1. Šī metodika nosaka kārtību, kādā elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū, kuram Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk — Komisija) ir noteikusi saistību ievērot šo metodiku, veic izmaksu aprēķināšanu un attiecināšanu elektronisko sakaru pakalpojumiem, kurus tas sniedz elektronisko sakaru pakalpojumu tirgū, kurā komersantam noteikta būtiska ietekme un saistība ievērot šo metodiku.

2. Metodikā ir lietoti šādi termini:

2.1. aktivitāte — viena no vairākām darbībām vai vienīgā darbība, kas nepieciešama, lai nodrošinātu noteikta elektronisko sakaru pakalpojuma sniegšanu;

2.2. izmaksu kopkonts — izmaksu uzskaites sistēmā ietilpstošs konts, kurā uzkrāj izmaksas;

2.3. izmaksu virzītājs — faktors, kas saista izmaksu kontus, pamatojoties uz cēloņsakarību;

2.4. izmaksu uzkrāšana — izmaksu ievadīšana izmaksu uzskaites sistēmā;

2.5. izmantotais kapitāls — piesaistīto pamatlīdzekļu un apgrozāmo līdzekļu kopsumma;

2.6. kārtējo izmaksu uzskaite — komersanta izmaksu uzskaite, ņemot vērā aktīvu vērtību pēc pārvērtēšanas un ievērojot kapitāla uzturēšanas principus;

2.7. komersants — elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi elektronisko sakaru pakalpojumu tirgū, kuram Komisija ir noteikusi saistību ievērot šo metodiku;

2.8. primārās uzskaites sistēma — grāmatvedības sistēma un ar to saistītās vadības grāmatvedības sistēmas;

2.9. tīkla elements — elektronisko sakaru tīkla iekārta vai iekārtu grupa, kas elektronisko sakaru tīklā nodrošina noteiktu funkciju izpildi;

2.10. tīrie ieņēmumi — komersanta darbības, preču un pakalpojumu pārdošanas rezultātā gūtie ieņēmumi, no kuriem atskaitītas atlaides, nodokļi un vēl nesaņemtā samaksa par sniegtajiem pakalpojumiem.

3. Komersants, pamatojoties uz šo metodiku, izveido un piemēro izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmu, ņemot vērā konkrētā komersanta darbības specifiku.

4. Komersants publisko izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmas aprakstu, norādot galvenās izmaksu grupas un izmaksu attiecināšanas noteikumus.

5. Komersants aprēķina elektronisko sakaru pakalpojuma izmaksas, summējot saskaņā ar šo metodiku noteiktās, uz elektronisko sakaru pakalpojumu attiecinātās darbības izmaksas un kapitāla finansēšanas izmaksas.

6. Komersants, attiecinot izmaksas uz elektronisko sakaru pakalpojumiem, izmanto un koriģē izmaksu bāzi šādi:

6.1. komersants par pamatu elektronisko sakaru pakalpojumu izmaksu aprēķinam izmanto komersanta gada pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar likumu “Par uzņēmuma gada pārskatiem”;

6.2. komersants gada pārskatā uzrādītās aktīvu vērtības un amortizāciju koriģē atbilstoši šajā metodikā noteiktajai kārtējo izmaksu uzskaitei;

6.3. komersants gada pārskatā uzrādītās kapitāla finansēšanas izmaksas aizstāj ar kapitāla finansēšanas izmaksām, kuras aprēķina saskaņā ar šo metodiku.

7. Izmaksu attiecināšanai komersants izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmā (turpmāk — iekšējā uzskaites sistēma) ievieš vismaz šādas kopkontu grupas:

7.1. pakalpojumi — izmaksu, kas saistītas tikai ar konkrēto elektronisko sakaru pakalpojumu vai konkrētā elektronisko sakaru pakalpojuma sniegšanu, konti;

7.2. tīkla elementi — izmaksu, kas attiecas uz konkrētiem tīkla elementiem, kas iesaistīti vairāku elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā, konti;

7.3. komercfunkcijas — izmaksu, kas saistītas ar elektronisko sakaru tīkla plānošanu, attīstību, vadību un ekspluatāciju, mārketingu, uzskaiti un norēķiniem, konti;

7.4. atbalsta funkcijas — izmaksu, kas saistītas ar datorsistēmu nodrošinājumu, ēku un būvju uzturēšanu, administrāciju u.c. atbalsta funkcijām, konti;

7.5. vispārējās izmaksas — izmaksu, kuras nevar attiecināt uz konkrētiem pakalpojumiem, bet uz komersanta darbību kopumā, konti.

