Aizsargjoslas – noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida dabiskus un mākslīgus objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes.

Apstādījumi – visas ar augiem apaudzētas un koptas dabas pamatnes teritorijas, kur neiegūst produkciju, bet kas ietver parkus, dārzus, mežaparkus, skvērus, kapsētas, ielu stādījumus un ir brīvi pieejamas sabiedrībai. Apstādījumos ir neindīgie, bez dzelkšņiem koki, krūmi, vīteņaugi, puķu stādījumi, zālāji un ūdenstilpes ar krastiem, ceļi, takas, laukumi, labiekārtojuma elementi un mazās arhitektūras formas.

Atkritumi – jebkurš priekšmets vai viela, no kuras īpašnieks atbrīvojas, ir nolēmis vai spiests atbrīvoties un kura atbilst atkritumu klasifikatorā noteiktajām kategorijām (Ministru kabineta 2004. gada 30. novembra noteikumi Nr. 985 “Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus”).

Atkritumu poligons – speciāli ierīkota un aprīkota atkritumu apglabāšanas vieta, kurā tiek nodrošināti normatīvajos aktos noteiktie vides aizsardzības pasākumi.

Atkritumu radītājs – fiziskā vai juridiskā persona, kuras darbība rada atkritumus vai kura veic atkritumu sajaukšanu vai citas darbības kā rezultātā mainās atkritumu sastāvs un īpašības.

Atkritumu tvertne – tvertne (var būt konteiners), kura paredzēta atkritumu savākšanai.

Avārija – iepriekš neplānoti inženierkomunikāciju bojājumi, kas ir kaitīgi cilvēka veselībai vai var izsaukt cilvēku nelaimes (nāves) gadījumus, vai radīt lielus materiālus zaudējumus.

Brauktuve – ceļa (ielas) daļa, kas paredzēta transporta līdzekļu kustībai.

Būve – arhitektonisks, tehnisks vai konstruktīvs virszemes, pazemes vai zemūdens stacionārs darinājums ar attiecīgajām tehniskajām iekārtām atkarībā no paredzētās funkcijas.

Darbu veikšanas projekts – sertificēta speciālista izstrādāts vai saskaņots projekts atsevišķiem būvdarbu cikliem vai speciāliem darbu veidiem.

Darbu zīmējums – sertificēta speciālista izstrādāts vai saskaņots darbu veikšanas plāns ar īpašuma robežām, esošo apbūvi un komunikāciju izvietojumu un paredzēto darbu aprakstu.

Defektu akts – dokuments, ko sastāda par avārijas vai citiem ekspluatācijas laikā radītiem būves bojājumiem un ko paraksta attiecīgo dienestu atbildīgās personas. Aktā jābūt norādītiem bojājuma vietai un laikam.

Ēka – atsevišķs arhitektonisks, konstruktīvs vai tehnisks virszemes, daļēji arī pazemes darinājums.

Garāža – ēka vai tās daļa, kas plānota vai izmantota pastāvīgai transporta līdzekļu novietošanai.

Hidrogrāfiskais tīkls – dabiskās ūdens­teces (upes, strauti) un ūdenstilpes (ezeri, dīķi), kas apvienotas sistēmā ar mākslīgām atklātām vai segtām ūdens notekām (grāvji, cauruļvadi, teknes) un ar tām saistītām hid­rotehniskām būvēm – aizsprostiem, dambjiem, sūkņu stacijām, caurtekām, akām u.c.

Iebrauktuve (nobrauktuve) – attiecīgi aprīkots ceļa (ielas) elements, kas paredzēts transporta piekļūšanai no ceļa (ielas) braucamās daļas līdz ceļam (ielai) piegulošai teritorijai.

Ietve – ceļa (ielas) daļa, kas paredzēta gājējiem.

Izgāztuve – atkritumu apglabāšanas vieta, kas neatbilst sadzīves atkritumu poligona prasībām. Nelikumīga izgāztuve – atkritumu apglabāšanas vieta, kura ierīkota neatļautā vietā (nav saskaņots ar Rēzeknes Reģionālo vides pārvaldi ) un kura izveidota, neievērojot vides aizsardzības normatīvus.

Izpildītājs – par rakšanas darbu vai zemes darbu izpildi atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona.

Lietus notekūdeņi – ūdeņi, kas veidojas no atmosfēras nokrišņiem, tiem notekot no ēku jumtiem, ielām un citām teritorijām ar pilnīgu vai daļēju virsmas segumu.

Lietusūdens kanalizācija – patstāvīga sistēma lietusūdeņu savākšanai un novadīšanai.

Mežaparks – vienota, cilvēku izmainīta teritorija, kuru izmanto dažādiem atpūtas veidiem, kurai nepieciešama mākslīga dabiskās vides uzturēšana un augsts labiekārtojuma līmenis, vienlaikus saglabājot meža vizuālo dabiskumu.

Nakts laiks – šo noteikumu izpratnē ir laika posms no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00.

Namīpašums – uz zemesgabala uzceltas ēkas un/vai ēku grupas.

Pagalms – ēku, būvju vai stādījumu ierobežots laukums.

Parks – dabiskas un/vai cilvēku veidotas teritorijas, kuras veido dabas elementu, ēku un citu būvju un mazo arhitektūras formu daudzveidība, kurām ir liela estētiska, sanitāri higiēniska un rekreācijas nozīme un kuru uzturēšanai nepieciešams augsts labiekārtojuma līmenis, mākslīga audžu kopšana un atjaunošana.

Pasūtītājs – šo noteikumu izpratnē ir nekustamā īpašuma īpašnieks, īpašnieka pilnvarota persona, nomnieks, lietotājs vai to pilnvarotā persona, kuru uzdevumā, pamatojoties uz līgumu, būvuzņēmējs veic būvdarbus.

Peldvieta – labiekārtota vieta atpūtas zonā, kas paredzēta peldēšanai.

Peldsezona – peldēšanai labvēlīga sezona, kuru nosaka atbilstoši laika apstākļi un kurā ir sagaidāms liels peldētāju skaits. Latvijā peldsezona ir no 1. maija līdz 30. septembrim.

Piebrauktuve – jebkādas izbūves teritorijas daļa piekļūšanai pie zemesgabala vai atsevišķiem objektiem.

Piegulošā teritorija – teritorija, kas atrodas blakus noteiktam zemes apsaimniekotājam īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošā zemes gabala robežām, kura sniedzas uz visām pusēm no zemes gabala ārējās malas, kā arī gājēju ietves (izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas), grāvji, caurtekas un zālāji līdz brauktuves malai.

Pludmale – ezera vai upes krasta teritorija starp ūdens līmeni un vietu, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija.

Rakšanas atļauja – noteiktā kārtībā izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības veikt rakšanas darbus noteiktā vietā un laikā pēc saskaņota projekta (darba zīmējuma).

Rakšanas darbi – darbi, kas saistīti ar rakšanu dziļāk par 30 cm, ja tie notiek ielu sarkano līniju robežās.

Sabiedriskie apstādījumi – visai sabiedrībai brīvi pieejamas apstādījumu platības uz pilsētas, valsts vai privātā īpašumā esošās zemes.

Sabiedriskā transporta maršruta galapunkts – pašvaldības apstiprinātā maršruta sākuma vai beigu punkts ar apgriešanās laukumu.

Sarkanā līnija – juridiski noteikta, teritorijas plānojumā vai zemesgabala plānā atzīmēta lielceļa, maģistrāles, ielas, piebrauktuves un/vai inženiertehnisko komunikāciju koridora robeža.

Smaka – ožas orgānu organoleptiskas uztveres īpašība, kas parādās, ostot dažas noteiktas gaistošas vielas.

Šķidrie sadzīves atkritumi – ir atkritumi, kuros šķidrā daļa vai ūdens sastāvs ir lielāks par 70 procentiem no kopējā atkritumu tilpuma, tie ir atkritumi no samazgu bedrēm, tualetēm, šķidro atkritumu tvertnēm, kurus utilizē pilsētas asenizācijas stacijās un kuri obligāti notek uz pilsētas centrālajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

Tiesiskais valdītājs – persona, kurai pār nekustamo īpašumu ir faktiska vara.

