Lai pilnveidotu fizisko personu ienākumu gūšanas kontroli, ar Ministru prezidenta 2004.gada 6.maija rīkojumu Nr.188 “Par darba grupu koncepcijas projekta izstrādei par fizisko personu ienākumu gūšanas kontroles pilnveidošanu” tika izveidota starpinstitūciju darba grupa, kurā bija iekļauti Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts ieņēmumu dienesta, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta un sabiedriskās organizācijas “Nodokļu maksātāju tiesību un interešu pārstāvības fonds” pārstāvji.

Apzinot galvenās problēmas šajā jomā, darba grupa izstrādāja koncepcijas “Par fizisko personu ienākumu gūšanas kontroles pilnveidošanu” (turpmāk — koncepcija) projektu.

Koncepcijā definētās problēmas fizisko personu ienākumu kontrolē ir nozīmīgas korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā Latvijā un ir saistītas ar apgrūtinātām iespējām noskaidrot valsts amatpersonas vai tās radinieku īpašuma izcelsmes likumību, ja tiek norādīti nepārbaudāmi vai pārāk seni izcelsmes avoti. Šīs problēmas attiecas arī uz citiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas ir saistīti ar pretlikumīgi iegūtu līdzekļu uzkrāšanos atsevišķu personu īpašumā (piemēram, kontrabanda, narkotiku tirdzniecība vai citi noziedzīgi nodarījumi). Turklāt nepietiekama fizisko personu ienākumu kontrole ir iemesls tam, ka valsts neiekasē ievērojamu daļu nodokļu.

Problēmu risināšanai koncepcijā ir piedāvāti trīs varianti:

1.variants—pašreizējās fizisko personu ienākumu deklarēšanas sistēmas uzlabošana, paredzot:

1.1. paplašināt Valsts ieņēmumu dienesta funkcijas:

1.1.1.papildināt normatīvos aktus ar papildu aprēķinu metodēm, kuras izmantojamas, nosakot fizisko personu apliekamo ienākumu;

1.1.2. paplašināt Valsts ieņēmumu dienesta funkcijas valsts amatpersonu deklarāciju kontrolē;

1.2. precizēt legālās prezumpcijas principu nodokļu tiesībās;

1.3. precizēt saimnieciskās darbības skaidrojumu;

1.4.izvērtēt nepieciešamību noteikt, ka fizisko personu darījumi, kuru summa pārsniedz 10000 latu, ir veicami, izmantojot tikai bezskaidras naudas norēķinu;

1.5. paredzēt diferencētu un lielāku atbildību par normatīvo aktu prasību neievērošanu, arī par deklarāciju neiesniegšanu vai novēlotu iesniegšanu;

1.6.pilnveidot valsts datu bāzēs esošo informāciju par personu ienākumiem un īpašumiem;

1.7.pārskatīt un uzlabot papildu deklarāciju saturu, lai tās ietvertu visu nepieciešamo informāciju;

1.8.vienoties par kritērijiem dažādu īpašuma veidu vērtības noteikšanai (piemēram, pirkšanas vērtība, tirgus vērtība, kadastrālā vērtība);

1.9.pievērst lielāku uzmanību sabiedrības informēšanai par deklarācijas iesniegšanas pienākumu un sodiem, kas paredzēti par deklarācijas neiesniegšanu.

Nepieciešamais finansējums risinājuma 1.varianta īstenošanai pirmajā gadā ir 4012974 lati un katrā nākamajā gadā 1265156 lati.

2.variants — integrēt ikgadējo ienākumu un mantiskā stāvokļa deklarēšanu esošajā deklarēšanas sistēmā, paredzot veikt risinājuma 1.variantā minētos pasākumus un izdarīt grozījumus spēkā esošajos normatīvajos aktos, kā arī papildus ieviest ikgadējo ienākumu un mantiskā stāvokļa deklarēšanu.

Paredzēts, ka deklarēšana radītu atskaites punktu, kā arī sniegtu turpmāko informāciju par mantiskā stāvokļa izmaiņām, lai varētu salīdzināt radušās mantiskās vērtības vai ienākumus un kontrolēt nodokļu samaksu un ienākumu legālo vai nelegālo izcelsmi un nebūtu iespējams tos slēpt, izmantojot citas personas identitātes datus.

Ikgadējā ienākumu un mantiskā stāvokļa deklarēšana paredzēta kā vispārējs un obligāts pasākums visiem Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kā arī atsevišķos gadījumos Latvijas Republikas nerezidentiem. Lai atvieglotu deklarāciju aizpildīšanas procedūru, paredzēts, ka katrai personai Valsts ieņēmumu dienests pa pastu ierakstītā vēstulē nosūtīs deklarāciju, kurā jau būs norādīti visi personas ienākumi un īpašumi (saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju). Ja persona piekrīt Valsts ieņēmumu dienesta nosūtītajai informācijai, tā paraksta deklarāciju un nosūta to Valsts ieņēmumu dienestam. Ja persona uzskata, ka deklarācijā nav norādīti visi īpašumi, tā papildina deklarāciju, precizējot tajā norādīto informāciju.

Nepieciešamais finansējums risinājuma 2.varianta īstenošanai pirmajā gadā ir 16359702 lati un katrā nākamajā gadā 8215752 lati.

3.variants — integrēt ikgadējo ienākumu un mantiskā stāvokļa deklarēšanu esošajā deklarēšanas sistēmā, paredzot veikt risinājuma 1.variantā minētos pasākumus un izdarīt grozījumus spēkā esošajos normatīvajos aktos, kā arī papildus ieviest ikgadējo ienākumu un mantiskā stāvokļa deklarēšanu personām ar augstu (paaugstinātu) ienākumu līmeni un personām, kurām pieder ievērojami īpašumi. Tas ļautu samazināt iesniedzamo un līdz ar to arī pārbaudāmo deklarāciju skaitu, tādējādi samazinot deklarēšanas un nodokļu administrēšanas izmaksas. Šajā gadījumā deklarācija būtu jāie­sniedz personām, kuru ienākumu vai īpašuma līmenis pārsniedz likumā noteikto apmēru. Ja deklarācija nav iesniegta, tiek prezumēts, ka persona nav saņēmusi ienākumus vai tai nepieder īpašums, kas pārsniedz likumā noteikto apmēru.

Abos gadījumos pēc pirmās deklarācijas iesniegšanas turpmāk katru gadu persona saņems vai arī tai būs jāiesniedz tāda paša satura deklarācija.

Nepieciešamais finansējums risinājuma 3.varianta īstenošanai pirmajā gadā ir 7151197 lati un katrā nākamajā gadā 3337375 lati.

Koncepcijas projekts izskatīts un atbalstīts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Konsultatīvās padomes sēdē, kurā piedalījās pārstāvji no Latvijas Juristu biedrības, Ētikas padomes, Latvijas Tirgotāju asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Latvijas Būvnieku asociācijas, Latvijas Ārstu biedrības, sabiedrības par atklātību— Delna u.c.