8. Komersants attiecina izmaksas uz elektronisko sakaru pakalpojumiem, pamatojoties uz šādiem izmaksu attiecināšanas principiem:

8.1. izmaksas attiecina uz tiem pakalpojumiem, kuru sniegšana tieši vai netieši rada attiecīgo izmaksu (t.i., balstoties uz cēloņsakarību);

8.2. izmaksu attiecināšanas analīzi veic katrai ieņēmumu pozīcijai, izmaksai un izmantotajam kapitālam;

8.3. izmaksu attiecināšanai lieto skaitliski izmērāmus un novērtējamus izmaksu virzītājus;

8.4. ja iespējams, izmaksas tieši attiecina uz pakalpojumiem;

8.5. ja izmaksas nevar tieši attiecināt, katrs izmaksu attiecināšanas solis notiek, pamatojoties uz izmaksu virzītāju.

9. Komersants iekšējā uzskaites sistēmā izmaksas iedala šādās kategorijās:

9.1. tiešās un tieši attiecināmās izmaksas, kuras var tieši un nepārprotami attiecināt uz elektronisko sakaru pakalpojumu un kuras komersanta izmaksu uzskaites sistēmā ir norādītas kā attiecīgā pakalpojuma izmaksas;

9.2. netiešās izmaksas, kuras ietver vairāku pakalpojumu kopējās izmaksas un kuras var attiecināt uz konkrētu elektronisko sakaru pakalpojumu ar izmaksu virzītāja palīdzību;

9.3. vispārējās izmaksas, kuras nevar attiecināt, balstoties uz cēloņsakarību, uz kādu konkrētu pakalpojumu.

10. Komersants tiešās izmaksas attiecina, izmantojot izmaksu virzītājus.

11. Vispārējo izmaksu attiecināšanai uz pakalpojumiem komersants pēc paša izvēles lieto vienu no šādām metodēm:

11.1. bruto ieņēmumu metode — vispārējās izmaksas attiecina uz pakalpojumu proporcionāli tā apgrozījumam komersanta kopējā apgrozījumā;

11.2. tīro ieņēmumu metode — vispārējās izmaksas attiecina uz pakalpojumu proporcionāli tā ieņēmumiem komersanta tīrajos ieņēmumos;

11.3. attiecināto izmaksu metode — vispārējās izmaksas attiecina uz pakalpojumu proporcionāli attiecinātajām izmaksām.

12. Uz elektronisko sakaru pakalpojumu attiecinātās vispārējās izmaksas nedrīkst pārsniegt 10% no visām uz attiecīgo pakalpojumu attiecinātajām izmaksām.

13. Izmaksu attiecināšanas process:

13.1. komersants izmaksas no primārās uzskaites sistēmas pakāpeniski pārnes uz izmaksu uzskaites sistēmas kopkontiem:

13.1.1. tiešās izmaksas uzkrāj pakalpojumu kontos;

13.1.2. netiešās izmaksas atkarībā no to rašanās cēloņiem uzkrāj tīkla elementu kontā, komercfunkcijas kontā, atbalsta funkciju kontā un vispārējo izmaksu kontā;

13.2. atbalsta funkciju izmaksas attiecina uz komercfunkcijām, tīkla elementiem un tieši uz pakalpojumiem;

13.3. komercfunkciju izmaksas attiecina uz tīkla elementiem un tieši uz pakalpojumiem;

13.4. tīkla elementu izmaksas attiecina uz pakalpojumiem;

13.5. vispārējās izmaksas attiecina uz pakalpojumiem.