Ūdenstilpe – dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (ūdenskrātuve, upe, ezers, dīķis, kanāls) ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.

Zālājs – ar zālaugiem aizņemta platība, arī zālaugu kopums kādā platībā, arī īpaši ierīkots, ar zālaugiem apsēts zemes gabals.

Zemes darbi – zemes planēšanas, uzbēršanas, rakšanas darbi, kas saistīti ar augstuma atzīmju maiņu vairāk par 30 cm, dīķu rakšana – ja viss uzskaitītais notiek ārpus sarkano līniju robežām.

Zemes darbu atļauja – noteiktā kārtībā izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības veikt zemes darbus noteiktā vietā un laikā pēc saskaņota darba zīmējuma.

Zemesgabals – juridiski noteikta teritorija konkrētam zemes izmantotājam vai īpašniekam.

(Grozīts ar Rēzeknes pilsētas domes 08.02.2008. saistošajiem noteikumiem Nr.4)

1.1. Rēzeknes pilsētas teritorijas uzturēšanas un labiekārtošanas noteikumi (turpmāk tekstā – noteikumi) tiek ieviesti, lai uzturētu tīrību un kārtību Rēzeknes administratīvajā teritorijā, kā arī lai aizsargātu pilsētas ielas, ceļus, būves, labiekārtotās teritorijas un pazemes inženierkomunikācijas.

1.2. Noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām, kurām īpašumā, lietošanā, valdījumā vai apsaimniekošanā Rēzeknes pilsētas administratīvajā teritorijā ir namīpašumi, ēkas, ēku daļas, būves un zemes gabali.

2.1. Ja zemei un uz tās esošajām ēkām vai būvēm ir dažādi/vairāki īpašnieki, tiesiskie valdītāji, tad par noteikumu ievērošanu īpašnieki atbild saskaņā ar savstarpēji noslēgtajiem līgumiem. Ja līgumiskās attiecības nepastāv, tad atbildīgais ir ēkas vai būves īpašnieks.

2.2. Visas ēkas, namīpašumus un telpas Rēzeknes pilsētā ir jāizmanto tādam mērķim, kāds tas paredzēts Rēzeknes pilsētas teritorijas plānojuma noteikumos, pašvaldības lēmumos, nomas līgumos vai ēku projektos.

2.3. Katram zemes gabala īpašniekam jāuztur kārtībā ēkas fasādes, jumts, ūdens notekcaurules un renes. Fasādes krāsošana var tikt veikta saskaņā ar galvenā mākslinieka izdotu fasādes krāsu pasi vai būvprojektā akceptētu krāsojumu.

2.4. Valsts un pašvaldības institūcijām, juridiskām, fiziskām, kā arī pilnvarotām personām, kuru īpašumā vai valdījumā Rēzeknes pilsētā ir ēkas, ēku daļas vai dzīvokļi, jābūt atbildīgām par to uzturēšanu tehniski un estētiski labā stāvoklī, jāveic dzīvojamo, sabiedrisko un ražošanas ēku tehniskā uzturēšana, ievērojot:

2.4.1. Latvijas būvnormatīvus LBN-402 “Dzīvojamo māju tehniskās ekspluatācijas noteikumi”;

2.4.2. LBN-401 “Dzīvojamo māju kapitālā un kārtējā remonta noteikumi”;

2.4.3. LBN-403 “Namīpašumu sanitārās kopšanas noteikumi”;

2.4.4. Latvijas Republikas 1995. gada 10. augusta Būvniecības likumu;

2.4.5. Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumus Nr. 112 “Vispārīgie būvnoteikumi”;

2.4.6. Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumus Nr. 82 “Ugunsdrošības noteikumi”;

2.4.7. Rēzeknes pilsētas domes 2007.gada 28.septembra saistošos noteikumus Nr.15 (protokols Nr. 21, 4.punkts) "Par Rēzeknes pilsētas teritorijas plānojumu 2007.–2019.gadam".

(Grozīts ar Rēzeknes pilsētas domes 08.02.2008. saistošajiem noteikumiem Nr.4)

2.5. Ēku iekšējo kopējo lietošanas platību (kāpņu telpas, koridori, kāpnes u.c.) uzkopšanu veic māju iedzīvotāji vai īpašnieki saskaņā ar kārtību, ko nosaka apsaimniekotājs, dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai īpašnieks.

2.6. Ēku un zemesgabalu numerācija tiek veikta saskaņā ar Rēzeknes pilsētas domes saistošajiem noteikumiem Nr. 17 “Rēzeknes ielu nosaukumu un ēku numerācijas norādes kārtības noteikumi”.

2.7. Ja ēka ir kultūras piemineklis, uz ēkas uzstādāma kultūras pieminekļa zīme, ko izsniedz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

2.8. Kārtību, kādā lietojamas dzīvojamās telpas, nosaka Latvijas Republikas likums “Par dzīvojamo telpu īri”, Latvijas Republikas likums “Par dzīvokļa īpašumu”, Ministru padomes 1993. gada 26. aprīļa lēmums Nr. 211 “Par dzīvojamo telpu lietošanas noteikumiem”, citi Latvijas Republikas likumi un normatīvie akti, kā arī īres līgums. Īrniekiem jānodrošina dzīvojamo telpu saglabāšana, jāsaudzē sanitārtehniskās un citas iekārtas, nepieļaujot to bojāšanu. Par dzīvokļos esošo iekšējo komunikāciju stāvokli ir atbildīgi dzīvokļu īpašnieki, tiesiskie valdītāji vai īrnieki.

2.9. Daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās aizliegts:

2.9.1. novietot uz balkona vai lodžijas atklātās daļas, kā arī koplietošanas telpās, pagrabos un kāpņu telpās mājsaimniecības priekšmetus, ar dažādiem priekšmetiem aizšķērsot rezerves izejas durvis;

2.9.2. žāvēt veļu balkonos un lodžiju atklātajās daļās;

2.9.3. smēķēt liftos, kāpņu telpās un citās koplietošanas telpās, kā arī piegružot koplietošanas telpas ar atkritumiem (izsmēķiem, sērkociņiem, saulespuķu sēklām, papīriem u.tml., kā arī mēbelēm, sadzīves tehniku, taru, celtniecības materiāliem, pārtikas un citiem atkritumiem);

2.9.4. radīt antisanitārus apstākļus dzīvokļos un koplietošanas telpās;

2.9.5. glabāt dzīvojamās telpās, uz balkoniem, lodžijām, pagrabos, bēniņos, koplietošanas telpās ugunsnedrošus, kaitīgus vai bīstamus cilvēka dzīvei un veselībai, kā arī sprādzienbīstamus priekšmetus un vielas;

2.9.6. pārkāpt elektroenerģijas lietošanas noteikumus un ugunsdrošības noteikumus, kā arī patvaļīgi regulēt centralizētās siltumapgādes, aukstā un karstā ūdens apgādes sistēmu; patvaļīgi pieslēgties ūdensvada un kanalizācijas tīkliem, siltumapgādes, gāzes apgādes un elektroapgādes sistēmām;

2.9.7. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās patvaļīgi palielināt sildelementu skaitu, pieslēdzoties centrālās apkures tīkliem;

2.9.8. bojāt, lauzt, aprakstīt ēku fasādes, jumtus, kāpnes un citus elementus;

2.9.9. pārbūvēt balkonus vai lodžijas, mainīt logu formu un dizainu bez saskaņošanas ar Rēzeknes pilsētas domes Būvvaldi;

2.9.10. izmantot dzīvojamo telpu tai neparedzētiem mērķiem.

(Grozīts ar Rēzeknes pilsētas domes 08.02.2008. saistošajiem noteikumiem Nr.4)

2.10. Daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās ir pienākums ielaist mājā vai dzīvoklī ap­saimniekošanas, ekspluatācijas un komunālo dienestu pārstāvjus, kas uzrāda attiecīgās iestādes vai uzņēmuma dienesta apliecību un veic attiecīgo sistēmu pārbaudi vai novērš avāriju.

