Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt Ministru kabineta 2013. gada 10. decembra noteikumus Nr. 1456 "Noteikumi par institucionālo sektoru klasifikāciju". Ministru kabineta noteikumi Nr.810
Rīgā 2005.gada 25.oktobrī (prot. Nr.61 32.§) Noteikumi par institucionālo sektoru klasifikāciju
Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 11.panta 3.punktu
1. Noteikumi nosaka institucionālo sektoru klasifikāciju, kuru izmanto valsts budžeta un pašvaldību budžetu, kā arī valsts un pašvaldību budžeta iestāžu budžetu uzskaitei, pārskatu sagatavošanai finansēšanas daļā un parāda uzskaitei. 2. Institucionālo sektoru klasifikācijas lietotājs kodificē katra darījumu partnera institucionālās vienības piederību konkrētam institucionālajam sektoram, lai nodrošinātu informācijas sistematizēšanu, apkopošanu un analīzi. 3. Institucionālo sektoru klasifikācijā izmanto institucionālās vienības, jo katra institucionālā vienība ir piederīga tikai vienam sektoram. 4. Katras institucionālās vienības kodu veido atbilstošo zīmju kopums saskaņā ar institucionālās vienības piederību konkrētam institucionālajam sektoram un izvēlētajām pazīmēm atbilstoši institucionālo sektoru klasifikācijas kodu shēmai (pielikums). 5. Katrā sektorā grupē institucionālās vienības ar līdzīgām ekonomiskajām funkcijām un mērķiem atbilstoši to pamatdarbībai. Sektorus klasificē atbilstoši konkrētajam sektoram būtiskiem kritērijiem. 6. Institucionālo sektoru klasifikācijai izmanto zīmju kodu S000000. Klasifikācijas koda katra zīme nosaka institucionālās vienības piederību valsts ekonomikas kategorijai, institucionālo sektoru grupai, institucionālajam sektoram un tā apakšgrupai. 8. Klasifikācijas koda otrā zīme nosaka institucionālo sektoru valstu dalījumu: 8.1. sektors S100000 "Rezidenti" ietver visas institūcijas, tai skaitā ārvalstu institūcijas, kas reģistrētas un darbojas Latvijas Republikā, un privātpersonas, kuru mājsaimniecības atrodas Latvijas Republikā un kuras neizbrauc ārpus Latvijas uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu (izņemot studentus). Par rezidentiem uzskatāmas arī Latvijas Republikas diplomātiskās, konsulārās un citas pārstāvniecības ārvalstīs; 8.2. sektors S200000 "Nerezidenti" ietver visas institūcijas, kas reģistrētas ārvalstīs, un privātpersonas, kuru mājsaimniecības atrodas ārpus Latvijas vai kuras ieradušās Latvijā uz laiku, kas īsāks par vienu gadu (izņemot studentus). Par nerezidentiem uzskatāmas arī ārvalstu diplomātiskās, konsulārās, starptautisko institūciju un citas pārstāvniecības Latvijā. 9. Klasifikācijas koda trešā zīme nosaka institucionālos sektorus rezidentiem, kā arī nošķir Eiropas Savienības valstis un institūcijas no pārējām valstīm un institūcijām nerezidentiem: 9.1. sektors S110000 "Nefinanšu komersanti" ietver saimnieciskas vienības, kuras ražo preces vai sniedz nefinansiālus pakalpojumus, lai gūtu peļņu vai citus labumus (piemēram, kapitālsabiedrības, individuālie komersanti); 9.2. sektors S120000 "Finanšu iestādes" ietver centrālo banku, pārējās monetārās finanšu iestādes, citus finanšu starpniekus, finanšu palīgsabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus; 9.3. sektors S130000 "Vispārējā valdība" aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas iestādes. Šajā sektorā iekļauj valsts un pašvaldības budžeta iestādes, budžeta nefinansētas iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, speciālās ekonomiskās zonas, ostu un brīvostu pārvaldes, publiskos nodibinājumus, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētus un finansētus komersantus. Vispārējās valdības sektora sarakstu sagatavo Centrālā statistikas pārvalde. Sarakstā ietver valsts un pašvaldības budžeta iestādes, budžeta nefinansētas iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, speciālās ekonomiskās zonas, ostu un brīvostu pārvaldes, publiskos nodibinājumus, valsts un pašvaldību kontrolētus un finansētus komersantus. Centrālā statistikas pārvalde vispārējās valdības sektora sarakstu aktualizē divas reizes gadā (1.janvārī un 1.jūlijā), norādot institucionālajām vienībām piešķirtā institucionālo sektoru klasifikācijas koda pirmās sešas zīmes, un publicē to savā mājaslapā internetā, nodrošinot arī informāciju par iepriekšējā periodā izdarītajām izmaiņām. Pārējā laikā vispārējās valdības sektora sarakstu precizē, ja izveido jaunu institucionālo vienību vai maina esošās institucionālās vienības sektoru. Budžeta iestādes uzskaitei finansēšanas daļā un parāda uzskaitē valsts un pašvaldību kontrolētus un finansētus komersantus sāk klasificēt no dienas, kad komersants atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes lēmumam iekļauts valsts un pašvaldību kontrolētu un finansētu komersantu sarakstā; 9.4. sektors S140000 "Mājsaimniecības" ietver fiziskās personas vai fizisko personu grupas, kuru pamatfunkcija ir patēriņš vai kuras ražo preces vai sniedz pakalpojumus vienīgi pašu patēriņam (ieskaitot individuālā darba veicējus) un kuras nav reģistrējušas savu darbību Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā; 9.5. sektors S150000 "Mājsaimniecības apkalpojošās organizācijas" ietver organizācijas, kas nodrošina preces un pakalpojumus fiziskajām personām vai fizisko personu grupām un kas resursus gūst galvenokārt no brīvprātīgām iemaksām naudas vai naturālā izteiksmē. Arodbiedrības, profesionālās vai izglītības apvienības, patērētāju asociācijas, politiskās partijas, baznīcas, reliģiskās kopienas, kā arī kultūras, atpūtas un sporta klubi, žēlsirdības, atbalsta un palīdzības organizācijas uzskatāmas par mājsaimniecības apkalpojošajām organizācijām; 9.6. sektors S210000 "Eiropas Savienība" aptver Eiropas Savienības dalībvalstis un institūcijas; 9.7. sektors S220000 "Pārējās valstis un institūcijas" aptver visas pārējās valstis un institūcijas, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis un institūcijas. (Grozīts ar MK 18.09.2007. noteikumiem Nr.624; MK 07.09.2010. noteikumiem Nr.828) 10. Klasifikācijas koda ceturtā zīme nosaka institucionālā sektora "Finanšu iestādes" apakšsektorus rezidentiem, kā arī valsts nodalījumu no atsevišķām institūcijām nerezidentiem: 10.1. apakšsektors S121000 "Centrālā banka" ir Latvijas Banka; 10.2. apakšsektors S122000 "Pārējās monetārās finanšu iestādes" ietver kredītiestādes un finanšu sabiedrības (izņemot centrālās bankas), kuras pieņem noguldījumus no klientiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes, uz sava rēķina piešķir kredītus un veic ieguldījumus vērtspapīros. Šajā sektorā ietver kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības un naudas tirgus fondus. Institucionālo sektoru klasifikācijas lietotāju ar monetāro finanšu iestāžu sarakstu nodrošina Latvijas Banka; 10.3. apakšsektors S123000 "Citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus" ietver kreditēšanā iesaistītās sabiedrības (piemēram, finanšu līzinga sabiedrības, faktūrkreditēšanas sabiedrības, eksporta vai importa finansēšanas sabiedrības), ieguldījumu fondus, ieguldījumu brokeru sabiedrības, finanšu instrumentsabiedrības, finanšu pārvaldītājsabiedrības, riska kapitāla sabiedrības, kā arī citas finanšu iestādes, ja to darbība atbilst minētajiem nosacījumiem; 10.4. apakšsektors S124000 "Finanšu palīgsabiedrības" ietver finanšu iestādes, kuras iesaistītas galvenokārt finanšu palīgdarbībās — darbībās, kuras cieši saistītas ar finanšu starpniecību, bet nav finanšu starpniecība, piemēram, ieguldījumu brokeri, kas nesniedz finanšu starpniecības pakalpojumus savā vārdā, sabiedrības, kas nodrošina finanšu tirgus infrastruktūru, iestādes, kas uzrauga monetārās finanšu iestādes un finanšu tirgu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Rīgas Fondu birža uzskatāmas par finanšu palīgsabiedrībām; 10.5. apakšsektors S125000 "Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi" ietver apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus, kas sniedz finanšu starpniecības pakalpojumus, apvienojot dažādu veidu riskus. Šajā sektorā iekļauj arī pārapdrošināšanas sabiedrības; 10.6. apakšsektors S211000 "Eiropas Savienības dalībvalstis"; 10.7. apakšsektors S212000 "Eiropas Savienības institūcijas"; 10.8. apakšsektors S221000 "Valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis"; 10.9. apakšsektors S222000 "Starptautiskās organizācijas, kas nav Eiropas Savienības institūcijas". 11. Klasifikācijas koda piektā zīme nosaka tikai institucionālā sektora "Vispārējā valdība" apakšsektorus rezidentiem un Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalstu nodalījumu no pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm nerezidentiem: 11.1. apakšsektors S130100 "Valsts struktūras" ietver valsts administratīvās struktūrvienības un publiskās aģentūras, kuru kompetence parasti aptver visu valsts ekonomisko teritoriju, izņemot sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta administrēšanu. Apakšsektorā ietver valsts budžeta iestādes (izņemot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru) – ministrijas un centrālās valsts iestādes, to padotības iestādes (tai skaitā vēstniecības, pārstāvniecības), kā arī budžeta nefinansētas iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, publiskos nodibinājumus, valsts struktūru kontrolētus un finansētus komersantus, speciālās ekonomiskās zonas, ostu un brīvostu pārvaldes, kuru sarakstu nodrošina Centrālā statistikas pārvalde; 11.2. apakšsektors S130300 "Pašvaldību struktūras" ietver pašvaldību administratīvās struktūrvienības un pašvaldību aģentūras, kuru kompetence parasti aptver noteiktu pašvaldības teritoriju vai vairāku pašvaldību teritoriju. Apakšsektors ietver pašvaldību struktūras, pastarpinātās pašvaldību pārvaldes iestādes, kā arī pašvaldību kontrolētus un finansētus komersantus, speciālās ekonomiskās zonas, ostu un brīvostu pārvaldes, kuru sarakstu nodrošina Centrālā statistikas pārvalde; 11.3. apakšsektors S130400 "Valsts sociālās apdrošināšanas struktūras" ietver Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru; 11.4. apakšsektors S211100 "Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalstis" aptver esošās Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalstis; 11.5. apakšsektors S211200 "Pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis" aptver Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras nav iekļāvušās Ekonomikas un monetārajā savienībā. (Grozīts ar MK 07.09.2010. noteikumiem Nr.828) 12. Klasifikācijas koda sestā zīme nosaka Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalstu (S211100), pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu (S211200) un valstu, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (S221000), institucionālo vienību detalizētu iedalījumu: 12.1. sektors "Nefinanšu sabiedrības" (sestā zīme 1) aptver saimnieciskās vienības, kuras ražo preces vai sniedz nefinansiālus pakalpojumus, lai gūtu peļņu vai citus labumus; 12.2. sektors "Finanšu iestādes" (sestā zīme 2) aptver institucionālās vienības, kuru galvenās funkcijas un pamatdarbība ir finanšu starpniecība un ar to saistīto palīgdarbību nodrošināšana (centrālā banka, pārējās monetārās finanšu iestādes, citi finanšu starpnieki, finanšu palīgsabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi); 12.3. sektors "Vispārējā valdība" (sestā zīme 3) aptver valstu vispārējās valdības, t.i., institūcijas, kuras iesaistītas nacionālā ienākuma vai nacionālās bagātības pārdalē; 12.4. sektors "Mājsaimniecības" (sestā zīme 4) aptver fiziskās personas vai fizisko personu grupas, kuru pamatdarbība ir patēriņš vai kuras ražo preces vai sniedz pakalpojumus vienīgi pašu patēriņam; 12.5. sektors "Mājsaimniecības apkalpojošās organizācijas" (sestā zīme 5) aptver organizācijas, kuras nodrošina preces un pakalpojumus fiziskajām personām vai fizisko personu grupām un kuras resursus gūst galvenokārt no brīvprātīgām iemaksām naudas vai naturālā izteiksmē. 12.1 Klasifikācijas koda sestā zīme rezidentiem apakšsektorā S130100 "Valsts struktūras" un apakšsektorā S130300 "Pašvaldību struktūras" nosaka šajā apakšsektorā iekļauto institucionālo vienību veidu: 12.1 1. ministrijas un centrālās valsts iestādes, pašvaldības (sestā zīme 1); 12.1 2. ministriju un centrālo valsts iestāžu, kā arī pašvaldību padotības iestādes, izņemot no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes, speciālās ekonomiskās zonas, ostu un brīvostu pārvaldes un publiskos nodibinājumus (sestā zīme 2); 12.1 3. valsts un pašvaldību struktūru kontrolēti un finansēti komersanti (sestā zīme 3); 12.1 4. speciālās ekonomiskās zonas, ostu un brīvostu pārvaldes (sestā zīme 4); 12.1 5. budžeta nefinansētas iestādes (sestā zīme 5); 12.1 6. no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, izņemot speciālās ekonomiskās zonas, ostu un brīvostu pārvaldes (sestā zīme 6); 12.1 7. publiskie nodibinājumi (sestā zīme 7). (MK 18.09.2007. noteikumu Nr.624 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.09.2010. noteikumiem Nr.828) 13. Klasifikācijas koda septītā zīme nerezidentiem nosaka Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalstu finanšu iestāžu (S211120), pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu finanšu iestāžu (S211220) un valstu, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, finanšu iestāžu (S221020) detalizētu iedalījumu apakšsektoros: 13.1. apakšsektors "Centrālās bankas" (septītā zīme 1) ietver iestādes, kuru pamatdarbība ir nacionālās valūtas izlaišana, nacionālās valūtas iekšējās un ārējās vērtības saglabāšana un valsts starptautisko rezervju vai to daļas pārvaldīšana; 13.2. apakšsektors "Pārējās monetārās finanšu iestādes" (septītā zīme 2) ietver kredītiestādes un finanšu sabiedrības (izņemot centrālās bankas), kuras pieņem noguldījumus vai tuvus noguldījumu aizstājējus no klientiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes, uz sava rēķina piešķir kredītus un veic ieguldījumus vērtspapīros; 13.3. apakšsektors "Citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus" (septītā zīme 3) ietver kreditēšanā iesaistītās sabiedrības (piemēram, finanšu līzinga sabiedrības, faktūrkreditēšanas sabiedrības, eksporta vai importa finansēšanas sabiedrības), ieguldījumu fondus, ieguldījumu brokeru sabiedrības, finanšu instrumentsabiedrības, finanšu pārvaldītājsabiedrības, riska kapitāla sabiedrības, kā arī citas finanšu iestādes, ja to darbība atbilst minētajiem nosacījumiem; 13.4. apakšsektors "Finanšu palīgsabiedrības" (septītā zīme 4) ietver finanšu iestādes, kuras iesaistītas galvenokārt finanšu palīgdarbībās — darbībās, kuras cieši saistītas ar finanšu starpniecību, bet nav finanšu starpniecība, (piemēram, ieguldījumu brokeri, kas nesniedz finanšu starpniecības pakalpojumus savā vārdā, sabiedrības, kas nodrošina finanšu tirgus infrastruktūru, iestādes, kas uzrauga monetārās finanšu iestādes, finanšu iestādes un finanšu tirgu); 13.5. apakšsektors "Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi" (septītā zīme5) ietver apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus, kas sniedz finanšu starpniecības pakalpojumus, apvienojot dažādu veidu riskus. Šajā sektorā iekļauj arī pārapdrošināšanas sabiedrības. 13.1 Klasifikācijas koda septītā zīme rezidentiem apakšsektorā S130100 "Valsts struktūras" un apakšsektorā S130300 "Pašvaldību struktūras" nosaka šajā apakšsektorā iekļauto institucionālo vienību padotību: 13.1 1. savas organizatoriskās sistēmas iestādes, pašvaldības, padotības iestādes (septītā zīme 1); 13.1 2. citas organizatoriskās sistēmas iestādes, pašvaldības, padotības iestādes (septītā zīme 2). (MK 18.09.2007. noteikumu Nr.624 redakcijā) 14. Šīs klasifikācijas izmantošanu pārskatu sagatavošanai un pārskatu sniegšanas termiņus nosaka ar normatīvajiem aktiem par pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu. Atsevišķas šīs klasifikācijas pozīcijas piemēro bilances pozīciju konsolidācijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ministru prezidenta vietā — finanšu ministrs O.Spurdziņš
Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš Institucionālo sektoru klasifikācijas kodu shēma
(Pielikums grozīts ar MK 18.09.2007. noteikumiem Nr.624; MK 07.09.2010. noteikumiem Nr.828) I. Iekšzemes institucionālie sektori
II. Ārvalstu institucionālie sektori
Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par institucionālo sektoru klasifikāciju
Statuss:
Zaudējis spēku
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|