14. Izmaksu attiecināšanas procesa shēma ir iekļauta šīs metodikas 1.pielikumā.

15. Komersants iekšējā uzskaites sistēmā sadala darbības izmaksas šādās izmaksu grupās:

15.1. piegādes, ierīkošanas un ekspluatācijas izmaksas;

15.2. tīkla plānošanas un attīstības izmaksas;

15.3. tīkla vadības izmaksas;

15.4. mārketinga un tirdzniecības izmaksas;

15.5. uzskaites un norēķinu izmaksas;

15.6. operatoru dienestu izmaksas;

15.7. maksājumi citiem elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem;

15.8. atbalsta funkciju izmaksas.

16. Komersants atbilstoši darbības specifikai var ieviest papildu izmaksu grupas.

17. Komersants attiecina darbības izmaksas uz elektronisko sakaru pakalpojumiem atbilstoši šīs metodikas 7. – 14.punktam.

18. Komersants elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai izmantoto pamatlīdzekļu attiecināšanu veic šādi:

18.1. elektronisko sakaru tīkla pamatlīdzekļus, kas primārās uzskaites sistēmā uzskaitīti pa tīkla elementiem, uzkrāj tīkla elementu kontos;

18.2. ja primārajā uzskaites sistēmā sakaru tīkla pamatlīdzekļi uzskaitīti pa plašākām grupām nekā tīkla elementi iekšējā uzskaites sistēmā, pamatlīdzekļu attiecināšanai pa tīkla elementu kontiem izmanto inženiertehnisko informāciju;

18.3. pārējos pamatlīdzekļus attiecina uz komercfunkciju un atbalsta funkciju kontiem;

18.4. amortizāciju attiecina uz izmaksu kontiem proporcionāli uz tiem attiecinātajiem pamatlīdzekļiem.

19. Apgrozāmos līdzekļus komersants attiecina uz komercfunkciju un atbalsta funkciju, ņemot vērā to patēriņu attiecīgo funkciju veikšanai.

20. Komersants aprēķina kapitāla finansēšanas izmaksas, piemērojot kapitāla atdeves likmi pārskata periodā izmantotajam vidējam kapitālam.

21. Komersants aprēķina kapitāla atdeves likmi, izmantojot vidējā svērtā kapitāla finansēšanas likmes formulu:

wacc = r_e*E/(E+D)*(1/(1-T)) + r_d *D/(D+E) )*(1-T),

wacc — vidējā svērtā kapitāla finansēšanas likme;

D — komersanta aizņemtais kapitāls;

D/(D+E) — aizņemtā kapitāla īpatsvars;

E — komersanta pašu kapitāls;

E/(E+D) — pašu kapitāla īpatsvars;

r_e — pašu kapitāla atdeves likme;

r_d — komersanta saņemto aizņēmumu vidējā svērtā likme;

T — komersanta vidējā efektīvā ienākumu nodokļa likme.

21.1. komersants pašu kapitāla atdeves likmi aprēķina pēc kapitāla aktīvu finansēšanas metodes:

r_e = r_f + β*(r_m–r_f)

β — koeficients, kas raksturo pakalpojuma tirgus (nozares) stabilitāti; r_f — bezriska ieguldījumu likme;

r_m — plānotās peļņas nodrošināšanai nepieciešamā kapitāla atdeve;

21.1.1. bezriska ieguldījumu likmi nosaka kā pārskata perioda piecu gadu Latvijas valsts parādzīmju ieguldījumu likmi;

21.1.2. nepieciešamā kapitāla atdeve r_m nedrīkst pārsniegt Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto sakaru nozarē noteikto vidējo finansiālo peļņu pirms nodokļu nomaksas pret pašu kapitāla vidējo vērtību;

21.1.3. koeficientu β komersants nosaka, veicot nozares, tirgus un komersanta darbības analīzi un ņemot vērā prognozējamās izmaiņas un attiecīgo rādītāju salīdzināmos tirgos. Komersanta darbībai dažādos tirgos koeficients β var būt atšķirīgs;

21.2. komersanta saņemto aizņēmumu vidējā svērtā likme nedrīkst pārsniegt Centrālās statistikas pārvaldes pārskata periodam noteikto ilgtermiņā latos izsniegto kredītu vidējo svērto gada likmi.