2.11. Fiziskām un juridiskām personām, kuru īpašums (valdījums), neatkarīgi no to statusa un īpašuma formas, atrodas Rēzeknes pilsētas teritorijā, ir pienākums uzturēt to īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošos objektus un teritorijas higiēnas prasībām atbilstošā stāvoklī, nodrošinot kaitīgo posmkāju un grauzēju iznīcināšanu.

2.12. Aizliegts turēt mājputnus un mājlopus dzīvokļu, māju pagalmos, dzīvokļos, bēniņos, šķūņos, koplietošanas telpās vai citās šim nolūkam neparedzētās vietās. Individuālās apbūves zonā mājputnus un mājlopus atļauts turēt, saskaņojot to ar Pārtikas un veterinārijas dienesta Rēzeknes pārvaldi. Ek­sotiskos dzīvniekus atļauts turēt, saskaņojot to ar Rēzeknes Reģionālo vides pārvaldi un Pārtikas un veterinārijas dienesta Rēzeknes pārvaldi.

2.13. Ja ēka ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai ir tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama, vai ēka ar savu izskatu bojā ainavu, īpašniekam (valdītājam) tā jāsaved kārtībā, jāatjauno vai jānojauc atbilstoši Civillikuma 1084. panta noteikumiem. Būves nojaukšana veicama, saskaņojot to ar Rēzeknes pilsētas domes Būvvaldi.

2.14. Neapdzīvojamajās un neapdzīvotajās, kā arī saimnieciskajai darbībai neizmantotajās ēkās šo ēku (būvju, telpu) īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem:

2.14.1. jānoslēdz ieejas un pagrabu durvis;

2.14.2. logi jāaizver vai jāaiznaglo;

2.14.3. teritorijas jāiežogo, lai novērstu nepiederošu personu iekļūšanu un uzturēšanos tajās;

2.14.4. nedrīkst pieļaut atkritumu uzkrāšanos;

2.14.5. jānodrošina ēkas atbilstība ugunsdrošības noteikumiem;

2.14.6. piegulošo teritoriju uzturēšana jānodrošina atbilstoši šajos noteikumos minētajām prasībām.

3.1. Zemes gabalus (t.sk. pagalmus) un tiem piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas regulāri jāuztur kārtībā, tā, lai tas nebojātu pilsētas ainavu.

3.2. Namīpašumu, zemesgabalu u.c. teritoriju īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, pārvaldniekiem, lietotājiem, apsaimniekotājiem vai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībām jānodrošina īpašumā vai valdījumā esošās teritorijas un tai piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas, gājēju ietvju (izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas), grāvju, caurteku un zālāju līdz brauktuves malai sakopšana.

3.2.1. Lai atrisinātu jautājumu par piegulošo teritoriju uzkopšanu personām, kurām nepieciešams veikt savam īpašumam piegulošo trotuāru kopšanu, izveidot darba grupu iesniegumu no pilsētas iedzīvotājiem izskatīšanai par savam īpašumam piegulošas teritorijas uzkopšanu. Palīdzība sniedzama personām, kuras deklarētas Rēzeknes pašvaldības teritorijā. Personas, kuras var saņemt no pašvaldības palīdzību: privātmāju īpašnieki, atsevišķi dzīvojoši pensionāri; I, II grupas invalīdi; vientuļas darba spējīgas personas atveseļošanās periodā, kuru ienākumi nepārsniedz spēkā esošo Ministru kabineta noteiktās minimālās algas apmēru uz vienu personu.

3.2.2. Darba grupas par personu iesniegumu izskatīšanu par viņu īpašumam piegulošās teritorijas uzkopšanu sastāvs:

1. Sociālās aprūpes pārvaldes pārstāvis;

2. Juridiskās nodaļas pārstāvis;

3. Pilsētas saimniecības pārvaldes pārstāvis, kurš ir darba grupas vadītājs un kuram ir pilnvaras pieņemt iesniegumus.

“Darba grupas” darbības algoritms:

1. Iedzīvotāja iesniegums papildināts ar sekojošiem dokumentiem: ģimenes ārsta izziņa (027/u -forma); zemesgrāmatas akta kopija par īpašuma piederību vai dokuments, kas apliecina tiesisku valdījumu (kopija).

2. “Darba grupas” izbraukums informācijas savākšanai, dzīves apstākļu un piegulošās teritorijas apsekošana, kā rezultātā apsekošanas akta sagatavošana.

3. “Darba grupas” apsekošanas akta un atzinuma sniegšana atbildīgai Pilsētas saimniecības pārvaldes amatpersonai administratīvā akta izdošanai.

Lēmums par piegulošo teritoriju uzkopšanu tiek pieņemts 10 darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas brīža un uz laiku līdz 6 mēnešiem gadā, kā arī rakstiskā veidā sagatavota atbilde iesniegumu sniedzējiem.

(Grozīts ar Rēzeknes pilsētas domes 08.02.2008. saistošajiem noteikumiem Nr.4)

3.3. Teritorijas uzkopšana ziemā un vasarā jāveic līdz plkst.8.00, sakopjot arī gājēju ietves. Ziemā, sniega krišanas laikā, ietves un pagalmus jātīra periodiski dienas laikā.

(Grozīts ar Rēzeknes pilsētas domes 08.02.2008. saistošajiem noteikumiem Nr.4)

3.4. Rudenī, pēc lapu nokrišanas, ne vēlāk kā nedēļas laikā jāveic pilnīga lapu savākšana un izvešana.

3.5. Ziemas periodā:

3.5.1. Sniega tīrīšanas mehānismiem jā­strādā tādā režīmā, lai atkārtoti neizmestu sniegu uz trotuāra. Ja tas nav iespējams, pēc mehāniskās tīrīšanas sniega vaļņi ir jānovāc un sniegs jāaizved uz speciāli norādītām vietām. Sniega izkraušanas vietas jāsaskaņo ar pašvaldības atbildīgo institūciju.

3.5.2. Katru dienu līdz plkst. 8.00 (arī brīvdienās un svētku dienās) no ietvēm un gājēju celiņiem jānotīra sniegs un atkritumi, slidenā laikā ietves un gājēju celiņi jākaisa ar smiltīm. Aizliegts kaisīt gājēju celiņus un trotuāra virsmas ar izdedžiem, pelniem, ar netīrām un akmeņus saturošām smiltīm, būvniecības atkritumiem.

3.5.3. Iekšējos kvartālu ceļos (uz ietvēm un pagalmos) jānodrošina gājēju un transporta normāla kustība.

3.5.4. Ietves, sabiedriskā transporta pieturvietas, gājēju celiņi pagalmos ar asfalta, bruģakmens vai plātņu segumu jātīra līdz segumam. Veicot tīrīšanu nepieļaut seguma bojāšanu.

3.5.5. Nepieļaut, ka pie ēku jumtiem sakrājas lāstekas, kas apdraud cilvēku dzīvību vai veselību. Šādos gadījumos nekavējoties jānorobežo bīstamā teritorija un lāstekas un ledus no jumtiem jānovāc. Bīstamās vietas, kur iespējama sniega, ledus krišana no jumtiem, dzegām u.c., nekavējoties jānorobežo.

3.5.6. Pēc sniega tīrīšanas mehānisma aizbraukšanas:

3.5.6.1. nekavējoties jāattīra iebrauktuves (nobrauktuves);

3.5.6.2. aizliegts mest sniegu uz ielas braucamās daļas un kraut sniegu sabiedriskā transporta un taksometru pieturvietu zonās.

3.5.7. Ielu krustojumos, kā arī sabiedriskā transporta pieturvietās starp ielas braucamo daļu un ietvi jābūt attīrītai joslai ne mazāk par 1 (vienu) metru. Sniega vaļņa augstums uz ielu malām nedrīkst pārsniegt 1,20 metrus.

3.5.8. Tīrot sniegu un ledu, jānodrošina ielu komunikāciju un citu izbūvju, kā arī apstādījumu saglabāšana.

(Grozīts ar Rēzeknes pilsētas domes 08.02.2008. saistošajiem noteikumiem Nr.4)

3.6. Pavasara un vasaras periodā:

3.6.1. Pēc sniega nokušanas nekavējoties jāsavāc un jāizved ziemā izkaisītās smiltis no brauktuvēm un gājēju celiņiem (līdz termiņam, ko nosaka ar Rēzeknes pilsētas domes rīkojumu). Aizliegts smiltis izlīdzināt zālājos, krūmos un apkārt kokiem. Savāktās smiltis līdz to aizvešanai jānovieto kaudzītēs uz braucamās daļas malas, gar ielas malu vai brīvajos laukumos.

3.6.2. Aizliegts savāktos atkritumus, lapas, zāli, zarus, izvietot ārpus sava īpašuma, valdījuma, lietojuma teritorijas, kā arī tos dedzināt, ierīkot nelikumīgas atkritumu izgāztuves uz īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošā zemesgabala. No piegulošās koplietošanas teritorijas lapu, zāļu un citu ielu tīrīšanas atkritumi var tikt izvietoti blakus savam īpašumam, valdījumam, lietojuma teritorijas gadījumos, kad pašvaldība izsludina sakopšanas periodu, norādot, kādā laikā no attiecīgās koplietošanas teritorijas šie atkritumi tiek savākti. Atkritumi var tikt izvietoti attiecīgi savācot tos atkritumus celofānu maisā aizvērtā veidā.

3.6.3. Mazdārziņu īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem (lietotājiem) mazdārziņu un to robežai piegulošā teritorija (ietvju, brauktuvju un zālāju (līdz ietvei) teritorija) ir jāuztur kārtībā. Jāuztur kārtībā un jāpļauj zāle 5 metru attālumā ap mazdārziņa teritoriju. Savāktā zāle ir jākompostē vai jāizved uz izgāztuvi vai atkritumu poligonu, aizliegts to izmest ārpus mazdārziņa teritorijas. Jāizved atkritumi un pēc ražas novākšanas jānoņem siltumnīcu segumi, kas neder vai neatbilst tālākai ekspluatācijai.

3.6.4. Zemesgabalu īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, pārvaldniekiem, lietotājiem, apsaimniekotājiem vai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībām jānodrošina īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas sakopšana, zālāju un citu platību, t.sk. grāvju, regulāra nopļaušana piegulošajā teritorijā.

3.6.5. Piegulošā teritorija jāuztur kārtībā, veicot regulāru uzkopšanu, nepieļaujot atkritumu uzkrāšanos. Uz piegulošās teritorijas aizliegts ierīkot jebkādu materiālu glabātuves, tai skaitā autotransporta vrakus. Atvestā malka vai cits kurināmais nekavējoties jāsāk pārkraut uz sava īpašuma teritoriju.

3.6.6. Katru dienu jāveic gājēju ceļu un pagalmu uzkopšana.

3.6.7. Sausajā laikā vai nepieciešamības gadījumā, saskaņā ar sanitāriem noteikumiem, lai uzlabotu gaisa kvalitāti un pilsētvidi, jāveic putekļu samazināšanas pasākumus, tai skaitā ielu un zaļo zonu laistīšana.

3.6.8. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmu bērnu laukumu būvniecība, apsaimniekošana, atjaunošana, ierīču uzstādīšana un remonts jāveic atbilstoši higiēnas prasībām, smilšu kastēs smiltis jānomaina pirms vasaras atpūtas sezonas (līdz 1. maijam).

(Grozīts ar Rēzeknes pilsētas domes 08.02.2008. saistošajiem noteikumiem Nr.4)

3.7. Ja tiek veikta būvniecība, būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir atbildīgs par darbību (bezdarbību), kuras rezultātā var tikt piesārņotas ielas ar smiltīm, dubļiem, būvgružiem, kas tiek iznesti (izvesti) no būvlaukuma. Būvdarbu laikā pie objekta jābūt novietotam konteineram būvgružu savākšanai un izvešanai. Aizliegts būvgružus kraut uz zemesgabalam piegulošās teritorijas, kā arī apstādījumiem. Lai neradītu vides piesārņojumu, nepieciešamības gadījumā pie objekta jābūt izvietotām biotualetēm.

3.8. Pilsētas centrālās kanalizācijas tīklam nepieslēgtos namīpašumos jāierīko sanitārām prasībām atbilstošas hermētiskas tilpnes, kuras regulāri jātīra, neļaujot tām piepildīties vairāk par 75 – 80 procentiem no tilpuma. Namīpašniekam vai tiesiskajam valdītājam katru dienu jānotīra cietie atkritumi no hermētiskās šķidro atkritumu tvertnes režģa virsmas.

3.9. Ja namīpašumu pievieno kanalizācijas tīklam, netīrumi no tualetēm un samazgu bedrēm pilnīgi jāiztīra, jāizjauc bedru sienas, dibeni, un bedres pēc atbilstošas dezinfekcijas jāaizber.

3.10. Pagalmu tualetes drīkst ierīkot tikai saskaņā ar sanitārās uzraudzības dienestu norādījumiem, tās regulāri jātīra un jādezinficē.

3.11. Aizliegts veikt saimnieciski – rūpnieciskas darbības, kas rada (izraisa) smaku pilsētas teritorijā.

3.12. Aizliegts izmantot kā kurināmo un dedzināt ugunskuros visas ķīmiskās vielas, kuras satur vai degšanas procesā izdala dioksīnus un citas kaitīgas (kairinošas) vielas.

3.13. Garāžu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem garāžām piegulošā teritorija jāuztur kārtībā 10 metrus platā joslā ap tām.

3.14. Aizliegts izvietot sludinājumus, reklāmas, afišas un citu informāciju tam neparedzētās vietās (uz ēku durvīm, fasādēm, žogiem, stabiem, kokiem, sienām, autobusu pieturām).

3.15. Tirdzniecības un pakalpojumu sfēras objektu īpašniekiem, lietotājiem, nomniekiem, kā arī iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām jānodrošina objekta skatlogu, durvju un fasādes tīrība un fasādes pienācīgs, sakopts izskats, atkritumu tvertņu izvietošana un iztukšošana, atkritumu izvešana (noslēdzot līgumus par atkritumu izvešanu), kā arī piegulošās teritorijas sakopšana. Ja objekts atrodas neapbūvētā teritorijā, jānodrošina teritorijas sakopšana 10 metrus platā joslā ap objektu.

3.16. Koku un krūmu zaru augstumam virs trotuāriem un celiņiem jābūt ne zemākam par 2,5 metriem. Pēc zaru apzāģēšanas jāorganizē to izvešana, nepieļaujot šajās vietās nelikumīgu izgāztuvju veidošanos.

3.17. (Svītrots ar Rēzeknes pilsētas domes 08.02.2008. saistošajiem noteikumiem Nr.4)

4.1. Lai ierobežotu virszemes ūdeņu piesārņojumu, bez saskaņošanas un līguma noslēgšanas ar pašvaldības attiecīgo struktūrvienību aizliegts pieslēgties pie pilsētas lietus notekūdeņu kolektora vai grāvja un novadīt virszemes noteces ūdeņus lietus notekūdeņos bez atbilstošas attīrīšanas.

4.2. Īpaši bīstamo vielu un bīstamo vielu emisiju ūdenstilpes un lietusūdens kanalizācijā operators drīkst veikt tikai atļaujā noteikto emisijas limitu ietvaros (atļauju izsniedz un limitus nosaka Reģionālā vides pārvalde saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 22. janvāra noteikumu Nr. 34 un Ministru kabineta 2002. gada 9. jūlija noteikumu Nr. 294 prasībām).

4.3. Aizliegta ražošanas notekūdeņu un dūņu novadīšana lietus notekūdeņu pilsētas kolektorā vai hidrogrāfiskajā tīklā.

4.4. Nav pieļaujamas saimnieciskās darbības, kas tieši vai netieši palielinās ūdens, gaisa vai augsnes piesārņojumu.

4.5. Publiskajās upēs un ezeros ūdens noteces regulēšana un ūdens resursu izmantošana pieļaujama tikai Latvijas Republikas vides aizsardzības institūciju noteiktajā kārtībā.

4.6. Zemes īpašniekiem un lietotājiem jāuztur un jāsaglabā darba kārtībā tās viņu īpašumu teritorijā esošās dabiskās ūdensteces, hidrogrāfiskos tīklus vai ūdenstilpes, kuras kalpo arī blakus esošo teritoriju meliorācijai. Nedrīkst ierīkot citas būves, kas pasliktinātu ūdens režīmu blakus esošajos zemes īpašumos un traucētu to saimniecisko izmantošanu.

