1. Risināmā jautājuma būtība

Bīstamo kravu droša aprite ir iespējama tikai, precīzi ievērojot starp­tautiskajos nolīgumos noteiktās prasības. Tās ietver pareizu kravas klasi­fikāciju, iepakošanu, marķēšanu, iekraušanu un pārvadāšanu, kā arī trans­portlīdzekļu tehniskā stāvokļa un ekspluatācijas prasības un darbībās ar bīstamo kravu apriti iesaistīto personu apmācību un atestāciju. Liela daļa šo prasību Latvijā ir ietvertas dažādos likumdošanas aktos un tiek ievērotas, bet eksistē arī jautājumi, kas patlaban nav pilnībā aptverti (piemēram, kravu klasifikācija, iepakojumu sertifikācija, aizsardzības pasākumi).

Pašlaik būtiskākā problēma ir tā, ka Latvijā nav vienotas bīstamo kravu aprites politikas un “jumta likuma” šajā jomā, kas noteiktu bīstamo kravu klasi­fikāciju, iepakojumu sertifikāciju un aizsardzības pasākumus. Valstī nav struk­tūras, kas koordinētu bīstamo kravu apritē iesaistītās institūcijas, lai nodrošinātu integrētu un saskaņotu attiecīgo institūciju un nozaru darbību, izstrādātu preventīvo pasākumu kompleksu, nodrošinātu stratēģisko drošības un aiz­sardzības pasākumu izstrādes metodisko vadību, kas savukārt radītu drošu vidi bīstamo kravu apritei.

Netiek koordinēta bīstamo kravu aprites noteikumu ievērošanas kontroles institūciju sadarbība multimodālajos pārvadājumos.

Autotransportā un dzelzceļa transportā aktuāls ir jautājums par aiz­sardzības pasākumu ieviešanu bīstamo kravu apritē, lai līdz minimumam samazinātu šo kravu ļaunprātīgas izmantošanas iespējas.

Vienotas sistēmas trūkums palielina negadījumu iespējamību, kas var ap­draudēt cilvēku dzīvību, veselību, īpašumu, kā arī vidi. Tāpat palielinās ie­spējamība bīstamās kravas izmantot terorisma mērķiem. Bīstamo kravu aprites koordinācijas trūkums var radīt nopietnas problēmas Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij, kam šajā sfērā jāpilda noteiktas starptautiskās saistības.

Koordinācijas trūkums var novest pie dažādu struktūru darbības dublēšanās, tādējādi ne vienmēr racionāli izmantojot resursus. Turklāt vairākiem būtiskiem darba virzieniem (aizsardzības pasākumi, iepakojumu sertifikācija, multimodālo pārvadājumu kontrole) joprojām netiks pievērsta nepieciešamā uzmanība.

2. Risinājuma varianti

Pirmais variants.

Lai pilnveidotu un attīstītu bīstamo kravu apriti, Satiksmes ministrija iesaka izstrādāt likumprojektu par bīstamo kravu apriti, kas atrisinātu šādas starp­nozaru problēmas:

1.Bīstamo kravu iepakojumu kontroles sistēmas izstrādāšana atbilstoši normatīvajos aktos (ADR, RID, IMDG, ICAO) noteiktajām prasībām;

2.Bīstamo kravu klasifikācijas procesa procedūru izstrādāšana;

3.Sistēmas izstrādāšana, lai noteiktu pārvadājumos pieņemto bīstamo kravu faktisko atbilstību pārvadājumu dokumentos norādītajam;

4.Sistēmas izstrādāšana, kas līdz minimumam samazinātu apritē esošo bīstamo kravu iespējamu izmantošanu teroristiskiem vai ļaunprātīgiem nolūkiem.

Šajā likumprojektā būtu noteikti:

1.Bīstamo kravu apritē iesaistīto institūciju kompetences deleģējumi, iekļaujot arī tās jomas, kas patlaban nav pilnībā aptvertas (klasifikācija, iepakojumu sertifikācija, aizsardzības pasākumi un citas);

2.Visu bīstamo kravu apritē iesaistīto institūciju saskaņota darbība;

3.Normatīvo aktu normu ieviešanas koordinācijas mehānismi.

Otrais variants.

Otrais variants paredz bīstamo kravu aprites Konsultatīvās padomes izveidošanu.

Konsultatīvā padome būtu koleģiāla, konsultatīva un koordinējoša institūcija, kas veic šādas funkcijas:

1.Koordinē vienotas pieejas un stratēģijas izstrādāšanu aizsardzības un drošības sistēmas izveidošanai bīstamo kravu aprites laikā;

2.Koordinē bīstamo kravu aprites likumdošanas harmonizāciju;

3.Koordinē bīstamo kravu aprites valsts uzraudzības un kontroles procesu;

4.Saskaņo bīstamo kravu apritē iesaistīto institūciju sadarbību;

5.Saskaņo un koordinē priekšlikumu izstrādi starptautiskajām orga­nizācijām, kas darbojas bīstamo kravu aprites jomā;

6.Ierosina priekšlikumus par Eiropas Savienības prasību ieviešanu un bīstamo kravu aprites drošības vispārīgajām prasībām.

Konsultatīvās padomes darbībā jāiesaista pārstāvji no Satiksmes ministrijas, Autotransporta direkcijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Valsts Dzelzceļa tehniskās inspekcijas, Valsts dzelzceļa administrācijas, Jūras administrācijas, Civilās aviācijas administrācijas, Ekonomikas ministrijas, Valsts darba inspekcijas, Vides ministrijas, Radiācijas drošības centra, Valsts vides dienesta, Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes, kā arī, ja nepieciešams, jāpieaicina eksperti no citām institūcijām.

3. Papildus nepieciešamais finansējums piedāvātā problēmas risinājuma varianta īstenošanai

Koncepcijas risinājuma pirmā varianta īstenošanai papildu finansējums nav nepieciešams.

Koncepcijas risinājuma otrā varianta īstenošanai nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi 2006.gadā – 28273 lati un 2007.gadā – 14136,50 lati.