22. Komersants kapitāla finansēšanas izmaksas attiecina proporcionāli iesaistītajiem aktīviem uz tīkla elementiem, aktivitātēm vai pakalpojumiem.

23. Amortizācijas piemērošanai un attiecināšanai komersants iekšējā uzskaites sistēmā ietver šādus galvenos rādītājus:

23.1. aktīvus kā peļņas devējus;

23.2. plānoto laika periodu, kurā aktīvu ekspluatācija ir ekonomiski pamatota;

23.3. paredzamo aktīvu atlikuma vērtību to ekonomiski izdevīgās izmantošanas perioda beigās.

24. Komersants pārvērtē elektronisko sakaru tīkla aktīvus izmaksu tālākai attiecināšanai saskaņā ar 2.pielikumā pievienoto shēmu:

24.1. komersants pārvērtē aktīvus, ja aktīvu bilances vērtība pārsniedz atgūstamo vērtību;

24.2. atgūstamā vērtība ir lielākā no aktīvu pārdošanas vērtības vai lietošanas vērtības, turklāt lietošanas vērtība ir aktīva ģenerēto turpmāko naudas plūsmu tagadnes vērtība.

25. Kārtējo izmaksu uzskaiti komersants pēc paša ieskatiem pamato ar vienu no šādiem principiem:

25.1. darbības kapitāla uzturēšana, ar ko saprot komersanta nemainīgas likviditātes nodrošināšanu pārskata perioda sākumā un beigās;

25.2. finanšu kapitāla uzturēšana, ar ko saprot komersanta finanšu kapitāla saglabāšanu tā pašreizējā vērtībā. Kapitālu uzskata par saglabātu, ja pārskata perioda beigās tas ir tāds pats vai lielāks nekā perioda sākumā.

26. Darbības kapitāla uzturēšanas pamatprincipi:

26.1. komersants ražošanas kapacitāti uztur nemainīgu vai palielina. Pārveidojot pamatlīdzekļus kārtējās izmaksās, atkārtoti nosaka amortizācijas izmaksas;

26.2. kopējo aktīvu vērtību nosaka atšķirīgu no aktīvu grāmatvedības vērtības, ņemot vērā izmaiņas pamatlīdzekļu cenā un tehnoloģijā. Lai veiktu aktīvu kārtējo izmaksu aprēķinu, esošajai kopējai aktīvu grāmatvedības vērtībai piemēro specifiskus cenu indeksus, kas iegūti, attiecinot aktīvu tirgus vērtību pret grāmatvedības vērtību. Komersants var izmantot arī citas precīzi definētas un pārskatāmas procedūras;

26.3. plānotās peļņas nodrošināšanai nepieciešamie ieņēmumi ir kopsumma, ko veido kapitāla izmaksas, darbības izmaksas, kārtējā amortizācija un daļa vispārējo izmaksu vai vērtības, kas sedz vispārējās izmaksas un balstītas uz tīkla elementu lietošanas apjomu;

26.4. lai pareizi aprēķinātu pamatlīdzekļu kārtējo vērtību, gada amortizācijas vērtības lielumu aprēķina, pamatojoties uz jauno aktīvu novērtējumu, ņemot vērā to cenu un lietderīgās lietošanas ilgumu.

27. Finanšu kapitāla uzturēšanas pamatprincipi:

27.1. komersants pārvērtē aktīvus un papildu amortizāciju un uzkrājumus aprēķina atbilstoši šīs metodikas 25.punktā noteiktajiem principiem, savukārt peļņu un zaudējumus, kas izriet no aktīvu specifiskās inflācijas un vispārējās inflācijas un kas iespaido komersanta pašu kapitālu, ņem vērā atsevišķi;

27.2. komersanta pašu kapitāla vērtības izmaiņu nosaka atbilstoši vispārējai in­flācijai;

27.3. plānotās peļņas nodrošināšanai nepieciešamie ieņēmumi ir kopsumma, kuru veido kapitāla izmaksas, darbības izmaksas, kārtējā amortizācija un daļa vispārējo izmaksu vai vērtības, kas sedz vispārējās izmaksas un kuru samazina par ieņēmumiem vai palielina par zaudējumiem, kuru cēlonis ir aktīvu specifiskās inflācijas atšķirība no vispārējās inflācijas.

