1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā fiziskās un juridiskās personas (turpmāk - zvejnieki) drīkst nodarboties ar rūpniecisko zveju (turpmāk - zveja) Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos, izņemot ūdeņus, kas tiek izmantoti tikai specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai.

2. Šie noteikumi attiecas uz ūdeņiem, kuri atrodas sauszemes pusē no Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta līnijas, tai skaitā upju ietekās jūrā - kas atrodas sauszemes pusē aiz līnijas, kura savieno upju pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus, un ostās - kas atrodas sauszemes pusē aiz līnijas, kura savieno ostu pretējās pusēs izvietoto hidrotehnisko vai citu būvju vistālāk jūrā izvirzītos punktus.

3. Zvejnieki drīkst zvejot iekšējos ūdeņos, ja:

3.1. ir noslēgts zvejas tiesību nomas līgums;

3.2. ir saņemta zvejas atļauja (licence), kurā norādīts zvejas rīku veids un to skaita vai nozvejas limits (turpmāk — zvejas limits);

3.3. komerciālajai zvejai Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldē (turpmāk — Zivsaimniecības pārvalde) ir saņemta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai zvejniecībā;

3.4. pašpatēriņa zvejai fiziskās personas ir reģistrējušās Vides ministrijas reģionālajā vides pārvaldē (turpmāk — reģionālā vides pārvalde).

(MK 28.12.2004. noteikumu Nr. 1071 redakcijā)

4. Zvejniekiem nav jānoformē zvejas tiesību nomas līgums un ir nepieciešama tikai zvejas atļauja (licence), ja zveja notiek ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības nepieder valstij un ar zveju nodarbojas attiecīgās ūdenstilpes īpašnieks vai viņa pilnvarota persona, kā arī ja zveja ūdenstilpēs notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par licencēto rūpniecisko zveju.

5. Privātajās ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības nepieder valstij, ar zveju drīkst nodarboties zvejas tiesību īpašnieks vai ar viņa pilnvarojumu vai nomas līgumu - citi zvejnieki, ievērojot ūdenstilpēs noteiktos zvejas limitus, šos noteikumus un Ministru kabineta noteikumus par zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos.

6. Zvejas limitus, pamatojoties uz valsts aģentūras “Latvijas Zivju resursu aģentūra” un starptautisko organizāciju rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides ministriju katru gadu ar attiecīgu rīkojumu nosaka Zivsaimniecības pārvalde un nosūta to pašvaldībām, kurām ir noslēgta vienošanās ar Zivsaimniecības pārvaldi par zivju resursu pārzināšanu.

(Grozīts ar MK 23.12.2003. noteikumiem Nr. 755; MK 28.12.2004. noteikumiem Nr. 1071)

7. Zveja īpaši aizsargājamās dabas teritorijās notiek saskaņā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, dabas aizsardzības plāniem un šiem noteikumiem, bet zveja zinātniskai izpētei un citos īpašos nolūkos — šo noteikumu 9.punktā noteiktajā kārtībā atbilstoši Zivsaimniecības pārvaldē un Vides ministrijā saskaņotām zinātniskajām programmām vai projektiem.

(MK 23.12.2003. noteikumu Nr. 755 redakcijā)

8. Vēžu un trīsuļodu kāpuru ieguve tiek atļauta ūdenstilpēs, kurās saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu Valsts zivsaimniecības pārvalde ir noteikusi vēžu vai trīsuļodu kāpuru ieguves limitu. Nomātās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās tiek ieviesta licencētā rūpnieciskā zveja, pēc saskaņošanas ar Zivsaimniecības pārvaldi, valsts aģentūru “Latvijas Zivju resursu aģentūra”, Vides ministriju un attiecīgo reģionālo vides pārvaldi var noteikt zvejas kārtību atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu, kā arī licencēto rūpniecisko zveju.

(Grozīts ar MK 23.12.2003. noteikumiem Nr. 755; MK 28.12.2004. noteikumiem Nr. 1071)

9. Zveju atbilstoši Zivsaimniecības pārvaldē un Vides ministrijā saskaņotām zinātniskajām programmām vai projektiem, kurus izstrādājusi valsts aģentūra “Latvijas Zivju resursu aģentūra” vai citas juridiskās personas, kuru statūtos paredzēts attiecīgais darbības veids, var veikt, ja Vides ministrijas Dabas aizsardzības pārvaldē (turpmāk — Dabas aizsardzības pārvalde) ir saņemta zvejas atļauja (licence) zvejai zinātniskai izpētei vai citos īpašos nolūkos (zivkopībai, aklimatizācijai, kontrolzvejai, melioratīvajai zvejai). Zivsaimniecības pārvalde pēc saskaņošanas ar Vides ministriju atbilstoši zinātniskajās programmās vai projektos paredzētajiem pētījumu mērķiem un uzdevumiem var noteikt šādai zvejai pieļaujamos izņēmumus, kas saistīti ar zvejas rīkiem un to izmantošanu, zivju minimālo garumu, zvejas aizlieguma laiku un vietu.