4.7. Zemes īpašniekiem jānodrošina iespēja piekļūt viņu teritorijā esošajām hidrogrāfiskā tīkla būvēm, lai varētu veikt to uzraudzību un remontu.

4.8. Lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, nodrošinātu meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un drošību, kā arī lai saglabātu apvidum raksturīgo ainavu, ūdensteču, ūdenstilpju un meliorācijas sistēmu aizsardzību, jāievēro Latvijas Republikas Aizsargjoslu likumā noteiktie aprobežojumi.

4.9. Rēzeknes pašvaldības, atbildīgo valsts institūciju un komunikāciju īpašnieku dienestiem kontroles un uzraudzības nolūkā atļauts apmeklēt hidrogrāfiskā tīkla aizsargjoslu teritorijas jebkurā laikā, brīdinot par to zemes īpašnieku.

4.10. Aizliegts lietusūdens kanalizācijas sistēmās, ūdenstilpēs, meliorācijas novadgrāvjos ievadīt neattīrītus saimnieciskos (komunālos) notekūdeņus, kā arī izmest cietos atkritumus.

4.11. Aizliegts atklātajās ūdenstilpēs un to aizsargjoslās mazgāt visa veida transporta līdzekļus.

4.12. Namīpašumu, zemesgabalu u.c. teritoriju īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, pārvaldniekiem, lietotājiem, apsaimniekotājiem vai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībām jānodrošina:

4.12.1. caurteku un grāvju saglabāšana, uzturēšana un tīrīšana visā teritorijā;

4.12.2. jāattīra virsūdeņu uztvērējus (gūlijas) 0,5 metru rādiusā, atkušņa laikā nodrošinot brīvu ūdens ieplūdi gūlijā no visas brauktuves.

4.13. Aizliegts mest un slaucīt jebkādus atkritumus uz lietus ūdens noteku restēm.

4.14. Par pilsētas ielu caurteku, kontrolaku un lietus ūdens aku tīrīšanu ir atbildīgi komunikāciju īpašnieki vai valdītāji. Pilsētas un iekšējo kvartālu tīklu lietus ūdens uztvērējus jātīra pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes sezonā.

5.1. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs peldvietā nodrošina pieejamību informācijai par peldvietas ūdens kvalitāti, kā arī labi redzamā vietā attiecīgi norāda šādu informāciju: “Peldēties atļauts”, “Peldēties nav ieteicams” vai “Peldēties aizliegts”.

5.2. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs peldvietās nodrošina smilšu virskārtas irdināšanu, kā arī regulāru atkritumu savākšanu un izvešanu pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes nedēļā. Pludmales uzkopšana un atkritumu izvešana no tās notiek laika periodā no 1. maija līdz 30. septembrim līdz plkst. 9.00.

5.3. Peldvietās nav pieļaujama dzīvnieku uzturēšanās, ir aizliegts vest dzīvniekus pastaigā un peldināt, mazgāt autotransportu un veļu, kā arī mazgāties ar mazgāšanās līdzekļiem.

5.4. Peldvietās nav pieļaujama motorizēto ūdens transportlīdzekļu (ūdensmotociklu, motorlaivu utml.) atrašanās un izmantošana, izņemot glābšanas dienestu transportlīdzekļus, valsts un pašvaldību organizētajai kontrolei paredzētos transportlīdzekļus, kā arī aktīvai atpūtai paredzētos transportlīdzekļus, kuri izmantojami šim nolūkam noteiktajās vietās.

5.5. Pludmales teritorijā aizliegts kurināt ugunskurus un grilus, izņemot šim nolūkam speciāli ierīkotas vietas.

5.6. Par labiekārtotu, sanitārajām prasībām atbilstošu, pārvietojamu bezmaksas tualešu pieejamību pietiekošā skaitā, t.sk., cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, pludmalē un peldvietās sezonas laikā (no 1. maija līdz 30. septembrim) ir atbildīgi teritorijas apsaimniekotāji.

6.1. Visi apstādījumi Rēzeknes pilsētas teritorijā uz valsts, pašvaldības un privātīpašumā esošās zemes ir aizsargājams pilsētas apstādījumu fonds.

6.2. Valsts, pašvaldības, juridiskās un fiziskās personas ir atbildīgas par savās zemes platībās esošo apstādījumu uzturēšanu, atjaunošanu un aizsardzību. Apstādījumu patvarīga stādīšana pilsētas koplietošanas teritorijās ir aizliegta.

6.3. Apstādījumu apsaimniekošana:

6.3.1. Rēzeknes pilsētas sabiedrisko apstādījumu ierīkošanu, kopšanu un uzraudzību koplietošanas teritorijās veic uzņēmējsabiedrība saskaņā ar līgumu starp uzņēmējsabiedrību un pašvaldību. Par pārējo apstādījumu ierīkošanu, kopšanu un aizsardzību, izņemot koku ciršanu, vainagošanu un apzāģēšanu, ir atbildīgi:

6.3.1.1. namu apsaimniekotāji – par apsaimniekošanā nodotajām dzīvojamo un sabiedrisko ēku teritorijām un apstādījumiem līdz ielai;

6.3.1.2. namu, kas nodoti dzīvokļu īpašnieku valdījumā, pilnvarotās personas vai dzīvokļu īpašnieku sabiedrības – par ēku teritorijām un apstādījumiem līdz ielai;

6.3.1.3. fizisko un juridisko personu īpašumos zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai tā pilnvarotā personā – par apstādījumiem īpašumā esošajā zemes gabala teritorijā un apstādījumiem līdz ielai;

6.3.1.4. fiziskās un juridiskās personas, kam zeme piešķirta nomā – par pašvaldības iznomātajām teritorijām un apstādījumiem līdz ielai;

6.3.1.5. a/s “Latvijas Dzelzceļš” – par apstādījumiem dzelzceļa aizsargjoslā un dzelzceļa staciju teritorijā;

6.3.2. Par apstādījumu saglabāšanu teritorijās, kurās notiek būvniecības vai remonta darbi, atbildīgs ir būves ierosinātājs un būvētājs.

6.3.3. Zemes īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, apsaimniekotājiem un lietotājiem ir pienākums:

6.3.3.1. nodrošināt esošo apstādījumu saglabāšanu, apkopšanu un atjaunošanu atbilstoši šiem noteikumiem un pilsētas apbūves noteikumiem;

6.3.3.2. nodrošināt savlaicīgu visu nepieciešamo agrotehnisko pasākumu veikšanu – laistīšanu, uzirdināšanu, sauso un bojāto koku un zaru apgriešanu, cīņu ar augu kaitēkļiem, zāles pļaušanu. Zāles garums īpaši koptos zālājos nedrīkst pārsniegt 5 centimetrus (cm), pārējos kopjamos vai pie ielām piegulošajos zālājos zāles garums nedrīkst pārsniegt 10 centimetrus (cm), citas platības pļaujamas ne retāk kā divas reizes pļaušanas sezonā – līdz 23. jūnijam un līdz 31. augustam.

6.3.3.3. koku ciršanu veikt pēc saskaņošanas ar Koku stāvokļa novērtēšanas komisiju un koku ciršanas atļaujas saņemšanas. Koku stāvokļa komisijas atļauja nav nepieciešama, ja zemes īpašnieks vai lietotājs izcērt, stāda vai veido augļu kokus un ogulājus, krūmus, puķu dobes un zālājus;

6.3.3.4. nepieļaut apstādījumu piesārņošanu ar sadzīves, ražošanas un būvniecības atkritumiem, notekūdeņiem, kā arī ar videi kaitīgām vielām;

6.3.3.5. nepieļaut apstādījumu izmīdīšanu, izbraukāšanu, smilts, sniega un ledus uzkrāšanu, izņemot speciāli norādītās vietas.