28. Komersants veic ieņēmumu attiecināšanu uz elektronisko sakaru pakalpojumiem, ievērojot šādus ieņēmumu attiecināšanas pamatprincipus:

28.1. ieņēmumus, kas gūti no elektronisko sakaru pakalpojuma pārdošanas, tieši attiecina uz šo elektronisko sakaru pakalpojumu;

28.2. ieņēmumus, kurus nevar tieši attiecināt uz kādu pakalpojumu, attiecina atbilstoši to saistībai ar sniegtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem.

29. Pārējos ieņēmumus komersants uzrāda kā ieņēmumus no citiem darbības veidiem.

30. Komersants piemēro transferta norēķinu sistēmu tādos gadījumos, kad komersants sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus vairākos elektronisko sakaru pakalpojumu tirgos un pakalpojumu sniegšanai kādā tirgū patērē elektronisko sakaru pakalpojumus, kurus citos tirgos sniedz elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotājiem vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, t.i., pakalpojumus sniedz komersanta ietvaros.

31. Komersants nosaka un apraksta principus, pēc kuriem uzskaita, izmēra un attiecina elektronisko sakaru pakalpojumu, kurus sniedz komersanta ietvaros, izmaksas.

32. Transferta norēķinu likmes par elektronisko sakaru pakalpojumiem, kurus sniedz komersanta ietvaros, komersants nosaka ekvivalentas cenām, par kādām šos pakalpojumus sniedz citiem elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, ar nosacījumu, ka šie elektronisko sakaru pakalpojumi ir ekvivalenti.

33. Komersants septiņu mēnešu laikā pēc kārtējā pārskata gada beigām sagatavo un iesniedz Komisijai ziņojumu par izmaksu aprēķināšanu un attiecināšanu (turpmāk — ziņojums).

34. Komersants iekļauj ziņojumā šādu informāciju par iepriekšējo pārskata gadu:

34.1. komersanta izveidotās un piemērotās iekšējās izmaksu sistēmas apraksts;

34.2. peļņas un zaudējumu aprēķins un izmantotais kapitāls pa darbības virzieniem saskaņā ar 3.pielikumā pievienoto paraugu;

34.3. pārskats par izmaksu attiecināšanas procesu, norādot attiecināto izmaksu vērtības un izmaksu virzītājus pa izmaksu attiecināšanas soļiem atbilstoši izmaksu attiecināšanas procesa shēmai;

34.4. pārskats par pamatlīdzekļu un apgrozāmo līdzekļu attiecināšanu atbilstoši šīs metodikas 18. un 19.punktam, norādot attiecināto apgrozāmo līdzekļu vērtības un pamatlīdzekļu vērtības pa tīkla elementiem, komercfunkcijām un atbalsta funkcijām un to amortizācijas izmaksas;

34.5. pārskats par aktīvu pārvērtēšanu atbilstoši kārtējo izmaksu uzskaites sistēmai, kas ietver izmantotās aktīvu pārvērtēšanas metodes aprakstu un aktīvu grāmatvedības vērtību un vērtību pēc pārvērtēšanas pa aktīvu veidiem;

34.6. kapitāla finansēšanas izmaksu aprēķins atbilstoši šīs metodikas 20.– 22.punktam;

34.7. pārskats par komersanta sniegtajiem pakalpojumiem saskaņā ar 4.pielikumā pievienoto paraugu.

35. Komersanti, kuriem Komisija noteikusi pienākumu piemērot šo metodiku piekļuves vai starpsavienojumu jomā, iesniedz Komisijai zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojumu par:

35.1. komersanta izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmas atbilstību šai metodikai;

35.2. pārskata gadā komersanta veiktās izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas atbilstību komersanta izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmai.