;

5) starpniekinstitūcijas — Satiksmes ministrijas — pārstāvis;

6) maksājumu iestādes pārstāvis;

7) Eiropas Komisijas pārstāvis;

8) Eiropas Investīciju bankas pārstāvis;

9) Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pārstāvis;

10) citas starptautiskas finanšu institūcijas pārstāvis (ja projekta īstenošana skar šīs institūcijas intereses).

(3) Komitejas sēdē, izskatot jautājumu par attiecīgās nozares projektiem, var piedalīties:

1) pārstāvji no katras ieviešanas iestādes;

2) kompetentu nevalstisko organizāciju pārstāvji;

3) pārstāvis no katras pašvaldības, kuras intereses skar projekta īstenošana;

4) citas organizācijas vai iestādes pārstāvis (ja projekta īstenošana skar šīs organizācijas vai iestādes intereses).

16.pants. Uzraudzības komitejas darbība

(1) Uzraudzības komiteja darbojas saskaņā ar tās apstiprinātu nolikumu. Vadošā iestāde veic uzraudzības komitejas sekretariāta funkcijas.

(2) Uzraudzības komitejas sēdes notiek ne retāk kā divas reizes gadā.

(3) Uzraudzības komitejai ir šādi pienākumi:

1) uzraudzīt un izvērtēt projektu īstenošanu vides un transporta nozarē;

2) pārraudzīt projektu finansiālo un fizisko rādītāju izpildi saskaņā ar Eiropas Komisijai iesniegtajiem finansēšanas un darba plāniem;

3) izvērtēt uzraudzības komitejai iesniegtos priekšlikumus par grozījumiem Eiropas Komisijas lēmumā vai finanšu memorandā.

(4) Uzraudzības komitejai ir šādas tiesības:

1) ierosināt, lai tiek veikti pasākumi projektu mērķu sasniegšanai;

2) izteikt viedokli par sagatavotajiem projektu uzraudzības ziņojumiem vai gadskārtējiem progresa ziņojumiem;

3) izteikt viedokli par pasākumiem, kas veicami, lai publicētu informāciju un nodrošinātu tās pieejamību, kā arī iesniegtu Eiropas Komisijai nepieciešamo informāciju;

4) pieprasīt visām iesaistītajām pusēm papildu informāciju par projektu īstenošanu.

18.pants. Projektu īstenošanas audits

(1) Projekti ir pakļauti vadošās iestādes, maksājumu iestādes, Valsts kontroles, Eiropas Komisijas un Eiropas Revīzijas palātas ierosinātam auditam.

(2) Vadošā iestāde, maksājumu iestāde, starpniekinstitūcija, ieviešanas iestāde un atbalsta saņēmējs:

1) uzrāda auditoriem ar projektu īstenošanu saistītos dokumentus (arī elektroniskā veidā noformētos dokumentus);

2) nodrošina pieeju dokumentācijai par finanšu līdzekļiem, citām materiālajām vērtībām un telpām, ja minētā dokumentācija attiecas uz veicamo auditu;

3) sagatavo nepieciešamo dokumentu izrakstus un kopijas;

4) sniedz auditoriem paskaidrojumus par projektu sagatavošanu, īstenošanu un uzraudzību.

20.pants. Projektu dokumentācijas uzglabāšana

Dokumentus, kas saistīti ar projekta sagatavošanu un īstenošanu, visas projekta īstenošanā iesaistītās iestādes glabā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par dokumentu uzglabāšanas termiņiem.

Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.novembrim izdod šā likuma 4.panta ceturtās daļas 5.punktā, 6.panta trešās daļas 6. un 11.punktā, 13.panta otrajā daļā, 17.panta sestās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā un 19.pantā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.novembrim ir spēkā Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumi Nr.298 "Noteikumi par kārtību, kādā sagatavo, apstiprina, īsteno un uzrauga no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem finansētos projektus", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.