6.4. Sabiedrisko apstādījumu teritorijā aizliegts:

6.4.1. lauzt koku zarus, krūmus, plūkt ziedus un augļus;

6.4.2. ķert un iznīcināt putnus, postīt putnu ligzdas;

6.4.3. mazgāt veļu, transportlīdzekļus un dzīvniekus ūdenstilpēs, kas atrodas apstādījumos;

6.4.4. tecināt koku sulu, graizīt koku mizu, piestiprināt pie kokiem uzrakstus, reklāmu, rādītājus, vadus u.c. priekšmetus, dzīt kokos naglas;

6.4.5. (svītrots ar Rēzeknes pilsētas domes 08.02.2008. saistošajiem noteikumiem Nr.4);

6.4.6. piegružot apstādījumus un ūdens­tilpes ar atkritumiem;

6.4.7. bojāt solus, nožogojumus, citus labiekārtojuma elementus un mazās arhitektūras formas;

6.4.8. atrakt un apbērt koku ar zemi vai būvgružiem tuvāk par 1,5 metriem no stumbra;

6.4.9. bez atbilstošas atļaujas iegūt auglīgo zemes slāni, smiltis, granti u.c. izrakteņus;

6.4.10. patvaļīgi apstrādāt zemes gabalus, veikt rakšanas darbus, stādīt jaunus kokus, krūmus un puķes bez labiekārtošanas un apzaļumošanas projekta vai saskaņojuma ar apstādījumu īpašnieku;

6.4.11. nelikumīgi nocirst koku vai citādi to iznīcināt, patvaļīgi pārstādīt, vainagot vai apzāģēt augošos kokus.

(Grozīts ar Rēzeknes pilsētas domes 08.02.2008. saistošajiem noteikumiem Nr.4)

6.5. Koku ciršana:

6.5.1. Rēzeknes pilsētas teritorijā koku ciršanu visos gadījumos jāsaskaņo ar Rēzeknes pilsētas domes atbildīgo struktūrvienību.

6.5.2. Koku ciršana aizsargājamās dabas teritorijās, ūdenstilpņu un ūdensteču aizsargjoslās jāsaskaņo ar Rēzeknes reģionālo vides pārvaldi.

6.5.3. Koku ciršana kultūras pieminekļu aizsardzības zonās jāsaskaņo ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

6.5.4. Pilsētas teritorijā kokus var cirst no 1. oktobra līdz 1. aprīlim, izņemot īpašus gadījumus, ja:

6.5.4.1. koks tika bojāts dabas stihiju, avāriju u.c. rezultātā;

6.5.4.2. koks slimību ierosinātāju vai citu iemeslu rezultātā iet bojā;

6.5.4.3. koks traucē būvniecības, labiekārtošanas vai pazemes inženierkomunikāciju avāriju likvidēšanas darbu veikšanu.

6.6. Koku ciršanas atļaujas saņemšanas kārtība:

6.6.1. Pieteikumu par koku ciršanu fiziskā vai juridiskā persona iesniedz Rēzeknes pilsētas domes Koku stāvokļa novērtēšanas komisijai. Pieteikumā jānorāda koku suga, to skaits, atrašanās vieta un koku ciršanas iemesls, kā arī iesniedzēja adrese un tālruņa numurs. Pieteikumam jāpievieno zemesgabala plāna kopija un īpašuma tiesības apliecinošs dokuments. Jaunas būvniecības vai rekonstrukcijas plānošanas gadījumā pieteikumam jāpievieno zemesgabala plāna kopija un atļauja projektēšanai;

6.6.2. Rēzeknes pilsētas domes izveidotā Koku stāvokļa novērtēšanas komisija izskata iesniegumus ne retāk kā vienu reizi mēnesī, izbraucot uz vietas un novērtējot koka stāvokli dabā.

6.6.3. Koku stāvokļa novērtēšanas komisijas galvenais uzdevums ir no ekoloģiskā, ainaviskā, ēku ekspluatācijas un būvniecības un kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzības viedokļa izvērtēt iespēju zemes gabalā saglabāt vai nocirst kokus.

6.6.4. Koku stāvokļa novērtēšanas komisija pieņem lēmumu par katru koku atsevišķi, atļaujot vai neatļaujot tā ciršanu.

6.6.5. Atļauju koku ciršanai izsniedz Rēzeknes pilsētas domes atbildīgā struktūrvienība, pamatojoties uz Koku stāvokļa novērtēšanas komisijas lēmumu.

6.6.6. Koka ciršana jāveic koka ciršanas atļaujas norādītajā termiņā. Pēc koka ciršanas jāsakopj apkārtne, jānovāc koksne, zari, celms.

6.6.7. Ja ciršanas darbi traucē elektropadevi, tad tie ir jāsaskaņo ar attiecīgo energoapgādes dienestu.

6.6.8. Jaunas būvniecības vai rekonstrukcijas gadījumā koku atļauja tiek izsniegta pēc būvatļaujas saņemšanas.

6.6.9. Koku ciršanas atļauja nav nepieciešama, ja izcērt augļu kokus, ogulājus un krūmus.

(Nodaļa Rēzeknes pilsētas domes 08.02.2008. saistošo noteikumu Nr.4 redakcijā)

7.1. Pazemes inženierkomunikāciju izbūve un remonts pieļaujami tikai pēc projekta vai darba zīmējuma, vai darba veikšanas projekta, kas saskaņots ar visām ieinteresētajām organizācijām, īpašniekiem un būvvaldes atbildīgo speciālistu, iesniegšanas un rakšanas darbu atļaujas saņemšanas. Ja rakšanas darbi notiek kultūras pieminekļu aizsardzības zonā, tie saskaņojami ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Jebkuri grunts rakšanas vai pārvietošanas darbi, kā arī ietvju un brauktuvju maiņa saskaņojama ar Būvvaldes atbildīgo speciālistu, lai saglabātu ģeodēziskās zīmes. Aizliegts patvarīgi rakt un urbt dziļāk par 0,3 metriem, dzīt pāļus, griezt velēnas, planēt laukumus, izstrādāt smilts vai grunts karjerus. Avārijas darbus, kas saistīti ar grunts rakšanu vai ceļu seguma uzlaušanu, drīkst sākt atbilstoši noteikumiem, kas norādīti šo noteikumu sadaļā “Avārijas darbi”.

(Rēzeknes pilsētas domes 08.02.2008. saistošo noteikumu Nr.4 redakcijā)

7.2. Pazemes inženierkomunikāciju izbūves galvenais paņēmiens, šķērsojot maģistrālās ielas, parasti ir slēgtais paņēmiens bez seguma uzlaušanas. Jautājumu par šī paņēmiena mērķtiecību un iespējamību, izlemj projektēšanas organizācija, saskaņojot to ar Rēzeknes pilsētas domes atbildīgo struktūrvienību.

7.3. Jauna asfaltbetona seguma uzlaušana aizliegta, izņemot avārijas darbus:

7.3.1. uz ietvēm – trīs gadus pēc tā uzklāšanas;

7.3.2. ielas braucamajā daļā – piecus gadus pēc tā uzklāšanas.

7.4. Rakšanas darbu vieta aprīkojama saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darbu vietu aprīkošanu uz ceļiem. Darbu vietā uz barjerām vai plakāta jānorāda organizācijas nosaukumu, tās telefona numuru, darbu vadītāja uzvārdu, sertifikāta numuru. Lai saņemtu rakšanas darbu atļauju, darbu vadītājam jāizstrādā darba vietas aprīkojuma shēma un tā jāsaskaņo ar a/s “Latvijas Valsts ceļi” Rēzeknes nodaļu un Rēzeknes pilsētas domes atbildīgo struktūrvienību. Par darba vietas aprīkojuma stāvokli ir atbildīgs objekta darbu vadītājs. Aprīkojuma shēmas grozījumus jāskaņo atkārtoti.

7.5. Pagaidu apvedceļus būvē, aprīko ar nepieciešamām ceļa zīmēm, uztur un slēdz būvuzņēmējs. Veicot rakšanas darbus, būvdarbu vadītājam jāgādā par gājēju un transporta drošu pārvietošanos un transportlīdzekļu iebraukšanu pagalmos.

7.6. Ja rakšanas darbi saistīti ar transporta kustības izmaiņām (satiksme tiek pārtraukta, novirzīta pa citu maršrutu), tad darbu izpildītājam 10 dienas pirms darbu uzsākšanas vietējos laikrakstos jāpublicē sludinājums par transporta kustības izmaiņām.