(MK 23.12.2003. noteikumu Nr. 755 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.12.2004. noteikumiem Nr. 1071)

10. Zvejā ir atļauti šādi zvejas rīki:

10.1. tīkls — pasīvs zvejas rīks, kas izgatavots no linuma, kurš piesiets (uzsēdināts) virvēm. Tīkla linuma acs izmērs ir:

10.1.1. zivju tīklam — ne mazāks kā 30 mm;

10.1.2. zivju tīklam specializētajā repšu zvejā — ne mazāks kā 20 mm;

10.1.3. zivju tīklam specializētajā jūras salaku un vīķu zvejā — ne mazāks kā 12 mm;

10.1.4. nēģu tīklam specializētajā nēģu zvejā — no 8 līdz 14 mm;

10.2. murds — pasīvs krātiņveida zvejas rīks, kas izgatavots no linuma, kurā auklas diametrs nav tievāks par 1 mm, un kas sastāv no viena vai diviem āmjiem, izņemot zušu murdu ar sētu, kurā var būt ne vairāk kā astoņi āmji, ja šāda murda sētas garums ir lielāks par 30 m. Murda āmjiem var būt pievienota sēta un/vai spārni (ejas). Linuma acs minimālais izmērs jebkurā murda konstrukcijas daļā ir:

10.2.1. zivju murdam — 30 mm;

10.2.2. zivju murdam specializētajā jūras salaku un vīķu zvejā un zušu murdam — 12 mm;

10.2.3. nēģu murdam, kura horizontālais murda atvērums nedrīkst būt lielāks par 4 m, — 8 mm;

10.2.4. stagaru murdam un ezeru salaku murdam — 6 mm;

10.3. nēģu tacis — stacionāri upes gultnē vienā rindā nostiprināti nēģu murdi;

10.4. zušķērājs — stacionārs krātiņveida zvejas rīks no ezera lejup migrējošo zušu zvejai, arī zušu murds, ja ar to tiek aizšķērsots vairāk par pusi no upes platuma;

10.5. zivju vads — aktīvs zvejas rīks, kas sastāv no virvēm, linuma spārniem un āmja un kuru izmanto tikai zvejai zinātniskai izpētei un zvejai citos īpašos nolūkos;

10.6. trīsuļodu kāpuru rāmis (siets) — uz karkasa (rāmja) vai pie karkasa (rāmja) nostiprinātu auklu rinda vai siets;

10.7. vēžu murds — pasīvs krātiņveida zvejas rīks, kas sastāv no viena vai vairākiem iedzirkņiem.

(MK 23.12.2003. noteikumu Nr. 755 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.12.2004. noteikumiem Nr. 1071)

11. Zveja tiek uzskatīta par specializētu, ja tiek zvejotas kādas noteiktas sugas zivis ar šai sugai paredzēto šo noteikumu 10.punktā minēto zvejas rīku un attiecīgais zvejas rīks ir norādīts zvejas atļaujā (licencē) (izņemot šo noteikumu 10.1.1., 10.2.1. un 10.5.apakšpunktā norādītos zvejas rīkus nespecializētajā zvejā). Katram specializētās zvejas veidam nosaka atsevišķus zvejas limitus atbilstoši šo noteikumu 6.punktam, kā arī limitē āmju skaitu zušu murdiem, kuru sētas garums ir lielāks par 30 m.

(MK 28.12.2004. noteikumu Nr. 1071 redakcijā)

12. Zvejas rīka linuma acs izmēru nosaka, izmērot attālumu starp grīstē saņemtiem vienpadsmit vienas rindas linuma mezgliem un dalot iegūto skaitli ar desmit.

13. Nespecializētajā zvejā Buļļupē un Daugavā (arī tās ūdenskrātuvēs) aizliegts izmantot zivju tīklus.

(MK 28.12.2004. noteikumu Nr. 1071 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 16.04.2005., sk. 44. punktu)

14. Zvejā aizliegts izmantot šādus zvejas rīkus:

14.1. murdus, kuru sētas garums vai spārnu atvērums ir lielāks par 30 m, izņemot murdus zušu un ezera salaku specializētajai zvejai un murdus zvejai Buļļupē, Daugavā posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES, Daugavas ūdenskrātuvēs un Liepājas ezerā, kur murdu sētas garums var būt lielāks par 30 m, bet nedrīkst pārsniegt 100 m un murdu spārnu atvērums nedrīkst būt lielāks par 30 m;

14.2. tīklus, kuru garums ir mazāks par 15 m, ja zvejo privātajos ūdeņos, un tīklus, kuru garums ir mazāks par 30 m, ja zvejo publiskajos ūdeņos;

14.3. ja tiek zvejots pašpatēriņam :

14.3.1. vairāk nekā vienu zivju murdu, kura sētas garums vai spārnu atvērums nav lielāks par 30 m, ja zvejo privātajos un publiskajos ūdeņos, vai arī vairāk nekā divus 15 m garus tīklus, ja zvejo privātajos ūdeņos, un vairāk nekā vienu 50 m garu tīklu, ja zvejo publiskajos ūdeņos;

14.3.2. jebkuru citu šo noteikumu 10.punktā minēto zvejas rīku.

(MK 28.12.2004. noteikumu Nr. 1071 redakcijā)

15. Specializēto repšu, zušu, nēģu, ezera un jūras salaku, vīķu un stagaru zveju, kā arī vēžu un trīsuļodu kāpuru ieguvi konkrētās zvejas vietās vai ūdenstilpēs papildus ikgadējam zvejas limitam var noteikt ar Zivsaimniecības pārvaldes rīkojumu pēc konkrētā zvejas vai ieguves veida iepriekšējas saskaņošanas ar valsts aģentūru “Latvijas Zivju resursu aģentūra” un Vides ministriju.

(MK 23.12.2003. noteikumu Nr. 755 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.12.2004. noteikumiem Nr. 1071)

16. Lomā atļauts paturēt, bet aizliegts pārdot šo noteikumu 23.punktā noteikto piezveju, kā arī atļauts paturēt minēto sugu zivis un vēžus, ja to minimālais garums atbilst šādiem izmēriem:

16.1. lasis (Salmo salar) - 60 cm;

16.2. taimiņš (Salmo trutta) - 50 cm;

16.3. sams (Silurus glanis) - 50 cm;

16.4. zandarts (Stizostedion lucioperca) - 45 cm;

16.5. līdaka (Esox lucius) - 50 cm;

16.6. zutis (Anguilla anguilla) - 40 cm;

16.7. vimba (Vimba vimba) - 29 cm;

16.8. ālants (Leuciscus idus) - 29 cm;

16.9. sapals (Leuciscus cephalus) - 29 cm;

16.10. sīga (Coregonus lavaretus) - 29 cm;

16.11. salate (meža vimba) (Aspius aspius) - 29 cm;

16.12. līnis (Tinca tinca) - 29 cm;

16.13. vēdzele (Lota lota) - 30 cm;

16.14. repsis (Coregonus albula) - 16 cm;

16.15. jūras salaka (Osmerus eperlanus) - 11 cm;

16.16. platspīļu vēzis (Astacus astacus) - 10 cm;

16.17. šaurspīļu vēzis (Astacus leptodactylus) - 10 cm.

(Grozīts ar MK 23.12.2003. noteikumiem Nr. 755; MK 28.12.2004. noteikumiem Nr. 1071)

17. Visu sugu zivīm garumu nosaka, mērot zivi no purna gala līdz astes spuras galam. Ja mēra apstrādātas (sālītas, žāvētas, kūpinātas vai kaltētas) zivis, noteiktais garums tiek samazināts par četriem procentiem, bet zivīm ar atdalītām astēm un galvām noteiktais garums tiek samazināts par 25 %. Ja atdalīta tikai galva, noteikto garumu samazina par 15 %, ja atdalīta tikai aste, - par 10 %.

18. Vēža garumu nosaka, mērot attālumu no pieres dzelkšņa gala (ass izaugums priekšā starp acīm) līdz astes plāksnīšu galam.

19. Visu sugu zivis un vēžus, kas ir mazāki par šo noteikumu 16.punktā noteikto garumu, sauc par mazizmēra zivīm un mazizmēra vēžiem.

20. Par piezveju tiek uzskatītas to sugu zivis konkrētajā lomā, kuru zveja ir aizliegta attiecīgajā laikā, vietā vai ar attiecīgo zvejas rīku, kā arī mazizmēra zivis un mazizmēra vēži.

21. Aizliegta līdaku, sīgu, repšu un vēdzeļu piezveja šo noteikumu 28.punktā noteiktajā papildu aizlieguma laikā, bet strauta foreļu, alatu, kā arī vēžu piezveja aizliegta visu gadu. Lašu un taimiņu piezveja aizliegta visu gadu, izņemot šo noteikumu 28.1.apakšpunktā minēto nozveju.

(MK 23.12.2003. noteikumu Nr. 755 redakcijā)

22. Specializētajā zvejā laikposmā no 16.aprīļa līdz 20.jūnijam šo noteikumu 16.punktā minēto zivju sugu piezveja aizliegta, bet pārējo zivju sugu piezveja nedrīkst pārsniegt 10 % no kopējā loma svara. Pārējā laikā citu zivju sugu piezveja nav limitēta, ievērojot šo noteikumu 21. un 23.punktā noteiktos piezvejas ierobežojumus.

(Grozīts ar MK 28.12.2004. noteikumiem Nr. 1071)

23. Pieļaujamā mazizmēra zivju piezveja, izņemot šo noteikumu 21. un 22.punktā noteiktos piezvejas ierobežojumus, katrā zvejas rīka pacelšanas reizē katrai šo noteikumu 16.punktā minētajai zivju sugai nedrīkst pārsniegt 5 % no attiecīgās sugas zivju kopējā skaita nozvejā.

(MK 23.12.2003. noteikumu Nr. 755 redakcijā)

24. Ja ir pārsniegts šo noteikumu 21., 22. un 23.punktā noteiktais piezvejas apjoms, piezveja nekavējoties jāatlaiž ūdenī.

25. Ja ir pārsniegta noteiktā piezveja, zvejniekam zveja attiecīgajā vietā jāpārtrauc vai zvejas rīki jāaizstāj ar citiem zvejas rīkiem, vai jāmaina zvejas vieta.

26. Zvejniekiem aizliegts:

26.1. izmantot zvejas rīkus bez marķējuma vai ar tādu marķējumu, kas neatbilst šo noteikumu 34.punktā minētajām prasībām;

26.2. pārbaudīt, izņemt un transportēt tiem nepiederošus zvejas rīkus;

26.3. iegūt jebkādas sugas zivis, vēžus un nēģus, izmantojot elektrisko strāvu (izņemot zivju, vēžu un nēģu ieguvi ar līdzstrāvas vai līdzstrāvas impulsa elektrozvejas aparātu to uzskaites veikšanai zinātniskos nolūkos), duramos rīkus, sprāgstvielas, šaujamieročus un ķīmiskās vielas;

26.4. atrasties ūdenstilpēs vai to tiešā tuvumā:

26.4.1. ar zvejas rīkiem, kuru lietošana attiecīgajā laikā un vietā nav atļauta vai kuru izmantošanai nav izsniegta attiecīga zvejas atļauja (licence);

26.4.2. ar jebkādas sugas zivīm, vēžiem, trīsuļodu kāpuriem un nēģiem, kuru ieguve attiecīgajā laikā un vietā nav atļauta vai kuru daudzums pārsniedz šajos noteikumos atļauto piezveju;

26.5. pēc zvejas transportēt lomu no izkraušanas vai pārkraušanas vietas vai pārdot nozvejotās zivis, ja tās nav šķirotas un nosvērtas, kā arī nav izdarīts attiecīgs ieraksts zvejas žurnālā;

26.6. reģistrēt zvejas žurnālā vienas sugas zivis ar citas sugas zivju nosaukumu, nenorādīt zivju nosaukumu vai izdarīt ierakstu “pārējās zivis” vai “sīkzivis”;

26.7. patvaļīgi pārvietot nozvejotās zivis no vienas ūdenstilpes otrā;

26.8. izvietojot zvejas rīkus, patvaļīgi veidot akmeņu krāvumus, aizsprostus un veikt citas darbības, kas izmaina ūdenstilpes dabisko hidroloģisko režīmu;

26.9. izmantot zvejā tīklus:

26.9.1. Feimaņu, Lielajā Ludzas, Liepājas un Papes ezerā — visu gadu;

26.9.2. pārējos publiskajos ezeros, kas nav minēti šo noteikumu 26.9.1. un 29.4.apakšpunktā, — no ledus brīvajā zvejas sezonā sestdienās, svētdienās un svētku dienās no pulksten 24.00 naktī no piektdienas uz sestdienu (vai no pulksten 24.00 naktī no attiecīgās darbdienas vai svētdienas uz svētku dienu) līdz pulksten 24.00 naktī no svētdienas uz pirmdienu (vai līdz pulksten 24.00 naktī no pēdējās svētku dienas uz nākamo darbdienu). Šis nosacījums neattiecas uz šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem publiskajiem ezeriem (ezeru daļām);

26.10. izmantot zvejā zušu murdus ezeru iztekās diennakts gaišajā laikā;

26.11. uzsākt zveju zinātniskajai izpētei un citos īpašos nolūkos, ja par to iepriekš nav informēta attiecīgā reģionālā vides pārvalde;

26.12. izmantot zvejā kuģošanas līdzekļus, kuri nav reģistrēti atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par mazizmēra kuģošanas līdzekļu reģistrāciju.

(MK 23.12.2003. noteikumu Nr. 755 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.12.2004. noteikumiem Nr. 1071)

27. Aizliegts zvejot un iegūt jebkādas sugas zivis visās ūdenstilpēs no 16.aprīļa līdz 20.jūnijam, izņemot specializēto zveju ar murdiem, zušķērāju un trīsuļodu kāpuru rāmi, kā arī zveju zinātniskajai izpētei un citos īpašos nolūkos, kura notiek atbilstoši šo noteikumu 9.punktā noteiktajām prasībām.

(MK 28.12.2004. noteikumu Nr. 1071 redakcijā)

28. Papildus šo noteikumu 27.punktā noteiktajam aizliegumam aizliegts zvejot un iegūt minēto sugu zivis, vēžus un nēģus šādos laikos:

28.1. lašus un taimiņus — visu gadu, izņemot lašu un taimiņu nozveju, kas iegūta nespecializētajā zvejā Buļļupē un Daugavā posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES laikposmā no 16.novembra līdz 15.aprīlim un no 21.jūnija līdz 14.septembrim;

28.2. strauta foreles un alatas - visu gadu;

28.3. līdakas - no 15.marta līdz 15.aprīlim;

28.4. nēģus:

28.4.1. Daugavā — no 1.maija līdz 31.jūlijam;

28.4.2. Braslā, Gaujā, Irbē, Lielupē, Sakā, Salacā, Užavā un Ventā - no 1.februāra līdz 31.jūlijam;

28.4.3. pārējās upēs, kurās atļauta nēģu zveja, - no 1.februāra līdz 31.oktobrim;

28.5. sīgas un repšus - no 1.oktobra līdz 30.novembrim;

28.6. vēdzeles - no 1.februāra līdz 30.martam;

28.7. vēžus (platspīļu un šaurspīļu) - no 1.oktobra līdz 30.jūnijam, bet vēžu mātītes ar redzamiem ikriem - visu gadu.

(Grozīts ar MK 23.12.2003. noteikumiem Nr. 755)

29. Visu gadu aizliegts zvejot (izņemot specializēto zušu, nēģu, stagaru un ezera salaku zveju) šādās vietās:

29.1. visās upēs un kanālos, izņemot Buļļupi un Daugavu (arī tās ūdenskrātuves), kur zveja atļauta, ievērojot šo noteikumu 29.2., 30.1. un 30.2.apakšpunktā minētos ierobežojumus;

29.2. Daugavā:

29.2.1. no ietekas jūrā 1000 m augšup pret straumi;

29.2.2. no Ķeguma HES aizsprosta 1000 m lejup pa straumi;

29.2.3. no Pļaviņu HES aizsprosta 1000 m lejup pa straumi;

29.2.4. no Rīgas HES aizsprosta 700 m lejup pa straumi;

29.3. Lubāna ezerā 100 m uz visām pusēm no Aiviekstes slūžām;

29.4. Alūksnes, Āraišu, Babītes, Balvu, Cirmas, Dagdas, Juglas, Kaunatas, Lielauces, Lielajā Nabas, Lilastes, Mazajā Ludzas, Mazajā Nabas, Rēzeknes, Salas, Slokas, Viesītes, Viļakas, Virtukšņas un Zosnas ezerā, Dūņezerā, Dzirnezerā, Ķīšezerā, Lielajā Baltezerā, Lielezerā un Mazajā Baltezerā.

(MK 23.12.2003. noteikumu Nr. 755 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.12.2004. noteikumiem Nr. 1071)

30. Papildus šo noteikumu 29.punktā minētajām vietām aizliegts zvejot šādās vietās un laikos:

30.1. Daugavā posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES (izņemot specializēto nēģu zveju) — no 15.septembra līdz 15.novembrim;

30.2. Buļļupē (izņemot specializēto nēģu zveju) — no 15.septembra līdz 15.novembrim;

30.3. Lubāna ezerā — no 15.marta līdz 15.aprīlim;

30.4. Lubāna ezerā Ziemeļu dambim pieguļošajā daļā no Rēzeknes upes ietekas līdz dambja pagriezienam 1400 m gar krastu un 600 m no krasta ezerā — no 1.oktobra līdz 15.martam;

30.5. (svītrots ar MK 28.12.2004. noteikumiem Nr. 1071);

30.6. ar tīkliem visos publiskajos ezeros no ledus brīvajā zvejas sezonā sestdienās, svētdienās un svētku dienās, izņemot šo noteikumu 3.pielikumā minētos publiskos ezerus (ezeru daļas) un gadījumus, ja saskaņā ar Zvejniecības likuma 12.pantu ir nepieciešams veikt zveju zinātniskai izpētei un zveju citos īpašos nolūkos.

(MK 23.12.2003. noteikumu Nr. 755 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.12.2004. noteikumiem Nr. 1071)

31. Zvejas rīkus (izņemot specializēto zušu zveju ar zušķērāju) aizliegts izvietot:

31.1. aizšķērsojot ūdenstilpē starp jebkuriem sauszemes punktiem vairāk par pusi no brīvās ūdens platības, kura nav blīvi aizaugusi ar meldriem, niedrēm vai citiem ūdensaugiem, izņemot specializēto zveju ar nēģu taci. Ar nēģu taci drīkst aizšķērsot ne vairāk kā divas trešdaļas no brīvās ūdens platības;

31.2. tuvāk par 100 m no jebkura ūdenstilpes pretējā krastā izvietotā zvejas rīka vistālāk ūdenstilpē izvirzītā punkta;

31.3. tuvāk par 100 m no otra jebkurā virzienā upē izvietotā zvejas rīka, izņemot specializēto nēģu zveju;

31.4. tuvāk par 50 m uz visām pusēm no upju un kanālu ietekām un iztekām.

(MK 28.12.2004. noteikumu Nr. 1071 redakcijā)

32. Aizliegta jebkuru zvejas rīku izvietošana apzīmētos kuģošanas ceļos.

33. Nodarbojoties ar zveju, zvejniekam ir šādi pienākumi:

33.1. komerciālajā zvejā turēt klāt zvejas atļauju (licenci) un personu apliecinošu dokumentu, bet pašpatēriņa zvejā — zvejas atļauju (licenci);

33.2. saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļā noteiktajām prasībām marķēt zvejas rīkus un apzīmēt to atrašanās vietu;

33.3. pēc loma pacelšanas nekavējoties šķirot zivis un atlaist ūdenī tās zivis, kuras pārsniedz šo noteikumu 21., 22. un 23.punktā noteikto piezvejas apjomu;

33.4. pēc atgriešanās krastā pirms zivju pārdošanas vai transportēšanas nosvērt un sašķirot nozvejotās zivis pa zivju sugām, kā arī reģistrēt zvejas datus reģionālās vides pārvaldes izsniegtajā iekšējo ūdeņu zvejas žurnālā (1.pielikums);

33.5. līdz nākamā mēneša desmitajam datumam iesniegt zvejas žurnālu reģionālajā vides pārvaldē;

33.6. nepieļaut ar zveju, zivju apstrādi un zivju transportēšanu saistītas darbības, kas izraisa vides piesārņošanu;

33.7. sniegt iespēju zinātniskās pētniecības iestādēm uz līgumu pamata veikt zivju bioloģiskās analīzes;

33.8. nosūtīt valsts aģentūrai “Latvijas Zivju resursu aģentūra” zīmītes, kuras bija piestiprinātas iezīmētajām zivīm;

33.9. netraucēt reģionālās vides pārvaldes un Valsts vides dienesta pilnvarotām amatpersonām pārbaudīt zvejas vietu, nozvejotās un apstrādātās zivis, zvejas rīkus, ar zveju saistīto informāciju un sniegt pārbaudes veikšanai nepieciešamo palīdzību;

33.10. zvejojot ar tīkliem šo noteikumu 3.pielikumā minētajos publiskajos ezeros (ezeru daļās) no ledus brīvajā zvejas sezonā sestdienās, svētdienās un svētku dienās, ievērot šādu kārtību:

33.10.1. turēt klāt zvejas atļauju (licenci), kurā attiecīgā reģionālā vides pārvalde veikusi papildu ierakstu par atļauju zvejot ar tīkliem ses-tdienās, svētdienās un svētku dienās attiecīgajā publiskajā ezerā;

33.10.2. tīklus marķēt atbilstoši šo noteikumu 34.punktā minētajām prasībām, bet marķēšanai izmantot karodziņus (izņemot baltus), kuru katra mala nav īsāka par 40 cm.

(Grozīts ar MK 23.12.2003. noteikumiem Nr. 755; MK 28.12.2004. noteikumiem Nr. 1071)

34. Zvejas rīku marķēšanā un vietu apzīmēšanā jāievēro šādi nosacījumi:

34.1. zvejas rīka marķēšanas zīmi izgatavo no gaiša putuplasta, baltmetāla vai cita ūdensizturīga materiāla, un tās izmērs nedrīkst būt mazāks par 3 x 6 cm;

34.2. uz marķēšanas zīmes norāda juridiskās personas (zvejas organizācijas) nosaukumu vai fiziskās personas vārdu, uzvārdu un zvejas atļaujas (licences) numuru;

34.3. zvejas rīkus, kuri saskaņā ar līgumiem tiek izmantoti zinātniskajai izpētei, papildus marķē ar attiecīgās pētniecības iestādes zīmi;

34.4. burtu un ciparu lielumam un uzrakstu nodiluma pakāpei jābūt tādai, lai uzraksti un apzīmējumi ir skaidri salasāmi;

34.5. marķēšanas zīmes piestiprina:

34.5.1. tīklam - abos galos pie augšējās auklas ne tālāk par vienu metru no tīkla linuma galiem;

34.5.2. murdam bez spārniem - lielākā loka (loku) vidū;

34.5.3. murdam ar spārniem - katra spārna galā augšmalā ne tālāk par vienu metru no gala;

34.5.4. (svītrots ar MK 23.12.2003. noteikumiem Nr. 755);

34.5.5. zivju vadam un trīsuļodu kāpuru rāmim (sietam) - jebkurā redzamā vietā;

34.6. tīklu atrašanās vietas apzīmē ar bojām vai citām virs ūdens redzamām zīmēm šādi:

34.6.1. tīkla abos galos un murda abos vistālāk izvērstajos punktos pievieno nostiprinātas vai peldošas vertikālas stoderes (kārtis) ar vienādas krāsas (izņemot baltu) karodziņiem, kuru katra mala nav īsāka par 20 cm. Stoderēm papildus piestiprina arī zvejas rīka marķējuma zīmi;

34.6.2. tīklus, kuru garums pārsniedz 50 m, un murdus, kuru sētas garums pārsniedz 50 m, papildus pēc katriem 50 m apzīmē ar bojām, kuru diametrs nav mazāks par 15 cm;

34.7. kuģojamās upēs zvejas rīkus upes labajā krastā papildus marķē ar sarkanu boju, bet kreisajā krastā — ar baltu boju.

(Grozīts ar MK 23.12.2003. noteikumiem Nr. 755; MK 28.12.2004. noteikumiem Nr. 1071)

35. Valsts vides dienesta pilnvarotām amatpersonām atbilstoši to kompetencei:

35.1. ir tiesības:

35.1.1. izsniegt zvejas atļaujas (licences) (4.pielikums) un pagarināt to derīguma termiņu, izsniegt zvejas žurnālus, reģistrēt zvejniekus un izskaidrot zvejas noteikumus, kā arī pirms zvejas atļaujas (licences) izsniegšanas pārbaudīt zvejnieku zināšanas par zvejas noteikumiem;

35.1.2. uzturēties zvejas laivās un uz citiem peldošiem līdzekļiem un pārbaudīt nozvejotās un apstrādātās zivis, gatavo zivju produkciju, zvejas rīkus, zvejas vietas un ar zveju saistītos dokumentus, kā arī izrakstīt no minētajiem dokumentiem nepieciešamo informāciju;

35.1.3. pieprasīt no zvejniekiem informāciju par zveju, kā arī pārbaudīt zvejas žurnālu aizpildīšanas pareizību;

35.1.4. iznīcināt nelikumīgi izmantotos (arī nemarķētos) zvejas rīkus, kā arī aizliegtos zvejas rīkus un līdzekļus;

35.2. ir pienākumi:

35.2.1. līdz nākamā mēneša divdesmitajam datumam iesniegt no zvejniekiem pēc zvejas saņemtos zvejas žurnālus valsts aģentūrā “Latvijas Zivju resursu aģentūra”;

35.2.2. ja zvejas atļauja (licence) tiek apturēta vai anulēta, informēt par to attiecīgo pašvaldību;

35.2.3. iesniegt Zivsaimniecības pārvaldē un Vides ministrijā priekšlikumus par nepieciešamajiem papildpasākumiem zvejas regulēšanai ūdenstilpēs.

(Grozīts ar MK 23.12.2003. noteikumiem Nr. 755; MK 28.12.2004. noteikumiem Nr. 1071)

36. Pašvaldības, kurām ir vienošanās ar Zivsaimniecības pārvaldi par zivju resursu pārzināšanu, saskaņā ar Zivsaimniecības pārvaldes konkrētajās ūdenstilpēs noteiktajiem zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību noslēdz zvejas tiesību nomas līgumus un sadala zvejas limitus zvejniekiem. Zivsaimniecības pārvaldei pēc saskaņošanas ar Vides ministriju ir tiesības pēc savas iniciatīvas, kā arī pamatojoties uz attiecīgās pašvaldības ierosinājumu, aizliegt rūpniecisko zveju un nenoteikt zvejas limitus publiskajos ūdeņos, kuros nepieciešams saglabāt zivju resursus vai veikt darbības, lai ūdeņus varētu izmantot rekreācijai.

(Grozīts ar MK 28.12.2004. noteikumiem Nr. 1071)

37. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē un uzrauga:

37.1. Valsts vides dienesta un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju inspektori, kā arī Valsts vides dienesta pilnvarotas personas;

37.2. pašvaldības pilnvarotas amatpersonas, kuras attiecīgās pašvaldības teritorijā ir tiesīgas pārbaudīt lomu, zvejā izmantotos rīkus un, ja tiek konstatēts pārkāpums, atbilstoši kompetencei sastādīt administratīvos protokolus un nosūtīt tos izskatīšanai attiecīgā kompetentā institūcijā, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izņemt nelikumīgi iegūtās zivis un nelikumīgi izmantotos zvejas rīkus un līdzekļus;

37.3. policija, pašvaldības policija, zemessardze, kā arī ūdenstilpju īpašnieki un nomnieki, kuri sadarbībā ar šo noteikumu 37.1.apakšpunktā minētajiem inspektoriem un pilnvarotām personām vai šo noteikumu 37.2.apakšpunktā minētajām amatpersonām atbilstoši kompetencei ir tiesīgi piedalīties zvejas uzraudzībā.

(MK 28.12.2004. noteikumu Nr. 1071 redakcijā)

38. Ja, pārkāpjot šos noteikumus, zivju resursiem nodarīts zaudējums, vides aizsardzības valsts institūcijas (amatpersonas) nosaka zaudējuma apmēru par zaudējumu, kādu fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, nelikumīgi iegūstot zivis un bezmugurkaulniekus iekšējos ūdeņos. Ja zaudējums netiek atlīdzināts brīvprātīgi, attiecīgo summu piedzen tiesas ceļā, tai skaitā paredzot iespēju ar tiesas lēmumu noteikt, ka zaudējuma nodarītājam ir pienākums sakopt vidi. Nosakot zaudējuma apmēru, ņem vērā šādus nosacījumus:

38.1. piemēro šo noteikumu 2.pielikumā noteiktās takses, izņemot šo noteikumu 38.2.apakšpunktā minētos gadījumus;

38.2. piemēro šo noteikumu 2.pielikumā noteiktās takses trīskāršā apmērā par šādiem pārkāpumiem:

38.2.1. zveja bez zvejas atļaujas (licences);

38.2.2. attiecīgas zivju sugas zveja aizliegtā laikā vai vietā;

38.2.3. neatļautu zvejas rīku un zvejas veidu izmantošana, kā arī tādu zvejas rīku un zvejas veidu izmantošana, kas nav norādīti zvejas atļaujā (licencē).

(MK 02.11.2004. noteikumu Nr. 905 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.12.2004. noteikumiem Nr. 1071)

39. Neņemot vērā piemēroto administratīvo sodu vai kriminālsodu Valsts vides dienesta pilnvarotās amatpersonas ir tiesīgas anulēt izsniegto zvejas atļauju (licenci). Zvejas noteikumu pārkāpumi var būt par iemeslu atteikumam piešķirt zvejas limitus nākamajā gadā vai zvejas tiesību nomas līguma laušanai. Ja persona ir nodarījusi zaudējumu zivju resursiem, ar tiesas lēmumu var noteikt, ka tai ir pienākums sakopt vidi, lai kompensētu šos zaudējumus.

(MK 28.12.2004. noteikumu Nr. 1071 redakcijā)

40. Pēc reģionālās vides pārvaldes un Valsts vides dienesta pilnvaroto amatpersonu pieprasījuma zvejas rīkus un peldošos līdzekļus, kas lietoti, lai nelikumīgi iegūtu zivis, kā arī nozvejotās zivis līdz to pārdošanas vai uzglabāšanas vietai transportē šo noteikumu pārkāpējs.

(Grozīts ar MK 23.12.2003. noteikumiem Nr. 755; MK 28.12.2004. noteikumiem Nr. 1071)

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 23.12.2003. noteikumiem Nr. 755)

41. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 21.jūlija noteikumus Nr.261 "Rūpnieciskās zvejas noteikumi Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 217./218.nr.).

42. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumus Nr.181 “Noteikumi par papildu aizliegumiem rūpnieciskajai zvejai publiskajās upēs (upju posmos) un publiskajos ezeros sestdienās, svētdienās un svētku dienās”.

(MK 23.12.2003. noteikumu Nr. 755 redakcijā)

43. (Svītrots ar MK 28.12.2004. noteikumiem Nr. 1071)

44. Noteikumu 13.punkts attiecībā uz aizliegumu izmantot zivju tīklus nespecializētā zvejā Buļļupē un Daugavā (arī tās ūdenskrātuvēs) stājas spēkā ar 2005.gada 16.aprīli.

(MK 28.12.2004. noteikumu Nr. 1071 redakcijā)