7.7. Par transporta kustības slēgšanu darbu pasūtītājs rakstiski informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, ceļu policiju un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, kā arī organizācijas, kuru darbība var tikt traucēta.

7.8. Satiksmi pilsētas ielās pilnīgi slēdz tikai pēc rakšanas darbu atļaujas saņemšanas (izņemot avāriju gadījumus), saskaņojot sabiedriskā transporta kustības slēgšanu ar uzņēmumu, kas veic regulāros pasažieru pārvadājumus.

7.9. Laika posmā no 1. novembra līdz 15. martam rakšanas darbu atļaujas darbiem pilsētas ielās netiek izsniegtas, izņemot avārijas darbus, kā arī darbus objektos, kuru celtniecība atbilstoši plānotiem saskaņotiem termiņiem jāpabeidz ziemā, vai ja tiek realizēti starptautiski projekti un ja laika apstākļi to atļauj.

7.10. Izbūvējot vai rekonstruējot ielas un ietves, pazemes inženierkomunikāciju īpašniekiem par saviem līdzekļiem, pēc būvdarbu veicēja pieprasījuma, jāatvieno inženierkomunikāciju pārbūvējamie iecirkņi.

7.11. KārKārtība, kādā izsniedzamas zemes darbu atļaujas:

7.11.1. Atļauju zemes darbiem pilsētā ārpus ielu sarkano līniju robežām izsniedz ar Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja rīkojumu izveidota Rakšanas darbu komisija.

7.11.2. Zemes darbu atļaujas saņemšanai jāiesniedz Rēzeknes pilsētas domes Pilsētas saimniecības pārvaldei šādi dokumenti:

7.11.2.1. iesniegums;

7.11.2.2. līgums ar izpildītāju vai pilnvara par darbu veikšanu;

7.11.2.3. darbu zīmējums vai projekts, uz kura ir attēlotas īpašuma robežas un kas ir saskaņots ar visām ieinteresētajām organizācijām, īpašniekiem un Būvvaldes atbildīgo speciālistu;

7.11.2.4. darbu veikšanas projekts vai tehniskais projekts, kas izstrādāts uz topogrāfiskā plāna pamata, uz kura ir attēlotas īpašuma robežas, un kas ir saskaņots ar visām ieinteresētajām organizācijām un īpašniekiem;

7.11.2.5. pēc komisijas ieskata un nepieciešamības gadījumā arī kalendārais plāns un transporta kustības shēma.

(Rēzeknes pilsētas domes 08.02.2008. saistošo noteikumu Nr.4 redakcijā)

7.12. Rakšanas darbu komisija nosaka būvdarbu termiņus, kas tiek ierakstīti rakšanas darbu un zemes darbu atļaujā. Nepieciešamības gadījumā, ja darbi netiek pabeigti noteiktā laikā objektīvu apstākļu dēļ, rakšanas darbu komisija var pagarināt rakšanas darbu un zemes darbu atļauju. Rakšanas darbu komisija kontrolē rakšanas un zemes darbu izpildi. Ja tiek konstatēti pārkāpumi par darba izpildi, tad tiek sastādīts komisijas atzinums.

(Rēzeknes pilsētas domes 08.02.2008. saistošo noteikumu Nr.4 redakcijā)

7.13. Ja būvdarbi nav uzsākti divu gadu laikā pēc projekta saskaņošanas, visi saskaņojumi ir jāatjauno.

7.14. Citas rakšanas darbu atļaujas netiek izsniegtas, ja pieteicējs noteiktajā laikā nav pabeidzis iepriekš atļautos rakšanas darbus un izpildījis noteiktos ceļu seguma un zaļo stādījumu atjaunošanas prasības (ja tādas bijušas noteiktas).

7.15. Rakšanas darbu izpildes kārtība:

7.15.1. Visus inženiertīklu izbūves un seguma atjaunošanas darbus drīkst veikt licencētas juridiskas personas, sertificētas fiziskas personas vai komunikāciju īpašnieki.

7.15.2. Par darbu izpildi atbildīgajai personai darbu veikšanas laikā ir jāuzturas objektā. Objektā jābūt darbu veikšanas atļaujai un ar to saistītajai dokumentācijai.

7.15.3. Būvdarbu vadītājs ir atbildīgs par esošo pazemes un virszemes komunikāciju saglabāšanu.

7.16. Veicot rakšanas darbus, jāievēro šādi nosacījumi:

7.16.1. tranšejas platumam jābūt minimālam atkarībā no komunikāciju izmēra, tranšejas dziļuma un grunts apstākļiem; asfaltbetona segumu atļauts uzlauzt, sagriežot to tranšejas virsplatuma joslā ar asfalta griezējiem;

7.16.2. tranšejas un būvbedres, kuras ir dziļākas par gruntsūdens līmeni, jārok ar iepriekšēju gruntsūdens līmeņa pazemināšanu;

7.16.3. tranšejas un būvbedres ielas braucamajā daļā ietvēs un laukumos jāaizber ar drenējošu smilti slāņos līdz 0,2 metru biezumā, tos rūpīgi uzblietējot; smilts blīvumam jābūt ne mazākam par 0,95 no dabīgā blīvuma;

7.16.4. ūdeni no būvbedrēm, tranšejām un inženierkomunikāciju akām var ievadīt gūlijās ar noteikumu, ka tiek ierīkots nostādinātājs smilts un citu piemaisījumu atdalīšanai; aizliegts ūdeni sūknēt tieši uz brauktuves;

7.16.5. aizbērtā tranšeja līdz ceļa seguma un ietvju atjaunošanai jāuztur stāvoklī, kas nodrošina transporta un gājēju kustības drošību;

7.16.6. aizbērtā tranšeja nododama ar aktu tā uzņēmuma pārstāvim, kas veiks seguma atjaunošanu; aktā jānorāda aizbērtās grunts veids, tās blīvums, seguma pamatnes konstruktīvo kārtu materiāls un biezums; pēc aizbērtās tranšejas nodošanas par tās stāvokli un kustības drošību atbild segumu atjaunojošā organizācija;

7.16.7. izjaukto akmens segumu būvētājs nogādā pašvaldības atbildīgās struktūrvienības norādītajā vietā, sastādot aktu par kalto bruģakmeņu apjomu;

7.16.8. aizliegta būvmateriālu un grunts ilgstoša glabāšana ielu zonās, laukumos un apstādījumos; 24 stundu laikā pēc tranšejas un būvbedru aizbēršanas liekā grunts un būvmateriāli jānovāc;

7.16.9. aizliegts sagatavot betonu un javu tieši uz brauktuves ietves vai zālāja.

7.17. Pilsētas maģistrālajās ielās ar intensīvu transporta un gājēju kustību darbu veikšana jāplāno visīsākajos termiņos.

7.18. Atjaunota ielu un ietvju seguma iesēdumu gadījumā būvorganizācijai 24 stundu laikā pēc paziņojuma saņemšanas ir jānovērš defekti.

7.19. Izpildot rakšanas darbus, aizliegts apbērt ar zemi virszemes komunikācijas, to atrašanās zīmes, ģeodēziskos punktus, aku vākus, gūlijas, sadales skapjus u.c. Jāsaglabā rakšanas darbu laikā uzietās, plānā neatzīmētās pazemes komunikācijas, izsaucot attiecīgo inženierdienestu pārstāvi un pašvaldības atbildīgās struktūrvienības pārstāvi.

7.20. Avārijas darbi:

7.20.1. Avārijas darbus veic attiecīgo inženierkomunikāciju dienesti vai viņu uzdevumā citas atbilstošas institūcijas. Atļaujas avārijas darbu veikšanai izsniedz līdz 10 kalendārām dienām.

7.20.2. Pazemes inženierkomunikāciju avāriju likvidēšanas darbi jāsāk nekavējoties, saskaņojot ar visiem inženierkomunikāciju dienestiem, paziņojot par avāriju pašvaldības atbildīgajai struktūrvienībai un nekustamā īpašuma īpašniekiem vai valdītājiem. Tajā pašā dienā vai nākamajā darba dienā līdz plkst. 10.00 jāiesniedz rakšanas darbu pieteikums. Avārijas darbu vietas jānožogo, jāaprīko ar nepieciešamām ceļa zīmēm.

7.20.3. Pēc avāriju likvidēšanas nekavējoties jāaizber tranšejas ar smilti, to noblietējot pa slāņiem, un jāatjauno šķembu seguma kārta. No darbu vietas jāaizved liekā grunts, būvgruži u.c. Ūdensvada avārijas gadījumā jāveic nepieciešamus profilaktiskus pasākumus, lai nodrošinātu dzeramā ūdens kvalitāti atbilstoši standartam.

7.20.4. Aizliegts veikt jaunu inženierkomunikāciju būvniecību vai plānoto remontu, uzdodot šos darbus kā avārijas likvidēšanu.

7.21. Ceļa seguma un zaļo stādījumu atjaunošanas kārtība:

7.21.1. Ceļa segums jāatjauno atbilstoši celtniecības normu un šo noteikumu prasībām:

7.21.1.1. pirms rakšanas darbu uzsākšanas jāsastāda divpusējs akts, kurā jāfiksē esošā ceļa seguma veids un tā stāvoklis;

7.21.1.2. izjauktas ietves neatkarīgi no segumu veida jāatjauno ar betona bruģa segumu, izņemot gadījumus, kad pašvaldības atbildīgā struktūrvienība saskaņo citu seguma veidu;

7.21.1.3. ielas brauktuves un laukumu asfaltbetona segums jāatjauno ne tikai tranšejas vai būvbedres laukumā, bet arī darbu procesā radušos seguma deformācijas izplatīšanas joslās; seguma atjaunošanas robežas precizējamas pašvaldības atbildīgajā struktūrvienībā;

7.21.1.4. ja atjaunojamā tranšejas josla atrodas 1,5 metra attālumā vai tuvāk brauktuves malai (apmalei) (izņemot speciālus gadījumus saskaņā ar būvprojektu), segums jāatjauno līdz apmalei;

7.21.1.5. ielās ar uzlabotu grunts segumu tranšejas būvbedres joslā jāuzber 15 centimetrus (cm) biezu šķembu vai grants slāni, virs tranšejas – 5 centimetrus (cm) biezu sīko šķembu vai grants slāni; virs tranšejas vai būvbedres jāizveido materiāla valnītis 5 – 10 centimetru (cm) augstumā grunts sēšanās kompensācijai.

7.21.2. Stādījumi, zālāji, aizsargstabiņi, norobežojumi u.c. jāatjauno visā darba joslas platumā, kurā tie tika iznīcināti vai bojāti.

7.21.3. Ceļu seguma atjaunošanas termiņus nosaka atkarībā no darbu apjoma un ielas kategorijas:

7.21.3.1. 48 stundu laikā pēc darbu beigšanas – maģistrālajās ielās un ielās ar intensīvu transporta kustību;

7.21.3.2. 72 stundu laikā – pārējās ielās.

7.21.4. Atjaunotos ceļa segumus ar aktu nodod pašvaldības atbildīgajai struktūrvienībai.

7.21.5. Ja divu gadu laikā pēc seguma atjaunošanas tas deformējas nepietiekamas grunts sablīvēšanas dēļ, atkārtotu ceļa seguma atjaunošanu izdara uz tā uzņēmuma rēķina, kas veicis inženierkomunikāciju izbūves vai remonta darbus.

7.22. Ielas seguma atjaunošanas darbu garantijas:

7.22.1. Visus inženierkomunikāciju izbūves, rekonstrukcijas un remonta darbus, ieskaitot ielas seguma atjaunošanu, finansē pasūtītājs, un to izpildi nodrošina būvorganizācija.

7.22.2. Ja inženierkomunikāciju izbūves, rekonstrukcijas un remonta darbi, ieskaitot arī avāriju likvidācijas darbus, ir saistīti ar ielu seguma uzlaušanu un tā atjaunošanu, darbu izpildītājam jānodrošina, lai kvalitatīvi tiktu sablīvēta grunts un atjaunots ielas segums, tādējādi novēršot lauzuma vietas deformāciju ielas ekspluatācijas laikā.

7.22.3. Pilsētas saimniecības pārvaldei ir tiesības veikt aizbērto tranšeju un atjaunotā ielas seguma laboratoriskās pārbaudes. Ja pārbaudes laikā tiek atklāta neatbilstība noteiktajām prasībām par seguma atjaunošanu, visas pārbaudes izmaksas sedz izpildītājs.

7.22.4. Ja pēc ielas seguma atjaunošanas divu gadu laikā tas deformējas (maksimālā atstarpe starp 3 metru latu un atjaunoto segumu pārsniedz 10 milimetrus (mm)), ielas segums nekavējoties atkārtoti jāatjauno par tās organizācijas līdzekļiem, kura veikusi inženierkomunikāciju izbūvi, rekonstrukciju vai remontu.

7.22.5. Ar ielas seguma uzlaušanu saistītā inženierkomunikāciju izbūve, rekonstrukcija vai remonts nedrīkst pasliktināt ietves ekspluatācijas īpašības, satiksmes drošību un samazināt ietvi pēc platuma.

7.22.6. Ar ietves seguma uzlaušanu saistītā inženierkomunikāciju izbūve, rekonstrukcija vai remonts nedrīkst pasliktināt ielas ekspluatācijas īpašības un satiksmes drošību.

7.22.7. Ja inženierkomunikāciju izbūvi, rekonstrukciju vai remontu nepieciešams veikt ielas seguma atjaunošanai nepiemērotos klimatiskos apstākļos, pēc darbu pabeigšanas jāveic ielas seguma pagaidu atjaunošana. Ielas segums atkārtoti jāatjauno ne vēlāk kā līdz 15. maijam par būvorganizācijas līdzekļiem.

7.22.8. Ja laboratoriskās pārbaudes atzinumā konstatēts, ka ielas seguma konstrukcija vai materiāli neatbilst darbu veikšanas atļaujā noteiktajām prasībām vai spēkā esošajiem normatīviem, kā arī gadījumos, kad pēc ielas seguma atjaunošanas maksimālā atstarpe starp 3 metru latu un atjaunoto segumu pārsniedz 10 milimetrus (mm), darbs netiek uzskatīts par pabeigtu; tiek pagarināts darba veikšanas termiņš no defekta konstatēšanas brīža līdz tā novēršanai un seguma atjaunošanai.

(Nodaļa svītrota ar Rēzeknes pilsētas domes 08.02.2008. saistošajiem noteikumiem Nr.4)

9.1. Par šo noteikumu neievērošanu var noteikt naudas sodus fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – līdz tūkstoš latiem.

(Rēzeknes pilsētas domes 08.02.2008. saistošo noteikumu Nr.4 redakcijā)

9.2. (Svītrots ar Rēzeknes pilsētas domes 08.02.2008. saistošajiem noteikumiem Nr.4)

9.3. Administratīvais sods neatbrīvo vainīgās personas no pienākuma novērst pārkāpumu, kā arī no pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzības.

9.4. Ja persona pēc administratīvā soda piemērošanas turpina neatļauto darbību, pārkāpējam administratīvais sods tiek piemērots atkārtoti. Atkārtota pārkāpuma izdarīšana ir vainu pastiprinošs apstāklis.

10. Noteikumu izpildi kontrolēt un sastādīt administratīvos protokolus ir tiesīgas ar Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja rīkojumu pilnvarotas Rēzeknes pašvaldības iestāžu un uzņēmumu amatpersonas savas kompetences ietvaros.

(Grozīts ar Rēzeknes pilsētas domes 08.02.2008. saistošajiem noteikumiem Nr.4)

11.1. Saistošie noteikumi publicējami vienā vietējā laikrakstā un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

11.2. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Rēzeknes pilsētas domes 1994. gada 13. jūlija saistošie noteikumi Nr.1 (prot. Nr.3) “Rēzeknes pilsētas labiekārtošanas noteikumi”, 2001. gada 11. janvārī ar Rēzeknes pilsētas domes lēmumu Nr.1 apstiprinātie “Koku ciršanas noteikumi.”